Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) darbinieki sadarbībā ar Preiļu rajona policijas pārvaldes (RPP) darbiniekiem atklājuši un pārtraukuši kādas nelikumīgas alkoholisko dzērienu ražotnes darbību Latgales reģionā, kā arī aizturējuši trīs noziedzīgās grupas dalībniekus, kas izgatavoja un izplatīja falsificētos alkoholiskos dzērienus gan Preiļu, gan citos rajonos, kas iespējams ir saistīts ar vairāku cilvēku saindēšanos, Db.lv informēja Valsts policija.

2006.gada 27.decembrī Valsts policijas (VP) Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes (GKrPP) ONAP darbinieki, veicot operatīvās un izmeklēšanas darbības, kādā privātmājā Daugavpilī aizdomās par falsificēta alkohola ražošanu un izplatīšanu aizturēja noziedzīgās grupas organizatoru, 1972.gadā dzimušu vīrieti un vēl divus grupas dalībniekus -1969.gadā dzimušu vīrieti un 1964.gadā dzimušu vīrieti.

Sankcionētās kratīšanas laikā privātmājā Daugavpilī tika atrasts un atsavināts 401 litrs spirta, 192 (0,7 litra) tilpuma pudelēs, 29 (0,5 litra) tilpuma pudeles ar falsificētu alkoholu Vodka osobaja Vaše Sijateļstvo, Baku konjaks, Vodka osobaja Kļukva na konjake, Vodka osobaja, aromātiskās piedevas Brendy AE 381, Aromatik, dažādas etiķetes: Vodka osobaja, Bonaparte, Očakovskaja vodka, Franču brendijs, Brandy prazdničnij, Cardinal Brandy, Kļukva na konjake, Nastojka rjabinovaja na konjake, Baku konjaks, Napoleon, Vodka Black Currant, Nastojka sliva na konjake, Cherry Brandy, Pšeņičnaja vodka, Stoļičnaja vodka, Dobrij večer vodka, Spirit, Zolotoj Karavaj, Latvijas Balzāma etiķetes, kā arī metāla un plastmasas korķi, korķētājs un divi spirtometri, kas paredzēti falsificēta alkohola ražošanai.

Lai arī tradicionālā balzama recepte, kurā izmantotas 16 dažādas zālītes, ja ticam uzņēmumā paustajam, palikusi nemainīga vairāku desmitgažu garumā, gan Latvijā, gan pasaulē ievērojamus pārdošanas apjomus piedzīvo balzama jaunākais «brālis» - balzams ar upeņu garšu. Db.lv devās noskaidrot, kā tas tiek ražots.

Rīgas Melno balzamu «saprot» un novērtē pašmāju tirgū, taču, lai virzītu balzamu ārvalstīs, nevar iztikt vien ar seno balzama leģendu un stāstiem par teju medicīnisko ietekmi. Stāsts par balzama «pilināšanu» klāt ikvakara tējai vairs nedarbojas, Db.lv stāstīja Latvijas Balzama (LB) pārdošanas daļas vadītājs Justs Dzedons. Tagad balzams tiek pozicionēts kā dzēriens gados jauniem cilvēkiem un kā dzēriens, kas dzerams dažādos kokteiļos. «Vecmāmiņa Krievijā to balzama pudeli tējā varbūt «pilinās» trīs gadus, bet mēs vēlamies piesaistīt tādus pircējus, kas patērē vairāk,» viņš skaidroja. «Eksporta tirgos apzināti komunicējam citādāk – mērķējam uz gados jauniem pircējiem, vairāk runājam par to, ka, izmantojot balzamu, var gatavot dažādus kokteiļus, piemēram, ar karstu sulu,» norādīja J. Dzedons.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

1938. gadā ražotā Rīgas Melnā Balzama pudele ar numuru 88 jau vairākās paaudzēs tiek nodota mantojumā Lietuvas diplomāta Joza Brediķa ģimenē.

Brediķu ģimenes tradīcija ir nodot senā dzēriena speciālizlaiduma pudeli ģimenes vecākajam bērnam, un šobrīd tā atrodas pie mantinieces Vācijā. Uz krūkas norādīts par Grand Prix balvu Parīzē 1937. gadā.

Līdz stāsta uzticēšanai Dienas Biznesam ģimenei nebija skaidrs, kurā gadā pudele ražota, vien bija zināms, ka tas noticis pirms Otrā pasaules kara.

A/S Latvijas balzams skaidro, ka Lietuvas vēstniekam dāvinātā un vēlāk ģimenē pārmantotā balzama krūka ir ražota 1938. gadā rīdzinieka Alberta Volfšmita fabrikā – Volfšmita Rauga fabrika, degvīna dedzinātava, spirta rektifikācijas un destilācijas akciju sabiedrība, secina uzņēmumā.

Latvijas balzama arhīvā atrodama ļoti līdzīga, teju ekvivalenta balzama krūka no 1938. gada, vienīgais – tā marķēta ar pašmāju akcīzes nodokļa marku. Vēstniekam dāvinātā krūka bijusi eksporta tirgum paredzēta, tādēļ informācija uz etiķetes lasāma angļu valodā, apskatot Brediķu ģimenes foto, skaidro Latvijas balzams.

Turpinot eksporta tīkla paplašināšanu, alkoholisko dzērienu ražotājs AS Latvijas balzams (LB) uzsāk sava jaunākā degvīna Riga Black® Vodka eksportu uz Ķīnu.

Pirmā 17 tūkstošus pudeļu liela dzēriena partija ar īpašu etiķeti ķīniešu valodā sasniegs šo austrumu tirgu aprīļa beigās vai maija sākumā, informē uzņēmumā.

Degvīns Riga Black® Vodka šā gada 1.ceturksnī esot uzrādījis labus pārdošanas rezultātus arī vietējā tirgū, pārsniedzot plānoto.

Riga Black® Vodka ražošana Latvijas balzamā tika uzsākta pērnā gada nogalē. Decembrī Riga Black® Vodka pirmā eksporta partija tika nosūtīta uz Lielbritāniju.

«Ķīna bez šaubām ir interesants un perspektīvs tirgus, taču jāatzīst, ka arī ne vieglākais pārtikas un dzērienu eksportētajiem. Attiecībā uz šo mūsu jaunāko degvīnu mēs cerīgi raugāmies uz Krieviju kā uz nākamo eksporta tirgu, kur pašlaik notiek šī produkta reģistrācija, kas ir nepieciešama eksporta uzsākšanai,» norāda AS Latvijas balzams Pārdošanas nodaļas direktors Justs Dzedons.

Iegādājoties vienu no lielākajiem alkohola ražotājiem kaimiņvalstī – «Remedia» – alkoholisko dzērienu ražotājs, izplatītājs, loģistikas nodrošinātājs un mazumtirgotājs «Amber Beverage Group» (ABG) ir palielinājis savu ietekmi Igaunijas alkohola tirgū, kļūstot par būtisku tirgus spēlētāju.

«Lai gan Igaunijas alkoholisko dzērienu nozare šobrīd piedzīvo ļoti sarežģītu laiku, apvienojoties ar «Remedia», esam dubultojuši savas tirgus daļas un kļuvuši par nopietnākiem nozares dalībniekiem,» stāsta «Amber Beverage Group» un «Remedia» valdes loceklis Pāvels Fiļipovs.

Pašreiz ABG portfelī atrodami vairāk nekā 130 dažādi alkoholisko dzērienu zīmoli, kuriem pievienosies arī Igaunijas tirgū atpazīstamie zīmoli, tādi kā «Ston Vodka», «Reval Gin», «Kiiu Torn», «Saare Gin», «Urdimeister», «Talu Viin», «Kapteini Viin» un citi. Stiprinot grupas importēto zīmolu portfeli, tiem pievienosies «Carskaja Vodka», «Zverj Vodka», «Sjabri» vodka, «Hutorskaja Vodka», «HARDY» konjaks, «Barclays» viskijs, «Domaine Bousquet» vīni un citi.

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Otrdien Ekonomikas ministrija informēja Ministru Kabinetu par Latvijas eksporta veicināšanas programmas 2006. gada rīcības plāna īstenošanas gaitu. Piedāvājam iepazīties ar ar visu ziņojuma tekstu.

Informatīvais ziņojums Par Latvijas eksporta veicināšanas programmas 2006. gada rīcības plāna īstenošanas gaitu.

Informatīvais ziņojums ir sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 14. oktobra rīkojuma Nr. 755 Par Latvijas eksporta veicināšanas programmu 2005. - 2009. gadam (Programma) 4. punktu, kas paredz Ekonomikas ministrijai, sākot ar 2006. gadu katru gadu līdz 1. jūlijam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Eksporta veicināšanas programmas rīcības plāna īstenošanas gaitu iepriekšējā laikposmā.

Programma ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka eksporta veicināšanas mērķus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus. Programmas mērķis ir aktīvi veicināt Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, sekmēt jaunu tirgu apgūšanu, kā arī nostiprināšanos esošajos. Programmas pasākumu īstenošanu pārrauga Ekonomikas ministrija, savukārt, realizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Eiropas Parlaments ir radis iespējamo risinājumu strīdos starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm par alkoholiskā dzēriena vodka definīciju, ziņo BBC News.

Polija, Zviedrija un Somija uzskata, ka par vodku var dēvēt tikai to alkoholisko dzērienu, kas ražots no graudiem vai kartupeļiem. Savukārt citas valstism, piemēram, Ungārija, Spānija un Apvienotā Karaliste, norāda, ka nav nekāda pamatojuma mainīt nosacījumus, kas pieļauj vodkas darināšanu no jebkuras lauksaimnieciskās produkcijas. Vodku iespējams ražot gan no graudiem, kartupeļiem, gan no cukurbietēm un augļiem.

Jaunais ierosinājums šim strīdam paredz, ka uz vodkas, kas nav ražota no graudiem, kartupeļiem vai melases, iepakojuma būs nepieciešams norādīt sastāvdaļas. Savukārt vodka, kas ražota no vairāk kā viena produkta, būšot atbilstoši jāmarķē kā sajauktā vodka (blended vodka).

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center – ITC) apkopotā statistika, kuru atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Aiz igauņiem un lietuviešiem

Pasaules lielākā saliekamo koka ēku eksportētāja 2023. gadā bija Igaunija, kura eksportēja mēbeles par 390 miljoniem eiro. Igaunijas daļa globālajā saliekamo koka ēku tirgū 2023. gadā bija 20,9%. Otrajā vietā ar 169 miljoniem eiro (9,0% no kopējā pasaules eksporta) bija Lietuva, bet trešajā vietā ar 146 miljoniem eiro (7,8% no kopējā pasaules eksporta) bija Polija. Pasaules saliekamo koka ēku eksportētāju augšgalā 2023. gadā bija arī Kanāda (7,1% no kopējā pasaules eksporta), Vācija (5,3% no kopējā pasaules eksporta), Beļģija (4,6% no kopējā pasaules eksporta) un Čehija (4,6% no kopējā pasaules eksporta). Latvijas ienākumi no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā bija 70,8 miljoni eiro (3,8% no kopējā pasaules eksporta), un tas nodrošināja Latvijai astoto vietu pasaulē. Pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā Latvija apsteidza Austriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Zviedriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Ķīnu (3,4% no kopējā pasaules eksporta), Nīderlandi (3,2% no kopējā pasaules eksporta) un Somiju (3,1% no kopējā pasaules eksporta).

«Viena no lielākajām ambīcijām ir ieiet Amerikas tirgū,» stāstot par A/S Latvijas balzams jauno produktu, uzsver uzņēmuma pārstāvis Māris Kalniņš.

Papildinot Rīgas Melnā Balzama dzērienu līniju, A/S Latvijas balzams sācis ražot jaunu – ķiršu balzama versiju. Tādējādi uzņēmums plāno kāpināt dzēriena pārdošanas apjomus kā pašmāju, tā arī eksporta tirgos, tai skaitā tuvākajos gados būtiski augt ASV un Lielbritānijā.

Jaunā – ķiršu – garša esot izvēlēta, ņemot vērā Upeņu balzama veiksmes stāstu un arī balstoties uz jaunākajām patēriņa tendencēm pasaulē - patērētāji dod priekšroku saldākām dzērienu garšām un mazākam alkohola daudzumam. Taču atšķirībā no upenes, kas ir zināma Eiropā, ķirsis ir pazīstams globāli – tā garšu sapratīs gan šeit Latvijā, gan aiz okeāna, spriež uzņēmumā. Balzams patlaban ir pieejams 35 pasaules tirgos.

Rīgas Melnā balzama produktu pārdošana vietējā un eksporta tirgū kopumā pagājušajā gadā augusi par 13% jeb 879 tūkstošiem eiro, salīdzinot ar 2012.gadu, un sasniegusi 7,4 miljonus eiro – informē AS Latvijas balzams. Pašmāju tirgū sasniegts 13% pieaugums, bet eksportā, salīdzinot ar 2012.gadu, sasniegts 14% pieaugums, informē Latvijas balzams.

Rīgas Melnais balzams un tā grupas produkti 2013.gadā ir bijis pārdotākais Latvijas balzama ražotais dzērienu zīmols uzņēmuma tiešā eksporta tirgos – produkcijas realizācijas apjoms ražotāja cenās pārsniedzis EUR 2,3 miljonus.

Visstraujāk auguši balzama ar upeņu garšu pārdošanas apjomi. Pēc AS Latvijas balzams datiem, šī dzēriena realizācija vietējā tirgū pērn augusi par 23%, savukārt, eksporta tirgos tā sauktā Upeņu balzama pārdošanas rādītāji kāpuši par 50%.

Uzņēmums arī ziņo, ka pārdotāko zīmolu vidū eksporta tirgos ir arī brendijs Grand Cavalier, kā arī nesen radītais Riga Black Vodka degvīns.

Rīgas Melnā balzama jubilejas etiķetes dizaina konkurss guvis plašu atsaucību, saņemot 50 jubilejas etiķetes variantus, kas izstrādāti augstā kvalitātē un atbilstoši konkursa prasībām.

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš ir reģistrējies sociālajā tīklā Facebook, ir iespēja nobalsot par iesniegtajām etiķetēm Rīgas Melnā balzama Facebook lapā līdz 8. jūlija plkst. 00:00.

Publiskais un žūrijas balsojums noteiks 15 labākās etiķetes, kas būs apskatāmas publiskā izstādē Rīgas centrā jūlija beigās.

Iesniegto darbu autori sacentīsies par iespēju laimēt galveno balvu – iespēju izvietot savu ideju uz produkta, kā arī 1000 eiro naudas balvu.

Facebook lapas TOP5 labākās etiķetes tiks paziņotas Rīgas Melnā balzama Facebook lapā pirmdien, 9. jūlijā, savukārt kopējais labāko etiķešu autoru saraksts būs zināms 16. jūlijā.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.

Krievijas uzņēmums Moskovskij Zavod Kristall turpmāk nevarēs izplatīt degvīnu Prazdņičnaja Vodka, jo nav pārsūdzēts nelabvēlīgais spriedums, kurš tagad jau stājies spēkā. Līdz ar to Latvijas Balzams var justies droši attiecībā uz šo šņabi, kura etiķete izskatījusies kā klonēta Stoļičnaja Vodkas preču zīme. Stoļičnaja Vodkas reklāmā LB investējis ievērojamus līdzekļus, taču krievu rūpnīca, kopējot brenda identitātes vizuālos elementus, gribējusi iztikt bez mārketinga investīcijām. LB visu laiku ir dažādi tiesas procesi par LB piederošu brendu un tirdzniecības zīmju piratizēšanu, no kuriem skaļākais bija strīds par šņabju Kaznacheyskaja un Carskij Pokrovj reklāmu līdzību. «Jā, mēs bieži iesniedzam šādas prasības un gandrīz vienmēr tiesā arī uzvaram, jo tiesājamies tikai par taisnu un drošu lietu,» Db iepriekš uzsvēra LB intelektuālā īpašuma konsultants Valdis Bīmanis.

Rīgas Melnā balzama un Rīgas Melnā balzama ar upeņu garšu kopējie pārdošanas apjomi vietējā un eksporta tirgos pērn auguši par 19%, sasniedzot vairāk nekā 12 miljonus litru, informē Latvijas balzams.

Veiksmīgs aizvadītais gads bijis Rīgas Melnajam balzamam ar upeņu garšu, kura realizācijas rādītāji eksporta tirgū pērn auguši vairāk nekā uz pusi jeb par 61%, bet vietējā tirgū – par 52%.

Rīgas Melnā balzama realizācijas apjomi Latvijā saglabājot augošu tendenci. Saskaņā ar produkta vairumtirgotāja SPI Distribution Latvija datiem, pērn šā produkta pārdošana vietējā tirgū augusi par 14%, salīdzinot ar 2011. gadu.

Līdzīga tendence novērojama arī eksporta tirgos, kur pieprasījums pēc Rīgas Melnā balzama pērn pieaudzis par 9%.

Pērn eksportam saražota katra ceturtā balzama pudele jeb 24% no kopējā ražošanas apjoma. Rīgas Melnais balzams pērn bija pārdošanā 22 eksporta tirgos, tajā skaitā arī beznodokļu zonā (Duty Free), kopējam eksporta apjomam sasniedzot 283 743 litrus. Pērn ticis uzsākts arī Rīgas Melnā balzama eksports uz Horvātiju un Gruziju.

Latvijas Balzama kontrolpaketi ir iegādājies starptautiskā koncerna S.P.I. grupa uzņēmums S.P.I. Distilleries B.V., teikts uzņēmuma paziņojumā Rīgas Fondu biržai.

Saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju, S.P.I. Distilleries B.V. ir pārņēmis SIA NTBDC LB īpašumā esošos 49.95 % Latvijas balzama akciju, vienlaikus noslēdzot līgumu ar citiem Latvijas balzama akcionāriem par akciju iegādi no citiem vērtspapīru tirgus dalībniekiem. Līdz ar to, S.P.I. Distilleries B.V. īpašumā nonāks vairāk nekā 50 % no Balzama akciju skaita un saskaņā ar pastāvošo likumdošanu S.P.I. Distilleries B.V. būs jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, kas, saskaņā ar uzņēmuma pausto, tikšot veikts jau tuvākajā laikā.

Db jau rakstīja, ka ārpusbiržas tirgū šogad tika veikti apjomīgi tiešie darījumi, kuros Db konstatēja arī lielāko akcionāru maiņu. Tas nobremzēja akciju tirdzniecības aktivitāti, taču izskatās, ka peripetijas ap Balzama akcijām tikai tagad sāksies.

Dalību lielākajā Austrumeiropā pārtikas izstādē Prodexpo 2013 a/s Latvijas balzams (LB) speciālisti vērtē kā veiksmīgu, jo interese par Latvijā ražotajiem dzērieniem bijusi liela.

«Dalība Prodexpo 2013 Maskavā ir viennozīmīgi attaisnojusi mūsu mērķus – tas ir bijis ļoti produktīvs laiks jaunu partneru iegūšanai, kuri izstādē pārstāvēja ģeogrāfiski ļoti plašu reģionu no Somijas līdz pat Mongolijai. Plānojam, ka tuvākā pusgada laikā noslēgsim vairākus jaunus sadarbības līgumus un paplašināsim mūsu eksporta tirgu ģeogrāfiju un partneru loku,» vērtē LB Eksporta direktors Justs Dzedons. Potenciālie sadarbības partneri īpaši interesējušies par Rīgas Melno balzamu, Riga Black Vodka, Moka un Grand Cavalier Exclusive brendiju.

Liela interese bijusi par jaunāko LB ražojumu – degvīnu Riga Black Vodka. «Lai arī braukt uz Krieviju ar savu degvīnu varētu likties diezgan drosmīgs solis, tas ir noteikti attaisnojies, jo jau strādājam pie vairāku konkrētu eksporta piedāvājumu sagatavošanas šim produktam. Līdz ar Krievijā noteiktās minimālas degvīna cenas pieaugumu, importētie degvīni kļūst konkurētspējīgāki šajā tirgū, tādēļ Krievija noteikti būs nākamais Riga Black Vodka eksporta tirgus pēc Lielbritānijas,» stāsta LB Zīmolu direktors Valters Kaže. Kā potenciālos šī degvīna eksporta tirgus NVS valstu telpā viņš saredz arī Baltkrieviju, Kazahstānu, Moldovu. Uz Krieviju pērn tika eksportēti 17% no LB dzērieniem.

A/s Latvijas balzams uzsācis ražot Latvijā stiprāko degvīnu – LB Vodka 69%, kas ir paredzēts dažādu ogu un augļu uzlējumiem, kā arī liķieru pagatavošanai.

Latvijas balzama veiktajā patērētāju aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 1000 respondentu, gandrīz trīs ceturtdaļas aptaujāto norādīja, ka vismaz reizi ir nobaudījuši vai paši pagatavojuši ķiršu, zemeņu, upeņu, jāņogu vai kādu citu uzlējumu. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka jaunais degvīns LB Vodka 69% varētu kļūt par patērētāju vidū iecienītu produktu, norāda a/s Latvijas balzams zīmolu direktors Valters Kaže.

Alkohola saturs ap 70% ir vispiemērotākais populārāko uzlējumu un liķieru pagatavošanai, jo nodrošina optimālu garšas un aromāta izvilkumu, kas nav iespējams ar parastajiem degvīniem, piebilst Valters Kaže.

Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāja a/s Latvijas balzams piektdien atklāja modernizēto Rīgas Melnā balzama produktu pildīšanas līniju, kuras iekārtās kopumā investēti 440 tūkstoši eiro.

Līdz ar veiktajām investīcijām uzņēmums varēs palielināt ražošanas un eksporta apjomu. Savukārt jauno iekārtu nodrošinātais ietaupījums gadā tiek lēsts aptuveni 20 tūkstošu eiro apjomā.

Patlaban vietējā un eksporta tirgus vajadzībām Latvijas balzams gadā vidēji saražo aptuveni 1,4 miljonus litru Rīgas Melnā balzama līnijas dzērienu. Dzērieni tiek eksportēti uz aptuveni 25 pasaules valstīm.

«Rīgas Melnais balzams un tā līnijas produkti ir uzņēmuma eksporta mugurkauls - tie kopā veido ap 30% no a/s Latvijas balzams tiešā eksporta apjoma, izņemot Baltijas valstis,» norādīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.