Start-up

Latvijas jaunuzņēmumi Creative Business Cup finālā gūst starptautisku atzinību

Rūta Lapiņa, 01.12.2017

Jaunākais izdevums

Novembrī, «Global Entrepreneurship Week» laikā, Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā jau tradicionāli norisinājās starptautiskā jauno uzņēmēju konkursa «Creative Business Cup» fināls, kurā par galveno balvu un uzvarētāja titulu sacentās dalībnieki no 59 pasaules valstīm. Viņu vidū bija arī Latviju pārstāvošais medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums «Anatomy Next», kas vasaras izskaņā nacionālajā atlasē bija izcīnījis pirmo vietu, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Radošo industriju inkubatora pārstāve Agnese Kuzmina.

Latvijas pārstāvis, «Anatomy Next» izpilddirektors Sandis Kondrāts, konkursā prezentēja interaktīvu medicīnas izglītības lietotni, kas palīdz topošajiem ārstiem pilnvērtīgi apgūt cilvēka anatomiju 3D formātā ar papildinātas realitātes iespējām. Komplicētā aplikācija ir vairāku gadu darba rezultāts, kas tapis sadarbībā ar medicīnas profesionāļiem no Latvijas un ASV vadošajām universitātēm. «Anatomy Next» komandai «Creative Business Cup» konkurss izrādījās īpaši veiksmīgs, jo, lai arī godpilno pirmo vietu šoreiz ieguva Ķīnas pārstāvji, tieši Latvijas dalībnieki spēja ieinteresēt un piesaistīt jaunus investorus savas biznesa idejas tālākai attīstībai.

«Dalība «Creative Business Cup» finālā mums sniedza iespēju iepazīties un veidot vērtīgus kontaktus ar gandrīz 60 dažādu valstu pārstāvjiem. Es to redzu kā lielisku platformu, lai pēc nostiprināšanās ASV mēs varētu turpināt iesākto arī citos tirgos. Pateicoties dalībai konkursā, iepazināmies ar dāņu investoru, ar kuru šobrīd aktīvi veicam pārrunas par turpmāko sadarbību,» uz aizvadītā konkursa norisi atskatās Sandis Kondrāts.Viņš augstu novērtē milzīgo atbalstu, ko sniedza LIAA Radošo industriju inkubatora pārstāvji, kā arī Latvijas vēstnieka Dānijā Kaspara Ozoliņa interesi un atsaucību. «Man patiešām radās sajūta, ka esam viens par visiem un visi par vienu. Ticu, ka ar šādu pieeju un atbalstu kopā mēs tiksim tālu un iekarosim ne tikai jaunus pasaules tirgus, bet arī aizvien vairāk cilvēku sirdis,» atzīmē S. Kondrāts.

«Šogad «Creative Business Cup» nacionālajā atlasē redzējām vairāk nekā 30 lieliskus un radošus biznesa modeļus, kas nozīmē - inovatīvu ideju Latvijā netrūkst. Dalība «Creative Business Cup» globālā fināla pasākumā ir ne tikai par to, lai gūtu uzvaru, bet tā ir iespēja satikt potenciālos sadarbības partnerus, piesaistīt investorus un gūt plašāku atpazīstamību. Manuprāt, šī ir brīnišķīga iespēja Latvijas radošajiem uzņēmumiem, tāpēc es vēlētos aicināt visus interesentus izmantot šo izdevību un pieteikties konkursam arī nākamgad,» saka LIAA Radošo industriju inkubatora vadītāja Liene Pērkone.

Turklāt šogad, pateicoties projekta atbalstītājam PINS, pirmo reizi uz konkursa lielo finālu sevi pierādīt devās arī otrās un trešās vietas ieguvēji be-with un Solfeg.io, kuriem tika sniegta iespēja demonstrēt savus produktus starptautiskai auditorijai, piedaloties tematiskajās sacensībās, veidojot jaunus kontaktus un gūstot neatsveramu pieredzi.

«Creative Business Cup» ir globāla iniciatīva, kuras centrā ir IT un radošo industriju uzņēmējdarbības attīstība un inovāciju stiprināšana. Ikgadējā konkursa mērķis ir atbalstīt radošas biznesa idejas, palīdzot jaunuzņēmumiem no visas pasaules satikties ar potenciālajiem sadarbības partneriem, sasniegt globālo tirgu, rast jaunus kontaktus, kā arī piesaistīt finansējumu.

Iepriekš «Creative Business Cup» konkursā Latviju ir pārstāvējuši zīmoli «Vividly», «Connection Codes», «Drawies» un «GIGI Bloks». Šogad starptautiskajā konkursā sevi pieteica vairāk nekā 5000 jaunuzņēmumu no 59 dažādām pasaules valstīm, pārstāvot tādas radošās nozares kā mūziku, arhitektūru, modi, dizainu, tehnoloģijas, filmogrāfiju, medijus u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno uzņēmēju konkursa «Creative Business Cup» nacionālajai atlasei šogad pieteikušies 34 jaunie uzņēmēji, no kuriem pieci rudenī sacentīsies par ceļazīmi uz konkursa lielo finālu Kopenhāgenā «Global Entrepreneurship Week».

Šogad «Creative Business Cup» pārstāvētās IT un radošo nozaru uzņēmēju idejas ir ļoti dažādas - no personālatlases un personu datu analizēšanas programmatūrām līdz stikla apstrādes studijām, 3D drukas medicīnas iekārtām, inovatīviem pārvietošanās risinājumiem cilvēkiem ar redzes traucējumiem u.c.

«Creative Business Cup» iepriekšējos gados ir pulcējis vairāk nekā 70 dažādu valstu dalībniekus no visas pasaules. Arī Latvijas pārstāvji bija aicināti pieteikt dalību konkursam, lai sacenstos par prestižo uzvarētāja titulu un galveno balvu 15 000 eiro apmērā.

Ikgadējā konkursa mērķis ir atbalstīt radošas idejas, veicināt inovāciju attīstību un sniegt jaunajiem uzņēmējiem iespēju satikties ar investoriem, sasniedzot starptautisko tirgu un piesaistot finansējumu biznesa tālākai attīstībai. 20 labākie pašmāju dalībnieki 22. augustā tiks aicināti prezentēt savas idejas klātienē Latvijas nacionālajā atlasē. No visiem pretendentiem konkursa žūrija izvēlēsies piecus daudzsološākos jaunos uzņēmumus, kuri vasaras izskaņā piedalīsies «Creative Business Cup» nacionālajās fināla sacensībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Gamechanger Audio kāpj uz uzvarētāju pjedestāla Creative Business Cup finālā Dānijā

Laura Mazbērziņa, 21.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā jauno uzņēmēju konkursā Creative Business Cup, kura fināls norisinājās Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā Global Entrepreneurship Week ietvaros, Latvijas uzņēmums Gamechanger Audio ieguva 2. vietu.

Creative Business Cup ir starptautisks konkurss radošo industriju uzņēmējiem, kurā jau sesto gadu pēc kārtas piedalās arī Latvija. Sacensību finālā piedalījās radošo industriju uzņēmumi no 49 valstīm, kuri bija izturējuši nacionālo atlasi un sacentās par galveno balvu - naudas prēmiju 7 tūkstošu eiro apmērā. Latvijas pārstāvji - jaunuzņēmums Gamechanger Audio, kurš šogad ieguvis atpazīstamību ar savu mūzikas produktu, Latvijai nodrošināja augstāko rezultātu līdzšinējās dalības vēsturē.

Uzņēmums Gamechanger Audio apvieno talantus inženierzinātņu un mūzikas lauciņā un izstrādā audio efektu ierīces. Pirmo produktu - klavieru tipa ģitāras pedāli - Plus Pedal uzņēmuma komanda sāka piedāvāt 2017. gadā, un to ir pozitīvi novērtējuši atzīti mūzikas eksperti un ģitāristi no pasaulē populārām grupām, to skaitā Pink Floyd, Rolling Stones un Roger Waters. Šā gada vasarā jaunuzņēmums iepazīstināja jau ar otro inovatīvo produktu - distortion tipa ģitāras efektu pedāli Plasma Pedal. Arī Latvijas finālā žūrija bija vienisprātis, ka tieši Gamechanger Audio piemīt liels potenciāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā kopstrādes telpās Teikums tika aizvadīts jauno uzņēmēju konkursa Creative Business Cup pusfināls, kura laikā 20 izvēlētie dalībnieki klātesošajiem prezentēja savas inovatīvās biznesa idejas.

Žūrijas pārstāvji noteica piecus spēcīgākos pretendentus, kuri rudenī turpinās cīņu nacionālajā finālā. Starptautiskais konkurss Latvijā tiek organizēts jau sesto reizi, un tā uzvarētājs iegūs iespēju doties uz lielo finālu, kas novembrī norisināsies Kopenhāgenā Global Entrepreneurship Week nedēļas ietvaros.

Par šī gada daudzsološākajiem uzņēmumiem tika atzīti CastPrint, CheeksUp, Safe & Stable, Gamechanger Audio un BlindArt, kas katrs pārstāv dažādus radošo industriju segmentus. Inovatīvo 3D poligrāfijas ģipšu ražotājs CastPrint piedāvā progresīvu pieeju lūzumu ārstēšanai; virtuālā bērnu spēle CheeksUp paaugstina produktivitāti logopēdiskajā terapijā, automatizējot skaņas atkārtošanos un izmantojot artikulēšanas uzdevumus; mūzikas inženieru kompānija Gamechanger Audio ražo inovatīvus elektroniskos mūzikas izstrādājumus; sociālais uzņēmums BlindArt izstrādā mūsdienīgus un funkcionālus dizaina priekšmetus, iesaistot cilvēkus ar redzes traucējumiem, savukārt studentu radītais zīmols Safe & Stable piedāvā uzlabotu balto spieķi ar ultraskaņas sensoru cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaidroti uzņēmumi cīņai par Latvijas pārstāvēšanu konkursā "Creative Business Cup 2020" Kopenhāgenā.

Cīņu par uzvaru startup uzņēmumu konkurencē turpina astoņi jaunie un radošie uzņēmumi. Nacionālais fināls norisināsies 2.martā. Šogad starptautiskā konkursa "Creative Business Cup 2020" (CBC) nacionālajai atlasei pieteiktās idejas ir dažādas – no tehniskiem risinājumiem līdz dizaina produktiem.

Finālsacensībām izvirzītie pretendenti: "Zeltini" (amfībija, kas aprīkota ar elektromotoriem), "Flockmen" (attīstošas koka rotaļlietas), "Diegu meistars" ("dari pats" komplekts mākslas darbu radīšanai no diega), "Ko tu elpo" (gaisa attīrīšanas un klimata uzlabošanas sistēma), "Pupuchi" (kraukšķīga un veselīga uzkoda no cūku pupām), "Uppo" (dizaina roku aproces darbam ar datoru), "Barboleta" (līdzsvara platformas bērnu mācību procesa uzlabošanai), "WinGo Deposit" (atkritumu šķirošanas automāts).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada novembrī Kopenhāgenā jau tradicionāli norisināsies starptautiskais jauno uzņēmēju konkurss «Creative Business Cup», kas ik gadu pulcē vairāk nekā 70 dažādu valstu dalībniekus no visas pasaules. Arī Latvijas IT un radošo industriju pārstāvji ir aicināti pieteikt dalību konkursa nacionālajai atlasei līdz 31. jūlijam, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu.

Ikgadējā konkursa mērķis ir atbalstīt radošas idejas, veicināt inovāciju attīstību un sniegt jaunajiem uzņēmējiem iespēju satikties ar investoriem, sasniedzot starptautisko tirgu un piesaistot finansējumu biznesa tālākai attīstībai. 20 labākie pašmāju dalībnieki 22. augustā tiks aicināti prezentēt savas idejas klātienē Latvijas nacionālajā atlasē. No visiem pretendentiem konkursa žūrija izvēlēsies piecus daudzsološākos jaunos uzņēmumus, kuri vasaras izskaņā piedalīsies «Creative Business Cup» nacionālajās fināla sacensībās.

Pirmās vietas ieguvēju, kurš saņems vislielāko žūrijas atzinību, izvirzīs starptautiskajam finālam, lai jau novembrī pārstāvētu Latviju «Creative Business Cup» konkursā Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā. Jaunajiem uzņēmējiem tā būs iespēja ne tikai prezentēt savu ideju un produktu plašākai auditorijai un iegūt vērtīgus kontaktus, bet arī saņemt pieredzējušu mentoru palīdzību un ieteikumus, attīstīt uzņēmējdarbības prasmes, kā arī piesaistīt investoru finansējumu un sacensties par galveno naudas balvu un prestižo 2018. gada uzvarētāja titulu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Radošās nozares» iekļauj daudzus jaunus biznesa virzienus, kas neietilpst kādā no tradicionālo nozaru kategorijām.

Tā uzskata Heidi Sveine-Pedersena (Heidi Svane Pedersen), Dānijas Dzīvesstila un dizaina klastera vadītāja digitālajos jautājumos un konkursa Creative Business Cup žūrijas locekle. Savu ikdienas darbu viņa sauc par randiņu pakalpojumu – viņa strādā pie tā, lai kompānijas satiek pareizās zināšanas. Vaicāta, vai tas ir tikpat vienkārši kā Tinder, viņa smejoties teic, ka reizēm, lai atrastu «īsto», vajag iedzert kafiju, aiziet vakariņās vai aizbraukt kopīgā ceļojumā. Dzīvesstila un dizaina klasteris strādā ar valsts iestādēm, universitātēm, inkubatoriem un tradicionālajām kompānijām dizainā un veido tiltus starp tiem. Vairāk par radošo industriju izaicinājumiem un iespējām iesaistīties ilgtspējīgu risinājumu veidošanā viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Creative Business Cup nacionālajā atlasē uzvar Gamechanger Audio

Laura Mazbērziņa, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radošo industriju konferences New Realities. Creative Industries ietvaros aizvadītas arī starptautiskā jauno uzņēmēju konkursa Creative Business Cup fināla sacensības. Šogad sīvā konkurencē par nacionālo uzvarētāju kļuva elektroniskā ģitāras pedāļa autori Gamechanger Audio, kuri novembra beigās dosies uz konkursa lielo finālu Kopenhāgenā, lai pārstāvētu Latviju līdzās vairāk nekā 70 pasaules valstu pārstāvjiem un sacenstos par galveno balvu - 15 000 eiro naudas prēmiju.

Aizvadītā pasākuma ietvaros savus uzņēmumus prezentēt uz skatuves kāpa pieci žūrijas izvēlētie finālisti, kas katrs pārstāv dažādus radošo industriju segmentus. Godpilno otro vietu šogad ieguva virtuālā spēle CheeksUp, kas paaugstina bērnu produktivitāti logopēdiskajā terapijā, savukārt trešajā vietā ierindojās 3D poligrāfijas ģipšu ražotājs CastPrint, kas piedāvā inovatīvu pieeju medicīnisko lūzumu ārstēšanā. Tāpat par ceļazīmi uz konkursa starptautisko finālu līdzās top 3 vietu ieguvējiem cīnījās sociālais uzņēmums BlindArt, kas izstrādā mūsdienīgus un funkcionālus dizaina priekšmetus, iesaistot cilvēkus ar redzes traucējumiem, kā arī studentu radītais zīmols Safe & Stable, kas piedāvā uzlabotu balto spieķi ar ultraskaņas sensoru cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

50 jaunuzņēmumi gadā

Anda Asere, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada janvārī Latvijā ir reģistrēti 418 jaunuzņēmumi, no kuriem 346 ir jaunāki par pieciem gadiem un 72 jaunuzņēmumi ir vecāki par pieciem gadiem.

Vēl aptuveni 150 idejas ir attīstības stadijā, liecina Ekonomikas ministrijas, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas un eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas Gateway&Partners pētījums par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu.

Pēdējos piecos gados pieaudzis jaunuzņēmumu skaits no vidēji 10 līdz 15 jaunuzņēmumiem gadā pirms 2010. gada līdz vidēji 50 jaunuzņēmumu ik gadu kopš 2014. gada.

Vaicāta, vai rēķināts arī neizdzīvojušo projektu skaits, Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule teic, ka šis aspekts pētījumā nav analizēts. Viņa atsaucas uz ārzemju statistiku, kas liecina, ka no tūkstoš idejām izdzīvojot 10%. Pētījumā iekļauti tikai Latvijā reģistrētie uzņēmumi. Pēc pētījuma autoru aplēsēm, ārpus Latvijas esot vēl ap 20 līdz 30 uzņēmumi. Z. Vipule uzsver, ka jaunuzņēmumu dibinātāji ir gatavi pārcelties citur, kur ir izdevīgāk darboties un gatavi pielāgoties tirgum, meklējot savus klientus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no ikgadējām TechChill tradīcijām ir Fifty Founders battle sacensības, un arī šogad konferences pirmajā dienā uz skatuves kāps 50 jaunuzņēmumu dibinātāji, lai prezentētu savas idejas žūrijas, investoru, mediju un auditorijas priekšā. Kopumā tika saņemti 194 dalībnieku pieteikumi no 35 valstīm.

Lai nodrošinātu pieredzējušus žūrijas pārstāvjus sacensību laikā, kā arī pievērstu uzmanību spēcīgākajām nozarēm, šogad TechChill organizatori nolēma 50 sacensību dalībniekus iedalīt piecās vertikālēs - finanšu tehnoloģijas, zinātnes tehnoloģijas, programmatūra kā pakalpojums (SaaS), aparatūras un lietu internets, kā arī sociālie jaunuzņēmumi (impact).

21.februārī, konferences pirmās dienas laikā, visas 50 komandas prezentēs savas idejas uz skatuves, katrai no tām tiks dotas trīs minūtes laika. Pieci žūrijas izvirzīti finālisti, katrs pārstāvot vienu no piecām vertikālēm, otrajā dienā uz lielās skatuves cīnīsies par galveno balvu - 10 000 eiro. Jaunuzņēmumu dibinātājiem tiek dota iespēja prezentēt savas idejas ne tikai oficiālajai žūrijai, bet arī starptautiskiem investoriem, biznesa eņģeļiem, akseleratoru pārstāvjiem un medijiem. Tieši tāpēc dalība Fifty Founders battle sacensībās ir lieliska iespēja ne tikai sacensties par galveno balvu, bet arī iegūt papildus redzamību, jaunus kontaktus un biznesa partnerus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu konkursa „Seedstars” reģionālajā finālā Kazahstānā finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums „Jeff App” nopelna iespēju piedalīties finālā, kas notiks nākamgad Šveicē

Uzņēmums sacentās ar citu valstu uzvarētājiem no Čehijas, Šveices, Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas, Mongolijas, Gruzijas, Armēnijas, Kazahstānas, Azerbaidžānas, Rumānijas un Serbijas. Iespējamā uzvara konkursa finālā Šveicē ir vilinoša – uzvarētājs iegūs 500 tūkstošus dolāru. Konkursa kārtā Latvijā „Jeff App” ieguva pirmo vietu, bet otro un trešo – „SizzApp” un „DronePlan”.

„Jeff App” dibinātājs Toms Niparts stāsta, ka „Seedstars” ir starptautisks, pasaulē lielākais jaunuzņēmumu konkurss ar fokusu uz attīstības tirgiem. Konkurss noris trijos līmeņos, ietverot vairāk nekā 80 valstu finālus, piecus reģionālos finālus un pasaules finālu Šveicē. Kopumā šogad konkurss saņēmis teju 8000 pieteikumu no jaunuzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijas jaunuzņēmumus novērtē Silīcija ielejā

Anda Asere, 12.09.2019

Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule un Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumi ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa, un tiem ir nozīmīga loma labi atalgotu darbavietu radīšanā un nodokļu maksājumos valsts budžetā.

Kopš 2014. gada ik gadu Latvijā rodas aptuveni 50 jaunuzņēmumi, un šobrīd to skaits ir sasniedzis 418, liecina Ekonomikas ministrijas, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas un eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas Gateway&Partners pētījums par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu. Laikā no 2012. līdz 2018. gadam jaunuzņēmumi budžetā nodokļos iemaksājuši vismaz 34 miljonus eiro. Lai veicinātu šāda veida uzņēmumu aktivitāti un atbalstītu tos panākumu gūšanā, plānoti grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, paredzot iespēju piešķirt akciju opcijas SIA darbiniekiem un sniedzot atbalstu arī tādiem uzņēmumiem, kam saistībā ar investīciju piesaisti ir izveidota māteskompānija citā valstī. Vairāk par secinājumiem pētījumā un situāciju Latvijas jaunuzņēmumu vidē stāsta Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule un Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā – galīgajā – lasījumā pieņemti grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu.

Turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas kapitāla piesaistes nolūkos dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs. Praksē ir konstatēta nepilnība, kas atbalstu liedz saņemt perspektīviem jaunuzņēmumiem, kuri, realizējot savu produktu ārpus Latvijas, piesaistot investīcijas vai kvalificējoties starptautiskām akcelerācijas programmām, dibina saistītu uzņēmumu ārvalstīs, secinājuši likumprojekta autori.

Līdz ar izmaiņām vairs nav spēkā vairāki kritēriji, kuriem jaunuzņēmumam bija jāatbilst, lai varētu pieteikties atbalsta programmām. Tostarp atcelta prasība, kas noteica, ka vismaz 70% darbinieku ir jābūt maģistra vai doktora grādam. Tāpat atcelts nosacījums, ka jaunuzņēmums veic komercdarbību pirmos piecus gadus kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā, kā arī prasība, ka jaunuzņēmuma peļņa kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā nav sadalīta dividendēs, bet tiek novirzīta uzņēmuma attīstībai. Izmaiņas paredzētas, lai vairotu uzņēmumu iespējas kvalificēties atbalstam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā ļaus sniegt atbalstu vairāk jaunuzņēmumiem

Dienas Bizness, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, kas sekmēs straujāku jaunuzņēmumu attīstību Latvijā, ļaus sniegt valsts atbalstu vairāk jaunuzņēmumiem, kā arī labvēlīgi ietekmēs inovācijas sistēmu, riska kapitāla un biznesa eņģeļu kustības attīstību Latvijā, informē Ekonomikas ministrija. Grozījumus likumā Ekonomikas ministrija jau izstrādāja pērnā gada rudenī sadarbībā ar jaunuzņēmumu un riska kapitāla nozares pārstāvjiem.

«Jaunuzņēmumu nozare Latvijā ir salīdzinoši jauna. Vide, kurā veidojas un attīstās jaunuzņēmumi, ir ļoti strauji mainīga un mums kā politikas veidotājam arī ir jābūt elastīgiem un atvērtiem pārmaiņām. Kopš politikas veidošanas līmenī strādājam ar jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem, ir pagājuši vien divi gadi, tomēr sasniegts ir daudz. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma ātrā izstrāde un pieņemšana ataino valsts pārvaldes gatavību atbalstīt inovatīvu uzņēmējdarbību un kopā ar nozari radīt tai nepieciešamos izaugsmes stimulus. Šodien Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā, kā arī akcelerācijas un riska kapitāla ES fondu programmu uzsākšana tuvāko mēnešu laikā būs radījusi šā brīža situācijai atbilstošākos risinājumus inovatīvas nozares vēl straujākai attīstībai,» pauž Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Ostapenko un Sevastova pārstāvēs Latviju Federāciju kausā

Rūta Lapiņa, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ savu dalību Latvijas tenisa izlasē februārī notiekošajā Federāciju kausa (Fed Cup) turnīrā ir apstiprinājušas abas Latvijas labākās tenisistes – Aļona Ostapenko un Anastasija Sevastova. Tā ir pirmā reize, kad Latvijas tenisa izlasē startēs divas WTA ranga TOP 20 spēlētajas, tādējādi ievērojami palielinot Latvijas iegūt augstu pozīciju turnīrā un iekļūt pasaules grupā, informē Latvijas Tenisa savienība.

«Pārrunu rezultātā ir izdevies iegūt apstiprinājumu abu Latvijas tenisa zvaigžņu – Aļonas Ostapenko un Anastasijas Sevastovas dalībai Latvijas tenisa izlasē, Fed Cup turnīrā. Abu tenisistu dalība turnīrā ierindo Latviju starp favorītu valstīm cīņā par uzvaru, paverot Latvijai iespēju Fed Cup turnīru atvest arī uz Rīgu,» saka Juris Savickis, Latvijas Tenisa Savienības prezidents.

Latvijas izlasi pārstāvēs Jeļena Ostapenko, Anastasija Sevastova, Diāna Marcinkēviča un Daniela Vismane. Federāciju kausa turnīts 2018.gadā norisināsies kaimiņvalstī Igaunijā no 7.līdz 10.februārim.

Tenisa savienība atgādina, ka WTA rangā A. Ostapenko ar 5010 punktiem šobrīd ieņem 7.vietu, bet A. Sevastova šobrīd atrodas 16.vietā ar 2475 punktiem. A. Ostapenko šogad sensacionāli triumfēja Francijas atklātā tenisa čempionāta sieviešu vienspēļu turnīrā un kļuva par pirmo neizsēto čempioni kopš 1933. gada. A.Sevastova savukārt iekļuva US Open ceturtdaļfinālā, pārspējot pasaules slaveno tenisisti Mariju Šarapovu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2019 finālisti

Zane Atlāce - Bistere, 10.04.2019

Kategorijā «Kultūras būves» - Lubānas kapličas jaunbūve. Autori: SIA MAAJA skan: Vita Škapare, Jānis Pomerancevs. Būvnieks: PS A.A. & būvkompānijas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2019 finālam izvirzīti 11 objekti, paziņojusi konkursa žūrija.

Db.lv jau vēstīja, ka šogad Latvijas Arhitektūras gada balvai tika pieteikti kopumā 45 darbi, no tiem 27 tika vērtēti padziļināti.

Šogad konkursā ar rūpīgu un mazas komandas darbu īpaši izcēlušies nelielie darbi, savukārt lielie objekti, žūrijas vērtējumā, izskatījušies sliktāk. Iespējams, to varot skaidrot ar nesakārtotām finansējuma lietām, projektu vadības problēmām u.c, teica atlases žūrijas pārstāve Ilze Mekša.

«Latvijas Arhitektūras gada balvai 2019» pieteiktos darbus vērtēja arhitekti Gunta Grikmane, Ilze Mekša, Agnese Lāce, un Viktors Valgums, tēlniece Liene Mackus un dizainers Artūrs Analts.

Finālam izvirzītos objektus skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2019 pretendenti

Zane Atlāce - Bistere, 20.03.2019

Kultūras būves (kultūras, izglītības, sakrālās ēkas)

Daugavas stadiona tribīņu pārbūve. Būvprojekta izstrādātājs: PS LNK Industries partnership, TS, AR daļas SIA JR elements arhitektūras risinājumi, SIA MALUS architects, SIA DR arhitekti ( Dāvids Rubins, Renārs Putniņš, Juris Rotčenkovs, Marta Tabaka, Anda Ābele, Jānis Rudzītis, Eva Rotčenkova, Zanda Priedeslaipa, Ance Ruķe) . Būvnieks: PS LNK Industries partnership

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālajam arhitektūras konkursam Latvijas arhitektūras gada balva šogad pieteikti 45 darbi, informē konkursa rīkotāji.

Žūrija tuvākajās nedēļās atsevišķus objektus aplūkos klātienē, vērtējot tādus aspektus kā koncepcija, projekta vienotība, konteksts un mērogs, sabiedriskais nozīmīgums un emocionālā iedarbība. Gada balvas nominanti tiks paziņoti 10.aprīlī. Pēc šī posma darbu uzsāks fināla žūrija, kuras sastāvā būs dažādi ārvalstu speciālisti, kā arī fināla žūrijas dalībnieki. Konkursa apbalvošanas ceremonija notiks 17. maijā Arhitektūras nedēļas ietvaros.

Balvai pieteiktos objektus un procesus skatiet galerijā!

Žūrijā darbosies Gunta Grikmane, Ilze Mekša, Agnese Lāce, Liene Mackus, Viktors Valgums un Artūrs Analts.

Arī šogad balvas ietvaros tiek vērtēti ne tikai objekti - ēkas, vides objekti, interjeri, ainavu arhitektūra, - bet arī procesi - notikumi, izdevumi, izstādes un projekti, kas atstājuši iespaidu gan uz arhitektūras nozari, gan sabiedrības emocijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferences laika gaitā mainās un pielāgojas apmeklētāju vēlmēm un tendencēm gan norises veida, gan satura ziņā

Tā secina jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences "TechChill" vadītāja Madara Ermansone.

Viņa novērojusi, ka konferenču apmeklētājiem arvien svarīgāka kļūst vēlme iesaistīties un būt tuvāk runātājiem. Tāpēc konferencēs arvien biežāk parādās apaļā galda diskusiju saturs. "Jebkuram konferences apmeklētājam ir iespēja piedalīties diskusijā ar kādu no pasākuma galvenajiem runātājiem vien desmit cilvēku lielā pulkā, tādā veidā apmeklētājs iegūst daudz personīgāku iespēju iepazīt runātāju un uzzināt interesējušos jautājumus," viņa teic.

Pēdējā laikā lielu uzmanību guvušas tādas tēmas kā blokķēžu risinājumi un ilgtspējas jautājumi, un konferences, veidojot savu saturu, arvien vairāk pievērš uzmanību arī šīm tēmām. Var secināt, ka izņēmumus nav arī nākamā gada februārī notiekošā "TechChill" konference. M. Ermansone norāda, ka šoreiz konferences programmas kodolu veidos piecas galvenās tēmas. "The Big Shift" blokā, kas fokusēsies uz nākotnē svarīgām tehnoloģijām, tiks ietvertas tādas tēmas kā blokķēžu risinājumi, zaļās un 5G tehnoloģijas, bet otru konferences bloku veidos Baltijas reģionam nozīmīgie pārdošanas un mārketinga jautājumi, kā arī dibinātāju pieredzes stāsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Jaunuzņēmumi piesaistījuši 13 miljonus

Anda Asere, 10.09.2020

Diāna Lāce–Davidova, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore

Foto: Anda Asere

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim šogad Latvijas jaunuzņēmumi piesaistījuši 13 miljonus eiro, lielākās investīcijas piesaistījuši "Juro" un "Lokalise".

Tā šodien notiekošajā Latvijas Jaunuzņēmumu kopienas forumā informēja Diāna Lāce–Davidova, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore. Asociācijas dati liecina, ka 2019. gadā jaunuzņēmumi piesaistīja 17,3 miljonus eiro, bet 2018. gadā – 16,5 miljonus eiro.

Riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Andris K. Bērziņš norāda, ka kopumā vērojama tendence, ka saistībā ar Covid-19 izraisīto neskaidrību nedaudz samazinās finansējuma apjoms, ko piesaista jaunuzņēmumi – investīciju skaits un vidējās summas. Taču viņš uzsver, ka labas komandas arvien spēj piesaistīt finansējumu.

Šobrīd Latvijā darbojas vairāk nekā 400 jaunuzņēmumi, no kuriem kā aktīvus var uzskatīt 230. 36% jaunuzņēmumu darbojas programmatūra kā pakalpojums nozarē, 24% strādā ar finanšu tehnoloģijām un 11% ir zinātniskie jaunuzņēmumi. Kā piemērus ar lielāko ietekmi D. Lāce–Davidova min "Sonarworks", "Printful", "Printify" un "Edurio".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās ļoti strauji, šogad vien ir izveidojušies vairāk nekā 50 jaunuzņēmumi, kas strauji ieiet pasaules tirgos, apliecinot Latvijas potenciālu jaunuzņēmumu izaugsmes veicināšanā. Ciešā sadarbībā ar jaunuzņēmumu un riska kapitāla nozares ekspertiem, Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, lai vēl vairāk veicinātu jaunuzņēmumu rašanos Latvijā un to straujāku attīstību, kas labvēlīgi ietekmēs gan inovāciju sistēmas attīstību, gan veicinās riska kapitāla un biznesa eņģeļu kustības attīstību Latvijā, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Šā gada 19. decembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja EM sagatavotos grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, paplašinot valsts atbalsta saņēmēju loku un pielāgojot likumu nozares praksei.

«Vide, kurā veidojas un attīstās jaunuzņēmumi, ir ļoti strauji mainīga un mums kā politikas veidotājam arī ir jābūt elastīgiem un atvērtiem pārmaiņām. Kopš politikas veidošanas līmenī strādājam ar jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem, ir pagājuši vien divi gadi – tomēr sasniegts ir daudz. Sasniegto nevar mērīt tikai kvantitatīvos rādītājos – pati likuma pieņemšana ataino valsts pārvaldes gatavību atbalstīt inovatīvu uzņēmējdarbību, veidojot tai nepieciešamos izaugsmes stimulus. Jāatzīst, ka abpusēji esam daudz mācījušies – gan jaunuzņēmumu kopiena, kas, strauji augot, būvē iekšējo nozares kultūru, gan politikas veidotāji, mācoties elastīgi pielāgot atbilstošākos risinājumus netradicionālas nozares attīstībai», pauž Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko daļu no septembrī atklātajām "TechHub Riga" kopstrādes telpām Latvijas Universitātes bijušajā Bioloģijas fakultātē jau apdzīvo jaunuzņēmumi

"Nu jau kā divus mēnešus esam iemājojušies vēsturiskajās universitātes telpās Kronvalda bulvārī 4 un šajā salīdzinoši īsajā laikā esam paspējuši apdzīvot ne tikai savu kopstrādes vietu, bet arī aktīvi cenšamies izmantot visu ēkas potenciālu un atdzīvināt koplietojamās telpas – lielās auditorijas un bibliotēku, rīkojot tur savus ikmēneša pasākumus," stāsta "TechHub Riga" vadītāja Līna Sarma.

Viņa atzīst, ka katrs solis šajā procesā ir bijis izaicinošs – no paša sākuma ar telpu saskaņošanu līdz šim brīdim ar iekārtošanu un pielāgošanu dažādām biedru vajadzībām, kas atšķiras atkarībā no komandu lieluma un darbības formāta. "Liels piesaistes punkts jaunajai vietai, protams, ir telpu plānojums un augstie griesti, kas dod gaismu un plašuma sajūtu, kā arī centrālā atrašanās vieta parkā, kura sniedz fantastisku skatu. Pat neko daudz neieguldot telpās, te ir patīkami atrasties. Līdz ar to darām daudz ko, lai tās papildu iekārtotu un pielāgotu. Cenšamies to darīt pārdomāti un lēnām, lai nesabojātu to sajūtu, ko telpas sniedz," norāda L. Sarma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" varētu padarīt regulējumu elastīgāku un konkurētspējīgāku.

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā atbalstīti Komerclikuma grozījumi, kas paredz, ka arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. Tas ļautu uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantot plašākā apjomā. Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī uz SIA kapitāldaļu pirkuma tiesībām. Lai grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Igaunijas startup piesaistījuši 258,3 miljonus eiro

Anda Asere, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan summa ir mazāka nekā gadu iepriekš, kad investīciju apjoms sasniedza 330 miljonus eiro, ir palielinājies kopējais investīciju gadījumu skaits, liecina "Startup Estonia" informācija.

Atsaucoties uz Igaunijas jaunuzņēmumu publisko datubāzi, "Startup Estonia" norāda, ka 2019. gadā bija 71 investīcija, kamēr 2018. gadā notika 40 investīciju darījumi. Tāpat 2019. gadā 28 investīcijas bija vismaz viena miljona eiro apmērā. 2018. gadā tādas investīcijas bija 20.

2019. gadā lielākās investīcijas piesaistīja "Bolt" (128 miljoni eiro), "Starship Technologies" (36 miljoni eiro), "Glia" (18 miljoni eiro), "Realeyes" (11 miljoni eiro), "Skyselect" (9 miljoni eiro), "Coolbet" (7,6 miljoni eiro) un "Xolo" (5,5 miljoni eiro).

2019. gadā Igaunijas jaunuzņēmumu kopējais apgrozījums bija 395,4 miljoni eiro, kas ir par 9% vairāk, nekā gadu iepriekš, kad tas bija 363,8 miljoni eiro. Lielāko daļu apgrozījuma veido jaunuzņēmumi, kas nodarbojas biznesa programmatūras, pakalpojumu un personālvadības sektorā (106,7 miljoni eiro). Tam seko reklāmas tehnoloģijas un radošo tehnoloģiju sektors ar 65 miljoniem eiro un finanšu tehnoloģijas (46,8 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

No sadarbības iegūst abas puses

Anda Asere, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē arvien biežāk manāmi sadarbības piemēri starp jaunuzņēmumiem un lielajām kompānijām, tie rūpīgas sagatavošanās rezultātā abām pusēm var sniegt ieguvumus.

Ar jaunuzņēmumiem sadarbojas arī konsultāciju kompānija Deloitte Latvia, kas grāmatvedības ārpakalpojumu jomā veiksmīgi strādā ar jaunuzņēmumu CakeHR, kas izstrādājis personālvadības programmatūru. «Strauji mainīgais tirgus, produkti un pakalpojumi, ko piedāvā jaunuzņēmumi, lielajiem spēlētājiem liek aizdomāties. Viņu biznesa modelis ir gadiem ilgi pārbaudīts un nostiprinājies praksē, tādēļ nav viegli uzņemties ko jaunu un riskantu. Lieliem uzņēmumiem ir raksturīgs, ka tie uzņemas aprēķinātu risku un to darba temps ir salīdzinoši lēns. Savukārt jaunuzņēmumi pasaulē sāk ieņemt līderpozīcijas gandrīz ikvienā nozarē. Pateicoties ātrajai prototipēšanai un vēlmei uzņemties risku, tie spēj radīt inovatīvus risinājumus. Jaunuzņēmumi strādā mazākās komandās vienlīmeņa hierarhijā, ir gatavi mainīt pastāvošo biznesa modeli un labāk spēj reaģēt uz tirgus prasībām. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc sadarbība starp lielajiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem ir kļuvusi par nepieciešamību,» norāda Roberts Šlegelmilhs, Deloitte Latvia grāmatvedības risinājumu vadītājs. Viņa skatījumā, abu pušu sadarbības mērķis ir radīt produktīvu vidi, kurā tiek saīsināts inovāciju ieviešanas laiks un notiek efektīvāka tehnoloģiju izmantošana. Sadarbība palīdzot esošajiem tirgus spēlētājiem iekļūt jaunos tirgos, bet jaunuzņēmumiem attīstīt šos produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Sākas darbu pieteikšana Latvijas Arhitektūras gada balvai

Zane Atlāce - Bistere, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Arhitektu savienība aicina pieteikt darbus prestižākajam apbalvojumam Latvijas arhitektūrā – Latvijas Arhitektūras gada balvai, kuras mērķis ir apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sasniegumus un veicināt augstvērtīgu arhitektūras attīstību.

Šogad var iesniegt arī darbus, kas nodoti ekspluatācijā iepriekšējos gados. Latvijas Arhitektu savienība aicina arhitektus, pasūtītājus, būvniekus, pašvaldības un sabiedriskās organizācijas iesniegt darbus konkursam līdz 1.martam.

Latvijas Arhitektūras gada balva ir prestižs apbalvojums Latvijas arhitektūrā, kas akcentē un cildina izcilākos sasniegumus Latvijas arhitektūras nozarē. Balvas pasniegšanas ceremonijas mērķis ir parādīt un popularizēt Latvijas arhitektu sasniegumus un veicināt nozares attīstību. Konkursu organizē Latvijas Arhitektu savienība.

Visi Latvijas Arhitektūras balvai pieteiktie darbi tiks vērtēti divās kārtās, pēc vienādiem un vienlīdz svarīgiem kritērijiem: ideja un koncepcija, projekta vienotība jeb vai darbu iespējams uzskatīt par vienotu veselumu, atbilstība projekta uzdevumam, konteksts un mērogs, rūpība un pamatīgums, kā arī sabiedriskais nozīmīgums un emocionālā iedarbība. Žūrijas sastāvā šogad ir arhitekti Ilze Mekša, Gunta Grikmane, Agnese Lāce un Viktors Valgums, tēlniece Liene Mackus, rakstnieks Pauls Bankovskis un dizainers Artūrs Analts. Otrajā kārtā nominantus vērtēs Fināla žūrija, ko tradicionāli veido pieredzējuši arhitekti no ārvalstīm, kā arī viens Atlases žūrijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru