Vide

Latvijas pārstāve dodas pasaules sieviešu ekspedīcijā piesārņojuma izpētei

Ilze Žaime, 08.10.2019

Jaunākais izdevums

No Plimutas ostas Lielbritānijā divu gadu pasaules okeāna apceļošanā dodas zinātnisko pētījumu ekspedīcija, kurā piedalās arī pārstāve no Latvijas. Ekspedīcijas mērķis ir pētīt okeāna plastmasas piesārņojumu, tā cēloņus un meklēt risinājumus.

Šajā ekspedīcijā iespēja piedalīties ir arī Latvijas pārstāvei – Nitai Jirgensonei, pievienojoties vienam no brauciena posmiem, un trīs nedēļu laikā šķērsojot Atlantijas okeāna ziemeļu daļu.

Kopumā ekspedīcijā no visas pasaules piedalīsies 300 sievietes, kuras divu gadu laikā 30 dažādos ceļojuma posmos ar jahtu nobrauks vairāk nekā 38 000 jūras jūdžu, pētot mikroplastmasu un toksīnus okeānā, jūrās, piekrastē. Papildus zinātniskajam izpētes darbam ekspedīcijas mērķis ir popularizēt sieviešu dalību STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes un matemātikas) jomas projektos, pētniecībā, burāšanā, iesaistīšanos risinājumu izstrādē un lēmumu pieņemšanā.

Par vides piesārņotību ar plastmasu un mikroplastmasu Latvijas ūdeņos arvien biežāk runā zinātnieki un vides aktīvisti, tomēr kopumā sabiedrībā izpratne un atbalsts plastmasas izstrādājumu lietošanas ierobežošanai ir zems. Tikai rādot un skaidrojot iedzīvotājiem, ražotājiem, lēmumu pieņēmējiem reālo situāciju, kādā ir pasaules okeāns un piekrastes, kādu ietekmi tas atstāj uz dzīvajiem organismiem, tostarp cilvēku, var mēģināt ietekmēt kopēju sabiedrības izpratni un iesaistīšanos plastmasas patēriņa samazināšanā.

Ekspedīcija ir veidota kā daudzveidīga, multidisciplināra komanda, iesaistot visdažādāko valstu un nodarbošanās pārstāves, lai, saliekot kopā dažādas pieredzes, prasmes un tradīcijas risinātu plastmasas piesārņojuma problēmu no visiem aspektiem.

«Runas par plastmasas piesārņojumu un tā ietekmi uz mūsu veselību lielai daļai iedzīvotāju ir kaut kas līdz galam īsti nesaprotams un personīgi uz sevi tas netiek attiecināts. Diemžēl mikroplastmasa, kas nav nekas cits kā pavisam sīki plastmasa gabaliņi, kuros sabirzt mūsu maisiņi, plastmasas pudeles, dažādie iepakojumi - ir mums visapkārt, mēs tos apēdam, iedzeram un ieelpojam vai ieberzējam ādā,» skaidrodama savu dalību šajā pētniecības projektā uzsver Nita Jirgensone.

N. Jirgensone arī informē, ka ekspedīcijas laikā ir plānots meklēt atbildes uz tādiem jautājumiem kā - ko ikviens praktiski var darīt, lai samazinātu plastmasas izmantošanu ikdienā, ko mums kā sabiedrībai ir jāprasa no ražotājiem un kādi būtiski lēmumi ir jāpieņem valstiskā līmenī. Ekspedīcijas dalībniekiem būs arī iespējas pētīt un eksperimentēt ar plastmasu, apmainīties ar zināšanām, tikties ar nozares speciālistiem un piekrastes iedzīvotājiem un uzzināt viņu pieredzes stāstus.

Nita Jirgensone ir socioloģe, kura vairāk nekā 20 gadus strādājusi sabiedriskās domas un tirgus izpētes jomā.

Ekspedīciju sponsorē privātas organizācijas un uzņēmumi, tai skaitā zelta sponsori: «Travel Edge», «TOMRA», «Red Ensign Group» un sudraba sponsori «11th Hour Racing», advokātu birojs «Slaughter and May». Dažus posmus sponsorē «Rothy’s», «Copernicus Marine Service» un «Packd Lunch». Ar tehnoloģisko un zinātnisko atbalstu ekspedīciju nodrošinās Plimutas universitāte (University of Plymouth), Džordžijas universitāte (University of Georgia), Mercator Ocean international; «Perkin Elmer», «SAP» kā arī citi sponsori, kas nodrošinās ar ekspedīcijā nepieciešamo aprīkojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvojamo ēku attīstītājs "Bonava" iesaistījies "Zinātnē balstītu mērķu" (Science Based Targets) iniciatīvā. Tās dalībnieki - uzņēmumi no visas pasaules - apņemas veikt izmaiņas savā darbībā, lai samazinātu siltumnīcas efektu radošo gāzu izmešu apjomu, tādējādi palīdzot sasniegt iniciatīvas mērķi - ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.

Pievienojoties šai iniciatīvai, "Bonava" ir apņēmusies par 50% samazināt kompānijas tiešo un netiešo ietekmi uz vidi.

"Klimata izmaiņas un to radītās sekas ir aktuālas arī Latvijai - ikviens iedzīvotājs, visticamāk, ir novērojis, ka klimata pārmaiņas norit jau daudzus gadus, un, kā atzīst zinātnieki, šis process paātrinās. Tāpēc ir būtiski mainīt paradumus tagad un to darīt visiem - gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem," komentē "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

"Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, ir vienlīdz aktuāla pielāgošanās klimata pārmaiņām, emisiju samazināšana un jaunu ekonomikas modeļu attīstība. Ja vēlamies sasniegt starptautiskos klimata mērķus un drošu dzīves telpu, mums steidzami jāmaina līdzšinējie biznesa modeļi, paradumi un izvēles sabiedrībā kopumā. Biznesa sektoram ir nozīmīga loma klimatneitrālai attīstībai," norāda Jānis Rozītis, "Pasaules Dabas Fonda" direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pētītu ledājus un vides piesārņojumu, šī gada augustā Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki devās ekspedīcijā uz Svalbāras arhipelāgu, kuru no Ziemeļpola šķir 1300 km

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) ģeologi Svalbārā veica trīs politermālu ledāju pētījumus, izmantojot ģeofizikālas un tālizpētes pētījumu metodes. Veicot ledāju biezuma un iekšējās struktūras mērījumus, pētniekiem izdevies iegūt detalizētus datus par Valdemārbrēena ledāja termālo struktūru. Šādi dati uz šī ledāja iegūti pirmoreiz, un jau šobrīd latviešu pētnieki atzīst, ka no tiem izdosies uzrakstīt zinātniski nozīmīgu publikāciju.

Ekspedīcijas dalībnieks, pēcdoktorantūras pētnieks K. Lamsters atzīmē Svalbāras ledāju unikalitāti: «Svalbārā ir viena no lielākajām pulsējošu ledāju koncentrācijām pasaulē. Šo ledāju uzvedība ir dabas fenomens, jo tie mēdz strauji uzvirzīties par spīti krasām klimata pārmaiņām Arktikā. Svalbāras ledāji bieži tiek raksturoti arī kā politermāli, respektīvi, ledus temperatūra ledājā un īpaši tā pamatnes daļā ir atšķirīga, veidojot apgabalus ar «siltu» un «aukstu» ledu. Politermālu ledāju termālā struktūra var būt diezgan sarežģīta. Ja ledājs ir auksti bāzēts, tas ir piesalis pie gultnes, savukārt silti bāzēta ledāja pamatnē atrodas ūdens, un ledājs ir spējīgs aktīvi plūst, erodēt tā gultni un veidot dažādas zemledāja reljefa formas, kuras ir plaši izplatītas arī Latvijā. Mums ir izdevies lokalizēt «silta» ledus apgabalu, kurš izveidojies ledāja akumulācijas zonā, kur ledus biezums ir vislielākās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par fundamentālajiem silīcija dioksīda jeb kvarca stikla īpašību pētījumiem Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu šogad saņēmis Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Linards Skuja, kurš ir viens no pasaulē visvairāk citētajiem Latvijas fiziķiem.

Viņa pētījumi ir citēti 4663 reizes 2712 dažādos avotos, bet Hirša indekss sasniedz 35 punktu atzīmi.

Tā kā Latvija ir salīdzinoši neliela valsts, mums ir jāsaprot, ka pētniecībā varam būt izcili tikai kaut kādās nišās, atzīst zinātnieks, kurš savējo ir atradis un padziļināti tajā rokas jau vairāk nekā 30 gadus. Viņa mērķis ir līdzdarboties ideāla kvarca stikla radīšanā, kas palīdzētu pilnveidot tehnoloģijas dažādās nozarēs, tostarp enerģētikā, medicīnā un zinātniskās aparatūras būvē.

"Kādam varētu šķist, ka ar kvarca stikla jeb stiklveida silīcija dioksīda (SiO2) pētniecību nodarboties visu mūžu ir ļoti šauri un vienveidīgi, taču man ir paveicies ar to, ka ir izrādījies – šis lauciņš ir praktiski ļoti nozīmīgs, šim stiklam ir būtiska nozīme modernajās tehnoloģijās. Tas ir viscaurspīdīgākais materiāls dabā, kas ir ļoti izturīgs pret ārējām iedarbībām, piemēram, radiāciju, un kūst tikai pie vairāk nekā tūkstoš grādu augstas temperatūras," zinātnieks stāsta intervijā žurnālam "Dienas Bizness".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Šņepsts: Līdzekļi jāiegulda ražojošajos uzņēmumos, nevis dīkstāves pabalstos

LETA, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No neparedzēto līdzekļu programmas rezervētā nauda jāiegulda ražojošajos uzņēmumos un zinātnē, kā arī valdībai jādomā par izdevumu samazināšanu valsts aparātā, tiešsaistes konferencē "Paliec mājās - paliec cilvēks" pauda "Preiļu siera" valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

Pēc viņa domām, patlaban nav priekšnosacījumu, lai Latvijā no krīzes būtu iespējams iziet stiprākiem un gudrākiem. Viņš atgādināja, ka Latvija ir pakalpojumu sniedzēju valsts, par ko liecina tās iekšzemes kopprodukta struktūra. Kopš iepriekšējās krīzes ierēdņu aparātam Latvijā radīta normatīvo aktu bāze, uz kuras pamata tie sniedz pakalpojumus, tostarp sertifikācijas un atļaujas uzņēmumiem, no kā tieša ekonomiska labuma nav.

Kā uzskata Šņepsts, šīs prasības sadārdzina Latvijā ražoto preču vērtību, padarot tās nekonkurētspējīgas citos pasaules valstu tirgus. Tāpat uzņēmumu konkurētspēju Latvijā mazina arī augstās izejvielu un energoresursu cenas, lielāki izdevumi par tranzītu un loģistiku un augstāki darbaspēka nodokļi salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajās universitātēs, kā arī vairākās mācību iestādēs reģionos vērojams studējošo skaita pieaugums. Privātajās augstskolās, kas fokusējās uz studijām krievu valodā, studentu skaits saruks.

Latvijas Universitātē (LU) bakalaura studijās pēc pamatuzņemšanas līgumu noslēguši 2842 reflektanti, kas ir par 15% vairāk nekā pērn, bet Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) pamatstudiju programmās jau noslēgti 1486 līgumi. Vasaras uzņemšana RSU noslēdzās ar rekordlielu studētgribētāju aktivitāti - pamatstudiju programmās tika saņemti 7099 pieteikumi no 2273 personām, kas bija par 20% vairāk nekā pērn. Ne tik labi rezultāti ir studētgribēšanai maģistantūrā, piemēram, LU maģistra studijām pieteikušies 1093 reflektanti, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Uzņemšana dažāda līmeņa studijām daudzās augstskolās vēl turpinās. Joprojām ir daudz brīvu budžeta vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Valsts bremzē inovācijas

Māris Ķirsons, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecībā strauji jāsamazina radītais emisiju apjoms, bet valsts mēroga projekti šķietami netiek iekļauti gala aprēķinos.

SIA “Mežu un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta” direktors Andrejs Domkins sarunā ar “Dienas Biznesa” žurnālistu Māri Ķirsonu atklāj, kā valstī valdošā birokrātija ierobežo koksnes izmantošanas attīstību būvniecības nozarē. Analītisku un zinātnē balstītu lēmumu pieņemšana ir izšķiroša tagad, pirms Latvija kļūst tikai par izejmateriālu eksportētāju, tā vietā, lai ļautu attīstīties kokrūpniecības nozarei.

Skaties video un uzzini vairāk par izaicinājumiem kokrūpniecībā, Latvijā un pasaulē īstenotajiem projektiem koka būvniecībā un veidiem, kā sekmēt nozares attīstību.

Video apspriestās tēmas:

  • SIA “Mežu un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta” īstenotie projekti un darbs komercijas labā
  • Nepieciešamība modernizēt izglītības sistēmu
  • Būvniecības izmaksām pieaugot, jāmeklē izdevīgākas alternatīvas
  • Spilgtākie piemēri koksnes izmantošanā būvniecībā
  • Sķeldas ceļi - ekonomisks risinājums?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtermiņā piektās paaudzes mobilo sakaru tīkls jeb 5G palīdzēs radīt jauna veida pakalpojumus un produktus, kas iepriekš neeksistēja

Tā biznesa portālam db.lv saka inkubatora un akseleratora "Founders Space" vadītājs Stīvs Hofmans (Steve Hoffman). Paredzams, ka 5G nesīs daudz pārmaiņu un tās būs visaptverošas, tomēr viņu bažīgu dara šīs tehnoloģijas izmaksas, kas varētu bremzēt tās izplatību.

Jūsu prezentācija "5G Techritory" konferencē bija "5G – pārspīlēta sajūsma vai cerība globālai digitālai nākotnei" (5G – hype or hope for global digital future). Kā jums šķiet – 5G tiek uzņemts ar pārspīlētu sajūsmu vai tomēr tā sniegtās cerības ir lielākas?

Vienmēr, kad ir kāda jauna tehnoloģija, piemēram, mākslīgais intelekts, blokķēde vai virtuālā realitāte, ir liela ažiotāža. Runājot par 5G patieso potenciālu, man ir lielas cerības, jo no tā tiešām būs taustāmi rezultāti. Tāpēc es teiktu, ka ir daudz cerību, ne tikai ažiotāža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Brīvo vakanču skaits sarucis par vairāk nekā 60%

Lelde Petrāne, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par 24% salīdzinājumā ar šā gada februāra mēnesī publicētajām vakancēm, liecina "CV-Online Latvia" apkopotie dati. Savukārt vidējais jauno pievienoto darba sludinājumu skaits līdz ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu valstī samazinājies par vairāk nekā 60%.

"Darba tirgus šobrīd piedzīvo satricinājumu. Vēl pirms mēneša tendences liecināja par darba tirgus izaugsmi, taču ārkārtas stāvokļa ieviešana valstī saistībā ar Covid-19 epidēmiju radījusi tūlītēju darba tirgus lejupslīdi un darba tirgus atdzišanu gan Latvijā, gan citās valstīs.

Šobrīd bezdarbnieku rindas papildinājuši vairāki tūkstoši Latvijas darba ņēmēju un sagaidāms, ka to skaits šogad turpinās pieaugt. Vienlaikus būtiski sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, kas daudzās nozarēs un amatu kategorijās turpmākā gada laikā mainīs svaru kausus par labu darba devējiem, kas izjutīs lielāku atsaucību uz jaunizsludinātām vakancēm, tādējādi arī iegūstot dominējošas pozīcijas darba tirgū," norāda Aivis Brodiņš, "CV-Online Latvia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

No Everesta novāktas 11 tonnas atkritumu

LETA--AP, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepālas valdības ekspedīcija Everesta kalnā savākusi 11 tonnas atkritumu un četrus līķus, trešdien paziņoja amatpersonas.

Kā pavēstīja Tūrisma departamenta amatpersona Danduradžs Gimire, ekspedīcija uz kalna pavadījusi vairākas nedēļas, vācot pārtikas iepakojumus, bundžas, pudeles un tukšus skābekļa balonus.

Daļa atkritumu ar aviotransportu nogādāta Katmandu un trešdien oficiālā tīrīšanas kampaņas noslēgšanas ceremonijā nodoti atkritumu pārstrādātājiem. Amatpersonas pasākumu uzskata par izdevušos, taču uz kalna joprojām ir palikuši atkritumi, no kuriem daļu sedz sniegs un tie kļūst redzami tikai pēc temperatūras paaugstināšanās.

Amatpersonas nespēj noteikt, tieši cik daudz atkritumu ir uz pasaules augstākā kalna. Vairums atrodas starp otro un trešo nometni, kurās kāpēji atpūšas ceļā no bāzes nometnes uz virsotni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: MILZU! meklē investorus

Monta Glumane, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brokastu pārslu zīmols MILZU! startē uzkodu segmentā, palielina apgrozījumu un meklē investorus, lai, atbildot uz pieprasījumu eksporta tirgos, kāpinātu uzņēmuma ražošanas kapacitāti.

Izdevniecības Dienas Bizness informācijas platforma DB HUB turpina projektu Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts, kura ietvaros rīko ekspedīcijas uz uzņēmumu ražotnēm, ļaujot interesentiem no pirmavota uzzināt par eksportā gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī uzdot jautājumus vadībai. Šajā gadā ekspedīcija notika SIA MILZU! ražotnē Kuldīgas novadā, kur ar zīmolu MILZU! top graudaugu pārslas un uzkodas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Miris ūdensizturīgā auduma Gore-Tex izgudrotājs Roberts Gors

Lelde Petrāne, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Roberts Gors, kurš izgudroja Gore-Tex tehnoloģiju, strādājot sava tēva uzņēmumā Merilendā, ASV, miris 83 gadu vecumā, ziņo "BBC". Audums, kas debitēja 1976. gadā, šobrīd tiek plaši pielietots dažādos izstrādājumos.

R. Gors mūžībā devies pēc ilgas slimības.

Viņš dzimis Jūtā un izglītību ieguvis Delavēras un Minesotas universitātēs. Viņš pievienojās "WL Gore & Associates" komandai, uzņēmumam, kuru 1958. gadā dibināja viņa tēvs un viņa māte.

Gore-Tex šobrīd ir ļoti daudzveidīgs pielietojums, piemēram, tas tiek izmantots arī medicīnā, ģitāras stīgām, kosmosa tērpos un citviet.

2000. gadā R. Gors atkāpās no "WL Gore & Associates" prezidenta amata. Karjeras laikā viņš saņēmis vairākas balvas par ieguldījumu zinātnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ap 20% no medicīnas studentiem neplāno stāties rezidentūrā Latvijā

LETA, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni 20% no medicīnas studentiem neplāno stāties rezidentūrā Latvijā, atsaucoties uz pašu veikto aptauju, aģentūru LETA informēja Latvijas Jauno Ārstu asociācija (LJĀA).

Latvijā valsts finansējums veselības nozarei ir 3,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr vidēji Eiropā tas ir ap 7%, līdz ar to Latvijā medicīnas personāla atalgojums ir mazāks nekā citviet, tāpēc piektā daļa jauno ārstu izlēmuši turpināt specializāciju citā valstī, kur ir labvēlīgāki apstākļi gan atalgojuma, gan darba vides un profesionālās izaugsmes ziņā, apgalvo LJĀA.

Slimības profilakses un kontroles centra dati liecinot, ka pēdējo trīs gadu laikā Latviju pametuši vidēji 100 ārsti gadā, un LJĀA apgalvo, ka nav pamata domāt, ka turpmākajos gadus situācija mainīsies.

LJĀA norāda, ka biežākie iemesli jauno ārstu aizbraukšanai esot neadekvāts atalgojums, mācību apstākļi un kvalitāte, rezidentūras potenciālā atmaksa un nereti arī ierobežotā darbība gan profesionāli, gan zinātnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ieguldot 7 miljonus eiro, Latvijas reģionos veidos inovācijas centrus izglītībai STEM jomās

Žanete Hāka, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu, Daugavpils, Liepājas un Ventspils pašvaldības sadarbībā ar Norvēģijas zinātnes centriem un Latvijas augstskolām un pētniecības organizācijām veidos inovācijas centrus, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Centru uzdevums būs veicināt skolēnu karjeras izvēli un zināšanu attīstību STEM (Science, Tehnology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika) jomās, izstrādājot un īstenojot jaunas interešu izglītības programmas skolēniem, studentiem un skolotājiem.

Reģionos veidotajiem centriem būs katram sava specializācija, un tie būs pieejami visiem Latvijas skolēniem, studentiem un skolotājiem.

Cēsīs inovācijas centrs koncentrēsies uz kosmosu un kosmosa tehnoloģijām, Daugavpilī centrs būs veltīts uzņēmējdarbībai, īpaši akcentējot uzņēmējspējas un karjeras veicināšanu STEM jomās.

Savukārt Liepājas inovācijas centrā skolēni apgūs vides zinātnes, bet Ventspilī – dabaszinātnes un informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Veiksmīgi turpinoties sagatavošanas darbiem, projektu īstenošanu varēs uzsākt 2020. gada pirmajā ceturksnī. Inovācijas centru izglītības programmu izveide, īstenošana un izglītības programmu nodrošināšanai demonstrējamo iekārtu iegāde tiks finansēta no Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas valsts budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Rasas un Raita Šmitu instalācija Purva radio izstādē Kanādā

Lelde Petrāne, 27.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu mākslinieku Rasas Šmites un Raita Šmita instalācija "Purva Radio. Mikropasauļu svārstības", kas pagājušajā gadā bija nominēta Purvīša balvai, šogad apskatāma Kanādā izstādē "ALARM" ("TRAUKSME").

Izstāde, kas norisināsies līdz 7. septembrim "THEMUSEUM" galerijā Kičenerā/Vaterlū (pie Toronto), ar mākslas palīdzību tiecas pievērst uzmanību ekoloģisko pārmaiņu radītajām problēmām.

Šajā izstādē iekļauts arī RIXC mākslinieku R. Šmites un R. Šmita mākslas darbs, kurā purva baktērijas no Latvijas purviem rada elektriskas svārstības, manipulē attēlu un skaņu, tiecoties atklāt "zaļās enerģijas" poētiku.

Izstādes "ALARM" galvenais notikums ir starptautiskā laikmetīgo mediju mākslas izstāde "Pārmaiņu starpnieki|Sastopot antropocēno" (Agents for Change | Facing the Anthropocene) atklāšana. Izstādes kuratores ir Nina Čegledija (Nina Czegledy) un Džeina Tinglija (Jane Tingley). Izstādē ir apskatāmi desmit laikmetīgās mediju mākslas darbi, kuros tiek apvienota māksla, zinātne un tehnoloģijas un kurus radījuši starptautiski atzīti mākslinieki, galvenokārt sievietes - mākslinieces, no Kanādas, ASV, Jaunzēlandes un Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koalīcija vienojas zinātniekiem Covid-19 izpētei piešķirt piecus miljonus eiro

LETA, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošās partijas šodien vienojās zinātniekiem Covid-19 izpētei piešķirt papildu piecus miljonus eiro, šodien pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Domājot par to, kā veicināt ekonomikas atlabšanu pēc Covid-19 krīzes, valdību veidojošās partijas panāca vienošanos Covid-19 pētniecībai novirzīt papildu piecus miljonus eiro.

"Zinātne ir virziens uz nākotni, jo tas ir tas posms, lai varētu veicināt ekonomikas pārveidošanu, lai tā spētu rast pēc iespējas lielāku vērtību," teica premjers.

Par to, kā aprēķināta piešķiramā summa, Kariņš pastāstīja, ka tās ir zinātnieku aplēses. Tāpat papildu informāciju par aprēķinu minētajai summai rīt valdības sēdē piedāvās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļu vadīs Māris Leja

Zane Atlāce - Bistere, 06.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora pienākumus 6.jūlijā sāk pildīt līdzšinējais šīs nodaļas prokurors Māris Leja, informē Prokuratūras Preses sekretāre Laura Majevska.

"Uzsākot pildīt virsprokurora pienākumus, manas prioritātes ir strādāt pie tā, lai samazinātu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas termiņus, kā arī uzlabotu procesuālo lēmumu kvalitāti. Tāpat vēlos uzlabot nodaļas kopumā un prokuroru komunikāciju ar plašsaziņas līdzekļiem," skaidro M.Leja.

Latvijas Republikas Prokuratūrā M.Leja strādā kopš 2000.gada, kad darbu sāka kā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūras prokurors, savukārt laika posmā no 2001.gada līdz 2005.gadam viņš pildīja Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurora pienākumus. Kā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors viņš strādā kopš 2005.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

SIA Eiropas dzelzceļa līnijas vadīs Kaspars Vingris un Tālis Laizāns

Lelde Petrāne, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) kā SIA «Eiropas dzelzceļa līnijas» (EDzL) akcionārs EDzL valdes priekšsēdētāja amatā iecēlusi Kasparu Vingri un uzņēmuma valdes locekļa amatā - Tāli Laizānu. Jaunā valde darbu sāks ar šā gada 1. augustu.

Kaspars Vingris līdz šim bija EDzL pagaidu valdes loceklis. Projekta Rail Baltica ieviešanā strādā kopš 2014. gada. Līdzšinējā darba pieredze – EDzL Projektu ieviešanas departamenta direktors, SM Dzelzceļa departamenta Rail Baltica nacionālās izpētes projekta vadītājs. Kaspars Vingris ir absolvējis Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultāti, iegūstot sociālo zinātņu bakalaura un maģistra grādu politikas zinātnē ar specializāciju publiskajā administrācijā, kā arī absolvējis biznesa augstskolu «Turība», iegūstot maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā (MBA). Kopš 2003. gada K. Vingrim ir plaša pieredze darbā ar ES fondu līdzfinansētu projektu ieviešanu, strādājot gan publiskā sektora institūcijās, gan sadarbojoties ar privātiem uzņēmumiem, gan publiskā sektora institūcijām, veicot vietēja un starptautiska mēroga projektu pieteikumu izstrādi un projektu ieviešanu, informē ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB, 28.01.2020

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam ceļamaizē ir iedots valsts finanšu sektora "kapitālais remonts".

Ar kādiem izaicinājumiem būs jāsaskaras jaunajam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam, šīs nedēļas žurnālā diskutē Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, bijušais Latvijas Bankas prezidents un bijušais Ministru prezidents Einars Repše, Eiropas Parlamenta deputāts un bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle, bet portālā www. db.lv iespējams noskatīties diskusijas video versiju.

28. janvāra numurā:

  • Numura tēma – Latvijas finanšu sektors pēc “kapitālā remonta”
  • Intervija - Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks
  • Aktuāli – 31. janvāra pusnaktī Apvienotā Karaliste vairs nebūs ES dalībvalsts
  • Tirdzniecība – gājēju ielu eksperiments Rīgā. Uzņēmēju pieredze gājēju ielās Kuldīgā, Jūrmalā un Liepājā
  • Biznesa braucieni – TOP galamērķi biznesā
  • Atpūtas braucieni – ceļojumu tendences
  • Zinātne – Rīgā taps Baltijas Biomateriālu ekselences centrs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā studiju gada doktorantūrā studējošajiem būs iespēja saņemt atalgojumu – vismaz 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, kas viņiem dos iespēju laikus pabeigt pētījumus un aizstāvēt promocijas darbus, tādējādi palielinot jauno zinātnieku skaitu Latvijā.

Uz pārējo ES valstu fona Latvijas doktorantu pulks ir visnotaļ pieticīgs – 11,4 jaunie zinātnieki uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju, kas ir krietni zem vidējās statistikas datiem.

Doktora grāda ieguvēju skaita ziņā Latvija ir pēdējā vietā ES.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa ir pārliecināta, ka valsts uzplaukuma pamatā ir attīstīta zinātne, tāpēc ir nepieciešams daudz lielāks jauno zinātnieku skaits.

Doktorants uz rokas gan saņems tikai aptuveni 550–570 eiro. Tas, protams, ir daudz labāk nekā pašreiz dažiem labākajiem pieejamie 114 eiro.

Visu rakstu lasiet 22. jūlija žurnālā "Dienas Bizness".

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Agroķīmijas uzņēmumam jāmaksā divi miljardi dolāru jaunā Roundup prāvā

LETA--AFP, 14.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērināto tiesa ASV Kalifornijas štatā pirmdien nolēma, ka agroķīmijas uzņēmumam «Monsanto» ir jāsamaksā vairāk nekā divi miljardi ASV dolāru amerikāņu pārim, kuru saslimšanu ar vēzi izraisījis šī uzņēmuma ražotais herbicīds «Roundup», paziņoja advokāti.

Šis lēmums ir kārtējā «Monsanto» sakāve tiesās «Roundup» dēļ.

Uzņēmums uzstāj, ka šis herbicīds, kura svarīga sastāvdaļa ir pretrunīgi vērtētā ķimikālija glifosāts, neesot saistīts ar vēzi.

Pāra advokātu komanda nosauca šo tiesas lēmumu par «vēsturisku». Saskaņā ar to «Monsanto» ir jāsamaksā 2,055 miljardi dolāru, tai skaitā divi miljardi dolāru kā atlīdzība par kaitējumu un 55 miljoni dolāru kā kompensācija.

«Zvērināto tiesa pati redzēja iekšējus uzņēmuma dokumentus, kuri pierāda to, ka »Monsanto« jau no pirmās dienas nebija nekādas intereses noskaidrot, vai »Roundup« ir drošs,» sacīja sūdzētāja advokāts Brents Visners.

«Tā vietā, lai ieguldītu līdzekļus saprātīgā zinātnē, viņi ieguldīja miljonus, lai uzbruktu zinātnei, kas apdraudēja viņu biznesa darba kārtību.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No skolotāja par uzņēmēju - izveido Laboratorium Zinātnes skolu

Natālija Poriete, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ķīmijas fakultātes beigšanas Mārtiņš Gulbis kļuva par skolotāju, taču pēc tam nolēma īstenot savu sapni.

Viņš grib panākt, lai bērni izvēlas profesijas dabaszinātņu jomā. Tāpēc Mārtiņš Gulbis kļuva par uzņēmēju, izveidojot tālākizglītības skolu Laboratorium Zinātnes skola.

Fragments no intervijas

Kā jūs nonācāt pie idejas veidot savu skolu?

24 gados nonācu dzīves krustcelēs, man bija jāizlemj, ko turpmāk darīt. Pēc Ķīmijas fakultātes pabeigšanas kādu laiku strādāju par asistentu Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā, taču nejutu sava darba jēgu. Tāpat kādu laiku strādāju mēbeļu ražotnē par apdares materiālu tehnologu, taču rutīna šajā darbā man šķita pārāk liela.

Kādēļ aizrāva tieši ķīmija?

Par ķīmiju sāku interesēties jau skolā, 10 gadu vecumā. Reiz skolā demonstrēja šovu ar ķīmijas eksperimentiem. Tas ilga vien 15 minūtes, bet šis brīdis mainīja manu dzīvi. Mamma, kurai es nemitīgi stāstīju, cik ķīmija ir interesanta, uzdāvināja man Jaunā ķīmiķa komplektu, bet vidusskolā es iestājos klasē ar padziļinātu ķīmijas un bioloģijas virzienu. Nākamais loģiskais solis bija RTU Ķīmijas fakultāte, bet uzreiz pēc universitātes nevēlējos strādāt skolā – skolotāja profesija man tajā brīdī nešķita pietiekami prestiža, un īsti nesapratu, kur man doties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra nogalē Ņujorkā notika Apvienoto Nāciju Klimata samits, no kura vairums cilvēku zina vien zviedru meitenes Grētas Tūnbergas uzstāšanos, kas, kopumā ņemot, ir visnotaļ precīza – īsumā pārfrāzējot, ka tas viss ir naudas dēļ, «kā jūs uzdrīkstaties». Nelaime, ka šis emocionālais stāsts var tikt grozīts to pašu peļņas interešu vārdā un, visticamāk, tas arī notiek.

Samita galaziņojumā ir par 65 pasaules lielāko vietējo ekonomiku apņemšanos mazināt siltumnīcas efektu, ir par to, ka 70% valstu, tostarp Latvija, plāno līdz 2020. gadam pastiprināt nacionālās darbības vai jau ir sākušas to darīt. ANO mājaslapā var atrast katras valsts konkrētās akcijas un realizētājus. Ir uzņēmumi, kuru aktīvos ir vairāk nekā 2 triljoni ASV dolāru, kas apstiprinājuši darbības, lai panāktu atbilstību Parīzes nolīguma mērķiem. Ir ANO skaidra norāde par to, ka zaļā ekonomika ir jāizvēlas, lai tur lūst vai plīst, un drudžaina darbība notiek visā pasaulē.

Ir arī 500 zinātnieku pētījums, kas liecina, ka nekādas trauksmes klimata jomā nemaz nav un viss ir viena liela neefektīva naudas tērēšana!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apstiprināta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras jaunā valde

Lelde Petrāne, 15.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome uz turpmākajiem trim gadiem organizācijas valdes priekšsēdētāja amatā atkārtoti apstiprinājusi Jāni Endziņu, bet valdes locekļa amatā ievēlējusi līdzšinējo LTRK Politikas daļas direktora vietnieku Jāni Lielpēteri.

Līdzšinējais valdes loceklis Andris Vanags turpmāk būs LTRK valdes priekšsēdētāja padomnieks. Valdē darbu turpinās arī iepriekš apstiprinātā LTRK Politikas daļas vadītāja Katrīna Zariņa.

"Lai gan LTRK ir jau vairāk nekā 85 gadi, un arī pats šajā amatā neesmu pirmo dienu, šodienas darba dinamika ir liela un ir sajūta, ka LTRK kā lidmašīna vēl tikai ieskrienas - uzņem jaudu, ātrumu un augstumu, jo aizvien lielāks pulks uzņēmēju saprot kopīgā darba spēku un biedru rindas strauji aug. Savukārt ierēdniecība un politiķi aizvien vairāk un vairāk apzinās, ka ieklausīšanās spēcīgākajās uzņēmēju organizācijās ir gudra izvēle Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanai," pauž J.Endziņš

Komentāri

Pievienot komentāru