Par perspektīvu tirgu Latvijas pārtikas ražotājiem var izvērsties Indija, kas ar 1,2 miljardiem iedzīvotāju ir viens no lielākajiem tirgiem pasaulē, turklāt vidusšķira ar salīdzinoši augstiem ienākumiem augs no pašreizējiem 250 miljoniem līdz 600 miljoniem 2025.gadā, atzina Indijas-Baltijas biznesa padomes vadītājs Mārtiņš Spravņiks.

«Indija ir jaunā Ķīna, turklāt izredzes ir vēl labākas, jo tirgus aug vēl straujāk, īpaši attiecībā uz piena produktiem, kas Indijā ir vitāla dzīves sastāvdaļa, bet cenas - ļoti augstas. Piemēram, importa siera cena var sasniegt ap 80 eiro par kilogramu. Tikmēr Eiropas uzņēmumu konkurence Indijā ir niecīga, tādēļ ražotājiem, kuriem izdodas noslēgt līgumus ar sadarbības partneriem, ir labas iespējas. Indijā mainās ēšanas paradumi, ar katru gadu vismaz par 10% aug pieprasījums visos segmentos, it īpaši šokolādes, spageti, sulu segmentā, tādēļ - jo ātrāk ielikt kāju durvīs, jo labāk,» sacīja uzņēmējs.

Viņš arī norādīja, ka patlaban sarunas par produktu sūtīšanu uz Indiju jau risina AS Jaunpils pienotava un SIA Pure Chocolate, taču atzīst, ka potenciāls strādāt Indijā būtu daudziem Latvijas pārtikas ražotājiem, jo tie spēj piedāvāt kvalitatīvus produktus par konkurētspējīgu cenu.

Uz Indiju braucu apmēram divas reizes gadā, tur pārstāvu Latvijas, kā arī vietējos Indijas māksliniekus

Iesaka Ivonna Veiherte, Galerija 21 direktore

Biznesa attīstības iedīgļi Indijā ir senāki. Pirmo reizi uz Indiju aizbraucu 2007.gadā, kad ļāvos draugu aicinājumam doties uz šo valsti, pat nezinot, ko tur darīsim. Mani interesē joga, taču ne tādā mērā, lai šāda iemesla dēļ turp dotos, par biznesa iespējām šajā valstī nemaz nerunājot. Pavadījām trīs nedēļas, bet brīdī, kad bija jādodas mājup, es saplēsu avio biļeti un teicu, ka Indijā uzkavēšos vēl kādu laiku, tad jau redzēs, cik ilgi. Vēlējos tur pabūt viena, iepazīt vietējo vidi. Toreiz apmetos Rišikešā, kur nodzīvoju sešas nedēļas. Tas bija labs pārbaudījums, un pēc tam man radās iespēja Indijā sākt aktivitātes mākslas jomā. Indieši ir pieraduši pie eiropiešieiem, pratuši sadzīvot ar angļu kolonistiem. Viņi visi runā angliski un kopumā iebraucējiem ir atvērti. Sāku braukt uz mākslas mesēm un pārstāvēt latviešu māksliniekus Indijā, bet tad sapratu, ka būtu interesanti un pat vairāk vērts Indijā sadarboties ar viņu vietējiem māksliniekiem, jo katrā valstī jau vairāk turas pie savējiem. Sākotnēji, lai to darītu (un pat, iespējams, tādēļ, lai būtu iemesls doties profesionāli izaicinošā ceļojumā), viena pati divos mēnešos apmeklēju gandrīz vai visas Indijas pilsētas, kurās kaut kas notiek saistībā ar mūsdienu mākslu. Protams, man bija rekomendācijas un sagatavoti kontakti, lai tiktu tur uzņemta, bet neslinkoju atrast citus. Tas bija vērtīgi! Fiziski tas nebija viegli, jo katrā vietā iznāca uzkavēties ļoti neilgi. Kopumā papildināju priekšstatu par šo sfēru un tagad zinu gandrīz vai visus tirgus spēlētājus, Indijas laikmetīgās mākslas stiprās un vājās puses, jo mana pieredze mākslas jomā ļauj saskatīt arī reālās perspektīvas. Tagad vairākus gadus uz Indiju braucu caurmērā divas reizes gadā.

Uzņēmējiem arvien interesantāks un pievilcīgāks kļūst Indijas tirgus ar vairāk nekā 1 miljardu iedzīvotāju, atzinis Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Anrijs Matīss, tiekoties ar Indijas vēstnieku Latvijā Baltkrišnu Šeti (Balkrishna Shetty).

Samazinoties aktivitātei un pieprasījumam Latvijas tradicionālajos tirgos, Latvijas uzņēmēji meklē jaunas iespējas un jaunus tirgus.

Lai gan pašreizējā Latvijas un Indijas ekonomiskā sadarbība ir vērtējama kā mazaktīva, EM plašas iespējas saskata uzņēmējdarbībā un rūpniecībā, transportā, loģistikā, informācijas un telekomunikāciju tehnoloģijās, tūrismā, farmācijā, finanšu pakalpojumos u.c.

Latvija ar Indiju ir noslēgusi 2 divpusējos līgumus - Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības nolīgums par ekonomisko un tehnisko sadarbību (spēkā no 08.07.1997.); un Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgums par starpvaldību komisiju sadarbībai tirdzniecībā, ekonomikas, zinātnes, tehnoloģiju un kultūras jomās (spēkā no 27.06.2001.).

Pakistāna otrdien pilnībā atvērusi savu gaisa telpu visam civilajam aviotransportam, izbeidzot vairākus mēnešus spēkā bijušos ierobežojumus, kas ietekmēja nozīmīgus starptautiskos gaisa satiksmes maršrutus, arī no Indijas.

Ierobežojumi tika noteikti pēc tam, kad sadursmes abu kaimiņvalstu starpā tās bija novedušas līdz kara slieksnim.

«Pakistānas gaisa telpa ir atvērta visa veida civilajam transportam,» pavēstīja Pakistānas Civilās aviācijas dienests.

Atvērta arī gaisa telpas austrumu daļa, kas atrodas līdzās robežai ar Indiju, apliecināja dienesta pārstāvis sakariem ar presi.

Pakistāna pilnībā slēdza gaisa telpu februārī, saasinoties attiecībām ar Indiju, kas gandrīz vai noveda pie abu kodolieročiem bruņoto valstu kara. Mēnesi vēlāk daži ierobežojumi tika atcelti, tomēr līdzās robežai ar Indiju tie tika saglabāti.

Gaisa telpas slēgšana ietekmēja lidojumus no Indijas rietumu virzienā, Pakistānas nacionālā lidsabiedrība «Pakistan International Airlines» bija spiesta atcelt vairākus lidojumus, tika slēgti vairāki svarīgi maršruti no Islamabadas un Lahoras.

Eiropas Komisija vēlas uzsākt sarunas ar Austrāliju, Čīli un Indiju par ciešāku sadarbību drošības un gaisa satiksmes regulācijas jomās un lielāka lidojumu skaita nodrošināšanu. Eiropas Savienības vienotais aviācijas tirgus un augstie regulējošie standarti ir snieguši lielus ieguvumus gan pašai industrijai, gan arī pasažieriem. Sarunu pamatā ir vēlme izveidot atvērtu aviācijas tirgu starp 25 ES valstīm un iepriekšminētajām valstīm. Vienošanās ļaus paplašināt maršrutu skaitu no ES valstīm uz Austrāliju, Čīli un Indiju, kā arī veicināt sadarbību gaisa satiksmes drošības, vides aizsardzības un godīgas konkurences nodrošināšanā. Lai Eiropas Komisija varētu uzsākt sarunas par sadarbību aviācijas nozarē ar Austrāliju, Čīli un Indiju, tai ir nepieciešama visu 25 ES valstu piekrišana. Pirms gada strupceļā nonāca Sarunas ar ASV pēc tam, kad ES ministri pieprasīja plašākas darbības iespējas Eiropas lidsabiedrībām ASV vietējā tirgū. Eiropas Komisija apsver iespēju sākt sarunas arī ar Ķīnu un Krieviju.

Indijas premjerministrs Narendra Modi pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ceturtdien paziņoja, ka Maskava valstī, kas ciešs no energoresursu nepietiekamības, būvēs desmit kodolreaktorus.

Putins ieradies Indijā, lai stiprinātu abu valstu attiecības enerģētikā un aizsardzībā, cerot tādējādi atdzīvināt Krievijas ekonomiku, kas cietusi no rietumvalstu sankcijām, kuras ieviestas, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu un Krimas aneksiju.

Kopīgajā preses konferencē Modi, kurš pēc nākšanas amatā centies stiprināt attiecības arī ar ASV, solīja nemazināt Indijas atbalstu Krievijai.

«Šo attiecību svarīgums un to unikālā vieta Indijas ārpolitikā nemainīsies,» uzsvēra premjers.

Viņš piebilda, ka enerģētiskā drošība ir «izšķiroša Indijas ekonomikas attīstībai un darbavietu radīšanai jaunatnei».

Gandrīz puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ik gadu vismaz reizi dodas ceļojumā ārpus valsts, kamēr salīdzinoši līdzīgs skaits – 51,5% nav ieplānojuši tuvākajos gados doties nevienā ceļojumā.

Tas noskaidrots DNB bankas aptaujā par Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumiem.

Kā liecina DNB bankas īstenotā pētījuma dati, aptuveni puse jeb 51,5% Latvijas iedzīvotāju tuvāk gadu laikā neplāno doties ceļojumā ārpus valsts. Tikmēr gandrīz puse (44,3%) atbildēja, ka pieļauj tādu iespēju un ļoti labprāt to darītu. Pavisam neliela daļa aptaujāto atzina, ka ceļojumā noteikti dosies un jau noskatījuši savu galamērķi (2,1%), bet tikpat liels skaits aptaujāto patlaban vēl plāno savu nākamo galamērķi.

Vidēji puse no respondentiem ceļojumos dodas ik gadu – vairāk nekā katrs ceturtais aptaujātais ceļo aptuveni reizi gadā (26,7%), aptuveni katrs sestais (15,2%) to dara vidēji divas reizes gadā, bet četros un vairāk ceļojumos gadā dodas vien neliela daļa jeb 4% aptaujāto. Tajā pašā laikā apmēram katrs trešais respondents (34,9%) atklāja, ka ceļojumos ārpus Latvijas dodas ik pēc dažiem gadiem, bet teju katrs piektais (19,2%) atzina, ka ārpus Latvijas neceļo nekad. Aptaujas dati atklāja arī to, ka visaktīvākie ceļotāji (ceļo vairākas reizes gadā) ir vecāko vecuma grupu respondenti (46-55 un 56-65 gadi), bet atbildi, ka ārvalstu ceļojumos nedodas nekad, visbiežāk sniedza aptaujātie vecumā no 18 līdz 45 gadiem (aptuveni 21,5%).

Jūs, visticamāk, pazīstat Tomu un Džeriju – divus ikoniskus animācijas seriāla tēlus. Viņi nepārtraukti cīnās viens ar otru, bet arī nespēj iztikt viens bez otra. Tā ir simbioze, kas nekad nespēs uzplaukt, taču to nevar arī pārtraukt, jo tā sniedz taustāmu labumu. Gluži tāpat kā kaķa un peles spēles starp ASV un Ķīnu.

Divas pasaules lielākās ekonomikas savā starpā konkurē un konfliktē, taču tās arī sadarbojas un veic tirdzniecības darījumus. Galvenie domstarpību un spriedzes avoti starp šiem milžiem ir cilvēktiesību un ģeopolitikas jomā. Tas savukārt ietekmē tirdzniecību un tehnoloģijas.

Liekas, ka vēl nesen ASV un Ķīnas tandēms šķita viens no veiksmīgākajiem starpvalstu sadarbības un valstu attīstības paātrināšanas piemēriem. Tagad, kad katra valsts cenšas iegūt priekšrocības pār otru, izmantojot tarifus, sankcijas, aizliegumus un citus līdzekļus, šī aina šķiet tāla un gandrīz neticama.

Ko dara Toms vai Džerijs, ja viņiem cīņā neveicas? Jā, viņi dodas meklēt sabiedrotos. Tāpat kā ASV un Ķīna - tās cenšas ietekmēt un pārliecināt citas valstis pievienoties tām, piedāvājot dažādus stimulus, palīdzību un dažādu veidu savienības. Dažas, acīmredzot, zem paklāja.

Lai gan prezidentūras dēļ aktīvi ceļojošie ierēdņi ēnā atstājuši biznesa cilvēkus, viņi darījuma braucienos dodas tikpat bieži kā iepriekš , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Savukārt galamērķos palēnām iezīmējas jaunu noietu tirgu meklējumi. «Vairāk nekā iepriekš brauc darījumu braucienos uz NVS valstīm, Tuvajiem Austrumiem, Vidusāziju,» novērojusi FTB Latvia direktore Anta Jokste. Āzijas valstis, kas šobrīd, piemēram, pārtikas ražotājiem tiek piedāvāta teju kā panaceja zaudētajām iespējām Krievijā, biznesa cilvēku interešu lokā bijusi arī iepriekš. Uz Ķīnu, Honkongu vairumtirgotāji brauca arī iepriekš, līdz ar to nevar teikt, ka FTB klientu vidū būtu būtiski pieaugusi interese par šo reģionu, novērojumos dalās A. Jokste. Tomēr kopumā secināms, ka pieaugusi uzņēmēju aktivitāte piedalīties starptautiskās izstādēs, konferencēs, kongresos. DB jau iepriekš (03.02.) ziņoja, ka pieaugusi Latvijas uzņēmumu interese par dalību starptautiskās izstādēs, kas ir viens no instrumentiem eksporta tirgu iekarošanai.

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Indijas galvaspilsētā Ņūdeli tikās ar Indijas Republikas ārlietu ministru Subrahmanjamu Džaišankaru (Subrahmanyam Jaishankar), paužot gandarījumu par Latvijas un Indijas sadarbības aktivizēšanu kopš Latvijas vēstniecības atvēršanas Ņūdeli 2014. gadā un pauda cerību, ka Indija tuvākajā laikā Rīgā varētu atvērt savu vēstniecību.

Latvijas ārlietu ministrs vērsa arī uzmanību uz augošo studentu skaitu no Indijas, kuri par augstākās izglītības studiju vietu ir izvēlējušies Latviju. Turklāt Indijas studentu skaits Latvijā pastāvīgi pieaug, piemēram, 2018.-2019. gadā sasniedzot 2070 studentus, kas ir 25% no visiem ārvalstu studentiem.

Ministrs vērsa uzmanību, ka Latviju interesē sadarbības paplašināšana ar Indiju tādās tradicionālās jomās kā transports un loģistika, izglītība, vienlaikus saskatot ievērojamas perspektīvas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) sektorā.

"Kā piemērs tam ir viens no Latvijas vadošajiem telekomunikāciju operatoriem "Latvijas Mobilais Telefons", kas 2019. gada nogalē aizvadīja veiksmīgu izpētes vizīti Ņūdeli un Bangalūrā, kā arī piedalījās Indijas-Eiropas 29 biznesa forumā. Latvijas uzņēmumi ir gatavi piedāvāt plaša spektra IKT pakalpojumus un tehnoloģiskos risinājumus. Veiksmīgi īstenojot 5G tīkla palaišanu Latvijā, 5G jomā redzam neskaitāmas sadarbības iespējas arī starptautiskā mērogā," akcentēja E. Rinkēvičs.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars Indijas galvaspilsētā Ņūdeli tikšanās laikā ar Indijas tirdzniecības un rūpniecības ministru Anandu Šarmu (Anand Sharma) vienojās aktivizēt Latvijas un Indijas ekonomisko sadarbību.

Tāpat tikusi apspriesta iespēja jau šā gada vasarā organizēt Indijas uzņēmēju delegācijas vizīti Latvijā. Tikšanās laikā abu valstu ministri parakstījuši Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, Latvijai kļūstot par pirmo starp Baltijas valstīm, kura ir noslēgusi šādu līgumu ar Indiju.

«Esošais sadarbības potenciāls un uzņēmēju ieinteresētība to izmantot liecina, ka šis ir piemērots brīdis Latvijas un Indijas ekonomiskā dialoga pacelšanai jaunā līmenī un kvalitātē,» atzinis Latvijas A. Kampars, aicinot Indijas uzņēmējus aktīvi izmantot Latvijas priekšrocības citu reģiona valstu vidū, tai skaitā Latvijas ostu potenciālu, plašās sadarbības iespējas tādās jomās kā pārtikas pārstrāde, metālapstrāde un mašīnbūve, transports, tranzīts un loģistika, IT un telekomunikācijas, farmācija, izglītība un zinātne, un citās.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars Indijas galvaspilsētā Ņūdeli tikšanās laikā ar Indijas tirdzniecības un rūpniecības ministru Anandu Šarmu (Anand Sharma) vienojās aktivizēt Latvijas un Indijas ekonomisko sadarbību.

Tāpat tikusi apspriesta iespēja jau šā gada vasarā organizēt Indijas uzņēmēju delegācijas vizīti Latvijā. Tikšanās laikā abu valstu ministri parakstījuši Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, Latvijai kļūstot par pirmo starp Baltijas valstīm, kura ir noslēgusi šādu līgumu ar Indiju. «Esošais sadarbības potenciāls un uzņēmēju ieinteresētība to izmantot liecina, ka šis ir piemērots brīdis Latvijas un Indijas ekonomiskā dialoga pacelšanai jaunā līmenī un kvalitātē,» atzinis Latvijas A. Kampars, aicinot Indijas uzņēmējus aktīvi izmantot Latvijas priekšrocības citu reģiona valstu vidū, tai skaitā Latvijas ostu potenciālu, plašās sadarbības iespējas tādās jomās kā pārtikas pārstrāde, metālapstrāde un mašīnbūve, transports, tranzīts un loģistika, IT un telekomunikācijas, farmācija, izglītība un zinātne, un citās.

Pirms vairāk nekā 10 gadiem Martins Zemītis kļuva pazīstams kā Jotul krāsniņu un kamīnu tirgotājs Latvijā un daudziem šķita visai interesanta personība latvietim neraksturīgā izskata dēļ. Martins brauca ar mašīnu, kuras numurs bija 666, un par to tikai smēja vien.

Cik tev bija gadu, kad sāki Jotul biznesu?

Man bija 20 – vēl jauns un zaļš. Uzsāku biznesu ar mēbelēm, bet tas mani īsti neuzrunāja. Tad mans sievastēvs Jānis Ciaguns, kurš jau bija Jotul pārstāvis Baltijas valstīs, man piedāvāja pamēģināt nodarboties ar Jotul krāsniņu tirdzniecību. Aizgāja. Jāsaka banālā frāze – viss notika īstajā vietā un laikā. Kad biju atvēris veikalus Latvijā, atvēru arī Lietuvā un Igaunijā. Savu mazumtirdzniecības biznesu pārdevu jau pirms vairākiem gadiem un šobrīd strādāju norvēģu kompānijā Nordpeis – nodarbojos ar viņu kamīnu tirdzniecību Austrumeiropas valstīs. Nekārtoju naudas darījumus, bet pārstāvu uzņēmuma intereses, strādāju ar konkrētiem klientiem un virzu zīmola tirdzniecību Latvijā, Ukrainā, Krievijā, Bulgārijā un citur. Bez angļu valodas pārzinu arī krievu, salīdzinoši labi pazīstu austrumnieku mentalitāti un tradīcijas, un tā ir mana priekšrocība. Krievu valodas zināšanas šobrīd ir liela bagātība, jo ko tad mēs varam izdarīt Eiropā, kur pilns ar vietējiem censoņiem! Tāpēc jāizmanto priekšrocības, ko dod krievu valodas zināšana un jālūkojas austrumu virzienā.

Lielbritānijā par Baltijas imigrantu paverdzināšanu tiek tiesāti četri Latvijas pilsoņi.

28 gadus vecais Ivars Mežals, 36 gadus vecais Juris Valujevs, 33 gadus vecā Oksana Valujeva un 26 gadus vecā Lauma Vankova apsūdzēti par nelicencētu starpniecību darbā iekārtošanā, par viesstrādnieku šantažēšanu un apkrāpšanu.

Visi apsūdzētie tiesā noliedza savu vainu viņiem izvirzītajās apsūdzībās.

Apsūdzētie Latvijas pilsoņi aizturēti pagājušā gada oktobrī apjomīgā Lielbritānijas likumsargu reidā, vērstā pret Latvijas un Lietuvas viesstrādnieku paverdzināšanu lauksaimniecības darbos Kembridžšīrā.

Lielbritānijas Nacionālā policija, Kembridžšīras policija sadarbībā ar nodarbinātības starpniecības uzņēmumu licenzēšanas aģentūru (GLA) reidā Visbīčā, Mārčā un Kingslinnā no verdzības apstākļiem atbrīvoja 80 viesstrādniekus, kas pārsvarā bija no Latvijas un Lietuvas.

Tūlītējā ieguvēja no ES brīvās tirdzniecības ar Kanādu, kam starta signāls tiek dots šodien, būs jau iedibinātā tirdzniecība tradicionālajās jomās, tomēr ļoti liels potenciāls ir tieši inovācijas sadarbībā.

Šodien pagaidu režīmā ir stājies spēkā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA). Latvija bija pirmā ES valsts, kurā CETA tika ratificēts parlamentā, un līguma virzību Eiroparlamentā arī vadīja Latvijas eirodeputāts ‒ Artis Pabriks (V). Sevišķi līdz ar pastiprināti ciešo NATO sadarbību Latvija ir ciešāk iezīmējusies kanādiešu uzmanības radarā, un tiek novērtēta arī Latvijas politiskā un biznesa atvērtība spēcīgākām ekonomiskajām saiknēm. Tā ziemā vizītē Latvijā bija Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs, kurš sarunā ar Dienas Biznesu uzsvēra nepieciešamību pēc jaunām un izvērstām biznesa un pētniecības un attīstības saiknēm mūsu valstu starpā, uzsvaru liekot uz vides tehnoloģijām, IKT un inovāciju (DB 27.02.)

Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera oficiālās darba vizītes uz Indiju ietvaros, uz šo valsti devusies arī uzņēmēju delegācija, kuras darba vizīti organizē Latvijas Attīstības aģentūras (LAA), informē aģentūras preses sekretārs Valdis Freidenfelds. Latvijas uzņēmēju delegācijā ir pārstāvji no Liepājas pašvaldības, Rīgas un Ventspils brīvostām, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kā arī no uzņēmumiem Laima, Staburadze, LEC, VEF - KTR, Dati, Natur Products, Baltmetāls, Forma Tres un EKO Reverss. Vizītes mērķis ir apzināt potenciālās sadarbības iespējas ar Indiju un nodibināt biznesa kontaktus ar šīs valsts uzņēmējiem, norāda V. Freidenfelds.

Malaizijas zemo cenu aviokompānija Air Asia paziņojusi, ka pieliks punktu lidojumiem uz Eiropu un Indiju, to skaidrojot ar augstajām degvielas cenām un vājo pieprasījumu, ziņo BBC.

Pārvadātāja lētā tālsatiksmes aviokompānija Air Asia X tā vietā koncentrēsies uz jauniem maršrutiem un izplešanos tās galvenajos tirgos - Austrālijā un Austrumāzijā.

Air Asia pārstās lidot uz Indiju jau februārī un uz Londonu un Parīzi - pēc marta beigām.

Tā norādījusi, ka augstie nodokļi Eiropā apgrūtinājuši zemu cenu piedāvāšanas iespēju.

Aviokompānija arī vaino gauso Eiropas ekonomiku, kuru negatīvi ietekmē eirozonas parādu krīze.

Savukārt Indijā tā vaino vīzu ierobežojumus un bagāžas pārkraušanas izmaksas.

Air Asia X informējusi, ka tā apturēs lidojumus no Kualalumpūras uz Mumbaju, sākot no 1. februāra, un uz Deli - 23. martā. Tā beigs lidot uz Parīzi 31. martā un Londonas Stanstedas lidostu - 1. aprīlī.

Turpinot pieaugt spriedzei attiecībās ar Indiju, Pakistānas varasiestādes Kašmiras strīdus reģionā sākušas evakuēt robežciemus, pavēstīja amatpersonas.

Pēc intensīvām apšaudēm Indijas un Pakistānas armiju starpā, lietā liekot arī artilēriju, vairāki simti ģimeņu pārcelti uz drošākiem apvidiem, pavēstīja Pakistānas kontrolētās Kašmiras daļas informācijas ministrs Muštaks Minhass.

«Viss reģions atrodas paaugstinātā trauksmes gatavībā. Mums ir bažas, ka jāevakuē būs arī citi apvidi, ja nesāksies deeskalācija,» sacīja ministrs.

Indijas un Pakistānas kara lidmašīnas trešdien otro dienu pēc kārtas ielidoja otras gaisa telpā, pastiprinot bažas par konflikta eskalāciju ar kodolieročiem bruņoto kaimiņvalstu starpā.

Pakistānas premjerministrs Imrans Hans aicinājis sākt sarunas, brīdinot par katastrofālām sekām, ja «veselais saprāts» negūs virsroku.

21.februārī pl.16.00 Liepājas pārstāvniecībā Rīgā, Torņa ielā 4, 2A – 201 tiks atklāta mākslinieka un asociētā profesora Alda Kļaviņa gleznu izstāde „Indijas pieskārieni”. Radošā komandējuma piezīmes – tā par Indijā pavadīto 3 mēnešu laiku un tur gleznotajiem darbiem izsakās pats izstādes autors. Par redzēto un pārdzīvoto savā sapņu zemē mākslinieks dalās savās gleznās, kas tapušas tālajā Indijā, instalācijās par meditācijas tēmu, fotogrāfijās un videoversijā par Indiju. „Indijas tematika vēl ilgi parādīsies vizualizētā veidā manos darbos. Savu pieskārienu vēl gaida tuksneša tēma – arī tas mani emocionāli iespaidoja”, tā mākslinieks par izjūtām Indijā. Atklāšanā mākslinieks viesus cienās ar īpaši pagatavojamo indiešu tēju, austrumu saldumiem un stāstiem par Indiju. Liepājas Pārstāvniecībā Rīgā Liepājas mākslinieku darbu ekspozīcijas notiek jau vairākus gadus ar mērķi popularizēt Rīgā Liepājas mākslas un kultūras aktivitātes.

Līdzšinējā Hansabankas vadītāja Ingrīda Blūma šodien notikušajā preses konferencē žurnālistus informēja, ka viņa neesot domājusi par to, kur viņa turpmāk strādās. Pēc darba beigšanas Hansabankā I. Blūma plāno doties slēpot un apceļot Indiju.

I. Blūma stāstīja, ka viņa Hansabankā esot nostrādājusi jau 14 gadus un viņas dzīvē esot iestājusies rutīna, tādēļ viņa vismaz trīs mēnešus vēloties nedarīt neko - aizbraukt paslēpot un apceļot Indiju.

Arī Hansabankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Uģis Zemturis akcentēja, ka viņš bankā nostrādājis jau 13 gadus - tā esot trešdaļa no viņa mūža. Uz jautājumu, kur viņš strādās turpmāk, U. Zemturis neatbildēja. Viņš tikai atklāja, ka viņam ticis piedāvāts I. Blūmas amats, tomēr viņu šis piedāvjums neesot apmierinājis. Viņš norādīja, ka darba līgums viņam beidzas 31. decembrī, un pēc viņa domām tas nebūtu korekti sākt meklēt darbu jau tagad.

Miljardieris, investors Vorens Bafets (Warren Buffett), meklējot investīciju iespējas Āzijā, pirmo reizi ieradies Indijā, ziņo BBC.

«Indija ir loģiska vieta, kur skatīties, tāpēc es ceru, ka iztērēšu šeit nedaudz naudas,» viņš sacījis Āzijas apceļošanas ietvaros. Iepriekš Bafets viesojās Dienvidkorejā.

80 gadus vecais investors apmeklējis Indijas augsto tehnoloģiju centru Bengalūru, viesojoties Izraēlas instrumentu ražošanas uzņēmuma birojā. Šajā uzņēmumā viņam pieder lielākā daļa akciju.

Bafets arī ticies ar bagātiem Indijas uzņēmējiem, lai pārliecinātu viņus pievienoties, ziedojot pusi savas bagātības labdarībai.

«Es neuztveru Indiju kā jauno tirgu,» teicis Bafets, piebilstot: «Es uztveru Indiju kā ļoti lielu tirgu. Mēs turpinām lūkoties uz lielām valstīm kā Indija.»

Ekonomikas lejupslīdei spēcīgi negatīvi ietekmējot biznesu, pasaulē lielākās reklāmas grupas WPP fiskālā gada peļņa sarukusi par 11% līdz 663 miljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu (487 miljoni latu), ziņo BBC.

Reklāmas giganta vadītājs Sers Martins Sorels (Sir Martin Sorrell) BBC atzinis, ka pagājušajā gadā viņš «skatījies bezdibenī».

Viņš piebildis, ka situācija šobrīd ir sākusi uzlaboties, un pēc pērn veiktās darbinieku skaita samazināšanas viņš atkal atsācis pieņemt darbā jaunus darbiniekus.

WPP savā paziņojumā norādījusi, ka pagājušais gads bija brutāls gads, bet tā paredz, ka 2010.gads būs stabilāks nekā iepriekšējais.

Vislielākās cerības grupa liek uz tā sauktajām BRIC valstīm - Brazīliju, Krieviju, Indiju un Ķīnu, starp kurām grupas vadītājs īpaši izcēlis Indiju, kur vērojams patēriņa uzplaukums.

Lidsabiedrība Lufthansa sākot ar 2005.gada 18.februāri gatavojas palielināt lidojumu skaitu starp Vāciju un Indiju līdz 35 lidojumiem nedēļā un pievienot saviem Indijas galamērķiem arī Hiderabadas lidostu. Tiek prognozēts, ka līdz 2007. gadam Lufthansa starp Vāciju un Indiju varētu veikt 42 reisus nedēļā. Lidsabiedrības Lufthansa Indijas tirgus daļa, salīdzinot ar 8,5% 2002.gadā, 2004. gadā palielinājusies līdz 12,3%. Turpmāk Lufthansa iecerējusi nostiprināties Indijas gaisa pasažieru pārvadājumu tirgū, piedāvājot jaunus premium klases produktus, kuru detaļas pagaidām vēl netiek atklātas.

Neskatoties uz Rietumu mudinājumiem neslēgt šādus darījumus, Indijas valsts naftas kompānija "Indian Oil" šonedēļ iegādājusies trīs miljonus barelu jēlnaftas no Krievijas, piektdien paziņoja Indijas valdības amatpersona.

Tā norādīja, ka Indija nav piemērojusi sankcijas darījumiem ar naftu un vēlas turpināt naftas iegādi no Krievijas.

ASV, Lielbritānija un citas Rietumu valstis mudinājušas Indiju izvairīties no Krievijas naftas un gāzes iegādes, ņemot vērā Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Indijas mediji ziņoja, ka Krievija piedāvājusi iegādāties tās naftu par 20% lētāk salīdzinājumā ar globālo cenu.

Naftas cenas pēdējo nedēļu laikā strauji kāpušas, radot milzīgu slogu tādām valstīm kā Indija, kas importē 85% no patērētās naftas. Tiek prognozēts, ka naftas pieprasījums šogad pieaugs par 8,2% līdz 5,15 miljoniem barelu dienā, ekonomikai atgūstoties no pandēmijas izraisītajām sekām.