Iepakojuma ražotāju konkurētspēju gan šogad, gan tuvākajā nākotnē ietekmēs spēja pielāgoties straujajai tirgus dinamikai un elastība klientu prasību apmierināšanā, akcentē Stora Enso Packaging Baltic reģionālā vadītāja Aija Zemribo.

Kādas izmaiņas un vienlaikus tendences iepakojuma tirgū bija vērojamas pagājušajā gadā kopumā gan pasaulē, gan Latvijā un Baltijā?

Uz šo jautājumu var atbildēt, ņemot vērā vairākus aspektus – gan globālās tendences, t.i., stabili augošo pieprasījumu pēc gofrētā kartona un papīra iepakojuma Eiropas un Āzijā tirgos, augošo interesi par videi draudzīgiem risinājumiem, gan arī klientu individuālās vēlmes, piemēram, veselīga dzīvesveida popularizēšana, dzīves kvalitātes uzlabošana, interneta veikalu tīklu aktīva izmantošana. Bet kopumā šīs tirgus tendences es gribētu raksturot ar vienu atslēgvārdu – ātrums. Mūsu uzņēmumā to saprot kā spēju un vēlmi mainīties un nekavējoties pielāgoties situācijai, vienmēr būt gataviem meklēt jaunus risinājumus. Tieši to tirgus un patērētāji no mums pieprasa un novērtē visvairāk. Ātrums, kādā šodien notiek informācijas apmaiņa, nav salīdzināms ar situāciju pat pirms gada, kur nu vēl pieciem. Un varam tikai iedomāties, kas notiks vēl pēc gada vai diviem. Ražotājam ir jābūt tam gatavam un jāpakārto savi ilgtermiņa un arī īstermiņa plāni šai kopējai tendencei – prasībai pēc dinamikas un ātruma gan lēmumu pieņemšanā, gan izpildē. Savā uzņēmumā ātrumu esam definējuši kā galveno vadmotīvu visiem uzņēmuma biznesa procesiem – katram savas atbildības robežās jādomā par to, kā varam strādāt efektīvāk, saīsināt laiku, piemēram, jaunu produktu izstrādei, ražošanai, piegādēm un citiem procesiem, – tas ir nepieciešams mūsu klientiem un ļoti būtiski ietekmē viņu biznesa attīstību.

Ministru kabinets šā gada 14. augusta sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 4 075 885 eiro apmērā piešķiršanu vienam no lielākajiem meža nozares uzņēmumiem Latvijā AS «Stora Enso Latvija» pēc investīciju projekta «Launkalnes ražotnes konkurētspējas un pievienotās vērtības paaugstināšana» īstenošanas, informē Ekonomikas ministrija.

Investīciju mērķis ir nostiprināt AS «Stora Enso Latvija» konkurētspēju grupas ražošanas struktūrvienību vidū un padziļināt koksnes pārstrādes dziļumu, attīstot ražošanas bāzi, kas dotu iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un nākotnē ļautu piesaistīt grupas investīcijas augstākas pievienotas vērtības produktu ražošanai. Projekta īstenošanas rezultātā plānots palielināt zāģmateriālu ražošanas jaudu par 80 tūkst. m3 gadā, žāvēšanas jaudu par 80 tūkst. m3 gadā un ēvelēšanas ražošanas jaudu par 45 tūkst. m3 gadā. Tāpat tiks nodrošināta koksnes dziļāka pārstrāde, palielinot gan esošo produktu pievienoto vērtību, gan uzsākot jaunu produktu ražošanu – Premium klases koksnes granulas. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020.gadam.

Skandināvijas kompānija Stora Enso Timber Krustpils pagastā plāno izveidot kokzāģētavu ar 350 000 m3 zāģmateriālu gadā, kas tādējādi klūs par vienu no lielākajām Latvijā.Tā būs Stora Enso Timber otrā kokzāģētava Latvijā. Zāģētavas būvniecību paredzēts sākt šā gada decembrī, un darboties tā sāks 2004. gada novembrī. «Pagaidām vēl nav iespējams minēt precīzu kokzāģētavā plānoto ieguldījumu apjomu, kurš aptuveni varētu sasniegt līdz pat 50 milj. eiro,» skaidro Stora Enso Timber Baltic Production Group attīstības direktors Margus Kohava. Viņš skaidro, ka lielās investīcijas ir saistītas ar to, ka Krustpils pagastā plānots izveidot ne tikai lieljaudas kokzāģētavu, bet arī veikt saražotās zāģētās produkcijas dziļāku pārstrādi. Plānots, ka apmēram 230 000 m3 tiks ēvelēti, daļa zāģmateriālu šķiroti pēc stiprības un saaudzēti garumā. Tā kā Stora Enso Timber Latvijā jau pieder viena kokzāģētava — a/s Launkalne Sawmill, pēc A. Kohavas teiktā, jaunā zāģētava ražos egles zāģmateriālus, bet a/s Launkalne Sawmill tiks pārorientēta tikai uz priedes zāģmateriālu ražošanu. Produkcija tiks eksportēta uz Eiropas valstīm papildinot Stora Enso Timber kokmateriālu produkcijas klāstu celtniecības nozarei. Abu kokzāģētavu apgādi ar nepieciešamajiem zāģbaļkiem (ar diameteru no 10 cm) veiks viena no lielākajām kokmateriālu tirdzniecības kompānijām Latvijā SIA Stora Enso Mežs. Kokzāģētava atradīsies tieši pretī (aiz dzelzceļa) cita Somijas koncerna Metsaliitto iecerētajai celulozes rūpnīcai, lai arī pagaidām, pēc M. Kohavas teiktā, nekādas sarunas ar Metsaliitto par iespējamo kokzāģētavā radušos celulozes šķeldas piegādi neesot bijušas, tomēr, viņaprāt, šāda sadarbība ir iespējama, piemēram, celulozes šķeldu mainot pret zāģbaļķiem utt. Jāatgādina, ka 2002.gada augustā Stora Enso Timber kļuva par Sylvester piecu kokzāģētāvu un komponentu rūpnīcas Igaunijā un Latvijā galveno akciju turētāju. Stora Enso Timber zāģmateriālu produkcijas gada ražošanas jauda ir 6.7 milj. m3, ieskaitot 2.4 milj. m3 produkcijas ar augstāku pievienoto vērtību. 23 skujkoku kokzāģētavās un 18 tālākās apstrādes rūpnīcās astoņās Eiropas valstīs kompānija nodarbina 4600 darbiniekus, norādīts kompānijas informācijā.

Eiropas lielākais papīra ražotājs Stora Enso nolēmis slēgt avīžpapīra ražošanas līniju kompānijas rūpnīcā Vācijā, kā rezultātā bez darba paliks 180 cilvēki, ziņo Swedish Wire.

«Eiropas tirgus ir pārpludināts un izejmateriālu izmaksas ir dārgas. Mēs neredzam šī tirgus atgūšos 2008. gada līmenī, un mēs neredzam iespēju, ka šī ražotne atkal kļūs pelnoša,» skaidrojot ražošanas pārtraukšanu, saka Stora Enso viceprezidents Juha Vanhainens.

Stroa Enso negaida drīzu pieprasījuma atgūšanos tirgū, taču cer, ka ražošanas līnijas slēgšana varētu palielināt kompānijas operacionālo peļņu, neskatoties uz to, ka pārdošanas apjomi, visticamāk, samazināsies.

Kompānija arī norādīja, ka tā strādā pie «sociālā plāna» darbiniekiem, kuri zaudēs savu amata vietu uzņēmumā.

Vienai no lielākajām koksnes iepirkšanas organizācijām Baltijā "Stora Enso Baltijas koksnes piegāde" (Sora Enso Wood Supply Baltics) par tās darbības atbilstību labākās prakses standarta prasībām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā šā gada jūlijā tika piešķirts ISO 14001:2004 sertifikāts, norādīts uzņēmuma informācijā. "Stora Enso Mežs", kā arī citu Baltijas koksnes piegādes organizācijas uzņēmumu vides pārvaldības sistēmu novērtēja sertifikācijas organizācija SGS Latvia. Baltijā ISO 14001 sertifikātu ir saņēmušas Stora Enso zāģētavas Igaunijā un Launkalnes zāģētava Latvijā. Brīvprātīga vides pārvaldības sistēmu ieviešana Stora Enso uzņēmumos ir nozīmīgs solis vides aizsardzības principu īstenošanai praksē un uzņēmuma darbības ietekmes uz vidi kontrolei. Sertificēta vides pārvaldības sistēma apliecina, ka Stora Enso uzņēmi strādā atbilstoši šim standartam visās savās darbības jomās: meža apsaimniekošanā, mežizstrādē, kokmateriālu iepirkšanā un transportā, ieskaitot koksnes izcelsmes noteikšanas sistēmu,norādīts uzņēmuma informācijā.. Gada sākumā "Stora Enso Mežs" un Baltijas koksnes piegādes organizācijas uzņēmumi Igaunijā un Lietuvā saņēma FSC koksnes piegādes ķēdes sertifikātu. ISO 14001 saņemšana ir apliecinājums, ka uzņēmuma darbība tiek nepārtraukti pārraudzīta un pilnveidota un arī turpmāk Stora Enso uzņēmumos nepārtraukti tiks uzlaboti sasniegumi vides jomā, negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanai,norādīts uzņēmuma informācijā. Baltijas koksnes piegāde ir organizācija, kas darbojas Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Baltkrievijā. Tā piegādā apaļkoksni Stora Enso rūpnīcām Baltijā un papīrmalku, škeldu, skaidas un malku uzņēmuma rūpnīcām, kas atrodas citās Eiropas daļās, galvenokārt Somijā un Zviedrijā. Baltijas koksnes piegādes organizācijā Igaunijā, Latvijā. Lietuvā un Baltkrievijā strādā 280 darbinieki. Koksnes kopējais apjoms 2004. gadā sasniedza 4,8 miljonus kubikmetru,norādīts uzņēmuma informācijā.

Somu-zviedru mežrūpniecības koncerns Stora Enso nākotnes investīcijas celulozes ražošanā veiks Dienvidamerikā, Āzijā un, iespējams, Krievijā. Tā raksta zviedru rīta avīze Dagens Nyheter (DN) atsaucoties uz Stora Enso izpilddirektoru Juku Hermeli (Jukka Härmälä). J. Hermele norāda, ka pats galvenais Stora Enso ir piekļuve koksnes resursiem un Ziemeļeiropas klimatā koku atražošanās vienkārsi ir pārāk lēna. "Ziemeļos koki nobriest 70 - 80 gadu laikā, bet dienvidos, piem., eikaliptus, var izmantot celulozei pēc 10 – 15 gadiem. Kā piemēru J. Hermele minēja Stora Enso celulozes ražotni Brazīlijā, kur šobrīd jau pārstrādā 1994. gadā stādītu mežu. Jaunākais Stora Enso mežu projekts ir Ķīnā, kur tiek pirkta zeme un stādīts mežs ar aprēķinu pēc 10 – 15 gadiem apgādāt tur celulozes rūpnīcu. Vienlaikus Stora Enso vairākās savās fabrikas Ziemeļvalstīs pabiedzis lielas investīcijas modernizācijā, taču J. Hermele licis saprast, ka tās varētu būt pēdējās lielās investīcijas šajā reģionā. «Somijā, Zviedrijā un Ziemeļamerikā mēs esam nolemti tikt galā ar augstām koksnes cenām,» J. Hermele teica. Perspektīvā koncerns šeit vairs nevarēšot apmierinoši pelnīt. Lai gan J. Hermele min Krieviju kā ziemeļu klimata valsti, kas vēl spējot konkurēt, piem., t.s. smalko papīru (finpapper) tirgū, viņa izteicienus DN varētu saprast kā mājienu, ka nav pamata baumām, it kā pēc Metsäliitto aiziešanas no celulozes fabrikas projekta tā vietā varētu ienākt Stora Enso. Šai kompānijā Latvijas nozarē esot laba reputācija sadarbībā ar meža īpašniekiem.

Stora Enso Timber Baltic Production Group attīstības direktors Marguss Kohava norāda, ka pagaidām ir vienīgi noslēgts līgums ar energoapgādes kompāniju a/s Latvenergo par kokzāģētavas apgādi ar elektrību. «Kokapstrādes ražotne Krustpils pagastā (Jēkabpils rajons) būs, un kādu produkciju tajā ražos, konkrēti lēmumi tiks pieņemti nākoša gada pirmajos mēnešos,» sola M. Kohava. Viņš arī noliedza, ka Stora Enso Timber Latvijā kokzāģētavas realizācijas termiņu pārbīde kaut kādā veidā būtu saistīta ar Alītā (Lietuvā) uzņēmuma izveidotās kokzāģētavas problēmām ar zāģbaļķu iegādēm. «Jā, zāģētavai Alītā ir problēmas ar resursiem, taču tas neietekmē kompānijas lēmumu par jaunas kokzāģētavas būvi Latvijā,» uzsver M. Kohava. Viņš arī norādīja, ka nav mainījušās arī plānotās investīcijas jaunās ražotnes izveidei ap 50 milj. eiro. Jāatgādina, ka 2002.gada augustā Stora Enso Timber kļuva par Sylvester piecu kokzāģētavu un komponentu rūpnīcas Igaunijā un Latvijā galveno akciju turētāju. Šī darījuma rezultātā Stora Enso Timber kļuva par vienas kokzāģētavas (sākotnēji — a/s Launkalne Sawmill) Launkalnē (Valkas rajons) līdzīpašnieci. Kokzāģētava Launkalnē savā pirmajā darbības gadā saražoja 83 000 m3 zāģmateriālu, tādējādi kļūstot par piekto lielāko zāģmateriālu ražotāju Latvijā 2002. gadā. Savukārt a/s Stora Enso Timber neto apgrozījums pērn — 6.39 milj. Ls — ļāva kompānijai ieņemt 32 vietu meža nozares uzņēmumu topā pēc neto apgrozījuma. Stora Enso Timber Baltic Production Group attīstības direktors Margus Kohava: «Pašlaik strādājam pie kokapstrādes ražotnes koncepcijas — kādu produkciju ražot, kādos tirgos to realizēt un līdz ar to kādas koksnes pārstrādes iekārtas iegādāties.» Foto: V. Stīpnieks, Db

22. janvārī noslēdzās termiņš līdz kuram ieinteresētās personas varēja iesniegt Konkurences padomei savu viedokli par Somijas papīra un kokrūpniecības kompānijas Stora Enso un Igaunijas lielākā kokapstrādes uzņēmuma Sylvester apvienošanās sekām Latvijā, kā arī sniegt priekšlikumus negatīvo seku iespējamajai samazināšanai. «Nevienu (viens saņemts, taču bez paraksta, tāpēc to nevar uzskatīt par dokumentu) paziņojumu neesam saņēmuši, taču esam nosūtījuši informācijas pieprasījumu no tirgus dalībniekiem un tādējādi iegūsim precīzu ainu par šo apvienošanos,» skaidro Konkurences padomes priekšsēdētājs P. Vilks. Viņš atzīst, ka nevienam nepatīk, ka tirgū apvienojoties notiek koncentrācija, taču padomei svarīgs ir argumentēts viedoklis kāpēc šāda apvienošanās ir laba vai slikta. Pērnā gada 23. decembrī Konkurences padome saņēma Stora Enso paziņojumu par paredzēto apvienošanos ar Sylvester grupas sabiedrībām un to Baltijas meitas uznēmumiem — SIA Forestex Latvia, a/s Launkalne Sawmill, SIA Silvesters Valka, SIA Silvesters Livonija, SIA Valforest, a/s Karo mežs, SIA PL Trans un SIA Logity. Latvijā šobrīd darbojas arī vairāki Stora Enso meitas uzņēmumi — SIA Stora Enso Mežs, SIA Papyrus, SIA Stora Enso Packaging, SIA Puumerkki Latvia.

Izmaksu samazināšanas nolūkos Latvijā ir veikta Stora Enso kokapstrādes, koksnes sagādes un tirdzniecības uzņēmumu konsolidācija zem viena jumta, ziņo Dienas bizness.

«Apvienošanās zem viena juma ļauj samazināt izmaksas, jo biznesa virziens un arī īpašnieks jau nav mainījies,» stāsta a/s Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Šobrīd zem viena juridiskā jumta a/s Stora Enso Latvija apvienoti kokzāģēšanas a/s Stora Enso Timber, koksnes sagādes un tirdzniecības SIA Stora Enso Mežs, zāģmateriālu tirdzniecības SIA Puumerkki un SIA Stora Enso Timber Trading.

«Apvienošanās ļauj izbēgt no daudzām nevajadzīgām formalitātēm, uzlabot struktūru un sadarbību starp dažādām jomām, kā arī samazināt izmaksas, piemēram, par auditu — četru vietā tikai viens, nav jāraksta un jāpārsūta savstarpējie rēķini utt.,» uzsver U. Deisons.

Patērētāji kļūst arvien prasīgāki, meklē iespējami labāku preci un prasmīgāku tās piedāvāšanas veidu, bet uzmanību noturēt ir grūti mūsdienu informācijas un izvēļu plašajā klāstā. Arvien tiek meklēti jaunievedumi tirgū, kur svarīgi faktori ir izdevīgums, efektivitāte, estētiskums un citi patērētājiem saistoši parametri. Lai piesaistītu uzmanību, iegūtu uzticību un lojalitāti ilgtermiņā un veicinātu pārdošanu, svarīgs ir merčendaizings, tajā skaitā reklāmas stendi. Merčendaizings ir process kā notiek preču prezentēšana tirdzniecības vietās, lai piesaistītu potenciālo klientu uzmanību un veicinātu pārdošanu.

Merčendaizinga mērķi tirdzniecības vietās var būt vairāki un tos var ietekmēt reklāmas vai mārketinga kampaņas kopējais vēstījums un uzdevumi, bet tie var būt, piemēram:

• palielināt pārdodamo preču apjomu un iepazīstināt ar jauniem produktiem;

• veidot preču zīmolu pievilcīgumu, piesaistīt uzmanību;

• palielināt lojālo pircēju skaitu un piesaistīt jaunus pircējus;

• uzsvērt preču konkurētspēju, salīdzinot ar konkurentu produktiem;

• nostiprināt pircēju apziņā konkrētu zīmolu un tā priekšrocības;

• efektīvi piedāvāt preces tirgum (klientiem);

• nodrošināt pircējus ar nepieciešamo informāciju par konkrēta zīmola preci vai precēm.

Merčendaizings ir process, kura rezultātā preces tiek prezentētas saistošā un pamanāmā veidā tirdzniecības vietās. Produkcija tiek izkārtota tā, lai tiktu stimulēta uzmanība un patērētāju vēlme to iegādāties. Reklāmas stendi ir iecienīts risinājums preču prezentēšanai tirdzniecības vietās, jo tie ir pamanāmi, kā arī palīdz veicināt pārdošanu un radīt zīmola atpazīstamību.

Viena no lielākajiem kokzāģētājiem Latvijā a/s Stora Enso Timber valdes priekšsēdētāja pienākumus pilda līdzšinējais valdes loceklis ražošanas direktors Uldis Deisons, kurš šajā amatā aizstās Heiki Vahermetu. «Uzņēmums strādā ierastā ritmā, un tiek turpināta agrāk iesāktā uzņēmuma ilgtermiņa attīstības plāna izpilde,» pēc pirmā mēneša valdes priekšsēdētāja amatā skaidroja U. Deisons. Viņš atzina, ka H. Vahermets pārgājis strādāt uz citu uzņēmumu. Jāatgādina, ka H. Vahermets Latvijā sāka strādāt 2001. gadā, kad viens no lielākajiem Igaunijas meža nozares uzņēmumiem a/s Sylvester sākt strādāt pie jauna projekta — kokzāģētavas izveides Latvijā. Savukārt pēc Igaunijas meža nozares uzņēmuma Sylvester akciju pārdošanas Somijas meža nozares kompānijai Stora Enso, a/s Launkalne Sawmill pārtapa par a/s Stora Enso Timber, kura ietilpst Stora Enso Baltic Production Group ražošanas grupā.

Meža nozares koncerna Stora Enso taupības politika — ražotņu slēgšana, darbinieku atlaišana — tiešā veidā Latviju neskars, tomēr netieši varētu atsaukties arī uz Latviju. Lai arī šajos Stora Enso plānos nav runas par to, ka Latvijā tiklu slēgta vai pārdota kāda no uzņēmuma meitas kompānijām, tomēr pastāv bažas, ka, samazinot celulozes un papīra ražošanu, būs nepieciešamas arī to izejvielas — celulozes šķelda un papīrmalka. Tādējādi, pēc vairāku aptaujāto meža nozares speciālistu domām, varot sagaidīt, ka Stora Enso meitas uzņēmums Latvijā 2006. gadā mazāk nekā līdz šim iepirks šīs izejvielas Latvijā. Tādējādi uz Stora Enso iepirkuma samazinājuma rēķina savu daļu varēs palielināt tās konkurenti. Tāpat šobrīd nav zināms, vai, koncernam slēdzot kokapstrādes un iepakojuma ražotnes, šis fakts kaut kā atsauksies uz Stora Enso analogiem uzņēmumiem Latvijā.

Meklējot inovācijas, "Stora Enso" analizē 880 jaunuzņēmumus 39 valstīs.

"Mēs nodrošinām finansējumu idejām un sadarbojamies ar jaunuzņēmumiem un citām kompānijām, jo ticam, ka gudrība ir "tur ārā". Potenciālos risinājumus mūsu vajadzībām mēs meklējam globāli - mēs esam izpētījuši 880 jaunuzņēmumus no 39 valstīm," jaunuzņēmumu konferencē "sTARTUp Day" teica Samuli Savo, "Stora Enso" digitālo risinājumu vadītājs.

Kompānija veic atlasi, uzaicina piemērotākos uzņēmumus, kam palīdz izveidot īpaši piemērotu piedāvājumu un izvēlas kādu, ar ko turpināt sadarbību. Piemēram, šobrīd "Stora Enso" ir atvērtas četras dažādas programmas, kurās jaunuzņēmumi var pieteikties un piedāvāt savus risinājumus. Šādu pieeju S. Savo iesaka arī citām lielām kompānijām, jo pašiem šis modelis strādā veiksmīgi. Viņš gan īpaši uzsver, ka veiksmīgā šādas stratēģijas ieviešanā nepieciešama uzņēmuma augstākās vadības iesaiste.

Notikušas izmaiņas gofrētā papīra un kartona ražotājas SIA Stora Enso Packaging valdē un padomē, par uzņēmuma jauno valdes locekli kopš 24. septembra kļūstot Aijai Zembīro, kas turpmāk būs arī vienīgā valdes locekle uzņēmumā, liecina Lursoft dati.

A. Zembīro Stora Enso Packaging valdes locekles amatā iecelta līdzšinējā valdes locekļa Ojāra Skangala vietā, kas turpmāk uzņēmumā pildīs padomes locekļa amata pienākumus. Stora Enso Pankaging padomi pametis arī tās līdzšinējais priekšsēdētājs Somijas pilsonis Nīlo Peters Laurinpoika Poihonens (Niilo Petter Lauronpoka Poyhonen), un viņa vietā iecelts Sampo Ervards Anti (Sampo Edward Antti). Tāpat mainījies arī padomes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumu pildītājs – Jouni Pauli Olavi Sepalas (Jouni Pauli Olavi Seppala) vietā stājusies Paivi Katarina Sūtari (Paivi Katarina Suutari). Darbu uzņēmuma padomē pametis arī līdzšinējais padomes loceklis Jari Tapio Sāris (Jari Tapio Saari), liecina informācija Lursoft.

Investējot 20 milj. eiro, AS Stora Enso Latvija kļūs par pavisam cita veida uzņēmumu, jo būtiski kāpinās produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošanas apjomus, racionālāk izmantos koksni

Uzņēmums jau ir sācis būvniecības darbus, lai modernizētu kokzāģētavu, kā arī palielinātu tajā pārstrādājamās apaļkoksnes daudzumu, vienlaikus izmantojot labākās pieejamās tehnoloģijas, kas ļauj iegūt maksimāli lielāku derīgās produkcijas iznākumu un to veikt ātrāk. Paralēli tiek plānoti darbi, lai būtiski uzlabotu zāģētās produkcijas ēvelēšanas iecirkni. «Būvniecības darbi rit pilnā sparā, un abu iecirkņu iedarbināšana paredzēta jau nākamā gada pavasarī,» iecerēto grafiku skaidro AS Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Tik iespaidīgu investīciju projektu ir bijis iespējams sākt, pateicoties Latvijas valdības atbalstītajai uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides piešķiršanai. Protams, Ministru kabineta atbalstāmais investīciju projekts ir mazāks nekā uzņēmuma kopējie kapitālieguldījumi. Šā gada augustā valdība nolēma piešķirt Stora Enso Latvija uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 4,076 milj. eiro apmērā par 16,31 milj. eiro vērta projekta realizāciju. Uzņēmums šo nodokļa atlaidi varēs sākt piemērot pēc iecerētā projekta īstenošanas. «Ja nebūtu šāda veida uzņēmuma ienākuma nodokļa atbalsta mehānisma, īpašniekiem būtu bijis mazāk motivācijas šādas investīcijas veikt Latvijā, jo uz ieguldījumiem pretendē arī citas Stora Enso grupā ietilpstošās ražotnes dažādās valstīs,» atzīst U. Deisons.

Patērētāja vēlmes gan sekmē iepakotu preču patēriņa pieaugumu, gan motivē investēt iepakojuma ražošanā.

«Pasaulē pašlaik dominē trīs materiāli, ko izmanto iepakojuma izgatavošanai, – elastīgie (flexible – pakām, paciņām utt.) un stingrie dažādu polimēru iepakojumi (rigid plastic – trauciņi, burciņas, kastes utt.), kā arī papīra un kartona (ekoloģiskais) iepakojums.

Arī Latvijā ir līdzīgi, tomēr jāmin, ka proporcijas starp šiem materiālu veidiem ir svārstīgas, jo, ņemot vērā, ka ir daudz mazo un vidējo ražotāju, bieži vien viņi biežāk izvēlas ekoloģiskos materiālus – kartonu, papīru, tekstilu, atsevišķos gadījumos arī koku kā primāro iepakojumu, dažreiz izmantojot ar fleksiblos polimērus kā papildmateriālu produkta saturēšanai,» DB norāda Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja Iveta Krauja. Vienlaikus lielākās investīcijas ieplūst tieši elastīgo iepakojumu nozarē.

Lai varētu kontrolēt koksnes izcelsmes legalitāti, viens no lielākajiem koksnes tirdzniecības uzņēmumiem Latvijā SIA Stora Enso Mežs ir ieviesisi koksnes ieguves izsekošanas sistēmu. «Šobrīd par rezultātiem vēl pāragri spriest, jo šo sistēmu uzņēmums pilnībā ieviesa tikai ar 2003. gadu,» skaidro SIA Stora Enso Mežs Kvalitātes vadības sistēmu vadītājs Māris Zudrags. Viņš norāda, ka šāda koksnes izcelsmes izsekošanas sistēma ir ieviesta visās valstīs — Somijā, Krievijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā utt., kur Stora Enso koncerns iegādājas koksni savu izstrādājumu ražošanai. «Koksnes izstrādājumu pircēji ārzemēs pieprasa, lai tie būtu ražoti no koksnes, kura iegūta legāli, ievērojot sociālās, ekoloģiskās un ekonomiskās — ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principus,» uzsver M. Zudrags. Viņš norāda, ka pašreizējos apstākļos neviens uzņēmums nevēlas zaudēt tirgu (pircējus), tāpēc ir ieviesta koksnes uzskaites izcelsmes izsekošanas sistēma, kura garantē, ka Stora Enso ražotajos produktos izmantotā koksne ir iegūta legāli no mežiem, kuri ir atbilstoši apsaimniekoti.

Gofrētā papīra un kartona ražotāja SIA Stora Enso Packaging tuvākajā laikā grasās ieguldīt vairāk nekā 2,274 miljonus Ls ražotnes attīstībā.

SIA Stora Enso Packaging, kas ir 177. lielākais Latvijas uzņēmums, vērtējot pēc 2010. gada apgrozījuma, plāno iegādāties gofrētā kartona kastu ražošanas līniju (FFG), liecina iepirkuma konkursa rezultāts Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā. Šis ir viens no pēdējā laika Stora Enso Packaging lielākajiem iepirkumiem, tomēr šā gada aprīlī uzņēmums noslēdza citu, tikpat apjomīgu iepirkumu par ražošanas līnijas iegādi, kurā uzvarēja uzņēmums Martin, kas reģistrēts tajā pašā adresē, kur pēdējā konkursa uzvarētājs Bobst Lyon. Tāpat šogad papīra ražošanas uzņēmums slēdzis vairākus ne tik lielus iepirkumus, kas saistīti ar ražošanas paplašināšanu, piemēram, 669 tūkst. Ls iepirkumu par tehnoloģisko gofrējamo iekārtu kompleksa iegādi un 937 tūkst. Ls vērto apdrukas sekcijas iekārtu kompleksu.

Par uzņēmuma Stora Enso Packaging vienīgo valdes locekli iecelta Aija Zemrībo, savukārt viņas priekštecis Ojārs Skangals kļuvis par padomes locekli, liecina Lursoft dati.

Somiem piederošā uzņēmuma padomes sastāvs pirmdien pilnībā mainīts, par padomes priekšsēdētāju ieceļot Tomasu Zembrovski (Tomasz Zembrowski), bet padomes priekšsēdētāja vietnieku – Pjotrs Martins Novickis (Piotr Marcin Nowicki), savukārt padomes locekļa pienākumus, kā jau iepriekš rakstīts, turpmāk pildīs līdzšinējais valdes loceklis Ojārs Skangals.

SIA Stora Enso Packaging ir Somijas uzņēmuma Stora Enso Packaging Oy meitas kompānija. Tā dibināta 1994. gadā, un pašlaik atrodams arī Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500. Kompāniajs apgrozījums 2012. gadā veidoja 46,8 miljonus latu, bet peļņa bija 1,72 miljoni latu. TOP 500 sarakstā Stora Enso Packaging ierindojas 89. vietā.

Eiropas lielākajam papīra ražotājam Stora Enso otrajā ceturksnī peļņa samazinās par 84%, vēsta Bloomberg.com.

Peļņas samazinājums saistāms ar augstajām kokmateriālu izmaksām un samazinātu pieprasījumu pēc papīra un kokmateriāliem.

Stora Enso neto ieņēmumi samazinājušies no 141.3 miljoniem EUR jeb 18 centiem par akciju līdz 23.3 miljoniem eiro jeb 3 centiem par akciju, kas ir krietni mazāk nekā analītiķi iepriekš prognozēja.

"Pagājušā gada nogalē noteiktie restrukturizācijas pasākumi ir ieviesti, kā plānots, taču patreizējos apstākļos ar tiem nav pietiekami," sacīja uzņēmuma vadītājs Jouko Karvinens. Viņš norādīja, ka aizvien pieaugošās cenas un iespējamais pieprasījuma samazinājums arī nākotnē, var likt uzņēmumam ieviest gan pagaidu, gan arī pastāvīgus kapacitātes samazināšanas pasākumus. Tāpat uzņēmums samazinājis kapitālinvestīciju budžetu par 25%.

Db pētījums par Latvijas lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem liecina, ka vislielākais zāģētās produkcijas ražošanas apjomu pieaugums m3 izteiksmē 2003. gadā salīdzinājumā ar 2002. gadu ir a/s Stora Enso Timber — par 98 596 m3, SIA Gaujas koks — par 71 754 m3. Savukārt pēc pieauguma procentuālā izteiksmē līderis arī ir a/s Stora Enso Timber — 118.8 % un a/s Saldus MR 111.1 %. Gan a/s Stora Enso Timber, gan a/s Saldus MR straujā lēciena pamatā ir 2002. gadā uzbūvēto ražotņu jaudu kāpināšana 2003. gadā. Tāpat SIA Vika Wood, SIA Nelss un citu kokzāģētavu ražošanas apjoma kāpums ir saistāms ar agrāk ekspluatācijā nodoto ražotņu jaudu apgūšanu. Tāpat pērn turpinājās tendence attīstīt tieši sīkkoksnes zāģēšanu. Tas sīkkoksnes zāģētājiem ļauj izvairīties no sīvas konkurences ar resno dimensiju zāģbaļķu pircējiem – lielajām zāģētavām, taču, pārstrādājot šāda diametra apaļkoksni, pēc būtības uzņēmums resursu iegādē konkurē ar papīrmalkas pircējiem.

Investējot aptuveni trīs milj. eiro, a/s Stora Enso Latvija ir izveidojusi vienīgo rūpniecisko termokoksnes ražošanas iecirkni Latvijā, perspektīvā tā jaudas varētu dubultoties, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Pašlaik ir īstenota tikai investīciju projekta pirmā kārta, kurā ir uzstādītas divas speciālās koksnes žāvēšanas kaltes, termokoksnes šķirošanas un pakošanas līnija,» stāsta a/s Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Viņš norāda, ka joprojām mācās, kā ražot termokoksni, ievērojot visas prasības. «Pašreizējā režīmā strādājot, gada jauda ir ap 10 tūkst. m3 termokoksnes, taču mērķis ir pakāpeniski sasniegt 20 tūkst. m3 robežu,» tā U. Deisons. Šajā ražošanas iecirknī ir radītas 13 jaunas darba vietas. «Noieta tirgus termokoksnei ir ļoti plašs – sākot no Skandināvijas un beidzot ar Tuvo un Tālo Austrumu valstīm,» uz jautājumu par potenciālo noieta tirgu atbild U. Deisons. Patlaban ražotā termokoksne ir vidēji divas reizes dārgāka par parastajiem zāģmateriāliem, bet ēvelētas termokoksnes cena ir aptuveni trīs reizes lielāka. «Tas ir augstas pievienotās vērtības produkts, kura ražotnes projekta īstenošanai uzņēmumam Latvijas valdība pērn atļāva pēc tā pabeigšanas izmantot 1,5 milj. eiro lielu uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi,» skaidro U. Deisons. Pašlaik gan ir īstenota tikai puse no iecerētā projekta, bet otru varētu realizēt vēlāk – līdz ar pilnīgu esošo jaudu izmantošanu. «Visa 6,2 milj. eiro vērtā projekta īstenošanas termiņš ir pieci gadi, un peļņas nodokļa atlaidi varēsim izmantot tikai pēc tā pabeigšanas,» vaicāts, kad varētu sākt izmantot nodokļa atlaidi, atbild U. Deisons. Realizējot iecerēto projektu kopumā, tiktu radītas 25 jaunas darba vietas. Tagad Launkalnes ražotnē strādā 110 darbinieki, vēl 25 darbojas kokmateriālu sagādē, tādējādi uzņēmumā kopā – 135.

Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2002. saimnieciskajā gadā meža nozaru līderu trio — a/s Latvijas Finieris, SIA Nelss un SIA Stora Enso Mežs — ir palicis nemainīgs. Tāpat kā 1998., 1999., 2000. un 2001. gadā, arī 2002. gadā Latvijas lielākais meža nozaru uzņēmums ir a/s Latvijas Finieris, kurš ievērojami apsteidz tuvākos sekotājus. Un vismaz pagaidām šķiet, ka a/s Latvijas Finieris kā meža nozares līderi pēc neto apgrozījuma varētu pārspēt tikai vai jau Latvijā esošu meža nozares kompāniju konsolidācija vai arī celulozes rūpnīca (ja tāda vispār tiks veidota), kura, pēc provizoriskām aplēsēm, kļūtu arī par uzņēmumu ar vislielāko apgrozījumu Latvijā. Līdz šim tikai vienam no nozares uzņēmumiem neto apgrozījums ir lielāks par 50 miljoniem Ls, trijiem — par 30 miljoniem Ls, sešiem — lielāks par 20 miljoniem Ls, tikai sešpadsmit uzņēmumiem apgrozījums ir lielāks par 10 miljoniem Ls. Pētījuma rezultātu nekādā gadījumā nevar vērtēt kā perfektu, kas aptvertu visus vai gandrīz visus meža nozarēs — kokrūpniecībā, mežsaimniecībā, koksnes un tās izstrādājumu tirdzniecībā — strādājošos uzņēmumos, jo, kā zināms, Latvijā meža nozarēs strādā vairāk nekā 1000 uzņēmumu un tā ir galvenā eksporta nozare valstī, vērtējot pēc tās devuma Latvijas eksportā, bez tam tajā tiek nodarbināts ievērojams skaits cilvēku. Tabulā ir redzami tikai 91 meža nozaru uzņēmumi, kuru neto apgrozījums, pēc Db rīcībā esošās informācijas pēc SIA Lursof, kas balstīti uz LR Uzņēmumu reģistra un pašu uzņēmumu sniegtās informācijas 2002. gadā bijis lielāks par 2 miljoniem Ls. Tiesa, pēc Db aplēsēm šādu uzņēmumu meža nozarē ir vairāk nekā norādīts tabulā, taču līderi ir tie paši. Lielākie meža nozares uznēmumi pēc neto apgrozījuma 2002. un 2001. gadā (miljonos Ls) Uzņēmums 2002 2001 A/s Latvijas Finieris 70.47 65.19 SIA Nelss 45.03 32.9 SIA Stora Enso Mežs 39.79 31.53 SIA Silva 28.78 14.3 A/s Latvijas valsts meži 27.68 22.22 A/s Lindeks 20.38 19.29 SIA Kurekss 14.38 11.64 SIA BSW Latvia 13.84 10.39 SIA Vikars un Ko 12.8 8.6 SIA Pata AB 12.73 6.57 SIA Vika Wood 12.65 11.6 SIA Baltijas mežu eksports 12.02 4.25 SIA Bērzājs R 12 4.23 SIA Sveaskog Baltfor 11.65 9.2 SIA Reaton 11.31 6.6 SIA Latsin 11.29 7.7 SIA Stora Enso Packaging 9.48 7.36 SIA Swedwood Latvia Ltd 9.4 6.4 A/s Inčukalns Timber 9.36 10.55 SIA Biko - Latt 9.25 7.1 SIA Laskana 8.86 7.9 SIA LDV 8.44 7.6 SIA Weeluk (Baltic) Ltd 7.86 18.15 SIA AMG Eksports 7.75 6.51 SIA Rīgas Finieru rupnīca 7.35 6.6 SIA Tipeks 7.34 8