Iepakojuma ražotāju konkurētspēju gan šogad, gan tuvākajā nākotnē ietekmēs spēja pielāgoties straujajai tirgus dinamikai un elastība klientu prasību apmierināšanā, akcentē Stora Enso Packaging Baltic reģionālā vadītāja Aija Zemribo.

Kādas izmaiņas un vienlaikus tendences iepakojuma tirgū bija vērojamas pagājušajā gadā kopumā gan pasaulē, gan Latvijā un Baltijā?

Uz šo jautājumu var atbildēt, ņemot vērā vairākus aspektus – gan globālās tendences, t.i., stabili augošo pieprasījumu pēc gofrētā kartona un papīra iepakojuma Eiropas un Āzijā tirgos, augošo interesi par videi draudzīgiem risinājumiem, gan arī klientu individuālās vēlmes, piemēram, veselīga dzīvesveida popularizēšana, dzīves kvalitātes uzlabošana, interneta veikalu tīklu aktīva izmantošana. Bet kopumā šīs tirgus tendences es gribētu raksturot ar vienu atslēgvārdu – ātrums. Mūsu uzņēmumā to saprot kā spēju un vēlmi mainīties un nekavējoties pielāgoties situācijai, vienmēr būt gataviem meklēt jaunus risinājumus. Tieši to tirgus un patērētāji no mums pieprasa un novērtē visvairāk. Ātrums, kādā šodien notiek informācijas apmaiņa, nav salīdzināms ar situāciju pat pirms gada, kur nu vēl pieciem. Un varam tikai iedomāties, kas notiks vēl pēc gada vai diviem. Ražotājam ir jābūt tam gatavam un jāpakārto savi ilgtermiņa un arī īstermiņa plāni šai kopējai tendencei – prasībai pēc dinamikas un ātruma gan lēmumu pieņemšanā, gan izpildē. Savā uzņēmumā ātrumu esam definējuši kā galveno vadmotīvu visiem uzņēmuma biznesa procesiem – katram savas atbildības robežās jādomā par to, kā varam strādāt efektīvāk, saīsināt laiku, piemēram, jaunu produktu izstrādei, ražošanai, piegādēm un citiem procesiem, – tas ir nepieciešams mūsu klientiem un ļoti būtiski ietekmē viņu biznesa attīstību.

Latvijas Konkurences padome, izvērtējot Somijas meža nozares kompānijas Stora Enso un Igaunijas meža nozares uzņēmuma Sylvester apvienošanās sekas Latvijā, neiebilst pret to apvienošanos. «Pārbaudē konstatējām, ka nevienā no tirgiem, kurā darbojas minētās kompānijas, to apvienošanās rezultātā neveidojas vai nepastiprinās šis dominējošais stāvoklis — ar tirgus daļu vismaz 40 %, tāpēc nav pamata ierobežot kompāniju apvienošanos,» skaidro Konkurences padomes priekšsēdētājs P. Vilks. Tika izanalizēti visi tirgus segmenti, kuros darbojas abas kompānijas – koksnes resursu iegūšana, zāģbaļķu realizācija, papīrmalkas eksporta piegāžu, kurināmās koksnes un zāģmateriālu un šķeldas realizācijas tirgus. Nepašaubāmi, ka apvienotais uzņēmums pēc P. Vilka domām tirgū būs konkurētspējīgāks, kas konkurentiem nepatiks. Apvienošanās rezultātā Latvijā Sylvester pērn atklātā kokzāģētava a/s Launkalne Sawmill iegūs lielu zāģbaļku piegādātāju, kā arī šķeldas noņēmēju, bet Stora Enso iegūs kokzāģētavu, par kuras iegādi vai veidošanu pēdējos gados ir ticis runāts. Jāatgādina, ka pērn tika paziņots par Stora Enso apvienošanos ar Sylvester grupas sabiedrībām un to Baltijas meitas uzņēmumiem — SIA Forestex Latvia, a/s Launkalne Sawmill, SIA Silvesters Valka, SIA Silvesters Livonija, SIA Valforest, a/s Karo mežs, SIA PL Trans un SIA Logity. Latvijā šobrīd darbojas arī vairāki Stora Enso meitas uzņēmumi — SIA Stora Enso Mežs, SIA Papyrus, SIA Stora Enso Packaging, SIA Puumerkki Latvia.

Ministru kabinets šā gada 14. augusta sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 4 075 885 eiro apmērā piešķiršanu vienam no lielākajiem meža nozares uzņēmumiem Latvijā AS «Stora Enso Latvija» pēc investīciju projekta «Launkalnes ražotnes konkurētspējas un pievienotās vērtības paaugstināšana» īstenošanas, informē Ekonomikas ministrija.

Investīciju mērķis ir nostiprināt AS «Stora Enso Latvija» konkurētspēju grupas ražošanas struktūrvienību vidū un padziļināt koksnes pārstrādes dziļumu, attīstot ražošanas bāzi, kas dotu iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un nākotnē ļautu piesaistīt grupas investīcijas augstākas pievienotas vērtības produktu ražošanai. Projekta īstenošanas rezultātā plānots palielināt zāģmateriālu ražošanas jaudu par 80 tūkst. m3 gadā, žāvēšanas jaudu par 80 tūkst. m3 gadā un ēvelēšanas ražošanas jaudu par 45 tūkst. m3 gadā. Tāpat tiks nodrošināta koksnes dziļāka pārstrāde, palielinot gan esošo produktu pievienoto vērtību, gan uzsākot jaunu produktu ražošanu – Premium klases koksnes granulas. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020.gadam.

Skandināvijas kompānija Stora Enso Timber Krustpils pagastā plāno izveidot kokzāģētavu ar 350 000 m3 zāģmateriālu gadā, kas tādējādi klūs par vienu no lielākajām Latvijā.Tā būs Stora Enso Timber otrā kokzāģētava Latvijā. Zāģētavas būvniecību paredzēts sākt šā gada decembrī, un darboties tā sāks 2004. gada novembrī. «Pagaidām vēl nav iespējams minēt precīzu kokzāģētavā plānoto ieguldījumu apjomu, kurš aptuveni varētu sasniegt līdz pat 50 milj. eiro,» skaidro Stora Enso Timber Baltic Production Group attīstības direktors Margus Kohava. Viņš skaidro, ka lielās investīcijas ir saistītas ar to, ka Krustpils pagastā plānots izveidot ne tikai lieljaudas kokzāģētavu, bet arī veikt saražotās zāģētās produkcijas dziļāku pārstrādi. Plānots, ka apmēram 230 000 m3 tiks ēvelēti, daļa zāģmateriālu šķiroti pēc stiprības un saaudzēti garumā. Tā kā Stora Enso Timber Latvijā jau pieder viena kokzāģētava — a/s Launkalne Sawmill, pēc A. Kohavas teiktā, jaunā zāģētava ražos egles zāģmateriālus, bet a/s Launkalne Sawmill tiks pārorientēta tikai uz priedes zāģmateriālu ražošanu. Produkcija tiks eksportēta uz Eiropas valstīm papildinot Stora Enso Timber kokmateriālu produkcijas klāstu celtniecības nozarei. Abu kokzāģētavu apgādi ar nepieciešamajiem zāģbaļkiem (ar diameteru no 10 cm) veiks viena no lielākajām kokmateriālu tirdzniecības kompānijām Latvijā SIA Stora Enso Mežs. Kokzāģētava atradīsies tieši pretī (aiz dzelzceļa) cita Somijas koncerna Metsaliitto iecerētajai celulozes rūpnīcai, lai arī pagaidām, pēc M. Kohavas teiktā, nekādas sarunas ar Metsaliitto par iespējamo kokzāģētavā radušos celulozes šķeldas piegādi neesot bijušas, tomēr, viņaprāt, šāda sadarbība ir iespējama, piemēram, celulozes šķeldu mainot pret zāģbaļķiem utt. Jāatgādina, ka 2002.gada augustā Stora Enso Timber kļuva par Sylvester piecu kokzāģētāvu un komponentu rūpnīcas Igaunijā un Latvijā galveno akciju turētāju. Stora Enso Timber zāģmateriālu produkcijas gada ražošanas jauda ir 6.7 milj. m3, ieskaitot 2.4 milj. m3 produkcijas ar augstāku pievienoto vērtību. 23 skujkoku kokzāģētavās un 18 tālākās apstrādes rūpnīcās astoņās Eiropas valstīs kompānija nodarbina 4600 darbiniekus, norādīts kompānijas informācijā.

Vienai no lielākajām koksnes iepirkšanas organizācijām Baltijā "Stora Enso Baltijas koksnes piegāde" (Sora Enso Wood Supply Baltics) par tās darbības atbilstību labākās prakses standarta prasībām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā šā gada jūlijā tika piešķirts ISO 14001:2004 sertifikāts, norādīts uzņēmuma informācijā. "Stora Enso Mežs", kā arī citu Baltijas koksnes piegādes organizācijas uzņēmumu vides pārvaldības sistēmu novērtēja sertifikācijas organizācija SGS Latvia. Baltijā ISO 14001 sertifikātu ir saņēmušas Stora Enso zāģētavas Igaunijā un Launkalnes zāģētava Latvijā. Brīvprātīga vides pārvaldības sistēmu ieviešana Stora Enso uzņēmumos ir nozīmīgs solis vides aizsardzības principu īstenošanai praksē un uzņēmuma darbības ietekmes uz vidi kontrolei. Sertificēta vides pārvaldības sistēma apliecina, ka Stora Enso uzņēmi strādā atbilstoši šim standartam visās savās darbības jomās: meža apsaimniekošanā, mežizstrādē, kokmateriālu iepirkšanā un transportā, ieskaitot koksnes izcelsmes noteikšanas sistēmu,norādīts uzņēmuma informācijā.. Gada sākumā "Stora Enso Mežs" un Baltijas koksnes piegādes organizācijas uzņēmumi Igaunijā un Lietuvā saņēma FSC koksnes piegādes ķēdes sertifikātu. ISO 14001 saņemšana ir apliecinājums, ka uzņēmuma darbība tiek nepārtraukti pārraudzīta un pilnveidota un arī turpmāk Stora Enso uzņēmumos nepārtraukti tiks uzlaboti sasniegumi vides jomā, negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanai,norādīts uzņēmuma informācijā. Baltijas koksnes piegāde ir organizācija, kas darbojas Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Baltkrievijā. Tā piegādā apaļkoksni Stora Enso rūpnīcām Baltijā un papīrmalku, škeldu, skaidas un malku uzņēmuma rūpnīcām, kas atrodas citās Eiropas daļās, galvenokārt Somijā un Zviedrijā. Baltijas koksnes piegādes organizācijā Igaunijā, Latvijā. Lietuvā un Baltkrievijā strādā 280 darbinieki. Koksnes kopējais apjoms 2004. gadā sasniedza 4,8 miljonus kubikmetru,norādīts uzņēmuma informācijā.

Eiropas lielākais papīra ražotājs Stora Enso nolēmis slēgt avīžpapīra ražošanas līniju kompānijas rūpnīcā Vācijā, kā rezultātā bez darba paliks 180 cilvēki, ziņo Swedish Wire.

«Eiropas tirgus ir pārpludināts un izejmateriālu izmaksas ir dārgas. Mēs neredzam šī tirgus atgūšos 2008. gada līmenī, un mēs neredzam iespēju, ka šī ražotne atkal kļūs pelnoša,» skaidrojot ražošanas pārtraukšanu, saka Stora Enso viceprezidents Juha Vanhainens.

Stroa Enso negaida drīzu pieprasījuma atgūšanos tirgū, taču cer, ka ražošanas līnijas slēgšana varētu palielināt kompānijas operacionālo peļņu, neskatoties uz to, ka pārdošanas apjomi, visticamāk, samazināsies.

Kompānija arī norādīja, ka tā strādā pie «sociālā plāna» darbiniekiem, kuri zaudēs savu amata vietu uzņēmumā.

Somu-zviedru mežrūpniecības koncerns Stora Enso nākotnes investīcijas celulozes ražošanā veiks Dienvidamerikā, Āzijā un, iespējams, Krievijā. Tā raksta zviedru rīta avīze Dagens Nyheter (DN) atsaucoties uz Stora Enso izpilddirektoru Juku Hermeli (Jukka Härmälä). J. Hermele norāda, ka pats galvenais Stora Enso ir piekļuve koksnes resursiem un Ziemeļeiropas klimatā koku atražošanās vienkārsi ir pārāk lēna. "Ziemeļos koki nobriest 70 - 80 gadu laikā, bet dienvidos, piem., eikaliptus, var izmantot celulozei pēc 10 – 15 gadiem. Kā piemēru J. Hermele minēja Stora Enso celulozes ražotni Brazīlijā, kur šobrīd jau pārstrādā 1994. gadā stādītu mežu. Jaunākais Stora Enso mežu projekts ir Ķīnā, kur tiek pirkta zeme un stādīts mežs ar aprēķinu pēc 10 – 15 gadiem apgādāt tur celulozes rūpnīcu. Vienlaikus Stora Enso vairākās savās fabrikas Ziemeļvalstīs pabiedzis lielas investīcijas modernizācijā, taču J. Hermele licis saprast, ka tās varētu būt pēdējās lielās investīcijas šajā reģionā. «Somijā, Zviedrijā un Ziemeļamerikā mēs esam nolemti tikt galā ar augstām koksnes cenām,» J. Hermele teica. Perspektīvā koncerns šeit vairs nevarēšot apmierinoši pelnīt. Lai gan J. Hermele min Krieviju kā ziemeļu klimata valsti, kas vēl spējot konkurēt, piem., t.s. smalko papīru (finpapper) tirgū, viņa izteicienus DN varētu saprast kā mājienu, ka nav pamata baumām, it kā pēc Metsäliitto aiziešanas no celulozes fabrikas projekta tā vietā varētu ienākt Stora Enso. Šai kompānijā Latvijas nozarē esot laba reputācija sadarbībā ar meža īpašniekiem.

Stora Enso Timber Baltic Production Group attīstības direktors Marguss Kohava norāda, ka pagaidām ir vienīgi noslēgts līgums ar energoapgādes kompāniju a/s Latvenergo par kokzāģētavas apgādi ar elektrību. «Kokapstrādes ražotne Krustpils pagastā (Jēkabpils rajons) būs, un kādu produkciju tajā ražos, konkrēti lēmumi tiks pieņemti nākoša gada pirmajos mēnešos,» sola M. Kohava. Viņš arī noliedza, ka Stora Enso Timber Latvijā kokzāģētavas realizācijas termiņu pārbīde kaut kādā veidā būtu saistīta ar Alītā (Lietuvā) uzņēmuma izveidotās kokzāģētavas problēmām ar zāģbaļķu iegādēm. «Jā, zāģētavai Alītā ir problēmas ar resursiem, taču tas neietekmē kompānijas lēmumu par jaunas kokzāģētavas būvi Latvijā,» uzsver M. Kohava. Viņš arī norādīja, ka nav mainījušās arī plānotās investīcijas jaunās ražotnes izveidei ap 50 milj. eiro. Jāatgādina, ka 2002.gada augustā Stora Enso Timber kļuva par Sylvester piecu kokzāģētavu un komponentu rūpnīcas Igaunijā un Latvijā galveno akciju turētāju. Šī darījuma rezultātā Stora Enso Timber kļuva par vienas kokzāģētavas (sākotnēji — a/s Launkalne Sawmill) Launkalnē (Valkas rajons) līdzīpašnieci. Kokzāģētava Launkalnē savā pirmajā darbības gadā saražoja 83 000 m3 zāģmateriālu, tādējādi kļūstot par piekto lielāko zāģmateriālu ražotāju Latvijā 2002. gadā. Savukārt a/s Stora Enso Timber neto apgrozījums pērn — 6.39 milj. Ls — ļāva kompānijai ieņemt 32 vietu meža nozares uzņēmumu topā pēc neto apgrozījuma. Stora Enso Timber Baltic Production Group attīstības direktors Margus Kohava: «Pašlaik strādājam pie kokapstrādes ražotnes koncepcijas — kādu produkciju ražot, kādos tirgos to realizēt un līdz ar to kādas koksnes pārstrādes iekārtas iegādāties.» Foto: V. Stīpnieks, Db

Patērētāji kļūst arvien prasīgāki, meklē iespējami labāku preci un prasmīgāku tās piedāvāšanas veidu, bet uzmanību noturēt ir grūti mūsdienu informācijas un izvēļu plašajā klāstā. Arvien tiek meklēti jaunievedumi tirgū, kur svarīgi faktori ir izdevīgums, efektivitāte, estētiskums un citi patērētājiem saistoši parametri. Lai piesaistītu uzmanību, iegūtu uzticību un lojalitāti ilgtermiņā un veicinātu pārdošanu, svarīgs ir merčendaizings, tajā skaitā reklāmas stendi. Merčendaizings ir process kā notiek preču prezentēšana tirdzniecības vietās, lai piesaistītu potenciālo klientu uzmanību un veicinātu pārdošanu.

Merčendaizinga mērķi tirdzniecības vietās var būt vairāki un tos var ietekmēt reklāmas vai mārketinga kampaņas kopējais vēstījums un uzdevumi, bet tie var būt, piemēram:

• palielināt pārdodamo preču apjomu un iepazīstināt ar jauniem produktiem;

• veidot preču zīmolu pievilcīgumu, piesaistīt uzmanību;

• palielināt lojālo pircēju skaitu un piesaistīt jaunus pircējus;

• uzsvērt preču konkurētspēju, salīdzinot ar konkurentu produktiem;

• nostiprināt pircēju apziņā konkrētu zīmolu un tā priekšrocības;

• efektīvi piedāvāt preces tirgum (klientiem);

• nodrošināt pircējus ar nepieciešamo informāciju par konkrēta zīmola preci vai precēm.

Merčendaizings ir process, kura rezultātā preces tiek prezentētas saistošā un pamanāmā veidā tirdzniecības vietās. Produkcija tiek izkārtota tā, lai tiktu stimulēta uzmanība un patērētāju vēlme to iegādāties. Reklāmas stendi ir iecienīts risinājums preču prezentēšanai tirdzniecības vietās, jo tie ir pamanāmi, kā arī palīdz veicināt pārdošanu un radīt zīmola atpazīstamību.

Izmaksu samazināšanas nolūkos Latvijā ir veikta Stora Enso kokapstrādes, koksnes sagādes un tirdzniecības uzņēmumu konsolidācija zem viena jumta, ziņo Dienas bizness.

«Apvienošanās zem viena juma ļauj samazināt izmaksas, jo biznesa virziens un arī īpašnieks jau nav mainījies,» stāsta a/s Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Šobrīd zem viena juridiskā jumta a/s Stora Enso Latvija apvienoti kokzāģēšanas a/s Stora Enso Timber, koksnes sagādes un tirdzniecības SIA Stora Enso Mežs, zāģmateriālu tirdzniecības SIA Puumerkki un SIA Stora Enso Timber Trading.

«Apvienošanās ļauj izbēgt no daudzām nevajadzīgām formalitātēm, uzlabot struktūru un sadarbību starp dažādām jomām, kā arī samazināt izmaksas, piemēram, par auditu — četru vietā tikai viens, nav jāraksta un jāpārsūta savstarpējie rēķini utt.,» uzsver U. Deisons.

Viena no lielākajiem kokzāģētājiem Latvijā a/s Stora Enso Timber valdes priekšsēdētāja pienākumus pilda līdzšinējais valdes loceklis ražošanas direktors Uldis Deisons, kurš šajā amatā aizstās Heiki Vahermetu. «Uzņēmums strādā ierastā ritmā, un tiek turpināta agrāk iesāktā uzņēmuma ilgtermiņa attīstības plāna izpilde,» pēc pirmā mēneša valdes priekšsēdētāja amatā skaidroja U. Deisons. Viņš atzina, ka H. Vahermets pārgājis strādāt uz citu uzņēmumu. Jāatgādina, ka H. Vahermets Latvijā sāka strādāt 2001. gadā, kad viens no lielākajiem Igaunijas meža nozares uzņēmumiem a/s Sylvester sākt strādāt pie jauna projekta — kokzāģētavas izveides Latvijā. Savukārt pēc Igaunijas meža nozares uzņēmuma Sylvester akciju pārdošanas Somijas meža nozares kompānijai Stora Enso, a/s Launkalne Sawmill pārtapa par a/s Stora Enso Timber, kura ietilpst Stora Enso Baltic Production Group ražošanas grupā.

Notikušas izmaiņas gofrētā papīra un kartona ražotājas SIA Stora Enso Packaging valdē un padomē, par uzņēmuma jauno valdes locekli kopš 24. septembra kļūstot Aijai Zembīro, kas turpmāk būs arī vienīgā valdes locekle uzņēmumā, liecina Lursoft dati.

A. Zembīro Stora Enso Packaging valdes locekles amatā iecelta līdzšinējā valdes locekļa Ojāra Skangala vietā, kas turpmāk uzņēmumā pildīs padomes locekļa amata pienākumus. Stora Enso Pankaging padomi pametis arī tās līdzšinējais priekšsēdētājs Somijas pilsonis Nīlo Peters Laurinpoika Poihonens (Niilo Petter Lauronpoka Poyhonen), un viņa vietā iecelts Sampo Ervards Anti (Sampo Edward Antti). Tāpat mainījies arī padomes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumu pildītājs – Jouni Pauli Olavi Sepalas (Jouni Pauli Olavi Seppala) vietā stājusies Paivi Katarina Sūtari (Paivi Katarina Suutari). Darbu uzņēmuma padomē pametis arī līdzšinējais padomes loceklis Jari Tapio Sāris (Jari Tapio Saari), liecina informācija Lursoft.

Meža nozares koncerna Stora Enso taupības politika — ražotņu slēgšana, darbinieku atlaišana — tiešā veidā Latviju neskars, tomēr netieši varētu atsaukties arī uz Latviju. Lai arī šajos Stora Enso plānos nav runas par to, ka Latvijā tiklu slēgta vai pārdota kāda no uzņēmuma meitas kompānijām, tomēr pastāv bažas, ka, samazinot celulozes un papīra ražošanu, būs nepieciešamas arī to izejvielas — celulozes šķelda un papīrmalka. Tādējādi, pēc vairāku aptaujāto meža nozares speciālistu domām, varot sagaidīt, ka Stora Enso meitas uzņēmums Latvijā 2006. gadā mazāk nekā līdz šim iepirks šīs izejvielas Latvijā. Tādējādi uz Stora Enso iepirkuma samazinājuma rēķina savu daļu varēs palielināt tās konkurenti. Tāpat šobrīd nav zināms, vai, koncernam slēdzot kokapstrādes un iepakojuma ražotnes, šis fakts kaut kā atsauksies uz Stora Enso analogiem uzņēmumiem Latvijā.

Meklējot inovācijas, "Stora Enso" analizē 880 jaunuzņēmumus 39 valstīs.

"Mēs nodrošinām finansējumu idejām un sadarbojamies ar jaunuzņēmumiem un citām kompānijām, jo ticam, ka gudrība ir "tur ārā". Potenciālos risinājumus mūsu vajadzībām mēs meklējam globāli - mēs esam izpētījuši 880 jaunuzņēmumus no 39 valstīm," jaunuzņēmumu konferencē "sTARTUp Day" teica Samuli Savo, "Stora Enso" digitālo risinājumu vadītājs.

Kompānija veic atlasi, uzaicina piemērotākos uzņēmumus, kam palīdz izveidot īpaši piemērotu piedāvājumu un izvēlas kādu, ar ko turpināt sadarbību. Piemēram, šobrīd "Stora Enso" ir atvērtas četras dažādas programmas, kurās jaunuzņēmumi var pieteikties un piedāvāt savus risinājumus. Šādu pieeju S. Savo iesaka arī citām lielām kompānijām, jo pašiem šis modelis strādā veiksmīgi. Viņš gan īpaši uzsver, ka veiksmīgā šādas stratēģijas ieviešanā nepieciešama uzņēmuma augstākās vadības iesaiste.

Pēdējos gados Latvijā visās galvenajās tautsaimniecības nozarēs pieaug ekonomiskā aktivitāte. Straujās ekonomiskās izaugsmes apstākļos ne visi uzņēmumi spēj saglabāt savas pozīcijas tirgū. Aizvien biežāk vērojama uzņēmumu apvienošanās kā iekšzemes tirgū, tā arī ārpus tā.

Šīs tendences jūtamas arī Konkurences padomes (KP) darbā, jo padomes izskatāmo lietu sarakstā aizvien lielāks īpatsvars ir tieši uzņēmumu apvienošanās lietām: ja 2004.gadā KP pieņēma 9 lēmumus uzņēmumu apvienošanās lietās, tad 2005.gadā tie bija 18 lēmumi, 2006.gadā - 28 lēmumi, Db.lv informēja KP vecākais referents sabiedrisko attiecību jautājumos Māris Gorbunovs.

Līdz 2007. gada augustam KP ir izskatījusi jau 35 uzņēmumu apvienošanās lietas, galvenokārt, starp tirgus dalībniekiem degvielas mazumtirdzniecības, zāļu mazumtirdzniecības, celtniecības materiālu ražošanas un auto mazumtirdzniecības nozarē. Astoņās no 35 2007.gadā izskatītajām lietām ir atļautas apvienošanās starp Latvijas un ārvalstu komersantiem, savukārt 27 no 35 izskatītajām lietām apvienošanās atļautas starp Latvijā reģistrētiem uzņēmējiem, kas galvenokārt skaidrojams ar to, ka lielākā daļa Latvijas teritorijā darbojošos komercsabiedrību ir mikro un mazie uzņēmumi, kuriem nav būtiskas ietekmes tirgū un kuri darbojas spēcīgas konkurences apstākļos, bet apvienošanās rezultātā tiek palielināta attiecīgo uzņēmēju konkurētspēja.

Ņemot vērā to, ka pēdējo gadu laikā aizvien biežāk sastopamas situācijas, kad divi vai vairāki tirgus dalībnieki saplūst vienā tirgus dalībniekā, vai arī pievienojas citam tirgus dalībniekam, vai arī iegūst kontroli pār citu tirgus dalībnieku, t.i., faktiski notiek uzņēmumu apvienošanās, Konkurences padome aicina šādās situācijās pirms tam konsultēties ar padomes ekspertiem.

Konkurences likumā ir noteikts, ka tirgus dalībniekiem, kuri nolēmuši apvienoties, pirms apvienošanās ir jāiesniedz KP ziņojums par plānoto darījumu, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem: (1) apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā ir bijis ne mazāks kā 25 miljoni latu; (2) apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus, Db.lv informēja padomes vecākais referents sabiedrisko attiecību jautājumos Māris Gorbunovs.

Tomēr KP iesaka pirms ziņojuma iesniegšanas par plānoto darījumu, griezties konkurences uzraudzības iestādē un aprunāties par apvienošanās perspektīvām. Konkurences padome kā labu praksi uzskata arī apvienošanās iepriekšēju izvērtēšanu pirms tās paziņošanas, veicot pārrunas ar potenciālajiem dalībniekiem, mēģinot kopīgi risināt neskaidros jautājumus un vērtēt ietekmi uz tirgu. Tas varētu tirgus dalībniekiem ļaut identificēt būtiskākās konkurences problēmas, ko varētu izraisīt apvienošanās un attiecībā uz kurām apvienošanās ziņojumā Konkurences padome vēlētos redzēt būtiskus argumentus, kas atsver negatīvo ietekmi uz konkurenci.

Konkurences padome ir saņēmusi Igaunijas uzņēmuma "Eesti Gaas" apvienošanās ziņojumu par plānotu izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AS "Latvijas gāze" piederošo dabasgāzes sadales sistēmas operatoru Latvijā AS "Gaso", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Apvienošanās ziņojums saņemts 2023.gada 26.maijā.

Konkurences padomei viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas ir jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai arī par papildu izpētes sākšanu. Ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi.

Konkurences padomē norāda, ka "Eesti Gaas" meitassabiedrība SIA "Elenger" Latvijas teritorijā nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību, bet "Gaso" nodrošina dabasgāzes sadali, proti, piegādi gala patērētājiem, kas ir divi secīgi dabasgāzes piegādes un izplatīšanas procesa posmi un tādējādi tirgi, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, ir vertikāli saistīti.

Nav vairs nekāds noslēpums, ka tirgus dalībnieka, kas sodīts par konkurences tiesību pārkāpumu, nedienas ar Konkurences padomes vai citas Eiropas Savienības konkurences iestādes nosodošu lēmumu vien nebeidzas. Jebkurš šāds lēmums paver plašas iespējas zaudējumu prasībām pret nosodīto uzņēmumu. Tomēr, neskatoties uz to, ka Konkurences padome arvien uzstājīgāk vērš sabiedrības uzmanību uz tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, pie tiesām nebūt nav vērojamas zaudējumu prasītāju rindas. Kāda tad īsti ir realitāte, ar kuru tirgus dalībniekiem un patērētājiem nākas saskarties šobrīd un vai tuvākajā laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas?

Konkurences likuma 21.pants paredz, ka persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus; pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem. Tāpat tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un nacionālo konkurences tiesību pārkāpumiem jau vairākus gadu desmitus ir atzītas ES tiesu judikatūrā.

Jānorāda, ka Latvijā zaudējumu atlīdzināšanu ir iespējams prasīt vispārējās jurisdikcijas tiesā neatkarīgi no tā, vai konkurences pārkāpumu ir konstatējusi Latvijas Konkurences padome vai jebkura cita konkurences iestāde ES.

Savilkto jostu laikmetā varētu šķist, ka valstij jāatvieglo un jāpalētina procedūras, kā uzņēmumiem veikt reformas un darbības pārstrukturizāciju. Viens no reformu, kā arī izmaksu taupīšanas veidiem var būt apvienošanās ar citu uzņēmumu vai uzņēmuma daļas pārdošana kādam citam. Taču jaunie Konkurences likuma grozījumi šo procesu atmet pagātnē, apvienošanās procesu sarežģījot un praktiski padarot ilgāku un dārgāku.

Jūnijā pieņemtie grozījumi Konkurences likumā jau to izskatīšanas stadijā tikuši kritizēti db.lv blogos. Pamatota kritika tika vērsta uz to aizliegumu paplašināšanu, kas attiecas uz dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā esošajiem mazumtirgotājiem. Par laimi, pateicoties gan kritikai, gan vairāku aktīvu advokātu iesniegumiem Saeimā, šie grozījumi netika pieņemti visā pilnībā.

Taču tika pieņemts grozījums, kas paredz, ka uzņēmumiem, kuri nolēmuši apvienoties, pirms apvienošanās jāiesniedz Konkurences padomei ziņojums (un jāsaņem Konkurences padomes piekrišana plānotajam darījumam), ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem: (1) apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijā ir bijis vismaz 25 miljoni latu; vai (2) apvienošanā iesaistīto dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus.

Konkurences padome (KP) pauž neizpratni par SIA Rīgas Piensaimnieks pārstāvju izteiktajiem pārmetumiem, noraidot tos pilnībā, liecina padomes izplatītais paziņojums medijiem.

"Lietas izpētes termiņu ietekmēja vairāki no KP neatkarīgi faktori, kur viens no faktoriem bija apvienošanās ziņojumā nepilnīgi un neprecīzi norādīta informācija par plānoto darījumu, kā arī fakts, ka lietas izskatīšanas pirmā mēneša laikā ziņojuma iesniedzējs mainīja juridisko personu, kura apvienošanās rezultātā iegūtu izšķirošo ietekmi pār a/s FFL. Līdz ar to lietas izskatīšanas process tika paildzināts par mēnesi Lietas izpētes gaitā apvienošanās dalībnieki mainīja arī apvienošanās shēmu, kuras rezultātā KP bija papildus jāizvērtē tirgus sektori, kurus varētu ietekmēt plānotais apvienošanās process," teikts paziņojumā.

KP norāda, ka ar ilgākiem izskatīšanas termiņiem uzņēmējiem jārēķinās gadījumos, ja:

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Igaunijā reģistrētai sabiedrībai OÜ "MM Grupp", kas Latvijā pārstāv vairākus uzņēmumus, t.sk. SIA "Apollo Kino", iegādāties citu Igaunijā reģistrētu sabiedrību OÜ "Forum Cinemas Latvia", kas arī Latvijā darbojas filmu izplatīšanas un demonstrēšanas tirgos.

KP secināja, ka apvienošanās rezultātā būtiski tiktu ierobežota konkurence šajos konkrētajos tirgos, tāpēc, lai novērstu iespējamos riskus konkurencei, apvienošanās atļauta ar saistošajiem noteikumiem, OÜ "MM Grupp" apņemoties tās īpašumā esošos kinoteātra "Citadele" aktīvus, t.i., darbiniekus un mantu u.c., nodot nesaistītas trešās personas kontrolē.

Ņemot vērā, ka OÜ "Forum Cinemas Latvia" un OÜ "MM Grupp", kas pārstāv SIA "Apollo Kino", pirms apvienošanās bija tuvākie konkurenti filmu demonstrēšanas tirgū Rīgā, KP paredz, ka apvienošanās radītu būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei minētajā tirgū - būtiski samazinātos konkurences spiediens uz kinoteātri "Apollo Kino", ko iepriekš radīja tā lielākais konkurents OÜ "Forum Cinemas Latvia" kinoteātris "Citadele".

Konkurences padome vērtēs saņemto Krievijā reģistrētā minerālmēslu izplatītāja AS "United Chemical Company Uralchem" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār kālija produktu ražotāju AS "Uralkali", liecina paziņojums Konkurences padomes mājaslapā.

Konkurences padomes norāda, ka "United Chemical Company Uralchem" grupas uzņēmumu darbība saistīta ar minerālmēslu, galvenokārt, slāpekļa un fosfātus saturošu un kompleksu kālija mēslojumu un ķīmisko vielu izplatīšanu. Savukārt "Uralkali" darbība ir saistīta ar kāliju saturošu produktu jeb potašu ražošanu un eksportu, pārvaldot visu tā ražošanas ķēdi - no potašu rūdas ieguves līdz tā piegādei patērētājiem visā pasaulē.

Konkurences padomei apvienošanās ir paziņojama, jo Latvijā ķīmisko produktu eksporta un loģistikas tirgū darbojas vairāki ar "United Chemical Company Uralchem" un "Uralkali" saistītie uzņēmumi.

Latvijā "United Chemical Company Uralchem" grupas uzņēmums SIA "Uralchem Trading" pārdod un reklamē tā produktus, "Trading House HaloPolymer" darbojas fluorpolimēru produktu tirgū un piegādā tirgum ķīmiskos produktus, bet SIA "Riga Fertilizer Terminal" nodarbojas ar minerālmēslu pārkraušanu un īstermiņa uzglabāšanu. Vienlaikus SIA "Ventamonjaks" pamatdarbības veids ir amonjaka saņemšana, glabāšana, transportēšana un eksports, bet "Uralchem-Trans" ir loģistikas struktūrvienība. "Uralkali" Latvijā pārstāv "Uralkali Trading", ar kura palīdzību tiek eksportēta "Uralkali" produkcija.

Eiropas lielākajam papīra ražotājam Stora Enso otrajā ceturksnī peļņa samazinās par 84%, vēsta Bloomberg.com.

Peļņas samazinājums saistāms ar augstajām kokmateriālu izmaksām un samazinātu pieprasījumu pēc papīra un kokmateriāliem.

Stora Enso neto ieņēmumi samazinājušies no 141.3 miljoniem EUR jeb 18 centiem par akciju līdz 23.3 miljoniem eiro jeb 3 centiem par akciju, kas ir krietni mazāk nekā analītiķi iepriekš prognozēja.

"Pagājušā gada nogalē noteiktie restrukturizācijas pasākumi ir ieviesti, kā plānots, taču patreizējos apstākļos ar tiem nav pietiekami," sacīja uzņēmuma vadītājs Jouko Karvinens. Viņš norādīja, ka aizvien pieaugošās cenas un iespējamais pieprasījuma samazinājums arī nākotnē, var likt uzņēmumam ieviest gan pagaidu, gan arī pastāvīgus kapacitātes samazināšanas pasākumus. Tāpat uzņēmums samazinājis kapitālinvestīciju budžetu par 25%.

Lai varētu kontrolēt koksnes izcelsmes legalitāti, viens no lielākajiem koksnes tirdzniecības uzņēmumiem Latvijā SIA Stora Enso Mežs ir ieviesisi koksnes ieguves izsekošanas sistēmu. «Šobrīd par rezultātiem vēl pāragri spriest, jo šo sistēmu uzņēmums pilnībā ieviesa tikai ar 2003. gadu,» skaidro SIA Stora Enso Mežs Kvalitātes vadības sistēmu vadītājs Māris Zudrags. Viņš norāda, ka šāda koksnes izcelsmes izsekošanas sistēma ir ieviesta visās valstīs — Somijā, Krievijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā utt., kur Stora Enso koncerns iegādājas koksni savu izstrādājumu ražošanai. «Koksnes izstrādājumu pircēji ārzemēs pieprasa, lai tie būtu ražoti no koksnes, kura iegūta legāli, ievērojot sociālās, ekoloģiskās un ekonomiskās — ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principus,» uzsver M. Zudrags. Viņš norāda, ka pašreizējos apstākļos neviens uzņēmums nevēlas zaudēt tirgu (pircējus), tāpēc ir ieviesta koksnes uzskaites izcelsmes izsekošanas sistēma, kura garantē, ka Stora Enso ražotajos produktos izmantotā koksne ir iegūta legāli no mežiem, kuri ir atbilstoši apsaimniekoti.