Kokrūpniecības sektorā strādājošu investoru grupa plāno līdz 2022.gadam šajā sektorā Igaunijā investēt vienu miljardu eiro, atverot pārstrādes rūpnīcu.

Projekta autori gatavošanās darbus sāk jau šogad, un tie varētu ilgt pat trīs gadus.

Investori šim mērķim ir izveidojuši uzņēmumu Est-For, kura valdes locekļi ir Ādu Polls un Marguss Kohava.

Est-For sniegtā informācija liecina, ka rūpnīca radīs 200 jaunu darbavietu, kā arī papildu darbavietas tiks radītas ar rūpnīcas darbību saistītajos sektoros, kopumā dodot darbu 500-700 cilvēkiem. Ražošanas jauda rūpnīcā būs 700 tūkstošu tonnu, bet gadā tai būs nepieciešami trīs miljoni kubikmetru koksnes izejmateriāla.

Jaunajā rūpnīcā, kas būs aprīkota ar modernām tehnoloģijām un minimālu ietekmi uz vidi, plānots ražot celulozi, hemicelulozi un lignīnu, no kā tālāk varēs izgatavot dažādu bioloģisko produkciju.

Kokapstrādes SIA Reshold izsolē par 141 450 Ls iegādājies maksātnespējīgās SIA DL Līnija kokzāģētavu pie Lielvārdes un tajā atjaunojis ražošanu.«SIA Reshold ir Cord grupā iesaistīts uzņēmums, kurš izveidots ar vienu mērķi — piedalīties maksātnespējīgā SIA DL Līnija administratora Pētera Krieva rīkotajā uzņēmuma mantas izsolē un to iegādāties,» uzņēmuma izveides pamatmērķi atklāj SIA Reshold izpilddirektors Ivo Šneiders. Viņš norāda, ka šāds lēmums ir saistīts ar to, ka augsto zāģbaļķu cenu dēļ, samazinās to zāģētavu loks, kuri līdz šim ir piegādājuši zāģmateriālus SIA Cord iepirkšanas birojam, kaut arī realizācijas iespējas ārvalstu tirgū nebūt nav mazinājušās. «Pašlaik notiek sarunas ar potenciālajiem baļķu piegādātājiem, tikmēr zāģbaļķus ražotnei pie Lielvārdes vedam no Tukuma (SIA Cord kokzāģētavas) uzkrājumiem,» norāda I. Šneiders. Uz vietas paredzēts iepirkt priedes un egles, kā arī resno dimensiju lapkoku zāģbaļķus. Tuvākajā laikā plānots uzstādīt arī koksnes dziļākas pārstrādes iekārtas, piemēram, ēveli, taču arī pašlaik visi zāģmateriāli termiski un ķīmiski tiek apstrādāti SIA Cord apstrādes iecirkņos Rīgā un Tukumā, skaidro I. Šneiders. «Tas ir izdevīgs darījums, jo par šādu cenu nav iespējams ne izveidot kokzāģētvu, ne arī iegādāties zemi apmēram 4 ha platībā,» skaidro SIA Reshold izpilddirektors. Viņš atzīst, ka zināms risks ir bijis, jo tobrīd kokzāģētava nedarbojās. I. Šneiders atgādina, ka SIA Reshold kokzāģētvas darbības atjaunošanā ir ieguldījis vairākus desmitus tūkstošus latu un pašlaik kokzāģētava jau strādā vienā maiņā un tiek komplektēti darbinieki otrajai maiņai. Šobrīd pēc I. Šneidera teiktā kokzāgētavā atgriezušies ap 80 % no tajā agrāk strādājošajiem, kuri jau zina šīs ražotnes knifus. Tādējādi kopumā kokzāģētavā varētu strādāt ap 40 — 50 cilvēku. «Līdz gada beigām Lielvārdes kokzāģētavā plānojam sasniegt zāģēšanas jaudu 3000 m3 mēnesī — tātad vidēji ik gadu 30 000 — 35 000 m3 gatavās produkcijas, » uzsver I. Šneiders. Tādējādi SIA Reshold zāģētava varētu kļūt par vidēji lielu kokzāģētavu Latvijā.

Igaunijā reģistrētais klimata tehnoloģiju jaunuzņēmums "1MT Nation" piesaista vienu miljonu eiro investīcijas, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunuzņēmuma "1MT Nation" mērķis ir realizēt projektus, kas ir saistīti ar oglekļa dioksīda samazināšanu atmosfērā, stādot bambusu degradētās teritorijās Āfrikā. "1MT Nation" dibinājusi juriste Anete Garoza un igauņu uzņēmējs Kristjans Raude. Interese no investoriem bijusi lielāka par cerēto, tāpēc izvēlēti ar meža nozari saistīti sadarbības partneri.

Jaunuzņēmums "1MT Nation" Āfrikā atjauno degradētas teritorijas un uzņēmumiem visā pasaulē dod iespēju investēt oglekļa dioksīda samazināšanas projektos. Jaunuzņēmuma mērķis ir līdz 2030.gadam atjaunot vismaz vienu miljonu hektāru zemes Āfrikā, stādot bambusu un piesaistot tam finansējumu. "1MT Nation" šī mērķa sasniegšanā sadarbojas ar vietējo zemju īpašniekiem, lai attīstītu dabīgo ekosistēmu un pārliecinātos, ka ikkatrs realizētais projekts nodrošina ilgtspējīgu ietekmi.

Šajā mapītē ir mana sagatavotā runa. Es nolikšu to malā, jo es domāju, ka šodien mums visvairāk ir nepieciešama cilvēciska, atklāta saruna par to, kur šobrīd atrodas mūsu valsts, kāda ir mūsu katra loma valsts darbā, kāda ir katra atbildība, lai mēs visi šeit būtu kopā un runātu vienā valodā.

Manuprāt, šodien, kad kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši gandrīz 20 gadi, mums ir jāpadomā un jāatbild sev, kāpēc gan no tā, ka mēs bijām gatavi kaut pastalās, bet brīvi celt savas valsts labklājību, esam nonākuši tur, kur mēs esam. Mēs samazinām algas, samazinām pensijas, mēs samazinām ienākumus vienkāršiem cilvēkiem, kas ir šīs valsts pamats. Kāpēc tas tā ir noticis?

Un jautājums tiešām skan – būt vai nebūt Latvijas valstij, mūsu valstij? Es pilnīgi piekrītu, ka pagājušās nedēļas izvēle bija grūta izvēle, bet tā bija izvēle no divām grūtām izvēlēm. Vai mazināt šos izdevumus, vai tiešām aizskart katras ģimenes ienākumus un kopā samazināt valsts izdevumus par 500 miljoniem vai izlikties neredzam, ka mūsu valsts ir krīzē un pieļaut nekontrolētu ekonomikas lejupslīdi ar vēl lielāku izdevumu samazināšanu, ar vēl lielāku algu un pensiju samazinājumu. Protams, ir grūti saprast, ka ir izdarīta labākā izvēle, ka ir izdarīta izvēle starp ļauno un ļoti ļauno.

No nabaga rokaspuiša līdz lielrūpniecības īpašniekam — tāds ir Augusta Dombrovska panākumu stāsts. Kad 19. gadsimta beigās latviešu rūpniekiem piederēja galvenokārt kokapstrādes, minerālvielu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi, lielākā to vidū bija Dombrovska kokzāģētava Mīlgrāvī.

Kas mudināja Augustu Dombrovski kļūt par turīgu vīru? Vai pretīgums pret siļķi, kad bērnībā gadiem ilgi tā bija vienīgais galdā celtais ēdiens? Kas mudināja viņu ar dāsnu roku balstīt pretalkohola kustību? Dzērāja tēva skurbumā raidītās dunkas? Vai tēva krogus brāļu uzjautrināšanās, ar varu lejot mazā Augusta rīklē degvīnu? Kas mudināja kļūt par filantropu, uzturot izglītības iestādes un pabalstot latviešu kultūras darbiniekus? Īstās atbildes vairs nepateiks neviens, taču arī bez tām stāsts par uzņēmēju Augustu Dombrovski ir ievērības cienīgs.

Savādais bagātnieks

Ir 1919. gads. Latvijas Konservatorijas atklāšanas svinības. Mariss Vētra vēro, ka Jāzeps Vītols pastaigājas kopā ar savādu vecīti.

Bērza koksnes pārstrādes kompleksa ar jaudu 60 000 m3 apaļkoku gadā izveidē a/s Latvijas Finieris (LF) plāno investēt 1.3 milj. Ls. Tādēļ LF ir izveidota jauna struktūrvienība — zāģētava Birze uzņēmuma Bolderājas rūpnieciskajā zonā, kurā jau ir saplākšņa ražotne Lignums, saplākšņa pārstrādes rūpnīca Hapaks, Iekārtu rūpnīca (metālapstrāde) un koklaukums ar bērza finierkluču šķirošanas līniju. «Pašlaik notiek pārstrādes kompleksa projektēšana, bet jau šogad plānots uzsākt celtniecības darbus, lai kokzāģētava varētu sākt strādāt jau 2004. gada pavasarī, bet vasarā darbu sāks koksnes žāvētavas, katlumāja un jaunā mēbeļu detaļu ražotne,» skaidro a/s Latvijas Finieris prezidents Juris Biķis. Viņš norāda, ka uz zāģētavu Birze tiks pārdislocēta bērza kokzāģētava, kura pašlaik strādā SIA Mīlgrāvis un Ko telpās. Savukārt LF piederošā SIA Mīlgrāvis un Ko tiek pārdota stividorkompānijai SIA Magnāts (apgrozījums pērn — 3.64 milj. Ls), taču darījuma summa pēc abu darījumā iesaistīto pušu vienošanās netiek izpausta. «Nav racionāli, ka kokzāģētava atrodas vienā Daugavas krastā, bet baļķu pieņemšanas un šķirošanas līnijas otrā krastā, tādējādi ir lieli tēriņi šo baļķu transportēšanai,» uzsver J. Biķis, norādot, ka tādējādi izdosies ietaupīt. Birzes ražoto produkciju paredzēts izmantot uzņēmuma mēbeļu ražotnē, kā arī to eksportēt. Pēc provizoriskiem aprēķiniem, jaunais bērza pārstrādes komplekss gadā varētu saražot produkciju apmēram 4 milj. Ls vērtībā. Jaunajā ražotnē plānots nodarbināt apmēram 130 strādājošo, no kuriem liela daļa būs tie, kuri jau pašlaik nodarbojas ar bērza zāģēšanu SIA Mīlgrāvis un Ko telpās. «Zāģētava tiek radīta, lai izveidotu vienotu bērza pārstrādes kompleksu, lai spētu racionāli izmantot dažādu sortimentu bērza apaļkoksni, kā arī iegūt lielāku stabilitāti, it īpaši svārstīgajā apaļkoku tirgū, galvenajai — saplākšņa ražošanai,» skaidro J. Biķis. Faktiski zāģētava būs kā sava veida stabilizators, kurš atkarībā no bērza zāģbaļķu tirgus svārstībām un gatavās produkcijas pieprasījuma tirgū variēs, cik daudz un kādus baļķus zāģēt.

Strauji pieaugošo ražošanas izmaksu dēļ IKEA koncerns nolēmis slēgt masīvkoka plātņu ražotni Inčukalnā, taču turpināt priedes zāģmateriālu ražošanu.

SIA Swedwood Latvia valdes loceklis, izpilddirektors Kristers Alfs Agrens (Alf Christer Agren) Db apstiprināja, ka kompānija ir slēgusi līmēto masīvkoka plātņu ražotni, tādējādi reaģējot uz strauji augošām izmaksām Latvijā. «Esam nolēmuši slēgt šo ražotni, jo pēdējo gadu laikā saražotās produkcijas izmaksas ir kļuvušas pārāk lielas. Parēķiniet vien, cik liela bijusi inflācija Latvijā pēdējo gadu laikā,» norāda K. Agrens.

Noliedz krīzes ietekmi

«Lēmums aiziet gan nav nekādā veidā saistīts ar pasaules ekonomisko krīzi - ar noietu problēmu nav. Tomēr produkcijas pašizmaksa Latvijā kļuvusi pārāk liela,» uzsver K. Agrens. Viņš neslēpj, ka liela daļa produkcijas nonāk kompānijas mātes uzņēmuma IKEA rīcībā, kas turpina veiksmīgi attīstīties, neskatoties uz krīzi globālajos tirgos. Slēdzot ražotni, bez darba paliks lielākā daļa no 380 strādniekiem, kas strādāja ražotnē. Kompānijai jau norit pārrunas ar arodbiedrību, arī darbinieki ir brīdināti, ka ar viņiem tiks pārtrauktas darba attiecības likumā paredzētajā kārtībā.

Pašvaldības SIA "Rīgas meži" kokzāģētavu "Norupe", visticamāk, pārdos, šodien preses konferencē informēja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Toms Auškāps.

Viņš klāstīja, ka ir iespējami trīs varianti, kā "Rīgas mežiem" izbeigt dalību kokapstrādes biznesā. Viens ir pārdot šo biznesu, otrs - iznomāt, trešais - pārdot aktīvus.

Auškāps uzsvēra, ka uzņēmuma mērķis ir atbrīvoties no kokzāģētavas maksimāli izdevīgi, līdz ar to, visticamāk, tā varētu būt uzņēmuma pārdošana.

Šis variants esot arī visdraudzīgākais 42 "Norupes" darbiniekiem, jo tādējādi, tiks noslēgta vienošanās ar nākamo īpašnieku par darbinieku saglabāšanu kokzāģētavā.

Auškāps norādīja, ka tiks dots uzdevums "Rīgas mežu" vadībai rīkot konkursu par konsultanta piesaisti labvēlīgākā scenārija atrašanai. Līdz gada beigām šis uzdevums būtu jāpaveic. Savukārt nākamgad varētu notikt jau uzņēmuma pārdošana vai "Rīgas mežu" iziešana no kokapstrādes biznesa kādā citā veidā.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

«Savulaik Zviedrijā tika uzceltas lielas granulu ražotnes, kas no kokapstrādātājiem iepirka skaidas — vienu no granulu ražošanas izejvielām, taču vēlāk vai katra kokzāģētava vēlējās uzstādīt savu granulu ražošanas līniju un nepārdot skaidas,» atgādina Latvijas Biomasas asociācijas valdes loceklis Zigmunds Zajančkovskis. Viņš gan norāda, ka neviena kokzāģētava, bez papildu skaidu iepirkšanas no citiem razotājiem, lielākoties nevar nodrošināt vairāk kā vienas granulu preses izmantošanu. Taču līdz ar ganulu ražotnes izveidi ir jārisina jautājums par noieta tirgu, kur 10 % ir individuālie pircēji un 90 % ir industrālie patērētāji — termoelektrocentrāles. «Lielie patērētāji vēlas slēgt liela apjoma — 50 000 — 100 000 t — piegādes līgumus, taču viena kokzāģetava, ražojot granulas tikai no pašu saražotajām skaidām, tādos apjomos saražot nespēj, līdz ar to ir vajadzīgs starpnieks, kas samazina paša ražotāja ieņēmumus,» uzsver Z. Zajančkovskis. Viņš norāda, ka lielie patērētāji vislabāk slēdz līgumus ar lielajiem ražotājiem. Latvijā šobrīd strauji attīstās lieljaudas granulu ražotnes ārpus kokzāģētavām, kaut arī vairākiem kokzāģētājiem, piemēram, SIA Nelss, SIA CED, ir savas kokskaidu granulu ražotnes. Pēc Z. Zajančkovska domām, granulu ražošana nevar būt blakusbizness, jo tas ir finansiāli ietilpīgs ar lielu specifiku, kam tam jābūt pamatbiznesam, tāpēc arī lieljaudas granulu ražotnes attīstās savrup no kokzāģētājiem.

Mūsdienās spēles noteikumi biznesā mainās gaismas ātrumā, tāpēc uzņēmējiem nepārtraukti ir jāuzņem temps, jāspēj pielāgoties un jāturpina ģenerēt jaunas idejas, uzskata AS Twino dibinātājs Armands Broks.

Vadītājam ir jāpiemīt spējai nemitīgi pamanīt jaunas biznesa iespējas, spriež A. Broks, uzsverot, ka biznesa veiksmes pamatā ir ne tikai prāts un laba komanda, bet arī intuīcija un veiksme. Protams, katra jaunā biznesa iespēja vadītājam ir rūpīgi jāizvērtē un jāizanalizē, taču nereti liels svars ir tieši intuīcijai un riska tolerances līmenim, sevišķi brīžos, kad ir grūti pieņemt viennozīmīgus lēmumus, domā A. Broks.

Noder visas prasmes

Darba gaitas Twino dibinātājs uzsāka jau agrā jaunībā – skolas gados viņš strādāja kokzāģētavā, bet vēlāk piepelnījās ātrās ēdināšanas restorānā McDonalds. “Ar pārliecību varu teikt, ka katrā no savām darbavietām es guvu vērtīgu pieredzi, kas vēlāk noderēja, gan veidojot savu tālāko karjeru, gan attīstot privāto biznesu. Piemēram, strādājot kokzāģētavā, es sapratu, ka īstermiņā ir vērts atteikties no šķietama labuma, lai sasniegtu nākotnes ieceres un ambīcijas. Jāteic, ka kokzāģētavā es ātri kļuvu par vērtīgu darbinieku, jo nebaidījos no smaga darba, kā arī piegāju tam ar lielu rūpību. Tolaik es saņēmu ļoti labu atalgojumu, tāpēc liels bija visu pārsteigums, kad es nolēmu atstāt šo labi apmaksāto darbu, lai iestātos augstskolā, taču tas bija man vajadzīgs, jo es zināju, ka gribu sasniegt daudz vairāk,” atminas A. Broks, kurš 2001. gadā sāka bakalaura studijas Latvijas Universitātē, bet vēlāk ieguva maģistra grādu Rīgas Ekonomikas augstskolā.

Viens no lielākajiem kokzāģētājiem Latvijā, uzņēmums Nelss kopš marta nogales esot pārtraucis darbu, bet uzņēmuma kokzāģētavā darbs jau esot atsācies.

Aizkraukles rajona laikraksts Staburags maija vidū rakstīja, ka Nelss esot atlaidis visus kokzāģētavā strādājošos — vairāk nekā 100 cilvēku.

Savukārt šī avīze 22. maijā jau atkal ziņo, ka kokzāģētava atsākusi darbu un tajā strādājot kompānija AKZ.

Uzņēmuma vadība Db.lv nekādus komentārus nesniedz.

Staburags jau iepriekš rakstīja, ka Nelss ir parādā 4.9 milj. Ls GE Money Bank, kura, vēloties apķīlāt SIA Nelss mantu, netīšām bija apķīlājusi arī a/s Latvijas valsts meži (LVM) baļķus. Par to tiesā bija iesniegta sūdzība.

Nelss pērnā gada apgrozījums ir 49.9 milj. Ls, kas salīdzinājumā ar 2007. gadu ir par aptuveni 40 % mazāk, liecina SIA Lursoft datu bāzē esošā informācija.

Pretēji SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājas Anitas Skudras publiski medijos dotajam solījumam, ka visi pārdotās kokzāģētavas “Norupe” darbinieki varēs saglabāt darbavietas pie jaunā īpašnieka, kapitālsabiedrības vadība ar nekorektām metodēm masveidā atbrīvojās no mums kā darbiniekiem vēl līdz uzņēmuma pāriešanai pie jaunā īpašnieka.

Šī gada 4.aprīlī “Rīgas meži” paziņojumā medijiem un sabiedrībai par “veiksmīgi” noslēgto pārdošanas darījumu uzsvēra: “…Savukārt otrs būtisks nosacījums no SIA “Rīgas meži” puses bija kokzāģētavas “Norupe” esošo darbinieku interešu ievērošana gan pārdošanas procesā, gan pēc tam. Kokzāģētavas pircējs šī darījuma ietvaros turpinās darba attiecības ar visiem 35 kokzāģētavas darbiniekiem, ņems vērā viņu darba stāžu, uzkrātos atvaļinājumus, kā arī ievēros SIA “Rīgas meži” Darba koplīgumā noteiktos darba devēja pienākumus.” Šo pašu faktu “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja uzsvēra arī citos medijos, piemēram, valsts mēroga televīzijās, radio, vadošajos interneta medijos.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Trešdien, 25.novembrī, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks, pašvaldības SIA Rīgas meži kapitāla daļu turētājs Andris Ameriks apmeklēja uzņēmuma Daugavas mežniecību, kā arī kokaudzētavu un kokzāģētavu Norupe, informē Rīgas dome.

Vizītes laikā Daugavas mežniecībā tika novērtēts SIA Rīgas meži mežizstrādes darbs - cirsmas izstrāde ar hārvesteru un kokmateriālu pievešana ar forvarderu. Uzņēmums iegādājies savu mežizstrādes komplektu un kopš šā gada aprīļa cirsmu izstrādi un kokmateriālu pievešanu nodrošina saviem spēkiem. Mežniecības apmeklējuma ietvaros apskatīja arī ceļmalu un grāvju apauguma pļaujmašīnas darbu, kā arī iepazinās ar uzņēmuma kokaudzētavas teritorijā izveidoto pārākās pakāpes priežu sēklu plantāciju. Savukārt SIA Rīgas meži kokzāģētavā Norupe klātesošie iepazinās ar kokmateriālu ražošanas ciklu, ražošanas iekārtu darbību, jaudām un saražoto produkciju – apdares dēļiem un mēbeļu sagatavēm.

Esošā Jūrmalas domes sasaukuma laikā šī pilsēta ir piedzīvojusi nu jau trešo mēru, šoreiz - bezpartejisko Ģirtu Trenci. Intervijā Db Ģ. Trencis nepārtraukti sūdzas par savu priekšteci R. Munkevicu, norādot, ka viņš gribējis nodot privatizācijai pat Jūrmalas kapus.

Kāpēc bija nepieciešama varas maiņa Jūrmalas domē, ņemot vērā, ka līdz nākamajām pašvaldību vēlēšaām palicis mazāk par gadu?

Pirmām kārtām ir tīri cilvēcīgi jārunā par iepriekšējā domes priekšsēdētāja Raimonda Munkevica darba stilu, par to, kā viņš vadīja domi - notika viņa viedokļa pasludināšana par vienīgo pareizo. Munkevica kungam bija arī izteikta necieņa pret likumu.

Tas ir smags apvainojums. Vai varat nosaukt kādu konkrētu piemēru, kā tas izpaudās?

Munkevica kungs stājās mēra amatā pirms diviem gadiem, un tajā laikā pret viņu tiesā bija divas krimināllietas. Stājoties amatā, viņš kļuva par domes pārstāvi un vienlaikus arī bija atbildētājs abās lietās. Būdams domes pārstāvis, tātad prasītājs, viņš ierosināja tiesā šīs lietas skatīšanu pret sevi kā atbildētāju beigt. Tādējādi viņš faktiski pārtrauca divas krimināllietas pats pret sevi, kas jau ir savdabīgs fakts. Tāpat no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas ir saņemti aptuveni 40 aizrādījumi, ka tiek pārkāpta likumdošana, ka tiek pieņemti nepareizi, nelikumīgi lēmumi, ka netiek izpildītas prasības publiskot domes informāciju utt. Munkevica kungs arī daudzus mēnešus nevēlējās sniegt domes deputātiem informāciju par to, cik likumīgi ir bijuši iepriekšējā mēra Jura Hlevicka laikā slēgtie zemes nomas līgumi. Šāda informācija netika sniegta 14 mēnešus, lai gan reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs to pieprasīja darīt kategoriskā formā. Deputātiem divus gadus arī nebija nekādas informācijas par notiekošo pašvaldību uzņēmumos. Burtiski dažas dienas pirms sēdes, kurā R. Munkevics tika atstādināts no mēra amata, vairāki deputāti bija pieprasījuši sasaukt ārkārtas sēdi, lai izskatītu saimnieciskus jautājumus, tostarp par līdzekļu piešķiršanu ERAF projektam veloceliņa ierīkošanai posmā Dubulti - Vai-vari. Šā projekta apstiprināšanas gadījumā ERAF varēja piešķirt līdz 900 000 latu lielu līdzfinansējumu. R. Munkevics šo sēdi nesasauca un rezultātā šis projekts simtprocentīgā apmērā naudu vairs nedabūs. Savukārt pērn R. Munkevics necaurspīdīgā ceļā bija plānojis nodot privatizācijai visus pašvaldības uzņēmumus, ieskaitot Jūrmalas kapus.

Ministru kabineta sēdē pieņemti grozījumi noteikumos, kas nosaka vides prasības kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām. Grozījums noteikumos nosaka, ka: ja kokzāģētava vai kokapstrādes iekārta nodota ekspluatācijā līdz dienai, ar kuru šo noteikumu prasības attiecināmas uz konkrēto iekārtu, un neatbilst šo noteikumu prasībām, operators sešu mēnešu laikā no dienas, ar kuru šo noteikumu prasības attiecināmas uz konkrēto iekārtu, iesniedz reģionālajā vides pārvaldē pasākumu plānu, lai nodrošinātu kokzāģētavas vai kokapstrādes iekārtas atbilstību šo noteikumu prasībām. Ja kokzāģētavai vai kokapstrādes iekārtai saskaņā ar pasākumu plānu nepieciešama rekonstrukcija, tā jāveic ne vēlāk kā triju gadu laikā no dienas, ar kuru šo noteikumu prasības attiecināmas uz konkrēto iekārtu. Grozījumi noteikumos izstrādāti, lai precizētu termiņu, kādā iesniedzams pasākumu plāns kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām, ja tās neatbilst noteikumu prasībām, kā arī precizētu prasības, kas attiecas arī uz kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām, kurās lieto koksnes griešanas tehniku, pārstrādājot līdz 2000 m3 apaļkoku un kokmateriālu gadā. Šobrīd spēkā esošajā noteikumu redakcijā ir paredzēts pārejas periods, savukārt grozījumos, kas ir pieņemti š.g. 24.maijā nav precīzi noteikts, ka ir iespēja iesniegt pasākumu plānu, ja kokzāģētavā un kokapstrādes iekārtā konstatēta neatbilstība noteikumu prasībām, lai saņemtu pārejas periodu prasību izpildei, norādīts Ministru kabineta preses sekretārs informācijā.

"Šobrīd nekas neliecina, ka nākošgad inflācija pierims un neturpināsies remontdarbu izmaksu sadārdzinājums. Šie abi faktori vistiešākajā veidā ietekmē OCTA polišu cenas, jo apdrošinātājiem jārēķinās ar pastāvīgu zaudējumu atlīdzību cietušajiem izmaksu pieaugumu," norāda Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Šobrīd Latvijā ir vienas no zemākajām Eiropā OCTA polišu cenām. Salīdzinot ar vecajām ES dalībvalstīm atšķirība var sasniegt pat 10 reižu. Latvijā ir vienas no zemākajām cenām, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Lielā mērā to veicinājusi salīdzinoši sīvā apdrošinātāju konkurence, skaidro J. Stengrevics.

Viņš stāstīja, ka polišu cenu sadārdzinājumu, tāpat kā iepriekš, sekmējusi straujā inflācija: "Tās ietekmē būtiski palielinās ceļu satiksmes negadījumos cietušo transportlīdzekļu remontdarbu izmaksas, kas sadārdzina zaudējumu atlīdzības. Šogad deviņos mēnešos vien piekritušo atlīdzību pieaugums ir bijis 45%. Turklāt jāņem vērā fakts, ka aptuveni 92% no atlīdzībām veido transportlīdzekļu bojājumu un bojāejas atlīdzināšana. Pašlaik vidējā zaudējumu atlīdzības izmaksa par vienu ceļu satiksmes negadījumu jau pārsniedz 600 latu.

Viens no lielākajiem kokzāģētājiem Latvijā SIA Gaujas koks iecerējis Jēkapbpils rajonā izveidot lieljaudas kokzāģētavu ar jaudu 350 000 m3 gatavās produkcijas gadā. Pašreizējā SIA Gaujas koks kokzāģēšanas jauda ir apmēram 200 000 m3, taču jāņem vērā, ka pēdējos gados, jo īpaši 2003. gadā, tas straui kāpinājis kokzāģēšanas apjomus — no 40 000 m3 1999. gadā līdz 83 000 m3 2002. gadā un līdz 154 754 m3 2003. gadā. Līdz ar saražotās produkcijas apjomu un realizācijas kāpumu audzis arī uzņēmuma neto apgrozījums. Plānots, ka kokzāģētavas celtniecība tiks uzsākta šāgada jūnijā, jo celtniecības darbu veicēju konkurss jau ir noslēdzies un pašlaik tiek apkopoti tā rezultāti, skaidro SIA Gaujas koks direktors Vitālijs Čmihovs. Viņš norāda, ka jaunajā ražotnē zāģēšana tiks sākta jau 2005. gada jūnijā, bet maksimālo jaudu tā sasniegs pakāpeniski viena gada laikā. Kā jaunās ražotnes finansēšanas avotus V. Čmihovs min paša uzņēmuma līdzekļus (50%) un bankas kredītu (50 %), taču kopējo ieguldījumu neatklāj, norādot, ka vēl nav pabeigti visu piegāžu konkursi, kā rezultātā ieguldījumu apjoms var būtiski mainīties. Pēc veiktajiem aprēķiniem, jaunā kokzāģētava atmaksāšoties piecu gadu laikā. Kokzāģētavā saražoto produktu — žāvētu, ēvelētu zāģmateriālu — noieta tirgus ir ne tikai Eiropa, bet arī ASV un Japāna. V. Čmihovs uzsver, ka svarīgākais ir ražot dziļākas koksnes pārstrādes produktus ar lielāku pievienoto vērtību, kas dod lielākus ienākumus. Lai varētu saražot plānoto zāģmateriālu apjomu, kokzāģētavai ik gadu būs nepieciešami apmēram 700 000 m3 zāģbaļķu. Pēc V. Čmihova teiktā, galvenais koksnes resursu piegādātājs būs brīvais koksnes tirgus Latvijā, bet atlikušie apmēram 30 % plānoti kā imports no Krievijas, Baltkrievijas un Lietuvas. Lai arī šobrīd ne viens vien kokrūpnieks atzīst, ka galvenā problēma ir nevis saražotās produkcijas noiets, bet gan baļķu iegāde, tomēr V. Čmihovam resursu sagāde bažas nerada. «Veselīga konkurence ir laba lieta un savu spēju konkurēt, t. sk. zāģbaļķu iegādē, SIA Gaujas koks ir pierādījis 13 darbības gados,» uzsver V. Čmihovs. Jaunajā ražotnē plānotas 150 jaunas darba vietas.

2019. gada 10 mēnešos (janvāris – oktobris) elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības atceltas 16 elektrostacijām, kas esot ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 24 milj. EUR, informē Ekonomikas ministrija.

Dažādu pārbaužu rezultātā šā gada 10 mēnešos elektrostacijām kopumā izteikti 176 brīdinājumi; 22 elektrostacijām veikta pārkompensācijas izvērtēšana un pieņemti 8 lēmumi saistībā ar pārkompensācijas novēršanu, kā arī pieņemti 58 lēmumi par elektrostacijām noteiktā elektroenerģijas obligātā iepirkuma apjoma samazināšanu.

Šogad elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības atceltas šādām elektrostacijām: AS REMARS-RĪGA, ZS JAUNDZELVES, SIA «Energolux», SIA TUKUMS DH (Tulpju ielā 2A un Tulpju iela 2), SIA Gaujas HES, ZS «Rukaišu HES», SIA «Vadakstes HES», SIA «Dobeles enerģija» (Dzirnavu ielā), SIA «ROJAS SILTUMS», SIA «Ilpeks», ZS «Kalna - Rusuļi» Kalna dzirnavu HES, ZS «Kalna - Rusuļi» Lejas dzirnavu HES, SIA «GEOPOWER», SIA «Zaļās enerģijas aģentūra» un AS «International Investments».

SIA Pata AB, iegādājoties SIA Saldus mežrūpniecības uzņēmums 90% kapitāldaļu, kļuvis par lielākā a/s Saldus mežrūpniecība akcionāra īpašnieku.

SIA Saldus mežrūpniecības uzņēmums ar 44 % ir lielākais a/s Saldus mežrūpniecība akcionārs.

Skaidrība 3. jūlijā

Uz jautājumu, vai a/s Saldus mežrūpniecība padomē un valdē varētu būt kādas pārmaiņas, SIA Pata AB īpašnieks Uldis Mierkalns ieteica pagaidīt līdz 3. jūlijam, kad notiks uzņēmuma akcionāru pilnsapulce, tad būs zināms jaunais padomes sastāvs un arī valdes sastāvs. Vairāki aptaujātie atzīst, ka a/s Saldus mežrūpniecība līdzšinējā vadībā, konkrēti tās ilggadējais valdes priekšsēdētājs Jānis Bertrāns, no uzņēmuma ar parādiem un nepilnu 0.45 milj. Ls lielu apgrozījumu, to uzaudzējis līdz 12.47 milj. Ls un tīro konsolidēto peļņu - 0.38 milj. Ls 2007. gadā.

Pretēji agrāk izteiktajiem plāniem Skandināvijas kompānijas Stora Enso Timber otrā kokzāģētava Krustpils pagastā 2004. gadā nesāks darbu.Saskaņā ar Stora Enso Timber sākotnējo plānu — Latvijā vienas no lielākajām kokzāģētavām ar jaudu 350 000 m3 zāģmateriālu gadā, būvniecību bija paredzēts sākt šā gada novembrī, un darbības uzsākšana tika plānota 2004. gada novembrī. Savus sākotnējos projekta uzsākšanas un realizācijas termiņus, pēc Stora Enso Timber Baltic Production Group attīstības direktora Margusa Kohavas teiktā, uzņēmums bijis spiests pārbīdīt sakarā ar straujajām pārmaiņām zāģbaļku (jaunajai ražotnei ik gadu vajadzēs ap 700 000 m3 zāģbaļķu) ieguves tirgos — Latvijā un Krievijā, kā arī saražotās produkcijas potenciālajos noieta tirgos. Svarīgākais ir atrast tādu produkciju, ko ražot jaunajā kokzāģētavā, kura dotu pēc iespējas lielāku peļņu un ļautu maksāt par baļķiem augstāku cenu, norāda attīstības direktors.

Nav pārliecības, vai lēmums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielināšanu bija pareizs. Tā intervijā atzīst finanšu ministrs Einars Repše (JL) — politiķis, kura ietekmi uz Latvijā notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem 2009. gadā Dienas biznesa lasītāji novērtējuši kā vienu no lielākajām.

Kāds, jūsuprāt, ir bijis aizejošais gads?

Smags! Dievs dod katrai tautai pārciest 18 % kopprodukta kritumu - tas ir dramatiski. Protams, kritums bija no tā saucamā burbuļa, nevis reālas ekonomikas, kas pastāvēja iepriekšējos gados un bija smagi uzpūsta. Līdz ar to ražojošā ekonomika nemaz tik daudz nav kritusi. Tomēr kopumā ekonomikas kritums par 18 %, ziniet, ir neikdienišķa parādība, kas gadās labi ja pāris reizes gadsimtā. Jāteic arī, ka nav daudz tautu, kas šādas neveiksmes būtu sekmīgāk pārcietušas. Šobrīd par Latviju starptautiskajā finanšu presē jau sāk runāt nevis kā par krīzes skartu nelaimi, kā tas bija vēl pirms pāris mēnešiem, bet gan kā, iespējams, paraugu citām ES valstīm, tostarp Grieķijai. Tas ir svarīgi, jo līdz ar uzticību atgriežas arī iespējas, tostarp aizņemties naudu biznesa attīstībai. Ne tikai valsts, bet arī privātā biznesa iespējas aizņemties ir saistītas ar mūsu starptautisko reputāciju. Un patlaban šī reputācija piedzīvo ļoti jūtamu pagriezienu no negatīvā uz pozitīvo.

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

Investori, kas Igaunijas dienvidos iecerējuši uzbūvēt vienu miljardu eiro vērtu celulozes rūpnīcu, pieļauj iespēju nepieciešamās atļaujas tādam projektam saņemt Latvijā, jo Igaunijā šis process var būt pārāk ilgs.

Igaunijā valsts īpašā plānojuma izstrādes ilgums ir divi ar pusi gadu, kas ir investoriem biedējoši ilgs laiks, jo šajā laikā situācija tirgū var būtiski mainīties, trešdien žurnālistiem teica projektu īstenojošās kompānijas Est-For Invest valdes loceklis Marguss Kohava.

Viņš norādīja, ka tas ir iemesls, kādēļ joprojām tiek izskatīta iespēja sākt atļauju saņemšanas procesu Latvijā.

Cits kompānijas valdes loceklis Ādu Polli sacīja, ka investoru grupa, kas plāno vērienīgo projektu, ir Igaunijas patrioti un pašlaik mērķis ir atrast veidu, kā rūpnīcu atvērt Igaunijā. Vienlaikus arī viņš atzina, ka termiņi Igaunijā ir pārāk ilgi.