SIA Verifone Baltic ģenerāldirektors Agris Štikāns

Foto: Ritvars Skuja Dienas Bizness

Liela daļa pirkumu aizvien notiek skaidrā naudā 

Nereti cilvēki atsakās no pirkuma, ja par to nav iespējams norēķināties ar maksājumu karti, taču joprojām liela daļa darījumu notiek skaidrā naudā

Anda Asere, 2016. gada 09. jūnijs plkst. 10:43

66% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka elektronisko norēķinu trūkums tiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma, liecina Swedbank veiktais pētījums. Savukārt vairāk nekā 70% analizēto uzņēmumu pēc karšu norēķinu ieviešanas uzlabojušies peļņas rādītāji un pieaudzis apgrozījums.

Maksājumi pieaug

2015. gadā Latvijā par 8% pieauga bezskaidras naudas darījumu skaits, liecina Bigbank un Banku augstskolas pētījums. Tas saskan ar kopējo tendenci pasaulē, kur katru gadu vērojams pieaugums vidēji par 5%. Pētījums parāda, ka patērētāji, izvēloties savas finanses pārvaldīt elektroniski, meklē ērtākus risinājumus, kā to īstenot, kas ne vienmēr ir tradicionālo banku piedāvātās maksājumu kartes vai internetbanku pārskaitījumi – alternatīvi bezskaidras naudas norēķini kopumā veido jau ap 10% no visa bezskaidras naudas operāciju apjoma. «Tagad, kad digitalizācijas procesi un tehnoloģiju ieplūšana finanšu jomā ir straujāka nekā jebkad iepriekš, mazām, specializētām finanšu institūcijām ir vienkāršāk pielāgoties mainīgajam klientu pieprasījumam. Par to liecina arī mobilo maksājumu risinājumu augstais pieprasījums,» uzsver Artis Bērziņš, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs.

""

Bezskaidras naudas norēķinu apjoma pieaugumu Tieto Latvia maksājumu karšu biznesa vienības vadītājs Māris Ozoliņš skaidro ar to, ka attīstās pirkumi internetā, parādās jauni norēķinu veidi ar mobilo telefonu starpniecību, kā arī ir stabils pieaugums tradicionālo maksājumu karšu darījumiem, attīstoties infrastruktūrai. «Būtiski ir arī tas, ka maksāt ar skaidru naudu vairs nav stilīgi, piemēram, ASV tikai 9% no iedzīvotājiem skaidru naudu uzskata par primāro norēķinu līdzekli. Vienīgās vietas, kur priekšroka tiek dota skaidrajai naudai, ir kioski un ātras ēdināšanas restorāni – vietas, kur svarīgs apkalpošanas ātrums un norēķinu summas ir nelielas. Tomēr arī šajās vietās skaidrās naudas lietošana samazināsies līdz ar bezkontakta norēķinu ieviešanu,» viņš uzskata.

«Jaunā paaudze aug, tā ir vairāk tendēta uz elektroniskiem risinājumiem. Bezskaidras naudas darījumi ikdienā ir pierastāki un ātrāki. Šī tehnoloģija kļūst pazīstamāka un biežāk lietojama, tāpēc tā dabiski aug. Karšu darījumi veido aptuveni trešdaļu no kopējās ekonomikas apgrozījuma. Skandināvijā tie ir ap 80%,» zina stāstīt SIA Verifone Baltic ģenerāldirektors Agris Štikāns. Pērn šis specializētais uzņēmums piedzīvoja nelielu apgrozījuma pieaugums – aptuveni par 4%. Šogad viņš cer uz 5% izaugsmi un līdz pat 10% pieaugumam nākamgad. Tajā pašā laikā karšu darījumu apjoms pieaugums visā Baltijā ir ievērojams – par divciparu skaitli katru gadu, uzsver A. Štikāns.

Pārceļo uz internetbanku

Šī gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada 1. ceturksni par 30% samazinājies SEB bankas filiāļu apmeklēšanas biežums, par 50% palielinājies internetbankas mobilās versijas pieslēgšanās regularitāte, savukārt internetbankas lietotāju skaits – par 8%. Skaidras naudas darījumu skaits no visiem filiālēs apkalpotajiem klientiem 2016. gada 1. ceturksnī samazinājies par 78% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2013. gadā. «Samazinājums filiāļu apmeklējumā daļēji saistīts ar to, ka rēķinu apmaksas kultūra ir pārvirzījusies uz internetbanku, tās mobilo versiju, kā arī iespēju dažādos servisus apmaksāt arī ar maksājumu kartēm. Mūsu klienti kartes aizvien vairāk sāk lietot pirkumiem, nevis skaidras naudas izņemšanai. Vienlaikus absolūtie cipari rāda, ka karšu lietošanā pārsvars joprojām ir skaidras naudas izņemšanai bankomātā. Pirkumi ar karti ņem virsroku pār skaidras naudas izņemšanas darījumiem, bet, ja vērtējam pēc darījumu summām, tad izņemtā skaidrā nauda joprojām ir lielāka nekā ar kartēm veiktā kopējā pirkuma summa,» informē Agnese Strazda, SEB bankas Korporatīvās komunikācijas pārvaldes vadītāja. 2015. gadā SEB bankomātu tīklā klienti veikuši 14 milj. transakciju, skaidrā naudā izņemot 1,2 mljrd. eiro un savos kontos iemaksājot vairāk nekā 500 milj. eiro, savukārt ar karti veikti pirkumi 46 milj. apmērā. Vidējā pirkuma summa ar karti ir 16 eiro, vidējā izmaksas summa bankomātā ir 100 eiro, vidējā iemaksas summa bankomātā – 320 eiro. Pēdējos piecos gados turpina augt ar maksājumu kartēm apmaksāto darījumu apmērs tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, kā arī interneta pirkumos. 2015. gadā SEB bankā sasniegts pēdējo piecu gadu rekords darījumu skaita ziņā, uzrādot 34% pieaugumu salīdzinājumā ar 2014. gadu.

Bezkontakta kartes

Eiropas direktīva PSD2 (Payment and Service Directive II) nosaka, ka visām jaunajām karšu pieņemšanas ierīcēm un arī jaunajām izsniegtajām kartēm no 2017. gada jābūt ar bezkontakta funkcionalitāti. SEB banka šobrīd ir izsniegusi vairāk nekā 2500 bezkontakta karšu, un ar tām var veikt norēķinus vairāk nekā 130 tirdzniecības vietās Latvijā. Bankas klienti, kuri ikdienā izmanto MasterCard Dinamo kartes, 2016. gada pirmajā ceturksnī Latvijā un ārzemēs ir veikuši pirkumus 1,8 milj. eiro apmērā. Drošības nolūkos kartei ir noteikts limits summai, par kādu tiek veikts šāds maksājums – tie ir 14 eiro. Arī Swedbank šogad sāk bezkontakta norēķinu sistēmas ieviešanu Latvijā, un šīs bankas gadījumā ar bezkontakta karti varēs norēķināties par nelieliem pirkumiem līdz 10 eiro. «Mūsu dati rāda, ka vairāk nekā 60% karšu maksājumu tiek veikti par nelieliem ikdienas pirkumiem, kuru vērtība nepārsniedz 10 eiro. Tas padarīs ērtāku ikdienu un ietaupīs laiku gan pircējiem, gan pārdevējiem, jo tagad, veicot 6–10 pirkumus, atliks tikai pietuvināt maku maksājumu terminālim, līdzīgi, kā to esam pieraduši darīt sabiedriskajā transportā, lietojot e-talonu. Domāju, ka gada laikā šāda karte būs vismaz katram otrajam iedzīvotājam,» paredz Reinis Rubenis, Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs.

Paredzams, ka bezskaidras naudas norēķinu apmēru palielinās bezkontakta kartes. «Mazie maksājumi ar bezkontakta kartēm lielveikalos samazinās rindas, jo paātrināsies darījumu apstrādes ilgums. Pircēji biežāk mazāku pirkumu dēļ iegriezīsies veikalā, un būs ātrāka apkalpošana. Domāju, ka tas būs pavērsiens un ērtības un ātruma dēļ procentuālais pieaugums var sasniegt pat 20%,» paredz A. Štikāns. Tāpat bezskaidras naudas izplatību veicina pašapkalpošanās kases, pakomāti utt.

Ienāk inovācijas

Galvenās inovācijas ir saistītas ar bezkontakta norēķinu ieviešanu (ar karti vai ar mobilo telefonu), dažādiem maksājumu veidiem no personas personai, maksājumiem internetā. Pienesumu inovatīvu risinājumu attīstībā dod finanšu tehnoloģiju kompānijas, piemēram, Uber. Arī bankas, kuras bezskaidras naudas norēķinos arvien dominē, ir spiestas pārvērtēt stratēģiju un aktivizēties inovāciju jomā, spriež M. Ozoliņš. Tomēr, lai kāds risinājums veiksmīgi iedzīvotos, jāsakrīt vairākiem faktoriem – lietotājiem jāsaņem papildu vērtība, salīdzinot ar jau pierastajiem risinājumiem un jaunajiem pakalpojumiem jābūt lētākiem vai arī jāsniedz kādas citas vērtības. Bankai vai uzņēmumam ir samērā sarežģīti novērtēt, vai konkrētais risinājums sasniegs nepieciešamo kritisko masu, lai tiktu plaši lietots. Viena no galvenajām problēmām Latvijā, kas traucē ieviest inovatīvus risinājumus, ir salīdzinoši nelielais cilvēku skaits. «Vēl ir jārisina dilemma, kas svarīgāks – lietotāja ērtība vai drošība. Piemēram, bezkontakta norēķini bez PIN koda ievadīšanas ir iespējami līdz zināmai summai. Tas ievērojami paātrina norēķinus, toties pastāv riska iespējamība: ja kāds nozags karti, tad varēs to lietot norēķinos līdz noteiktajam limitam. Kurš ir gatavs riskēt ar 10 eiro, lai saņemtu šādu ērtību? Un ar 100 eiro?» tā M. Ozoliņš.

Arī mobilie risinājumi

«Pasaulē un arī Latvijā populārākais norēķināšanās veids joprojām ir internetbanka, kuru pie mums ir izmantojuši 97% vietējo banku klientu, un kopš 2005. gada šis skaitlis ir dubultojies, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas 2016. gada dati. Savukārt mobilo tehnoloģiju aģentūra GSMA pērn paziņoja, ka mobilo maksājumu aplikāciju aktīvo lietotāju skaits ir pieaudzis par aptuveni 100 milj., šobrīd sasniedz jau vairāk nekā 130 milj. lietotāju. Pasaulē ik dienu tiek veikti 33 milj. mobilo pārskaitījumu, savukārt gada laikā šis skaits ir ap miljardu darījumu. Eiropā 12,4% no visiem naudas pārskaitījumiem ir bijuši mobilās maksāšanas darījumi. Latvijā maksājumu skaits ar bankas kartēm joprojām turpina augt, bet darījumu skaita īpatsvars ar skaidru naudu strauji samazinās. Tas nozīmē, ka cilvēki jau tagad savu naudu ir pārcēluši uz tiešsaistes vidi un retāk izvēlas veikt naudas izmaksas no bankomātiem, tādējādi neapgrūtinot sevi ar skaidru naudu, tostarp sīknaudu. Šajā brīdī parādās mobilo maksājumu sistēmu priekšrocības un iespējas, jo cilvēki pāreju no reālās, fiziskās naudas uz digitālo naudu jau ir veikuši. Saskaņā ar Omlis pasaules apskatu par 2014. gada mobilo maksājumu tendencēm Eiropā 12,4% no visiem naudas pārskaitījumiem ir bijuši mobilās maksāšanas darījumi, un visbiežāk lietotāji šo norēķinu formu izmanto, veicot nelielus maksājumus, piemēram, par iegādātajām aplikācijām, veicot starppersonu pārskaitījumus, kā arī iegādājoties maltītes ātrās ēdināšanas restorānos,» stāsta Mārtiņš Bērziņš, mobilās maksājumu aplikācijas Monea līdzdibinātājs. Mobilos maksājumus pagaidām nevar uzskatīt par globālo standartu, taču nozare strauji attīstās. Piemēram, Mobile Ecosystem Forum pētījumā par 2015. gadu atklājies, ka teju 70% no pasaules viedtālruņu lietotājiem ikdienas maksājumu veikšanai kādreiz ir izmantojuši mobilās ierīces. Savukārt GSMA norāda, ka jau šobrīd mobilo maksājumu pakalpojumi ir pieejami 93 pasaules valstīs un šo servisu nodrošina 271 pakalpojumu sniedzējs. «Joprojām izplatītākais mobilo telefonu izmantošanas nolūks ir savu bankas kontu bilances pārskatīšana, taču pieaug gadījumi, kuros cilvēki izvēlas izmantot mobilos telefonus, lai pārskaitītu naudu no sava privātā konta uz kādu citu,» teic M. Bērziņš. To pierāda arī Monea lietotāju skaits, kas drīzumā pārsniegs 10 tūkst., kas, ņemot vērā faktu, ka šāds norēķinu veids Latvijā vēl ir jauns, ir labs rezultāts. Kopš Monea darbības uzsākšanas tās lietotāji jau pārskaitījuši vairāk nekā 267 tūkst. eiro. Pēdējo mēnešu statistika liecina, ka lietotāji vienā reizē pārskaita vidēji 18,5 eiro.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2013. gada 19. aprīlis plkst. 15:36

Martā turpinājās jau iepriekšējā mēnesī novērotais mājsaimniecību noguldījumu pieaugums,...

2013. gada 25. marts plkst. 17:26

Bankas pamazām atsakās no skaidras naudas darījumiem filiālēs, un nākotnē visdrīzāk turpinās...

2013. gada 19. marts plkst. 14:54

Turpmāk būs iespējams konfiscēt nedeklarētu skaidru naudu, kā arī paaugstināt naudas soda...

2012. gada 21. novembris plkst. 13:13

Oktobrī bija vērojams būtisks nefinanšu uzņēmumu noguldījumu kāpums, kas noteica arī kopējā...

2012. gada 24. jūlijs plkst. 14:50

Gada laikā palielinājies visu nominālu banknošu un monētu daudzums apgrozībā, tomēr visvairāk...

Nepalaid garām

Uzņēmums Stats Serviss mainījis nosaukumu uz STATS RENT, turpina izstrādāt rentomāta projektu...

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību....

Dienas Biznesa lasītāju balsojumā par mīlētāko auto zīmolu ir uzlēkusi jauna zvaigzne –...

No šīs sadaļas
2016. gada 09. jūnijs plkst. 10:03

SIA Omicron ar optikas ierīču tirdzniecību iecerējis iekarot Skandināvijas un Rietumeiropas valstu...

2016. gada 09. jūnijs plkst. 7:49

Pēdējā laikā ir pieaudzis specializēto gaļas tirgotavu skaits gan Rīgā, gan reģionos;...

2016. gada 08. jūnijs plkst. 15:59

Patlaban ir sasniegts deflācijas zemākais punkts, un turpmāk varēsim vērot tās samazināšanos,...

2016. gada 08. jūnijs plkst. 13:58

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2016. gada maijā, salīdzinot ar 2015....

2016. gada 08. jūnijs plkst. 12:41

Ceļojot ar bērniem, pats galvenais ir ņemt vērā viņu intereses un ērtību;...

2016. gada 08. jūnijs plkst. 10:19

Ķīnas pilsētā Ninbo šodien svinīgi atklāta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras...

2016. gada 08. jūnijs plkst. 9:11

Ceturtdien, 9. jūnijā Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā, Torņakalnā,...

2016. gada 07. jūnijs plkst. 14:08

Bankas Citadele aprēķini liecina, ka šī maijā vidējās patēriņa cenas Latvijā būs...

2016. gada 07. jūnijs plkst. 11:06

AS Baltic International Bank noslēgusi līgumu par meitas uzņēmuma SIA BIB Consulting...

2016. gada 07. jūnijs plkst. 10:36

Tulkošanas uzņēmuma Ad verbum īpašnieki Pārdaugavā izveido bērnudārzu Putnu dārzs,...