Jaunākais izdevums

Aizvadītajos gados ārzemju kompānijas iegādājušās vairākus nozīmīgus Latvijas pārtikas nozares uzņēmumus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lielos pārtikas ražotājus pērk un pārdod, mazie paliek vietējo rokās, tā kapitāla kustību nozarē rezumē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Viņa atbalsta lielo kompāniju ienākšanu Latvijā, jo «tas dod pozitīvu efektu ekonomikai no investīcijām un uzņēmumu attīstības».

Ne visus uzņēmumus var attīstīt tikai ar vietējo kapitālu, jo tas ir ļoti dārgi, pamato I. Šure. Tā abi Latvijas lielākie putnu gaļas ražotāji Putnu fabrika Ķekava un Lielzeltiņi vairs nepieder vietējam kapitālam, to jaunais īpašnieks ir Lietuvas holdinga kompānija. 2013. gada nogalē Konkurences padome lauksaimniecības nozares uzņēmumam AB Linas Agro Group atļāva iegādāties 87% AS Putnu fabrika Ķekava, 100% SIA Broileks, 100% SIA Cerova un 100% SIA Lielzeltiņi akcijas un daļas. Kopējā darījuma summa bija 12,5 miljoni eiro. Holdingkompānijā Linas Agro Group iekļauti 28 Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Dānijas uzņēmumi. Savukārt 2014. gada augustā norvēģu kompānija Orkla, kuras īpašumā jau bija augļu un dārzeņu pārstrādātājs Spilva, čipsu ražotājs Latfood un igauņu saldumu fabrika Kalev, kļuva par uzņēmuma NP Foods un tam piederošo ražotāju Laima, Staburadze, Gutta un Lietuvas ātro uzkodu ražotāja Margiris īpašnieku. Līdz tam šie Latvijas uzņēmumi pastarpināti piederēja uzņēmējam Daumantam Vītolam. Šajā darījumā, kura summa netika atklāta, Orkla iegādājas 100% kapitāldaļu NP Foods uzņēmumos no uzņēmuma Nordic Partners Foods Ltd, kā īpašnieki ir Latvijas investīciju kompānija Nordic Partners un Islandes fonds BIL ehf. Maltā reģistrētās sabiedrības Nordic Partners Food Ltd. 51% akciju īpašnieks ir Latvijas uzņēmējiem piederošā AS Nordic Partners, kuras lielākais akcionārs ir Daumants Vītols, liecina aģentūras LETA arhīva informācija.

Visu rakstu Lielos pārtikas ražotājus pērk un pārdod, mazie paliek vietējiem lasiet 21. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākos pasaules reģionos sāk piezagties bažas par pietiekamām pārtikas piegādēm. Tas savukārt jau veselām valstīm liek domāt par savu izejvielu krājumu papildināšanu, liecina pieejamā informācija.

Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Elksniņš atklātā vēstulē VID jautā - kā tiek kontrolēta pārtikas lielveikalu tīklu nodokļu nomaksa

Dienas Bizness, 25.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš ir nosūtījis atklātu vēstuli finanšu ministram un Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei ar jautājumiem par īstenotiem pārtikas lielveikalu tīklu nodokļu nomaksas kontroles pasākumiem, to transferta cenu politiku, izmaksātiem bonusiem un pelņas novirzīšanu uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Turpinājumā - atklātās vēstules pilns teksts:

Godātais finanšu ministr!

Godātā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore!

Saeima nupat ir pieņēmusi Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu. Pēc vairāk nekā piecu gadu ilgām debatēm likumdevējs beidzot ir izlēmis sargāt ražotājus un piegādātājus no līdzšinējās negodīgās mazumtirdzniecības ķēžu - lielveikalu komercprakses.

Kā zināms, pēdējās desmitgades norises ir veicinājušas pārtikas apgādes ķēžu strukturālas pārmaiņas visā Eiropas Savienībā un palielinājušas lielveikalu ķēžu koncentrāciju, sadalot šo tirgu starp atsevišķiem dalībniekiem.

Tāpat prakse liecina, ka būtiski ir ierobežotas ražotāju tiesības panākt sev izdevīgus nosacījumus, lai rastu vietu kāda mazumtirdzniecības veikala plauktos. Tādējādi lielveikalu tīkli nu jau var diktēt, kuriem ražotājiem Latvijā būt un kuriem - bankrotēt. Turklāt arī tādas likumdošanas iniciatīvas kā, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa samazināšana pārtikai kļūst neefektīvas tieši lielveikalu tīklu uzcenojuma politikas dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas krāšana novedusi pie krietni dārgākiem kviešiem

Jānis Šķupelis, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām, kas pasaulē var radīt papildu izaicinājumus.

Pircēju bariem pasaulē pandēmijas panikas iespaidā dodoties uz veikaliem iepirkt makaronus un citus nepieciešamo pārtikas preču kalnus, biržā visai strauji augusi kviešu cena. Rezultātā tā kopš marta vidus ASV preču biržā palēkusies jau gandrīz par 17% līdz 5,8 ASV dolāru atzīmei par bušeli. Aptuveni par 10% - līdz 190 eiro par tonnu - kviešu cena pusotras nedēļas laikā palēkusies arī Euronext biržā Parīzē. Pēdējās nedēļas aug arī rīsu cena. "Bloomberg" raksta, ka no Taizemes nākošo rīsu cena kopš janvāra palēkusies par 14%.

Katrā ziņā visam pa virsu pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats nosacīti nesen piedzīvotais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās daudzi iedzīvotāji izmet ēdienu tikai tāpēc, ka viņi nav pārliecināti par tā svaigumu – pārtikas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Smart Packaging" risina šo problēmu.

Kompānija radījusi viedos sensorus, kurus var piestiprināt pie pārtikas virsmas vai iekļaut pārtikas produkta iepakojumā. Sensora tehnoloģija maina krāsu no sarkanas uz zilu, tādējādi parādot pārtikas kvalitāti un vienkāršā veidā izskaidrojot bakteriālā un mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeni.

"Sensoru tehnoloģija ļauj patērētājiem pieņemt pārdomātus lēmumus, apstiprinot nepieciešamo pārtikas kvalitāti, un krāsu maiņas sensora vienkāršība samazinās pārtikas izmešanu atkritumos," biznesa portālam db.lv stāsta Rūta Ozola–Davidāne, "Smart Packaging" līdzdibinātāja.

Viņa stāsta, ka saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem pārtikas atkritumi pasaulē rada aptuveni 8% no visām cilvēku radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Par katru saražoto pārtikas kilogramu atmosfērā nonāk 4,5 kilogrami CO2. 10% no pārtikas atkritumiem ir saistīti ar derīguma termiņiem, kas nozīmē, ka ES mājsaimniecībās katru gadu tiek izmesti 88 miljoni tonnu pārtikas jeb 173 kilogrami uz vienu cilvēku, jo patērētājiem ir grūtības saprast atšķirību starp dažādiem derīguma termiņu formulējumiem – "izlietot līdz" un "ieteicams līdz".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Patlaban likums nosaka, ka pārtika ar beigušos derīguma termiņu ir atzīstama par izplatīšanai nederīgu. Tas attiecas gan uz pārtiku, kas ātri bojājas, gan pārtiku ar minimālo derīguma termiņu «Ieteicams līdz…».

Lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos, plānots, ka turpmāk noteiktā laikposmā un kārtībā normatīvajos aktos noteiktas produktu grupas būs atļauts izplatīt, piemēram, nodot labdarības iestādēm. Likumu plānots papildināt ar pilnvarojumu valdībai noteikt gadījumus, produktu grupas, izplatīšanas veidu, laikposmu un kārtību, kādā atļauts izplatīt pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa «Ieteicams līdz...» beigām.

Paredzēts, ka attiecīgā tiesību norma stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LPUF: Situācija pārtikas ražošanas nozarē vērtējama kā apmierinoša

LETA, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija pārtikas ražošanas nozarē patlaban vērtējama kā apmierinoša, pauda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, tostarp komentējot Covid-19 līdzšinējās sekas uz nozari.

Viņa teica, ka palēnām atgūstas sektori, kam ārkārtējās situācijas laikā klājās grūtāk, piemēram, viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas jeb HoReCa sektors, kas bija apstājies līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Kopumā situācija nozarē stabilizējas. Līdz ar to lielie pārtikas ražotāji, kam bija "darba pilnas rokas" arī ārkārtējās situācijā, kad primāri bija jāapgādā vietējais tirgus ar produkciju, tagad var vairāk pievērsties eksportam.

Pēc Šures teiktā, kopumā pārtikas nozare joprojām turpina darbu pastiprinātas drošības apstākļos, ievērojot paaugstinātas higiēnas normas, nelaižot nepiederošas personas savās ražotnēs.

Viņa atzina, ka, rēķinoties ar apgrozījuma kritumu, daudzi uzņēmumi ir optimizējuši izdevumus mārketingam, reklāmām. Nozares uzņēmumi atceļ gada noslēguma pasākumus darbiniekiem, jo tik augstu risku ražotāji nevar atļauties. "Esam atveseļošanās stadijā, bet nezinām, cik ilgi tā turpināsies, vai nesekos kritiens atpakaļ," sacīja Šure, attiecinot to uz epidemioloģisko situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas ražotāji: Cīņa par vietējiem darbiniekiem pārtikas nozarē kļūst arvien sīvāka

LETA, 15.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa par vietējiem darbiniekiem pārtikas nozarē Latvijā kļūst arvien sīvāka, aģentūrai LETA atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa teica, ka viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē vietējos pārtikas ražotājus, ir darbaspēka trūkums.

Ļoti daudzi iedzīvotāji ir aizbraukuši darbā uz ārzemēm un cīņa par vietējiem darbiniekiem kļūst arvien sīvāka, kas rada nākamo izaicinājumu - atalgojuma kāpumu atbilstoši darba efektivitātei, sacīja Šure.

LPUF padomes priekšsēdētāja piebilda, ka izaicinājums ir arī pārtikas izejvielu sadārdzināšanās pasaules tirgū. Latvijas pārtikas ražotāji nav atrauti no ārpasaules un daudzas izejvielas, kas nav pieejamas Latvijā vai kam ir izteikta sezonalitāte, importē. Tas, protams, rada spiedienu uz produktu gala cenu, tādēļ uzņēmumiem nākas rūpīgi pārdomāt sava cenu politiku, jo strauji paaugstināt cenas ir riskanti, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, sacīja Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

BIOR pētīs Covid-19 ietekmi uz pārtikas patēriņu un ēšanas paradumiem

Zane Atlāce - Bistere, 06.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" uzsāk datu vākšanu pētījumā par pārtikas patēriņa izmaiņām ārkārtas situācijas laikā.

Covid-19 ir mainījis gan pārtikas iegādes un gatavošanas paradumus, gan daļā mājsaimniecību arī ekonomisko situāciju, kas var būtiski ietekmēt arī ar pārtiku saistīto risku izvērtēšanu.

Citur pasaulē jau novērotas izmaiņas pārtikas pieejamībā, cenās un piegādātājos, kas attiecīgi ietekmē patērētāju paradumus, tādējādi ietekmējot uztura un veselības stāvokli gan individuālā, gan valsts līmenī.

Pētījumā tiks noskaidrots, kā tieši Covid-19 ietekmējis Latvijas iedzīvotāju paradumus, papildus novērtējot arī iedzīvotāju satraukumu vai bažas saistībā ar pārtikas iegādi un citiem ar to saistītiem aspektiem.

"Šādā situācijā, kādā esam pirmo reizi, ir daudz satraukuma un nezināmā, kas varētu būt atstājis iespaidu uz iedzīvotāju pārtikas patēriņu un ēšanas un gatavošanas paradumiem. Ir svarīgi šobrīd šādu informāciju piefiksēt, jo tikai tā varam novērtēt riskus, kas saistīti gan ar pārtikas patēriņa izmaiņām, gan pārtikas iegādes problēmām, kā arī iespējams pārtikas drošības jautājumiem," saka Institūta BIOR direktora vietniece Olga Valciņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Ministru kabineta komitejas sēdē tika izskatīts Veselības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts, kas paredz trans-taukskābju ierobežošanu pārtikas produktos, informē VM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

LTA: Atbalstot tirgus pārdali par labu dominējošiem tirgotājiem, valsts zaudējusi 40 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 30.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij būtu jāaizstāv mazie un vidējie vietējie uzņēmēji - tirgotāji. Situācija ir jau tā traģiska - dominējošie tirgotāji ir pārņēmuši pusi tirgus, tas palielina arī to iepirkumu varu, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

LTA norāda, ka šobrīd bieži vien pārdošanas cena Rimi vai Maxima veikalos ir pat zemāka par to, kuru ražotājs piegādā preces jebkuram citam mazumtirgotājam, teikts asociācijas izplatītajā paziņojumā.

«Premjeram un ministriem, mūsuprāt, būtu jāsaprot, ka labāku efektu valstij dotu tikšanās ar vietējiem uzņēmējiem un pārrunas par problēmu risinājumiem, nevis «laimes lāča» meklējumi Luksemburgas vizītē vai slēdzot līgumu ar Japānu. Uzskatām, ka valdībai pēdējais laiks pievērsties un risināt vietējās problēmas. Nozīmīgākie tirgotāji samaksā valsts budžetā tikai 6% no sava apgrozījuma, bet mazie un vidējie uzņēmumi - 11%. Valdība, aktīvi atbalstot tirgus pārdali par labu dominējošiem tirgotājiem, 4 gadu laikā valsts budžetā zaudējusi 40 miljonus eiro,» teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Paaugstinātas kvalitātes produktu skaits turpina pieaugt

Ināra Šure, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja, 24.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu skaits, kas ieguvuši tiesības produktus marķēt ar Zaļās un Bordo karotītes pārtikas kvalitātes zīmēm, turpina pieaugt arī Covid-19 laikā – karotīšu produktu skaits ir pārsniedzis 800. Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai turpina pievienoties gan lielāki uzņēmumi, gan zemnieku saimniecības un mājražotāji.

10. jūnijā Latvijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa Covid-19 ierobežošanai. Šis laiks bija izaicinājums visai pasaulei, un Latvijas pārtikas nozare nebija izņēmums. HoReCa (viesnīcas, restorāni, sabiedriskā ēdināšana) segments faktiski apstājās līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Pārtikas ražotāji meklēja jaunus un radošus risinājumus, piemēram, uzsāka tirdzniecību internetā, nodrošinot produktu piegādes uz mājām.

Mums ir prieks, ka ir arvien jauni uzņēmumi, kas gatavi veikt sertificēšanos Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai savu produkciju varētu marķēt ar Zaļās un Bordo pārtikas kvalitātes zīmēm. Aktīvākie pandēmijas laikā izrādījušies mazie un vidējie uzņēmumi. Piemēram, Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai nesen pievienojies Amatas novada gaļas pārstrādes uzņēmums "Sidrabi", graudaugu ražošanas un fasēšanas uzņēmums "Oma Food" no Pārgaujas novada, Jaunjelgavas piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens", kā arī "Alūksnes putnu ferma".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pilnveidos pārtikas aprites uzraudzību

Žanete Hāka, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pilnveidotu pārtikas aprites uzraudzības regulējumu un ieviestu Eiropas Savienības (ES) prasības, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 15.februārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Lai uzlabotu pārtikas aprites kontroli, likuma grozījumi paredz, ka, izskatot prasības uztura bagātinātājiem, turpmāk būs jāveido saraksts ar izmantošanai pārtikā aizliegtajiem un ierobežotajiem augiem un to produktiem. Šāds saraksts ar aizliegtajām vielām būs jāizveido valdībai.

ES pārtikas aprites regulējums prasa pārtikas produkta marķējumā norādīt paziņojumu par uzturvērtību, bet tas neattieksies uz amatnieciski ražotiem pārtikas produktiem, kurus ražotāji mazā daudzumā tieši piegādā galapatērētājiem vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem. Mūsu valstī paredzēts noteikt, ka mazs daudzums būs visa mājas apstākļos saražota un izplatīta pārtika, par izmaiņām regulējumā šodien deputātus informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums padziļina tirgotāju un ražotāju konfliktu, jo nostāda abas nozares – tirgotājus un ražotājus – vienu pret otru, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), savukārt Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) šo likumu sauc par kompromisu, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Gan tirgotāju, gan ražotāju pārstāvji arī atzīst, ka neviens likums nevarot novērst visas sadarbības problēmas un ka likuma ilgtermiņa ietekme būs saistīta ar to, kā tas reāli tiks piemērots dažādās situācijās.

Jāatgādina, ka Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums pēc vairākus gadus ilgušām diskusijām tika pieņemts šā gada 21. maijā un stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī.

«Primārais likuma mērķis ir ierobežot mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem, lai līdzsvarotu piegādātāju un mazumtirgotāju intereses mazumtirdzniecībā,» Dienai izklāsta Konkurences padomes (KP) pārstāve Inita Kabanova un uzsver: «Likums attiecas uz visiem pārtikas mazumtirgotājiem, nevis tikai uz pāris lielākajiem nozares pārstāvjiem, respektīvi, negodīgi un ekspluatējoši attiecībā pret piegādātājiem nedrīkstēs rīkoties neviens mazumtirgotājs. Nepārtikas preču mazumtirdzniecībā jaunais regulējums attieksies uz lielākajiem uzņēmumiem, kā tas bija arī līdz šim.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas uzņēmumam turpmāk par neatbilstošiem pārtikas nekaitīguma rādītāju rezultātiem un neatbilstību novēršanā īstenotajiem pasākumiem nekavējoties būs jāinformē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), paredz otrdien valdības apstiprinātie Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā.

Iepriekš likumā bija noteikts, ka pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas saglabāšanā un pārbaudē.

Arī turpmāk likumā saglabāts pienākums pārtikas uzņēmumam veikt paškontroli un novērst jebkuru darbību vai procesu, kas var nelabvēlīgi ietekmēt pārtikas nekaitīgumu, taču turpmāk par neatbilstošiem pārtikas nekaitīguma rādītāju rezultātiem un neatbilstību novēršanā īstenotajiem pasākumiem pārtikas uzņēmumiem būs nekavējoties jāinformē attiecīgo PVD teritoriālo struktūrvienību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Atraktīvā kampaņā mudina izvēlēties vietējo ražotāju pārtikas produktus

Rūta Lapiņa, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties valsts svētkiem, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) sadarbībā ar Zemkopības ministriju, kā arī pārtikas veikalu tīkliem «Rimi», «Maxima» un «Top» organizē reklāmas kampaņu, lai veicinātu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu patēriņu ikdienas uzturā, informē LPUF sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis.

Šogad kampaņas moto ir «Neēd otru latvieti, ēd Latvijā ražotus augstas kvalitātes produktus!», kam pamatā ir visiem zināmā paruna, ka latvietis latvietim ir gardākais kumoss. Kampaņa ar veselīgu pašironiju apspēlēs šo parunu un aicinās iedzīvotājus «neēst», «negrauzt» un «neskaust» citam citu, un labāk negatīvo enerģiju vērst pozitīvā virzienā – patērējot kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus, kas marķēti ar Zaļo un Bordo karotīti.

«Mūsu iepriekš veiktā aptauja atklāja, ka Latvijas patērētājs vietējo produkciju izvēlēsies tikai gadījumā, ja tā būs vienādā cenā ar importa produkciju vai lētāka. Mēs, protams, vēlamies panākt, lai šī situācija mainītos un vietējais patērētājus kļūtu daudz lojālāks kvalitatīviem vietējiem pārtikas produktiem, līdzīgi kā tas ir Igaunijā, kur daudz vairāk iedzīvotāju ir gatavi izvēlēties vietējos produktus, pat ja tie ir nedaudz dārgāki. Ceru, ka kopā ar mūsu ilggadējiem sadarbības partneriem – pārtikas tirgotājiem – mums to izdosies panākt un kvalitatīvu vietējo produktu veikalu plauktos būs arvien vairāk un pieprasījums pēc tiem augs,» atzīst LPUF vadītāja Ināra Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LPUF: Kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana Latvijā palīdzētu mazināt darbaspēka trūkumu

LETA, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana uz trim gadiem palīdzētu risināt darbaspēka trūkuma problēmu Latvijā, pauž Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Šure norādīja, ka viens no svarīgākajiem LPUF nākamā gada uzdevumiem būtu rast risinājumu darbaspēka piesaistes un slimības lapu problēmas risinājumam. Pēc viņas teiktā, darbaspēka trūkuma problēmu īstermiņā palīdzētu risināt kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana uz trim gadiem, tāpēc uzņēmējiem un politiķiem ir jāsēžas pie viena galda, lai tas būtu iespējams.

Viņa piebilda, ka problēma darba spēkā trūkuma apstākļos ir arī slimības lapas, ko darbinieki Latvijā nereti izmanto kā instrumentu, lai atpūstos uz darba devēja un valsts rēķina. «Nedz Igaunijā, nedz Lietuvā tik daudz dienu kā Latvijā netiek apmaksātas, sevišķi »A« slimības lapa, ko apmaksā darba devējs. Tā ir vienkārša lieta, kas mūsu uzņēmēju konkurētspēju pasliktina,» sacīja Šure, paužot cerību, ka jaunā valdība un politiķi ņems vērā esošās problēmas un palīdzēs tās risināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību turība lielā mērā ir atkarīga no to teritorijā esošo kompāniju rosīguma, tāpēc šobrīd tām jāmeklē veidi, kā atbalstīt savus uzņēmumus.

"Latvijā ir 119 pašvaldības un tās ir ārkārtīgi dažādas. Katra ir unikāla un spēj atrast, kā strādāt ar saviem uzņēmējiem. Katrai no tām ir dažādi instrumenti, bet kopīgais ir tas, ka visās ir uzņēmējdarbības atbalsta punkts vai uzņēmējdarbības speciālists. Dažās pašvaldībās uzņēmējdarbības speciālists ir arī attīstības departamenta projektu vadītājs, bet jebkurā gadījumā ir kāds cilvēks, kurš koordinē šīs lietas. Ir arī uzņēmējdarbības konsultatīvā padome, ar ko pašvaldības konsultējas, lai pielāgotu atbalsta instrumentus konkrētās teritorijas uzņēmēju vajadzībām," stāsta Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk vietu ieņem uz svētku galda.

«Lai gan uzņēmuma darbības spektrs ir plašs, pārtikas industrija ir viena no svarīgākajām biznesa daļām,» teic SIA Gaschema valdes loceklis Jānis Zandbergs. Uzņēmums izveidots 2007.gadā un nodarbojas ar tehnisko, metināšanas, pārtikas un speciālo gāzu, kā arī citu ķīmijas produktu izplatīšanu Baltijas valstīs.

J. Zandbergs teic, ka šis ir viens no nedaudziem uzņēmumiem, kas Latvijā nodarbojas ar gāzveida produktu realizāciju un piedāvā Baltijā ražotu gāzi. Tas savukārt rada priekšrocības, kad runa ir par cenu konkurenci.

Tas nav nekas indīgs

Latvijā SIA Gaschema nodarbina aptuveni piecpadsmit darbinieku lielu komandu. «Šis ir ļoti specifisks bizness,» atzīst J. Zandbergs, «Latvijas tirgū nav augsta līmeņa speciālistu šādos jautājumos, paši izglītojam savus darbiniekus.» Lai nostiprinātu darbību Kurzemē, uzņēmuma tirdzniecības centriem Rīgā un Daugavpilī pievienots arī trešais Liepājā. Paralēli uzņēmums sadarbojas arī ar 25 partneriem visā Latvijā, kas izplata Gaschema produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

LOSP: Valsts un pašvaldības iestādes negribīgi atbalsta vietējos ražotājus

Dienas Bizness, 28.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir neizpratnē par pašvaldību un valsts uzņēmumu neienteresētību iepirkt vietējo ražotāju pārtikas produktus, paziņojumā presei norāda padome.

«Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome aicina pašvaldības un valsts iestādes būt atvērtākām sadarbībai ar vietējiem zemniekiem, kā arī padome ir gatava organizēt dažādus apmācības seminārus, lai veicinātu vietējo produkciju noietu un kopā ar pašvaldībām rastu apstākļus, lai vietējie ražotāji veiksmīgāk startētu iepirkumos,» norāda LOSP Valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Padome skaidro, ka ir konstatētas problēmas ar korektu dalījumu daļās ieviešanu, tādējādi nepaverot plašāku iespēju piedalīties iepirkumos vietējiem zemniekiem, kas piedāvā gan svaigu, gan saldētu produkciju. Neizpratne esot arī par normatīvo aktu neievērošanu iepirkumos, kas pašlaik tiek izsludināti, tādējādi nenodrošinot vietējo ražotāju iespēju dalībai iepirkumos ar savu produkciju, kā, piemēram, tehniskajās specifikācijās nav iekļauti nedz Latvijā audzēti bumbieri, nedz dažādas vietējās izcelsmes ogas. Problēmas ir ar MK noteikumu «Noteikumi par vides kritēriju piemērošanu un piedāvājuma izvēles kritēriju noteikšanu pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem» ievērošanu, kas ir saistoši visām valsts un pašvaldības iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kampaņā Turies pie karotītēm! mudinās izvēlēties Latvijā ražotu produkciju

Dienas Bizness, 09.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar kampaņu Turies pie karotītēm! Iedzīvotāji tiek aicināti izvēlēties kvalitatīvu, Latvijā ražotu produkciju, kas marķēta ar Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmēm, kā arī pievērst uzmanību informācijai, kas norādīta uz produktu etiķetēm, informē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF).

Federācijas aptauja Pārtikas kvalitātes zīmes Latvijā, kas veikta, gatavojoties kampaņai, liecina, ka Zaļā karotīte ir atpazīstamākā no pārtikas produktu kvalitātes zīmēm Latvijā, un arī tās jaunāko māsu – Bordo karotīti – atpazīst gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju.

Aptauja liecina, ka pārtikas izvēlē galvenais kritērijs iedzīvotājiem joprojām ir cena (79%), taču 71% aptaujāto uzsvēruši arī kvalitātes nozīmi. Kā sava veida iepirkšanās ceļvedis pārtikas iegādē iedzīvotājiem kalpo kvalitātes zīmes uz iepakojuma – 74% aptaujāto tām pievērš uzmanību, sevišķi, ja tiek lemts par kāda jauna produkta iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Ministru kabinets (MK) atbalstīs MK komitejā izskatīto noteikumu projektu, jau no nākamā gada 1. janvāra stāsies spēkā stingrāki ierobežojumi transtaukskābēm pārtikas produktos. Pārtikas ražotāji šo lēmumu atbalsta, vienīgi norāda uz nepieciešamību stingri kontrolēt transtaukskābju daudzumu importa produktos, otrdien raksta laikraksts Diena.

Noteikumu projektā ir minēts maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums pārtikas produktos, kas tiek izplatīti Latvijā, - gan Latvijā ražotajiem, gan ievestajiem no citām valstīm, gan arī tiem, kas tiek izplatīti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, teikts noteikumu projekta anotācijā. Jaunās prasības piemēros tiem pārtikas produktiem, kuru sastāvā ir transtaukskābes jeb daļēji hidrogenēti augu tauki, kas iegūti rūpnieciski pārveidotas pārtikas ražošanas procesā, piemēram, hidrogenējot eļļas, pārtikas produktus cepot un karsējot eļļās, spiežot eļļas augstās temperatūrās u.c.

Plānots, ka maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums būs līdzīgs kā Austrijā, kur šādas normas ir spēkā jau kopš 2009. gada. Maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums pārtikas produktos nedrīkstēs pārsniegt divus gramus uz 100 gramiem no kopējā tauku daudzuma.

Komentāri

Pievienot komentāru