Sports

Liepājā sāks 7,5 miljonus eiro vērtas tenisa halles būvniecību

Monta Glumane, 31.05.2018

Jaunākais izdevums

Jūnija vidū būvuzņēmējs «UPB» plānojis uzsākt tenisa halles būvniecību Liepājā, Liedaga ielā 5. Papildu slēgtajai tenisa hallei tiks izbūvēti āra tenisa un pludmales tenisa laukumi, kā arī sporta spēļu laukums, informē Liepājas pilsētas pašvaldība.

Projekts paredz tenisa halles ar pieciem slēgtiem tenisa kortiem būvniecību, kā arī apkārtējās teritorijas labiekārtošanu un autostāvvietu izbūvi. Papildu tenisa hallei tiks izbūvēts arī administratīvais korpuss, kur pirmajā stāvā paredzētas sportistu un treneru ģērbtuves, treniņu un sporta inventāra telpas. Ēkas otrajā stāvā plānota trenažieru zāle, komandu ģērbtuves un halles administrācijas telpas.

Tāpat projekts paredz universāla āra sporta spēļu laukuma un ielu vingrošanas rīku laukuma izbūvi, āra tenisa laukumu, iesildīšanās sienas un laukuma izbūvi, kā arī āra pludmales tenisa laukumu izbūvi un teritorijas labiekārtošanu.

Noslēgtajā līgumā starp pašvaldību un būvnieku noteikts, ka projekts jāīsteno līdz 2019. gada rudenim.

Konkursā par Liepājas tenisa halles projektēšanu un būvniecību uzvarēja AS «UPB», kas šos darbus piedāvā veikt par 7 513 290 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Būvdarbu līgums starp Liepājas pašvaldību un būvuzņēmēju noslēgts 2018. gada 21. februārī. Tenisa halles būvniecība tiks līdzfinansēta no valsts un Liepājas pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

UPB noslēdzis līdz šim lielāko līgumu eksporta tirgos

Rūta Lapiņa, 06.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

# 2017. gadā ievērojamākais projekts bija 28 stāvus un 115 metrus augstā biroju ēka «Stockholm New» Zviedrijā.

Industriālais koncerns UPB pagājušā gada beigās noslēdzis lielāko līgumu eksporta tirgos UPB vēsturē, informē AS UPB Mārketinga un komunikāciju departamenta direktore Ilze Rosicka.

Lielākais līgums eksporta tirgos UPB vēsturē paredz studentu pilsētas rajona būvniecību par summu vairāk nekā 20 miljoni eiro.

Fotogalerijā skatāmi UPB pagājušā gada ievērojamākie objekti!

Uzņēmumā atzīmē, ka UPB realizētie projekti kļūst aizvien lielāki un sarežģītāki - 2017. gadā ievērojamākais projekts bija 28 stāvus un 115 metrus augstā biroju ēka «Stockholm New» Zviedrijā. UPB inženieri veikuši «Stockholm New» neregulāro formu metāla un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanu un UPB veiks arī šo konstrukciju izgatavošanu, loģistiku un montāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

UPB grupai pandēmijas gadā rekordapgrozījums

Db.lv, 02.02.2021

2020. gada rudenī tika pabeigts Latvijas tirgū līdz šim lielākais uzbūvētais objekts – tirdzniecības centrs SĀGA.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2020. gadā sasniedzis 237 miljonus eiro, kas ir par 11 % vairāk nekā 2019. gadā.

Palielinājies gan būvkonstrukciju ražošanas apjoms un sarežģītība, gan būvniecības projektu skaits un mērogs vietējos un ārvalstu tirgos. Pērn UPB grupas attīstībā veiktas arī nozīmīgas investīcijas astoņu miljonu eiro apmērā, tostarp uzsākta jaunas dzelzsbetona konstrukciju ražotnes būvniecība Liepājā.

“Gada sākumā bija liela ārējā neskaidrība, un mums bija jāsagatavojas dažādiem situācijas attīstības scenārijiem, taču kopumā gadu izdevies noslēgt ar rekordaugstu apgrozījumu. 2020. gads UPB grupai ir bijis 30 gadu pastāvēšanas vēsturē līdz šim veiksmīgākais, turklāt pēdējo piecu gadu laikā esam apgrozījumu pat dubultojuši,” stāsta UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

UPB grupas konsolidētais apgrozījums sasniedzis 212 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 04.02.2020

Šogad turpinās darbs arī pie augstceltnes Garda Vesta Zviedrijā, kur jānodrošina augstas ugunsdrošības un sprādzienizturības prasības.

Avots: UPB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 212 miljonus eiro. Kopš 2015. gada apgrozījums ir pieaudzis gandrīz par 100 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

UPB grupas uzņēmumi pērn turpināja attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, investēja ražotņu, biroja telpu paplašināšanā un tehnoloģiju modernizācijā.

UPB īstenojis vairākus nozīmīgus "Design&Build" objektus, lielākais no tiem ir Boeing 747-8 angārs Baku lidostā, Azerbaidžānā, ar kopējo platību 8046 m2. Projektēšanā bija jāņem vērā seismiskā aktivitāte, lielā vēja slodze (41 m/s) un specifiskās ugunsdrošības prasības.

Savukārt tepat Latvijā ekspluatācijā tika nodota Liepājas Olimpiskā centra Tenisa halle. Pērn UPB noslēdza līgumu un uzsāka tirdzniecības centra SĀGA projektēšanu un būvniecību, un šobrīd tas ir UPB vēsturē lielākais objekts Latvijā ar kopējo platību 59 000 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Liepājā tapis Digitālo inovāciju parks

Anda Asere, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmums "UPB" sācis pirmās kārtas būvniecības darbus Preses Nama kvartālā, kur atbilstoši projekta iecerei līdz 2023.gada vasarai plānots attīstīt gan modernu biznesa centru, gan multifunkcionālu centru ar unikālu futbola laukumu uz ēkas jumta.

Projekta attīstītājs "Lords LB Special Fund V", saņemot no Rīgas pilsētas būvvaldes apstiprinājumu par būvniecības nosacījumu izpildi "Preses Nama Kvartāla" pirmā posma attīstībai, ir sagatavojis un nodevis būvlaukumu kompānijai "UPB".

"Projekts paredz Pārdaugavā dabīgi plaukstošo "Zināšanu jūdzi" - jaunos talantus un prātus - savienot ar nākotnes uzņēmējdarbības un attīstības mezglu, par kādu kļūs Preses Nama kvartāls. Saskaņā ar mūsu vīziju Preses Nama kvartāls ir sava veida metapilsēta, kas apvieno telpas komercdarbībai, birojiem ar infrastruktūru atpūtai, sportam un kultūrai. Šādas vīzijas sinerģiju ar Rīgas attīstību ilgtermiņā un īpaši Daugavas kreisā krasta attīstību pierāda arī operatīvā dokumentācijas izskatīšana un saskaņošana no atbildīgo iestāžu puses," būvvaldes jaunās pieejas nozīmi akcentē projekta attīstītāja "Lords LB Special Fund V" pārstāvis Giedrjus Bernots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sākam biznesu: Burgerbārs paplašinās un nākotnē cer izveidot tīklu

Monta Glumane, 19.06.2019

Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča un SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas uzņēmums Transportbetons MB investējis vairāk nekā 500 000 eiro pārvietojamā transportbetona ražotnē.

Tā paredzēta operatīvai uzstādīšanai būvobjekta teritorijā un paplašina betona piegādes iespējas visā Latvijas teritorijā, papildinot esošo 11 ražotņu tīklu.

Mobilā ražotne ļauj betonu saražot tieši būvobjektā uz vietas, kas ir īpaši svarīgi apjomīgos un intensīvos projektos, lai lielu produkta daudzumu piegādātu precīzi un augstā kvalitātē.

“Transportbetona kvalitāte ir atkarīga no attāluma starp ražotni un objektu, tāpēc tagad varēsim apkalpot arī vietas, kur stacionārās ražotnes betona piegādei ir par tālu,” skaidro Transportbetons MB valdes priekšsēdētājs Jānis Mētra.

Pirmais apkalpotais objekts ir topošā MB Betons dzelzsbetona ražotne Liepājā, kur mobilā rūpnīca darbojas kā atbalsts blakus esošajai stacionārajai transportbetona ražotnei, lai īsā laika periodā saražotu nepieciešamo būvmateriālu apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

UPB grupai pievienots inženieru birojs Būve un forma

Lelde Petrāne, 25.10.2018

Būvfirmas UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš ar saņemto Dienas Bizness specbalvu un Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde. 2016. gads.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupa tiek paplašināta. Tai pievienojas jauns uzņēmums - SIA «Inženieru birojs «Būve un forma»».

Tas ļaus īstenot lielākus D&B – Design&Build jeb apvienotos projektēšanas un būvniecības projektus un ieviest BIM (būvniecības informācijas modeļa) principus praksē, strādājot projektos gan Latvijā, gan ārvalstīs.

«Ar «Būve un forma» esam strādājuši jau četrus gadus. Kopā mums ir potenciāls attīstīt BIM un projektēšanas automatizācijas virzienus,» stāsta UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

«Būve un forma» inženieru birojam ir pieredze kompleksās projektēšanas jomā, strādājot ar sarežģītiem projektiem gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Lielākās UPB uzņēmumu grupas ir MB Betons grupa, RK Metāls grupa, AILE grupa, UPB Energy grupa un UPB Nams grupa. UPB pašlaik strādā vairāk nekā 1500 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Bērnu rotaļlietu ražotājs Wooly Organic iekārtojies Liepājā

Biznesa Plāns, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusotru gadu Liepājā darbojas uzņēmums Wooly Organic, pionieris savā nišā Latvijā, kam savas ražotnes atvēršana sniegusi iespēju ievērojami palielināt lapsu, lāču un zaķu ražošanas jaudas; eksporta starmeši pavērsti Beniluksa valstu virzienā

Kopš 2017. gada maija astoņus gadus vecais uzņēmums Wooly Organic apdzīvo savdabīgu ēku ar tumšu fasādi Strautu ielā, Liepājā. Ēka spēcīgi kontrastē ar ielā un apkārtējos kvartālos dominējošo apbūvi, ko vairāk raksturo veci koka nami apsūbējuma tonalitātē vai Kurzemes sarkano ķieģeļu mūrējums. Līdzīgi citviet skatītie šūšanas cehi parasti līdzinās vecām noliktavām ar izdilušām grīdām un līdz kliņķim nolaistām telpām. Wooly Organic ražotne ir pretstats. No UPB koncerna īrētajā namā bērnu rotaļlietu ražotne iekārtojusies ļoti organiski, pirmajā stāvā pirms gadumijas darbojās pop-up veikaliņš, stāvu augstāk gaišā un mājīgā atmosfērā šujmašīnas rimti darbina šuvējas un dažkārt arī šuvēji. Izteiktajā sieviešu kolektīvā pa laikam ienākot kāds vīrietis, bet pie šūšanas pašlaik atkal strādā tikai dāmas. Iepriekš produkcija tapusi, sadarbojoties ar ārpakalpojuma sniedzējiem, taču savas ražotnes atvēršana un iestrādāšanās Liepājā nu pavērusi plašākas iespējas biznesa idejas lidojumam. Ražotnes iekārtošanai lieti noderējis pašvaldības grants. «Bija nepieciešams laiks, lai jaunā ražotne «ieskrietos», bet pašlaik jau cenšamies palielināt ražošanas apjomus,» stāsta ražošanas vadītāja Beāte Fišmeistere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, Jaunajā ostmalā 3/5, īpašumā ieguvusi miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenei piederošā SIA "SC Liepāja", liecina publiski pieejamo datubāžu informācija.

Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma "Newsec" pārstāvji informēja, ka investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" ar "Newsec" starpniecību pārdevis tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, tomēr ne darījuma summa, ne jaunais īpašnieks atklāti netiek.

Pārdots Lords LB Baltic Fund III piederošais tirdzniecības centrs Liepājā 

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" darbojies kā starpnieks "Lords...

Informācija Zemesgrāmatā liecina, ka "Rietumu centra" īpašniece ir "SC Liepāja". Savukārt "Firmas.lv" informācija liecina, ka par "SC Liepāja" īpašnieku šogad jūlijā kļuvusi SIA "Baltrade", kas pieder Lūsiņu ģimenes uzņēmumam SIA "Alhold".

"Newsec" pārstāvji informēja, ka tirdzniecības centrā ir 25 nomnieki, no kuriem lielākais ir mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" un saimniecības preču veikals "JYSK", ar kopējo iznomāto platību aptuveni 6300 kvadrātmetru.

"Newsec Latvija" valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs norādīja, ka šādu objektu segments joprojām ir pievilcīgs gan patērētāju, gan investoru vidū. "Covid-19 pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka lielveikali, kur lielāko daļu nomāto vietu aizņem pārtikas mazumtirgotāji, joprojām ir pievilcīgi investoriem kā ieguldījums, kas rada stabilu finanšu plūsmu, jo tie ir izturīgi pret tirgus lejupslīdi vai citiem tirgus satricinājumiem," pauda Grīnbergs.

Tiek lēsts, ka katru gadu "Rietumu centru" apmeklē gandrīz 2,5 miljoni cilvēku

Pēc Grīnberga teiktā, veiksmīga tirdzniecības centra darbība tiks turpināta, un nebūs nepieciešamas papildu investīcijas. Klients, kurš iegādājies objektu, neplāno mainīt tirdzniecības centra mērķi, tostarp arī esošie nomnieki paliks tie paši.

"Lords LB Asset Management" nekustamo īpašumu investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" "Rietumu centru" iegādājās 2013.gadā.

Fonda "Lords LB Special Fund V" meitasuzņēmuma Latvijā "PN Project" patiesā labuma guvēji ir tie paši, kas "SC Liepāja" bijušā īpašnieka SIA "BFIII Latvia" - Mindaugs Marcinkevičs un Andrjus Stonkus. "PN Project" pašreiz Latvijā īsteno Preses nama kvartāla būvniecību.

FOTO: Uzsāk Preses Nama kvartāla pirmās kārtas būvniecību  

Jau jūlijā tiks uzsākti Preses Nama kvartāla rekonstrukcijas darbi, kam drīzumā sekos...

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Alhold" īpašnieki ir Argods Lūsiņš (49,9%), Antra Lūsiņa (49,8%) un Jānis Lūsiņš (0,3%).

"Alhold", kam pieder "Baltrade", SIA "Also", SIA "Altrade", SIA "Jāņa centrs", SIA "Kauguru centrs", SIA "TC projekts", SIA "Jaltrade" SIA "Altrans", SIA "Kurzemes degvielas tirdzniecības serviss", SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" un SIA "Kurzemes degviela Liepāja", pērn strādājis ar 60,588 miljonu eiro peļņu.

Kā "SC Liepāja" patiesajiem labuma guvējiem norādīti Argods Lūsiņš un Antra Lūsiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības nozarē valda optimisms

Rūta Kesnere, 07.05.2019

Galerijā TOP 5 un laikrakstā TOP 10 ietvertas tikai tās kompānijas, kuras DB atsaucās un sniedza savus datus!

Foto: DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads būvniecības nozarei ir bijis izcils, jo teju visām lielākajām būvkompānijām ir vērojams apgrozījuma pieaugums.

Tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem, kas tika sākti vai pabeigti pērn. Turklāt arī šis gads būvniekiem rādās rožainās krāsās.

Pieaugums – 21%

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2018. gadā būvniecības apjomi pieauga par 21,9% (salīdzināmās cenās). Tostarp ēku būvniecības apjomi pieauga par 25,6%. Būvniecības apjomi palielinājās gan dzīvojamo māju, gan nedzīvojamo māju pamatkategorijās. Vislielākais devums bija vairāku dzīvokļu māju būvniecības apjomu palielinājumam, tai pašā laikā visstraujāk pieauga privātmāju būvniecība. Ekonomikas ministrija norāda, ka nedzīvojamo ēku pamatkategorijā pieaugumu noteica biroju ēku, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecība. Tas ir saistīts ar atsevišķu lielu šīs kategorijas būvniecības projektu īstenošanu, piemēram, tirdzniecības centru Akropole un IKEA. Nākamās ēku grupas ir šādas sabiedriskās ēkas: muzeji un bibliotēkas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas. Izaugsmi apliecina arī izsniegto būvatļauju skaits, kas 2018. gadā pārsniedz 2017. gada rādītāju. Pērn tika izsniegtas 4403 būvatļaujas, kas bija par 186 būvatļaujām vairāk. No kopējā izsniegto būvatļauju skaita vairāk nekā puse jeb 57% izsniegtas privātmāju būvniecībai. Tas ir pozitīvs signāls nozarei, kas liecina, ka tā var diversificēt savu portfeli un tai nav jāpaļaujas tikai uz sabiedriskā sektora pasūtījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vilnītis: Liepāja divreiz pārslimojusi metalurģijas uzņēmumu nogrimšanu, trešo reizi pilsēta nav pelnījusi

Māris Ķirsons, 27.02.2018

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Metalurga teritorija, ražošanas ēkas, infrastruktūra var tikt izmantota citu ražotņu un pakalpojumu sniedzēju attīstībai. Tā ir laba bāze, lai Liepājā rastos kaut kas jauns.

Vienas nozares beigas – iespēja jaunam sākumam, to intervijā DB stāsta Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Viņaprāt, Liepāja, kas pērn ir spējusi palielināt kravu pārkraušanas apjomus par 16%, var piesaistīt jaunus kravu īpašniekus, jo īpaši tāpēc, ka tā ir kļuvusi par Baltijas reģiona graudu lielāko pārkraušanas ostu.

Fragments no intervijas

Kādu risinājumu redzat saistībā ar Metalurgu?

Vēsturiski Liepāja bija metalurģijas un tekstila pilsēta, taču, laikam ritot, situācija ir būtiski mainījusies. Proti, pašlaik vairs nav tādu ražošanas uzņēmumu kā cukurfabrika, piena un gaļas kombināts, sērkociņu un lielas koksnes pārstrādes rūpnīcas. Tā ir vēsture, un ir skaidrs, ka arī metalurģijas Liepājā vairs nebūs. Divas reizes Liepāja ir pārslimojusi metalurģijas uzņēmumu nogrimšanu, un trešo reizi kāpt uz tā paša grābekļa pilsēta nav pelnījusi. Tāpēc Metalurga teritorija, ražošanas ēkas, infrastruktūra var tikt izmantota citu ražotņu un pakalpojumu sniedzēju attīstībai. Tā ir laba bāze, lai Liepājā rastos kaut kas jauns. Nevar noliegt, ka Liepājas metalurgs bija liels darba devējs, kurš ziedu laikos nodarbināja pat līdz 2500 strādājošajiem. Viss ir labi, kamēr šāds liels pilsētu veidojošs uzņēmums strādā, bet tajā brīdī, kad īsā laikā tiek atlaisti vairāk nekā 2000 darbinieki, viss apgriežas kājām gaisā un ieguvumu vietā ir zaudējumi. Savukārt, ja šajā teritorijā strādā daudz vidēju kompāniju, tad risks, ka visiem vienlaicīgi iestājas problēmas, ir daudz mazāks. Tā kā pašlaik arī Liepājā oficiālais bezdarba līmenis ir sarucis līdz 6%, tad pat Metalurga reanimācijas gadījumā būtu jautājums par darbaspēka pieejamību, bet speciālisti tik un tā būtu jāimportē, visticamāk, no Ukrainas vai Krievijas. Tāpat jāņem vērā arī ekonomiskais aspekts, proti, ražojot produkciju ar zemu pievienoto vērtību, ir grūti maksāt strādājošajiem labas algas, strādāt pie attīstības un izaugsmes projektiem. Ir arī veselības jautājums, jo pēc KVV Liepājas metalurgs lūžņu kausēšanas krāsns darba apturēšanas ir būtiski sarucis plaušu un elpošanas ceļu slimnieku skaits pilsētā. Tas ir svarīgi ne tikai iedzīvotāju veselības kontekstā, bet arī tāpēc, ka Liepāja cenšas attīstīt kurortoloģiju. Kamēr strādāja Metalurgs, pilsētā regulāri notika elektroenerģijas atslēgumi, kas nebūt neveicināja citu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju attīstību. Diemžēl tādi Metalurga pārņēmēji, par kuriem būtu pilnīga pārliecība, ka viņi atjaunos un pacels šo ražošanu, maksātnespējas procesā tā arī nav atradušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas SEZ aug kopā ar rūpniecisko ražošanu

Jānis Goldbergs, 11.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostas kravu apgrozījumam ir jauna virsotne, pārsniedzot 2012. gada sasniegumu, kad vēl darbojās uzņēmums Liepājas metalurgs.

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) Attīstības plāns līdz 2022. gadam paredz sasniegt 8,3 miljonus tonnu lielu kravu apgrozījumu ostā, no kurām puse būs vietējās kravas, t.sk. tās, kas saražotas Liepājā. Par iecerēm, izaicinājumiem un panākumiem Dienas Bizness pastāstīt aicināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Jāni Lapiņu, kurš nupat atkārtoti apstiprināts amatā saskaņā ar Liepājas SEZ nolikumu.

Fragments no intervijas

Vairāk nekā septiņu miljonu tonnu liels kravu apgrozījums Liepājas ostā. Kas ir panākumu sakne? Vai var cerēt arī uz turpmāku izaugsmi?

Tā jau ir vēsture, ka Liepājas ostas stividoru kompānijas 2018. gadā sasniedza līdz šim lielāko kravu apgrozījumu – 7,54 miljonus tonnu kravu gadā. Sasniegums nozīmīgs arī tāpēc, ka jau 2012. gadā Liepājas osta bija sasniegusi 7,4 miljonus tonnu apgrozījumu. Liepājas osta ir graudu osta, kurā nu jau ilgāku laiku dominē lauksaimniecības kravas, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no katra konkrētā gada ražas, tirgus pieprasījuma. Būtisks ir arī ģeopolitiskais faktors, jo, līdztekus vietējas izcelsmes lauksaimniecības kravām, liela daļa ir arī tranzītkravas. 2012. gada panākumu pamats bija rekordlaba graudu raža un nozīmīgs ģenerālkravu apgrozījums – kokmateriāli, ro-ro kravas, metāllūžņi, melnais metāls, kas ļāva mums sadarbībā ar uzņēmējiem apjaust attīstības virzienus, saprast, kurās vietās nepieciešami būtiski uzlabojumi infrastruktūras pieejamībā. Piecus gadus 2012. gads mums bija nesasniedzama smaile grafikos, un tam bija virkne objektīvu iemeslu, t.sk. Liepājas metalurga darbības pārtraukšana, kas rezultējās ar melnā metāla kravu samazinājumu praktiski līdz minimumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 11 miljonus eiro, viens no lielākajiem industriālajiem koncerniem Baltijas valstīs "UPB" uzsācis jaunas dzelzsbetona konstrukciju ražotnes būvniecību Liepājā. Plānots izbūvēt ražošanas telpas 4900 m2 platībā un gatavās produkcijas noliktavas 2900 m2 platībā, kā arī modernizēt līdzšinējo betona ražotni, informē uzņēmums.

"Apjomīgās investīcijas jaunajā mūsu grupas uzņēmuma "MB Betons" dzelzsbetona ražotnē un arī esošās infrastruktūras modernizācija ļaus mums piedāvāt dzelzsbetona konstrukcijas ar vēl augstāku pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka ražotnē tiks paveikta lielākā daļa tehnoloģiski sarežģītu procesu un spēsim klientiem piegādāt gatavāku produktu, kas attiecīgi samazina darbu īpatsvaru un tiem patērēto laiku būvlaukumā," skaidro "UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Jaunajā ražotnē plānots ražot dzelzsbetona fasādes elementus, kam tiek izmantoti dažādi dekoratīvi apdares materiāli, piemēram, fasādes ķieģeļi vai flīzes, kā arī dažādu krāsu betons. Tāpat tajā būs iespējams izgatavot dažādus hibrīdelementus, veikt logu montāžu dzelzsbetona elementos un citus darbus. Tas ļauj vairāk izdarīt nevis būvlaukumā, bet jau ražotnē, un tādējādi paaugstina gatavā elementa vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz pieprasījumu, Liepājā strauji aug naktsmītņu piedāvājums. Cenas turas zemākas nekā kaimiņiem

Liepājā 2017. gadā ir nakšņojuši vairāk nekā 90 tūkstoši tūristu, kas ir par 3,57% vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Audzis gan Latvijas, gan ārvalstu ceļotāju skaits, un arī uzturējušies Liepājā tie ilgāk nekā iepriekšējos gados. Taču Liepājā naktsmītņu sektorā ir ļoti liels apartamentu īpatsvars, īpaši vasarā, no kuriem netiek ievākti statistikas dati, norāda Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) vadītāja Inta Šoriņa. Tas nozīmē, ka viesu skaits ir ievērojami lielāks, tomēr naktsmītņu cenas Liepājā ir vienas no zemākajām Baltijas jūras piekrastes reģionā. Tūrisma uzņēmēji norāda uz nereģistrēto dzīvokļu īpašnieku iespējamo dempingu, kas piespiež arī viesnīcniekus turēt zemas cenas. Vienlaikus viesu vērtējumi specializētajās interneta vietnēs booking.com un airbnb.com Liepājas naktsmītnēm ir salīdzinoši augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekta attīstītājs Lords LB Special Fund V un AS UPB parakstīja līgumu par Preses Nama kvartāla 1. kārtas būvniecību. Līguma ietvaros paredzēts izbūvēt mūsdienīgu A klases biroju ēku un multifunkcionālu centru ar tirdzniecības un ēdināšanas telpām, apzaļumotām terasēm un Baltijā pirmo futbola laukumu uz jumta.

Pirmās kārtas būvniecības izmaksas paredzētas 76,8 miljonu eiro apmērā.

Jaunais Preses Nama kvartāls atradīsies Rīgas Zināšanu jūdzē Pārdaugavā, bijušās izdevniecības Preses nams teritorijā Balasta dambī 2. Papildus biroja un multifunkcionāla centra ēkām projekts paredz arī plašas zaļās zonas un atpūtas vietas, kā arī īpaši gājējiem un velosipēdistiem pielāgotu infrastruktūru. Būvdarbus paredzēts pabeigt 24 mēnešu laikā pēc būvatļaujas saņemšanas.

Projekta pirmajā kārtā 25 000 m2 paredzēti A klases birojiem un 40 000 m2 - multifunkcionālu telpu izveidei (komerctelpu, 1000 virszemes autostāvvietu un dažādu atpūtas zonu ierīkošanai).

FOTO: Preses nama ēku demontāža 

Topošā "Preses Nama" kvartāla teritorijā aktīvi turpinās demontāžas darbi - nojaukta bijušā...

"Šis ir ļoti nozīmīgs brīdis Preses Nama kvartāla komandai. Kopā esam paveikuši izcilu darbu, tādēļ arī nešaubījāmies, ka kvartāla būvniecība jāuztic kompānijai ar nevainojamu profesionālo reputāciju. Preses Nama kvartāla projektu izstrādājusi starptautiska trīs izcilu arhitektu biroju komanda, tādēļ esmu gandarīts, ka par sadarbību esam vienojušies tieši ar UPB, kas var lepoties ar vairāku lielisku pasaules mēroga būvprojektu realizēšanu. Tā rezultātā taps viens no mūsdienīgākajiem un dabai draudzīgākajiem darījuma kvartāliem Rīgā," komentē Giedrius Bernotas, Lords LB Special Fund V fonda pārstāvis.

"UPB ir spēcīga kompetence tehnoloģiski sarežģītu ēku būvniecībā Latvijā un ārvalstīs, un attīstītājs to novērtē kā drošības un stabilitātes garantiju šī projekta realizācijai. Preses Nama kvartāls ļaus apliecināt mūsu 30 gadu laikā uzkrātās padziļinātās zināšanas un pieredzi, īpaši pilna cikla projektu īstenošanā, augstceltņu būvniecībā un citās jomās. UPB priekšrocība tik apjomīgu projektu realizācijā ir arī mūsu uzņēmumu grupas iekšējā kapacitāte – sākot no projektēšanas līdz būvkonstrukciju ražošanai, piegādei, montāžai un servisam," komentē UPB valdes loceklis Uģis Grīnbergs.

Preses Nama kvartālā īpaša uzmanība tiks veltīta energoefektivitātei, dabai draudzīgu materiālu izvēlei, vides pieejamībai, veselīgas darba vides radīšanai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Līdzās A klases biroju telpām, kas atbildīs BREEAM sertifikāta Excellent standartam un kur paredzētas darba vietas ap 2500 cilvēkiem, tiks iekārtotas arī kopstrādes telpas, ēdināšanas zona, veikali, - velosipēdu novietnes, 1000 autostāvvietu, elektroauto uzlādes stacijas, pastaigu vietas un terases ar apstādījumiem.

"Mēs esam gandarīti, ka līdz ar šī būvniecības līguma parakstīšanu turpināsies praktiskā īstenošana vienai no Rīgas pilsētas lielajām pilsētbūvniecības idejām – iepretim Rīgas vēsturiskajam centram un Vecrīgai, Daugavas kreisajā krastā, veidojot jauno longitudinālo Rīgas centru -daudzfunkcionālu struktūru, kura saturisko piepildījumu veidos gan izglītības, kultūras, darījumu un dzīvojamajās, gan arī publiskajās funkcijās.

Tā veidošana un īstenošana jau ir sākusies. Veidojas Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, RISEBA augstskolas, Rīgas Stradiņa universitātes kompleksi, ir uzcelta Nacionālā bibliotēka un ir cerība, ka šajā zonā parādīsies vēl citi nacionālas nozīmes kultūras objekti, piemēram, Nacionālā koncertzāle un citi.

Vēlos uzsvērt un izteikt gandarījumu, ka, pateicoties lieliskajam pasūtītāja darbam, izpratnei, mērķiem un ideāliem, strādājot kopā lieliskā starptautiskā arhitektu un inženieru komandā, ir izdevies attīstīt un saglabāt idejas, kas bija un ir iestrādātas šīs zonas attīstības konceptā. Dažas svarīgākās no tām ir – daudzfunkcionalitāte, publiskās ārtelpas intensīva attīstīšana, ūdensmalu un krastmalu izmantošanas veicināšana, integritāte pilsētā un iesaiste. Ceru un ticu, ka jau līdz ar pirmās projekta attīstības kārtas īstenošanu un sevišķi ar turpmāko attīstības kārtu un blakus esošo teritoriju attīstību, Ķīpsalas Dienvidu gala darījumu centrs kļūs ne tikai par zīmi Rīgas attīstībai un dinamikai, bet arī par pilsētnieku iecienītu un aktīvi lietotu vietu. Visi priekšnoteikumi tam ir," pauž ARHIS ARHITEKTI vadītājs Andris Kronbergs.

Preses Nama kvartāla projektu izstrādājusi starptautiska arhitektu komanda. ARHIS ARHITEKTI no Latvijas, arhitekta Andra Kronberga vadībā, KSP Jürgen Engel Architekten no Vācijas, kā arī Arrow Architects no Dānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas fondu pārvaldības uzņēmums "I Asset Management" ir parakstījis franšīzes līgumu ar viesnīcu tīklu "Hilton Worldwide" par Rīgas lidostas tuvumā attīstāmo 3 zvaigžņu, 187 istabu viesnīcu.

Viesnīcas būvdarbiem ir izraudzīts Latvijas būvuzņēmums "UPB".

Šai viesnīcai izraudzīts "Hampton by Hilton" zīmols. Viesnīcas būvniecībā investē "Airport Hotels Fund", kas šī gada sākumā kopā ar investīcijas sabiedrību "Orion Securities" šim projektam piesaistīja investīcijas 7.8 milj. eiro apmērā.

Plānots, ka viesnīca durvis vērs 2022. gada pirmajā ceturksnī. Lai izraudzītos viesnīcas pārvaldītāju tika izsludināts konkurss. Pārvaldītājs tika izraudzīts starp trim labi zināmiem starptautiskiem viesnīcu zīmoliem: "iBis Styles" ("AccorHotels"), "Hampton by Hilton" ("Hilton") un "Moxy" ("Marriott Intl"). Izvērtējot katra pārvaldītāj priekšrocības, tika nolemts izraudzīties "Hilton" zīmolu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības kompānija UPB dibina jaunu uzņēmumu Alto 4.0., kas nodarbosies ar kompānijas izstrādāto digitālo risinājumu komercializāciju

«Šobrīd tālāko efektivitātes lēcienu jebkurā jomā var panākt tikai ar digitāliem risinājumiem. Piemēram, būvējot ēku, visiem materiāliem ir savas fiziskās robežas – ja izmantojam viena veida siltumizolāciju, panākam konkrētu rezultātu. Taču, ja jau plānošanā māju no pasīvas padarām par aktīvu un tā pati proaktīvi reaģē uz nākotnes notikumiem, piemēram, plāno ventilācijas režīmu, var panākt pilnīgi citus efektivitātes rādītājus. Līdzīgi ir ar biznesa procesiem. UPB iekšienē pēdējos piecus gadus esam būvējuši savu digitālo infrastruktūru. Sākumā kontrolējām kādus desmit parametrus, bet laika gaitā šis skaits ir desmitkāršojies un varam daudz precīzāk plānot un regulēt visus procesus biznesā,» saka Dainis Bērziņš, a/s UPB valdes priekšsēdētājs. UPB ir astoņas ražotnes un vairāki inženieru biroji Latvijā un ārvalstīs, grupas kompānijas vienlaikus strādā vismaz ar 25 projektiem dažādās pasaules valstīs, katrā no tiem ir tūkstošiem individuāli uzzīmētu elementu. Plānošana šādā situācijā ir liels izaicinājums pat tad, ja nekas nemainās, bet visi elementi nepārtraukti mainās un ir jāspēj šos procesus koriģēt elastīgi un reālajā laikā. Ja izdodas to nodrošināt, tad ieguvumi var būt ievērojami. Piemēram, izstrādājot dzelzsbetona paneļu līnijas plānošanas algoritmu, UPB līnijas kapacitāti palielināja par 25%, automatizējot tikai plānošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 9 miljonus eiro, SIA LSEZ «Caljan Rite-Hite Latvia» uzsāks ražošanas un biroja ēkas, kā arī laukuma izbūvi Brīvības ielā 144, Liepājā, informē Liepājas SEZ.

Jaunā ražotne atradīsies vietā, kur agrāk bija «Liepājas Metalurga» mehāniskais cehs.

Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un SIA «FeLM» 2018. gada 23. augustā parakstīja Nodomu protokolu par industriālā parka izveidi Liepājā ar mērķi veicināt Liepājas ekonomisko attīstību un radīt jaunas darbavietas un palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu. Tas palielinātu gan tiešo, gan netiešo nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldības budžetā, un nodrošinātu jau šobrīd bijušajā «Liepājas Metalurga» teritorijā pieejamo brīvo elektrības jaudu, dzelzceļa infrastruktūras un citu inženierkomunikāciju racionālu pielietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā par Liepājas tenisa manēžas projektēšanu un būvniecību uzvarējusi AS UPB, kas šos darbus piedāvā veikt par 7,5 miljoniem eiro, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Slēgtajā konkursā līguma slēgšanas tiesības piešķirtas UPB, kura piedāvātā līgumcena ir 7 513 290 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Konkursā tika vērtēts arī SIA Monum piedāvājums par 8 319 000 eiro un pilnsabiedrības RERE Būve 1 piedāvājums par 8 709 741 eiro.

Līgums ar konkursa uzvarētāju pagaidām vēl nav noslēgts.

Konkursa uzvarētājam būs jāveic būvprojekta izstrāde, pamatojoties uz SIA Nams izstrādāto būvprojektu minimālajā sastāvā, kā arī jāveic būvdarbi un autoruzraudzība. Šiem darbiem būs atvēlēts pusotrs gads.

Manēžu paredzēts uzbūvēt Liepājā, Liedaga ielā 5. Tenisa korti būs piemēroti starptautisku turnīru rīkošanai. Tenisa laukumus plānots atdalīt ar norobežojošu transformējamu risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Tas sākās kā joks. Mēs te bijām un runājām par šo vietu: cik mums tā tuva un ar kādām labām atmiņām saistās. Pēc nedēļas skatāmies portālā, ka ēku pārdod.»

«Tas sākās kā joks. Mēs te bijām un runājām par šo vietu: cik mums tā tuva un ar kādām labām atmiņām saistās. Pēc nedēļas skatāmies portālā, ka ēku pārdod,» reģionālajam laikrakstam Kursas Laiks stāsta Māris Mors, kurš ar dzīvesbiedri Annu Losmani pērn oktobrī kļuvuši par «Royal Hotel Liepāja» jeb bijušās «Fontaine Royal Hotel» viesnīcas saimniekiem.

Iegādājoties īpašumu, liepājnieki nedomāja par to kā viesnīcu, bet gan kā māju, kurā ir arī viesnīca. Viņuprāt, viesnīcu piedāvājums Liepājā ir plašs, taču vasarā ir par šauru. «Tas ir labi, ka šāda tipa viesnīca Liepājā ir tikusi radīta, un mēs vairāk skatāmies, kā to uzlabot. Daudzi ir jautājuši: ar ko tad jūs konkurēsiet? Es saku, ka nevajag konkurēt. Vajag domāt, kā piesaistīt aizvien jaunus pilsētas viesus, kas gribētu apmeklēt mūsu lielisko Liepāju. Strādāt pie tā, lai cilvēki šeit justos labi un izvēlētos Liepāju, nevis aizbraukt uz Kuldīgu, Ventspili, Klaipēdu, Palangu. Mēs ceram veidot pienesumu caur labsajūtu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juliannas pagalmā Liepājā oktobra vidū durvis vēris street food bārs Grēēks.

««Grēēks» saknes cēlušās no «Grīkstrītas», ar kuru startējam izbraukumos dažādos festivālos, street food pasākumos, svētkos jau no šā gada pavasara. Saprotot, ka cilvēkiem patīk mūsu piedāvājums, šķita tikai loģiski, ka, noslēdzot sezonu, jāver vaļā stacionāra vieta. «Grēēks» patiesībā ir divas nozīmes, jo, skatoties mūsu logo, to var lasīt gan kā grīks (jo grieķu ēdieni, dzērieni), gan grēēks (jo šeit var arī kārtīgi pagrēkot),» pastāstīja viena no bāra izveidotājām Sintija Lukša.

Kopējās investīcijas SIA «Greeks» ir aptuveni 30 000 eiro (tajā skaitā gan «Grīkstrītā», gan «Grēēkā»).

Sākotnējā doma uzņēmējiem bijusi par Rīgu, taču paralēli tika izskatītas iespējas atvērt pirmo pastāvīgo vietu kādā no Latvijas lielajām pilsētām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trelleborg Wheel Systems Liepāja pāriet uz dziļākiem ūdeņiem, paplašinot ražotni, dubultojot darbinieku skaitu un sākot ražot plašāku produkcijas klāstu. Produkcija, kuras sākums ir dzelzs loksne, bet galaprodukts – ritenis ar uzmontētu riepu, nonāk pie lauksaimniecības un mežsaimniecības tehnikas ražotājiem abās globusa pusēs, stāsta ražotnes vadītāja Liene Giertmane-Done.

Trelleborg Wheel Systems Liepāja birojā Liepājā fiziski sajūtama te valdošā demokrātiskā atmosfēra. Priekšniece pati pagatavo mums tēju, un DB fotogrāfs viņu sākumā notur par sekretāri. Pozitīvā nozīmē, jo Trelleborg ražotnes vadītāja Liene Giertmane-Done vienkārši «nemētā šefu».

Vēl viena Lienes atšķirības zīme ir lokālpatriotisms – viņa vienmēr un visur cenšas uzsvērt to, ka uzņēmums atrodas tieši Liepājā, ka veiksmes stāsta pamatā ir Liepājas rūpnieciskais šarms un šeit dzīvojošo uzkrātās kompetences. Liene ir dzimusi liepājniece, kura atgriezusies savā pilsētā pēc mācību un darba perioda galvaspilsētā un par šo iespēju patiesi priecājas. Trelleborg Liepājas birojā vismaz katrs otrais darbinieks, līdzīgi kā ražotnes vadītāja, ir atraduši atpakaļceļu uz Liepāju. Šeit strādājošie ar koferiem pārbraukuši ne tikai no Rīgas, bet arī no citām pasaules lielpilsētām un nostūriem. Tas noticis paralēli tam, kā Liepāja spējusi sadziedēt Metalurga kraha ievilktās rētas darba tirgus stabilitātē un nodarbinātības rādītājos. Nu vietā nācis cits izaicinājums, ne mazāk sarežģīts. Lielais jautājums vairs nav «kur dabūt darbu?». Tagad tas skan – «kā tikt pie darbiniekiem?».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz katrā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) uzņēmumā ir nodarbināts reemigrants, informēja SEZ pārvalde.

Liepājā noslēdzies projekts "Reemigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās", kurā notika pasākumu kopums, lai veicinātu ārvalstīs dzīvojošo latviešu atgriešanos Liepājā. Projekts tika īstenots no 2019.gada oktobra.

Kurzemes plānošanas reģiona apkopotā informācija liecina, ka no 2018.gada maija līdz 2020.gada jūlijam Liepājā atgriezušies 200 cilvēki, vēlmi atgriezties izteikuši 114, ar remigrācijas koordinatoru sazinājies 361, bet personalizēts piedāvājums sagatavots 350 cilvēkiem.

Projekta koordinatore un pašvaldības administrācijas sabiedrības pārvaldes speciāliste Brigita Dreiže uzsvēra, ka atgriešanās no ārvalstīm dažreiz pat ir grūtāka nekā aizbraukšana. Cilvēki saskaras ar ļoti dažādām problēmā un tad ir svarīgi, ka blakus ir cilvēki, kas ir līdzīgā situācijā un var atbalstīt un palīdzēt. Projekta "Reemigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās" gaitā notika reemigrantu sporta spēles, konference "Nākamā pietura - Liepāja. Darba un biznesa iespējas reemigrantiem", tīklošanās pasākumi reemigrantu kopienai Liepājā, tikšanās ar latviešu kopienas pārstāvjiem ārvalstīs, piemēram, Lielbritānijā un Nīderlandē.

Komentāri

Pievienot komentāru