Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes (LU DF) Kvantu datorzinātnes centra pētnieku komanda sadarbosies ar informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Accenture ekspertiem, lai padziļināti pētītu kvantu algoritmu pielietojumu dažādās jomās.

Tas izriet no abu pušu noslēgtā sadarbības līguma, kas paredz arī to, ka LU DF Kvantu datorzinātnes centrs saņems 100 tūkst. eiro investīcijas no Accenture.

Abu pušu partnerība ir nozīmīgs solis ilgtermiņa sadarbībai, lai Latvijā sekmētu spēcīgu kvantu izstrādes talantu un ekspertīzes bāzi. “Sadarbība ar nozari ir ļoti nozīmīga, jo tā ļauj saprast pareizos pētījuma virzienus un labāk virzīt pētniecību nākotnē, lai tā būtu pēc iespējas lietderīgāka. Tas ļauj atklāt arī zinātniskas idejas jaunā virzienā, jaunā griezumā, kā arī rosina skatīties uz citādākiem uzdevumiem. Plānotais projekts ietver arī algoritmu izmēģinājumu šobrīd pieejamos kvantu datoros, un projektā mums būs pieeja augstāka līmeņa kvantu tehnikai, lai to visu izmēģinātu. Pasaulē sadarbības projekti, kuros uzņēmumi sadarbojas ar zinātniekiem, kļūst arvien izplatītāki,” skaidro LU DF profesors, LU DF Kvantu datorzinātnes centra vadītājs Andris Ambainis.

Ventspils Augstskolā (VeA) ik gadu tiek aktualizētas studiju programmas, tās pielāgojot strauji augošajām darba tirgus prasībām un nozaru attīstības tendencēm, informē VeA.

VeA Informācijas tehnoloģiju fakultātes (ITF) maģistra studiju programma Datorzinātnes ir viena no programmām, kura pēdējo gadu laikā ir modernizēta - studiju kursu izstrādē un pasniegšanā ir izveidojusies laba sadarbība ar uzņēmuma TestDevLab SIA īpašniekiem un vadītājiem Ervinu Grīnfeldu un Andreju Frišfeldu. Uzņēmums specializējas programmatūras testēšanas un izstrādes pakalpojumu sniegšanā.

Šajā semestrī VeA ITF maģistra studiju programmā Datorzinātnes tika izveidots studiju kurss Informācijas sistēmu testēšana un kiberdrošība, kuru VeA īstenoja sadarbībā ar uzņēmumu TestDevLab SIA.

Maģistra studiju programmas Datorzinātnes direktors Jānis Hofmanis atzīst: «Sadarbība ar IT nozares līderu uzņēmumiem programmas attīstībā ir viens no stratēģiskajiem soļiem, kas tika sperts, lai paaugstinātu maģistrantu profesionālās iemaņas dažādās aktuālās IT tēmās. Kā viens no šādiem uzņēmumiem ir TestDevLab, kas nodrošinājis maģistra studiju programmu Datorzinātnes ar informācijas tehnoloģijas testēšanas speciālistiem un lektoriem. Maģistrantiem tika sniegtas padziļinātas teorētiskās un praktiskās zināšanas programmatūras testēšanas un drošības aspektos, kas jāņem vērā jebkuram ar IT jomu saistītam profesionālim.»

Viena no profesijām, ko labprāt mūsdienās izvēlas jaunieši, ir darbs informācijas tehnoloģiju (IT) jomā. Izdarot šādu izvēli, vienmēr jāatceras, ka augstskolas Latvijā piedāvā studēt datorzinātnes, un tam nav liela sakara ar programmēšanu jeb to, ko parasti jaunais censonis vēlas darīt - strādāt praktiski.

Taču pasaule šobrīd ir tāda, ka ir lielas iespējas pašmācības ceļā apgūt nepieciešamo, pāris gadus pastrādāt un saņemt lielisku darba piedāvājumu no ārzemēm. Vai arī izveidot savu biznesu. Tāpēc darbs IT joprojām ir perspektīva izvēle. Pat neskatoties uz diskusijām par mākslīgā intelekta ietekmi uz to nākotnē.

Ja tiešām mākslīgais intelekts pārņems pasauli, tad mēs visi būsim vienādās pozīcijās. Ja ne, tad labākās pozīcijās būs tie, kuri spēs pielāgoties un “strādās” ar galvu. Neviens jau šobrīd nezina, cik lielā mērā mākslīgais intelekts spēs atrisināt nemainīgo darbaspēka problēmu. Protams, aizvien lielāka tā izmantošana ļaus vēl daudz ko automatizēt un padarīt efektīvāku. Tas ir salds kumoss jebkuram, jo darbaspēks ir dārgs. Bet nu jāatceras arī, ka par mākslīgo intelektu mēs šobrīd pārsvarā uzskatām lielus valodas modeļus, kas ir apmācīti pēc mašīnmācīšanās principa uz teksta bāzes. Pasaulē vēl tik daudz ko joprojām ir iespējams uztaisīt un digitalizēt. Jebkurā sfērā var atrast, ko vēl var izdarīt.

Latvijas vadošie zinātnieki un mācībspēki no Latvijas Universitātes (LU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), LU Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) un LU Matemātikas un informātikas institūta (LU MII), kas darbojas kvantu tehnoloģiju jomā, ir izveidojuši Latvijas kvantu iniciatīvu.

Apvienība palīdzēs pārraudzīt un koordinēt ar kvantu tehnoloģijām saistītās aktivitātes Latvijā, iesaistīties Eiropas kvantu tehnoloģiju sadarbības tīklos, sekot līdzi Latvijas industrijas vajadzībām un pārstāvēt tās intereses kvantu tehnoloģiju attīstībā.

Kvantu tehnoloģiju attīstība ir cilvēces mēroga izaicinājums, kura pārvarēšanā ir jāiesaistās ikkatrai valstij, un šī iniciatīva ir veids, kā Latvija iesaistās šajā izaicinājumā. Latvijas Kvantu iniciatīvas izveide ir iespēja savienot Latvijas zinātniekus ar Eiropas un pasaules zinātniekiem, koordinēt Latvijā veiktās aktivitātes kvantu tehnoloģiju jomā, lai tās būtu mērķtiecīgas un rezultatīvas. Iniciatīvas ietvaros norisināsies sadarbība ne tikai zinātnieku starpā, bet arī tiks iesaistīti uzņēmumi un valsts institūcijas.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) 21. aprīlī iemūrējusi laika kapsulu Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) jaunās ēkas pamatos.

Ēka tiek būvēta RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, Zunda krastmalā 10 un pēc pabeigšanas tā pievienosies sešām RTU inženierzinātņu fakultātēm, kas jau ir izvietotas Ķīpsalā.

Patlaban DITF mācību korpusi atrodas netālu no Ķīpsalas, Sētas un Daugavgrīvas ielā, taču pirmoreiz fakultātes vēsturē tai būvē jaunu, īpaši DITF vajadzībām piemērotu ēku. Tajā būs ne tikai auditoriju telpas un laboratorijas, kur strādāt studentiem un zinātniekiem, bet arī koplietošanas auditoriju centrs, kur notiks lekcijas, konferences un citi pasākumi, kas pulcēs lielu dalībnieku skaitu.

"Fakultātei būs tās darbībai piemērotas modernas telpas, un, kas simboliski, iecerēts, ka jaunā ēka durvis vērs nākamgad, kad mūsu fakultāte svinēs 60. jubileju, saka DITF dekāns profesors Agris Ņikitenko, akcentējot, ka DITF ir Latvijā vadošā tādās pētījumu jomās kā mākslīgais intelekts, robotika, mašīnmācīšanās un programmatūras izstrādes un projektēšanas tehnoloģija.

Piektdien, 3. septembrī, svinīgi tika atklātas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) un auditoriju mājas «Domus Auditorialis» jaunās ēkas.

Šis ir vēsturiski nozīmīgs pasākums, jo arī DITF pievienojas pārējai RTU saimei studentu pilsētiņā Ķīpsalā, kur ir koncentrēta lielākā daļa RTU fakultāšu.

Ēku atklāšanā piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, kā arī RTU vadība un studenti, nozares profesionāļi.

«Valsts nākotne ir izglītotu un spējīgu jaunu cilvēku rokās. Valdības mērķis ir celt iedzīvotāju kopējo labklājību. Tā mūsdienu pasaulē visbiežāk ir atrodama tur, kur attīstās jaunas tehnoloģijas. Lai tās varētu attīstīt, ir nepieciešami gudri, zinoši un spējīgi cilvēki. Augstskolas, tostarp, RTU, rūpējas, lai Latvijā būtu izglītoti cilvēki, attīstītos zinātne un jaunu tehnoloģiju izstrāde. Man ir patiess prieks šodien piedalīties jaunās RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes ēkas un auditoriju mājas atklāšanā, kas ir uzskatāms apliecinājums mērķtiecīgiem valsts ieguldījumiem izglītības un zinātnes attīstībā. Vēlu sekmes un izdošanos, strādājot un studējot jaunajās ēkās!» apsveikuma uzrunā sacīja K. Kariņš.

Šobrīd Latvijā trūkst aptuveni 1500 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares speciālistu ar augstāko akadēmisko izglītību, eksperti prognozē, ka nākotnē iztrūkums varētu kļūt vēl lielāks.

Lai gan pašlaik digitalizācijas un mākslīgā intelekta attīstība Latvijā vēl ir sākumstadijā, moderno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības ikdienā izmantot izvēlas arvien vairāk vietējo uzņēmēju, kā rezultātā pieprasījums pēc IKT speciālistiem ik gadu palielinās, atzīmē Dmitrijs Pavļuks, Transporta un sakaru institūta (TSI) profesors, inženierzinātņu doktors un dubultā diploma maģistra studiju programmas Datorzinātnes: datu analītika un mākslīgais intelekts direktors. Atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) prognozēm, viņš norāda, ka tuvāko sešu gadu laikā IKT speciālistu trūkums Latvijā varētu sasniegt 22% no kopējā pieprasījuma šajā nozarē.

Konferences «TAPOST 2018» ietvaros 2. oktobrī norisinājās pirmais «Testing Hackathon», kurā savas prasmes pārbaudīja gan profesionāli un pieredzējuši testētāji, gan topošie jomas speciālisti.

«Testing Hackathon» uzvaras laurus plūca komanda «KISS». Starp labākajiem bija arī komandas no «Neotech Development» un «Accenture». Komandu galvenais uzdevums bija izstrādāt automatizētus testus reālam projektam pietuvinātos apstākļos.

«Testing Hackathon», kas tika rīkots sadarbībā ar «Accenture Latvia», dalībniekiem testējamā lietotne bija jāanalizē ierobežotā laika periodā. Tā bija jāizvērtē, kā arī jāpiedāvā un jāspēj ieviest lietotnes automātiskā testēšana. Dalībnieki prezentēja piedāvātos risinājumus, kā arī atbildēja uz žūrijas un auditorijas jautājumiem. Lai noteiktu labākos, žūrija vērtēja sadarbību komandā, programmas koda kvalitāti un pareizo uzbūvi, funkcionalitātes pārklāšanu un atrastās kļūdas.

Izdevniecība Dienas Bizness, informācijas tehnoloģiju uzņēmums Accenture un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir izdevusi šobrīd vienīgo printēto žurnālu par Baltijas jaunuzņēmumiem – žurnālu Baltic Startup Mag 2018.

Baltijas valstīm ir nepieciešama jaunuzņēmumu domāšana un pieredze katrā uzņēmējdarbības jomā, neatkarīgi no tā – uzņēmums ir liels vai neliels, lēmumu iesaistīties žurnāla izveidē skaidro Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

«Izdevums Baltic Startup Mag ir ļoti nozīmīgs solis pretim tam, lai inovatīvu biznesa ideju autori un ārvalstu investori Latviju uzlūkotu kā izcilu vietu ar sakārtotu jaunuzņēmumu ekosistēmu, kur attīstīt savas idejas un veikt investīcijas. Ir gandarījums, ka izdevuma ietvaros ir izdevies apkopot Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas nozīmīgāko organizāciju viedokļus, kas ir papildināti ar mūsu Baltijas kaimiņu veiksmes stāstiem, no kuriem varam mācīties un smelties iedvesmu. Ceram, ka sadarbība ar šī izdevuma līdzautoriem varētu kļūt par tradīciju, kā rezultātā sabiedrībai būtu pieejams kvalitatīvs izdevums ar Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas aktualitātēm,» norāda LIAA direktors Andris Ozols.

Pēc uzņēmuma iniciatīvas augstskola izstrādājusi speciālu moduli darbinieku izglītošanai; uzņēmēji no izglītības iestādēm sagaida proaktīvu rīcību sadarbības veidošanā

Šajā akadēmiskajā gadā Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultāte īsteno Lielo datu analītiķa moduli, kurā papildus zināšanas un sertifikātu par kursu noklausīšanos varēs iegūt IT uzņēmuma Accenture Latvia darbinieki. Sākot ar nākamo mācību gadu, kursi būs pieejami visiem interesentiem.

Modulis ir paredzēts IT nozares profesionāļu tālākizglītībai, un tādu LU īsteno pirmo reizi, stāsta LU Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs. Tā nav pilnīga studiju programma, tāpēc par to netiks izsniegts universitātes diploms, bet kā apliecinājums zināšanām un prasmēm tiks izsniegts Datorikas fakultātes sertifikāts. Trīs semestru laikā tiks apgūti seši maģistra studiju programmas kursi – Datu apstrādes sistēmas, Matemātiskā statistika, Datu noliktavas, Lielie dati, Datizrace (process, kurā no lielapjoma datiem tiek iegūtas jaunas zināšanas, kas nepieciešamas lēmumu pieņemšanā dažādās sfērās), kā arī dziļā mašīnmācīšanās. Šī mācību gada pirmajos divos semestros programmu var apgūt tikai Accenture Latvia darbinieki, sākot ar nākamo gadu tā būs pieejama arī citiem interesentiem. J. Borzovs uzskata, ka LU datorikas fakultātes sadarbības rezultātā ar Accenture Latvia, ieguvēji būs ne tikai šī uzņēmuma darbinieki, bet visa IT nozare un Latvijas tautsaimniecība kopumā. Lai apmeklētu Lielo datu analītiķu kursus LU maģistrantūrā, nav nepieciešama bakalaura izglītība.

Pēc 20 Izraēlā nostrādātiem gadiem Anatolijs Plotkins ir atgriezies dzimtenē, lai vadītu vienu no straujāk augošām Accenture Latvia nodaļām

«Izraēlā augstās tehnoloģijas virmo gaisā, paši tās iedzīvotāji smej, ka katrā kārtīgā izraēļu ģimenē ir vismaz viens jaunuzņēmums. Šobrīd Latvijā strauji attīstās informācijas tehnoloģijas (IT), esmu gandarīts, ka varu strādāt globālā IT kompānijā un vadīt starptautisku programmētāju komandu,» saka A. Plotkins. Jau gadu viņš vada Accenture Latvia Java programmēšanas nodaļu. Latvijā viņš atgriezies, jo vēlējies strādāt globāla mēroga uzņēmumā un saņēmis labu darba piedāvājumu no Accenture Latvia.

Savulaik A. Plotkins ar izcilību ir beidzis Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtu (tagad - Transporta un sakaru institūts). «Tolaik šī augstskola bija viena no spēcīgākajām datorzinātņu jomā ne tikai Latvijā, bet visā Padomju Savienībā. Piecus gadus uz lekcijām gāju zilā civilās aviācijas formā, kādā staigāja lidotāji, taču lidot gan neiemācījos. Nevaru lidot kā pilots, bet tikai kā pasažieris,» smej A. Plotkins. Pēc studiju beigšanas viņš desmit gadus nostrādāja tās zinātniski pētnieciskajā laboratorijā, kur izstrādāja automātisku lidmašīnas dzinēju diagnostikas sistēmu padomju airbusam - IL 86. «Visi IL 86 gaisa kuģi varēja saņemt pacelšanās atļauju tikai tad, kad to dzinēji bija pārbaudīti ar mūsu radīto diagnostikas sistēmu,» atceras A. Plotkins. Kad 90. gadu sākumā augstskolu likvidēja, zinātnieki zaudēja ne tikai darbu, bet arī iespēju Latvijā strādāt savā profesijā. Tā kā Izraēlā dzīvoja daudzi A. Plotkina radinieki un draugi un viņa tēvam piedāvāja profesora vietu Jeruzalemes Universitātē, viņš 1993. gadā aizbrauca uz šo valsti, neko daudz par to nezinādams. «Tolaik pasaulē bija sācies informatīvo tehnoloģiju bums, un Izraēla bija viena no šīs jomas lielvalstīm,» viņš stāsta.

Pagājušajā gadā uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 9,86 miljardus eiro, tostarp 3,29 miljardus eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 1,72 miljardus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina "Lursoft" aprēķini, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.

Lielākās nodokļu iemaksas veikuši degvielas tirgotāji, tiesa, mainījies saraksta līderis. Lursoft izpētījis, ka VID administrētajos nodokļos pagājušajā gadā visvairāk samaksājusi SIA "Orlen Latvija" (278,95 miljoni eiro), kas iepriekšējos gados atradās trešajā pozīcijā aiz SIA "Neste Latvija" un SIA "Circle K Latvia".

Otrajā vietā ir "Neste Latvija" ar 202,84 miljoniem eiro, trešajā - "Circle K Latvia" ar 190,72 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir SIA "Baltic Sales Network" ar 142,1 miljonu eiro, piektajā vietā - SIA "Philip Morris Latvia" ar 124,77 miljoniem eiro, sestajā vietā - SIA "Pirmas" ar 109,56 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir AS "Amber Latvijas balzams" ar 86,87 miljoniem eiro, astotajā vietā - AS "Latvijas gāze" ar 78,51 miljonu eiro, devītajā vietā - "Neste Oyj" ar 72,95 miljoniem eiro, bet desmitajā vietā - SIA "MV Group Distribution LV" ar 70,74 miljoniem eiro.

Noslēdzies 2018. gada Eiropas studentu jaunuzņēmumu konkursa fināls JA Europe Enterprise Challenge, kas pirmo reizi norisinājās Rīgā. Latviju konkursā pārstāvēja un godalgoto 2. vietu ieguva jaunuzņēmums Plūkt no Banku augstskolas, kura produkts ir īpaši atlasītas, ar rokām plūktas Ziemeļu pļavu augu tējas.

JA Europe labākā jaunuzņēmuma titulu un 2000 eiro balvu saņēma Spānijas studentu uzņēmums Biofy, kas izstrādājis inovatīvu tehnoloģiju, lai pārvērstu plastmasas atkritumus biodegvielā, eļļā un petrolejā, kas var tikt izmantota ražošanā un lauksaimniecībā.

Savukārt trešā vieta piešķirta studentu jaunuzņēmumam EasyZeek no Norvēģijas, kas izmanto tehnoloģijas, lai palīdzētu elektriķiem, galdniekiem, santehniķiem un citiem meistariem atrast aiz sienas un sienās slēptus, grūti pieejamus objektus — vadus, caurules, šahtas un līdzīgus.

Fināla ietvaros pasniedza arī vairākas speciālbalvas labākajiem uzņēmumiem.

Jaunuzņēmums Cook me up no Francijas, kas radījis jaunas koncepcijas restorānu, saņēma inovatīvākā produkta balvu Avanade Digital Innovation Award — 1000 eiro un iespēju tikties ar ASV tehnoloģiju uzņēmuma Avanade vadības komandu. Kale Nyabo no Dānijas, kas pārdod Ugandas vientuļo māmiņu rokdarbus internetā, saņēma Visa Digital Commerce Everywhere Award — komerciāli perspektīvākā jaunuzņēmuma titulu, 1000 eiro naudas prēmiju un iespēju apmeklēt VISA inovāciju centru 2019. gada rudenī Londonā. Īpašu apbalvojumu — Accenture Meaningful Innovation Youth Award un 1000 eiro, kā arī Accenture vadības konsultācijas biznesa attīstībai — saņēma uzņēmums Bulletin.ai no Somijas, kuru risinājums palīdz ziņu aģentūrām automatizēt iesūtīto preses relīžu klasifikāciju.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt tikai četras dienas nedēļā tuvākajā laikā negrasās.

Db.lv rakstīja, ka "Microsoft" meitasuzņēmums Japānā augustā veicis eksperimentu, strādājot tikai četras darba dienas nedēļā, kā rezultātā darbinieku produktivitāte esot pieaugusi par teju 40%.

"Latvijā pagaidām vēl neesam izmēģinājuši četru darba dienu nedēļu, kā to izdarījusi "Microsoft" pārstāvniecība Japānā, bet jau šobrīd kolēģi var ļoti brīvi plānot paši savu darba laiku un vietu - strādāt no biroja, mājām vai pat parka, ja tā ērtāk," paskaidro Renāte Strazdiņa, "Microsoft" vadītāja Baltijā.

"Microsoft Latvia" darbiniekiem esot iespēja izbrīvēt sev brīvu dienu, intensīvāk strādājot citās dienās, piemetina R.Strazdiņa. Pateicoties tehnoloģiju sniegtajām iespējām, attālināts komandas darbs arvien vairāk pietuvinās klātienes komandas darba efektivitātei.

IT tehnoloģiju un spēļu prezentētāju ārpakalpojumu nodrošinātājs Evolution Latvia sadarbībā ar mākslinieci Kristīni Luīzi Avotiņu īstenojis kafejnīcas projektu saviem darbiniekiem, ieguldot 400 tūkstošus eiro

Mākslinieces Kristīnes Luīzes Avotiņas sienu gleznojumi rotā piecas vērienīgas sienas. Kopējā kafejnīcas platība ir 400 m2, un tā paredzēta vairāk nekā trim tūksotšiem uzņēmuma darbinieku.

«Ideja par sadarbību ar gleznotāju Kristīni Luīzi Avotiņu mums radās sen – kad uzsākām biroja ēkas rekonstrukcijas projektu. Tobrīd mums vēl nebija skaidrs, kā šo sadarbību īstenot. Šogad, kad sākām domāt par kafejnīcas iekārtošanu, uzreiz sapratām, ka apjomīgajām sienām ir nepieciešami tieši mākslinieces gleznojumi,» stāsta projekta vadītāja un Evolution Latvia ēkas pārvaldības departamenta vadītāja Anna Kudrjavceva.

Evolution Latvia birojs ir iekārtots tā, lai tas būtu ērts un vizuāli pievilcīgs uzņēmuma darbiniekiem. Pamatideja ir uzņēmuma vidē saglabāt saikni ar dabu, tādējādi radot relaksētu atmosfēru. Šī ideja ir saglabāta arī kafejnīcas interjerā. Arī tur, līdzīgi kā citviet birojā, ir izvietoti īsti koki. Savukārt, mākslinieces sienu gleznojumi, kuros atveidoti dažādi dabas elementi, rada dzīvespriecīgu atmosfēru.

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

2020. gada sākumā Latvijā bāzētie starptautisko biznesa pakalpojumu centri bija automatizējuši un robotizējuši 10% no saviem procesiem, un tie prognozēja, ka turpmāko trīs gadu periodā tiks automatizēti 25% no apkalpotajiem procesiem.

Realitātē šo rezultātu nozarei izdevies sasniegt viena gada laikā, apliecina ABSL Latvia veiktā pētījuma dati. Turklāt 2021. gada sākumā veiktās aptaujas dati norāda uz to, ka līdz 2024. gadam nozare plāno automatizēt un robotizēt vidēji 43% no šobrīd apkalpotajiem biznesa procesiem globālā līmenī.

Straujš digitālās transformācijas kāpums starptautisko biznesa pakalpojumu centru (turpmāk tekstā “SBPC”) nozarē saistāms ar kopējo tehnoloģiju pieaugošo lomu globāla mēroga uzņēmumos, kā nepieciešamību uzlabot uzņēmumu darbības efektivitātes rādītājus. Vidēji 80% no nozares uzņēmumiem Latvijā aktīvi izmanto pieejamos procesu automatizācijas un robotizācijas risinājumus vai sekmīgi ir izveidojuši paši savas procesu automatizācijas komandas.

Microsoft Latvia vadītājas Renātes Strazdiņas pārziņā turpmāk būs visu trīs Baltijas valstu tirgi, informē kompānijā.

Primārais uzdevums, īstenojot Microsoft Baltija pārvaldību, būs sekmēt Microsoft tehnoloģiju pieejamību un izmantošanu, kā arī atbalstīt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu ekonomikas izaugsmi un pārvaldes efektivitāti, īstenojot digitālo transformāciju.

«Tas ir liels izaicinājums - virzīt jaunākās informācijas tehnoloģijas visās trīs Baltijas valstīs, kuras atrodas tik tuvu cita citai, bet ir atšķirīgas. Microsoft tehnoloģijas ir vienojošais kopsaucējs visām Baltijas valstīm, un es saskatu lielas iespējas ar Microsoft atbalstu turpināt mazināt digitālo plaisu un paātrināt jaunāko tehnoloģiju vienlaicīgu ieviešanu visās kaimiņvalstīs. Būtiska loma ir inovācijām un sadarbībai ar vietējiem uzņēmējiem, akadēmiskajām un pētnieciskajām institūcijām un organizācijām, lai veicinātu pētniecību un inovācijas IT jomā,» teic R. Strazdiņa.

Pētnieki izstrādā programmatūru, kas ļaus radīt sadarboties spējīgus robotus; pirmās daudzrobotu sistēmas tiks pielietotas telpu uzkopšanā.

Šobrīd zinātniekiem ir izdevies vienotā sistēmā saslēgt sešas robotizētas iekārtas, bet trīs gados, kad tiks īstenots projekts Daudzu robotu sistēmas industriālu telpu uzkopšanai, to skaits būtiski palielināsies. Šis ir viens no pieciem Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) projektiem, kura tehnoloģiju pārnesei augstskola no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) programmas Atbalsts pētniecības rezultātu komercializācijai piesaistījusi 300 tūkstošus eiro. Jau sāktas sarunas par izgudrojuma ieviešanu ražošanā ar vairākām starptautiskām kompānijām, kas izgatavo uzkopšanas iekārtas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - pirmdien prezentēja jauno 50 mārciņu nomināla banknotes dizainu, un uz jaunās banknotes būs matemātiķa un kriptogrāfa Alana Tjūringa attēls.

Tjūrings ir pazīstams kā slepeno kodu uzlauzējs, palīdzot sabiedroto spēkiem Otrā pasaules kara laikā. Viņš sniedza savu ieguldījumu, lai palīdzētu sabiedroto spēkiem nolasīt vācu jūras spēku ziņojumus, kas kodēti ar šifrēšanas mašīnu "Enigma".

50 mārciņu nomināla banknote būs pēdējā Anglijas Bankas izlaistā banknote, kurā papīrs tiks nomainīts pret polimēru materiālu. Jaunā banknote apgrozībā nonāks 2021.gada beigās.

Šī nomināla banknotes agrāk tika raksturotas kā "korumpētās elites valūta", un tā ir ikdienas darījumos vismazāk izmantotā nomināla banknote.

"Alans Tjūrings bija izcils matemātiķis, kura darbam bijusi milzu ietekme uz mūsu dzīvi pašlaik," prezentācijas pasākumā sacīja Anglijas Bankas prezidents Marks Kārnijs.

Tartu universitātē sadarbībā ar uzņēmumu "Bolt" atklāta autonomo transportlīdzekļu laboratorija. Tartu universitāte un "Bolt" prezentēja transportlīdzekli, kas tiks izmantots kā izmēģinājuma platforma lietišķo pētījumu projektā par bezpilota tehnoloģiju attīstību 4. līmeņa autonomam automobilim.

Tā vietā, lai izstrādātu transportlīdzekli, projekta mērķis ir izveidot autonomu braukšanas tehnoloģiju, koncentrējoties uz programmatūru un kartēm, papildus esošajai automašīnas platformai un atvērtā koda programmatūrai. Sadarbība ar Tartu universitāti veicina "Bolt" apņemšanos izpētīt veidus, kā autonomos autoparkus nākotnē būtu iespējams iekļaut uzņēmuma pakalpojumu klāstā gan Igaunijā, gan citās valstīs, tostarp arī Latvijā.

Tartu Universitātes Datorzinātnes institūta Uzņēmējdarbības sadarbības vadītāja un laboratorijas projektu vadītāja Anne Jēgere norāda: "Šodien prezentētais testa automobilis ir tehnoloģiju attīstības platforma, kas ļauj mums sākt pētījumus un attīstību vairākās ar autonomo autovadīšanu saistītās izpētes tēmās. Transportlīdzeklis ir aprīkots ar lāzeru radariem, radariem, kamerām, navigācijas sistēmām, kas nākotnē palīdzēs automašīnai patstāvīgi braukt. Mēs arī pētīsim iespējas, kā automātiski izveidot precīzas mašīnlasāmas, augstas izšķirtspējas kartes bezpilota vadībai, nodrošinot lietotāju un sistēmas drošību, un uzlabot saziņu starp cilvēkiem un transportlīdzekļiem.

Uzņēmums «Mikrotīkls» ir ziedojis 250 000 eiro Latvijas Universitātei (LU), lai turpinātu atbalstīt dabaszinātņu, medicīnas un veselības zinātņu jomas attīstību vēl plašākā mērogā. Līdzekļi tiks izmantoti esošo augstskolas projektu turpināšanai un pilnveidošanai.

SIA «Mikrotīkls» ir Latvijas uzņēmums, kas ražo datortīklu aprīkojumu. Tā pamatprodukcija ir bezvadu iekārtas un maršrutētāji. Kopš 2015. gada LU no mecenāta SIA «Mikrotīkls» ir saņēmusi četrus ziedojumus 2 miljonu eiro apmērā (2015., 2016., 2017. un 2018. gadā), kas arī ir novirzīti dabaszinātņu, medicīnas un veselības zinātņu attīstīšanai. LU fonds šos ziedojumus administrē, kā arī seko līdzi projektu attīstībai.

Pateicoties iepriekšējiem SIA «Mikrotīkls» ziedojumiem, LU pētnieki un mācībspēki ir īstenojuši 16 projektus, tai skaitā, īstenota pirmā LU zinātnieku ekspedīcija uz Antarktiku, izveidota eksperimentāla laboratorijas kristālu audzēšanas iekārta, starpdisciplināra pētījuma ietvaros izdota grāmata «Senākie iedzīvotāji Latvijas teritorijā. No kurienes esam nākuši?», izstrādāta nieru audzēja agrīnās diagnostikas metode, tāpat realizēti vairāki projekti studiju un pētniecības vides uzlabošanai – IT radošās darbnīcas, pilnveidota pieejamā infrastruktūra Fizikas nodaļā, izveidots mūsdienīgs Eiropas līmeņa datorzinātnes studiju programmu piedāvājums u.c.

Lielākajās universitātēs, kā arī vairākās mācību iestādēs reģionos vērojams studējošo skaita pieaugums. Privātajās augstskolās, kas fokusējās uz studijām krievu valodā, studentu skaits saruks.

Latvijas Universitātē (LU) bakalaura studijās pēc pamatuzņemšanas līgumu noslēguši 2842 reflektanti, kas ir par 15% vairāk nekā pērn, bet Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) pamatstudiju programmās jau noslēgti 1486 līgumi. Vasaras uzņemšana RSU noslēdzās ar rekordlielu studētgribētāju aktivitāti - pamatstudiju programmās tika saņemti 7099 pieteikumi no 2273 personām, kas bija par 20% vairāk nekā pērn. Ne tik labi rezultāti ir studētgribēšanai maģistantūrā, piemēram, LU maģistra studijām pieteikušies 1093 reflektanti, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Uzņemšana dažāda līmeņa studijām daudzās augstskolās vēl turpinās. Joprojām ir daudz brīvu budžeta vietu.

Triju gadu laikā Latviju pameta 15,4 % no Ventspils Augstskolas programmas Datorzinātnes, 10,5 % no LU programmas Matemātiķis statistiķis, 7,7 % no RSU programmām Audiologopēdija, Fizioterapija, Rehabilitācija, Uzturzinātne, 7,1 % no RTU programmām Ražošanas tehnoloģija, Inženiertehnika, mehānika un mašīnbūve un 7,0 % no LU programmas Bioloģija 2017. gada absolventiem.

Šoreiz tiek pabeigts augstskolu absolventu monitoringa apskats. Privāto koledžu un augstskolu atalgojums, absolventu reģionālais sadalījums programmu līmeni tika aplūkots DB 14. marta rakstā Privāto augstskolu absolventu sasniegumi. Šajā rakstā tiks aplūkoti citi privāto augstāko izglītības iestāžu absolventu rādītāji programmu vai programmu grupu līmenī, kā arī noslēguma dati par visām - gan valsts, gan privāto mācību iestāžu - programmām ar vislielāko emigrāciju un programmām, par kuru absolventiem ir liels datu trūkums.

Rakstā tiek izmantoti augstskolu absolventu monitoringa rezultāti, tā laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā, līdz pat 2020. gadam ieskaitot, izvērtās Latvijas augstāko izglītības iestāžu absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Latvijas augstākās izglītības iestādes tiek iedalītas četrās lielās grupās - valsts augstskolās, privātajās jeb juridisko personu dibinātajās augstskolās, valsts koledžās un privātajās koledžās.