Jaunākais izdevums

Jūrmalas pilsētas pašvaldība veic vides aizsardzības pasākumus kāpu zonas stiprināšanai, pieberot smiltis Majoru pludmalē. Darbi tiek veikti, lai mazinātu krasta eroziju un veicinātu pludmales zonas saglabāšanu.

Kopš 2015. gada smilšu piebēršana kāpu stabilizēšanai tika veikta Kaugurciema pludmalē, šonedēļ smilšu piebēršana notiek arī Majoru pludmalē, kur šādi darbi tika veikti arī pērn.

Kāpu stabilizācijas pasākumi erozijas mazināšanai tiek veikti saskaņā ar vides eksperta, ģeoloģijas zinātņu doktora Jāņa Lapinska veiktajiem krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem un izstrādāto metodiku.

Majoru pludmalē smilšu piebēršana tiks veikta aptuveni 520 metru garā joslā, sākot no Ērgļu ielas Tirgoņu ielas virzienā, pieberot kopumā līdz 5600 kubikmetrus smilšu. Ja būs labvēlīgi laika apstākļi, darbus plānots pabeigt līdz 4. aprīlim. Dr. geol. J. Lapinskis skaidro, ka smilšu piebēršana ir viens no efektīvākajiem veidiem, un šādu metodi izmanto arī citas Eiropas valstis. Kā priekšrocību zinātnieks min arī to, ka piebērtās smiltis organiski iekļaujas ainavā, līdz ar to uzlabojas teritorijas rekreācijas kvalitāte. Smiltis, kuras tiek piebērtas Majoru pludmalē, iegūtas Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā.

Kāpu stiprināšanai Jūrmalas pašvaldība vairāku gadu garumā veic arī citus darbus. Pludmalē atjaunota kārklu zona, savulaik Majoru pludmalē stādītas arī graudzāles – smiltāju kāpuniedre. Kāpas no izbradāšanas pasargā arī pludmalē izvietotās dēļu laipas, kas ierīkotas lielākajā daļā izeju uz pludmali. Šopavasar Bulduru, Dzintaru, Dubultu, Mellužu, Kauguru un Jaunķemeru pludmalē kopumā aptuveni 1900 metru garumā tiks veikta arī veco kārklu sēdināšana, apzāģējot tos aptuveni 30 cm augstumā, lai saknes sāktu dzīt jaunas atvases, – tās vislabāk uztver pludmales smiltis un atjauno kāpu valni. Savukārt no nozāģēto kārklu zariem veidos pinumu sētiņas, kas tiks izvietotas Dubultu, Kauguru un Jaunķemeru pludmalē smilšu aizturēšanai un atpūtnieku radītās ietekmes mazināšanai.

Pludmales kāpu stabilizēšanas darbi, veicot smilšu piebēršanu, Jūrmalā tika sākti 2015. gadā Kaugurciema pludmalē, jo tieši šī krasta zona ir visvairāk pakļauta noskalošanai un smilšu uzkrāšanās šajā posmā notiek lēni. Samērā augsts kāpu erozijas jeb noskalošanās risks ir ne tikai Kaugurciema pludmalē, bet arī Majoros. Tur kāpu eroziju veicina vairāki nelabvēlīgi faktori. Pludmali veido un starpvētru periodos nelielā apjomā papildina ļoti smalkas smiltis, kas nodrošina gruntsūdens pacelšanos līdz pat pludmales virsmai, tādējādi smilšu virskārta nenožūst un vēji mitrās smiltis nevar iepūst kāpu joslā. Tāpat vētru laikā pludmalē un seklūdens joslā veidojas pārrāvuma straumes, kas aiznes smalkgraudainās pludmales smiltis dziļi zemūdens nogāzē. Kāpu eroziju veicina arī ļoti augsta antropogēnā slodze – šajā pludmales posmā atpūšas daudz cilvēku un rezultātā kāpu veģetācija tiek izbradāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, turpinot kāpu zonas stiprināšanas darbus, veikta kārklu apzāģēšana un sakopšana, kā arī izveidotas kārklu pinumu sētiņas.

Otrdien, 9.maijā, pinumu veidošanā iesaistījās arī Pumpuru vidusskolas skolēni, Dubultu peldvietā izvietojot sētiņas 30 metru garumā, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Pumpuru vidusskolas 10. klases skolēni sētiņu pīšanu veica bioloģijas mācību stundas ietvaros. Darbus skolēniem ierādīja pašvaldības Vides nodaļa kopā ar kāpu stiprināšanas darbu veicējiem. Pumpuru vidusskola ir starptautiskās Ekoskolu programmas dalībniece un saņēmusi Zaļo karogu 2011.gadā, kas nozīmē, ka skolēni iesaistījušies ilgtspējīgas attīstības, vides izglītības un vides aizsardzības veicināšanā. Šopavasar Bulduru, Dzintaru, Dubultu, Mellužu, Kauguru un Jaunķemeru pludmalē gandrīz divu kilometru garumā veikta veco kārklu sēdināšana, apzāģējot tos aptuveni 30 cm augstumā, lai saknes sāktu dzīt jaunas atvases – tās vislabāk uztver pludmales smiltis un atjauno kāpu valni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas pašvaldība šonedēļ veic pludmales kāpu stiprināšanas darbus Kauguru pludmalē, krasta zonā pieberot un izlīdzinot smiltis. Darbi tiek veikti, lai ierobežotu krasta eroziju un veicinātu pludmales zonas saglabāšanu.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite, smilšu iekraušana, pārvešana un to izlīdzināšana Kauguru pludmalē izmaksā 21 tūkstoti eiro.

Kauguru pludmalē smilšu piebēršana notiek aptuveni 500 metrus garā joslā no Vēžu ielas Prīmulu ielas virzienā. Kopumā līdz nedēļas beigām plānots piebērt un izlīdzināt gandrīz 3000 kubikmetrus smilšu.

Pludmales kāpu stabilizēšanas darbi Jūrmalā tiek veikti kopš 2015. gada tajās pludmalēs, kurās ir samērā augsts kāpu erozijas jeb noskalošanās risks. Visvairāk noskalošanai pakļautās zonas pilsētā ir Kauguru un Majoru pludmales krasta zona. Smiltis, kuras tiek piebērtas Kauguru pludmalē, iegūtas Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums «Lockero», kas līdz šim Latvijā izgatavotās mantu glabātuves galvenokārt eksportēja, šā gada augustā savus skapīšus nolēma testēt arī Majoru pludmalē Jūrmalā, atrisot visiem zināmo problēmu - nepieciešamību pēc drošas mantu glabātuves pludmalē.

Pirmo mantu glabātuvi Majoru pludmalē «Lockero» uzstādīja augusta sākumā. Tā pagaidām darbojas testa režīmā, lai izvērtētu, kā modernās tehnoloģijas darbojas dabas un cilvēku ietekmē. Līdz šim izmēģināti dažādi ekrāni, pirms testa beigām plānots pamēģināt arī «Lockero» skapīšiem pieejamo funkciju - pirkstu skenēšanu, pēc kā tiek atpazīts skapīša lietotājs. Izmantojot šādu sistēmu, nav nepieciešami čeki un nekas cits kā tikai pirksta noskenēšana. Skeneris nolasa un atpazīst klienta pirksta gala kapilārus, līdz ar to cilvēka rokas var būt pat netīras vai slapjas, kā tas var gadīties, atrodoties pludmalē. «Tā bija sākotnējā ideja un mēs pie tās arī pieturēsimies. Majoros to pamēģināsim, kad šīs sezonas testa projekts ies uz beigām,» biznesa portālam db.lv stāsta «Lockero» līdzīpašnieks Raitis Stūrmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik, salīdzinot ar laiku vēl tikai pirms desmit gadiem, situācija ar būvniecību un saimniecisko darbību kāpu aizsargjoslā ir manāmi uzlabojusies

To DB apliecina aptaujātās pašvaldību amatpersonas, norādot, ka zemju, kas atrodas kāpu aizsargjoslā, īpašnieki kļūst izglītotāki, labāk saprot, ko var darīt un ko ne. Samnieciskās darbības liegumus un ierobežojumus nosaka Aizsargjoslu likums, kas gan mainīts ir gana bieži.

Nebūtu pareizi teikt, ka kāpu aizsargjoslā ir pilnībā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, skaidro Rojas apvienotās būvvaldes vadītājs Agris Jansons. Tā ir atļauta gadījumos, kad tā ir paredzēta attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā, kas ir izstrādāts saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Attiecībā uz saimniecisko darbību Aizsargjoslu likums paredz, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad tiek attīstīta osta vai attīstīti un pārbūvēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi. Tātad esošie uzņēmumi savu darbu var turpināt un attīstīt, taču jaunus veidot nedrīkst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība neatbalstīs priekšlikumu par Lielo kapu atpirkšanu, valstij izmantojot pirmpirkuma tiesības, tas izrietēja no Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) sacītā šodien pēc koalīcijas padomes sēdes.

Kučinskis pēc koalīcijas padomes sēdes norādīja, ka Lielo kapu aizsardzība tiks veikta citādāk, nostiprinot to likumā. Pašlaik attiecīgie grozījumi tiek skatīti Saeimā.

Savukārt īpašuma atpirkšana nav atbilstošs veids šī jautājuma risināšanai, izrietēja no premjerministra teiktā mediju pārstāvjiem.

Jau vēstīts, ka Saeima aizvadītajā nedēļā otrajā lasījumā atbalstīja koalīcijas pārstāvju sākotnēji iesniegto likumprojektu Lielo kapu un citu aizsargājamu vēsturisku vietu kultūrvēsturisko vērtību aizsardzībai.

Grozījumi paredz noteikt, ka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā nav pieļaujami tādi transporta, inženierkomunikāciju un infrastruktūras pārveidojumi, kuru rezultātā tiktu neatgriezeniski zaudētas vēsturisko dārzu, parku un kapsētu kultūrvēsturiskās vērtības vai samazināta teritorija, kā arī mainīta šo teritoriju izmantošana, kas neatbilst kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas mērķim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dome pieņēmusi lēmumu, kas ļauj Remam Karginam piederošajai firmai SIA Adlera turpināt būvniecību Bulduru kāpās līdz pašai pludmalei.

Dome nolēma atļaut SIA Adlera izstrādāt detālplānojumu zemesgabaliem 4.līnija 1A (platība 1858m2), Bulduri 1206, (platība 37390m2), Bulduri 1304. Zemesgabali atrodas Bulduros, krasta kāpās starp 2.līniju un 5.līniju. Teritorija atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un daļēji - Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas daļā bez apbūves.

Īpašuma tiesības uz zemesgabalu 4.līnija 1A, Jūrmalā, Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā SIA Adlera. Īpašuma tiesības uz zemesgabalu Bulduri 1204 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, nomas tiesības uz zemesgabalu 37390 kvadrātmetru platībā nostiprinātas SIA Adlera līdz 2030.gada 25.jūnijam. Zemesgabals Bulduri 1304, Jūrmalā, ir Jūrmalas pašvaldībai piekritīgs zemesgabals, kas nav reģistrēts zemesgrāmatā. Lokālplānojuma izmaksas (355,72 eiro pirms dokumenta izstrādes un tikpat pēc tās, papildus maksājot arī PVN) segs Adlera.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Igauņiem vērienīgi apbūves plāni Krasta ielā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņiem piederošs uzņēmums SIA Sudrabsala iecerējis vērienīgi mainīt Krasta ielas vaibstus Rīgā, paredzot tur pat 24 stāvu apbūvi.

Pašlaik norisinās detālplānojuma teritorijai Krasta ielā 33 (pēc adreses maiņas -Krasta ielā 1C), Rīgā publiskā apspriešana. Tās termiņš noteikts no 25.03.2019. līdz 23.04.2019 (ieskaitot). Detālplānojuma ierosinātājs ir SIA Sudrabsala, izstrādātājs SIA Metrum.

Detālplānojuma izstrādes mērķis – izstrādāt priekšnoteikumus iespējamajai un ilgtspējīgai teritorijas attīstībai, attīstot un īstenojot 2005. gadā izstrādāto apbūves koncepciju – detalizējot daudzstāvu dzīvojamo ēku (9 līdz 24 stāvi) grupas izvietojumu ar atbilstošu infrastruktūras nodrošinājumu.

Saskaņā ar attīstītāja kopējo apbūves teritorijas attīstības vīziju, kvartālā starp Salu tiltu, Krasta ielu un Daugavu (vēsturiskās Zvirgzdu salas teritorijā) paredzēts radīt pievilcīgu, atpazīstamu un dzīvotspējīgu augstas kvalitātes pilsētvidi – ar labiekārtotu publisko zonu, kurā cilvēkiem būtu prieks dzīvot, strādāt un atpūsties. Lai to realizētu, teritorijā kopumā paredzēts attīstīt gan dzīvojamo, gan jaukta tipa apbūvi, kura apvieno darījumu, tirdzniecības un dzīvojamās teritorijas, un aktīvās publiskās zonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija" ir pabeidzis pirmo deviņstāvu māju projektā "Krasta kvartāls" un pašlaik turpinās projekta otrās kārtas būvniecība, informē uzņēmumā.

"Krasta kvartāla" pirmajā ēkā ir pārdoti gandrīz visi jeb 95% dzīvokļi, savukārt otrajā ēkā ir rezervēti jau 35% dzīvokļi. Jau ziņots, ka kopumā projekta "Krasta kvartāls" attīstībā tiks investēti 40 miljoni eiro.

""Krasta kvartāla" projektā tiks radītas jaunas mājvietas vismaz 1200 rīdziniekiem, tā padarot "Krasta kvartālu" par būtisku pienesumu galvaspilsētas dzīvojamajam fondam, kā arī par virzītājspēku Maskavas forštates kopējā attīstībā," saka "Bonava Latvija" projektu attīstības vadītājs Elgars Vecvagars.

LASI ARĪ: Iedzīvotāju pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Cemety» vadītājs Miks Blate jau piekto gadu īsteno vienu no lielākajiem digitalizācijas projektiem Latvijā – kapsētu plānu un datu pārnešanu elektroniskā formātā, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Ikvienu kapu kopiņu plānots fotografēt un publicēt internetā.

Ideju par kapu digitalizāciju Mikam Blatem ieteica paziņa, sirms kungs. «Viņš bija mantojis Rīgā kapa vietu. Aizgāja uz kapsētu un tur gaidīja divas stundas, kamēr kapsētas grāmatās atrada minēto un nokārtoja visas formalitātes. Viņš atnāca pie manis un paprasīja: «Vai tiešām to nevar elektroniski sakārtot?» Un mēs sākām domāt,» atceras M. Blate.

Bija vajadzīgi ieguldījumi – aptuveni 200 tūkstoši eiro. Tā ir liela nauda, tāpēc vispirms braukuši uz Jelgavas pašvaldību ar piemēru un kapsētas plānu. «Kad viņi pateica, ka to grib, mums vēl digitālās platformas nebija. Arī turpmākos gadus firma strādāja ar zaudējumiem. Mērķis ir uzņēmumu uzturēt par sistēmas apkalpošanas maksu. Peļņa mums nav liela, digitalizējot mazas kapsētas, ir pat zaudējumi,» stāsta SIA «Cemety» vadītājs. Pieaugot apkalpojamo kapsētu skaitam, palielinās ieņēmumi un darbība kļūst rentabla.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

FOTO: Ar pieskārienu nodrošina biznesu

Ilze Žaime, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Lockero ražo gudrās mantu glabātuves, kas ar pirksta noskenēšanu dod piekļuvi darba instrumentiem vai līdzpaņemtām pusdienām savā mantu glabātuvē.

Rolanda Indriksona uzņēmums Lockero, kas dibināts 2012.gadā, nodarbojas ar mantu glabātuvju izgatavošanu, tirdzniecību un uzstādīšanu. Izmantojot modernās tehnoloģijas, Lockero strādā, lai radītu jaunus risinājumus mantu glabātuvju ražošanas nozarē. Atšķirībā no ikdienā bieži sastopamajiem pakomātu skapīšiem, kuru galvenās funkcijas ir ļoti līdzīgas ar Latvijā izgatavotajiem skapīšiem, Lockero koncentrējas uz sarežģītāku tehnoloģiju izmantošanu un papildu funkciju nodrošināšanu skapīšu lietotājiem. Tam piemērs ir skapīši, kas aprīkoti ar dzesēšanas iespējām, elektroiekārtu uzlādes iespēju, vendinga aparātu un kluso darba zonu izvietošanu starp mantu glabātuvēm. Arī pirkstu noskenēšana, lai piekļūtu noliktajām mantām, ir pašmāju uzņēmuma jaunievedums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas salā Ibicā noskatītais plumales kafejnīcas koncepts Liepājas zīmolam Red Sun Buffet izrādījies veiksmīgs un bizness jūras krastā turpinās arī ziemas periodā.

Zīmols Red Sun Buffet savu darbību uzsāka 2010. gada vasarā, atverot pludmales kafejnīcu Liepājā. Gadu gaitā, ņemot vērā to, ka aizvadītās vasaras bija biznesam veiksmīgas, nolemts, ka, spītējot sezonalitātei, jāstrādā arī ziemas periodā. 2017. gada septembrī blakus esošajai vasaras laikapstākļiem piemērotajai teltij tika novietota moduļu tipa kafejnīca, kas ir pārvietojama un strādā visu sezonu.

Jaunajā kafejnīcā ieguldīta uzņēmuma vairāku gadu peļņa, un kopējās projekta investīcijas veidoja aptuveni 70 tūkstošus eiro, no tiem 4000 eiro tika iegūti Liepājas pašvaldības mazo un vidējo uzņēmēju projektu konkursā.

Kafejnīcas īpašnieks Mikus Alberts novērojis, ka pēdējo gadu gaitā ir bijušas tikai trīs siltas vasaras – 2010.,2015. un šajā gadā. Siltie laikapstākļi veicina konkurenci, kas neļauj atslābt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Rīgas brīvostas pārvaldes pasūtījuma ir uzsākti Daugavgrīvas krasta nostiprinājuma jeb BKRR dambja remontdarbi - daļa konstrukciju gada sākumā tika izskalota vētru un jūras līmeņa izmaiņu ietekmē.

"Tas pasargās ostas teritoriju no turpmākas krasta erozijas un iespējamiem pārplūšanas draudiem. Lai gan dambis ir ostas hidrobūve un celta ostas funkciju nodrošināšanai, esam ņēmuši vērā, ka iedzīvotāji šo vietu mēdz izmantot nokļūšanai uz netālu esošo Daugavgrīvas molu. Līdz ar to paredzēts, ka sakārtojot šobrīd bojātās, bīstamās krasta nostiprinājuma pamatnes konstrukcijas, būs atjaunota arī iespēja pa to brīvi pārvietoties", akcentē Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Veicot teritorijas tehnisko apsekošanu, tika konstatēts, ka krasta nostiprinājuma dambja, kas sastāv no smilts uzbēruma un dzelzsbetona plākšņu virsbūves, bojātajā posmā betona plāksnes vietām ir gandrīz pilnībā sabrukušas, vietām to iztrūkst, savukārt liela daļa no smilts uzbēruma ir izskalota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs dzīvojamo namu segmentā "Bonava Latvija" uzsāk otro kārtu jeb otrās mājas būvniecību sešu namu dzīvojamajā projektā "Krasta kvartāls" Rīgā.

Otrās mājas būvniecības darbus plānots pabeigt šī gada nogalē, un tajā jaunas mājvietas 96 dzīvokļos tiks nodrošinātas vairāk nekā 190 iedzīvotājiem. Db.lv jau vēstīja, ka kopumā "Bonava Latvija" plānotās investīcijas "Krasta kvartāla" attīstīšanā ir 40 miljoni eiro.

"Krasta kvartāls" atrodas Krasta ielas apkaimē, netālu no atpūtas centra "Lido". Šajā projektā īstenosies cilvēku vēlme dzīvot plašā labiekārtotā un apzaļumotā vidē, vienlaikus atrodoties dažu minūšu attālumā no Rīgas centra un ar iespēju ērti piekļūt jebkuram Rīgas rajonam, pateicoties apkārt esošajai attīstītajai infrastruktūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Tūristu izpostīto filmas The Beach slaveno pludmali slēgs uz nenoteiktu laiku

LETA--AFP, 03.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taizemes pludmale, ko slavenu padarīja 2000.gadā uz ekrāniem iznākusī filma «The Beach» («Pludmale») ar Leonardo di Kaprio galvenajā lomā, tiks slēgta uz nenoteiktu laiku, lai palīdzētu tās ekosistēmai atkopties no tūristu bariem, trešdien paziņojušas amatpersonas.

Jūnijā pludmale tika slēgta uz četriem mēnešiem erozijas un piesārņojuma dēļ, ko izraisījis lielais tūristu pieplūdums. Taču pētījums, kas tika veikts šai laikā, liecināja, ka īstermiņa aizliegums nebūs pietiekams risinājums un kaitējums ir lielāks, nekā tika sākotnēji domāts.

«Mēs veicām novērtējumu katru mēnesi un atklājām, ka ekosistēmu ir nopietni iznīcinājis tūrisms,» sacīja Nacionālo parku biroja direktors Songtams Suksavangs, norādot, ka pludmalē ik dienas ieradās vidēji 5000 cilvēku.

Viņš sacīja, ka pludmale un tās augu sega ir pilnībā iznīcināta un to nevar izlabot četru mēnešu laikā. Tādēļ izlemts pludmali slēgt uz nenoteiktu laiku, kamēr ekosistēma atkopsies līdz normālam līmenim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk pilsētas uzraksts Liepājas pludmalē, jūras krastā būs jaunā veidolā un pludmalē atradīsies nevis kā līdz šim - tikai trīs mēnešus vasaras sezonā, bet visu gadu, informē Liepājas dome.

Šī projekta investīcijas ir 29 892, 20 eiro, paredzot arī ikgadējās uzturēšanas izmaksas 670 eiro. Jaunos burtus paredzēts uzstādīt līdz 10. maijam un noteikts, ka tie pludmalē atradīsies visu gadu, vismaz piecus gadus.

Kā norāda Liepājas domes sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne, tad pagājušajā gadā tika izsludināts atklāts metu konkurss, kurā kopumā piedalījās seši pretendenti. Par vispiemērotāko risinājumu – ņemot vērā gan tehniskos, gan ilgnoturības, gan vizuālā izskata un cenas faktorus, tika atzīts SIA «Stage Art» piedāvājums un pagājušajā nedēļā tika noslēgts līgums par jaunu pludmales burtu izveidošanu un uzstādīšanu. Objekta mākslinieciskais koncepts pieder liepājniekam Miķelim Šķilam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VIDEO: 8 miljonus vērtais Krasta ielas remonts pabeigts, bet ar defektiem

Zane Atlāce - Bistere, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krasta ielā ir pabeigti ielas seguma atjaunošanas darbi, taču ne bez defektiem - atklājies, ka lietus ūdens lūkas pārāk skaļi klaudz.

Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs pastāstīja, ka oficiāli Krasta ielas remontdarbi pabeigti 31.jūlijā, dokumentācija būvvaldē tiks iesniegta augustā. Projekts sadalīts trīs kārtās, pašlaik pabeigta otrā kārta, pirmo kārtu paredzēts noslēgt nākamgad. Pašlaik Krasta ielas posmā no Salu tilta līdz Ogres ielai nomainīts segums, uzstādītas jaunas ceļa zīmes. «Runājot par kvalitāti – ir, ko parādīt būvniekam, lai viņš to izlabotu. Ir jautājumi par zemes kvalitāti, par bruģa ieklāšanas kvalitāti u.c., bet šos momentus būvuzņēmējs izlabos. Lietus ūdens pieņēmēji ir pārāk skaļi, jāsaprot, kāpēc. Kad brauc mašīnas, tas ir ļoti skaļi, tā tas nevarētu palikt,» teica V.Reinbahs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Krasta City" izsludinājusi publisku metu konkursu par teritorijas attīstības vīziju apbūvei Daugavas labajā krastā (kvartālā starp Salu tiltu, Krasta ielu un Daugavu (vēsturiskās Zvirgzdu salas teritorija)).

Konkursa rezultāts būs pamats visas teritorijas attīstīšanai kopumā, to sākot ar pirmo kārtu, kuras ietvaros tiks izbūvēta projektam nepieciešamā infrastruktūra, realizēta 17-stāvu biroja ēka, un labiekārtota pieguļošā teritorija.

Attīstītāja pārstāvji norāda, ka "Krasta City" būs A klases biznesa komplekss un publiski pieejama apbūve Daugavas labajā krastā. Plānotajā daudzstāvu apbūvē (līdz 17 stāviem) īpaša uzmanība tiks pievērsta infrastruktūras pieejamības, dzīves telpas kvalitātes, darba vides, videi draudzīgu risinājumu un izmaksu efektivitātes jautājumiem, vienlaikus nodrošinot unikālu atrašanās vietu pilsētas galveno ceļu krustpunktā un skatu uz Daugavu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

RB Rail par audita rezultātiem: Mēs esam gatavi rīkoties

Agnis Driksna, "RB Rail" AS pagaidu izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs; Ignas Degutis, "RB Rail" AS finanšu direktors, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rail Baltica" kopuzņēmums "RB Rail" AS ir rūpīgi izvērtējis vienotā audita rezultātus, kuru 2019. gadā veica trīs Baltijas valstu nacionālās audita institūcijas. Mēs pilnībā uzticamies un respektējam vienotā audita rezultātus, kurus izstrādāja neatkarīgas audita institūcijas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Mēs esam gatavi rīkoties un sākam īstenot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu taustāmas izmaiņas kopuzņēmuma atbildības jomās, kas izceltas audita ziņojumā.

Lai gan audita ziņojumā ir izcelti gan plānošanas, gan budžeta riski, "Rail Baltica" projekta ieviešana līdz 2026. gadam joprojām ir mūsu mērķis.

Mēs esam identificējuši galvenos priekšnoteikumus, kas nepieciešami šī mērķa sasniegšanai, ieskaitot uzlabotu lēmumu pieņemšanu projektēšanas un būvniecības posmā, kā arī savlaicīgu finansējuma pieejamību.

Ja šie priekšnosacījumi tiek efektīvi izpildīti, "Rail Baltica" projektu ir iespējams īstenot noteiktajā termiņā.

Atbildot uz audita secinājumiem par "Rail Baltica" izmaksām, jāuzsver: tā kā "Rail Baltica" globālais projekts ir sasniedzis būvprojektēšanas fāzi, projekta attīstītāju rīcībā ir aizvien detalizētāka tehniskā informācija par plānoto darbu apmēriem, kā arī parādās jaunas projektā ieinteresēto organizāciju prasības un vajadzības. Balstoties uz šo jauno informāciju, "Rail Baltica" izmaksas visās valstīs tiks atjauninātas pēc būvprojekta pabeigšanas 2021. gadā un turpmākiem pētījumiem par prognozētajām pasažieru un kravu plūsmām. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka ir arī daudz iespēju, kā samazināt projekta izmaksas, izmantojot kopīgus iepirkumus un viedus projektēšanas risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nosvinēti spāru svētki pirmajai dzīvojamo namu projekta Krasta kvartāls ēkai

Žanete Hāka, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot pēdējā būvniecības posma sākumu, nosvinēti spāru svētki pirmajai «Bonava Latvija» dzīvojamo namu projekta «Krasta kvartāls» ēkai.

Dzīvokļus pirmajā mājā plānots nodot ekspluatācijā nākamā gada sākumā. Dzīvojamo kvartālu veidos 6 deviņstāvu nami, kuros attīstītājs kopumā investēs vairāk nekā 40 miljonus eiro.

«Bonava dzīvojamais komplekss Krasta kvartāls būs nozīmīgs dzīvojamā fonda papildinājums pēdējo 20 gadu laikā ne vien Latgales priekšpilsētā, bet Rīgā kopumā. Turklāt tieši šis projekts, pateicoties tā labajai atrašanās vietai, apkārt esošajai ērtajai infrastruktūrai un pieejamajai dzīvokļu cenai, ir ne vien pieprasīts jauno speciālistu un ģimeņu vidū, bet ir arī ar augstu potenciālu sniegt pienesumu īres segmentam,» saka «Bonava Latvija» projektu attīstības vadītājs Mārtiņš Vonda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tallink Grupp" kuģis "Romantika" devies uz Nauta kuģu būvētavu Gdiņā, Polijā, lai tam veiktu plānotos apkopes un atjaunošanas darbus. Kuģis atradīsies kuģu būvētavā gandrīz divas nedēļas, un maršrutā Rīga - Stokholma atgriezīsies 25. janvārī.

Plānotās apkopes laikā tiks veikti regulārie tehniskās apkopes darbi un tiks atjaunotas vairākas pasažieru telpas, saskaņā ar atjaunoto zīmolu iegūstot pilnīgi jaunu izskatu.

Pasažieru telpās, piemēram, populārais zviedru galda restorāns tiks atjaunots saskaņā ar "Grande Buffet" konceptu, kuģa kafejnīca - "Coffee & Co" konceptu, kuģa krodziņš - saskaņā ar "Seapub" zīmolu. Pārmaiņas būs arī kuģa restorānos "Grill House" un "Russian Cuisine Aleksandra" un disko zālē "Space Disco".

Kuģa "Romantika" tehniskās apkopes un plānotie darbi paredz sagatavošanās darbus augstsprieguma krasta elektrības pieslēgumam. Kuģim tiks veikti tehniskie uzlabojumi, lai vēl vairāk uzlabotu tā energoefektivitāti un samazinātu emisijas. Palielināta efektivitāte un samazinātas emisijas ir visu "Tallink" kuģu prioritāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Kuģis vai māja: tiesa publisko fotogrāfijas

Zane Atlāce - Bistere, 19.01.2018

Valsts vides dienesta veiktā fotofiksācija administratīvā pārkāpuma konstatēšanas laikā 2011. gada nogalē.

Avots: Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nams

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pretēji izskanējušajai informācijai, tiesa konkrētajā lietā nelēma par to, vai ziņu fotoattēlā redzamā māja būtu kuğis.

Pretēji izskanējušajai informācijai, ka Pāvilostas novada Sakas pagasta pludmales stāvkrastā uzceltais atpūtas nams juridiski atzīts par kuģi, tiesa konkrētajā lietā nelēma par to, vai ziņu fotoattēlā redzamā māja būtu kuğis. Laikā, kad tiesa taisīja spriedumu, māja nemaz nebija uzcelta, teikts Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība (LATB) paziņojumā.

LATB valdes priekšsēdētāja Lauma Paegļkalna norāda, ka lietas ietvaros, pretēji presē izskanējušai informācijai, pēc būtības netika vērtēts jautājums par to, vai attiecīgā konstrukcija ir māja vai kuģis, jo par to lietā strīda nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Par miljonu eiro uzsāk Ķemeru ūdenstorņa pārbūvi

Zane Atlāce - Bistere, 08.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķemeros sākti pirmie atjaunošanas darbi Ķemeru ūdenstorņa pārbūvei un tam piegulošo ielu infrastruktūras pilnveidei, informē Jūrmalas dome.

Tāpat uzsākta skvēra labiekārtošana, kurā atrodas vēsturiskā skulptūra – cilnis «Tautu deja», kas tiks veidots kā publiski pieejama ūdens dzeršanas vieta. Restaurējot Ķemeru ūdenstorni, tajā ierīkos tūrisma informācijas punktu un skatu torni.

42 metrus augstā ūdenstorņa ēkas pirmajā stāvā būs tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā – izstāžu zāle, kurā veidos ekspozīciju par Ķemeru kūrorta vēsturi. Savukārt ēkas trešajā stāvā un uz ēkas jumta tiks izbūvētas skatu platformas ar norādēm par apkārtnē esošajiem apskates objektiem. Ūdenstornim tiks saglabāta arī tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecība pakalpojumu nodrošināšana. Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celts pirms 90 gadiem, 1929.gadā. Tas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Ķemeru kūrorts» teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāvilostas novada Ulmales stāvkrastā esošās «mājas-kuģa» īpašnieks Argods Lūsiņš būves pārvietošanas termiņu pagarinājis līdz 9.augustam, pastāstīja novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons («Mēs savam novadam»).

Mutiska vienošanās ar Lūsiņu panākta, kad kļuvis skaidrs, ka «māju-kuģi» aizvest no krasta kāpu aizsargjoslas nevarēs līdz jūlija sākumam, kā tika solīts iepriekš. Jauns termiņš ir 9.augusts, un dome no Lūsiņa pieprasījusi arī rakstisku apliecinājumu, taču to vēl nav saņēmusi.

Pašvaldība esot pārliecinājusies, ka īpašumā notiek sagatavošanas darbi, lai māju aizvestu, un būve tiek celta ar domkratiem, lai to novietotu uz ratiem, stāstīja Kristapsons.

Jau vēstīts, ka «māju-kuģi» līdz jūlija sākumam bija plānots pārvietot uz Lūsiņam piederošā zemesgabala tālāk no jūras, kur jau ir dzīvojamā un saimniecības ēkas.

No sākotnējās ieceres «māju-kuģi» aizvest pa jūru īpašnieks esot atteicies, jo Latvijas Jūras administrācija nav varējusi izsniegt apliecinājumu par šī objekta peldamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvaspilsētas satiksmes infrastruktūras projektiem Rīgas domes Satiksmes departaments šī gada budžetā ieplānojis 24,41 milj. eiro.

Tā liecina Rīgas domes portālā pieejamā informācija. Lielākā daļa jeb vairāk nekā 17 milj. eiro ir paredzēti transportbūvju pārbūvei, izbūvei un ielu seguma periodiskajai atjaunošanai. Kopējo summu veido neizmantoto līdzekļu atlikums no pagājušā gadā paredzētās mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām 13,96 milj. eiro apmērā un 10,75 milj. eiro uzturēšanai piešķīrusi VAS Latvijas Valsts ceļi. Jāmin, ka Rīgas pašvaldība pēdējos gados ir izpelnījusies asu kritiku par situāciju pilsētas ielās un uz tiltiem. Atsevišķi infrastruktūras projekti, kurus bija plānots uzsākt jau pērn, diemžēl uz priekšu kustas salīdzinoši lēni.

Atsevišķas lielās ielas Rīgā jau ilgāku laiku sagādā galvassāpes pilsētas iedzīvotājiem un viesiem. Viena no tādām ir Krasta iela. Iepriekš tika solīts, ka remontdarbi te sāksies jau pērn jūlijā, taču nekā. Iepriekš nu jau bijušais Rīgas vicemērs Andris Ameriks taisnojās, ka remontdarbu ieilgšana bieži ir saistīta ar nepieciešamību vispirms sakārtot pazemes komunikācijas, lai tuvākajos gados tās vairs nebūtu jāaiztiek, un tieši šis bijis arī viens no Krasta ielas remontdarbu aizkavēšanās iemesliem. Šis projekts ir sadalīts divās daļās. Proti, ir nošķirta velosipēdu infrastruktūras izveide un Krasta ielas brauktuves seguma nomaiņa. Pērn rudenī noslēgts līgums ar SIA Binders par seguma atjaunošanu Krasta ielas brauktuvei. Līguma summa ir 8,1 milj. eiro ar PVN, DB pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola. Arī gājēju/veloceļa pārbūves projekts esot gatavs un šobrīd notiek sagatavošanās darbi iepirkumam par objekta izbūvi. Plānots, ka visi darbi Krasta ielā tiks pabeigti šajā būvdarbu sezonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārstrādājot Krasta ielas remonta projektu un sadalot to divās daļās, remontdarbu izmaksas, visticamāk, varētu sadārdzināties, turklāt remontdarbu īstenošanu, neskatoties uz solījumiem, jūlijā, visticamāk, vairs nesāks.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola, Krasta ielas remontdarbu projektā ieviestas pārmaiņas, projektu lemjot sadalīt divās daļās. Tas nozīmētu atsevišķās daļās nošķirt velosipēdu infrastruktūras izveidošanu un Krasta ielas brauktuves seguma nomaiņu.

Viņa skaidroja, ka sākotnēji tika plānots saglabāt jau esošo gājēju un velosipēdu infrastruktūru, taču vēlāk lemts veloinfrastruktūru uzlabot, kas attiecīgi radīja nepieciešamību šo projekta daļu nodalīt no kopējā projekta.

«Ietves daļā notiks pārbūve, bet brauktuvē notiks seguma maiņa. Līdz ar to projekts paliek sarežģītāks,» atzina departamenta pārstāve. Uz jautājumu par to, vai projekta sarežģītības palielināšanās radīs papildu izdevumus, Ahuna-Ozola konkrētu atbildi nesniedza, taču atzina, ka veicamie darbi un to apjoms būs sarežģītāki.

Komentāri

Pievienot komentāru