Foto

Mana pieredze: no nezināma kambarīša izaug par dizaina kafejnīcu

Renāte Priede, speciāli DB
, 21.11.2013

Jaunākais izdevums

Vispirms ir sajūtas, un tikai tad seko bizness, tā savu kafejnīcu Mākonis raksturo Lauris Grass .

Savas gaitas Vecrīgā uzņēmums pirms pusotra gada sāka kā dizaina studija un stilīga, neliela kafijotava – ar kafiju, kūkām un pāris apmeklētājiem dienā. «Sākām rudens pusē, diezgan dramatiskā situācijā – neviens nezina, kas tas par kambarīti, neuzdrīkstas ienākt, apkārt nav daudz iestāžu. Taču pirmais stress jau ir pāri,» stāstu sāk Lauris.

Gadus divus pirms tam Lauris nolēma, ka savas mammas, dizaineres un tobrīd Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētājas Anitas Grases sasniegto vides iekārtošanas zinībās vajadzētu «vērtīgi materializēt». Tā dzima Inteliģences meistarklases lekciju cikls par arhitektūru, mākslu un kultūru, – interjerdizaina birojam pats pieliekot klāt arī dzīves stila kafejnīcu. Lauris pats mākslu un dizainu nekur studējis nav, bet izpratni par kvalitatīvu un labu dizainu, iespējams, ir mantojis no saviem senčiem – LMA profesora vitrāžista, grafiķa un gleznotāja Teņa Grasa, mākslas vēsturnieka un uzņēmēja Klāva Grasa un interjera dizaineres Anitas Grases. Māksla un dizains Laurim ir tuvi, un sevi viņš apzinās drīzāk kā impresāriju – «talanta radīt mākslu pašam nav, bet novērtēju gatavus darbus, spēju tos saprast un pasniegt. Tas ir vajadzīgs, jo mākslinieki paši to bieži nespēj – taisa smukas lietas, bet vajag menedžera pakalpojumus.»

Bez pieredzes

«Sākumā nebija ne jausmas, kā darbojas kafejnīca, kas un kā jāpērk, kā jāveido cenas un porcijas,» atceras Lauris. Kafejnīca un apkalpojošā sfēra viņam un kolēģiem ir jauna pasaule. «Visa komanda dara to, ko nekad nav darījuši – neviens nav strādājis apkalpojošā sfērā, kamēr sapratām, kādus traukus vajag, kā rīkoties ar izejvielām, virtuvi «palaidām» piecus mēnešus pēc tam, kad pirmajā stāvā sākām darboties ar kafijas automātu. Tagad jau mums ir trīs pavāri, pusdienas, vakariņas un korporatīvie pasākumi. Sākumā pat nevarēja runāt par pašizmaksas nosegšanu, bet šī gada sākumā beidzot pārstājām piemaksāt par savu esību – līdz šim mūs baroja interjeru joma,» viņš atzīst.

Mākoņa komandas vīzija ir kafejnīca ar pievienoto vērtību – dizaina veikalu, kur selektīvā veidā izlikti un nopērkami oriģināli un kvalitatīvi darbi. Tā ir savstarpēja mijiedarbība – kafejnīcas apmeklētāji ar interesi apskata dizaina lietas, savukārt veikala klienti nereti uzkavējas ilgāk, lai pēc pirkuma, piemēram, pavakariņotu, savu redzējumu skaidro Lauris. Šobrīd tiek pilnveidots sortiments. «Koncepts tiek būvēts katru dienu, un kopš pirmās dienas esam fundamentāli mainījušies – laika gaitā iegūts tēls, lai aptvertu visu, kas mums patīk un ko vēlamies piedāvāt galvenokārt no Latvijas dizaina, esam ķērušies arī pie internetveikala veidošanas – kafejnīcas plauktā visu salikt nevar,» viņš turpina.

Maza sarkana uguntiņa

Vienīgā norāde uz kafejnīcu un arī vienīgā gaismiņa Palasta ielā ir mazais Illy kvadrātiņš. Nejauši atnākt uz šo vietu gandrīz nav iespējams, piekrīt Lauris, nejaušu klientu šeit tikpat kā nav, tāpēc arī popularizēšanas veidi atšķiras no apdzīvotā ielā esošas kafejnīcas.

Paretam gan kāds no grupas atpalicis tūrists iemaldās, bet pārsvarā klienti ir apkārtnes biroju darbinieki pusdienlaikā un dzīves un darbošanās laikā iegūtie draugi un paziņas, kuri tad arī atved uz Mākoni savus draugus un draugu draugus. Tā pamazām uz ieteikumu pamata loks aug.

«Tie ir cilvēki, kuri novērtē personīgas attiecības, kas ļoti no svara Mākoņa komandai, ir fani no pirmās dienas, kad mūsu serviss, maigi izsakoties, bija vājš – visam pamatā ir tas, kā apmīļot un nosēdināt ienākušo svešinieku, lai viņš kļūtu par savējo un atgrieztos, lai nav tā, ka nāc desmitreiz uz vienu vietu un turpini justies kā svešais – ar klientiem apspriežam aktualitātes viņus un mūs interesējošās tēmās, varam izvest ekskursijā pa visiem četriem stāviem, radām mājīgumu, kā rezultātā daļa no viņiem kļūst par klientiem tālāk arī dizaina jomā. Ļoti spēcīgi darbojas ieteikumu forma – esošie klienti ved ciemos savus draugus,» stāsta Lauris.

Viņš pieļaujot, ka varbūt Mākonis ir vienīgā kafejnīca Rīgā bez košas milzu izkārtnes, kas cēlies no tā, ka ilgstoši nav varējuši iegūt izkārtnes saskaņojumu arhitektūras piemineklī iemitušajai kafejnīcai, tāpēc no šīs ieceres atteikušies – tāpat jāmeklē citi ceļi klientu piesaistei, ar izgaismotu plafonu attiecīgajā ģeogrāfiskajā novietojumā nebūtu līdzēts.

Sēdēt vannā pie abras

«Mēs sevi saucam par dizaina kafejnīcu, un tas uzliek spēcīgu atbildību un pienākumus, nepārtraukti veidojamies, bet no pirmās dienas esam bijuši kategoriski, ka šis process ir mūsu iekšējā attīstība, mēs neesam ar lielu budžetu startā paņēmuši interjeristu un saņēmuši gatavu projektu, kur viss sabalansēts, Mākonis ir dzīvs organisms, un varbūt tieši šajā faktorā vislabāk izpaužas dizaina kafejnīcas statuss, un tas arī atspoguļojas mūsu klientos,» spriež Lauris.

Tas Mākoni atšķirot no klasiskiem investīciju projektiem, kur viss tiekot saprojektēts, salikts un gatavs atvērts. «Esam sākuši no otra gala – vērtējuši lietas, izvēlējušies un turpinām to darīt. Interjerā esam iekļāvuši lietas, ar kurām lepojamies un kuras papildina cita citu. Sapirkt visu no Starka būtu pārāk vienkārši un arī pārāk garlaicīgi,» viņš turpina. «Zīmolu lietošana pati par sevi nav gaumes un stila paraugs, visa pamatā ir prasme kombinēt, un domājam, cik ērti ir atrasties attiecīgā vidē. Esam arī secinājuši un apzināmies, ka dažās jomās mums vēl tāls ceļš ejams, tas motivē.»

Dizains nav tikai lieta vai telpa, bet atmosfēra, kurai tiek pievērsta liela uzmanība, veidojot īpašu ēdienkarti un dzērienu piedāvājumu.

Nav domas būt stīviem, smalkiem un dārgiem, saka Lauris. Reti viesi ar lielu naudu esot cita niša, ar citiem standartiem apkalpošanā. «Negribam identificēties ar šo segmentu, mēs pat nezinām, kā tādā jāuzvedas,» viņš saka. Mākonis vairāk esot dzīvesveids, nevis gourmet piedāvājums ar spēcīgu menedžmentu un perfektu kārtību. Nepārtrauktais veidošanas process uz vietas ir ļāvis visai komandai izprast, uz ko un kā reaģē klients, izdarīt secinājumus un augt tālāk. «Labāk, lai mēs savam klientam būtu pieejamāki biežāk. No biznesa viedokļa varbūt nepareizi un varbūt ļoti sarežģīti. Šādam biznesam vajadzētu piederēt pavāriem, bet mēs esam mazliet apgāzuši šo patiesību, no ļoti pieticīgas virtuves paaugušies jau līdz kvalitatīvam piedāvājumam.»

Mākoņa ilgtermiņa mērķis – nostiprināties multifunkcionālā piedāvājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupes kafejnīca un vīna veikals «Friends» gatavojas logo maiņai, lai izvairītos no iespējamām problēmām saistībā ar autortiesību likuma pārkāpšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja veikala vīnzinis Edgars Karelis.

E. Karelis ir Latvijas Vīnziņu Asociācijas biedrs, kuram vīni par nopietnu un profesionālu aizraušanos esot kļuvuši pirms desmit gadiem. Publiski pieejamā informācija liecina, ka E. Karelis iepriekš darbojies kā maksātnespējas administrators.

Tiekoties saistībā ar kafejnīcu «Friends», viņš biznesa portālam db.lv stāstīja, ka savulaik izlēmis atvērt vīnu veikalu, sākusies telpu meklēšana Mārupē, kur dzīvo gan pats, gan pazīstams bijis potenciālais klientu loks. Jau sākotnēji ir bijis skaidrs, ka vīnu piedāvājums netiks veidots tik plašs kā lielveikalā, tādēļ klāt nākusi E.Kareļa dēla Brendona Kareļa doma par kafejnīcas izveidi, nodrošinot pilnīgu telpu izmantojumu, jo noskatītās telpas bijušas gana plašas - ar iespēju nākotnē attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēloties mākoņskaitļošanas pakalpojumus, lietotājiem vajadzētu ņemt vērā tehnoloģiju spēju tikt galā ar dažādiem draudiem, šifrēšanas iespējas un pakalpojuma sniedzēja atbilstību drošības prasībām , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mākoņskaitļošana ir datu pārstrādes forma, kas pēc būtības var aizstāt datu uzglabāšanas infrastruktūras izvietošanu uzņēmumu telpās. Līdz ar to nav būtisku atšķirību starp datu drošības un konfidencialitātes prasībām datu uzglabāšanas iekārtām uzņēmumu telpās un mākoņos, DB norāda Microsoft Centrālās Eiropas un Austrumeiropas reģiona vadītājs sabiedrības drošības un aizsardzības jautājumos Roberts Kosla. Mākoņskaitļošanas pakalpojumu sniedzējiem jāsaprot un jāatbilst lietotāju prasībām, tāpat kā par to rūpējas IT administratori, kas apkalpo ierīces uzņēmumos. Tādēļ mākoņskaitļošanas pakalpojumu sniedzējiem ir svarīgi atbilst pakalpojumu un regulatoru prasībām. Izvēloties šos pakalpojumus, lietotājiem vajadzētu ņemt vērā tehnoloģiju spēju tikt galā ar dažādiem draudiem, šifrēšanas iespējas, uzstādīšanas sarežģītību, atbilstību drošības prasībām, īpaši starptautiskajiem standartiem un neatkarīgu drošības ekspertu vērtējumu par attiecīgo tehnoloģiju, uzskaitīja R. Kosla.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Valmieras stikla šķiedras meitas uzņēmuma ražojums izmantots Romas jaunajā konferenču centrā

Lelde Petrāne, 22.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Valmieras stikla šķiedra meitas uzņēmuma Valmiera Glass UK Ltd. ražotā tekstilmembrāna Atex® izmantota Romas jaunajā konferenču centrā, kuru projektējis Masimiliāno Fuksas (Massimiliano Fuksas).

Konferenču centrs līdzinās milzu taisnstūra stikla kastei, kuras iekšpusē izvietota auditorijas telpa - neierastas formas struktūra, kas veidota no tērauda karkasa, pārklāta ar Valmiera Glass UK Ltd. ražoto silikona stikla šķiedras Atex® tekstilmembrānas apvalku. Inovatīvās formas dēļ šo telpu sauc par La Nuvola jeb Mākoni, un izveidē izmantota Atex® 2000 TRL WS14 tekstilmembrāna 24 000 kvadrātmetru platībā.

Konferenču centra komplekss šobrīd tiek uzskatīts par itāļu arhitekta vērienīgāko un ambiciozāko projektu 55 000 kvadrātmetru platībā ar kopējām izmaksām 353 miljonu eiro apmērā. Komplekss, galvenokārt būvēts no stikla un tērauda, ietver Mākoni, konferenču telpas, iepirkšanās zonu un viesnīcu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augošajai tendencei atteikties no sprostos dētu vistu olu izmantošanas šogad pievienojušies vairāki uzņēmumi - picēriju tīkls «Čili Pizza» ar 23 picērijām, restorāni «36.Line», «Ferma», «Kaļķu vārti», «Domini Canes», «Goldingen room», «ID Gourmet», «KOYA», «Martinelli», «OGLE», «Zilā Govs», «Colonel Brew Pub & Kitchen», kokteiļbārs «Mākonis Cocktails & Design», kafetērija «DOMA», viesnīcas «Wolmar» un «Dome Hotel & SPA», informē biedrība «Dzīvnieku brīvība».

Kokteiļbāra «Mākonis Cocktails & Design» pārstāvis Lauris Grass biznesa portālam db.lv stāstīja, ka olas tiek iepirktas no zemnieku saimniecības «Rītnieki». Viņš atzīst, ka tas sadārdzina ēdienu cenu. «Viss neapstājas pie tā, ka vistas tiek turētas brīvos apstākļos un skaidra pa pļavu. Svarīgi ir arī tas, ko šīs vistas ēd.» Par to, ka kokteiļbāra ēdienu sastāvā ir dabiskas vistu olas, bāra vadītāji informē klientus, to norādot gan ēdienkartē, gan sociālajos tīklos.

Restorāna «Ferma» menedžeris Raimonds Palms paskaidro, ka saistībā ar dabisko vistu olu izmantošanu cenas palielinātas netiek, jo izmaksu pieaugums nav tik būtisks. Ēdienkartē speciāli tas netiek norādīts, taču, ja kāds interesējas, tad par to tiek informēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biznesa vieta - Saulkrasti: Jo saule siltāka, 
jo bizness rosīgāks

Signe Knipše, 01.08.2014

Bārs Mare Saulkrastos strādā jau 12 gadus. Vieta un laikapstākļi ir svarīgākie nosacījumi veiksmīgam pludmales biznesam, uzskata bāra īpašnieks Uldis Vizbulis.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Saulkrasti atdzīvojas,» saka uzņēmēji, kuru bizness ir saistīts ar pludmali un atpūtniekiem

Tādā vasaras laiciņā kā nule aizvadītais jūlijs šķiet, ka pludmales un atpūtnieku bizness tik varētu augt un zelt. Ziemā Saulkrastos ir ap pieci tūkstoši iedzīvotāju, vasarā skaits sasniedzot pat 50 tūkstošus.

Pilsēta vistuvāk saulei – tā dižojas Saulkrasti. Gandrīz pirms 200 gadiem uz Bīriņu muižas zemes, uz dienvidiem no Ķīšupes tika dibināta Neibāde – kā Vidzemes muižniecības peldvieta. Pērnā gadsimta 30. gados vāciskā Neibāde tika pie latviskā vārda Saulkrasti. Vēlākos laikos tiem pievienoja Pēterupes apdzīvoto vietu Pabažus. Tā Saulkrasti pamazām stiepušies garumā, līdz sasnieguši pašreizējos 17 km.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Biznesa vieta: Strēlnieku iela - starp jūgendstilu un celtniecības putekļiem

Linda Zalāne, speciāli DB, 28.06.2019

Cilvēku ceļš ved uz kafejnīcu Buberts gan pēc pusdienām, gan gardām kūkām, bubertu un smalkmaizītēm, kuras ir šīs vietas saimnieces Sanitas Lūses īstais lepnums.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstītāji pēdējos gados ir atvēzējušies vairākiem projektiem Strēlnieku ielā Rīgā, kas nozīmē pārmaiņas šajā apkaimē nākotnē; mājvietu tur rod aizvien jauni komersanti.

Tiek sapostas ēku fasādes un būvēta jauna viesnīca un daudzdzīvokļu ēka, kas turpmāk varētu nodrošināt gan iedzīvotāju, gan tūristu plūsmu mazajiem komersantiem, kuri rosās šajā ielā. Tieši ar gaišām domām par skaisto nākotni šobrīd komersanti un jau esošie ielas iedzīvotāji un biroju darbinieki pārdzīvo šo laiku, jo putekļu mākonis ne vien aizsedz skatu uz greznajām jūgendstila ēkām, bet arī pasliktina ikdienu garāmgājējiem un tiem, kuri te attīsta biznesu. Tomēr putekļu sērga ir pārejoša lieta, un pozitīvā šajā ielā ir krietni vairāk, šīs vietas plusus izceļ gan tie uzņēmumi, kas te darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, gan tie, kas šīs ielas potenciālu saskatīja pirms dažiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēja Līva Jaunozola dara vairākas lietas vienlaikus – vada moderno Latvijas preču veikaliņu Popup Store Vecrīgā, ik pa laikam ļauj satikties pāris tūkstošiem meiteņu Andelē mandelē, kuras grib tikt vaļā no savām vecajām drēbēm un iegūt jaunas, bet nesen viņa ir atvērusi kafejnīcu Rasols, kur Cēzara salātu vietā centrālo vietu ieņem šis ēdiens. Visam pa vidu auklē astoņus mēnešus mazo meitiņu.

Kad tikāmies pirmoreiz pirms septiņiem gadiem, tu strādāji par mākleri un bija tāds fikso randiņu projekts. Ko dari tagad?

Cik tas bija sen! Tagad esmu pievērsusies kafejnīcu biznesam, precīzāk – hobijam. Sen jau gribējās to izmēģināt un, manuprāt, labākā lieta, kā kaut ko piedzīvot, ir reāli to izdarīt. Rasols ir maza telpa, skaidrs koncepts un tādējādi tas ir paceļams projekts, nevis 400 m2 plašs restorāns. Tad tas būtu skarbs bizness, bet te mazā formātā var ielikt savu dvēselīti iekšā. Iepriekš te bija vinotēka ar savām ieražām, interjeru un sajūtām, tāpēc bija grūti šajā vietā izveidot kaut ko jaunu. Pusgadu nesapratu, kurā virzienā skriet, jo it kā varējām atvērt durvis un kafejnīca strādātu, taču tajā pašā laikā man nepatika vairākas lietas, un beigās ilgi visu pārveidojām, lai būtu tā, kā tagad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO,VIDEO: Durvis ver pirmā zero waste kafejnīca Rīgā

Monta Glumane, 21.03.2019

Kafejnīcas izveidotāji - Ulla Milbreta un viņas vīrs Johans Safrajs (Yohann Saffray).

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunnedēļ Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca Café M.

Kafejnīcas izveidotāji ir latviete Ulla Milbreta un viņas vīrs francūzis Johans Safrajs (Yohann Saffray).

Db.lv jau rakstīja, ka bezatkritumu ideja kafejnīcas koncepcijā izpaudīsies dažādi. Ir paredzēts kompostēt radītos organiskos atkritumus, izmantojot industriālā komposta mašīnu – tie tiek iestrādāti augsnē diennakts laikā. Cilvēki kafejnīcu varēs apmeklēt ar savu krūzīti, bet, ja viņiem savas krūzītes nebūs, tad par vienreizlietojamo krūzīti būs jāmaksā papildus. Tādā veidā cilvēkiem būs izvēle – maksāt par produktu vai maksāt papildus arī par iepakojumu, kas tiek lietots dažas minūtes. Tāpat uzņēmēji vēlas ieviest depozīta sistēmu krūzītēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs pieci gadi, kopš Kristīne Baranovska kļuva par Kalvenes kafejnīcas un viesnīcas «Spāres» īpašnieci. Viņas vadītā kafejnīca ne tikai kļuvusi populāra vietējo iedzīvotāju, garāmbraucēju un tūristu vidū, ēdināšanas pakalpojumi pieprasīti arī izbraukumos, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

K. Baranovska par kalvenieci sevi sauc 18 gadus, kad uz Kalveni pārcēlās no Gramzdas. «Nebiju vietējā, bet te ātri visus pieņem,» dzīvesvietu raksturo K. Baranovska. Pēc Kalvenes pamatskolas beigšanas mācījusies par reklāmas speciālisti, tad apguvusi transporta loģistikas zinības, vēl pēc tam izmācījusies par ekonomisti. Pilnīgi ar ēdināšanu nesaistītas jomas, taču tas viss noder uzņēmuma sadzīves organizēšanā. «Pa vasarām Kalvenē vienmēr atradu darbu, lai nopelnītu. Vienu gadu vasarā tiku pastrādāt šajā pašā kafejnīcā, kura tolaik piederēja Ilzei Jansonei, ar ko man bija labi kontakti saglabājušies vēl ilgi pēc tam. Kad mācījos, gāju praksē, man bija Liepājas posms. Arī pēc tās vasaras atgriezos pilsētā, kur pēc mācībām strādāju algotu darbu. Taču, kad mana meitiņa paaugās, sapratu, ka negribu vairs kādam citam naudu pelnīt, bet pati būt sev noteicēja. Atcerējos, ka Ilze jau agrāk man piedāvāja, vai negribu palikt šeit uz vietas par galveno, jo viņai lielākā daļa kolektīva brauca no Liepājas. Pēc gadiem sazinājāmies, un tā arī pārņēmu, vienojoties par sadarbību ilgtermiņā,» nonākšanu uzņēmējdarbības vidē atminas K. Baranovska, kurai tobrīd bija 23 gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sekojot idejai: Pēc kafejnīcas Miera ielā atver otru Pārdaugavā

Anda Asere, 05.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskatot potenciālu Pārdaugavā, Santa un Ingūna Kausiņas atver otru kafejnīcu Mierā.

Šobrīd ir divas kafejnīcas Mierā – pa vienai katrā Rīgas pusē, un nav izslēgts, ka pēc kāda laika būs vēl kāda, stāsta uzņēmējas. Kad viņas bija atvērušas pirmo kafejnīcu Mierā Miera ielā, klienti vaicājuši, kāpēc tādas kafejnīcas nav Pārdaugavā. «Nodomājām, ka būtu forši,» saka Ingūna. Tomēr nolēmušas nesteigties, taču paralēli visu laiku sekojušas līdzi nekustamā īpašuma sludinājumiem. Viņas bija noskatījušas telpas, kur šobrīd atrodas otra kafejnīca Meža ielā, bet tās tobrīd bija aizņemtas. Taču, kad tās atkal bija pieejamas, Ingūna un Santa nolēma tās tikai apskatīties – gribējās atvērt vēl vienu kafejnīcu, bet tajā pašā laikā viņas nebija līdz galam pārliecinātas par šo soli. Santa atminas, ka tētis teicis – šīs telpas obligāti «jāņem», jo perspektīva ir, rajons attīstās un ir rosība. Savā ziņā tas ir līdzīgs Miera ielas republikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biznesa vieta: Teātra un Gaujmalas ieskauts bizness

Lāsma Vaivare, 04.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja šeit nebūtu Valmieras drāmas teātra, droši vien nebūtu arī kafejnīcas

Tā DB atzīst Sandra Zīrāpe, kas saimnieko teātra pirmajā stāvā esošajā kafejnīcā Ceturtais cēliens. Arī teātra mājā esošā skaistumkopšanas salona īpašniece Simona Laure piekrīt – bizness cieši vijas ap teātri, lai gan šobrīd jau cilvēki nāk pie konkrēta meistara un vairs nav tik būtiski, kur salons izveidots. Savukārt pretim teātrim esošajā restorānā Rātes vārti šopavasar izveidots īpašs leģendārā režisora Oļģerta Krodera piemiņas stūrītis. Viņš restorānu sauca par savām otrajām mājām, par pirmajām ilgus gadus viņam kalpoja Valmieras teātris, kur viņš dzīvoja ne vien garīgi, bet arī fiziski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biznesa vieta: Baznīcas iela - klusa, bet ar potenciālu

Anda Asere, 28.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baznīcas ielu posmā no Ģertrūdes līdz Stabu ielai vislabāk raksturo tās uzņēmumu teiktais – līdzīga Miera ielai, zaļa, mierīga, klusa, nostāk no centrālajām galvaspilsētas ielām, bet ar attīstības iespējām.

Baznīcas ielā labi sadzīvo dažādi uzņēmumi – gan šī rajona ilgdzīvotāji, piemēram, vīna veikals Berno vīni, apakšveļas veikals Triumph un krodziņš Muklājs, gan jauni un moderni veikaliņi, kas pievienojušies samērā nesen.

Pirms gandrīz trim gadiem Baznīcas ielas puspagrabiņā sāka strādāt gaismas virteņu veikaliņš Cherry Picking. «Baznīcas iela ir nostāk no centrālās – Brīvības – ielas, bet tas mums patīk pat labāk, jo šeit ir kur atstāt mašīnu, cilvēki ir nesteidzīgi. Te ir tāda kā miera osta. Cilvēks, kurš te nāk, atbilst mūsu klienta profilam – viņam patīk interesantas lietas, vēlas nesteidzīgi iepirkties,» spriež Egija Taube, Cherry Picking līdzīpašniece. Viņas biznesa partnere Līva Vīgante uzskata, ka arī apkārt esošie uzņēmumi ir pluss, jo pamazām iela attīstās. «Arī man liekas, ka šī iela attīstās, te ir daudz interesantu veikalu,» saka Mišela Šehurina, filca apavu izgatavotāja Woolings mārketinga vadītāja. Uzņēmuma īpašniece Marija Vlasova piekrīt, ka šai ielai ir liels potenciāls. Viņai šī vieta patīk un viņas skatījumā te jūtama hipsterīgi intelektuāla enerģija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Pārdaugavā atvērta pirmā kaķu kafejnīca Latvijā Minka Cat Cafe, informēja SIA Draudzīgie kaķi līdzīpašniece Laura Pūce.

Tiesa, cik lielas investīcijas ieguldītas kafejnīcas izveidē, kā arī to, cik liela ir tās platība, uzņēmuma pārstāve neatklāja.

Kafejnīcā Rīgā uz vietas būs pieci kaķi, kurus Minka Cat Cafe saimnieces adoptējušas dzīvnieku aizsardzības biedrībā Ķepu-Ķepā.

Minka Cat Cafe īpašnieču Pūces un Zanes Kurmes mērķis ir ne tikai sniegt iespēju baudīt relaksējošo mieru, ko rada kaķi, bet arī veicināt dzīvnieku adopciju un cilvēku rūpes par pamestajiem kaķiem.

Tāpat kafejnīcā būs iespēja iegūt izglītojošu informāciju par patversmju darbu Latvijā un to, kā katrs no mums var palīdzēt tiem dzīvniekiem, kuri palikuši bez mājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēloties paplašināt suvenīru sortimentu un radīt vēlmi produktu iegādāties arī vietējiem, izveido T-kreklu kolekciju Riga/Snap ar labi zināmu vietu fotogrāfijām

«Man vienmēr ir patikuši stilistiski kvalitatīvi nestandarta suvenīri, kas saistīti ar apģērbu. Es pati esmu saskārusies ar to, ka jābrauc uz ārzemēm un kaut kas jāuzdāvina draugiem vai paziņām, bet neatrodu to, ko vēlētos. Tā es pamanīju, ka mums nav neviena krekla ar torņiem, tiltiem, arhitektūras tēmu. Latvijā bildes uz apģērba nav bijušas, vismaz ne tādā formātā, kā man patiktu. Tā ir brīva niša,» stāsta Elīna Vanaga, Riga/Snap (SIA H.R.V. Apparel) idejas autore.

Šobrīd fotogrāfijas uz apģērba esot viena no modes tendencēm, turklāt šogad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta. «Mēs trāpījām tādā laikā, kad Rīgai ir pievērsta liela uzmanība,» viņa teic. Attēli tapuši sadarbībā ar fotogrāfu Marisu Balodi. «Viņa bildēs ieraugām Rīgas pazīstamās vietas jaunā un neredzētā rakursā, iemīlam tās no jauna. Šo projektu vēlamies attīstīt, izveidojot jaunus, abpusēji saistošus sadarbības modeļus ar Latvijas fotogrāfiem kā radošā, tā finansiālā kontekstā,» saka Elīna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās darbību pārtraukusi mākslas kafejnīca «Jaunais Kolekcionārs» Vecrīgā, biznesa portālam db.lv apstiprināja mākslas kafejnīcu «Kolekcionārs» un «Jaunais Kolekcionārs» īpašnieks Edijs Eihmanis.

«Ir bizness, kas aiziet, un ir bizness, kas neaiziet. Bija pārāk lielas ekspektācijas par Vecrīgu,» komentē E.Eihmanis. Viņš atklāj, ka mākslas kafejnīca slēgta finansiālu iemeslu dēļ.

Īpašnieks stāsta, ka turpmāk «Jaunā Kolekcionāra» sortiments būs pieejams mākslas kafejnīcā «Kolekcionārs» Blaumaņa ielā. E.Eihmanis arī norāda, ka pirmā kafejnīca ir pārbaudīta vērtība un turpinās savu darbību.

Db.lv jau rakstīja, ka mākslas kafejnīca «Jaunais Kolekcionārs» Vecrīgā, Vāgnera ielā tika atvērta aizvadītā gada vasaras beigās.

LASI ARĪ:

FOTO: No viesmīļa par mākslas kafejnīcu īpašnieku

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieva un Andris Tarandas ēdiena gatavošanas mīlestību pārnesuši no savas mājas virtuves uz omulīgu vegānisko kafejnīcu Zaļais gurķis.

Ģimenes izlolotā kafejnīca durvis vērusi vien pirms pieciem mēnešiem, un par spīti faktam, ka tā atrodas nevis dzīvīgā pilsētas centra ielā, bet ostas tuvumā, uzņēmēji par klientu trūkumu nesūdzas. Kafejnīcas vajadzībām tiek nomātas komercplatības dzīvojamās mājas pirmajā stāvā; sēžot tajā, pa logu var vērot, kā ripo preču vilciena vagoni. Ik dienas kafejnīcā rosās tās saimnieki Ieva un Andris, palīgos reizēm nāk lielākie no viņu bērniem. «Mums ir liela ģimene – pieci bērni. Tas nozīmē, ka ik dienas dzīvojam kopā ar pieciem dažādiem cilvēkiem un katrs no viņiem atšķiras, arī viņu izvēles attiecībā pret ēdienu ir dažādas. Gadā mēs svinam septiņas dzimšanas un septiņas vārda dienas, kad organizējam mājas ballītes, uz kurām ierodas daudz draugu un radu. Viņu pamudināti, mēs nolēmām, ka varam pamēģināt savu prieku pret ēdiena gatavošanu nodot ne tikai viņiem, bet arī citiem cilvēkiem, kuri viesojas mūsu kafejnīcā,» stāsta Andris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biznesa vieta: Cēsīs dzīvība kūsā

Lāsma Vaivare, 26.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap Rožu laukumu Cēsīs dzīvība kūsā, biznesa veiksme gan lielā mērā atkarīga no tūristiem.

Cēsu vēsturiskajā daļā esošais Rožu laukums pēdējos gados pārvērties par pilsētas centru, atņemot šīs pozīcijas Vienības laukumam, saka vietējie. Lai gan banku, lielāku veikalu, jaunās Cēsu koncertzāles, intensīvākas satiksmes dēļ par pilsētas centru uzskatāms Vienības laukums ar Uzvaras pieminekli, dzīves baudītājiem īstā vieta, šķiet, ir Rožu laukums. Te līdzās viena otrai rindojas kafejnīcas, karstās dienās strūklakā šļakstās bērni, paveras skats uz Sv. Jāņa baznīcu un tikai rokas stiepiena attālumā ir Cēsu pils. Gar laukumu vijas Rīgas iela, pa kuru no galvaspilsētas puses viduslaiku pilsētā ierodas tūristi.

Ārpilsētas valdzinājums

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīca Terapija vienlaikus met divus izaicinājumus – piedāvā tikai vegānu ēdienus un to dara nomaļākā ielā, nevis Rīgas centrā

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Kafejnīca Terapija durvis vēra apmēram pirms gada, izvēloties Bruņinieku ielu starp A. Čaka un Avotu ielu, kur vismaz pagaidām nav nedz uzņēmēju, nedz pastaigu mīļotāju iecienīts pilsētas kvartāls. «Vietu meklēju apmēram divus gadus, jo gribēju savu uzņēmumu attīstīt tuvāk Avotu ielai, kas, manuprāt, tuvākā nākotnē varētu attīstīties par nākamo radošo kvartālu. Arī citās Eiropas galvaspilsētās lēnām notiek atsevišķu rajonu attīstīšanās tālāk no centra. Mīnus ir fakts, ka vismaz pagaidām šis ir tāds jocīgs rajons, kurā gandrīz nav biroju, līdz ar to nevar paļauties uz pusdienotājiem, kuri varētu saprast arī mūsu kafejnīcas koncepciju,» stāsta kafejnīcas Terapija īpašniece Elīna Dzelzkalēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar jauno BMW M5 nule ir uzstādīti divi jauni Ginesa rekordi - visvairāk nobrauktie kilometri nepārtrauktā sānslīdē jeb driftā astoņās stundās un drifta tandēmā ar diviem auto vienā stundā, pastāstīja «Inchcape Motors Latvia» BMW grupas vadītājs Ivars Norvelis.

BMW instruktors Johans Švarcs (Johan Schwartz) nepārtrauktā driftā astoņās stundās nobrauca 374,2 kilometrus, pārsniedzot iepriekšējo rekordu par 230 kilometriem. Tikmēr «BMW Performance» centra galvenais autobraukšanas instruktors Mets Malinss (Matt Mullins) drifta tandēmā aizvadīja 79,3 kilometrus.

«Vēl interesantāku šādu braucienu padarītu vien driftēšana uz ledus ar radžotām sporta riepām, tad saķere uz ledus būtu pat labāka kā uz slapja asfalta, bet kā papildu šova elements būtu sniega mākonis aiz mašīnas,» komentē latviešu drifta braucējs Kristaps Blušs.

Pēc sportista stāstītā, tik ilgu driftēšanu iespējamu padarīja fakts, ka trase nepārtraukti tika laistīta ar ūdeni. Salīdzinājumam - sacensībās uz sausas trases riepas nodilst un vairāk nav lietojamas pēc nieka 40 sekundēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta - Pretterorisma operācijā Doņeckā nogalināti vairāk nekā simts separātisti; morgi pārpildīti

Gunta Kursiša, 27.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Doņeckas Starptautiskajā lidostā nogalināto separātistu skaits ir pārsniezis simtu, un atsevišķi avoti vēsta par diviem simtiem nogalināto. Sociālajos tīklos tiek ziņots, ka Doņeckas morgi ir pārpildīti.

Viens no morgiem ziņo par vismaz 45 nogalinātiem separātistiem. Fotogrāfijas no morga ievietota arī šī raksta galerijā. Brīdinām, ka attēlos redzami vardarbīgā nāvē miruši cilvēki!

Teroristi ir sagrābuši morgu Kaļiņinas slimnīcā. ziņo Novosti Donbasa.

Pilsētas mērs paziņojis, ka sadursmju laikā miruši vismaz divi civiliedzīvotāji.

Armija paziņojusi, ka savā kontrolē gatava atgūt arī citus teroristu pārņemtus punktus. Naktī uz otrdienu kauja izcēlusies arī uz Ukrainas-Krievijas robežas, kur bruņoti kaujinieki no Krievijas puses ieradušies ar automātiskajiem ieročiem un granātām.

Db.lv jau rakstīja, ka naktī uz pirmdienu bruņoti teroristi pārņēma kontroli Doņeckas lidostā. Kijeva uz Doņeckas lidostu nosūtīja savus armijas spēkus, ieskaitot helikopterus un iznīcinātājus. Vispirms tika raidīti brīdinājuma šāvieni, kuriem atbildē sekoja šāvieni no separātistu puses, incidentam pāraugot apšaudē. Aculiecinieki ziņoja, ka pirmdien jau pa dienu virs lidostas pacēlies melnu dūmu mākonis. Galerijā augstāk varat aplūkot fotogrāfijas, kas netālu no lidostas iemūžinātas pirmdien. Attēlos redzami prokrieviskie kaujinieki un Ukrainas militārā tehnika virs lidostas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par vairāk nekā 25 tūkstošiem eiro pārdod daļu Krājbankas gleznu

Žanete Hāka, 30.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien notikušajā izsolē izdevās pārdot 16 likvidējamās AS Latvijas Krājbanka gleznas, informē bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Gleznas tika pārdotas kā vienota lietu kopība, un tajā ietilpa Ievas Iltneres gleznas Drošība, Galds dārzā, Būris, Rozā mākonis, Klusā daba, Koncerts diviem, Ilmāra Blumberga gleznas Pagrieziens, Kalns 1, Cilvēks un diva, Kaislības, Kalns 3, Gaisma, Zelta kalns, Debesis un cilvēks, Vinetas Kaulačas glezna Nebeidzamais un Ivara Heinrihsona glezna Klavieres.

Gleznas iegādājās juridiska persona no Latvijas par vairāk nekā 25 tūkstošiem eiro.

Otrā izsolē tika piedāvātas 36 gleznas, kuru autori ir, piemēram, Ārija Ērmane, Ira Rozentāle, Valdis Ķikuts un citi. Izsoles sākumcena bija 10,4 tūkstoši eiro. Šīs gleznas neizdevās pārdot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijas akcijas cenas burbulis piebriedis kā negaisa mākonis vasaras pēcpusdienā

Turpinoties investoru apmātībai, elektromobiļu ražotāja Tesla akcijas cena pirmdien sasniedza jaunu vēsturisku maksimumu, pakāpjoties līdz 267,26 ASV dolāriem, tādējādi kompānijas vērtībai pārsniedzot 33 miljardus ASV dolāru. Tomēr investoriem fiksējot peļņu pirmdien tirdzniecības beigās, kompānijas akcijas cena bija nokritusies zem 260 dolāru atzīmes, bet vakar tirdzniecības sākumā cena svārstījās ap 255 dolāru līmeni.

Šāds cenas samazinājums šķiet loģisks, ja ņem vērā, ka aptuveni mēneša laikā kompānijas akcijas cena spēja palielināties apmēram par 20%, bet kopš gada sākuma šo vērtspapīru tirgus vērtība ir pakāpusies gandrīz par 70%. Jautājums šobrīd ir par to, vai investoriem vajadzētu gaidīt tikai tehnisku korekciju, kas tradicionāli pavada strauji augošus vērtspapīrus, vai arī runa var būt par daudz iespaidīgāku kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnāla Pikolo mērķis ir komunicēt ar bērnu viņa valodā, mēģinot izprast un būt viņa līmenī.

Pikolo ir žurnāls pirmsskolas vecuma bērniem (no trim līdz pieciem sešiem gadiem). «Ideja radās manai kolēģei un draudzenei – māksliniecei Līgai Kičenai (Līga Kitchen), kura ir ilustratore, dzīvo Londonā un sadarbojas ar daudziem Latvijas žurnāliem, mūzikas grupām un modes zīmoliem,» stāsta Katrīna Tālberga, žurnāla Pikolo izdevēja un SIA Mācētprieks īpašniece. Līga piebilst, ka, Latvijā meklējot saviem bērniem kādu jauku aktivitāšu burtnīcu latviešu valodā, viņa secinājusi, ka veikalos gandrīz vispār nekā tāda nav un ir iemesls radīt latviešu bērniem kvalitatīvu, radošu, izglītojošu žurnālu.

Pikolo ir vārds žurnāla galvenajam varonim – mākonītim. Izdevēji to izvēlējušies, jo gribējuši kādu bērniem pazīstamu tēlu, un katrs bērns kopā ar vecākiem ir pētījis debesis un mākoņu formas un zina, ka tas spēj pārvērsties. Mākonis var būt dažāds – savilkties tumšs un dusmīgs, radīt zibeņus un pērkonu, tāpat tas var būt bēdīgs un liet gaužas asariņas. Līga uzsver, ka nosaukuma un krāsu paletes izvēle bija nozīmīga. Abas meklējušas vārdu, kas būtu bezdzimtes, lai žurnāls uzrunātu gan puišus, gan meitenes. «Attīstot žurnāla tēlu, jau no paša sākuma jutu, ka tam ir jābūt ļoti brīvam, draudzīgam un pieejamam,» norāda Līga.

Komentāri

Pievienot komentāru