Mazumtirdzniecība

Mazā formāta veikali ļauj ietaupīt laiku

Anda Daliņa, Nielsen Latvia Mazumtirdzniecības klientu apkalpošanas nodaļas vecākā speciāliste, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Mazā formāta veikalu skaits, to popularitāte pircēju vidū un apgrozījums arī Latvijā pieaugs. Arī Baltijas valstīs mēs piedzīvojam tās pašas pārmaiņas, ko citur pasaulē – urbanizācija, samazinās mājsaimniecības izmērs - dzimstības līmeņa samazinājums, vairāk cilvēku izvēlas dzīvot vieni paši, arvien biežāk cilvēki ietur maltītes ārpus mājas un citi iemesli. It īpaši tādām pircēju grupām kā jaunieši, strādājoši cilvēki arvien svarīgāk būs ietaupīt laiku uz katru iepirkšanās reizi, un tieši to piedāvā mazā formāta veikali.

Jau šodien redzam, ka mazumtirdzniecības ķēdes investē mazā formāta veikalu atvēršanā un attīstībā – Rimi Mini un Rimi Express, Maxima Express, parādās jauni spēlētāji kā, piemēram, Kool, tāpat arī tieši šī – mazā formāta – veikalos redzam vislielāko klāstu dažādu inovāciju, it īpaši attiecībā uz ēdienu un dzērienu līdzņemšanai piedāvājumu, kā arī pircēju ērtību nodrošināšanu, piemēram, pašapkalpošanās kases.

Jau šobrīd novērojam tendenci, ka tā saucamo «Convenience» jeb ērto iepirkumu veikalu apgrozījums Latvijā pieaug ievērojami straujāk, nekā lielveikalu apgrozījums, it īpaši runājot par pārtikas preču kategorijām. Arī citu «mazo» veikalu, kuru platība ir mazāka par 400 kvadrātmetriem, apgrozījums, piemēram, šā gada pirmajos četros mēnešos Latvijā pieaudzis straujāk, nekā lielo supermārketu un hipermārketu apgrozījums.

Jau pavisam drīzā nākotnē, visticamāk, arī Latvijā šī mazā formāta veikalos mēs redzēsim dažādas jaunas tehnoloģijas, kuras apmierinās arvien pieaugošās pircēju vajadzības pēc ērtas un ātras iepirkšanās – piemēram, innovatīvi norēķinu veidi. Cilvēki vēlēsies ietaupīt laiku uz iepirkšanos, un ilgas iepirkšanās vietā dos priekšroku patīkamai un saturīgai laika pavadīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiksmīgākais jaunais produkts Latvijā pērn bija atspirdzinošais dzēriens ar laimu «Coca-Cola Lime», ko nesen tirgū patērētājiem sāka piedāvāt starptautiskais dzērienu ražotājs «Coca-Cola Company», noskaidrots starptautiskās mērījumu un datu analīzes kompānijas «Nielsen» patērētāju uzvedības un izvēļu pētījumā.

Tam seko dzērienu ražotāja «Cido grupa» gaišā alus zīmols «Lāčplēsis Staburags Light», kurš atzīts par otru veiksmīgāko jauno produktu. Trešo vietu «Nielsen» pagājušā gada veiksmīgāko jauno produktu topā ieguvusi «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» ar produktu «Ādažu īstie kartupeļu čipsi ar krējuma un lociņu garšu».

Kompānijas «Nielsen» izpilddirektore Baltijas valstīs Ilona Leppa atzina, ka ik gadu tirgū nonāk tūkstošiem dažādu jaunu pārtikas produktu, dzērienu un patēriņa preču, konkurējot par patērētāju uzmanību. «Tā kā mēs jau desmit gadus izraugāmies tendencēm atbilstošākos un pievilcīgākos jaunos produktus, mēs esam ļoti tuvu tam, lai izprastu, kas šobrīd notiek tirgū. Es esmu visai pārliecināta, ka veiksmi nepieciešams noteikt objektīvi, ne tikai lai novērtētu jau paveikto darbu, bet arī lai uzvarētu nākotnē,» teica Leppa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazā formāta veikalu izaugsmi veicina vairākas objektīvas globālas tendences, tostarp urbanizācija, informē Žanna Kristeļa, «Nielsen Latvia» komunikācijas nodaļas vadītāja.

Pilsētnieki dzīvo arvien kompaktākos dzīvokļos, kuros ne vienmēr ir vieta produktu uzglabāšanai. Cilvēki apprecas un izveido ģimenes krietni vēlāk. Aizvien vairāk cilvēku dzīvo vieni - tas attiecas gan uz gados jauniem, gan veciem cilvēkiem. Mazās mājsaimniecības retāk gatavo, tām nav nepieciešams daudz produktu. Jaunatnes koncentrēšanās uz karjeras izaugsmi veicina augstāku ienākumu līmeni, salīdzinot ar citām iedzīvotāju grupām. Šādiem patērētājiem mazā formāta veikali kļūst par racionālu izvēli.

Aizņemtības palielināšanās darbā noved pie tā, ka patērētāji cenšas izvairīties no rūpēm mājās un brīvo laiku velta atpūtai, vienlaikus palielinot ēšanas ārpus mājām popularitāti. Mazie veikali ar ierīkotu vietu maltītes ieturēšanai, kā reiz, piedāvā šādu risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Kafijas tirdzniecībā ar internetu vien nepietiek

Anda Asere, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc diviem gadiem e-komercijā, "Nespresso" Baltijā nolemj atvērt arī tradicionālos veikalus

"2017. gada nogalē sākām ar e-komercijas platformu, bet 2019. gadā nolēmām uzsākt arī mazumtirdzniecību veikalos. Oktobrī atvērām pirmo "Nespresso" veikalu Viļņā un pirms dažām nedēļām arī Rīgā. Gan Viļņā, gan Rīgā plānojam atvērt vēl kādu salonu. Tāpat 2020. gadā iecerēts atvērt veikalu Tallinā, kur pagaidām ir tikai internetveikals," stāsta "Nespresso" vadītājs Baltijā Donats Zīks (Donatas Zykus).

Baltijā ar "Nespesso" kafijas kapsulu un aparātu izplatīšanu nodarbojas Lietuvas kompānija "MV Group", kas strādā gan ražošanas, gan izplatīšanas virzienā. Uzņēmumam ir četras alkoholisko dzērienu ražotnes – "Stumbras", "Alita", "Anykščių vynas" un "Gubernija", dzērienu izplatīšanas uzņēmums "Mineraliniai vandenys", kā arī veikalu tīkls "Bottlery".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozējama un lēzena akcīzes nodokļa likmju kāpināšana tabakas izstrādājumiem komplektā ar šī produkta nelegālo piegāžu kanālu apkarošanu ir labākais risinājums gan valsts makam, gan legālajiem to tirgotājiem.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē.

Jāatgādina, ka ik gadu un arī no 2020. gada 1. janvāra cigāru un tabakas cienītājiem jārēķinās ar augstākām cenām, jo akcīzes nodokļa likmes ir lielākas. Cigarešu patērētājiem gan jāņem vērā, ka šim produktam akcīzes nodoklis augs no 2020. gada 1. jūlija.

Savukārt par tālākām šī akcīzes nodokļa palielināšanas iespējām tabakai un arī nepieciešamību to darīt, būs diskusijas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2019. gada 11 mēnešos akcīzes nodoklis par tabakas izstrādājumiem iekasēts 211,01 milj. eiro apmērā (visa gada plāns bija 219,4 milj. eiro), savukārt 2018. gadā valsts makā tika iekasēti 208,8 milj. eiro, un 2017. gadā - attiecīgi 191,8 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudziem noteikti ir zināma dziesma "Video Killed the Radio Star", kuras nosaukumā minētais apgalvojums gan nav piepildījies. Šobrīd līdzīgi tiek spriests par klasiskās jeb lineārās televīzijas norietu, jo cilvēki paši vēlas noteikt, kādu saturu patērēt.

Šīm runām ir zināms pamats, jo patiešām: arvien vairāk cilvēku paši pieņem lēmumu, kad un kur skatīties konkrēto video saturu, izvēloties tā saucamās video on demand (VOD) platformas.

Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: pirmkārt, satura piegādes/patēriņa veida attīstību un, otrkārt, satura patēriņam izmantoto iekārtu ekrānu attīstību.

Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņi koronavīrusa krīzes laikā veido olu krājumus, kas saistāms ar to, ka cilvēki vairāk gatavo ēdienu savās mājās. Tas radījis olu deficītu un ievērojamu cenu pieaugumu, vēsta "CNN".

Saskaņā ar jaunākajiem “Nielsen” datiem nedēļā, kas noslēdzās 14. martā, olu pārdošanas apjomi palielinājās par 44%, salīdzinot ar gadu iepriekš.

"Walmart" un citi lielie pārtikas preču tirgotāji pēdējās dienās ir ieviesuši ierobežojumus olu, tīrīšanas preču un citu produktu pirkšanai, kas ir īpaši pieprasīti.

"Patērētāji iepērkas panikā un, līdzīgi kā pirms vētrām, viņi pērk pienu, maizi, tualetes papīru un olas. Tikai šoreiz tas notiek valsts mērogā un daudz ilgāku laika periodu," komentējis Braiens Moscogiuri, izpētes uzņēmuma "Urner Barry" pārstāvis.

Mazumtirgotāji šobrīd pasūta līdz sešām reizēm lielāku olu daudzumu nekā ierasts. "Pircēji ir maksājuši milzīgu uzcenojumu, lai nodrošinātu piegādes," viņš sacījis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ķekava konkurenci gaļas tirgū Latvijā vērtē kā ārkārtīgi spēcīgu

Zane Atlāce - Bistere, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Konkurence gaļas tirgū Latvijā ir ārkārtīgi spēcīga, jo sevišķi tas ir jūtams putnu gaļas nozarē, kur konkurējam arī ar citiem gaļas veidiem," secina Andrijus Pranckevičs, A/S "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs.

"Ņemot vērā spēcīgās veselīgā dzīvesveida tendences, cilvēki arvien vairāk novērtē tieši putnu gaļu - tas ir ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē visstraujāk augošais gaļas segments. Tirgus analītiķi paredz, ka arī nākamajos 10-20 gados pieprasījums pēc vistas gaļas augs par 3-5% ik gadu," stāsta A.Pranckevičs.

"Pērn 99% vistu uzauga veselas un bez jebkādas saskarsmes ar antibiotikām, un mērķtiecīgi turpinām paplašināt svaigās gaļas produktu grozu "Audzēts bez antibiotikām" grupā. Pērn sākām piedāvāt pircējiem cāļa steikus BBQ marinādē, kā arī par labāko jauno produktu atzītos (Nielsen indekss) cāļa šķiņķus īpašajā gardēžu marinādē. Šogad ar atzīmi "Audzēts bez antibiotikām" piedāvājam īpaši gardos jaunās grila sezonas produktus - cāļa gaļas iesmiņus un steikus ar dažādām garšām," atklāj Zoja Golubeva, "Putnu fabrika Ķekava" jauno produktu attīstības daļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ēnu ekonomiku neizskaudīsim ar totālu kontroli

Juris Stinka, biedrības BASE (Business Against Shadow Economy) eksperts, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut pētījumu dati liecina, ka ēnu ekonomikas apjomi Latvijā ietiepīgi nesamazinās, uzņemtais kurss ir pareizs un progress desmit gadu nogrieznī ir ievērojams. Tiesa, joprojām valsts maks pelēkās ekonomikas dēļ zaudē miljonus, iespējams, pat ap miljardu eiro. Daļa no šīs naudas varētu papildināt stratēģiski tik svarīgo veselības budžetu, bet nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste.

Viens no tautsaimniecības pamatresursiem ir cilvēks, vesels darbinieks, kas atrodas darba attiecībās, iekļaujas ekonomikas apritē, rada pievienoto vērtību un maksā nodokļus. Jo vairāk ir cilvēku darbspējas vecumā, jo augstāks būs valsts iekšzemes kopprodukts un straujāka ekonomikas izaugsme.

Diemžēl Latvijā cilvēku resursi pēdējos gados ir samazinājušies par simtiem tūkstošu. Turklāt ir liela sabiedrības novecošanās, augsti nabadzības riski un negatīvas prognozes par iedzīvotāju skaita izmaiņām. Šādā situācijā ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku resursus saglabātu, un kvalitatīva un ilgtspējīga veselības aprūpe ir atslēgas risinājums.

Ēnu ekonomikā slēpjas simtiem miljonu

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Siemens Mobility ieinteresēts dzelzceļa infrastruktūras projektos Latvijā

Egons Mudulis, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siemens Mobility (SM) darbības joma ir viss, kas saistīts ar dzelzceļa infrastruktūru, proti, uzņēmums var piegādāt jebkuras sistēmas, kas nepieciešamas vilcienu kustībai, pašus vilcienus, ieskaitot ātrvilcienus, kā arī īstenot pilnībā pabeigtus projektus, ja vien klients to vēlas, sarunā ar Dienas Biznesu stāsta SM vadītājs Ziemeļeiropā (Norvēģija, Dānija, Zviedrija, Somija un Baltijas valstis) Stēns Norbijs Nilsens (Sten Norby Nielsen), kurš Rīgā uzstājās konferencē 5G Techritory.

Būvniecību šādos objektos gan parasti veic sadarbības partneri. Tāpat SM ir sistēmas pilsētu luksoforiem, elektrobusiem, un kompānija aktīvi darbojas arī bezvadītāja transportlīdzekļu jomā, piegādājot nevis pašus auto, bet to kustību nodrošinošās sistēmas. SM ir vietējie biroji katrā no reģiona valstīm, piemēram, Dānijā strādā 200 cilvēki, Norvēģijā 80‒100 cilvēki, Zviedrijā 40 cilvēki, bet Somijā un Baltijas valstīs kopumā ap 100 cilvēkiem.

Vaicāts, vai SM darbojas arī jūras un gaisa transporta jomā, viņš atzīmē, ka cita Siemens nodaļa ražo kuģu dzinējus, taču SM var piegādāt krasta elektroapgādes sistēmas ostā ienākušajiem kuģiem, lai stāvēšanas laikā tiem nebūtu jādarbina dīzeļdzinēji. Savukārt kopā ar Airbus SM darbojas sev jaunā sfērā, proti, strādā pie lidmašīnu elektrifikācijas, lai gaisa kuģi, nosēžoties pilsētās, varētu izmantot nevis aviācijas degvielu, bet elektroenerģiju. Šis projekts gan vēl prasīs dažus gadus. Dronu jomā SM nedarbojas, kaut arī tos izmanto dzelzceļa līniju apsekošanai. Tai pašā laikā SM ir aktīvs digitalizācijas jomā, kas dzelzceļa satiksmei ļoti nepieciešama. Siemens piederoša kompānija HaCon piedāvā aplikācijas ceļojuma plānošanai, nodrošinot iespēju tajās arī norēķināties par attiecīgā transporta veida izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Lakto ražošanas attīstībā investē 1,12 miljonus eiro

Db.lv, 15.11.2018

Zīmola Lakto galvenās sastāvdaļas ir piens no Latvijas zemnieku saimniecībām un acidofilās un bifidobaktērijas.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Food Union ir veicis kompleksas investīcijas 1,12 miljonu eiro apmērā raudzēta piena produktu zīmola Lakto attīstībā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Veicot ieguldījumus, pilnveidota Lakto receptūra, ieviesta jauna vizuālā identitāte un iegādāta jauna produktu ražošanas līnija. Balstoties uz Nielsen datiem, kopumā Food Union ražotā jogurtu produkcija aizņem aptuveni 25% no tirgus daļas. Savukārt dzeramo jogurtu kategorijā raudzēta piena produktu zīmols Lakto aizņem aptuveni 22% no tirgus daļas, stāsta Food Union piena produktu zīmolu vadītāja Ilona Jaroša.

970 tūkstoši eiro izmaksājusi jaunā dzeramo jogurtu līnija. Uz tās ražotie produkti tiks pildīti jaunu iepakojumu risinājumos – PET pudelēs, kas būs ne tikai patērētājiem parocīgāki, bet arī pilnībā pārstrādājami, tādēļ videi draudzīgāki. Iekārta izgatavota pēc īpašā «Food Union» pasūtījuma Eiropas Savienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ir sākusies ēra: Ko, kur un kad gribu, to lietoju!

Tele2 komercdirektors Raivo Rosts, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudziem noteikti ir zināma dziesma «Video killed the radio star», kuras nosaukumā minētais apgalvojums gan nav piepildījies. Šobrīd līdzīgi tiek spriests par klasiskās jeb lineārās televīzijas norietu, jo cilvēki paši vēlas noteikt, kādu saturu patērēt. Šīm runām ir zināms pamats, jo patiešām: arvien vairāk cilvēku paši pieņem lēmumu, kad un kur skatīties konkrēto video saturu, izvēloties tā saucamās video-on-demand (VOD) platformas.

Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: 1) satura piegādes/patēriņa veida attīstību; 2) iekārtu ekrānu attīstību, uz kurām saturs tiek patērēts.

Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.

Tā saucamie cordcutters jeb cilvēki, kas pilnībā ir pārgājuši uz VOD saturu, Latvijā ir ap 10–15%. Citviet pasaulē šie dati ir līdzīgi vai nedaudz augstāki, kad vienīgi VOD saturu patērē ap 15–20% skatītāju. Latvijai no pasaules tendencēm ir dažu gadu nobīde VOD platformu satura patēriņā. To ietekmē ne tikai tehnoloģiskā attīstība, bet samērā augstais pirātisma līmenis. Ar pirātismu TV industrijā ir jācīnās atbilstošajām valsts institūcijām, taču arī pakalpojumu kvalitātes līmenis šo situāciju noteikti mainīs. Proti, pakalpojumiem kļūstot ērtākiem un vieglāk pieejamiem, cilvēki pārskatīs arī savus ieradumus. Lielisks piemērs ir Spotify. Pirms gadiem ļoti daudzi mūziku lejuplādēja nelegāli, taču tagad liela klausītāju daļa izmanto Spotify, jo tā ir ļoti ērta un lietotājiem draudzīga platforma. Turklāt lietotāji par to ir gatavi arī maksāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus patērētāju paradumi pēdējā laikā izteikti mainās – šogad par aptuveni 8% ir pieaudzis ekskluzīvā alus tirgus segmenta īpatsvars.

To liecina kompānijas Nielsen pētījums. AS Aldaris, kas ir viens no lielākajiem uzņēmumiem, kuri strādā alus un bezalkoholisko dzērienu nozarē, pieprasījums šajā segmentā audzis par 50%. Līdzīgu pieaugumu segmentā nākamgad paredz arī SIA Valmiermuižas alus.

Alus nozarei kopumā 2018. gads nesis ne vienu vien jaunumu. Piemēram, 1. martā tika paaugstināts akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem. Alus cenu ietekmēja arī PET iepakojuma aizliegums. Šā gada pirmajā ceturksnī pārdotā alus daudzums samazinājās. Pēc karstās vasaras var secināt, ka 2018. gads alus nozarē aizvadīts samērā veiksmīgi, apliecināja Latvijas Alus darītāju savienībā.

Dažādu administratīvo slogu ietekmē alus cenas veikalos aug, un tas notiek vienlaikus ar patērētāju meklējumiem pēc jaunām, ekskluzīvām garšām. Dienas Bizness aptaujā konstatēja, ka daļa patērētāju savas prasības paaugstinājuši tieši cenas pieauguma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot bezalkoholisko dzērienu tirgu, alus ražotājs «Aldaris» radījis jaunas paaudzes dzērienu «Barley Bros», kura sastāvā ir tikai dabīgas izejvielas un kas apvieno labākās alus un atspirdzinošo dzērienu īpašības, informē uzņēmumā.

«Globālās dzērienu patēriņa tendences iezīmē veselīga dzīvesveida nozīmes palielināšanos mūsu klientu vidū. Aizvien vairāk cilvēku cenšas ikdienā lietot mazāk alkoholu un dzērienus, kuriem pievienots cukurs. Tas liek ražotājiem visā pasaulē radīt arvien jaunus augstākās kvalitātes produktus, ko parāda arī Nielsen dati par šī gada 1. ceturksni, kurā vairāk nekā par trešdaļu pieauga bezalkoholisko dzērienu tirgus Latvijā, salīdzinot ar 2018.gada rādītājiem šajā periodā. Jaunie «Barley Bros» ir mūsu piedāvājums prasīgākajiem klientiem, ko brūvējuši labākie amata meistari. Dzērieni ir viegli dzirkstoši un putojoši, bez pievienota cukura, saldinātājiem un citiem mākslīgiem papildinātājiem,» stāsta Inese Vētra, «Barley Bros» zīmola vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas Maiznieks uzsāk proteīna un burgeru porcijmaizīšu ražošanu

Monta Glumane, 17.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 20 tūkstošus eiro, «Latvijas Maiznieks» produktu līniju «Maiziņš» papildinājis ar diviem jauniem veidiem – proteīna un burgeru porcijmaizītēm.

Investīcijas ieguldītas tirgus pētījumos, tehnoloģiskajos procesos un ārvalstu konsultantu piesaistē. Uzņēmums produktu līniju «Maiziņš» izstrādāja 2017.gadā.

Burgeru maizītes radītas kvadrāta formā un tā ir kviešu maize ar sezama sēklām. Savukārt proteīna «Maiziņš» viena porcija satur 13,6 gramus olbaltumvielu, 20,8 gramus ogļhidrātu un samazinātu cukura daudzumu, informēja uzņēmums.

«Produkti «Maiziņš» ir ražoti Latvijā, no vietējām izejvielām. Katrā iepakojumā ir četras porcijmaizītes.

Porcijmaize «Maiziņš» atzīta par Latvijas Gada produktu 2018, bet siera «Maiziņš» pēc starptautiskā tirgus un patērētāju pētījumu uzņēmuma «Nielsen» datiem atzīts par 2018. gada veiksmīgāko produktu maizes izstrādājumu kategorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju slimības gadījumā izvēlas palikt mājās un nestrādāt

Lelde Petrāne, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse (49%) iedzīvotāju saslimšanas gadījumā izvēlas palikt mājās un nestrādāt, liecina Gjensidige Latvija veiktā pētījuma dati. Tikmēr kaimiņvalstīs – gan Lietuvā, gan Igaunijā iedzīvotāji vairāk nekā Latvijā cenšoties strādāt no mājām vai tomēr apmeklēt darbu arī saslimšanas gadījumā.

Gandrīz katrs ceturtais iedzīvotājs (23%) saslimšanas gadījumā turpina apmeklēt darbu vai augstskolu, liecina Gjensidige Latvija veiktā aptauja. Visbiežāk darbu vai studijas nelabprāt kavē gados jaunāki, līdz 24 gadus veci iedzīvotāji (32-34%). Tendence būtiski mainās, cilvēkiem kļūstot vecākiem, un sliktas pašsajūtas gadījumā vairāk nekā puse (55-56%) iedzīvotāju vecumā virs 45 gadiem velta laiku, lai pienācīgi atveseļotos mājās.

«Iedzīvotāji nereti par zemu novērtē it kā maznozīmīgu saaukstēšanos un turpina apmeklēt darbu, tādējādi pakļaujot nopietnam saslimšanas riskam apkārt esošos kolēģus. Jāsaprot, ka imūnsistēmas atšķiras un organismi dažādi panes saslimšanu – kamēr vieni kolēģi nesaslims, kādam citam slimība noritēs daudz nopietnāk, īpaši gados vecākiem cilvēkiem,» skaidro Gjensidige Latvijas Veselības atlīdzību grupas vadītāja Zane Johansone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

RB Rail AS padome RB Rail AS pagaidu izpilddirektora statusā ir iecēlusi “Eiropas dzelzceļa līnijas” attīstības un komunikāciju departamenta direktoru Agni Driksnu.

A. Drīksna savus pienākumus sāks pildīt no 2. decembra. Agnis Driksna ir augsti kvalificēts projektu vadības un attīstības eksperts, un ir pilnībā apņēmies stiprināt sadarbību starp projektā ieinteresētajām personām un pārliecināties, ka tiek paātrinātas būtiskas projekta aktivitātes. Viņš aizstās Timo Rīhimeki (Timo Riihimäki), kura amata termiņš beidzas 2019. gada 1. decembrī. Tajā pat laikā padome uzsāks atlases procesu pastāvīgā izpilddirektora amatam.

Turklāt Marts Nilsens (Mart Nielsen), RB Rail AS galvenais tehniskais direktors (CTO) un valdes loceklis atkāpās no amata. Viņš plāno uzņemties jaunu darbu privātajā sektorā. Marts Nilsens, kurš pienākumus pildīs līdz 23. decembrim, ir Rail Baltica kopuzņēmuma tehniskais direktors kopš 2018. gada marta. Saskaņā ar RB Rail AS padomes lēmumu 24. decembrī, CTO pozīciju uz laiku aizpildīs Kaido Zimmermans (Kaido Zimmerman), RB Rail AS plānošanas un projektēšanas departamenta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru