Pārtika

Milzu! apgrozījums pērn pieaudzis par apmēram 40%

LETA, 05.02.2020

Jaunākais izdevums

Brokastu pārslu un uzkodu ražotāja SIA "Milzu!" apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskajiem datiem, bija apmēram 900 000 eiro, kas ir par 40% vairāk nekā 2018.gadā, pastāstīja kompānijas īpašnieks Enno Ence.

Viņš atzīmēja, ka "Milzu!" pagājušajā gadā attīstīja pārdošanu ārvalstu tirgos, realizācijas īpatsvaram eksporta tirgos sasniedzot 65%, kamēr gadu iepriekš šīs īpatsvars bija mazāks nekā 50%.

Ence minēja, ka pagājušajā gadā uzņēmuma produkcijas realizācijas apmērs ārvalstīs palielinājās par 63% salīdzinājumā ar 2018.gadu, bet vietējā tirgū uzņēmuma realizācijas apmēri 2019.gadā pieauga par 25%.

Pērn "Milzu!" sāka realizēt produkciju vairākos jaunos ārvalstu tirgos, tostarp Vācijā, Somijā, Kanādā, Slovēnijā, Saūda Arābijā, Rumānijā un Filipīnās. Tāpat gada nogalē uzņēmums sāka ražot pārslas Namībijas tirgum. Uzņēmums produkciju šobrīd realizē kopumā 20 eksporta tirgos.

Ence norādīja, ka pagājušajā gadā kompānija attīstīja arī jaunus segmentus - uzņēmums sāka piedāvāt rudzu kraukšķus ar šokolādi.

Jau vēstīts, ka 2018.gadā "Milzu!" strādāja ar 647 163 eiro apgrozījumu un 2077 eiro peļņu.

"Milzu!" ražo pilngraudu brokastu pārslas no Baltijas reģionā iegūtām sastāvdaļām. Patlaban kompānijas piedāvājumā ir 25 dažādi graudaugu pārslu veidi - tradicionālie un bioloģiskās izcelsmes produkti, kā arī šokolādes uzkodas. Kompānija reģistrēta 2005.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 56 000 eiro, un tās vienīgais īpašnieks ir Ence.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: MILZU! meklē investorus

Monta Glumane, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brokastu pārslu zīmols MILZU! startē uzkodu segmentā, palielina apgrozījumu un meklē investorus, lai, atbildot uz pieprasījumu eksporta tirgos, kāpinātu uzņēmuma ražošanas kapacitāti.

Izdevniecības Dienas Bizness informācijas platforma DB HUB turpina projektu Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts, kura ietvaros rīko ekspedīcijas uz uzņēmumu ražotnēm, ļaujot interesentiem no pirmavota uzzināt par eksportā gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī uzdot jautājumus vadībai. Šajā gadā ekspedīcija notika SIA MILZU! ražotnē Kuldīgas novadā, kur ar zīmolu MILZU! top graudaugu pārslas un uzkodas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brokastu pārslu zīmols "Milzu!" atradis investoru, kāpina eksporta apjomus, apgrozījumu un turpina radīt nākotnes produktus.

Pēdējā gada laikā uzņēmums īstenojis vairākas inovatīvas ieceres, tostarp izveidojis jaunu zīmolu "Veggy Crush," ar kuru ražo gaļai alternatīvus produktus, piemēram, no teksturētiem pelēkajiem zirņiem gatavotus dārzeņu burgerus, pelmeņus u.c. "Jau kādu laiku vēlējāmies piedāvāt veselīgu alternatīvu ne tikai brokastu pārslu segmentā, bet arī gatavo maltīšu segmentā, lai aizņemti cilvēki, atnākot mājās, vienkāršā veidā varētu baudīt ērti pagatavojamu, siltu un veselīgu maltīti," stāsta uzņēmuma vadītājs Enno Ence.

Otrais MILZU! lielākais jaunums ir jaunās, graudaugus nesaturošās brokastu pārslas "Veggy Cereal", kas vēl pirms nonākšanas pārdošanā septembra sākumā jau baudīja nozares profesionāļu novērtējumu ārpus Latvijas. Uzņēmums iekļuvis inovāciju izlasē SIAL Innovation Selection Paris 2020, kas ir viena no pasaulē lielākajām pārtikas izstādēm. Šāda atzinība parāda "Milzu!" radītā produkta konkurētspēju, kas uzņēmumam ir ļoti nozīmīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Milzu! reģistrējis komercķīlu ar 210 000 eiro nodrošinātā prasījuma maksimālo summu

LETA, 12.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brokastu pārslu ražotājs SIA "Milzu!" reģistrējis komercķīlu ar 210 000 eiro nodrošinātā prasījuma maksimālo summu, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Komercķīlas ņēmējs ir "Swedbank".

""Milzu!" par labu komercķīlas ņēmējam ieķīlājis krājumus, prasījuma tiesības, pajas, akcijas un obligācijas, kā arī ķermeniskos pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.Komercķīla reģistrēta ceturtdien, 8.aprīlī.

Patlaban uzņēmumam ir reģistrēta viena aktīva komercķīla.

2019.gadā "Milzu!" strādāja ar 906 881 eiro apgrozījumu, kas ir par 40,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka 3,5 reizes un bija 597 eiro. Uzņēmuma 2020.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

"Milzu!" ražo pilngraudu brokastu pārslas, kā arī gatavās maltītes. Kompānija reģistrēta 2005.gadā, un tās pamatkapitāls ir 106 576 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darīt, nevis tikai sapņot - Enno Ence, SIA Milzu! īpašnieks un zīmola radītājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Eksporta padomes priekšsēdētājs.

Enno Ences darba pieredze galvenokārt ir saistīta ar tirdzniecību – viņš bijis gan tirdzniecības pārstāvis, gan uzņēmuma vadītājs vairumtirdzniecības uzņēmumos, līdz ar to viņam bijusi iespēja piedzīvot, kā vēl Latvijā nezināmi, bet pasaulē labi atpazīstami zīmoli iekaro savu vietu vietējā tirgū. Tā ir bijusi ļoti laba un neatsverama pieredze E. Ences profesionālajā darbībā, viņš dzīvē saskāries ar visu to, kas pašam ir ļoti noderējis. Tāpat ir bijusi noderīga pieredze, strādājot B2B sektorā telekomunikācijas nozarē. E. Ence strādājis uzņēmumā Tele2. Tas arī bijis laiks, kad radusies ideja par savu uzņēmumu.

Ilgstoši strādājot tirdzniecībā, ar laiku E. Ence sapratis, ka noteikti nākotnē vēlēsies pats savu ražošanas uzņēmumu, atlicis tikai nonākt pie īstās idejas un laika tās īstenošanai. “Kad ģimenē parādījās bērni, ar sievu sapratām, ka bērniem paredzētie produkti bieži vien ir pārsaldināti, tiem pievienotas dažādas E vielas, kas mūsos radīja ideju par veselīgo brokastu pārslu izveidošanu, jo nevēlējāmies bērniem dot ko tādu, ko paši neēstu. Tad arī sākām eksperimentēt mūsu pašu virtuvē, līdz nonācām pie zinātnieku piesaistes produktu izveidošanā,” stāsta E. Ence. Tas ir uzņēmuma Milzu! sākums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par brokastu pārslu ražotāja Milzu! padomes priekšsēdētāju iecelts Viļums

LETA, 25.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par brokastu pārslu ražotāja SIA "Milzu!" padomes priekšsēdētāju iecelts Jānis Viļums, liecina "Firma.lv" publicētā informācija.

Līdz ar to darbu uzņēmuma padomē beidzis Enno Ence, kurš tajā strādāja kopš 2019.gada.

Kopā ar Viļumu padomē strādā padomes priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Dandzbergs un padomes loceklis Rihards Galanders.

Izmaiņas stājās spēkā 15.septembrī.

Jau ziņots, ka "Milzu!" apgrozījums pagājušajā gadā bija 914 337 eiro, kas ir par 12% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi palielinājās 2,5 reizes līdz 319 337 eiro.

Uzņēmuma lielākie īpašnieki ir Maltas kompānija "B5 Holding Limited" (45%) un SIA "Asia Trade company" (35%), kura pieder Encem. Tāpat "Milzu!" kapitālā pa 5% pieder SIA "Beati", kas pieder Edgaram Brīvkalnam, SIA "G&Z Investment advisors", kura pieder Andrejam Galanderam, SIA "DAG Investments", kura pieder Agrim Dambeniekam, un Elvai Karičkinai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaudu apjoms nākotnes elektrostacijām, ko attīstītāji plāno pieslēgt elektroenerģijas sadales operatora AS "Sadales tīkls" infrastruktūrai un kam operators attiecīgi jau rezervējis jaudas, jūlija otrajā pusē ir sasniedzis 1040 megavatus (MW) jeb 1,04 gigavatus (GW).

Savukārt kopējais rezervēto ražošanas jaudu apjoms plānotajām elektrostacijām gan sadales, gan pārvades sistēmā (AS "Augstsprieguma tīkls") vismaz četrkārt pārsniedz šābrīža faktisko patēriņu valstī.

Vēl 2021. gada noslēgumā plānotajām elektrostacijām rezervēto jaudu apjoms "Sadales tīklā" bija ap 180 MW. Tātad pusgada laikā šis apjoms sadales sistēmā vien pieaudzis sešas reizes. Līdz šim sadales sistēmai jau pieslēgtas un pašlaik darbojas AER ģenerācijas iekārtas ar kopējo jaudu aptuveni 300 MW apjomā.

Klienti, kas paši vēlas ražot elektrību, sadales sistēmai var pieslēgt vai nu mikroģeneratoru – ģenerācijas iekārtu elektroenerģijas ražošanai mazos apjomos ar jaudu līdz 11,1 kilovatiem (kW), vai elektrostaciju – ģenerācijas iekārtu, kas pārsniedz 11,1 kW un ir domāta elektroenerģijas ražošanai lielākos apjomos, tostarp arī komerciāliem nolūkiem – elektroenerģijas tirdzniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patentu valde sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Dizaineru savienību, paziņojusi konkursa "Gada preču zīme 2020" uzvarētājus, informē Patentu valde.

Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" uzvarēja AS "Rīgas piena kombināta" biezpiena sieriņa "Kārums" logotips "vārniņa", bet nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" – AS "SAF Tehnika" preču zīme "Aranet".

Konkursa "Gada preču zīme 2020" nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" 3.vietu ieguva AS "Air Baltic Corporation" preču zīme "Think green, fly green", savukārt 2.vietu ieguva AS "Rīgas piena kombināts" preču zīme "Pols". Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" 3.vietu ieguva SIA "Smalkais muslis" ar preču zīmi "Smalkais muslis", bet 2.vietu – Baibas Ritovas preču zīme "Fika".

"Pasaule ar katru gadu kļūst arvien piepildītāka ar produktiem un dažādiem pakalpojumiem. Veids, kā sevi izcelt un tapt uzklausītam, ir stāsts, kas ieguļas atmiņā un runā tieši tajā valodā, kura tiek sagaidīta. Preču zīme ir šis stāsts, kas ietērpts vizuālā veidolā un ar savu estētiku un saturu var būt saprotams gan lokāli, gan arī pacelties pāri valodu barjerām un uzrunāt savu īsto auditoriju. Lūkojoties Latvijas un pasaules uzņēmējdarbības jomās mēs nemainīgi atpazīstam kompānijas ar stiprām un ilggadīgām preču zīmēm kā labas kvalitātes un atbilstoša satura nesējus. Preču zīme ir bijis tiešs un netiešs veids, kā nostiprināt savu pozīciju lietotāju pieredzē un ikdienā, tādā veidā pierādot to, ka dizains ir patiesi iedarbīgs rīks izaugsmes sasniegšanai," komentē konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāja, Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētāja Barbara Freiberga. Viņa arī piebilst, ka žūrijas darbs nebija viegls, bet pie kopsaucēja izdevās nonākt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Konkurence starp vietējiem un importa zemeņu audzētājiem ir sūra

Monta Šķupele, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Jāatzīst, ka konkurence starp vietējiem un importa audzētājiem ir sūra," komentē agronoms un zemeņu audzētāja "Augusta Zemenes" vadītājs Guntars Dzērve.

Galvenā oga Latvijā no maija beigām līdz augustam ir zemene. "Es pat uzdrošinos apgalvot, ka zemene ir mūsu kulta oga. Un tieši vietējā oga izkonkurē grieķu, lietuviešu un poļu zemenes – ar savu garšu un smaržu. Nevaram arī noliegt, ka Latvijā iespējams iegādāties patiešām veselīgas zemenes, kuras audzētas tā, lai mēs tās maksimāli droši varētu izmantot savā uzturā," pauž "Augusta Zemenes" vadītājs G.Dzērve.

Šobrīd grūti spriest, kā pandēmija ietekmēs zemeņu audzētājus, jo pamatā sezona sāksies tikai no maija beigām. "Domājams, ka šai laikā raža sāksies vairumam audzētāju, kas izmanto segtās platības. Ja runājam par zemeņu stādu tirdzniecību, tad jau otro gadu novērojam tendenci, ka arvien vairāk cilvēku interesējas par zemeņu audzēšanu savos mazdārziņos. Būtiski pieaug interese gan par frigo zemeņu stādiem, gan arī par iespējām audzēt zemenes segtajās platībās, kas pati par sevi ir ļoti saprotama vēlēšanās – mēs visi gribam ievākt labu ražu un baudīt ogas pēc iespējas ātrāk, nevis sevi mierināt ar domu, ka iestādīsim šogad, bet ēdīsim nākamajā gadā. Frigo zemeņu stādu priekšrocība (es gan šajā gadījumā runāju par A++, WB un TRAY kategorijas stādiem) ir iespēja ēst zemenes šogad," stāsta agronoms un "Augusta Zemenes" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvija ceļ Eiropu

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnija ārējās tirdzniecības dati ļauj pavilkt svītru zem koronavīrusa ēras pirmās fāzes Latvijas preču eksporta nozarēs.

To mūsu rūpniecība un citas ar preču eksportu saistītās nozares ir pārvarējušas ļoti sekmīgi. Eksports jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieauga par 8,6% un bija tikai par 3,5% mazāks nekā pirms gada (kalendāri un sezonāli izlīdzinātajos datos, neizlīdzinātajos – par 1,6% mazāks).

Ne mazākās bažas nerada tas, kādas ziņas par eksportu nesīs jūlija un augusta dati. Šobrīd ienākošie pasaules makro dati ir apbrīnojami labi. Ir mērenas bažas par septembri un šā gada pēdējo ceturksni. Vīruss “ļaunprātīgi” izmanto cilvēku pieaugošo optimismu. Ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi atkal tiek pastiprināti, tiem būs arī ekonomiskas sekas.

Ne tikai Latvijas, bet arī pārējo Baltijas valstu preču eksporta nozares krīzi pārvar labi. Viens no izskaidrojumiem – rūpniecība ir izteikti specializējusies celtniecībai paredzētajos produktos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa Latvijā uzkrātā bagātība (uzņēmumi, mājsaimniecības, valsts) ir mīnus 10, 8 miljardi eiro, liecina Latvijas Bankas publiskotā statistika.

Sāksim ar ārvalstu tiešajām investīcijām. 2023. gada pirmajā ceturksnī tie bija 188 miljoni eiro, kas ir nenozīmīgi uz Latvijas kopējā ekonomikas fona. Tehniski 2021. gada statistikā bija vērojams milzīgs ārvalstu investīciju pieplūdums, bet tas, visticamāk, bija saistīts ar to, ka Swedbank pārreģistrēja bankas piederību no Latvijas uz Zviedriju. Tāpēc tās, visticamāk, ir grāmatvedības manipulāciju rezultātā izraisītas investīcijas. Tas, iespējams, attiecas arī uz milzu investīcijām 2022.gadā. Manuprāt, tās ir tādas pašas grāmatvedības manipulācijas, bet jau saistībā ar Krievijas sankcijām.

To arī parāda ārvalstu investoru reinvestētā peļņa Latvijā, kas 2023. gada pirmajā ceturksnī bija nepilni 100 miljoni eiro. Tas ir nekas pret Latvijas ekonomikas lielumu. Kovida laiks un postkovidalaiks ļoti pozitīvi ietekmēja finanšu sektoru. Te ir strikts līdzsvars starp pasīviem un aktīviem, ko kontrolē Latvijas Banka (LB) un Eiropas Centrālā banka (ECB). Tātad, ja 2020. gada pirmajā ceturksnī visa finanšu sektora kopējie aktīvi bija 58 miljardi eiro, tad 2023. gada pirmajā ceturksnī tie jau bija 77 miljardi eiro. Saistības ir līdzsvarā ar aktīviem, un tās kontrolē LB un ECB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem, otrdien valdības sēdē pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē novirzīt vēl papildu 126,5 miljonus eiro. Līdz šim tam bija novirzīti 320 miljoni eiro.

Kariņš precizēja, ka minētais finansējums ir "aizņemta nauda", kas piesaistīta no starptautiskajiem tirgiem.

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) piebilda, ka Latvija "milzu soļiem" tuvojas nospraustajam kritērijam, proti, ka valsts aizņēmums veido 50% no iekšzemes kopprodukta.

Reirs pauda bažas, ka gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija rudenī saasināsies, nav iespējams prognozēt valsts iespējas turpināt sniegt atbalstu Covid-19 krīzē cietušajiem.

Premjers gan norādīja, ka patlaban tiek atcelta virkne ierobežojumu, tāpēc ir pienācis laiks izvērtēt, cik daudz un kam turpināt sniegt valsts atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien pieauga, bet Volstrītā pārsvarā kritās, samazinoties investoru entuziasmam attiecībā uz ASV tehnoloģiju milžu akcijām.

Akciju cenas Volstrītā un vairumā Āzijas biržu saruka pēc tam, kad ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) decembra sanāksmes protokols apslāpēja cerības uz drīzu procentlikmju samazināšanu.

Eiropas biržās akciju cenas pakāpeniski pārvarēja negatīvo noskaņojumu un noslēdza tirdzniecības sesiju ar pieaugumu par aptuveni 0,5%.

Naftas cenas dienas sākumā pieauga, valdot bažām par piegādes problēmām, bet pēc tam samazinājās un noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 37 644,34 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,3% līdz 4688,68 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 14 510,30 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Panikai par cenu kāpumu nav pamata - hiperinflācijas nebūs

Edgars Čerkovskis, Ekonomikas un kultūras augstskolas studiju programmas “Aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība” direktors, ekonomists, Eiropas Komisijas eksperts, 30.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan sabiedrībā plaši tiek diskutēts par strauju cenu pieaugumu dažādām preču grupām, hiperinflācija nav gaidāma.

Plānotais cenu kāpums būs 2% līdz 3% robežās, kas ir likumsakarīgi pēc pandēmijas perioda deflācijas. Turklāt, izteiktāks kāpums būs augstākās kvalitātes precēm, piemēram, pārtikas produktiem ar pievienoto vērtību – bioloģiskajiem un ekoloģiskajiem produktiem.

Milzīgs cenu kāpums nav gaidāms.

Visas ekspertu prognozes liecina, ka trekno gadu “uzrāviens” neatkārtoties. 2020. un 2021. gadā vērojama izteikta deflācija, ko radījusi pandēmija, un sabiedrība lielā mērā ir pieradusi pie šī cenu līmeņa, tomēr 2022. gadā gaidāma ekonomikas augšupeja, kas ietekmēs arī cenas. Eksperti lēš, ka, iespējams, piedzīvosim lielāko IKP izaugsmi pēckrīzes periodā.

Disbalanss finanšu tirgos nebūs un cenu pieaugums dažādām pārtikas precēm būs samērā mērens, robežās no 2% līdz 3,5%, tomēr patērētāji to, protams, izjutīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Saūda Arābijas troņa dārgums - Saudi Aramco - biržā

Jānis Šķupelis, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rekordi paliek rekordi - decembra pirmajā daļā pasaule sagaidīja lielāko sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (Initial public offering jeb IPO) vēsturē.

Par vietējās Rijādas biržas iespēju izmantošanu izšķīrās Saūda Arābijas naftas milzis Saudi Aramco. Tam ar šī procesa palīdzību izdevās piesaistīt līdzekļus gandrīz 26 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir vairāk nekā līdzšinējais 2014. gada Alibaba rekords. Pēc šī IPO Saudi Aramco vērtība ir noteikta 1,7 triljonu ASV dolāru apmērā. Tādējādi tā ir kļuvusi par pašu vērtīgāko publisko kotēto biržas kompāniju pasaulē. Vēl ir tikai divas citas publiskas akciju kompānijas, kuru vērtība pārsniedz viena triljona ASV dolāru barjeru - Apple (1,18 triljoni ASV dolāri) un Microsoft (1,14 triljoni ASV dolāri). Katrā ziņā nu vērtīgākais pasaules uzņēmums tiks tirgots Rijādā nevis Ņujorkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijas Saeimā par jaunajiem Publisko iepirkumu likuma (PIL) izslēgšanas nosacījumiem tuvojas finišam. Šie varētu būt vieni no sarežģītākajiem grozījumiem visā PIL vēsturē. Tiek plānots, ka šie grozījumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Dienas Bizness šo grozījumus analizējis arī iepriekš. Un arī šobrīd, kad grozījumi PIL Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tiek skatīti trešajam lasījumam, aptaujātie eksperti un uzņēmēji secina, ka ar grozījumiem netiek sasniegti izvirzītie mērķi: ātrs, godīgs, caurspīdīgs process.

Vai Cancel kultūra skars arī publiskos iepirkumus? 

Cancel jeb izslēgšanas kultūra jau pamatīgi skārusi finanšu sektoru....

"Tādējādi 3,5 miljardu eiro apguve, visticamāk, turpināsies ierastajā tempā vai pat lēnāk, ņemot vērā iepirkumu komisijām uzlikto milzu vērtēšanas kompetences un dokumentu apjoma slogu," saka Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Arbitrs ir vajadzīgs, lai pasūtītāju nevainotu korupcijā 

Publisko iepirkumu likuma grozījumu novitāti – iespēju pasūtītājam prasīt Konkurences padomei...

ZAB COBALT partnere, zvērināta advokāte Sandija Novicka norāda: "Ļoti ticami, ka beigās ar iznākumu nebūs apmierināts neviens. Izskatās, ka izslēgšanas nosacījumus regulējošo noteikumu gala redakcija būs sarežģīta un neskaidra. Būs nepieciešams laiks, lai visiem iesaistītajiem izveidotos vienota izpratne par jauno regulējumu. Šobrīd nešķiet, ka grozījumi pēc būtības padarīs konkurenci godīgāku un efektīvāku".

"Jaunie piedāvājumi no Finanšu ministrijas ir uzrakstīti ļoti vispārīgi un stiepjamos jēdzienos, kas paredz daudz un dažādus riskus gan pasūtītājiem, gan izpildītājiem, gan sistēmai kopumā. Plašās interpretācijas iespējas var izmantot ļaunprātīgi, un transporta nozarē konkurence jau tā ir neliela. Es pirmo reizi šos labojumus ieraudzīju tikai pēc Tautsaimniecības komisijas sēdes, mēs netikām aicināti uz apspriešanu, un domāju, ka arī citu nozaru asociācijas netika aicinātas. Zinot to, cik ļoti partijas ir saistītas ar būvniecības nozari, es raugos aizdomīgi uz šādiem uz ātru roku tapušiem grozījumiem," saka Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Plašu rakstu par iecerētajiem grozījumiem lasiet 22.februāra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronvīrusa Covid-19 izplatība Latvijā un pasaulē negatīvi ietekmējusi arī ziedu biznesu.

Ziedu tirgotāja "J van Vliet Cash&Carry Riga" darbību vīruss ir ietekmējis vistiešākajā veidā - saīsināts ziedu bāzes darba laiks, samazinājies klientu skaits, pārskatīts uz vietas esošo darbinieku skaits, kā arī aizsarglīdzekļi un dezinfekcija ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu.

Ziedu bāzes galvenie klienti ir ziedu veikali, floristi, dekoratori utt., taču saistībā ar to, ka atcelti visi sabiedriskie pasākumi, ierobežota cilvēku pulcēšanās, cilvēki aicināti lieku reizi nepamest mājas un ziedi nav pirmās nepieciešamības prece, pieprasījums būtiski sarucis. Ziedu bāzes pārdošanas apjomi kritušies līdz pat 80%.

"Lielāko daļu savu pasūtījumu mūsu klienti veic 3-4 dienas iepriekš, jo mūsu piedāvātie ziedi tiek sūtīti no Ekvadoras un Holandes. Šobrīd pasūtījumi tiek veikti ļoti piesardzīgi, jo situācija mainās ļoti strauji un jebkurā brīdi valdība var pieņemt lēmumu slēgt mazumtirdzniecības veikalus, kā tas jau ir izdarīts daudzās citās Eiropas valstīs. Saskaramies arī ar transporta problēmām. Pat esošos pasūtījumus reizēm nevaram nodrošināt, jo kravas auto plūsma pār robežu ir ļoti lēna un transporta kompānijas atsaka mūsu pasūtījumu, jo tas ir neliels," stāsta "J van Vliet Cash&Carry Riga" direktore Baiba Loce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmie starptautiskā mazumtirdzniecības veikalu tīkla "SPAR" veikali Latvijā tiks atvērti jūlija otrajā pusē, Saldū un Liepājā, informē uzņēmums.

Līdz šā gada beigām tiks atvērtas vēl vismaz trīs tirdzniecības vietas, tostarp arī Rīgā. Uzņēmuma mērķis Latvijā pirmajā darbības gadā ir veiksmīgi ienākt tirgū un piecu gadu laikā atvērt vismaz 200 veikalus.

"Šobrīd jauna spēlētāja ienākšanai tirgū ir vairāki labvēlīgi faktori. Pēdējo gadu notikumi ir atstājuši lielu iespaidu uz mazumtirdzniecības nozari. Covid-19 radīto un valdības ieviesto ierobežojumu sekas, jaunu konkurentu ienākšana tirgū, pārrāvumi piegāžu ķēdē un preču pieejamība, pieaugošs darbinieku trūkums, inflācijas ietekme uz produktu cenām un, attiecīgi, pieprasījuma svārstībām - tas radījis milzu spiedienu tirgotājiem meklēt risinājumus kā restrukturizēt savu biznesa modeli un pielāgoties jaunajai realitātei. "SPAR" ienāk tirgū ar spēcīgu zīmolu, piekļuvi plašam sortimentam un savu zināšanu bāzi veikalu pārvaldē. Līdz ar to daudzi uzņēmumu īpašnieki un vadītāji saskata potenciālu izaugsmei un izvēlas pievienoties tīklam," stāsta "SPAR Latvija" valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers, piebilstot, ka uzņēmuma ilgtermiņa mērķis ir kļūt par trešo lielāko mazumtirdzniecības spēlētāju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pieaug, neraugoties uz strupceļu sarunās par ASV stimulu paketi

LETA--AFP, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju cenas trešdien pieauga, optimismam par ekonomikas atveseļošanos pārspējot bažas par strupceļu ASV likumdevēju sarunās par jaunu ASV ekonomikas stimulu paketi.

Eiropas biržās akciju cenas palielinājās, un Londonas biržas indeksa pieaugums bija sevišķi straujš britu mārciņas vērtības samazināšanās dēļ. Otrdien kāpumu Eiropas biržās bija sekmējuši spēcīgi Vācijas ekonomikas dati.

Volstrītā visvairāk pieauga indekss "Nasdaq Composite", pateicoties "Apple", "Amazon" un citu tehnoloģiju milžu akciju cenu kāpumam.

Analītiķi kāpumu Volstrītā vismaz daļēji izskaidroja ar investoru atvieglojumu par to, ka demokrātu prezidenta kandidāts Džo Baidens izraudzījies viceprezidenta amatam afroamerikānieti Kamalu Harisu.

Investori arī gaida šonedēļ paredzētu ASV un Ķīnas amatpersonu tikšanos tirdzniecības līguma pārskatīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozares attīstības tendences Eiropā norāda, ka Zaļā kursa ietvaros nākotnē dabasgāze varētu tikt aizstāta ar biometānu, zaļo ūdeņradi vai sintētisko metānu; AS Gaso lielāko potenciālu Latvijā saskata tieši biometāna izmantošanā.

No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV šim tirgum – pagājušais gads kopumā izvērtās ļoti veiksmīgs, kur tā cenu raksturojušā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība palēcās vairāk nekā par 15%.

Pagaidām notiekošais liecina, ka uz optimistiskas nots riska vērtspapīri sāks arī šo gadu.

Katrā ziņā, neskatoties uz īso pavasara cenu šoku, akcijas, ja vērtē to kopumu, pagājušajā gadā bijušas labs ieguldījums. Turklāt ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā ASV Nasdaq Composite akciju indeksa vērtībā pagājušogad pieauga īpaši strauji – par 43%. Jāsecina - ja kāds savu bagātība būtu ieguldījis kādā šim indeksam piesaistītajā fondā, tad tā pandēmijas gada laikā būtu palielinājusies teju uz pusi. Tas ir nemaz nerunājot par atsevišķām pašām veiksmīgākajām akcijām.

Piemēram, Zoom Video Communications akcijas cena pieauga par teju 400% līdz 335 ASV dolāriem un Tesla akcijas cena piedzīvoja astronomisku pieaugumu par 720%.Izcili pagājušajā gadā klājas arī obligācijām, kur Bloomberg Barclays Global Aggregate šo vērtspapīru indeksa vērtība palēcās par 9,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad "Zaļais kurss" nomaldās no kursa

Laima Zvejniece, LVM "Sēklas un stādi” ražošanas izpilddirektore, 10.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Komentāri

Pievienot komentāru