Jaunākais izdevums

Naftas cenas otrdien kritās zemāka pieprasījuma pespektīvu dēļ, jo Eiropas lielākā ekonomika Vācija paziņoja par stingru Covid-19 ierobežojumu atjaunošanu, kamēr tai līdz ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm ir grūti nodrošināt raitu vakcināciju pret jauno koronavīrusu.

ASV akciju cenas un vairums Eiropas akciju cenu kritās, jaunām bažām par Covid-19 izplatīšanos aizēnojot cerības par ASV ekonomikas ātru atkalatvēršanu.

Vācijas kanclere Angela Merkele un 16 federālo zemju premjeri ir vienojušies cīņā ar Covid-19 ieviestos ierobežojumus pagarināt līdz 18.aprīlim, kā arī noteikt stingrākus ierobežojumus aprīļa pirmajās piecās dienās, lai apturētu straujo inficēšanos ar jauno koronavīrusu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš kritizēts par lēnu vakcinācijas tempu, sacīja, ka Francijai vajadzētu vakcinēt "no rīta, dienas vidū un vakarā". Francijai draud trešais pandēmijas vilnis, bet tā atpaliek no daudzām Rietumvalstīm vakcinēto cilvēku skaita ziņā.

"Nafta šodien ir kritusies [cenā], pieaugot bažām par pieprasījumu Eiropā, jo stingrāki ierobežojumi valstīs, domājams, būs šķērslis to ekonomikas atkalatvēršanai," sacīja ''CMC Markets UK" tirgus analītiķis Deivids Madens.

Viņš atzīmēja, ka jēlnaftas cena pirms divām nedēļām pieauga līdz 14 mēnešu augstākajam līmenim, jo OPEC un tās sabiedrotās nolēma saglabāt lielāko daļu no ieguves apjomu ierobežojumiem.

"Tagad šķiet, ka vairākas lielas ekonomikas Eiropā vēl dažus mēnešus nepieredzēs ekonomikas atkopšanos, tāpēc tirgus dalībnieki izpārdod naftu," sacīja Madens.

Naftas kompāniju un aviokompāniju akciju cenas kritās. Ja Eiropā turpinās pieaugt inficēšanās ar Covid-19, aviosabiedrības var zaudēt svarīgo vasaras ceļojumu sezonu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 0,9% līdz 32 423,15 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,8% līdz 3910,52 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,1% līdz 13 227,70 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 0,4% līdz 6699,19 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 14 662,02 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,4% līdz 5945,30 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien kritās par 6,8% līdz 57,36 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 6,6% līdz 60,37 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,1930 līdz 1,1847 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,3862 līdz 1,3754 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 108,83 līdz 108,60 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 86,05 līdz 86,12 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cena vēja spārniem turpina kļūt arvien dārgāka, kur nupat šī tirgus etalona – Brent jēlnaftas – vērtība pieskārusies apaļajai 70 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Naftas cenai augot, nevajadzētu gaidīt kādus brīnumus, piemēram, to, ka pretēju ainu rādīs degvielas uzpildes staciju cenrāži. Tas nozīmē, ka var turpināt sadārdzināties pārvietošanās un visa kā cita pārvietošanas izmaksas. Katrā ziņā naftu par lētu nebūt nosaukt nevar – kopš oktobra beigu daļas tās cena augusi par 86%, bet šogad vien – par 36%. Vērojamas arī spekulācijas, ka naftas cena pārskatāmā nākotnē var skart 100 ASV dolārus par barelu.

Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un vairākas valstis, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā (pamatā Krievija) pagājušonedēļ savā sapulcē pārsteidza lielu daļu izejvielu tirgus dalībniekus, jo tomēr neizlēma par papildu barelu ieplūdināšanu tirgū (pirms tam tika gaidīts, ka naftas ieguve tiks palielināta par 1,5 miljoniem bareliem dienā). Tas īstermiņā liek domāt, ka šajā tirgū fundamentālā bilde – pieprasījums/piedāvājums – būs visai saspringta. Nedaudz ilgākā termiņā gan dārgai naftai vajadzētu nozīmēt, ka spējāk tās ieguvi atsāk ASV slānekļa šī resursa ražotāji. Tam savukārt vajadzētu audzēt naftas piedāvājumu un mazināt "OPEC+" radīto deficīta spriedzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas ceturtdien kritās pēc tam, kad tās trešdien bija kāpušas pēc Suecas kanāla satiksmes bloķēšanas uz sēkļa uzskrējuša konteinerkuģa dēļ, bet akciju cenas mainījās dažādos virzienos bažās par jaunā koronavīrusa pandēmiju un inflāciju.

Londonas biržas indekss saruka, naftas cenu kritumam ietekmējot enerģētikas uzņēmumu akciju cenas. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi maz mainījās, investoriem bažījoties par Covid-19 infekcijas gadījumiem, atjaunotiem ierobežojumiem un problēmām ar Covid-19 vakcīnām Eiropā.

Volstrītā bija kāpums, investoriem pievēršoties galvenokārt akcijām, kuru cenas tiek izmantotas indeksu "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" aprēķināšanā.

"[Indeksa] "Nasdaq Composite" [aprēķināšanā izmantotās] akcijas bija ļoti augstās cenās, kad procentlikmes bija nulle, bet, jo vairāk procetlikmes sāk pieaugt, jo vairāk samazinās šo akciju novērtējums," sacīja "BK Asset Management" analītiķis Boriss Šlosbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gada vidējā inflācija nākamajā gadā gaidāma 1-1,8% apmērā, prognozēja banku analītiķi, vienlaikus atzīmējot, ja patēriņš augs straujāk, nekā gaidīts, inflācija varētu būt arī lielāka.

Tostarp bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīmēja, ka nākamajā gadā Latvijā gada vidējā inflācija varētu būt apmēram 1%.

"Patēriņa cenu deflācija pēdējos mēnešos ir tiešā veidā saistīta ar situāciju ekonomikā un Covid-19 krīzes ietekmi, gan Latvijā, gan pasaulē kopumā. Ekonomiskā aktivitāte ir sarukusi, bezdarba līmenis pieaudzis un ienākumi aug lēnāk nekā iepriekšējos gados. Līdzīgi procesi šobrīd notiek arī citās valstīs un novembrī arī eirozonā kopumā patēriņa cenas saruka par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu," minēja Āboliņš.

Tāpat viņš atzīmēja, lai gan Latvijas ekonomikā kritums šobrīd ir būtiski mazāks nekā pavasarī, novembrī un decembrī bezdarbs ir nedaudz pieaudzis, un daudzu nozaru darbība ir jūtami ierobežota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām apstiprina, ka Latvijā cenu dinamiku turpina noteikt Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas, norāda Finanšu ministrija (FM).

Patēriņa cenas 2021. gada janvārī samazinājās par 0,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Tādējādi ir saglabājusies iepriekšējā gada nogales tendence, kad Latvijā bija fiksēta deflācija. Patēriņa cenu ietekmējošie faktori arī praktiski neizmainījās, un deflācija ir saistīta ar energoresursu cenu kritumu un cenu samazinājumu tajos pakalpojumos, kuri visbūtiskāk cieta no pandēmijas, proti, aviopārvadājumi un izmitināšanas pakalpojumi.

Atšķirībā no pērnā gada patēriņa cenu ietekmējošiem faktoriem, korekcijas cenu izmaiņās šā gada janvārī ieviesa pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kritums par 0,1% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri, ko galvenokārt ietekmēja bāzes efekti. Jāatzīmē, ka pērn pārtikas cenas uzrādīja noturīgu kāpumu visa gada garumā un vidējais pieaugums sastādīja 2,4%. Tomēr pārtikas cenas šā gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 0,4%, kas liecina, ka turpmākajos mēnešos pārtikas cenu devums gada inflācijā varētu izlīdzināties. Kopumā šā gada janvārī preču patēriņa cenu kritums vidēji bija 1,4%, kamēr pakalpojumu cenas vidēji pieauga par 1,5% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas ceturtdien kāpa pēc OPEC+ valstu vienošanās, ka jēlnaftas ieguves apjoms pieaugs tikai nedaudz, savukārt bažas par inflāciju sekmēja akciju cenu krišanos.

Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstis un to sabiedrotās pēc videokonferences nolēma pagarināt līdz aprīlim ieguves apjoma samazinājumus, kas tika īstenoti jaunā koronavīrusa pandēmijas sākumā, un pieļāva ieguves apjoma pieaugumu tikai par trešdaļu no prognozētā.

Līdz konferences beigām naftas cenas pieauga par vairāk nekā 5%, sasniedzot kopš 2020.gada janvāra augstākos līmeņus, bet līdz tirdzniecības sesijas noslēgumam pieaugums samazinājās līdz 4,5-4,6%.

''Šodienas lēmums ir skaidri pozitīvs iznākums naftas cenām," sacīja "Thinkmarkets" analītiķis Favads Razakzada.

"Notiekot vakcinācijām [pret jauno koronavīrusu] pasaules svarīgajos reģionos, ceļojumu pieprasījumam vajadzētu atbalstīt cenas nākamajos mēnešos," viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropā un pasaules naftas cenas pirmdien pieauga, ko sekmēja progress vakcinācijā pret Covid-19 un aizvien lielāka iespēja, ka ASV Kongress pieņems jaunu ekonomikas stimulu paketi, paziņoja dīleri.

Londonas biržas indekss kāpa par 2,5% un britu mārciņas vērtība pieauga pēc nedēļas nogales ziņām, ka Lielbritānijā pret Covid-19 vakcinēti vairāk nekā15 miljoni cilvēku.

Britu mārciņas vērtība kāpa līdz 1,3918 dolāriem par mārciņu, kas bija augstākais līmenis kopš 2018.gada aprīļa, bet eiro vērtība saruka līdz 87,18 britu pensiem, kas bija zemākais līmenis kopš maija.

Parīzes biržas indekss pieauga par 1,5%, bet Frankfurtes biržas indekss - par 0,4%. Milānas biržas indekss kāpa par 0,8% pēc tam, kad bijušais Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi sestdien tika izraudzīts par jauno Itālijas premjerministru.

Volstrītā akciju cenas nemainījās, jo ASV bija brīvdiena - Prezidentu diena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomika laižas ziemas miegā, lai strauji mostos

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 09.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai apdzēstu jaunāko koronavīrusa ugunsgrēku, Latvija un citas Eiropas valstis atkal ir spiestas ierobežot nozares, kas ir atkarīgas no cilvēku spējas satikties un runāt vienam ar otru klātienē.

Tāpēc ir neizbēgama ekonomiskās aktivitātes samazināšanās 4. ceturksnī. Patēriņa cenās šie notikumi daļēji atspoguļojas jau šobrīd, jo pasaules tirgi jau ņem vērā pandēmijas otrā viļņa efektus. Paralēli turpinās arī pavasarī notikušās straujās ekonomikas "atdzišanas" ietekme uz Latvijas darba tirgu un atsevišķu nozaru uzņēmumu cenu politiku.

Tāpēc oktobris bija jau otrais mēnesis, kad cenu līmenis saglabājās nemainīgs attiecībā pret iepriekšējo periodu. Parasti cenas oktobrī aug diezgan strauji, jo šajā laikā mēdz sadārdzināties apģērbs, kā arī pārtika un bezalkoholiskie dzērieni. Pēdējos desmit gados pārtika oktobrī caurmērā sadārdzinājās par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet apģērbs un apavi - pat par 1,7%. Pēdējie kļuva dārgāki arī šogad (+3,1%), bet pārtika šī gada oktobrī kļuva par 0,1% lētāka. Transports mēneša griezumā kļuva par 1,1% lētāks, bet mājokļa uzturēšana - par 0,3%. Tāpēc deflācija gada griezumā padziļinājās līdz 0,7%. Produktu grupu datos nav redzami nozīmīgi īslaicīgi efekti, kas varētu izzust novembrī un decembrī, tāpēc deflācija varētu vēl padziļināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kad graudi vērtīgāki par naftu

Jānis Goldbergs, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20 gados kooperatīvā sabiedrība LATRAPS ir kļuvusi par vienu no lielākajiem graudu eksportētājiem. Tas, ka daudzu zemnieku pūles Latvijā ir kļuvušas vērtīgākas, ir tieši kooperācijas nopelns.

"Uzticēšanās un uzņēmība ir mūsu panākumu atslēga," intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500, dodot nākotnes ceļamaizi Latvijas tautsaimniecībai, saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Lauksaimniecības nozare ir viens no eksporta balstiem. Gan iepriekšējā, gan šajā krīzē nozare ir spējusi veiksmīgi darboties. Kur ir panākumu atslēga?

Lai kādas krīzes nāktu, lai kādi būtu pasaules mēroga kūleņi – cilvēkiem ēst vajadzēs vienmēr. Tā ir primāra lieta, no kuras nevar atteikties. Patiesībā – jo asāka ir krīze, jo būtiskāks ir pārtikas nodrošinājuma jautājums. Mēs varam atteikties pat no telefona, no interneta, no automašīnas, bet no ēdiena vispār atteikties nav iespējams. Atceroties 2008./2009. gada krīzi, lauksaimniekus šī krīze maz skāra. Mums graudi izauga, mēs tos pārdevām, un pasaulē tos ēda. Tieši tāpat ir šobrīd. COVID izraisītā starptautiskā transporta un loģistikas apstāšanās parādīja, cik svarīgs ir pārtikas pašnodrošinājums. Bet jāatzīst, ka krīzes nes līdzi arī veselu lērumu ar riskiem. Piemēram, zemās naftas cenas un apturētā tūrisma dēļ pasaules valstīs, kas pārtiek no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, varētu trūkt naudas pārtikas iegādei. Ir pasaulē reģioni, kur savas pārtikas nav, kuri pārtiek tikai no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, lai spētu iegādāties pārtiku no eksportējošām valstīm, tajā skaitā Latvijas. Ja viņiem sāk trūkt valūtas rezervju, viņi nav spējīgi samaksāt par mūsu graudiem. Kāpēc sākās arābu pavasaris iepriekš, kāpēc bija sacelšanās? Pārtika kļuva par dārgu, un to nevarēja nopirkt. Krīzes dēļ savu valūtas rezervju trūka, un cilvēki sacēlās pret to.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē otrdien pieauga cerībās uz jaunu ASV ekonomikas stimulu paketi, savukārt sniegavētra ASV izraisīja naftas cenu celšanos līdz pēdējā gada laikā augstākajam līmenim.

Sudraba cenas kritās par 9% līdz 26,78 ASV dolāriem uncē pēc iepriekšējās dienas kāpuma, kura bija sekmējis sociālajos medijos uzkurināts pieprasījums.

Investori atgriezās pie izdevīgu akciju iegādes pēc pagājušonedēļ piedzīvotā akciju cenu krituma, kuru veicināja ASV videospēļu, konsoļu un plaša patēriņa elektronikas mazumtirdzniecības uzņēmuma "GameStop" akciju pirkšanas drudzis, kura mērķis bija kaitēt augsta riska ieguldījumu fondiem jeb tā dēvētajiem hedžfondiem, kas cerējuši gūt peļņu uz kompānijas neveiksmju rēķina.

Ir "atvieglojums, ka vismaz pagaidām ir izjaukts uzbrukums īsās pozīcijas pārdevējiem," sacīja "Prudential Financial" galvenā tirgus stratēģe Kvinsija Krosbija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas kāpj, Baidenam sākot ASV prezidentūras pārejas procesu

LETA--AFP, 25.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropā otrdien pieauga, ko sekmēja ASV politiskās neskaidrības samazināšanās, Džo Baidenam uzsākot ASV prezidentūras pārejas procesu.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmoreiz pakāpās virs 30 000 punktu atzīmes un noslēdza tirdzniecības sesiju 30 046,24 punktu līmenī. Arī indekss "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu.

Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas lielākoties pieauga, un palielinājās arī naftas cenas.

"Kustības pazīmes ASV politiskajā strupceļā ir apvienojušās ar stabilo ziņu pieplūdumu par Covid-19 vakcīnām, atbalstot" akciju cenas, komentēja tirdzniecības grupas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

Investori tagad jūtas vairāk pārliecināti, ka ASV var izvairīties no konstitucionālas krīzes saistībā ar varas pāreju pēc ASV prezidenta vēlēšanām, kurās Džo Baidens sakāva prezidentu Donaldu Trampu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Optimisms par globālās ekonomikas atkalatvēršanu uzkurinājis naftas cenas

LETA--AFP, 15.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules naftas cenas un vairums Eiropas biržu indeksu trešdien pieauga , ko sekmēja optimisms par ekonomikas atkopšanos pēc Covid-19 pandēmijas, bet Volstrītā lielākoties bija kritums, investoriem bažījoties par pārāk augstu akciju vērtējumu.

Naftas cenas pieauga par vairāk nekā 4%, reaģējot uz ziņām par ASV jēlnaftas rezervju samazināšanos un Starptautiskās enerģijas aģentūras (IEA) prognozēm par lielāku jēlnaftas pieprasījumu, uzlabojoties globālās ekonomikas izaugsmes prognozēm.

""Pieaugot arī citu riska aktīvu cenām, nav šaubu, ka optimisms par globālās ekonomikas atkalatvēršanu ir arī palīdzējis uzkurināt [naftas cenu] kāpumu pēc pēdējo nedēļu ilgstošās konsolidācijas," sacīja "ThinkMarkets" analītiķis Favads Razakzada.

Volstrītā divi no trim galvenajiem indeksiem kritās, tirgus dalībniekiem bažījoties, ka pēdējā laikā novērotajiem akciju cenu kāpumiem ir pienākušas beigas.

Londonas un Parīzes biržu indeksi pieauga, bet Frankfurtes biržas indekss kritās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien turpināja kāpt, lai gan ASV un Āzijas biržās tās kritās, investoriem izvērtējot procentlikmju prognozes.

Akciju cenas pirmdien bija pieaugušas pēc pagājušās nedēļas krituma, mazinoties bažām par inflāciju un investoriem atzinīgi novērtējot progresu Covid-19 vakcīnu jomā.

Āzijas biržās otrdien bija kritums, un saruka arī akciju cenas Volstrītā, lai gan ASV medikamentu jomas regulators - Federālā pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) - sestdien apstiprināja izmantošanai valstī amerikāņu kompānijas "Jonhnson & Johnson" (J&J) vakcīnu pret Covid-19.

Jau pēc finanšu tirgu slēgšanas ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka ASV līdz maija beigām sagādās pietiekami daudz Covid-19 vakcīnu, lai varētu vakcinēt visus pieaugušos valsts iedzīvotājus.

"Šodienas tirdzniecības sesijā nebija vienotas tendences (..) investoriem mēģinot izvērtēt augošā obligāciju ienesīguma ietekmi pret spēcīgas ekonomikas atkopšanās perspektīvām, turpinoties Covid-19 vakcīnu izplatīšanai," sacīja "ThinkMarkets" tirgus analītiķis Favads Razakzada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pieaug pēc ziņām par Covid-19 vakcīnu un Baidena uzvaru

LETA--AFP, 10.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju cenas pirmdien pārsvarā pieauga, jo investoru pārliecību vairoja ziņas par Covid-19 vakcīnas veiksmīgiem izmēģinājumiem un Džo Baidena uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās.

Kāpums tirgos paātrinājās pēc ASV farmācijas giganta "Pfizer" un Vācijas kompānijas "BioNTech" paziņojuma, ka to kopīgi izstrādātā vakcīna pret jauno koronavīrusu trešajā izmēģinājumu fāzē uzrādījusi 90% efektivitāti pret inficēšanos ar Covid-19.

"Ziņa par "Pfizer" Covid-19 vakcīnu ir darbojusies kā adrenalīna pieplūdums tirgos, izraisot vienu no lielākajām vienas dienas pārmaiņām pasaules akciju cenās," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

"Veiksmīgai vakcīnai ir lielāka nozīme nekā Džo Baidena uzvarai ASV vēlēšanās, jo tā efektīvi bruģētu ceļu uz ekonomikas izaugsmes atsākšanos globālā mērogā," teica Moulds.

"Pfizer" akcijas cena pieauga par 7,7%. Kāpa arī pandēmijas smagi skarto uzņēmumu akciju cenas, tai skaitā ceļošanas nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV akciju cenas ceturtdien kritās pēc ASV obligāciju ienesīguma palielināšanās, savukārt naftas cenas saruka bažās par piedāvājuma pallielināšanos vēl arvien vāja pieprasījuma laikā.

Āzijas un Eiropas akciju cenas tomēr pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien uzlaboja ASV ekonomikas prognozi un solīja tuvākajā laikā nepacelt procentlikmes.

Atjaunojušās bažas par inflāciju, kuras izraisīja ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīguma palielināšanos virs 1,7%, ceturtdien noveda pie Volstrītas indeksu samazināšanās.

"Vakar tirgus atzinīgi novērtēja to, ka FRS atzina spēcīgāku izaugsmi, bet saglabāja savu nostāju. Šodien, acīmredzot, tirgus pārdomāja," sacīja "Prudential" analītiķe Kvinsija Krosbija.

Tirgus dalībniekus vairāk pārliecināja FRS prognoze, ka ASV ekonomika šogad paplašināsies par 6,5% - par diviem procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā prognozē, pateicoties milzīgajiem valdības izdevumiem, kas radījuši bažas par cenu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir pārskatījusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas prognozes.

Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, t.sk. Covid-19 izplatības otrā viļņa ietekmi un straujāku, nekā gaidīts, tautsaimniecības atveseļošanos 3. ceturksnī, Latvijas Banka nav mainījusi 2020. gada izaugsmes prognozi, bet 2021. gadā tiek gaidīta lēnāka tautsaimniecības atveseļošanās salīdzinājumā ar septembrī prognozēto.

Saskaņā ar Latvijas Bankas decembra prognozēm Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 4.7%, bet 2021. gadā pieaugs par 2.8% (septembra prognoze – 2020. gadā IKP kritums par 4.7%, bet 2021. gadā IKP kāpums par 5.1%).

Savukārt inflācijas prognoze ir nedaudz samazināta (līdz 0.1% 2020. gadā un 1.1% 2021. gadā; septembra inflācijas prognoze – 0.2% 2020. gadā un 1.4% 2021. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tuvākajos mēnešos Latvijā varētu atgriezties inflācija

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists, 08.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī Latvijā jau piekto mēnesi pēc kārtas turpinājās neliela deflācija un salīdzinājumā ar 2019. gada novembri patēriņu cenas Latvijā samazinājās par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Patēriņa cenu kritums pēdējos mēnešos ir tiešā veidā saistīts ar ekonomisko situāciju un COVID-19 krīzes ietekmi. Ekonomikas aktivitāte ir sarukusi, bezdarba līmenis pieaudzis un ienākumi aug lēnāk nekā iepriekšējos gados. Līdzīgi procesi šobrīd notiek arī citās valstīs un novembrī arī eirozonā kopumā patēriņa cenas saruka par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Novembrī salīdzinājumā ar oktobri patēriņa cenas Latvijā saruka par 0,3%, ko visvairāk ietekmēja sezonālās apģērbu un apavu izpārdošanas, kā arī cenu samazinājums atpūtas pasākumiem.

Deflācija Latvijā joprojām pamatā ir saistīta ar ārējiem faktoriem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijā samazinājušās degvielas un siltumenerģijas cenas, savukārt pārtikas cenu inflācija noslīdējusi vien līdz 1,6%. Vienlaikus šobrīd ir redzams, ka COVID-19 otrais vilnis Latvijas ekonomikai vismaz pagaidām ir mazāk sāpīgs, kā pirmais. Un ziņas par iespējamu vakcīnas pieejamību dod cerības uz jūtamāku ekonomikas atkopšanos jau nākošā gada vidū, tādēļ tuvāko dažu mēnešu laikā Latvijā, visticamāk, atgriezīsies inflācija. Piemēram, decembrī par gandrīz 11% pieaugs siltumenerģijas tarifs Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un lielākoties arī Eiropā pirmdien pieauga, palielinoties ASV tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām pirms gaidāmās jauna "iPhone" izlaides.

Investoru noskaņojumu uzlaboja arī augoša pārliecība, ka ASV prezidenta vēlēšanās 3.novembrī būs neapstrīdams uzvarētājs, un cerības, ka ASV Kongress pieņems jaunu ekonomikas stimulu paketi.

Jauna "iPhone" gaidās kompānijas "Apple" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 6,4%, un Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 2,6%.

Analītiķi paredz, ka "Apple" nāks klajā ar jaunu "iPhone 12" modeli dažādos izmēros, kas būs pielāgots 5G telekomunikāciju tīkliem, un liels pieprasījums pēc šī modeļa ir gaidāms Ķīnā.

"National Securities" galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans sacīja, ka augošais Džo Baidena pārsvars pār Donaldu Trampu sabiedriskās domas aptaujās liecina, ka neskaidrs vēlēšanu iznākums ir mazāk iespējams un demokrāti varēs pārņemt Balto namu no Trampa un varbūt arī iegūt vairākumu Senātā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropā un ASV trešdien kritās, un saruka arī naftas cenas, investoriem gatavojoties stingrākiem ierobežojumiem strauja Covid-19 gadījumu skaita pieauguma apturēšanai.

Noskaņojumu tirgos pasliktināja satraucoša jaunu inficēšanās gadījumu skaita palielināšanās Eiropā un ASV. Otrdien pasaulē tika reģistrēti vairāk nekā 500 000 jaunu Covid-19 gadījumu, kas ir jauns rekords.

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja par jauniem stingriem ierobežojumiem, kas būs spēkā no piektdienas līdz vismaz 1.decembrim. Francijā otrdien tika reģistrēti 523 ar Covid-19 saistīti nāves gadījumi 24 stundu laikā, kas ir jauns rekords kopš aprīļa.

Vācijas centrālā valdība un federālo zemju valdības trešdien vienojās par stingru ierobežojumu noteikšanu cilvēku savstarpējiem kontaktiem novembrī, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, paziņoja kanclere Angela Merkele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē trešdien pārsvarā kritās, tirgiem kompensējot nesenos kāpumus, bet naftas cenas turpināja pieaugt.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās. Saruka arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

"Neraugoties uz ievērojamiem tirgus dzinējspēkiem ASV ekonomikas stimulu plānu un notiekošās jaunā koronavīrusa vakcinācijas programmas formā, pagājušajā nedēļā pieredzētie kāpumi ir absorbējuši lielu daļu no šīs sākotnējās noskaņojuma uzlabošanās," sacīja tiešsaistes tirdzniecības grupas IG vecākais tirgus analītiķis Džošua Mahonijs.

Ir gaidāms, ka demokrātu kontrolētais ASV Kongress pieņems ekonomikas stimulu paketi, bet tās apjoms var būt mazāks par prezidenta Džo Baidena ierosinātajiem 1,9 triljoniem ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, tirgiem izvērtējot dažādus ekonomikas datus un sarunu turpināšanos par ASV ekonomikas stimulu paketes pieņemšanu, bet naftas cenas kritās bažās par mazu pieprasījumu.

Investori iepazinās ar dažādiem ekonomikas datiem pirms piektdien gaidāmas ASV nodarbinātības datu publicēšanas, kas būs pēdējā pirms ASV prezidenta vēlēšanām 3.novembrī.

Starp ceturtdien publicētajiem bija ASV Nodarbinātības ministrijas dati, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā samazinājies par 36 000, tādējādi reģistrēts straujāks kritums par prognozēto.

Pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā sarucis līdz 837 000 salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas koriģētajiem datiem 873 000 apmērā. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā samazināsies līdz 850 000, salīdzinot ar iepriekšējās nedēļās sākotnēji lēstajiem 870 000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eiropas akciju cenas pieaug, ES mēģinot sekmēt vakcīnu piegādes

LETA--AFP, 09.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas akciju cenas pirmdien pieauga, reaģējot uz Eiropas Savienības (ES) centieniem sekmēt Covid-19 vakcīnu piegādes, un pieaugumu daļēji nodrošināja nozares, kuras gūs labumu no ekonomikas atkopšanās pēc jaunā koronavīrusa pandēmijas.

Naftas cenas īslaicīgi pacēlās virs 71 ASV dolāra par barelu pēc Jemenas hutiešu kaujinieku uzbrukuma Saūda Arābijas naftas rūpniecības uzņēmumiem.Frankfurtes, Parīzes un Londonas biržu indeksi kāpa, cita starpā pieaugot rūpniecības un finanšu uzņēmumu akciju cenām.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena intervijā laikrakstam "Stuttgarter Nachrichten" sacīja, ka ES no aprīļa cer uz 100 miljoniem Covid-19 vakcīnu devu mēnesī. Saskaņā ar ES oficiālajiem datiem līdz 26.februārim ES, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 446 miljonus, bija saņēmusi 51,5 miljonus vakcīnu devu.

Leiena pirmdien intervijā laikrakstam "Wirtschaftswoche" brīdināja, ka ES var nobloķēt vēl citus Covid-19 vakcīnu eksporta darījumus. Itālija pagājušajā nedēļā atklāja, ka nobloķējusi 250 700 "AstraZeneca" Covid-19 vakcīnas devu eksportu uz Austrāliju, norādot, ka Eiropā trūkst vakcīnas, bet Austrālijā tās nav steidzami nepieciešamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē pirmdien pieauga un Volstrītā sasniedza jaunus rekordus, savukārt kriptovalūta "Bitcoin" kāpa līdz visu laiku augstākajai vērtībai pēc uzņēmuma "Tesla" paziņojuma par investīcijām šajā kriptovalūtā.

Naftas cenas kāpa līdz 52 nedēļu augstākajam līmenim.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga līdz jauniem rekordiem, turpinot pagājušonedēļ piedzīvoto kāpumu cerībā par drīzu jaunas ASV ekonomikas stimulu paketes pieņemšanu un gaidāmu ekonomikas atkopšanos.

Tesla iegādājas Bitcoin 1,5 miljardu dolāru apmērā 

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" iegādājies kriptovalūtu "Bitcoin" aptuveni...

Investori uzskata, ka ASV prezidentam Džo Baidenam izdosies panākt apstiprinājumu vairumam aspektu viņa ierosinātajā stimulu paketē, kuras apjoms ir 1,9 triljoni ASV dolāru, sacīja analītiķi.

ASV Finanšu ministrijas 10 un 30 gadu obligāciju ienesīgums īslaicīgi pieauga, pastiprinot diskusiju par augstākas inflācijas riskiem.

"Augošas procentlikmes norāda uz ekonomikas uzlabošanos," sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs, piebilstot, ka ir maz liecību par vispārēju inflāciju ekonomikā.

"Akciju tirgus nav pārmēru nobažījies par inflācijas faktoru. Kādu dienu tas notiks. Pašlaik ne," teica O'Hērs.

"Bitcoin" vērtība sasniedza rekordlīmeni - 44 795,20 ASV dolārus - pēc tam, kad ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" iegādājās šo kriptovalūtu aptuveni 1,5 miljardu dolāru apmērā un drīzumā plāno to pieņemt kā maksāšanas līdzekli par automašīnu iegādēm.

"ThinkMarkets" analītiķis Favads Razakzada atzīmēja, ka šis, iespējams, ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem kriptovalūtas nozarē.

""Tesla" būs liels autonozares spēlētājs, un, ja tas sāks pieņemt "Bitcoin" kā maksāšanas līdzekli, tad tas kriptovalūtai sniegs papildu leģitimitāti," skaidroja analītiķis.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 2,1% līdz 60,56 dolāriem par barelu, sasniedzot augstāko līmeni kopš jaunā koronavīrusa pandēmijas sākuma. To sekmēja OPEC un sabiedroto lēmums samazināt jēlnaftas ieguves apjomu, jo pandēmija ir samazinājusi pieprasījumu.

ASV naftas kompānijas "Chevron" akcijas cena pieauga par 2,5%, "Apache" akcijas cena - par 10%, bet "Halliburton" akcijas cena - par 5,6%.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,8% līdz 31 385,76 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,7% līdz 3915,59 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,0% līdz 13 987,64 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,5% līdz 6523,53 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par mazāk nekā 0,1% līdz 14 059,91 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,5% līdz 5686,03 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien pieauga par 2,0% līdz 57,97 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 2,1% līdz 60,56 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga no 1,2046 līdz 1,2049 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,3735 līdz 1,3741 dolāram par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu saruka no 105,39 līdz 105,22 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 87,71 līdz 87,67 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas otrdien kritās ASV un pieauga Eiropā, savukārt ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu sasniedza pēdējā gada laikā augstāko līmeni, ko sekmēja augošs optimisms par globālās ekonomikas atkopšanos.

Šis optimisms tomēr noveda līdz kritumam Volstrītā, pieaugot bažām, ka ekonomikas atkopšanās sekmēs inflāciju un pamudinās ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) ātrāk pacelt procentlikmes.

Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva sacīja, ka ekonomikas izaugsme paātrinās, bet brīdināja par aizvien lielākiem globālās ekonomikas nevienmērīgas atkopšanās riskiem.

"Mēs gaidām, ka inflācija paliks ierobežota, bet ātrāka ASV [ekonomikas] atkopšanās var izraisīt strauju procentlikmju kāpumu, kas var novest pie finanšu apstākļu krasas pastiprināšanas - un ievērojamām kapitāla aizplūšanām no jaunajām un attīstības ekonomikām," teica Georgijeva savā uzrunā.

Komentāri

Pievienot komentāru