No ēnu ekonomikas var izcelt 100 miljonus 

Uzlabojumi nodokļu administrēšanā bez politiskās gribas nav iespējami

Līva Melbārzde, Māris Ķirsons, 12.9.2016
1/5

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore, pašlaik SIA Rīgas viļņi izpilddirektore Ināra Pētersone. Viņasprāt, ja nebūs uzticības, politiskas vēlmes radikāli mainīt situāciju un ja cīņa ar ēnu ekonomiku visiem nebūs prioritāte nr.1, neatkarīgi, kurš būs VID ģenerāldirektors, radikālu uzlabojumu panākt ir tikpat kā neiespējami. Jauno VID vadītāju I. Pētersone iesaka meklēt ārpus šīs iestādes, kā piemērus viņa min SIA PricewaterhouseCoopers partneri Zlatu Elksniņu-Zaščirinsku, Latvijas Korūpniecības federācijas izpilddirektoru Kristapu Klausu.

Fragments no intervijas:

Šīs valdības uzstādījums ir papildināt Valsts kasi ar 1,5 miljardiem eiro piecu gadu laikā. Vai 300 milj. eiro izņemšana ik gadu no ēnu ekonomikas ir izpildāma?

Ar pašreizējiem instrumentiem 300 milj. eiro izdabūšana no pelēkās ekonomikas nav iespējama, bet savi 100 milj. eiro gadā būtu reāli, ja valstī tā būtu prioritāte nr.1. Sarēķināt jau var jebkuru summu, bet jāpaskatās, kādi Latvijā ir tie uzņēmumi. Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā ir daudz labu ideju, bet jautājums ir par izpildes mehānismiem.

Varbūt jāmaina nodokļu sistēma, to sadalot, lielajiem ir viena kārtība, bet mazajiem – fiksētais maksājums, jo pašlaik prasības gan lielajiem, gan sīkuzņēmējiem ir identiskas.

Tas ir politisks jautājums. Nenoliedzami, sīkuzņēmējam vienkāršāk samaksāt fiksētu maksājumu, lai viņam liek mieru. Šiem mazajiem arī grāmatvedība, nodokļu maksāšanas režīma izvēle sagādā vislielākās galvassāpes. Ir jāizdara izvēle, pēc kādas metodes (uzkrājumu, naudas plūsmas, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, patentmaksātājs vai fiksētais) kārtot grāmatvedību, maksāt nodokļus. Šajās daudzajās priedēs sīkuzņēmējs arī apmaldās. Tāpēc labākais risinājums ir fiksētais maksājums (nodoklis), par ko tiek runāts jau daudzus gadus, kas ārzemēs sen ir iedzīvināts un sekmīgi darbojas. Piemēram, Spānijā ģimenes kafejnīcai ir fiksētais nodoklis par katru galdiņu atkarībā no atrašanās vietas. Šis maksājums var tikt maksāts vienā, divos vai četros un pat 12 maksājumos. Kontrolētāji pie šāda ģimenes uzņēmuma iegriežas šad tad pāris gadu laikā. Šāda sistēma Latvijas VID automātiski atbrīvotu no 80% visu reģistrēto uzņēmumu kontrolēšanas, resursus var novirzīt svarīgākajām lietām. Šobrīd, lai pārbaudītu, vai sīkuzņēmējs saimnieciskās darbības tēriņos nav iekļāvis izdevumus, kas tērēti privātām vajadzībām, VID jāveic 3000 eiro (audita pašizmaksa) vērts audits. Ieguvums būs daži desmiti, varbūt simti eiro, kas nav samērojams ar iztērēto. Turklāt gan VID auditori, gan pats sīkuzņēmējs būs novests līdz baltkvēlei. Vienīgais ieguvums ir sīkuzņēmēja negācijas pret valsts varu. Kam tas vajadzīgs?! Vēl viens piemērs: VID jātērē nesamērojami resursi ar gada pārskatu neiesniedzējiem, kas ir vairāk nekā puse no visiem reģistrētajiem. Gada pārskatu neiesniedzējiem VID jānosūta brīdinājums, tad administratīvais pārkāpumu protokols, lēmums, kurus likums sūtīt EDS neļauj, tas jāsūta ierakstītās vēstulēs, tad, piemēram, uzliktais sods 100–150 eiro apmērā vēl ir jāpiedzen, atkal atgādinājums, brīdinājums, piedziņas darbības. Rezultātā čiks, jo viņam jau nekā nav, lai to piedzītu! Varētu jau to nedarīt, bet... Tajā pašā laikā masu mediji un Valsts kontrole prasa, vai visiem šis process ir iziets, cik sodīti, cik iekasēts. Liela brēka, maza vilna. Latvijas īpatnība – viegli reģistrēt komersantu, bet grūti to likvidēt. Tieši tāpēc arī tik daudz ir tā dēvēto gulošo uzņēmumu, kuros nekas nenotiek. Par nepieciešamību mainīt situāciju ir sagatavots un iesniegts daudz priekšlikumu, tikai tie nevirzās tik strauji, kā gribētos. Sabiedrība turpina būt neapmierināta ar iestāžu darbu, taču būtībā ministrijām aktīvāk jāvērtē un jāvirza normatīvo aktu izmaiņas, jo iestādes ir iniciējušas problēmas, sagatavojušas priekšlikumus.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Visu interviju No ēnu ekonomikas var izcelt 100 miljonus lasiet 12. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Tevi varētu interesēt

Žūrija ir pabeigusi darbu pie Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzīto objektu novērtēšanas,...

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no...

Asus Zenbook Flip ir tik plāns dators, ka to somā starp žurnāliem...

Eiropas monetārās politikas noteicēji nepasniedz finanšu tirgiem dāvanu papildu kvantitatīvās...

Skaidras naudas izskaušanas cīņa notiks uz privātuma rēķina, solot lielāku drošību...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Ja ierakstīšanai komercreģistrā tiks pieteikts fiktīvs uzņēmējs, Uzņēmumu reģistrs...

Valsts amatpersonas statusa dēļ maksātnespējas administratoru rindas kļuvušas retākas;...

Jauniem uzņēmumiem, kas tiks reģistrēti Stopiņu novadā, pašvaldība sola nekustamā īpašuma...

Valsts kancelejas (VK) konsultants Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora atlasē Eiro personāls...

Pārmaiņām maksātnespējas uzraudzībā un nosacījumos ir tapis piecgades plāns, bet ir jautājumi...

Valsts kanceleja (VK) otrdien ir izsludinājusi otro atklāto konkursu uz Valsts ieņēmumu...

Jaundibinātajiem uzņēmumiem, kuri vienlaikus reģistrēsies kā PVN maksātāji no pirmā eirocenta,...

Neraugoties uz solidaritātes nodokļa ieviešanu, kā arī akcīzes nodokļa likmju palielināšanu,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) izvērtējis Valsts vides dienesta ģenerāldirektores Ingas Koļegovas...

Uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pretimnākšanu - aicinājumu neveikt pārkāpumus - atsevišķas...