Jaunākais izdevums

Valsts policija 3.oktobrī saņēma informāciju, ka Baltijas jūras ūdeņos uz jahtas atrodas nolaupīts Latvijas valsts piederīgais. Piesaistot Valsts policijas pretterorisma vienību Omega, Nacionālo bruņotos spēkus un Latvijas robežsardzi tika veikta vērienīga operācija, dažu stundu laikā atbrīvojot nolaupīto vīrieti un aizturot aizdomās turēto personu.

Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess un tiek skaidroti nozieguma motīvi.

3. oktobrī ap pulksten astoņiem no rīta Valsts policija saņēma informāciju par 1965. gadā dzimuša vīrieša iespējamu nolaupīšanu. Nolaupītā persona atradās uz jahtas Baltijas jūrā. Cietušais par notikušo bija paziņojis saviem tuviniekiem, kuri savukārt sazinājās ar Valsts policiju.

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes amatpersonas nekavējoties uzsāka nepieciešamās operatīvās un izmeklēšanas darbības. Ņemot vērā situācijas nopietnību, gatavojoties personas atbrīvošanas operācijai, tika piesaistīta Valsts policijas pretterorisma vienības Omega kaujinieki, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un Valsts robežsardzes darbinieki. No Rīgas uz Roju, kas ir tuvākā vieta jahtas iespējamai atrašanās vietai, tika nosūtīts Latvijas Nacionālo bruņoto spēku helikopters. Tāpat operācijā tika izmantoti Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karakuģi un Valsts robežsardzes kuģis.

Pateicoties ciešai sadarbībai starp visiem iesaistītajiem dienestiem, īsā laikā tika noskaidrota personas atrašanās vieta. Nolaupītais vīrietis atradās jahtā Rīgas jūras līcī, aptuveni divu stundu brauciena attālumā no krasta. Ap pulksten 13, veicot speciālo atbrīvošanas operāciju, krīze tika atrisināta. Turpat tika aizturēts iespējamais nolaupītājs - 1971. gadā dzimušais jahtas vadītājs, kurš iepriekš nav nonācis policijas redzeslokā.

Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka cietušais ir iepriekš pazinis aizdomās turēto un, ka viņš pret savu gribu vests no Zviedrijas uz Latviju. Citu personu uz jahtas tobrīd nebija. Precīzi notikušā apstākļi un nozieguma motīvs šobrīd tiek skaidrots. Gan aizdomās turētais, gan cietušais ir Latvijas valsts piederīgie. Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 153. panta pirmās daļas – par personas nolaupīšanu. Par šādu noziegumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods. Kriminālprocesā šobrīd notiek izmeklēšana.

Šī ir pirmā Latvijas ķīlnieku atbrīvošanas operācija, kas norisinājusies uz ūdens, tā ir noslēgusies veiksmīgi un neviena persona nav cietusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Cerot uz jahtu atgriešanos ūdeņos

Ilze Žaime, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ūdeņus baudot uz jahtas klāja, Klips-B īpašnieki saglabā cerību, ka attīstīsimies par jūras lielvalsti, kā tam būtu jābūt, raugoties kartē

Pirms teju 30 gadiem Jāņa Butkāna dibinātais ģimenes uzņēmums SIA Klips-B sāka nodarboties ar laivu un jahtu tirdzniecību un servisu. Uzņēmums apkalpo un tirgo, sākot ar airu laivām un beidzot ar 15 metru garām jahtām, uz kurām faktiski varētu dzīvot un kuru cenas sniedzas vairākos simtos tūkstošu eiro. Šodien uzņēmuma vadībā iesaistīta visa ģimene; par servisu vairāk atbild Rihards Butkāns, par tirdzniecību – Raimonds Butkāns.

Palīdz airu laivas

Laivas iedala motorlaivās, kuteros, motorjahtās un buru jahtās. Raimonds Butkāns norāda, ka jahtas var šķist kā luksusa prieks, bet tā gluži nav. Tas ir atkarīgs no jahtas izmēra un pielietojuma. Vidēja izmēra motorjahtas, kurā vietas pietiks vienai ģimenei līdz septiņām personām, cena ir aptuveni jaunas mašīnas vērtībā. Lai gan lielākās piesaista vairāk uzmanības, tās biežāk izdodoties sastapt piestātnēs, kur jahtas vairāk kalpo kā vasarnīcas. Mazākās (līdz 10 m) ir vairāk piemērotas Latvijas ūdeņiem, ar tām var ērtāk nodoties aktīvai atpūtai uz ūdens un izbaudīt to priekšrocības Baltijas jūras krastā, piemēram, pietauvojoties smilšainajās pludmalēs vai no jauna atklājot iekšzemes ūdeņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Jahtu ostā no aprīļa līdz augustam apkalpotas 285 jahtas, kas ir par 14 jahtām vairāk nekā pagājušajā gadā tādā pat laika periodā, informē Liepājas speciālā ekonomiskā zona (SEZ).

Kā uzsvēra Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints, vēl aktīvs noteikti būs augusts, bet - kā rāda pieredze - septembrī jahtu skaits samazinās. Noteicošais faktors ir laikapstākļi.

Ar katru gadu Liepājas jahtu ostā ienāk arvien vairāk jahtu. Jahtu skaita pieaugums ir salīdzinoši neliels, bet stabils. Šogad īpaši dominē jahtas no Vācijas, Polijas, Lietuvas, bet vasaras vidū parādās vairāk jahtu no Skandināvijas valstīm – Zviedrijas un Somijas.

Vaicāts, kāda ir dārgākā jahta, kas apkalpota Liepājas Jahtu ostā, K.Kints norāda, ka vēsturiski dārgākā jahta, kas pieturējusi Liepājā ir aptuveni 60 miljonus eiro vērta. Pēc viņa stāstītā, ekskluzīvas jahtas maksā aptuveni 1 miljonu eiro par metru. Tāpat viņš novērojis, ka latvieši ar jahtām pārvietojas maz. Savukārt, tūristi, kas pārvietojas ar jahtām, neizmanto viesnīcu pakalpojumus, jo viss nepieciešamais ir uz jahtas. Ierasti Liepājā jahtsmeņi pavada vien vienu dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas jahtu un jahtu aprīkojuma elementu ražošanas kompānija Technologie Tworzyw Sztucznych Sp. z o.o. gadā saražo vairāk nekā 600 jahtu, stāsta kompānijas rīkotājdirektors Maciejs Tvardovskis. Portāls DB ielūkojās uzņēmuma ražotnē Polijā.

Kompānija izveidota 1995.gadā, un jau sākotnēji kompānijas pamatdarbība bija jahtu konstrukcijas elementu, piemēram, korpusu, klāju, grīdu, ražošana. Pēc dažiem darbības gadiem uzņēmuma darbība bija tiktāl attīstījusies, ka esošajā ražotnē vairs nepietika vietas, tādēļ nācās meklēt jaunu atrašanās vietu, un uzņēmums 2004.gadā pārcēlās uz Polijas pilsētu Goleņovu, ražotni izvietojot netālu no pilsētas centra. 2006.gadā uzņēmums pievienojās HanseYachts grupai, kas kopš 2007.gadā tiek kotēta Frankfurtes biržā, un šī pievienošanās stiprināja uzņēmuma pozīcijas un biznesa stabilitāti.

Augošais pieprasījums pēc uzņēmuma produkcijas lika meklēt vēl plašākas telpas, tādēļ 2008.gadā tika izveidota jauna ražotne Goleņovas industriālajā parkā. Pēc tam uzbūvētas vēl divas noliktavas, laboratorija un dizaina studija. 2015.gadā kompānija uzbūvēja vēl vienu ražošanas telpu, kurā notiek jahtas tiek komplektētas ar aksesuāriem. Kopējā ražotnes platība šobrīd sasniedz 17 tūkstošus kvadrātmetru, un tajā tiek izgatavotas jahtas, kas pēc tam ceļo uz visu pasauli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunija spērusi nozīmīgu soli vēja parka izveidei Rīgas jūras līcī

Lelde Petrāne, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu izskatīt būvniecības atļaujas piešķiršanu vēja parka izveidei Rīgas jūras līcī.

Tas ļauj energokompānijai "Eesti Energia" turpināt tās uzsākto izpēti un partneru atlasi jūras vēja parka izbūvei. Ņemot vērā, ka projekts iecerēts līdzās Latvijas pusē plānotajam vēja ģeneratoru parkam, šis būtu pirmais abu valstu sadarbības projekts atjaunīgās enerģijas ražošanas jomā.

Kā paskaidro "Eesti Energia" meitas uzņēmuma "Enefit Green" vadītājs Āvo Kermass (Aavo Kärmas), Pērnavas jūras teritorijas plānojumā ir atzīts, ka teritorija, kurai tiek izsniegta būvniecības atļauja, ir lieliski piemērota jūras vēja parka attīstībai. To apliecinot arī līdz šim veiktie vēja, ledus un ornitoloģiskie novērojumi, ko šajā teritorijā īstenojusi "Eesti Energia".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas varasiestādes trešdien paziņoja, ka zilaļģu dēļ slēgušas daudzas pludmales Baltijas jūras piekrastē.

«Zilaļģu parādīšanās dēļ peldēšana ir aizliegta astoņās pludmalēs gar atklātu jūru un aptuveni 20 pludmalēs Gdaņskas līcī,» pavēstīja Pomožes vojevodistes veselības inspektors Tomašs Augustinjaks. «Aļģe ir toksiska un rada risku veselībai.»

Polijas televīzija šonedēļ demonstrēja no gaisa uzņemtas ainas, kas atklāja zaļu aļģu paklāju jūrā.

Kā liecina Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta apkopotā informācija, teju visu Baltijas jūras centrālo daļu piepilda zilaļģes.

Zilaļģu daudzums šovasar Baltijas jūrā varētu būt vislielākais novērojumu vēsturē. Zilaļģes klāj Baltijas jūru no Polijas krastiem līdz Stokholmai un Somijai.

Vismazākā zilaļģu koncentrācija ir ūdeņos pie Dānijas, kā arī Rīgas līcī un Botnijas līcī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Baltijas jahtu serviss risks sākt tirgot jahtas atmaksājas

SIA Baltijas jahtu serviss periodā no 2014. līdz 2017. gadam piedzīvojusi gan izrāvienu, gan kritumu. Tomēr tā ir iekļuvusi Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā. «Šo gadu prognozējam pabeigt ar 550 tūkst. eiro lielu apgrozījumu, kaļam plānus nākamajiem uzņēmuma attīstības posmiem. Šajā jomā nekādi puikas–iesācēji vairs neesam, ar mums rēķinās. 2016. gadā uzņēmuma tirgus daļa bija 11%. Gazeļu gadu apgrozījuma kāpums skaidrojams ar faktu, ka šajā periodā kļuvām par triju lielu ražotāju oficiālajiem dīleriem, tostarp ir Hanse Yahts – sākām piedāvāt tā ražotās jahtas. Līdz tam tirgū bijām pazīstami kā piederumu un ekipējuma tirgotāji,» stāsta SIA Baltijas jahtu serviss valdes priekšsēdētājs, līdzīpašnieks Valters Romans. Ar savu biznesa partneri, latviešu izcelsmes zviedru Kārli Straubergu pirms aptuveni 20 gadiem viņš iepazinās Zviedrijā. Abu aizraušanās bija burāšana, un sarunu gaitā abi secināja, ka šajā ziņā Latvijā ir brīva niša un varētu sākt kopīgu biznesu. Kārlis uz Latviju pārcēlās 2000. gadā un kopā ar Valteru ķērās pie biznesa idejas realizēšanas, tomēr abi paralēli visus šos gadus attīsta vēl citus uzņēmumus – Kārlis – tirdzniecības, bet Valters – transporta jomā. Uzņēmēji atzīst, ka pirmos astoņus gadus Baltijas jahtu serviss viņiem drīzāk bijis hobijs, kas tika uzturēts no paralēlajiem biznesiem. Šobrīd tā vairs nevar apgalvot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā nākamajam gadam, tostarp mencu nozvejas kvota Baltijas jūras austrumos samazināta par 92%, teikts ES Padomes paziņojumā.

Mencu nozvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā nākamgad būs 2000 tonnu, kas ir par 92% mazāk nekā šogad. Turklāt Baltijas jūras austrumos būs atļauta tikai mencu piezveja. Šādu kvotu bija ierosinājusi Eiropas Komisija (EK).

Baltijas jūras rietumu daļā mencu nozvejas kvota būs 3806 tonnas jeb par 60% mazāka nekā šogad. EK bija ierosinājusi kvotu samazināt par 68%.

Ministri arī nolēma siļķu nozvejas kvotas Rīgas jūras līcī palielināt par 11% - līdz 34 445 tonnām, Baltijas jūras centrālajā daļā samazināt par 10% - līdz 153 384 tonnām, rietumu daļā samazināt par 65% - līdz 3150 tonnām, bet Botnijas līcī samazināt par 27% - līdz 65 018 tonnām.

Lašu nozvejas kvota Baltijas jūras pamatbaseinā samazināta par 5% - līdz 86 575 tonnām, bet Somu līcī atstāta nemainīga - 9703 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nogalē noslēgušās sacensības Rīgas kauss burāšanā 2019, kas norisinājās Rīgas sporta burāšanas centrā un pulcēja vairāk nekā 150 dažāda vecuma burātājus - sākot no pavisam maziem līdz burātājiem nopietnā vecumā ar daudzu gadu pieredzi.

Sacensībās pavisam kopā startēja 61 dalībnieks, tostarp jaunieši un bērni – 20 jahtas Laser jahtu klasē, 17 vējdēļi Techno 293 klasē, kā arī 24 Jūras Jahtu komandas, kas tika dalītas 2 jahtu grupās (līdz 10 m garumā, virs 10 m garumā) un 7 monotipa sporta jahtas (PLATU 25 un STAR jahtu klasēs).

Laikapstākļi abas dienas bija labvēlīgi burāšanas sacensībām – ar sauli un pietiekamu vēja stiprumu burāšanai.

Pavisam kopā abās dienās tika doti 6 - 8 starti Daugavā, akvatorijā pie Vanšu tilta, bet Jūras Jahtas sacensībās piedalījās vienu dienu, kur izbrauca 1 garo distanci – pa Daugavu no Vanšu tilta līdz Bolderājai un atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rojā dots starts Rīgas jūras līča regatei Gulf of Riga Regatta 2019 (GoRR), kas paralēli iezīmē arī Latvijas Atklāto jūras burāšanas čempionātu 2019 un jauniedibinātā Livonijas kausa izcīņu, informē pasākuma organizatori.

No trīs Baltijas valstīm savā starpā sacentīsies 33 komandas, kuras sadalītas trīs klasēs.

«Šī regate lokācijas un izplānotā maršruta dēļ ir ļoti pateicīga, lai gan Igaunijas, gan Lietuvas dalībnieki varētu piedalīties šajās sacensībās, jo tā atrodas tieši pa vidu. Prieks, ka šogad ir pieteikušies divas reizes vairāk dalībnieku nekā pērn,» komentē Madis Ausman, sacensību galvenais tiesnesis no Igaunijas.

Burātāju komandas ir sadalītas trīs klasēs – ORC, LYS1 un LYS2. Kur ORC un LYS ir apmērīšanas sistēmas, kas nodrošina iespēju salīdzināt rezultātus dažādām jahtām. Kopumā no Latvijas ir pieteikušās 22 komandas, no Igaunijas - 8, bet no Lietuvas - 3. Sadarbībā ar Intelligent Systems notiek dalībnieku jahtu globālā pozicionēšana, kas regates mājaslapā ļauj sekot sacensību norisei un redzēt jahtu atrašanās vietas reālā laikā. Kā skaidro sacensību organizatori, no katras Baltijas valsts ir ieradušies vērā ņemami dalībnieki, kas pacīnīsies par pirmo Livonijas kausa trofeju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

VIDEO, FOTO: Rīgas sporta burāšanas centra dibinātājs: Uz lielu peļņu neceru

Laura Mazbērziņa, 19.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms diviem gadiem izveidotā Rīgas sporta burāšanas centra attīstībā kopumā investēti aptuveni 200 tūkstoši eiro. Tas piesaista ne vien prasmīgus burātājus, bet ikvienu interesentu, kuram patīk aktīvs un veselīgs dzīvesveids, kā arī sportiskas aktivitātes uz ūdens, biznesa portālam db.lv stāsta Andrejs Buls, Rīgas sporta burāšanas centra izpilddirektors.

Biedrība Latvian Sailing Team pirms diviem gadiem atvēra Rīgas sporta burāšanas centru Matrožu ielā 7A, Ķīpsalā, blakus Ostas skatu biroju ēkai. Rīgas sporta burāšanas centrs ir veidots pēc ilggadēju burātāju iniciatīvas kā bāzes vieta sporta jahtām PLATU 25. Tās ir Farr Design sporta jahtas, ar kurām var burāt piecu cilvēku komanda. Šobrīd Latvijā jau ir 18 šāda tipa jahtas. Komandas aktīvi trenējas un piedalās gan vietēja mēroga, gan starptautiskās sacensībās.

Rīgas sporta burāšanas centra dibinātājs un vadītājs, burātāju komandas Latvian Sailing Team izveidotājs A. Buls ir pabeidzis Latvijas Jūras Akadēmiju un burāt sācis jau bērnībā Lielupes jahtklubā pie trenera Rūdolfa Vikmaņa ar Optimist klases laivu. A. Buls ir desmitkārtējs Latvijas čempions dažādās laivu klasēs, kā arī ir iegūti citi apbalvojumi. «Uzsākot šo sporta biznesu, es nedomāju, ka gūšu lielu peļņu. Šis ir vairāk hobija bizness, kur es ieguldu savu enerģiju un mīlestību pret sportu,» komentē A. Buls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ticies ar Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministru Taavi Aas, lai pārrunātu iespējamo kopīga Latvijas un Igaunijas jūras vēja parka izveidi Rīgas jūras līcī.

Pēc Nemiro teiktā, kopēja jūras vēja ģeneratoru parka darbība Rīgas jūras līcī varētu dot ekonomiskus ieguvumus un ieguldījumu abu valstu enerģētiskajā drošībā, diversificējot piegādes avotus.

"Baltijas reģionam ir svarīgi strādāt kopīgu mērķu virzienā kā spēcīgai aliansei. Es ļoti priecājos, ka mums beidzot ir izdevies panākt aktīvu Latvijas un Igaunijas sadarbību kopēja atjaunojamās enerģijas avota attīstībā," sacīja R. Nemiro.

Abi ministri bija vienisprātis par nepieciešamību turpināt projektu virzību, vienojoties, ka nākamais solis ir sadarbības projekta pamatnostādņu izstrāde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cauruļvadu ieguldīšanas kuģis Solitaire ir uzsācis Nord Stream 2 gāzes cauruļvada būvniecību Somu līcī, informē projekta pārstāvji.

Solitaire pirms būvniecības uzsākšanas ir aprīkots un pārbaudīts, precīzi ievērojot projekta izvirzītās prasības. Nord Stream 2 būvniecības plāns ir izstrādāts, ņemot vērā dažādus būvniecību ietekmējošus apstākļus, jo īpaši tos, kas attiecas uz vides ietekmes ierobežojumiem. Soltaire, piemēram, izmanto dinamiskās pozicionēšanās sistēmu, lai noteiktu precīzu cauruļvada noguldīšanas vietu uz gultnes. Līdz ar to būvniecības laikā tikai cauruļvads skars jūras gultni. Izmantot kuģi, kas savā darbībā neizmanto enkurus, ir daļa no papildus drošības pasākumiem noslogotajā Somu līcī.

Solitaire ir 300 metru garš, 41 metru plats un nodrošinās cauruļvadu ieguldīšanu visas diennakts laikā bez apstājas septiņas dienas nedēļā, uz tā ir nodarbinātas līdz pat 420 personas. Cauruļvadu piegādes kuģi Nord Stream 2 būvniecībai nepieciešamās 12 metru garās un 24 t smagās caurules piegādās no tuvākajiem projekta loģistikas centriem Kotkā vai Hanko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden Jūras virsnieku saieta namā, Atmodas bulvārī 9, Liepājā, pabeigti fasādes restaurācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas darbi, un pēc ēkas iekštelpu atjaunošanas tajā plānots izvietot Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku štābu, informē Aizsardzības ministrija.

1994. gadā Aizsardzības ministrija Jūras virsnieku saieta namu pārņēma no Liepājas pašvaldības, jo tas atrodas Liepājas militārās bāzes teritorijā. Kopš tā laika Aizsardzības ministrija ir rūpējusies par šī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu un atjaunošanu.

Lai nodrošinātu Jūras virsnieku saieta nama ēkas, tai skaitā, tās iekšējā interjera detaļu saglabāšanu, kopš 2009. gada tika veikti ēkas prioritārie restaurācijas darbi, tajos kopumā ieguldot aptuveni 1,4 miljonus eiro. Šie darbi ietvēra, piemēram, jumta restaurāciju, Rietumu terases un Ziemeļu korpusa pārseguma restaurāciju, Rietumu fasādes restaurāciju, apkures sistēmas nomaiņu, atsevišķu logu un ārdurvju remontu un nomaiņu, kā arī vienkāršotu fasādes atjaunošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē ceturtdien pieauga pēc uzbrukumiem diviem tankkuģiem Omānas līcī, kas pastiprinājuši saspīlējumu ar jēlnaftu bagātajā Tuvo Austrumu reģionā.

Naftas cenu kāpums, kas sasniedza pat 4,5%, bet pēc tam nedaudz samazinājās, veicināja energokompāniju akciju cenu palielināšanos. Globālie akciju tirgi guva atbalstu arī no perspektīvas, ka ASV šogad var tikt pazeminātas procentlikmes.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo ceturtdien apsūdzēja Irānu par uzbrukumu diviem tankkuģiem Omānas līcī rīkošanu, un paziņoja, ka rosinās šo lietu izskatīt ANO Drošības padomē. Irāna nosauca šos uzbrukumus par «aizdomīgiem".

«Saspīlējums Tuvajos Austrumos ir liels – un uzbrukumi diviem tankkuģiem ir tālāk saasinājuši situāciju, lai gan nešķiet, ka būtu nodarīts kāds kaitējums to kravām,» sacīja Lielbritānijā bāzētā konsultāciju uzņēmuma «Alfa Energy» priekšsēdētājs Džons Hols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija neatlaidīgi īsteno savu izstrādāto stratēģiju – eksporta un importa kravas pārkraut savās ostās, savukārt Baltijas valstu ostas atstāt «sausā», pašreizējo tranzītkravu apjomu ostās pēc gadiem varēs uzskatīt par laimi.

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Viņš atzīst, ka ekonomisko situāciju Latvijā ietekmēs ne tikai iekšpolitiskie lēmumi, bet arī ārvalstīs nolemtais, jo īpaši attiecībā uz tranzītbiznesu.

Fragments no intervijas

Pērn kravu apgrozījums Latvijas ostās bija lielāks nekā 2017. gadā. Vai šī tendence saglabāsies arī šogad?

Neredzu objektīvu pamatu kravu pieaugumam ostās, kaut arī to var koriģēt jau konkrētu eksporta produktu pasaules tirgus cenas un jo īpaši Krievijas ostu kapacitāte, infrastruktūras remontdarbi. Jā, 2018. gadā visās lielajās ostās ir kravu apjoma pieaugums, kas vairāk ir savdabīgs izņēmums nekā likumsakarība. Ogļu apjomi Latvijas ostās pērn bija tāpēc, ka Krievijai savās ostās nebija kapacitātes tik daudz tās pārkraut un arī pasaules tirgus cenas veicināja to piegādes. Jāņem vērā, ka lielākā daļa kravu ir tranzīts no citām valstīm - pārsvarā no Latvijas austrumiem, un loģiski, ka tās ir Krievijas kravas. Latvijai nav pamata perspektīvā cerēt uz Krievijas izcelsmes kravām savās ostās. Ir skaidri jāapzinās, ka šīs valsts kravu apjomi mūsu ostās saruks. Proti, savulaik Krievijā vēl prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemta Krievijas flotes atdzimšanas stratēģija, kurā atsevišķa sadaļa bija atvēlēta ostu modernizācijai, attīstības koncepcija, kas paredzēja – šīs valsts kravas orientēsies uz savas valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Tādējādi kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma – mūsu ostās Krievijas kravu nebūs. Vēlāk, pēc notikumiem Ukrainā, Krievija cenšas atteikties no importa – eksporta kravu pārkraušanas arī Ukrainas ostās. Protams, šo politisko uzstādījumu Krievija nav pilnībā izpildījusi, jo pieprasījums pēc kravu apstrādes Krievijas ostās joprojām pārsniedz piedāvājumu. Ir vēl kāds aspekts – Latvija ir ES dalībvalsts, bet Krievijai ar ES joprojām ir sankciju (liegumu) karš kopš 2014. gada augusta par konkrētu produktu piegādēm, tas arī ietekmē Krievijas un ES tirdzniecību, kas tikai vēl vairāk samazina nepieciešamību izmantot kravu pārkraušanai Latvijas ostas. Jāņem vērā, ka pavisam nesen bija ziņa par to, ka Ļeņingradas apgabala un Krievijas valdība parakstīja dokumentu, kas paredz Somu jūras līcī līdz 2022. gada nogalei izveidot ostu ar pārkraušanas jaudu 70 milj. t gadā. Labi, Krievijā varbūt arī šo 1,2 miljardu eiro vērto projektu neīstenos noteiktajos četros gados, bet piecos vai sešos gados noteikti. Tādējādi, piemēram, 2025. gadā līdzās lielajām Sanktpēterburgas, Primorskas un Ustjlugas ostām strādās vēl viena (780 ha platībā) ar jaudu, kas ir vairāk, nekā visas ostas Latvijā pārkrāva 2018. gadā. Raugoties no pašreizējām pozīcijām, tas nozīmē, ka pēc 2024. gada Baltijas valstu ostas lielā mērā būs «atbrīvotas» no Krievijas kravām. Tad Latvijā 2018. gadā pārkrauto Krievijas kravu apjomi šķitīs kā pasaka. Ir tikai viens nezināmais. Ja Krievijas ekonomika attīstās ar dinamiku 7-8% gadā, tad šīs valsts ostas nespēs nodrošināt visu kravu pārkraušanu, kam šāda scenārija gadījumā būtu jāpieaug aptuveni par 14–16%. Tikai šāda scenārija gadījumā būs nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem. Taču jebkurā situācijā Baltijas valstu ostu termināļu vidū konkurence par kravām tikai pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Zīmola stāsts: Rīgas Motormuzejs atzīmē 30 gadu jubileju

Laura Mazbērziņa, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlis Rīgas Motormuzejam (RMM) ir īpašs mēnesis, jo pirms 30 gadiem, 1989.gada 22. aprīlī īstenojās seno spēkratu kolekcionāru un entuziastu sapnis par savu mājvietu – svinīgā ceremonijā, klātesot simtiem cilvēku, tika atklāts motormuzejs.

Ideja par seno spēkratu muzeju Latvijā dzima jau 20. gadsimta septiņdesmitajos gados, kad neliela entuziastu grupa – Latvijas Antīko automobiļu klubs - iedibināja tam laikam vēl nebijušu kustību – seno spēkratu salidojumus un rallijus. Šie pasākumi pulcēja ne tikai seno spēkratu īpašniekus, bet arī skatītāju tūkstošus.

Muzeja ēka ir modernās arhitektūras piemineklis, tās fasādes daļa uzrunā kā stilizēta Rolls Royce markas automobiļa radiatora maska.

2016. gadā pēc trīs gadus ilgas rekonstrukcijas muzejs tika atvērts jaunā veidolā. Muzeja trijos stāvos izvietoti vairāk nekā simts automobiļi un motocikli, vairāki desmiti interaktīvo stendu, rotaļu zona bērniem, kafejnīca un konferenču zāle 200 personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas nogalē 17.un 18.augustā, Daugavā, BeActive Pludmales spēles ietvaros norisināsies sacensības Rīgas kauss burāšanā 2019, kas būs pārredzamas arī Rīgas pilsētas viesiem un iedzīvotājiem no Vanšu tilta un abiem Daugavas krastiem.

Patlaban jau pieteiktas 38 jahtas dažādās grupās dalībai sacensībās, un pieteikšanās joprojām turpinās līdz pat sacensību atklāšanai sestdienas rītā.

Rīgas kauss 2019 ir vietēja mēroga sacensības dažādās jahtu klasēs. Sacensībās piedalīsies gan jūras jahtu komandas, kas tiks dalītas divās jahtu grupās – garumā līdz 10m, un virs 10m, sporta jahtu klases – Beneteau PLATU 25 un STAR, kā arī bērnu un jauniešu jahtu klases – Laser un Techno293.

Šis ir ikgadējs pasākums, un katru gadu tiek organizēts Daugavā, Rīgas svētku laikā. Šogad pasākumu organizēt deleģēti ir pagājušā gada pasaules čempionāta sporta jahtām PLATU 25 organizētāji – BIEDRĪBA LATVIAN SAILING TEAM un RĪGAS SPORTA BURĀŠANAS CENTRS, kas atrodas Ķīpsalā, Matrožu ielā 15.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mani nosēdināja pie galda un teica – šim kuterim pēc mēneša ir jābūt ražotnē. Vai nu tu to mācēsi vai nemācēsi. Pirmajā mēnesī strādāju līdz vēliem vakariem, arī brīvdienās, lai pirmais projekts būtu pabeigts un es būtu sevi pierādījis,» par savu karjeru Lielbritānijas kompānijā Dixon Yacht Design stāsta jahtu dizainers Mārtiņš Ēlerts

Lielbritānijas uzņēmumā Dixon Yacht Design M. Ēlerts sāka strādāt jau ar iesāktu projektu, kurš bija jāpabeidz. Tagad viņa galvenais uzdevums ir tehnisku rasējumu klientam pasniegt kā baudāmu attēlu. M. Ēlertam Liepājas mākslas skolā iegūtā izglītība un prasmes noderējušas. «Arhitekti izstrādā korpusu, rasējumus, iedod vadlīnijas, un es to pārvēršu 3D vidē – katru milimetru, stūrīti un virsmu. Es esmu tas, kurš parāda, kā tas izskatīsies reālajā dzīvē. Tad tiek sūtīts ražotājam, piemēram, uz Ķīnu, Vāciju. Viņi uzbūvē, un ir gatavs produkts,» stāsta M. Ēlerts. Ierasti uzņēmums izstrādā projektus mazākām jahtām, kas sasniedz 30 pēdas (9,1 metrs) līdz pat 70 (21,3 metri) pēdām. Ik pa brīdim tiek saņemti arī lielāki pasūtījumi, piemēram, 111 (33,8 metri) pēdas, ir pat bijuši lielāki, bet tie vairāk ir palikuši koncepta izstrādes stadijā. Pēdējos gados ir atgriezies pieprasījums pēc burjahtām. Pēdējos divos gadus Dixon Yacht Design ir radījis četras burjahtas un vienu specpasūtījumu, kas tika radīts pēc klienta vēlmēm. «Tas bija viens no aizraujošākajiem projektiem, bet tajā pašā laikā nežēlīgi sarežģīts. Ja esi cilvēks ar naudu un vēlies dzīvesstila jahtu, tad vieglāk ir kļūt par kutera kapteini, nevis burātāju. Burāšana ir māksla, bet, lai iemācītos vadīt kuteri, ir jāaiziet uz kursiem. Tie, kuriem ir nauda, arī rada pieprasījumu, un lielākā daļa vēlas kuterus, lai iekāptu, pagrieztu atslēgu un brauktu,» stāsta M. Ēlerts. Specpasūtījumos viss ir atkarīgs no tā, cik cilvēks ir gatavs maksāt, vai var regulāri visu apmaksāt, lai projekts virzītos uz priekšu. Projektu var realizēt gada laikā, bet tas var arī aizņemt vairākus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Spānijā aiztur jahtu ar kokaīna kravu un Igaunijas pilsoni

LETA--ERR, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas policija aizturējusi jahtu, uz kuras atklāta vairāk nekā pustonna kokaīna un citu narkotiku, un uz jahtas aizturēta Igaunijas pilsone, vēstīja portāls «Euroweeklynews».

Jahta bija ceļā no Brazīlijas uz Spāniju.

Saistībā ar notikušo aizturētas piecas personas, tostarp Igaunijas pilsone, kas gatavojās narkotiku ievešanai Spānijā ar Nīderlandē reģistrēto jahtu «Imagine».

Narkotikas tika atrastas slēptuvē, bet uz jahtas atrasta arī skaidra nauda un šaujamierocis ar nodzēstu sērijas numuru.

Nīderlandē bāzētā noziedzīgā grupējuma izsekošana notikusi divus gadus. 2018.gada maijā jahta devās ceļā no Valensijas Spānijā, uzturējās Brazīlijā, pēc tam Portugālei piederošajās Azoru salās un tad uzņēma kursu uz Spāniju, kur to aizturēja.

Starptautiskās policijas operācijas laikā aizturētas piecas personas. Pārējie aizturētie ir Lielbritānijas un Nīderlandes pilsoņi. Koordinētajā operācijā piedalījās Spānijas, Nīderlandes, Portugāles un Igaunijas tiesībsargājošās institūcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 26.septembrī, sācies ikgadējais starptautiskais Monako Jahtu šovs, kurā satiekas dārgākās pasaules luksusa jahtas, raksta Business Insider.

Kopumā šovā tiek demonstrēta 121 superjahta, kuru kopējā vērtība ir 3,5 miljardi ASV dolāru. Vidējā vienas jahtas vērtība ir aptuveni 31 miljons dolāru. No visām izstādē demonstrētajām superjahtām, 42 šis šovs ir debija, savukārt 45% jahtu vecums ir mazāks nekā 2 gadi.

Garākā izstādē demonstrētā jahta ir Aquarius, kura ir 95 metrus gara. Galerijā augstāk – ieskats jahtu šovā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 25.-28.septembrim Monako jau 29.reizi notiek jahtu šovs, kurā tiek demonstrētas pasaulē dārgākās jahtas.

Šovs ik gadu piesaista ekskluzīvāko jahtu īpašniekus, pārdevējus un potenciālos pircējus, jahtu dizainerus, tirgotājus un citus nozares pārstāvjus.

Šajā gadā šovā piedalās 125 jahtas, no kurām 44 ir debitanti. Kā CNN Travel lēš šova pārstāvis Johans Pizzardini, kopējā superjahtu vērtība izstādē ir aptuveni 3,9 miljardi eiro.

Šovs ik gadu pulcē aptuveni 30 tūkstošus apmeklētāju.

Galerijā augstāk - ieskats šovā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Mintos sasniedz 2 miljardus eiro tiešsaistes investīciju kredītos

Laura Mazbērziņa, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais fintech jaunuzņēmums - globālā tiešsaistes savstarpējo aizdevumu platforma Mintos, ir sasniedzis 2 miljardu eiro caur platformu nofinansēto kredītu apjomu.

Šis sasniegums ir iedvesmojis Mintos komandu izveidot Mintos Impact Fund. Pirmais fonda projekts būs Baltijas jūras attīrīšanas iniciatīva, kurā Mintos kopā ar investoriem sāks kopfinansējuma jeb crowdfunding kampaņu, lai no investoriem savāktu ziedojumus 100 tūkstošu eiro apmērā Pasaules Dabas Fondam (WWF asociētais partneris) un WWF Deutschland Baltijas jūras attīrīšanas iniciatīvām.

Sasniedzot 2 miljardus eiro caur platformu finansētajos kredītos, Mintos komanda ir iedvesmota sniegt ieguldījumu sabiedrībā, nodibinot Mintos Impact Fund un īstenojot pirmo vides ilgtspējas iniciatīvu. Fonda pirmais projekts būs TheFuture% ar mērķi atbalstīt Baltijas jūras ekosistēmas aizsardzību un saglabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē gan zvejnieku, gan zivju palicis maz

Tomēr galaprodukcijas vēl ir gana, kas kā delikatese vidēji var būt dārgāka par gaļu. DB izbraukumā Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē dodas uz Klapkalnciemu, kas par zvejnieku ciemu izveidojies jau XIX gadsimtā un kurā savulaik uzņemtas Zvejnieka dēla epizodes. Diemžēl šodien tur var sastapt pēdējo palikušo «karognesēju» – IK Stubiņš īpašnieku Kasparu Eglīti ar vairāk nekā 20 gadu zvejošanas pieredzi. Viņš apgalvo, ka bez viņa ģimenes Klapkalnciemā neviens vairs nezvejo. Jaunie aizbraukuši, citi rūpalam ar roku atmetuši. Stubiņš ir viens no 147 licencētiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos. Tādi dati ir Zemkopības ministrijas (ZM) rīcībā uz pērnā gada oktobri. Uzņēmuma pamatdarbība ir zvejniecība un zvejas produktu apstrāde mājas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Etnas vulkāna apkaimi Sicīlijā satricinājusi 4,8 magnitūdas stipra zemestrīce

LETA, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Etnas vulkāna apkaimi Sicīlijā trešdien satricinājusi 4,8 magnitūdas stipra zemestrīce, ievainojot desmit cilvēkus, ziņo Itālijas mediji.

Zemestrīce satricināja Sicīliju plkst.3.19 (plkst.4.19 pēc Latvijas laika). Tās epicentrs atradās netālu no Viagrandes, uz ziemeļiem no Katānijas.

Kopš Etnas vulkāna izvirduma pirmdien Sicīliju satricinājuši simtiem pēcgrūdienu, bet šis bijis visspēcīgākais.

Zemestrīce nodarījusi postījumus vecākām ēkām un tās dēļ nācies daļēji slēgt šoseju gar piekrasti, jo uz ceļa izveidojušās plaisas.

Cietušie cilvēki guvuši vieglas traumas un viņu dzīvībai briesmas nedraud, liecina amatpersonu sniegtā informācija.

Ziņu aģentūra ANSA vēstīja, ka no savas mājas drupām izglābts kāds 80 gadus vecs vīrietis.

Cilvēkiem, kuru mājas ir bojātas, un tiem, kuriem bail atgriezties savās mājās, iekārtotas pagaidu patversmes, informēja Civilās aizsardzības aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru