Pēc Ministru kabineta (MK) Noteikumu par patērētāja kreditēšanu pieņemšanas oficiāli lombardi Latvijā nedrīkst strādāt ilgāk par pulksten 20, turklāt tiem, kuri izsniedz kredītu pret ķīlu, jāizņem licence.

Komisijas veikals, preču atpakaļiepirkšanas veikals un vēl daudzi citi apzīmējumi piešķirti agrākajiem lombardiem, kuri nevēlas izņemt licenci, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Šo lombardu īpašnieku rūpals būtiski neatšķiras no veikaliem, kuri piedāvā preci pret ķīlu, taču viņi savu pakalpojumu nosaukuši citos vārdos, un policija par šo pārkāpumu sodīt nevar, liecina prakse.

«Ministru kabineta noteikumiem doma ir pareiza, bet problēma tā, ka nav precīzi formulēta atbildība par pārkāpumu,» laikrakstam sacījis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Kontroles un pasākumu koordinācijas nodaļas galvenais inspektors Armands Logins.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija pieprasa Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) apturēt vēl viena nelegālā kredītdevēja darbību, kurš kreditēšanas pakalpojumus no ārvalstīm sniedz interneta vietnē www.creditday.eu. Informē Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas komunikācijas konsultante Elīna Dobulāne.

Asociācija atkārtoti prasa, lai PTAC nekavējoties īstenotu sabiedrības informēšanas pasākumus par nelegālajiem kredītdevējiem.

«Saņemto informāciju par nelegālajiem kredītdevējiem vērtējam kā satraucošu signālu nelegālā tirgus ienākšanai Latvijā, kas var radīt nopietnu apdraudējumu patērētāju interesēm,» uzsver Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane. Asociācija pauž satraukumu par PTAC vieglprātīgo izturēšanos attiecīgā jautājuma risināšanā.

Asociācija uzskata - ja PTAC nav resursu vai instrumentu, lai cīnītos ar nelegālo tirgu, tad nekavējoties tas ir jārisina politiskā līmenī. «Ir jau, protams, viegli legālajam biznesam uzlikt neadekvātu regulējumu, bet jāatceras, ka jebkura valsts iejaukšanās tirgus ekonomikā rada blakus efektus. Un viens no tiem ir nelegālais tirgus. Lombardi tam ir labs piemērs – šobrīd Latvijā strādā vismaz 24 nelegālie lombardi, ar kuriem valsts netiek galā. Ierobežot pakalpojumu sniegšanu internetā būs vēl grūtāk,» norāda B. Fromane, atgādinot, ka nelegālie pakalpojumu sniedzēji nemaksā ne nodokļus, ne pakļaujas normatīvajam regulējumam.

Globālā sasilšana, klimata pārmaiņas, nespēja tikt galā ar strauji augošajiem atkritumu apjomiem, dabas resursu izsaimniekošana un biodaudzveidības mazināšanās… Tās ir satraucošas problēmas, ko Eiropa ir nolēmusi risināt ar Zaļā kursa palīdzību, virzoties un klimatneitralitāti un aprites ekonomiku.

Mērķis ir pārveidot līdzšinējo patēriņa modeli, lai resursi tiktu izmantoti sapratīgāk (ilgtspējīgāk) un cilvēki radītu krietni mazāk atkritumu, tajā skaitā racionālāk izmantotu jau saražotās preces, pagarinot to dzīves ciklu. Jāpanāk, lai saražotās preces būtu iespējams izmantot ilgākā laika periodā, veicinot to remontu, atjaunošanu un atkārtotu izmantošanu.

Zinātniski to sauc par aprites ekonomikas modeli, pretnostatot to lineārās patēriņa ekonomikas modelim. Viena no līdzšinējā lineārā modeļa īpatnībām ir tā dēvētais “ieprogrammētais nolietojums”, kad preces ražo ar ierobežotu lietošanas laiku, lai tiktu veicināts patēriņš un iedzīvotāji tās nemitīgi iegādātos atkal un atkal. Eiropas Parlaments ir iecerējis šādu praksi pārtraukt, jo Eiropas Savienībā (ES) ik gadu rodas vairāk nekā 2,5 miljardi tonnu atkritumu, savukārt cilvēku izmantoto ikdienas materiālu ražošana rada 45% CO2 emisiju.

Ar lielākiem sodiem būs jārēķinās komersantiem, kuri bez licences izsniedz kredītus pret kustamas mantas ķīlu. To paredz Saeimā trešajā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Par kreditēšanas noteikumu pārkāpšanu sods juridiskajām personām paredzēts no 150 Ls līdz tūkstoš latiem. Savukārt, ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā, soda apmērs būs no 250 Ls līdz trīs tūkstošiem latu.

Likumprojekta autori norāda, ka vairāku komersantu līdzšinējā darbībā saskatāmas slēptas lombardu darbības pazīmes. Ņemot vērā salīdzinoši augstās nebanku kreditēšanas licences izmaksas, daļa pakalpojumu sniedzēju mēģina apiet licences saņemšanu. Piemēram, tiek slēgti preču glabājuma vai remonta līgumi, kas paredz drošības naudas izmaksu klientam, nododot lietu glabāšanā vai remontā.

"Lombarda industrija nav bijusi digitālas transformācijas fokusā, bet mēs vēlamies to mainīt. DelfinGroup vēlas attīstīt produktu digitālā vidē, piedāvājot lombarda aizdevumu mūsdienu klientu prasībām atbilstošā veidā. Mēs vēlamies ne tikai nostiprināt līderpozīcijas nozarē, bet arī kļūt par industrijas pārveidotājiem".

Tā intervijā norāda AS DelfinGroup valdes locekle Sanita Zitmane.

Kā jūs raksturotu pārstāvēto nozari, kāda ir šā brīža situācija un galvenās tendences?

Ir pagājis gads, kopš pandēmijas radītajām sekām, kas ietekmēja visas pasaules lombardu nozari. Lielākie tirgus spēlētāji ir stabilizējuši savu uzņēmējdarbību, ieviešot jaunus pakalpojumus un piedāvājot elastīgus nosacījumus saviem produktiem. Vēsturiski lombardu nozarē ir bijis vērojams mērens, taču stabils pieaugums. Šo stabilitāti nodrošināja fakts, ka liela daļa klientu lombarda aizdevumu izmanto atkārtoti, kas norāda uz pakalpojuma ērtību un pieejamību.

Mūsdienās klienti arvien mazāk vēlas tērēt laiku, lai apmeklētu pakalpojuma sniedzēju klātienē, tādēļ digitalizācijas procesu ieviešana ir būtiskākais nozares virzītājs tuvākajos gados. Tieši digitālie risinājumi palīdzēs lombardu nozarei uzrunāt jaunus klientus un ieņemt stipras pozīcijas starp citiem aizdevumu veidiem, kuri šobrīd tiek nodrošināti tiešsaistē.

Pelēkajā zonā strādājoši lombardi Latvijā ir liela problēma. Licences maksa ir tik augsta, ka daudzi labprātāk izvēlas maksāt sodus, intervijā laikrakstam Diena pastāstīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa.

Patlaban aktualizēta gan nelegālu ātro kredītu devēju, gan nelegālu lombardu darbības problēma. Rodas iespaids, ka šo nozaru uzņēmumiem nelegāli strādāt Latvijā ir vienkārši, jo atbildīgās institūcijas, arī (PTAC), pret nelegālajiem tirgus dalībniekiem necīnās pārāk intensīvi. Kā jūs to varat komentēt?

Ja runā par distances kredītiem, sauktiem par ātrajiem kredītiem, neredzam nozīmīgu risku, ko radītu nelegāli strādājošie uzņēmumi. To apjoms ir nebūtisks. Savukārt nelicencēti lombardi tiešām ir problēma. Iespējams, lombardiem noteiktā licences maksa ir pārāk augsta, lai lombardus piespiestu strādāt legāli. Turklāt, iespējams, lombardus pelēkajā zonā ir pārāk viegli noslēpt, lai piespiestu darboties legāli.

Vatikāns paziņojis, ka nezināms pircējs ieguvis interneta adresi vatican.xxx, kas apvieno pilsētvalsts, ko pārvalda Romas pāvests, nosaukumu ar paplašinājumu, kas domāts pornogrāfiskam saturam, ziņo Reuters.

«Šis domēns nav pieejams, jo to ieguvis kāds cits, bet ne Vatikāns,» Vatikāna radio pavēstījis Vatikāna pārstāvis tēvs Federiko Lombardi.

Lombardi iepriekš noliedza Itālijas plašsaziņas līdzekļu ziņoto, ka Vatikāns - tāpat kā daudzas universitātes, muzeji un kompānijas - reģistrējis xxx domēnu, lai nepieļautu tā ļaunprātīgu izmantošanu.

Iepriekš asas diskusijas izraisījušais domēns .xxx, kas paredzēts pornogrāfiska satura interneta vietnēm, pārdošanā nonāca šajā mēnesī.

Laiku pa laikam valdības līmenī rodas doma stingrāk kontrolēt, pārraudzīt, ietekmēt vienu vai otru nozari. Piemēram, lombardu darbību Latvijā.

Doma jau nav nepareiza, ņemot vērā, ka lombardi faktiski ir kreditēšanas uzņēmumi un teju vienīgā atsķirība ir tā, ka, piemēram, nekustamo īpašumu vietā ķīlā tiek ņemti pulksteņi, mobilie telefoni, datori un pat krūšu palielināšanas pumpītis. Tādējādi ir skaidrs, ka runa ir par uzraugāmu nozari. Tomēr šeit ir jārunā vismaz par pāris nopietnām problēmām.

Pirmkārt, lombardu kontrolēšana šodienas Latvijā vistiešākajā mērā atgādina krīzes gados īstenoto nodokļu ieņēmumu plānošanu. Proti, tika uzskatīts, ka, ieviešot, piemēram, tā dēvēto dienesta auto nodokli, noteikti tiks iegūta summa, kas ir atbilstoša valstī esošajām darba automašīnām. Bet nekā! Izrādījās, ka ekseļtabulas aprēķini un reālā dzīve ir divas pilnīgi dažādas lietas. Arī, pastiprinot prasības un dažādus maksājumus lombardiem, reāli notiek vēršanās pret uzņēmumiem, kuri pilnīgi legāli ir pozicionējuši sevi kā lombardi, nevis attiecīgās darbības veic pa kluso, maskējoties, piemēram, par antikvariātiem un vēl šo to. Tēlaini sakot, runa ir par melna kaķa meklēšanu izgaismotā istabā, jo līšana tumšā pagrabā ir pārāk bailīga. Nav jau vairs noslēpums, ka policijas darbiniekiem bieži vien nav nepieciešamo prasmju, lai atšķirtu, piemēram, vienkāršus preču uzpircējus no nelegāla lombarda.

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Kārtējie grozījumi likumos, iespējams, palīdzēs ierobežot un apturēt nelicencēto lombardu darbību, kas ir viena no šīs nozares lielākajām sāpēm.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izsniedzis licences 18 kapitālsabiedrībām, kuras sniedz patērētājiem kreditēšanas pakalpojumus pret kustamas lieta ķīlu. Tomēr Latvijā darbojas aptuveni simt vietu, kur lombardu pakalpojumu tiek sniegti bez licences. Uzņēmumi, kas nodarbojas ar aizdevuma izsniegšanu pret kustamas mantas ķīlu bez licences, bieži vien maskējas zem citas darbības. Piemēram, kā komisijas vai uzpirkšanas veikali, vai arī norāda, ka glabā dažādas mantas.

Kā DB atzīst Latvijas Lombardu asociācijas priekšsēdētāja Astrīda Babāne, viena no lielākajām problēmām, kas apgrūtina lombardu darbību, ir tieši nelegālie lombardi, kas darbojas bez licences. Jāmin, ka bijuši vairāki mēģinājumi sakārtot šo nozari un ieviest stingrāku regulēju, lai izskaustu nelegālos darboņus, tomēr pagaidām šie centieni, iespējams, pat vairāk «situši» pa legālajiem lombardiem. Arī šobrīd Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus patērētāju kreditēšanas normatīvā regulējuma pilnveidei, kas nodrošinātu stingrāku ātro kredītu jomas regulējumu un efektīvāku patērētāju interešu aizsardzību. Lai gan vairāk tas attiecas uz ātro kredītu izsniedzējiem, regulējums skars arī lombardus.

Enši pilsētā Hubei provincē Ķīnā notikušajā Tea Masters Cup International finālā Andrejs Ivanovs no Latvijas ieguva 1. vietu kategorijā Tējas kompozīcija, 2. vietu Tējas degustācijā un 2. vietu Tējas gatavošanas meistarībā

Kopsummā tas bija augstākais kopējais sasnieguma rādītājs, ko līdz šim kāds dalībnieks šajās sacensībās ir sasniedzis. A. Ivanova kompozīcijas nosaukums Shan Shui (Kalni un upes) – piecu elementu garšas sistēma Wu Xing ar līdzsvaru starp saldu, sāļu, skābu, rūgtu un umami. Tējas kompozīcija, kura uzvarēja, sastāvēja no 2008. gada Menghajas Puerh tējas, kas pasniegta kopā ar mandarīna daiviņu, uz kura bija neliela skaidiņa ingvera un čilli pipara gabaliņš, pārlieta ar medu. Kompozīcijā tika pasniegts arī akmens, kurš bija aromatizēts ar priežu eļļu.

Konkursā piedalījās 29 dalībnieki no 13 valstīm. Dalībnieki sacentās četrās kategorijās – Tējas gatavošanas meistarība, Tējas kompozīcija, Tējas degustācija un Tējas miksoloģija. Uzstāšanos vērtēja starptautiski tiesneši – Deniss Šumakovs no Krievijas, Tony Gebely no ASV, He Jie no Ķīnas, Sharyn Johnston no Austrālijas, Gabriella Lombardi no Itālijas, William Lee no Dienvidorejas.

No šī gada novembra lombardiem un ātro patēriņa kredītu sniedzējiem būs jāsaņem licence, par kuras saņemšanu būs jāmaksā 50 tūkst. Ls, bet šo kompāniju pamatkapitālam būs jābūt 300 tūkst. Ls.

Saeima pērn pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Likumā par nodokļiem un nodevām, ieviešot prasību nebanku kreditētājiem saņemt licenci. Tolaik gan tika lēsts, ka licence varētu izmaksāt ap tūkstoš latiem.

Ekonomikas ministrija nu ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka nodevas apmēru licences saņemšanai un prasības uzņēmējiem, lai tiem šādu atļauju varētu sniegt.

Licenci kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai izsniegs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uz vienu gadu ar iespēju to pārreģistrēt. Ekonomikas ministrija uzsver, ka pamatkapitāla apmēra palielināšanai ir būtiska loma patērētāju tiesību aizsardzībā un tirgus regulācijā, lai nodrošinātu kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja pienākumu savlaicīgu un pienācīgu izpildi, jo īpaši gadījumos, kad kredīts tiek izsniegts pret nodrošinājumu.

Valsts policija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pastiprināti kontrolēs nelegālus kreditēšanas uzņēmumos, kas līdz 2011. gada 1. novembrim darbojušies kā lombardi, bet pašlaik savu darbību turpina zem komisijas veikalu vai līdzīgu pakalpojumu aizsega, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Šodien EM notika valsts sekretāra Jura Pūces tikšanās ar Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas vadību, lai vienotos par kopīgu, pastiprinātu uzraudzību nebanku patērētāju kreditēšanas sektorā, it īpaši nelicencētu lombardu darbībai.

Papildus nebanku kreditēšanas jomā jau veiktajai uzraudzībai EM, PTAC, Iekšlietu ministrija un Valsts policija šodien vienojās par kopīgu darba plānu aktīvu pārbaužu veikšanai un pastiprinātai uzraudzībai komisijas veikalos un līdzīgos uzņēmumos, kuri nav saņēmuši licenci un nelikumīgi turpina veikt slēptu patērētāju kreditēšanu, piedāvājot pakalpojumus, kas pēc to ekonomiskā satura ir pielīdzināmi kreditēšanas līgumam.

No 2000. gada beigām līdz 2012. gada beigām līzinga sabiedrību aktīvi palielinājušies no 159,29 miljoniem latu līdz 968,4 miljoniem latu jeb 6,1 reizi, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati par citu finanšu starpnieku (CSF) sektoru.

CFS sektorā dominē līzinga sabiedrības (46% no CFS kopējiem aktīviem pārskata ceturkšņa beigās), bet otro vietu ieņem ieguldījumu fondi (8%). Ieguldījumu brokeru sabiedrības ir mazāk nozīmīgas, vērtējot pēc to aktīvu lieluma (0,2%). Atlikušo daļu jeb 45,8% veido lombardi un pārējie CFS.

Arī ieguldījumu fondu aktīvi šajā laika periodā ir pieauguši - no 5 miljoniem latu līdz 169,56 miljoniem latu jeb 33,7 reizes. 2012. gada 4. ceturksnī līzinga sabiedrību aktīvi par 0,1% pieauga salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu , bet par 1,5% samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

Ieguldījumu fondu kopējie aktīvi par 1,5% samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bet par 1% pieauga salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

Latvijas patēriņa jeb tā dēvēto ātro kredītu tirgū viena no problēmām ir nelicencētie jeb nelegālie kredīta devēji. Kā Dienu informēja Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija (LNKA), jaunākais šāda nelegālā biznesa piemērs ir interneta vietne Creditor.lv.

LNKA satraukums ir saprotams, jo, ņemot vērā lielo konkurenci - Latvijā darbojas 58 licencētas patēriņa kredītdevējiestādes, tajā skaitā arī līzinga kompānijas un lombardi, neskaitot brokerus, kuriem licence - kā ātro kredītu devējiem - nav nepieciešama, ikviens nelegāls darbonis, kurš darbojas bez jebkādiem likuma ierobežojumiem, nemaksājot nodokļus, būtiski kropļo tirgu, nodarot zaudējumus godīgajiem komersantiem. Latvijā maksa par licenci patēriņa kredītu devējiem ir augstākā Eiropas Savienībā, par tās pirmreizēju reģistrāciju jāmaksā 71 140 eiro, par ikgadējo pārreģistrāciju - 14 225 eiro.

A. Priedītis stāsta, ka līdz šim nav bijis gadījuma, kad kādam licencētam kredītdevējam būtu atņemta izsniegtā licence. Tāpat visi, kuri to vēlējušies, ir licenci saņēmuši, lai gan reizēm bijuši jāizpilda vēl kādi papildu kritēriji.

No 2000. gada beigām līdz 2011. gada 4. ceturkšņa beigām līzinga sabiedrību aktīvi palielinājušies 6,1 reizi līdz 967,2 miljoniem latu, liecina Latvijas Bankas (LB) apkopotie dati.

Līzinga sabiedrību aktīvi veido 46,8% no citu finanšu starpnieku (CFS) kopējiem aktīviem. 2011. gada 4. ceturksnī līzinga sabiedrību aktīvi samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (par 14,6%) un iepriekšējo ceturksni (par 7,9%).

Atlikušo daļu – 44,7% - veido lombardi un pārējie CFS.

Arī ieguldījumu fondu aktīvi šajā laika periodā ir pieauguši – 34,3 reizes līdz 172,2 miljoniem latu. Ieguldījumu fondu kopējie aktīvi pieauga salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu (par 38,9%) un iepriekšējo ceturksni (par 0,1%).

Ieguldījumu brokeru sabiedrību aktīvi samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (par 2,1%), bet pieauga salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (par 21,1%).

Reaģējot uz Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) publiskiem izteikumiem par to, ka nelegālais tirgus nebanku kreditēšanas nozarē ir nenozīmīgs, SIA ExpressCredit, kas strādā ar zīmolu Lombards24.lv, vadība ir nosūtījusi PTAC informāciju par 20 nelegālajiem lombardiem un pieprasa nekavējoties apturēt to darbību.

Ar zīmolu Lombards24.lv strādājošā SIA ExpressCredit valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis atzīmē, ka nu jau aptuveni trīs gadus atbildīgās valsts institūcijas – PTAC, Ekonomikas ministrija, Valsts policija, pašvaldības policija - ir informētas par nelegālo lombardu biznesu Latvijā, bet reakcija ir pielīdzināma nullei. «Tāds pats absurds, kā bija ar «spaisa» tirgošanu – visi redz, bet neviens neko nevar vai nevēlas darīt,» saka A. Evertovskis.

Viņš velta asu kritiku PTAC darbam pēdējos mēnešos pauzōt neizpratni - ar ko uzraugošā institūcija nodarbojas? SIA ExpressCredit vadība uzskata, ka nav pieņemams, ka vienīgie PTAC īstenotie pasākumi ir sodi vidēji 280 eiro apmērā, kas nemotivē nelegālos komersantus pārtraukt savu darbību. Turklāt tie piemēroti tikai atsevišķiem nelegālajiem uzņēmumiem.

Stājoties spēkā Eiropas Savienības (ES) Vispārīgās datu aizsardzības regulai, palielinājies pieprasījums pēc seifiem dokumentu un datu nesēju glabāšanai.

Seifi sen vairs nav tikai ugunsdrošas metāla kastes, kurās glabāt naudu no garnadžiem. Tie ir aprīkoti ar elektronisku vadību, tajos ir iestrādātas slēdzenes ar biometriskās piekļuves kontroli, autentificējot lietotāja pirkstu nospiedumus. Skaidras naudas darījumu apjoma samazināšanās nebūt nav ietekmējusi seifu ražotāju un tirgotāju biznesu, jo seifi arvien biežāk tiek izmantoti, lai bēdzinātu dažādus datu nesējus.

Kopš šā gada 25. maija, kad sājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, uzņēmumu un privātpersonu interese par slēdzamo metāla mēbeļu un seifu iegādi ievērojami pieauga, stāsta SIA Eurosafe valdes loceklis Iļja Sapožņikovs.

SIA Eurosafe ir bulgāru ražotāja Promet pārstāvis Latvijā. Pieprasītākie ir uguns un uzlaušanas drošie seifi un metāla skapji. «Cilvēki vēlas pasargāt savu naudu un dokumentus no abiem iespējamajiem ļaunumiem – nozagšanas un sadegšanas. Tāpat šobrīd pastiprināti tiek sargāti arī visi datu nesēji,» viņš klāsta. Biežāk seifus pērk finanšu institūcijas, valsts iestādes, lombardi un privātpersonas. Tā kā bankās seifu izmantošana ir dārga un ne visi tām uzticas, ir privātpersonas, kas iegādājās seifus.

Lielākie ātro kredītu izsniedzēji noliedz vēlmi monopolizēt tirgu, norādot, ka licences apmēru noteikšana ir Ekonomikas ministrijas (EM) ziņā.

Kā biznesa portālam skaidroja SIA SMScredit.lv izpilddirektors Toms Jurjevs, SMScredit ir atbalstījis vispārējo ideju par ātro kredītu nozares licencēšanas nepieciešamību, taču jautājumos par licences maksu un citiem finansiālajiem aspektiem, kas ir saistīti ar licencēšanu, uzņēmums vienmēr ir ieturējis neitrālu pozīciju. «Tas nozīmē, ka mēs neesam ne atbalstījuši, ne protestējuši plānotajai licences maksai un citiem finansiālajiem kritērijiem,» neoficiāli citu nozares pārstāvju izteiktos pārmetumus par vēlmi monopolizēt tirgu noraida Jurjevs.

Arī Open Credit valdes priekšsēdētājs Armands Broks uzsvēra, ka apgalvojumi par to, ka Open Credit grib monopolizēt ātro kredītu tirgu, ir aplami, jo ne jau uzņēmums nāca klajā ar šādām prasībām, bet gan EM.

Pirmajā ceturksnī līzinga sabiedrību aktīvi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājušies par 10,7%, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati par citu finanšu starpnieku (CFS) sektoru.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, aktīvi sarukuši par 0,4%.

No 2000. gada beigām līdz šā gada 1. ceturkšņa beigām līzinga sabiedrību aktīvi palielinājušies no 159 miljoniem latu līdz 964 miljoniem latu jeb 6,1 reizi.

Savukārt ieguldījumu fondu aktīvi no 2000. gada beigām līdz šā gada 1. ceturkšņa beigām palielinājušies 35,48 reizes. Fondu aktīvi šajā laika periodā ir pieauguši no 5,03 miljoniem latu līdz 178 miljoniem latu.

Ieguldījumu fondu kopējie aktīvi šā gada pirmajā ceturksnī pieauga gan salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, gan salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - attiecīgi par 44,2% un 3,6%.

Šā gada pirmajā ceturksnī līzinga sabiedrību aktīvi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauguši par 0,9%), bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, sarukuši par 0,4%, liecina Latvijas Bankas (LB) dati.

No 2000. gada beigām līdz šā gada 1. ceturkšņa beigām līzinga sabiedrību aktīvi palielinājušies no 159,2 miljoniem latu līdz 966 miljoniem latu jeb 6,1 reizi.

Arī ieguldījumu fondu aktīvi šajā laika periodā ir pieauguši - no 5 miljoniem latu līdz 174,3 miljoniem latu jeb 34,67 reizes.

Ieguldījumu fondu kopējie aktīvi samazinājās par 2,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bet pieauguši par 2,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

Ieguldījumu brokeru sabiedrību aktīvi pieauga gan salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, gan iepriekšējo ceturksni, attiecīgi par 2,7% un 13,3%.

Tie, kas interesējās par investīcijām, jaunu biznesa veidošanu vai uzņēmumu iegādi, visdrīzāk sociālajos tīklos būs noskatījušies vismaz kādu no biznesa konsultantes un influenceres Kodijas Sančesas (Codie Sanchez) atraktīvajiem video.

Piemēram, Youtube platformā viņai jau ir vairāk nekā 656 tūkstoši abonentu. Viens no viņas ieteikumiem ir – investējiet garlaicīgos, bet stabilos uzņēmumos, kas spēj ģenerēt pastāvīgu naudas plūsmu. Īpaši, ja ir iespējams šādu biznesu iegādāties ar atlaidi. Tie ir uzņēmumi, kas “dēj zelta olas”.

Šķiet, ka šo stāstu šobrīd varam attiecināt arī uz AS “DelfinGroup” akcionāru – SIA “L24 Finance” un SIA “EC finance” – publiski izteikto akciju piedāvājumu. Kopumā tiek piedāvāti 4,66 miljoni “DelfinGroup” akciju ar 10 % atlaidi.

Stabils un sakārtots bizness

“DelfinGroup” biznesu veido trīs galvenie balsti, kas ļoti veiksmīgi cits citu papildina – lombardi, patēriņa kreditēšana un lietotu preču tirdzniecība. Lombardu biznesā “DelfinGroup” ir līderis ar vairāk nekā 90 filiālēm visā Latvijā. Vispelnošākais biznesa virziens ir patēriņa kreditēšana, kas, pēc normatīvās vides sakārtošanas pirms dažiem gadiem, gadu no gada piedzīvo stabilu augšupeju. Savukārt lietotu un mazlietotu preču tirdzniecība ir viens no svarīgiem zaļās jeb aprites ekonomikas elementiem, un arī šim biznesa segmentam ilgtermiņā var prognozēt tālāku izaugsmi. Visai iespaidīgs Latvijas mērogiem ir arī “DelfinGroup” kopējais reģistrēto klientu skaits, kas pārsniedz 400 000.

Šobrīd Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) kopumā izsniedzis 18 licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai.

PTAC mājas lapā sniegtā informācija, ka licences (speciālās atļaujas) saņēmušas sešas īstermiņa kredītu kompānijas (kas izsniedz mazos aizdevumus internetā), četri banku meitas uzņēmumi līzinga kompānijas, seši lombardi un divas kompānijas, kas izsniedz kredītus pret nekustamā īpašuma ķīlu. Tādējādi pagaidām licences nav saņēmušas 24 no kopumā 42 kompānijām, kas iesniedza pieteikumus licences saņemšanai.

Saskaņā ar likumu kompānijas līdz licences saņemšanai nedrīkst izsniegt jaunus kredītus, bet apkalpot tikai esošos.

Uzņēmumi, kas pēc 1. novembra izsniegs patēriņa kredītus bez licences, var tikt sodīti ar naudas sodu līdz 3000 Ls, bet par atkārtotu pārkāpumu vai radīts būtisks kaitējums patērētājiem, var tikt saukti pie kriminālatbildības.

Bez lielveikaliem un burzmas, bet ar mazām bodītēm un pastāvīgajiem klientiem Avotu iela attīstās, saglabājot agrāko šarmu.

Avotu ielā jūtama reibinoši patiesa vecās, varbūt pat Ulmaņlaiku strādnieku Rīgas «garša». Bez lieka izskaistinājuma te sastopama dzīve - kāzu saloni, kam kaimiņos apbedīšanas birojs, lombardi līdzās smalku sieru un vīnu veikalam - šajā ielā ir viss. Iela ir gluži kā mājas ābolkūka, kas varbūt neizskatās tik labi kā veikalā pirktā, bet smeķis gan ir nesalīdzināmi labāks. Avotu ielu iemīl ikviens, kas saņēmies un to apmeklējis par spīti aizspriedumiem, atzīst tās pastāvīgie «iemītnieki».

Avotu ielas sākums pie Čaka ielas ir mājvieta nelieliem veikaliņiem, frizētavām un jo īpaši kāzu saloniem. Tādu kvartālā starp Lāčplēša un Čaka ielu ir deviņi un tūlīt būšot arī desmitais. Šis ir viens no Latvijas līgavu galvenajiem galamērķiem pirms lielā notikuma, atzīst tirgotāji. Kāzu kleitas šujot gan pēc pasūtījuma, gan iespējams iegādāties arī gatavos tērpus, daļa salonu ir pat tik pieprasīti, ka vasarā, kad ir karstākais precību laiks, pie kleitas bez iepriekšēja pieraksta nevarot tikt. Kāzu salona Amelia konsultante Evija Turkupole atzīst: «Konkurence ir, bet katram ir savas cenu kategorijas. Mēs tērpus šujam paši, tādēļ nedaudz atšķiramies.» Ja kleita kādai ļoti iepatikusies, tās izmaksas cenšoties piemērot maciņa biezumam un arī šūšanas laiku varot sarunāt. Ar citiem saloniem šajā ielā Amelia gan īpaši nekomunicējot, bet klientes jau visu izstāstot.