Šogad sagaidāms neliels kempingu apmeklētāju īpatsvara pieaugums, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Kempingu asociācijas valdes priekšsēdētājas Agris Perro.

Katrā kempingā situācija ir atšķirīga, tādēļ nav iespējams visu Latvijas kempingu vārdā pateikt, ka, piemēram, interese par nakšņošanu kempingos 2017.gadā pieaug vai samazinās, sacīja Perro.

Tomēr, spriežot pēc asociācijas biedru atsauksmēm un ik gadu izstādēs ieguldītā darba, ar katru gadu asociācijas kempingiem kopumā veicas arvien labāk, jo, lai arī nelieli, ir vērojami viesu skaita pieaugumi, pauda asociācijas vadītājs.

Arī 2017.gada sezonā sagaidām nelielu pieaugumu, pamatojot to gan ar mūsu veiktajām mārketinga aktivitātēm Eiropā, gan ar imigrantu situāciju "vecajā" Eiropā, norādīja Perro.

Kā viņš uzsvēra, asociācijas biedri cer, ka šovasar būs labi laika apstākļi, jo tas ir ļoti svarīgs aspekts vasaras sezonā.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 nozaru asociācijas kopīgi uzrakstījušas atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, prasot nešķirot nozares laikā, kad tiek lemts pat atbalstu.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," vēstuli iesāk uzņēmējus pārstāvošās apvienības.

LASI ARĪ: Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Vēstulē norādīts, ka "vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".

Eiropas kempingu organizāciju federācijas (EFCO) ģenerālajā asamblejā, kas notiks no 17. līdz 21. martam Rīgā, EFCO eksperti vērtēs Latvijas kempingus.

Latvijas kempingu asociāciju pārstāvēs Ventspils Piejūras kempinga pārvaldniece Una Libkovska. «Būtiski būs panākt Latvijas kempingu iekļaušanu starptautiskajos katalogos, kas veicinātu ārvalstu tūristus izvēlēties mūsu valsti un mūsu valsts kempingus,» uzsver U. Libkovska. Asamblejas darba kārtībā ietverta Latvijas tūrisma situācijas prezentācija, kā arī jautājumi par Latvijas tūrisma attīstības problēmām, piemēram, par augsto pievienotās vērtības nodokļa likmi. Viesiem tiks organizētas ekskursijas uz Latvijas kempingiem. Tāpat arī notiks citu EFCO dalībvalstu prezentācijas. EFCO ir kempingu, treileru un atpūtas kompleksu industriju pārstāvoša organizācija Eiropā, kas izveidota 1979.gadā un pārstāv vairāk nekā 20 tūkstošus kompleksu uzņēmumu. Tās biedru sarakstā pašreiz ir 23 valstis, no tām 19 ir Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī Horvātija, Norvēģija, Serbija un Šveice. Katru valsti šajā federācijā ir tiesības pārstāvēt tikai vienai organizācijai. Latviju pārstāv Latvijas Kempingu asociācija, kurā pašreiz ir 22 kempingi un kuras biedrs ir arī Ventspils Piejūras kempings. EFCO ģenerālā asambleja ir organizācijas augstākā lēmējvara un šādas asamblejas tiek rīkotas katru gadu divas reizes dažādās dalībvalstīs. Tajās piedalās ap 50 cilvēkiem – pārstāvji no katras dalībvalsts.

Latvijas Kempingu asociācija izstrādājusi jaunu informatīvu brošūru par Latvijas Kempingu asociācijas biedru darbību, informē Ventspils Piejūras kempings. Jaunā informācija ir nepieciešama pieredzes un izziņas braucienam uz Vāciju, kur no 2005.gada 28.augusta līdz 2005.gada 7.septembrim Diselorfā notiek izstāde Caravan saloon. Latvijas Kempingu asociācijas pārstāvis prezentēs Latviju un piedāvās ārzemju tūristiem jaunu izstrādātu maršrutu pa Latvijas pilsētām un kempingiem. Latvijas Kempingu asociācijas biedri no 2005.gada 14.septembra līdz 2005.gada 16.septembrim piedalīsies arī braucienā uz Poliju un Vāciju ar mērķi apskatīt un novērtēt labākos un jaunākos Polijas un Vācijas kempingus, ka arī apmeklēt kempingu industrijas gadatirgu CAMP GROUND International un PLAY & LEASURE. Ventspils Piejūras kempingā 2005. gada vasaras sezonā biežākie ārvalstu viesi bijuši no Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un Zviedrijas. Jāatzīmē, ka ārzemju viesi izteikuši atzinību par pakalpojumu sniegšanas augsto kvalitāti.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem izdevusi 2007.gada Baltijas kempingu karti angļu un vācu valodās, kas paredzēta autotūristiem, kuri ceļo ar treileriem, liecina aģentūras sniegtā informācija.

Klajā nākušajā Baltijas kempingu kartē ir aprakstīti 76 kempingi (42 no tiem Latvijā) un to piedāvātie servisa pakalpojumi autotūristiem, kuri pārvietojas ar treileriem, tai skaitā, treileru stāvlaukumi, ūdens, elektrības un kanalizācijas pieslēgumi. Kartē ir norādīta arī kempingu darbības sezona.

"Šādi kopīgi izdevumi ir ļoti pieprasīti Vācijā, reizēm pat pieprasītāki nekā katras atsevišķās valsts izdotie, jo tie ir ērti lietojami un sniedz vienotu informāciju par visām trim Baltijas valstīm kopumā, kuras daudzi Rietumeiropas valstu autotūristi uztver kā vienotu reģionu – Baltiju. Tāpēc mēs sadarbojamies šādu kopīgu Baltijas karšu veidošanā," skaidro TAVAs direktors Uldis Vītoliņš.

Mucām līdzīgas koka mājiņas pašā jūras krastā – šāds skats paveras vairākās vietās Kurzemes piekrastē. Lai arī kempingu klienti slavē projekta autorus par oriģinālo ideju, un pievilcīgo izpildījumu, pastāv bažas vai nelielie namiņi kāpās izvietoti likumīgi.

Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālajā pārvaldē stāsta par trim vietām ar mucu mājiņām – Melnsilā, Kolkas ragā un Upesgrīvā, vēsta laikraksts Diena. Tā kā kāpas ir ļoti būtiska un sargājama jūras piekrastes daļa, aizsargjoslu likumā paredzēti ierobežojumi darbībai šādā zonā, kas saistīti gan ar būvniecību, gan pagaidu konstrukciju izvietošanu.

Aizsargjoslu likums liedz novietot kāpās dzīvojamās piekabes, pagaidu un saliekamās būves, izņemot gadījumus, kad šāds teritorijas izmantojums paredzēts vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

Kā stāsta VVD reģionālajā pārvaldē, Melnsilā ar kempinga likumību problēmu neesot, savukārt Rojas un Mērsraga būvvalžu vadītājs Agris Jansons uz to raugās citādi.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

2014.gadā Latvijas bankas atgriezās pie stabiliem peļņas rādītājiem, aģentūrai BNS atzina Latvijas Komercbanku asociācijā.

«2014.gadā bankas atgriezās pie stabiliem peļņas rādītājiem. Banku ienākumu apmēra palielinājums noteikti ir saistāms ar Latvijas banku finanšu pakalpojumu eksporta pieaugumu – šā gada pirmajā pusgadā, saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, tas audzis par 12%, un eksporta kopsumma 2014.gadā kopumā varētu būt virs 400 miljoniem eiro jeb apmēram 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP),» norādīja asociācijā, atzīmējot, ka to apliecina arī kapitāla atdeves radītājs ROE – būtiski augstāks šis rādītājs ir bankām, kas orientējas uz finanšu pakalpojumu eksportu, nevis sniedz finanšu pakalpojumus vietējā tirgū.

Risks šajā gadā atvērt kempingu ir attaisnojies, jo cilvēki šovasar vairāk izvēlas ceļot Latvijā, un šī situācija tūrisma nozarē mums kļuva par iespēju, stāsta "Camping Milk" īpašnieki Janis Krievans un Igors Šurigins, kuri riskēja un šajā vasarā atvēra jaunu kempingu.

"Ilgi meklējām vietu, izskatījām dažādus variantus un, visbeidzot, apmeklējot Usmas ezeru, ieraudzījām simpātiskas padomju laikā būvētas mājiņas, kurām piemita gan vienkāršība, gan savs šarms, līdz ar to tika saskatīts potenciāls šīs vietas attīstīšanai. Kad šī vieta parādījās izsolē, nebija šaubu par šo namiņu iegādi," viņi uzsver.

"Veicām atjaunošanu - ēku rekonstrukciju un interjera pārvērtības, izbūvējām terases," viņi uzskaita.

Tiesa gan, Covid-19 izraisītās ārkārtas situācijas laikā, ņemot vērā biznesa riskus, īpašnieki apsvēruši, vai atvērt kempingu šogad, vai tomēr nogaidīt un pārcelt šo soli uz nākamo gadu.

"Redzam, ka risks ir attaisnojies, cilvēki šovasar vairāk izvēlas ceļot Latvijā un šī situācija tūrisma nozarē mums kļuva par iespēju. Kopš esam atvēruši namiņus viesiem (no jūlija sākuma), pieprasījums ir liels. Jau pirmajās nedēļās aizpildījums bija 100% līdz pat vasaras beigām," stāsta īpašnieki.

Jūrmalas dome otro reizi apstiprināja Attīstības plāna grozījumus, kas būtiski neatšķiras no jau vienreiz noraidītās redakcijas. Sabiedrības iebildumi pret dabas pamatņu apbūvi palikuši nemainīgi, arī domes pieņemtais lēmums īpaši neatšķiras no tās redakcijas, ko kādreiz apstiprināja vēl iepriekšējais mērs Inese Aizstrauta, kas tagad asi kritizē tagadējā domes priekšsēdētāja Raimonda Munkevica rīcību.

Viņš pats uzskata, ka galvenā atšķirība starp šīm grozījumu galīgajām redakcijām, kuras domnieki apstiprinājuši ar pusgada intervālu, ir fakts, ka šoreiz par plānu ir plaši diskutēts: "Mēs esam noņēmuši noslēpumainības plīvuru."

Neslēpj intereses

Un patiesi, jo atsevišķos gadījumos ir skaidri redzamas investoru intereses, tā, piemēram, neraugoties uz sabiedrības iebildumiem, veikta viena no lielākajām zonējumu maiņām - 13 ha Bražciemā pārveidoti par jauktu darījumu, atpūtas un dzīvojamo teritoriju, kur izstrādātais detālplāns paredz kempingu būvniecību. Šis projekts saistīts ar Jūrmalas nekustamo īpašumu magnātu Aleksandru Bašarinu. Tiesa, projektā kempinga mājiņas izskatās īpatnējas, jo to kvadratūra plānota ap 70 kvadrātmetru, ieskaitot individuālu autonojumi. R. Munkevics, jautāts, vai nepastāv iespēja, ka šo kempingu varēs iznomāt, piemēram, uz četriem gadiem, smaidīdams saka: "Nezinu, neesmu kempingu speciālists." Līdz šim neviens no A. Bašarina projektiem nav bijis orientēts uz tūrismu vispārpieņemtā izpratnē, savu kapitālu viņš papildina, būvējot dārgus apartamentus krasta kāpu aizsargjoslā.

Kempingu nozarē lielākā problēma ir sezonas darbinieku trūkums, atzina aptaujātie kempingu pārstāvji.

Ventspils "Piejūras kempinga" pārvaldniece Maija Pētersone norādīja, ka 2022.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, viesu skaits atpūtas vietā ir palielinājies par 39%. Tostarp lielākais pieaugums ir teltīs un treileros dzīvojošo viesu skaitā.

Viņa sacīja, ka ir pieaudzis arī viesu pavadīto nakšu skaits kempingā, tostarp vasarā viesi kempingā pavadīja vidēji 2,3 naktis.

Rudens un ziemas sezonai viņa prognozēja lielāku tūristu interesi nedēļas nogalēs, kad viesi visbiežāk ģimenes lokā atpūšas mājiņās vai pirtī. "Darba dienās nakšņošanu "Piejūras kempingā" bieži izvēlas dažādu uzņēmuma darbinieki, kas uz Ventspili atbraukuši komandējumā," atzīmēja pārvaldniece.

Nodibināta un aktīvu darbu uzsākusi Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācija (Asociācija) – nevalstiska organizācija (biedrība), kuras galvenais mērķis ir nodokļu maksātāju tiesību un likumisko interešu ievērošanas nodrošināšana.

Asociācija uzskata, ka joprojām valstī trūkst vienotas un konsekventas politikas attiecībā pret nodokļu politiku regulējošo normatīvo aktu godprātīgu un vienādu piemērošanu. Tādēļ Asociācija aktīvi iesaistīs sabiedrību nodokļu un finanšu tēmas aktualizēšanā un savu interešu aktīvā pārstāvībā, vienlaikus veicinot tās izglītošanu ar dažāda veida informācijas, konsultatīvo un izglītojošo pasākumu palīdzību, Db.lv informē Dana Muceniece, Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Asociāciju dibinājuši nodokļu, finanšu un tiesību profesionāļi, kā arī uzņēmēji. Tā jau uzsākusi aktīvu darbu pie līdzdalības normatīvo aktu izstrādāšanā. Tā piemēram, sagatavoti un nosūtīti LR Saeimai ieteikumi likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli normu piemērošanu iepriekšējos gados veiktajiem nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumiem, kas būtiski skar lielas daļas Latvijas iedzīvotāju intereses. Asociācija izteikusi viedokli Latvijas Darba devēju konfederācijai sakarā ar likuma Par valsts sociālo apdrošināšanu grozījumiem, kā arī plāno turpmāk aktīvi iesaistīties nodokļu politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādes gaitā, kā arī attīstīt sadarbību ar citiem sociālajiem partneriem.

Janvāra vidū Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) organizēs nacionālo stendu divās valstīs, tostarp - Nīderlandes pilsētā Utrehtā.

Izstāde Utrehtā, Nīderlandes vidienē, notiks no 14.janvāra līdz 19.janvārim. Latvijas stendā ar nacionālo tūrisma saukli «Latvia. Best Enjoyed Slowly» būs pārstāvēti šādi reģioni un pašvaldības, kā arī tūrisma uzņēmēji: Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija, Latvijas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs, biedrība Kurzemes tūrisma asociācija, Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde Jelgavas reģionālais tūrisma centrs, Ķekavas novada pašvaldības Kultūras aģentūra, biedrība Vidzemes tūrisma asociācija, Siguldas novada dome, Līvānu novada dome, Daugavpils pilsētas pašvaldības iestāde Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, biedrība Latvijas kempingu asociācija; SIA HWS Management, SIA Semarah Hotel Management, SIA Latvijas-Vācijas kopuzņēmums REHO, SIA Smile Line un SIA Balticum Reizen.

Latvijas Ostu asociācija uzskata, ka ir pamats aizdomām, ka aiz runām par reformām var slēpties mērķis privatizēt Latvijas nacionālo bagātību – ostas.

Latvijas lielo ostu, kur pēdējos gados ieguldīti vairāki simti miljoni latu, gada apgrozījums ir ap 50 - 60 miljoniem latu. Latvija ir kļuvusi par tranzītkravu līderi reģionā un kravu apjoma ziņā ir krietni priekšā kaimiņvalstīm, ja salīdzina nevis atsevišķas ostas, bet kravu plūsmu valstī kopumā. Pēdējā laika polemika par it kā samilzušajām problēmām ostu pārvaldībā un nepieciešamajām reformām dod pamatu aizdomām par vēlmi privatizēt Latvijas ostas, uzskata Latvijas ostu asociācija.

Ostu pārvalžu iespējamo reformu sakarā kā iemeslu reformām min Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) un Baltijas asociācijas Transports un loģistika (BATL) (pēdējā apvienojušies vairāki Ventspils ostā strādājošie uzņēmumi) vēstules. Tās ir tikai divas sabiedriskas organizācijas, kas nebūt neatspoguļo visu nozarē iesaistīto pušu viedokli, uzsver Ostu asociācija. «Pašreizējais ostu pārvaldības modelis Latvijā ir ļoti progresīvs, jo nodrošina gan valsts, gan attiecīgās pašvaldības interešu ievērošanu. Ostu valdēs ir četri pašvaldības un četri valsts izvirzīti pārstāvji. Piemēram, Lietuvā Klaipēdas ostu pārrauga viena – Satiksmes ministrija, kas nedod iespēju visām iesaistītajām pusēm piedalīties lēmumu pieņemšanā. Ostu valžu locekļi ne tikai pieņem lēmumus ostu attīstībai, bet arī nodrošina informatīvo saikni ar izvirzītājiem – attiecīgi pašvaldību un konkrēto ministriju. Reti kura valsts institūcija ir tik plaši pārvaldīta,» norāda Ostu asociācija.

Sociālie un sadarbības partneri, uzņēmumi un nozaru organizācijas parakstījušas memorandu, apņemoties veidot Latvijā efektīvu un ilgtspējīgu publisko iepirkumu sistēmu, kas nodrošina godīgas konkurences apstākļus un taisnīgas iespējas ikvienam komersantam.

Memorandu kopumā parakstīja 16 organizācijas un uzņēmumi: Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas būvuzņēmēju partnerība, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto”, Latvijas Autoinženieru asociācija (LAIA), Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA), Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA), Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Drošības Nozares Kompāniju Asociācija (DNKA), SIA “Golin Riga”, AS „Latvijas valsts meži” un AS BAO.

Šodien notika pirmā Veselības nozares stratēģiskās padomes sēde. Stratēģiskā padome izveidota kā konstruktīva un koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir iesaistīt veselības nozares biedrības, asociācijas, valsts un pašvaldību institūcijas veselības politikas veidošanā un īstenošanā.

Stratēģiskās padomes galvenais uzdevums būs sniegt ieteikumus jautājumos, kas saistīti ar veselības aprūpes nozares attīstību un tās vadības koordināciju. Plānots, ka Veselības ministrija Stratēģiskās padomes darbā pildīs sekretariāta funkcijas, bet Stratēģiskās padomes vadību uz trīs mēnešiem uzņemsies Stratēģiskās padomes dalībnieki pēc rotācijas principa.

Padomes pirmajā sēdē, pēc veselības ministra Vineta Veldres ierosinājuma, par Stratēģiskās padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts profesors Valdis Pīrāgs, par vietnieci ģimenes ārste Sarmīte Veide.

Kā uzsvēra veselības ministrs Vinets Veldre: "No Stratēģiskās padomes sagaidu reālu darbu - priekšlikumus, vērtējumus un arī kritiku, kuru izmantosim veselības aprūpes politikas veidošanā un normatīvo dokumentu izstrādē. Ir daudz aktuālu jautājumu, kur nepieciešama dažādu veselības aprūpes nozaru pārstāvju sadarbība un kopīga rīcība uz vienu rezultātu - palīdzību pacientiem. Kā būtiskus jautājumus varu minēt nozaru profesionālās darbības vadlīnijas, darba kvalitāti, mediķu noslodzes jeb slodžu normatīvus, sertifikāciju u.c."

Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija aicina premjeru Krišjāni Kariņu (JV) apturēt olu importu no trešajām valstīm, tostarp Ukrainas, aģentūru LETA informēja asociācijā.

Asociācijā atgādināja, ka šā gada jūnijā Latvijas valdība lēma piešķirt papildus līdzekļus pastiprinātai importa olu un olu produktu no Ukrainas kontrolei. «Papildus pārbaužu laikā ir atklāts, ka salmonellu satur pat termiski apstrādāti produkti, kas liek domāt par higiēnas līmeni Ukrainas ražotnēs,» norāda asociācijā, paužot bažas par Latvijas patērētāju veselības drošību, jo imports no Ukrainas veido trešdaļu no visu importēto olu apjoma. Asociācija 14.augustā nosūtījusi premjeram aicinājumu nekavējoties apturēt olu un olu produktu importu no trešajām valstīm.

Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija vēstulē premjeram norāda uz tās rīcībā esošo zvērinātu advokātu biroja «Eversheds Sutherland Bitāns» ziņojumu par tiesiskajiem pamatiem aizliegumam importēt olu izstrādājumus no Ukrainas uz Latviju un Eiropas Savienību (ES). Ziņojuma secinājumos norādīts, ka pēc tam, kad ES dalībvalsts ziņojusi par konstatēto neatbilstību saistībā ar importēto pārtiku un pastāv risks, ka sabiedrības veselība var tik apdraudēta, dalībvalstij jāziņo Eiropas Komisijai (EK) par nepieciešamību noteikt kādu no ES normatīvajos aktos noteiktajiem pasākumiem, kuru starpā ir konkrētās pārtikas importa no attiecīgās trešās valsts aizliegšana.

Latvijas olu ražotāji vērsušies pie Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un citām atbildīgām institūcijām, aicinot veikt ļoti nopietnas pārbaudes no Ukrainas importētām olām saistībā ar salmonellas konstatēšanu no Ukrainas vestajā olu baltuma masā, informēja Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijā.

Asociācijā uzsvēra, ka notikušais nebūt nav pārsteigums, jo no trešajām valstīm importētajām olām pārbaudes uz robežas tiek veiktas tikai izlases kārtā, nevis visai ievestajai produkcijai, un tas nozīmē, ka tirgū var nokļūt arī ļoti lielas inficētu produktu partijas, izraisot masveida inficēšanos un līdz ar to nopietnus draudus patērētāju veselībai un pat dzīvībai.

«Valsts iestāžu, tostarp likumdevēju un valdības nepiedodamas iecietības dēļ tas ir tikai laika jautājums, kad Latvijā notiks pirmā masveida inficēšanās vai saindēšanās ar olām, olu produktiem vai mājputnu gaļu, kas ievesta no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) un ir nepietiekami pārbaudīta vai pat vispār nav pārbaudīta, kā tas bieži notiek pašlaik,» pauda asociācijā.

Itālijā nodibināta Organiskās pārtikas ražošanas un tirdzniecības asociācija OPTA, dibinātāju vidū ir arī Latvijas uzņēmums SIA Aloja Starkelsen

Organiskās pārtikas un lauksaimniecības sistēma ir spējīga pārveidoties ilgtspējīgā pārtikas sistēmā. Itālijas pilsētā Milānā nodibināta Organiskās pārtikas ražošanas un tirdzniecības asociācija OPTA, jo tās dibinātāji uzskata, ka pašreizējā sistēma ir sasniegusi savu limitu. Jaundibinātās asociācijas mērķis ir spēcināt organiskās pārtikas un lauksaimniecības progresu Eiropā ciešā sadarbībā ar klientiem, lauksaimniekiem un citiem partneriem organiskās piegādes ķēdē, norādīja OPTA valdes loceklis Karst Kooistra (Tradin Organic).

Starp asociācijas dibinātājiem ir Latvijas uzņēmums SIA Aloja Starkelsen. «Mēs esam viens no vadošajiem bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotājiem savā nozarē. Mēs tirgū piedāvājam izejvielas, kas nozīmē, ka mums ir ļoti svarīga arī citu bioloģisko pārtikas produktu ražotāju attīstība ne tikai Latvijā, bet visā ES. Lai spēcīgāk un pārliecinošāk varētu pārstāvēt tieši bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu intereses, tika dibināta OPTA. OPTA noteikti cieši sadarbosies ar citām bioloģiskās lauksaimniecības organizācijām, tostarp IFOAM un citām ilgspējīgas ekonomikas un dabas aizsardzības atbalsta organizācijām. OPTA kļūs par ES bioloģiskās pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu pārstāvi un mēs aicinām pievienoties visus nozari pārstāvošos uzņēmumus no Latvijas, Baltijas un visas ES. Šai organizācijā katram uzņēmumam būs viena balss, neskatoties kuru valsti tas pārstāv vai kāds ir tā apgrozījums,» skaidro Jānis Garančs, SIA Aloja Starkelsen ģenerāldirektors.

Mārupietis Mārtiņs Zaķis attīsta uzņēmumu Ecokabine – projektu raksturo tradicionālā šķūņa stila tīrās līnijas un vienkāršība savienojumā ar funkcionalitāti. Viņa radītā pārvietojamā moduļu māja faktiski ir ērts viesnīcas numuriņš pie dabas krūts.

Parasti paaugstinātas ērtības nav saistītas ar tradicionālo kempingu kultūru. Mārtiņšgrib šo mītu lauzt. Pasaulē jau kādu laiku pazīst glampingu– kempinga un luksusa viesnīcas ērtību apvienojumu. Viņš, apbraukājot Latvijas kempingus, sapratis, ka nozarē absolūti trūkst iespēju pie dabas atpūsties, nezaudējot ērtības. Mārtiņš pētījis, kādas atsauksmes par kempingu mājiņām internetā atstājuši to viesi.Uzskaitīto trūkumu saraksts apstiprinājis novērojumus, un tā dzimusi ideja par dabas tūrismam un kempingiem paredzētu istabas izmēra mājiņu ražošanu.Mārtiņš iecerējis, ka visa mājiņa tiks salikta rūpnieciski, lai klientu sasniegtu pilnīgi nokomplektēta.

LOSP informē par organizāciju plānotajām aktivitātēm • 19.augustā Dobeles, Bauskas un Jelgavas rajonu bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotāji piedalīsies biedrības “Slow Food” rīkotajā pasākumā “Lauku meistars” Liepājā; • 22. augustā, plkst 10.00 Ventspils LKB, Ragaiņa iela 4a, Ventspils lauku konsultāciju birojs rīko semināru, “Profesionālā apmācība 2005, 2006” Kempingu attīstība Ventspilī un Ventspils rajonā. Kontaktinformācija: Artis Ziņģis, tel: 3662721; • 24.augustā, plkst 10.00, Ventspilī, Ventspils lauku konsultāciju birojs rīko semināru, “Profesionālā apmācība 2005, 2006” Ekskursija. Latvijas kempingu asociācijas biedri. Kontaktinformācija: Artis Ziņģis, tel: 3662721; • 24.augustā, plkst 11.00, ZS "Ābolkalni", Piltenes lauku teritorija, Ventspils rajons, Ventspils lauku konsultāciju birojs rīko semināru “Piena ganāmpulka apsaimniekošanas praktiskie aspekti un nagu slimības govīm". Kontaktinformācija: Artis Ziņģis, tel: 3662721; • 29.augustā, plkst 10.00, Ventspils LKB, Ragaiņa iela 4a, Ventspils lauku konsultāciju birojs rīko semināru, “Profesionālā apmācība 2005, 2006”, Viesnīcu, viesu māju, attīstības tendences Ventspilī un Ventspils rajonā. Kontaktinformācija: Artis Ziņģis, tel: 3662721; • 30. augustā, Dobeles lauku konsultāciju birojs Vītiņu pagastā rīko semināru “Apkārtējās vides sakārtošanas problēmas un risinājumi lopkopībā”. • SIA LLKC rīko semināru sēriju piensaimniekiem “Piena ganāmpulka apsaimniekošanas praktiskie aspekti. Nagu slimības govīm”, 21.08.06. - plkst.11.00 Krāslavā, 22.08.06. - plkst.10.00 Gulbenē, 23.08.06. - plkst. 10.00 Limbažos, 24.08.06. - plkst.11.00 Ventspilī, 25.08.06. - plkst. 10.00 Liepājā. Dalības maksa 15Ls.

Tālais un tuvais tūrisms jebkādā izpausmē saistās ar ēšanu un gulēšanu ārpus mājas

Abas šīs dzīvībai svarīgās funkcijas vēlams šad un tad bagātināt ar jaunām izjūtām, ko sniedz gan kulinārijas dažādošana, gan netipiskas naktsmītnes.

Ne tikai Sinopes Diogēns saskaņā ar dabu dzīvoja mucā, arī Melnsila kempings Rojā piedāvā šādu iespēju pie jūras par 26–65 eiro par mucu. Galvenā naktsmītņu un kempinga vērtība ir vide – vieta, ainava un ekoloģija.

Uz Melnsila kempingu brauc tie, kam patīk daba, klusums un miers. Pieczvaigžņu līmeņa pieradinātajiem vērts atgādināt, ka šī atpūtas vieta nav sterila, šeit valda stihijas – saule, jūra, vējš, smiltis, lietus. Ideja radās apmēram pirms 15 gadiem, kad kempinga šī brīža saimnieki Andis un viņa brālis Māris Lagzdiņš katrs ar savu ģimeni apmetās uz dzīvi Melnsilā. Šobrīd kempinga ikdienas darbos piepalīdz arī bērni. Viņiem tika piedāvāta iespēja uzņemties rūpes par līdzšinējo primitīvo pļavā ierīkoto kempingu, iezīmējot attīstības virzienus, nodrošinot servisu, bet jūras krasts ierobežoja jebkādu celtniecību – situāciju atrisināja mucu mājiņas, kuras vēlāk, kā atzīst Andis Lagzdiņš, izrādījās trāpījums mērķī. Aptuvenais kempinga atpūtnieku skaits, pēc saimnieku aplēsēm, sezonā ir ap 7000. Katru nedēļas nogali viesu grāmatā tiek daudzkārt ierakstīts: Paldies par klusumu un mieru! Pašu uzņēmēju uzstādījums savukārt ir kvalitāte un sakārtota vide, saskaņa ar dabu un vienkāršas dabā pieļaujamas izklaides. Bez mucām nakšņošana iespējama autentiskā, bet mūsdienīgi iekārtotā zvejnieku mājā, bet saviesīgi pasākumi – tikpat autentiskā zvejas tīklu šķūnī.

Pēdējo piecu gadu laikā Čehijas galvaspilsētā Prāgā viesnīcu, pansiju, kempingu un citu naktsmītņu skaits pieaudzis no 502 līdz 598. Sekojoši istabu skaits pieaudzis no 30 986 uz 31 387, bet gultasvietu skaits palielinājies no 68 379 uz 68 913. Savukārt vidējā cena par nakti kritusies no 1021 uz 998 kronām. Kopš 2000.gada ir uzceltas 90 jaunas viesnīcas, to skaitam no 390 pieaugot līdz 480. Viesnīcu istabu skaits no 21 157 pieaudzis līdz 25 316, bet gultasvietu skaits viesnīcās pieaudzis no 46 406 līdz 54 259. Ievērojams viesnīcu skaita pieaugums novērots tieši luksusa klases viesnīcās. Desmit esošajām pieczvaigžu kategorijas viesnīcām klāt nākušas vēl 14, tādejādi sasniedzot 24. Savukārt četrzvaigžu viesnīcu izvēle no 43 pavairojusies līdz 90. Vidējais naktsmītņu cenu līmenis visās viesnīcu kategorijās krities no 1211 uz 1159 kronām. Savukārt kempingu cenas pat pieaugušas no 189 uz 213 kronām. Bet jauniešu mītnēs novērojams tikai neliels cenu kritums no 276 uz 272 kronām.