Foto: no DB arhīva

Nodokļu atvieglojumu, apgādājamo un zemo algu krustceles 

Šā gada marts nāca ne tikai ar atklājumiem par strādājošo nodokļu parādiem un pārmaksām, bet arī saasināja jautājumu par nodokļu reformas ietekmi uz nevienlīdzības mazināšanu, un Fiskālās disciplīnas padome norādījusi, ka tās ietekme ir visai niecīga.

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 2019. gada 14. marts plkst. 6:25

Latvijas Universitātes eksperti secinājuši, ka nodokļu reforma nav nesusi pozitīvus ieguvumus ģimenēm ar bērniem un zemiem ienākumiem, jo, pirmkārt, nereti vecāks nevar izmantot sev pienākošos diferencēto neapliekamo ienākumu un atvieglojumus par apgādājamajiem, jo vienkārši alga ir par mazu, otrkārt, šā paša iemesla dēļ nevar izmantot attaisnotos izdevumus par izglītību un veselību. Proti, pašlaik ir situācija, kad ir pieejami vairāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi, piemēram, par apgādājamajiem, un attaisnotie izdevumi, taču tos nevar izmantot visi strādājošie, jo atalgojums ir par zemu.

Piemēram, ja ir vientuļais vecāks ar trīs bērniem, tad viņam pienākošies atvieglojumi par apgādājamajiem ir 663 eiro mēnesī. Ja viņa alga ir zemāka par šo summu, tad redzams, ka visus sev pienākošos atvieglojumus tas nevar izmantot. Tāpat šāds vecāks nevar izmantot attaisnotos izdevumus par izglītību un veselību. Vai un kā iespējams šo situāciju risināt? SEB bankas ekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka viens no risinājumiem būtu sekot Lietuvas piemēram un pienākošos atvieglojumus izmaksāt naudā, tad tos visi varētu saņemt pilnā apjomā. LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns teic, ka nevienlīdzība, kas visvairāk skar ģimenes ar bērniem, ir mazināma vairākos veidos.

Jautājums, ko izvēlas konkrētā valsts. Viens no risinājumiem ir līdzekļus ieguldīt pabalstos par bērniem, otrs – nodokļu atvieglojumos. Katram no šiem risinājumiem ir savi plusi un mīnusi. Pabalsti uzlabo to ģimeņu stāvokli, kas nav aktīvas darba tirgū, taču nesniedz motivāciju vecākiem kļūt ekonomiski aktīviem. Savukārt nodokļu atvieglojumi ir vērsti uz strādājošajiem, mudina strādāt, taču neuzlabo to ģimeņu stāvokli, kur vecāki ir bezdarbnieki. Acīmredzot, kā vienmēr, šādos gadījumos ir jāmeklē vidusceļš. P. Leiškalna ierosinājums ir atteikties no neapliekamā minimuma, jo tas vislielāko labumu sniedz strādājošajiem bez apgādājamajiem, tā vietā palielināt nodokļu atvieglojumus par apgādājamajiem un bērnu pabalstus. Jautājums, ko darīt ar attaisnotajiem izdevumiem, kurus var izmantot tikai turīgākās ģimenes?

Ir eksperti, kas uzskata, ka šāda situācija, kad tos nevar izmantot visi, nav negodīga, jo valsts jau sniegusi atvieglojumus par apgādājamajiem, kā rezultātā nav jāmaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Savukārt tie, kam tas tomēr jāmaksā, saņem atmaksu par izdevumiem veselībai un izglītībai. Tajā pašā laikā ir viedokļi, ka attaisnotie izdevumi nebūtu piemērojami visiem, ka tiem jābūt mērķētākiem, iespējams, ienākumu testētiem. Jānorāda, ka pašlaik Finanšu ministrija ir sākusi darbu pie minētā nodokļa atvieglojumu pārskatīšanas, lai saprastu, kurus atvieglojumus kam un kā piemērot. Katrā ziņā jaunajam modelim vajadzētu būt tādam, lai atvieglojumus varētu izmantot visi strādājošie ar apgādājamajiem, ne tikai turīgākie.

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru