Ražošana

Palielinās atjaunīgo energoresursu īpatsvars pārveidošanas sektorā

Žanete Hāka, 20.06.2016

Jaunākais izdevums

2015. gadā kopējais energoresursu patēriņš Latvijā bija 188,7 petadžouli (PJ), kas ir par 1,4 % vairāk nekā 2014. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Desmit gadu laikā energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies un saglabājies vienā līmenī. Salīdzinājumam 2005. gadā Latvijā patērēja 192,1 PJ energoresursu, kas ir tikai par 1,8 % vairāk nekā 2015. gadā.

Pēdējos gados mainījusies energoresursu patēriņa struktūra – samazinājies dabasgāzes un palielinājies citu energoresursu, sevišķi kurināmās koksnes patēriņš. Tas nodrošināja enerģētiskās atkarības samazināšanos no 63,9 % 2005. gadā līdz 40,6 % 2014. gadā. Desmit gadu laikā dabasgāzes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā sarucis par 5,3 % un 2015. gadā bija 24,4 %. Vienlaicīgi kurināmas koksnes patēriņa īpatsvars pieauga par 4,5 % un 2015. gadā sasniedza 30,2 %. Citu energoresursu, tai skaitā salmu, biogāzes un biodegvielas, kopējais patēriņš palielinājās no 0,7 PJ 2005. gadā līdz 8,0 PJ 2015. gadā.

2015. gadā pārveidošanas sektorā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai patērēja 50,1 PJ energoresursu un saražoja 38,2 PJ enerģijas, no tās 25,5 PJ siltumenerģijas un 12,7 PJ elektroenerģijas. Latvijā pārveidošanas sektorā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā pārsvarā izmanto dabasgāzi, kuras īpatsvars gan pakāpeniski samazinās – no 81,0 % 2010. gadā līdz 64,3 % 2014. gadā un 63,5 % pagājušajā gadā. Piecu gadu laikā pārveidošanas sektorā patērēto atjaunīgo energoresursu (kurināmā koksne, biogāze un cita biomasa) īpatsvars pieauga par 19,8 % un 2015. gadā sasniedza 36,1 %.

Pēdējos desmit gados nav novērotas būtiskas izmaiņas energoresursu galapatēriņā. 2015. gadā Latvijā energoresursu galapatēriņš bija 168,5 PJ, kas ir par 1,2 % lielāks nekā 2014. gadā. Lielākās energoresursu patērētājas arvien ir mājsaimniecības un transports, kas patērē vidēji 30 % energoresursu. Energoresursu patēriņam mājsaimniecībās ir tendence samazināties – no 63,0 PJ 2005. gadā līdz 50,5 PJ 2015. gadā. Turpretī pārējās nozarēs energoresursu patēriņš ir pieaudzis.

2015. gadā transportā patērēja 50,0 PJ, kas ir par 8,1 % vairāk nekā 2014. gadā. Dīzeļdegvielas īpatsvars transportā pērn bija 61,8 %, kas ir par 8,4 % vairāk nekā 2014. gadā. Piecu gadu laikā sašķidrinātas naftas gāzes patēriņš transportā pieaudzis par 171,7 % – no 1 PJ 2010. gadā līdz 2,7 PJ 2015. gadā. 2015. gadā biodīzeļdegvielas un bioetanola īpatsvars transportā bija 4,1 % – par 2,1 % vairāk nekā 2014. gadā. Savukārt auto benzīna patēriņš transportā 2015. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, samazinājies par 30,3 % līdz 8,6 PJ.

Energoresursu patēriņš rūpniecībā 2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu palielinājās par 1,1 % un bija 36,8 PJ. 2015. gadā visvairāk energoresursu patērēja koksnes, koka un korķu izstrādājumu ražošanā – 18,9 PJ jeb 51,5 % no energoresursu galapatēriņa rūpniecībā. Šajā nozarē energoresursu patēriņš, salīdzinot ar 2014. gadu, pieauga par 6,8 %, pieaugot arī saražoto koksnes granulu apjomam par 14,1 % (28,4 PJ). Lielāko daļu granulu Latvijā ražo eksportam – 2015. gadā eksportētas 28,0 PJ granulu, kas ir par 20,4 % vairāk nekā 2014. gadā. 2015. gadā vislielākais energoresursu patēriņa samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – kritums par 31,1 %.

2015. gadā energoresursu patēriņš mājsaimniecībās bija 50,5 PJ, kas ir par 2,6 % mazāk nekā 2014. gadā. Mājsaimniecībās energoresursu patēriņa struktūra būtiski nemainās, pārsvarā tās izmanto kurināmo koksni, no kuras 85 % ir malka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

HES un vēja elektrostacijās pērn saražots par 70,5% vairāk elektroenerģijas

Laura Mazbērziņa, 20.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais energoresursu patēriņš 2017. gadā bija 194,9 petadžouli (PJ), kas ir par 5,5 % vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Pēdējo piecu gadu laikā no 2013. gada līdz 2017. gadam kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies, bet par 2,55 procentpunktiem palielinājies atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars tajā.

AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %. Ievērojami pieauga saražotā primārā elektroenerģija (+70,5 % jeb par 6,7 PJ) hidroelektrostacijās (HES par 73,2%,) un vēja elektrostacijās (VES par 17,1). Kopā HES un VES saražoja 4531 GWh, no tām 4381 GWh HES un 150 GWh VES.

Elektroenerģijas ražošanas pieaugumu pērn visvairāk ietekmēja augstā izstrāde HES, kas skaidrojama ar netipiski augsto nokrišņu apjomu un lielo ūdens pieteci Daugavā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energotaupības risinājumus savā labā var izmantot, lai veicinātu energoefektivitāti, kā arī lai samazinātu izmaksas par patērēto elektroenerģiju un dabasgāzi. Kā ietaupīt uz energoresursu rēķina un sekot “gudrai” energoresursu pārvaldības un patēriņa praksei, skaidro starptautiskais enerģētikas uzņēmums Ignitis.

1. Jāveicina atbildīga energoresursu patēriņa kultūra uzņēmumā

Ignitis eksperti ir pārliecināti, ka, regulāri izvērtējot ikdienas paradumus un sekmējot arī darbinieku izpratni par energoefektivitāti, ir iespējams veicināt atbildīgu un “gudru” energoresursu lietošanu un pārvaldību. Viens no vienkāršākajiem un pieejamākajiem veidiem jebkuram ir izvērtēt biroja izkārtojumu un to pakārtot energoresursu ekonomijas nosacījumiem. Tas ir iespējams, izkārtojot biroja mēbeles, lai telpās maksimāli iekļūst gaisma un siltums, kā arī izmantojot ekonomiskus apgaismojuma un apkures risinājumus. Savukārt cits enerģijas taupības virziens ir pārliecināties, ka tiek uzturēta pēc iespēja mazāka iekštelpas un āra temperatūras atšķirība, kā arī apkures un ventilēšanas sistēmas ir iztīrītas un ir darba kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 68,7 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP). Salīdzinot ar 2015. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 5,7 %, bet desmit gadu laikā - par 14,1 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana jeb visu valstu (arī Latvijas) kuģu apgāde ar naftas produktiem (degvielu) starptautisko reisu veikšanai no importējamiem energoresursiem – no 66,7 % 2006. gadā līdz 51,2 % 2015. gadā.

Ievērojami pieaudzis biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš - desmit gadu laikā tas palielinājies 12,7 reizes, 2016.gadā sasniedzot 3,8 PJ.

Kurināmās koksnes kopējais patēriņš desmit gadu laikā palielinājies par 9,3 % un 2016. gadā sasniedzis 54,3 PJ, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu tas pieaudzis par 3,2 %. 2016. gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 29,4 %, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā. Vienlaicīgi pieauga arī kurināmās koksnes eksports. 2016. gadā Latvija eksportēja 37,9 PJ kurināmās koksnes, kas ir par 12,6 % vairāk nekā 2015. gadā. No kopējā kurināmās koksnes apjoma 2016. gadā tika eksportēti 29,3 PJ koksnes granulu, kas ir par 4,7 % vairāk nekā 2015. gadā, savukārt eksportētās kurināmās šķeldas daudzums pieauga par 79,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 80,5 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2016. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 17,8 %, bet piecu gadu laikā - par 18,7 %. AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja vietējo energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība no importējamiem energoresursiem – no 55,9 % 2013. gadā līdz 47,2 % 2016. gadā. Lai arī Latvijā kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) ir biežāk izmantotais AER, kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 4,4 procentpunktiem, 2017. gadā sasniedzot 74,0 %. Ar katru gadu turpina pieaugt biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš – piecu gadu laikā tas pieauga par 44,7 %, 2017. gadā sasniedzot 3,9 PJ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atjaunīgo energoresursu patēriņš pērn samazinājās par 4,5 %

Ilze Žaime, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2017. gadu, atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš 2018.gadā samazinājies par 4,5 %, bet piecu gadu laikā pieaudzis par 13,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. AER patēriņa samazinājumu 2018. gadā ietekmēja hidroenerģijas (HES) un vēja enerģijas (VES) saražotā apjoma samazinājums.

2018. gadā kopējais AER patēriņš Latvijā bija 76,8 petadžouli.

Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi. To īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā 2018. gadā veidoja 35,2 %.

Kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 1,4 procentpunktiem, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir pieaudzis par 7 procentpunktiem, pērn sasniedzot 80,9 %. Piecu gadu laikā biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš pieaudzis par 16,2 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir samazinājās par 6,6 %, 2018. gadā sasniedzot 3,6 PJ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Iekšējais patēriņš – spēcīgs ierocis cīņai ar vīrusa seku novēršanu

Agris Kamenders, Ekodoma SIA, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusa radītā krīze visā pasaulē ir nākusi kā spēcīgs modinātājzvans, apturot ekonomikas procesus un liekot paraudzīties uz esošo sistēmu no malas. Līdz krīzei ekonomiskā sistēma darbojās kā smalks savstarpēji saistītu zobratiņu tīkls, kur katram elementam ir nozīmīga loma pārējo elementu balstīšanā. Imports, eksports, iekšējais patēriņš, pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem – viss radīja darba vietas un sildīja ekonomiku. Tagad, kad daudzi procesi apstājušies, ir īpaši skaudri redzams, cik trausla ir bijusi šī sistēma.

Cīņa ar vīrusu nevilksies mūžīgi, tāpat arī ekonomika agri vai vēlu atsāks darboties vairāk vai mazāk ierastajā veidā. Savā ziņā šīs krīzes izraisītā dīkstāve ir īstais mirklis, kad būtu pārvērtējams uzņēmumu resursu patēriņš un veicams uzņēmumu energoaudits, kas palīdzētu identificēt tās jomas, kurās iespējami uzlabojumi, ņemot vērā labākās ilgtspējības praksi, kā arī ieviešot videi draudzīgus un energoefektīvus risinājumus, tādējādi uzlabojot uzņēmuma efektivitāti un finanšu atdevi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā pēdējo 26 gadu laikā ievērojami sarucis, eksperti prognozē, ka šāda tendence saglabāsies

Laika posmā no 1990. līdz 2016. gadam kopējais izlietotās dabasgāzes apjoms Latvijā samazinājies par 1565 miljoniem m³ gadā jeb 53,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai gan patēriņa tendences visspēcīgāk ietekmējis samazinājums pārveidošanas sektorā, dabasgāzes patēriņš sarucis arī rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, mežsaimniecības, medniecības, zivsaimniecības un enerģētikas nozarēs. Nedaudz vairāk šo resursu tērēt sākušas vien mājsaimniecības.

Lielāko daļu no Latvijas kopējā dabasgāzes patēriņa veido pārveidošanas sektors, kas dabasgāzi izmanto elektrības un siltuma ražošanai, tāpēc šī resursa lietošanas tendences valstī kopumā gandrīz pilnībā pielīdzināmas arī patēriņa izmaiņām šajā nozarē. CSP dati liecina, ka laika posmā no 1990. līdz 2016. gadam dabasgāzes patēriņš pārveidošanas sektorā samazinājies par 1094 miljoniem m³ gadā jeb 53,4%. Visvairāk dabasgāzes, 2094 miljonus m³ gadā, elektrības un siltuma ražošanai Latvijā tērēja 1991. gadā, bet vismazāk, 550 miljonus m³, vien dažus gadus vēlāk – 1994. gadā. Līdzīga situācija vērojama arī kopējā patēriņā – 1991. gadā Latvijas patēriņš bija 2961 miljons m³, bet 1994. gadā – vairs tikai 1028 miljoni m³. Enerģētikas eksperts Edgars Vīgants šīs straujās patēriņa izmaiņas skaidro ar rūpniecības recesiju. «Energoresursu patēriņš korelē ar ekonomisko izaugsmi, ko apliecina arī dabasgāzes patēriņa mērens pieaugums kopš 1997. gada līdz pēdējai krīzei pirms desmit gadiem,» komentē E. Vīgants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski cilvēce ir pazinusi daudz dažādu energoresursu – koksne, akmeņogles, kūdra, nafta un daudzi citi. Tomēr elektrība ir viens no enerģijas veidiem, ko izmantojam gandrīz nemitīgi mājās, darbā, ražošanas procesos un citur. Iedomāsimies – vien pirms dažām paaudzēm elektrība bija reti izmantota, galvenokārt apgaismojumam. Savukārt simt gadus vēlāk – ir izbūvēta milzīga infrastruktūra elektrifikācijas nodrošināšanai pat visattālākajās vietās, neviens mājokļa renovācijas projekts nav iedomājams bez papildu rozešu ierīkošanas, kā arī – teju visas mājsaimniecības ierīces darbina elektrība. Un nu tiek piedāvāti arī elektroauto, meža un dārza tehnika ar akumulatoriem un daudz kas cits! Ikdienas elektrības patēriņš ir milzīgs, un tas nozīmē, ka ir iespēja domāt arī par energoefektivitātes risinājumiem!

Stabila energoapgāde – iespēja turpināt darbu pat krīzes apstākļos

Kaut arī visu pasauli ir pārņēmusi koronavīrusa radītā krīze, daudzās nozarēs darbs var turpināties, pateicoties nepārtrauktai energoapgādei, kas ļauj izmantot ražošanas iekārtas, internetu, video straumēšanu un citus attālinātos pakalpojumus. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiktu traucēta energoapgāde, krīze būtu daudz dziļāka un smagāka. Tāpat elektrība nepieciešama medicīnas iestādēm, lai darbinātu aprīkojumu, kas uztur pie dzīvības un palīdz atveseļoties koronavīrusa upuriem.

Analizējot, kā vīrusa izraisītā krīze ir skārusi visas pasaules ekonomiku, skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc stabilas energoapgādes. Elektrība nav pašsaprotams resurss, kas būs pieejams vienmēr. Gluži otrādi – uzbūvētā elektrifikācijas sistēma ir komplicēta un daudzslāņaina – no elektroenerģijas ražošanas līdz pat sīkāko ierīču darbināšanai. Tas nozīmē, ka, izejot no krīzes, uzmanība jāvelta arī šī resursa stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pērn Latvijā piedzīvots neliels dabasgāzes patēriņa pieaugums, pēdējo gadu tendences ir nemainīgas - kopējais patēriņš turpina samazināties.

Kopš 2007. gada dabasgāzes patēriņš sarucis par 278 miljoniem m3, 2018. gadā sasniedzot 1422 miljonus m3, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Līdz ar patēriņa samazinājumu par 220 miljoniem m3 krities arī importētās dabasgāzes apjoms. Latvijas Gāzes (LG) Vairumtirdzniecības un produktu attīstības departamenta vadītājs Jānis Kalējs patēriņa samazinājumu saista ar alternatīvo kurināmo resursu izmantošanas stimulēšanu, Liepājas Metalurga slēgšanu, kā arī energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem.

Vairāki faktori

Dabasgāzes patēriņa izmaiņas īstermiņā galvenokārt ietekmē laika apstākļi, pauž J.Kalējs. «Ja ziema ir aukstāka, skaidrs, ka patēriņš būs lielāks, ja siltāka - mazāks. Arī pagājušā gada patēriņa pieaugumu stimulēja zemā gaisa temperatūra ziemā, kad palielinājās siltuma ražošana, kā arī sausie un karstie laika apstākļi pavasarī un vasarā, kad zemā ūdens līmeņa dēļ gāze plaši tika izmantota arī elektroenerģijas ražošanā,» skaidro J.Kalējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau līdz gada beigām valdībai tiks iesniegts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kas sola gan nodokļu pārmaiņas, gan dažādu atbalstu energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu izmantošanai

Tā forumā Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš, uzsverot, ka top plāns nākamajiem 10 gadiem un jau tūdaļ sāksies tā sabiedriskā apspriešana, kurā ar ieteikumiem, jautājumiem un uzlabojumiem var piedalīties ikkatrs Latvijas iedzīvotājs.

Lai nebūtu pretrunu

«Enerģētikas politika Eiropas Savienībā ir veidojusies daudzus gadus. Atsevišķi jau ilgi ir stāsts par enerģētikas infrastruktūru, par atjaunojamajiem energoresursiem, par iekšējo tirgu un tā drošību. Katra no šīm Eiropas politikām ir svarīga, taču gadās, ka tās nonāk pretrunās. Tāpēc ir pieņemts lēmums par vienotas sistēmas izveidošanu,» Nacionālā plāna priekšnoteikumus un nepieciešamību izskaidroja Dz. Kauliņš. Ir radīts priekšstats par enerģētikas savienību. Lai to iedzīvinātu, arī pieņemts lēmums, ka katra Eiropas Savienības dalībvalsts radīs vienu visaptverošu plānu, kurā būtu skarti visi aspekti. Perspektīva jārada desmitgadu ciklā, to saskaņojot ar kaimiņvalstīm, un rezultātā jārodas pārliecībai, ka visi virzās uz viena mērķa sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais kurināmā patēriņš pēdējos 26 gados samazinājies apmēram uz pusi, eksperti prognozē, ka lejupuslīdoša tendence saglabāsies arī turpmāk.

Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas kopējais kurināmā patēriņš sarucis par 133 505 TJ jeb 53%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskas izmaiņas notikušas arī patēriņa struktūrā- ievērojami samazinājies ogļu, dabasgāzes un naftas produktu īpatsvars, savukārt kurināmās koksnes apjoms pieaudzis. CSP Lauksaimniecības un vides statistikas departamenta direktors Armands Plāte skaidro,ka izmaiņas kurināmā patēriņā un struktūrā noteikušas ģeopolitiskās izmaiņas, kā arī pieņemtie lēmumi enerģētikas un klimata pārmaiņu politikā.

Vēsturiskie statistikas dati par energoresursu patēriņu Latvijā kopš 1990. gada pārliecinoši apliecina to, ka strauji tuvojas ne tikai ogļu, bet arī naftas produktu laikmeta beigas, secina enerģētikas eksperts Edgars Vīgants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Deviņi gadi ES klimata mērķu sasniegšanai – kur slēpjas Latvijas neizmantotais potenciāls?

Jānis Bethers, AS “Latvijas Gāze” Biznesa attīstības vadītājs, 12.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vēl nesen Eiropas Savienības (ES) mērķis bija panākt, ka līdz 2030. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas samazinātos par 40%, salīdzinot ar 1990. gadu, tad pēdējā mēnesī ir tapis skaidrs, ka plāni ir kļuvuši krietni ambiciozāki.

17. septembrī Eiropas Komisija izziņoja 55% SEG emisiju samazinājumu, bet 7. oktobrī Eiropas Parlaments, pieņemot nostāju sarunām par ES Klimata aktu, nobalsoja, ka pēc deviņiem gadiem ES SEG jāsamazina līdz pat 60%.

Ko tas nozīmēs Latvijai? No vienas puses valstiski tā būs izšķiršanās, kā izmaksu ziņā visefektīvāk sasniegt ES izvirzītos mērķus, kas ir dalībvalstu kolektīva vienošanās. No otras puses tas ir arī jauns izaicinājums transporta nozarei, jo Latvijā transportā atjaunīgo energoresursu (AER) lietošana ir ļoti zema. Turklāt Latvijā lauksaimniecības un transporta nozarēm ir vislielākais īpatsvars no kopējām valsts emisijām un šo nozaru loma no piesārņojuma viedokļa ir lielāka nekā vidēji OECD valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikapstākļi būtiski ietekmē enerģētikas nozari - tā kā šī gada ziema gan Latvijā, gan visā Eiropā bijusi netipiski silta, energoresursu cenas šobrīd kritušās līdz rekordzemām atzīmēm.

Situācija ir izdevīga Latvijas enerģijas patērētājiem, jo sniedz iespēju fiksēt labvēlīgos cenu līmeņus, ļaujot ietaupīt līdz pat 30% no enerģijas izmaksām 2020. un arī tālākos gados, norāda uzņēmumu grupas "AJ Power" pārstāve Gita Deniškāne .

Relatīvi augsts nokrišņu līmenis, ārgaisa temperatūras rekordi un arvien aktīvāka tirdzniecība ar trešajām valstīm ir faktori, kas izraisījuši elektroenerģijas cenu zemo līmeni Latvijā. Siltās temperatūras nodrošina to, ka, sasnieguši zemi, nokrišņi neveido biezas sniega un ledus segas, bet uzreiz uzsāk savu ceļu lejup pa upju baseiniem. Tas, savukārt, nodrošina augstus ūdens pieteces līmeņus visā Eiropas ziemeļu daļā, piepildot ietilpīgos Skandināvijas hidrorezervuārus vai, Latvijas gadījumā, nodrošinot augstu izstrādi Daugavas HES kaskādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes stundas akcija praktiski neietekmē Latvijas elektroenerģijas kopējo patēriņu, tāpēc elektrotīkla drošība netiek apdraudēta.

To DB norāda Augstsprieguma tīkla (AST) komunikācijas vadītāja Aija Ikstena. Viņa uzsver, ka Latvijas energosistēma veidota lielākam elektroenerģijas patēriņam, nekā tas ir šobrīd, tāpēc pagaidām pārvades tīkls nav pārslo-gots. Pasaules dabas fonds informē, ka šogad Zemes stunda tiek organizēta 30. martā, akcijas laikā ikviens pasaules iedzīvotājs aicināts uz vienu stundu izslēgt apgaismojumu, lai parādītu savu apņemšanos videi draudzīgākai rīcībai ikdienā. AST dati liecina, ka līdz šim Latvijas elektroenerģijas patēriņš akcijas laikā būtiski nesamazinās, visticamāk, šāda tendence saglabāsies arī turpmāk.

Liek aizdomāties

Pērn 24. martā Zemes stundas laikā elektroenerģijas patēriņš sasniedza 1850 MW, kas ir vien par 118 MW mazāk nekā nedēļu iepriekš, kad uzņēmēji un privātpersonas īpaši netika aicināti izslēgt apgaismojumu. Līdzīga situācija bija novērojama arī citos gados, savukārt 2016. gadā elektroenerģijas patēriņš Zemes stundas laikā bija pat par 89 MW lielāks nekā tajā pašā laikā nedēļu iepriekš. Pasaules Dabas fonda Komunikācijas vadītāja Sarmīte Kolāte gan uzsver, ka akcijas mērķis nebūt nav ietaupīt elektrību. «Gaismas izslēgšana ir tikpat simboliska kā svecīšu aizdegšana Lāčplēša dienā. Skaidrs, ka tai nav praktiskas jēgas, taču tas liek mums domāt par to, kāpēc mums vispār ir sava valsts. Līdzīgi ir arī Zemes stundā. Nav nozīmes izslēgto elektroierīču skaitam, svarīga ir cilvēku apzināta nepieciešamība dzīvot videi draudzīgi. Šī iemesla dēļ iepriekš neesam pētījuši elektroenerģijas patēriņa samazinājumu akcijas laikā, jo, kā minēts, – šis nav stāsts par elektrības taupīšanu. Tajā pašā laikā, mēs, protams, aicinām iedzīvotājus rūpīgi pārdomāt savus paradumus ikdienā, tostarp elektroenerģijas patēriņu,» pauž S. Kolāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoaudits ir ceļš uz peļņu, nevis formāla atskaite

Jānis Goldbergs, 30.09.2019

Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesore Andra Blumberga.

FOTO: Elīna Karaseva/RTU

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība izvirza aizvien jaunas energoefektivitātes prasības, un Latvijai ir Ministru kabineta noteikumi, kas uzņēmējiem prasa veikt energoauditus.

Uzņēmēji iesniedz atskaites, bet dažkārt tās ir formālas un energoefektivitātes panākumi ir niecīgi.Kāpēc tā? Kādi cēloņi? Kas jādara? Par to Dienas Bizness iztaujāja Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesori Andru Blumbergu.

Fragments no intervijas

Kāpēc energoefektivitātes uzlabojumi uzņēmumos nenotiek vai arī notiek formāli? Kur ir sākums – tā ir likumdošanas vaina?

Problēma ir daudzslāņaina. Pirmais slānis parādījās līdz ar tiem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteica, ka uzņēmumiem, kuru patēriņš ir virs 500 MWh gadā, ir vai nu jāveic energoaudits, vai jāievieš energopārvaldības sistēma. Abi šie pasākumi ir apļveida darbība, proti, novērtē, saproti, pilnveido un atkal novērtē. Sasniedzot viena gada mērķus, var nospraust nākamos un tā turpināt attīstīties, jo energopārvaldības sistēma to paredz. Ideja sākotnēji bija ļoti laba, bet problēma radās ieviešanā. Ir Ministru kabineta noteikumi, ir noteikts sods par to nepildīšanu, un galarezultātā process tiek uztverts formāli kā kārtējā atskaite Valsts ieņēmumu dienestam vai kādai citai institūcijai. Noteikumi par energoefektivitāti uzņēmējiem nokrita kā sniegs uz galvas!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

FOTO: Siltumapgādes tālākai attīstībai nepieciešama analīze un inovācijas

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzņēmumi nākotnē spētu sasniegt visus noteiktos enerģētikas sektora mērķus, nepieciešama padziļināta analīze, inovācijas tehnoloģijās un valsts instrumentu ieviešana, DB rīkotajā ikgadējā siltumapgādes nozares forumā «Siltuma ražošanas ekonomika ilgtspējīgā valstī» atzina eksperti, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā patlaban ir uzsākts darbs ir uzsākts pie nacionālā enerģijas un klimata plāna no 2021.-2030.gadam un bāzes scenārija analīze patlaban top, informē Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks. Šis plāns ir politikas plānošanas dokuments, ar kuru tiks noteikti Latvijas mērķi un to izpildes pasākumi tādās jomās kā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums un CO2 piesaistes palielinājums, atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājums, energoefektivitātes uzlabošana, enerģētiskās drošības nodrošināšana, enerģijas tirgu infrastruktūras uzturēšana un uzlabošana, kā arī inovāciju, pētniecības un konkurētspējas uzlabošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš brīža, kad Latvijā sākās diskusija par Obligātā iepirkuma (OI) negatīvo ietekmi uz energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju un priekšlikumi atcelt valsts atbalstu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanai elektroenerģijas ražošanai, konstatēta AER sektora stagnācija, secināts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) veiktajā pētījumā par OI sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību. Portāls db.lv piedāvā iepazīties ar desmit interesantākajiem pētījuma secinājumiem, kas uz pašlaik izvērsto cīņu pret valsts atbalsta saņēmējiem, iespējams, liks paraudzīties no cita aspekta.

1. Izmaksu samazināšana

Šobrīd dabasgāzi elektroenerģijas iegūšanai izmanto aptuveni 23% valsts subsidēto staciju, atsakoties no dabasgāzes staciju finansēšanas, OI sistēmas izmaksas varētu samazināt pat par divām trešdaļām.

2. Iekšzemes patēriņš

Lai gan AER izmantošanas rādītāji Latvijā kopumā ir augsti, augsmes rādītājs iekšzemes patēriņā Latvijā šobrīd ir otrais zemākais Eiropas Savienībā.

3. Izaugsmes tempi

Dažādos aspektos un no dažādiem avotiem iegūtie statistiskie dati atklāj, ka kopš 2013., 2014.gada augsme AER nozarē ir gandrīz apstājusies, kas nozīmē, ka ap 2014.gadu pieņemtie lēmumi par valsts atbalsta sistēmu ir negatīvi ietekmējuši nozares produktivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saudzē vidi un naudas maku

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli Dienas Biznesam, 20.12.2019

AS Aldaris, investējot 30 tūkstošus eiro, noliktavā nomainījusi visus LED gaismekļus, līdz ar to ietaupa ap diviem tūkstošiem eiro. Ražotnē pilnīgi visi ir elektroiekrāvēji, kas tiek uzlādēti naktīs, kad elektrības cena ir zemāka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan atsevišķos segmentos tirgus dalībnieku aktivitāte varētu būt augstāka, kopumā pēc atvēršanas elektroenerģijas tirgus piedzīvojis strauju progresu

To DB rīkotajā enerģētikas nozares forumā Enerģētikas nozares nākotne - izaicinājumi un iespējas norādīja gan vairāki tirgus pārstāvji, gan eksperti. Kopš tirgus atvēršanas Latvijā pagājuši vairāk nekā desmit gadi.Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati liecina, ka tirdzniecību Latvijas teritorijā šobrīd sākuši 27 komersanti, kuri galvenokārt elektroenerģiju piedāvā uzņēmumiem. Nozares pārstāvji uzsver, ka nākotnē būtu nepieciešams vairāk aktivizēt arī mājsaimniecību tirgu.

Tirgus attīstība bijusi ļoti pozitīva, par to liecina gan tirdzniecības apjomu, gan cenu tendences, uzskata Augstsprieguma tīkla (AST) valdes loceklis Gatis Junghāns. «Runājot par Latvijas un Baltijas tirgu, jāsaka, ka, protams, ir atsevišķi elementi, kur gribētos redzēt straujāku progresu, piemēram, regulēto tarifu likvidēšana Lietuvā un lielāka aktivitāte mājsaimniecību tirgū, taču citādi progress ir labs, īpaši ar Latvijas integrāciju vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Domāju, ka izaicinājumiem un pārmaiņām bagāta būs arī nākamā piecgade. To apzinoties, pievēršamies tirgus dalībnieku informēšanai par AST plānotajiem tīkla attīstības projektiem, kas nākotnē var potenciāli ietekmēt gan vairumtirgus cenu, gan tirgu kopumā. Tirgus dalībniekiem ir nepieciešama pēc iespējas savlaicīgāka informācija par gaidāmajām izmaiņām, un mēs to iespēju robežās mēģinām sniegt,» pauž G.Junghāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jaunas iekārtas par ietaupītās elektrības cenu

Jānis Goldbergs, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi no trīs uzņēmējiem nezina, kāds ir enerģijas patēriņš uzņēmumā, bet trijos no četriem ražošanas uzņēmumiem nav veikti enerģijas patēriņa mērījumi, sākot energoefektivitātes kreditēšanas stāstu, atklāja Altum Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs Edgars Kudurs

«Altum nav tikai finansētājs un kreditētājs, Altum ir uzņēmēju draugs, kas neatteiks konsultāciju un norādīs, kur vērsties, ja paši nevaram palīdzēt,» konferencē Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? sacīja E. Kudurs.

Altum iespējas

«Mēs varam piešķirt aizdevumu bez nodrošinājuma, kumulēt ar atbalsta programmām, finansējam pat lietotu iekārtu iegādi. Energoefektivitāte atmaksājas, un šeit nav runa tikai par resursu taupīšanu,» uzsvēra E. Kudurs, paskaidrojot, ka apgaismojuma nomaiņa var būt mērķis, ja spuldzīšu birojā ir daudz, tomēr kopumā energoefektivitāte ir daudz plašāks jēdziens par apgaismojumu. Ar to jāsaprot gan ierīču un iekārtu nomaiņa uz efektīvākām, gan ēku siltināšana, gan ražošanas procesu uzlabošana. Altum finansē saules paneļu iegādi rūpniecības uzņēmumiem, ir mobilitātes programma, kas paredz elektroautomašīnu, pat elektrisko skrejriteņu iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Biznesa klienti var atgūt jaudas, no kurām pērn atteicās

Māris Ķirsons, 26.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu struktūras izmaiņas motivēja klientus pārskatīt savus elektroenerģijas lietošanas paradumus un patēriņu un atteikties no liekajām elektrotīkla pieslēgumu jaudām 42 000 objektos. Biznesa klienti ir paaugstinājuši savu elektrotīkla pieslēgumu jaudas izmantošanas efektivitāti par 2 procentiem

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors Andis Pinkulis. Viņš norāda, ka elektroenerģijas patēriņš Latvijā nav pieaudzis, taču vienlaikus nav arī sarucis, kaut arī iedzīvotāju skaits samazinās. Jārēķinās, ka kopumā Latvijā energoapgādes sistēmas kapacitāte ir teju divas reizes lielāka nekā elektroenerģijas patēriņš, kas pēdējo 25 gadu laikā ir būtiski samazinājies, un pastāvēt beiguši daudzi tā laika lielie elektrības lietotāji, arī jaunās iekārtas ir energoefektīvākas, kā arī uzņēmumi pārskata savus darbības procesus, samazinot energoresursu izlietojumu.

Kas ir mainījies nepilna gada laikā, kopš patērētājiem mainījās fiksētā maksa par elektrotīkla pieslēgumu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē – sevišķi Eiropā - topot lieliem plāniem saistībā ar klimata mērķiem, vairāki sektori saskaras ar arvien lielāku sabiedrības un investoru skepsi.

Pie tā saucamā grēku biznesa tradicionāli tiek pieskaitītas tabakas, alkohola, azartspēļu un ieroču kompānijas. Tomēr morāli vēl pat nepopulārāka varētu būt kļuvusi naftas industrija, nemaz nerunājot par oglēm. Vēl var paspekulēt, ka nākamā lieta, kas pievienosies lielākajiem mūsdienu grēkiem, būs cukura patērēšana.

Kopumā ekspertu teiktais liek domāt, ka nākotnē visam tam biznesam, kas tiks atzīts par dabai nedraudzīgu, var nākties saskarties ar lielākām barjerām un pat grūtībām tikt pie daudzmaz lēta finansējuma. Šādu biznesu riskantāku padara vēl tas, ka tas būs atkarīgs no politiķu lēmumiem, un pagaidām uzņemtais kurss šajā ziņā izskatās daudzmaz skaidrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamo krāpniecības gadījumu dēļ sagaidāmais izmaksu slogs elektroenerģijas gala patērētājiem varētu nepamatoti pieaugt par vairākiem miljoniem eiro gadā

To intervijā DB norāda Saeimas deputāts Ivars Zariņš, saukdams šo skandālu par lielāko valsts izzagšanu Latvijas vēsturē, uzsverot, ka jau no sākta gala atļauju izsniegšana esot bijusi politiski piesegta afēra.

Fragments no intervijas:

Kāda ir OIK skandāla vēsture?

Tas sākās ar stāstu par Eiropas Savienības (ES) prasībām, kas paredzēja līdz 2020. gadam palielināt no atjaunojamajiem energoresursu (AER) avotiem iegūtās enerģijas īpatsvaru līdz 20% no kopējā saražotās enerģijas daudzuma ES dalībvalstīs. Latvija sev izvirzīja vēl ambiciozāku mērķi – sasniegt 40%. Par spīti tam, ka lielākais enerģijas patēriņš mūsu valstī vērojams siltuma sektorā, valsts izvēlējās šo mērķi sasniegt elektroenerģijas ražošanā. Jāpiebilst, ka AER izmantošanai elektroenerģijas ražošanā ir nepieciešamas ļoti lielas subsīdijas, atšķirībā no siltumenerģijas ražošanas, kur jau ir konkurētspējīgas tehnoloģijas, tāpēc gandrīz nekāds papildu atbalsts nebūtu vajadzīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru