Finanses

Pandēmija lielus izaicinājumus sagādājusi arī nebanku nozarei

Jānis Šķupelis, 16.08.2021

Jaunākais izdevums

Pandēmija lielus izaicinājumus sagādājusi arī nebanku nozarei. Tās laikā biznesam īsā laika periodā nācies pārdzīvot un pielāgoties pārmaiņām, kādas parasti vērojamas vien vairākos gados, stāsta 4finance vadītājs Latvijā un Zviedrijā Gvido Endlers.

Viņš piebilst – šī pandēmija ir tik daudz ko mainījusi, ka pagātnē neatgriezīsimies vairs nekad.

Fragments no intervijas

Kā biznesam ir veicies pandēmijas laikā?

2020. gads, protams, bija ļoti interesants. Katru esošā gada mēnesi mēs mēģinām salīdzināt ar iepriekšējiem periodiem un meklēt likumsakarības. 2020. gadā izmaiņas nenovērojām janvārī un februārī. Šie mēneši bija līdzīgi decembrim, kas tradicionāli šajā biznesā ir labāks mēnesis. Nekas neliecināja par to, ka kaut kas var notikt ar apjomiem – tie bija stabili. Pirmās indikācijas pārmaiņām bija martā, kad aizdevumos izsniegtais apjoms samazinājās. Var domāt, ka šādos brīžos kā pandēmijas laikā pieprasījums pēc aizdevumiem augs un nebanku nozare tos arī attiecīgi izsniegs ar kādu lielāku regularitāti. Tā īstenībā nebija.

Piemēram, jau aprīlī, ja salīdzina ar janvāri un februāri, izsniegto aizdevumu apjoms saruka par 40%. Mēs skatījāmies, kādi tam ir galvenie iemesli, un loģiskākais to bija prasīt pašiem patērētājiem. Pats galvenais secinājums bija patērētāju pašu atklātā nedrošība par savu rītdienu – piemēram, vai tiem būs darbs un kādi būs ienākumi. Tāpēc patērētāji ļoti rūpīgi sāka izvēlēties mērķi, kādēļ konkrētajā brīdī tiem nepieciešams kāds aizdevums. Automātiski šādā brīdī tika atlikti lielāki pirkumi. 2020. gada otrajā pusē apjomi sāka nedaudz stabilizēties, lai gan nepārtraukti tāpat bija vērojams kritums par 25%, ja salīdzina ar attiecīgo periodu vēl pirms gada. Iemesli pamatā bija “atliekam un nepērkam”, ko noteica aktuālas raizes par rītdienu.

Skaidrs. Un kā veicies ar atdošanu?

Ir arī pozitīvie aspekti. Šāda situācija liecina, ka ir attīstījusies finanšu pratība. Cilvēki spēj plānot to, kā un kāpēc viņi aizņemsies un atdos aizdevumus. Tāpat cilvēki spēj izvērtēt, kāds viņiem ir piemērotākais produkts. Par to liecina arī dati. Atmaksas rādītāji ir ievērojami uzlabojušies.

2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, vidēji atmaksas procents ir uzlabojies par pieciem procentpunktiem, ja runā par tiem klientiem, kuri nekavē savus maksājumus. Piemēram, SMSCredit. lv produktam 2020. gadā 89% gadījumu maksājumi nav kavēti un ir atgriezti. Ko tas nozīmē? Pirmkārt, cilvēki paši izvērtē to, vai tie spēs atdot aizdevumu. Otrkārt, saglabājušies arī mūsu maksātspējas kritēriji. Atšķirībā no bankām, mēs strādājām ar naudu, kuru esam aizņēmušies. Tas nozīmē, ka mums ir jāvērtē, kam to izsniedzam, lai varētu pelnīt. Tajā brīdī, kad klients mums naudu neatdod, esam to zaudējuši. Tādējādi mums nauda ir jāpiešķir tiem, kuri šos līdzekļus spēs atdot.

2020. gadā maksātspējas izvērtēšanas kritērijus padarījām stingrākus, lai mēs varētu izsniegt naudu tiem, kuri to arī varēs atdot. Tāpēc svarīgi ir runāt par to, cik procentuāli aizdevumu pret pieteikumu skaitu mēs izsniedzam. Ja agrāk – divus gadus iepriekš – tie bija 30%, tad 2020. gada vidū tie bija 23%, un šobrīd esam nonākuši līdz 10%. Tātad no 100 pieteikumiem mēs aizdevumus izsniedzam vien 10. Mēs gan nevērtējam klientus “balts vai melns” kategorijā, bet piešķiram noteiktu punktu sistēmu, kuras ietvaros pārbaudām 4500 dažādus kritērijus.

Bija pētījums, ka Latvijā ātros kredītus izmantojis teju katrs trešais, un tas ir divreiz biežāk nekā Igaunijā. Kāpēc tā?

Te mēs nonākam pie jautājuma: “Bankas vai nebankas?” Pirmkārt, tas, ka pieaug patēriņa kreditēšana, manuprāt, ir labi. Tas ir pamats optimismam tautsaimniecībā, nevis iemesls baidīt patērētājus. Jeb – noteikti nevajag cilvēkus baidīt ar naudu, jo patērētāji zina, ko dara, par ko liecina jau minētais pozitīvais atmaksas līmenis. Tikmēr, ja mēs skatāmies uz banku /nebanku sektoru dalījumu, tad, manuprāt, šīs divas nozares šobrīd ir saplūdušas. Jautājums ir, no kurienes tiek ņemta nauda – no noguldītājiem vai aizņemoties starptautiskajos tirgos, kā to darām mēs. Mums nav nepieciešams rūpēties par noguldītāju aizsardzību, tāpēc mēs varam atļauties nedaudz vairāk riskēt attiecībā uz tiem nosacījumiem, uz kādiem mēs izsniedzam aizdevumus. Konkurenci starp bankām un nebankām Latvijā var raksturot kā salīdzinoši asu. Kāpēc? Latvija ir ļoti mazs tirgus ar ierobežotu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu.

Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 10.augusta numurā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kreditētājam AS "4finance" pievienos uzņēmumus SIA "Vivus", SIA "Ondo", SIA "4finance Media" un SIA "4finance IT", teikts pirmdien publiskotajos paziņojumos oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Reorganizācijas procesā "4finance IT", "4finance Media", "Ondo" un SIA "Vivus" manta, tiesības un saistības tiks nodotas "4finance", un visas pievienojamās kompānijas beigs pastāvēt bez likvidācijas procesa.

Kreditoru prasības piesakāmas mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Kompānija "Vivus" reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 425 000 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Luksemburgas "4finance Holding", bet patiesie labuma guvēji ir Edgars Dupats un Krievijas pilsone Vera Boiko. 2019.gadā "Vivus" apgrozījums bija 13,97 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa bija 6,687 miljoni eiro.

Arī kompānija "Ondo" reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 425 000 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir "4finance Holding". 2019.gadā "Ondo" apgrozījums bija 5,424 miljoni eiro, bet peļņa - 1,239 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

No klientu apkalpošanas līdz mājasdarbu risināšanai. Uz ko vēl spējīgi čatboti?

Db.lv, 11.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālais asistents vai klientu apkalpošanas speciālists? Svarīgākā ir problēmjautājumu risināšanas kvalitāte, ne tas, vai atbildes sniedz robots vai reāls cilvēks. Tomēr ir būtiski zināt, ko ņemt vērā, lai “saruna ar robotu” būtu izdevusies, īpaši, ja komunikācijas tēma skar finanšu informāciju, kurai nekādā gadījumā nebūtu jānonāk pie trešajām pusēm.

Septembra izskaņā “4finance” rīkoja tiešsaistes diskusiju par klientu servisa nākotni, kur viens no sarunas tematiem bija robotizācija, procesu automatizācija un tas, kā tās ietekmē klientu apkalpošanas kvalitāti. Sabiedrībā aizvien valda vairāki mīti par čatbotiem, tāpēc par to izmantošanu klientu apkalpošanas kvalitātes pilnveidē komentē “4finance” personāla daļas vadītāja Kristīne Isajeva.

Mīts – čatbots spēj atbildēt tikai uz vienkāršiem jautājumiem

Sarakstes, kurās atbildes sniedz virtuālais palīgs, tiek monitorētas jeb uzraudzītas. Ir gadījumi, kad cilvēki izmanto virtuālo asistentu kā palīgu ikdienas situācijās. Tehnoloģija šodien ir tik ļoti attīstīta, ka spēj risināt kompleksus jautājumus, nesekojot standartizētam algoritmam. Viens no interesantiem piemēriem, ar kuru dalās “4finance” personāla daļas vadītāja, ir par kāda cilvēka uzdoto jautājumu, kas, kā izrādījās, bija matemātikas uzdevums, ar kuru čatbots tika galā teicami. Ir bijuši gadījumi, kad čatbots tiek izmantots kā iepazīšanās rīks, lai atrastu savu otru pusīti, kas vien apliecina to, ka virtuālais sarakstes partneris spēj atpazīt dažādas situācijas un uz tām reaģēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Krāpnieki kļuvuši izsmalcinātāki, darbības – pārdomātākas. Kā pasargāt savus datus?

Db.lv, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju attīstība sniedz neiedomājamas iespējas visiem, kas tās prot izmantot, diemžēl tās arī saasina aizvien pieaugošo problēmu – personas datu izmantošanu ļaunprātīgos nolūkos.

Lielākā problēma šādos gadījumos ir tā, ka krāpniekus ir ļoti sarežģīti identificēt un izkrāptos datus vai līdzekļus – atgūt. Krāpnieku izmantotās metodes kļuvušas izsmalcinātākas, pārdomātākas, tiek pielietoti daudzveidīgi un efektīvi paņēmieni, kā rezultātā vairums cilvēku iekrīt ļaundaru izliktajās lamatās.

“Ņemot vērā krāpnieku aktivitāti un shēmošanas metodes, lai izkrāptu no cilvēkiem naudu, arī mēs, “4finance”, vēlamies pasargāt un informēt mūsu klientus, lai viņi nenonāktu krāpnieku nagos. Ceram, ka klienti arvien vairāk pievērsīs uzmanību brīdinājumiem un paziņojumiem, kuri tiek plaši atspoguļoti medijos, sociālajos tīklos, uzņēmumu mājas lapās. Mēs uzņēmumā esam izstrādājuši iekšējo procedūru krāpniecisku gadījumu novēršanai, kā arī veicam ikdienas monitoringu aizdevumu pieteikumiem, un, ja, izvērtējot riskus (ņemot vērā uzņēmuma iekšējos nosacījumus), klienta pieteikums nonāk statusā “aizdomīgs”, papildus veicam biometrisko datu un identifikācijas datu pārbaudi,” pieredzē dalās un ieteikumus personīgo datu pasargāšanai sniedz Agnese Masa, “4finance” klientu apkalpošanas daļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

4finance: Labs klients ir izglītots klients

Db.lv, 08.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītots un zinošs klients ir jebkura atbildīga aizdevēja prioritāte. Tāpēc, lai sniegtu ieguldījumu Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības veicināšanā, radītu izpratni par alternatīvo finanšu pakalpojumiem, tai skaitā, distances kredītu būtību, nebanku kreditēšanas pakalpojumu nozares līderis AS “4finance" ir atjaunojis izglītības platformu Aiznemiesatbildigi.lv.

Izglītības platfroma ir paredzēta visiem finansiāli aktīviem cilvēkiem, kas vēlas padziļināti izprast finanšu jautājumus un visus ar kreditēšanas pakalpojumiem saistītos aspektus, iespējas un riskus.

Ar finanšu platformas Aiznemiesatbildigi.lv palīdzību ir plānots uzlabot patērētāju zināšanu līmeni finanšu pratības jomā, kā arī kopumā sniegt atbalstu nozares kvalitatīvai pilnveidošanai. Šajā vietnē ir publicēts uzticamo (legālo un licencēto) aizdevēju saraksts, tās saturs atklāti stāsta par kredīta cenu veidojošām sastāvdaļām, klientu maksātspējas vērtēšanas kritērijiem, skaidro kas ir kredītreitings un kā to uzlabot, konsultē par to, kādos gadījumos kredīts ir vai nav laba opcija, kā arī dod vērtīgus padomus, kā pareizi plānot un izmantot savu vai ģimenes budžetu, aizsargāt savus datus un izvairīties no krāpšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Repharm" grupas uzņēmums AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" iegādāsies tiesības 2023.gadā pirkt Annai Emīlijai Maliginai tieši un netieši piederošās zāļu ražotāja "Olainfarm" akcijas, pavēstīja kompānijā.

Kompānijā informēja, ka "Rīgas farmaceitiskā fabrika" iegādāsies SIA "Farma Fund" 100% kapitāldaļu, savukārt "Farma Fund" ir noslēgts līgums par tiesībām 2023.gadā iegādāties Annai Emīlijai Maliginai tieši un netieši piederošās "Olainfarm" akcijas.

"Farma Fund" ir veicis daļu no pirkuma samaksas Annai Emīlijai Maliginai un turpinās veikt maksājumus atbilstoši noslēgtajam grafikam.

Noslēgtais darījums paredz noteiktu pasākumu izpildi no abām darījuma pusēm līdz 2023.gadam un nerada tiesības šobrīd rīkoties ar "Olainfarm" akcijām.

"Rīgas farmaceitiskā fabrika" saskaņos attiecīgo darījumu ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Konkurences padomi līdzko iestāsies likumdošanā noteikti nosacījumi, norādīja kompānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Repharm" grupa aicina AS "Olainfarm" akcionāres Annas Emīlijas Maliginas likumisko pārstāvi Signi Balderi-Sildedzi rīkoties atbildīgi un pildīt uzņemtās saistības, pavēstīja "Repharm" pārstāvji.

"Repharm" ieskatā Balderes-Sildedzes izvēlētā nomelnošanas taktika "Olainfarm" akcionāru jautājumu risināšanai kaitē visām iesaistītajām pusēm, tāpēc "Repharm" grupa aicina Balderi-Sildedzi uz konstruktīvām sarunām par visu abpusēju norunu izpildi.

"Repharm" pārstāvji atgādināja, ka starp SIA "Farma Fund" un Annu Emīliju Maliginu 2019.gada septembrī tika noslēgts līgums, saskaņā ar kuru Anna Emīlija Maligina saņēma daļu no pirkuma maksas vairāku miljonu eiro apmērā.

Pirkuma maksas samaksa tika veikta ar kredītiestāžu starpniecību, vairākas Latvijas kredītiestādes veica naudas līdzekļu izcelsmes pārbaudi, un nevienai no tām nav radušās nekādas aizdomas, pretējā gadījumā pirkuma maksa nevarētu tikt pārskaitīta Annai Emīlijai Maliginai, norādīja "Repharm" pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija Lebedinska-Ļitvinova ir iecelta par Citadeles risku direktori (CRO) un valdes locekli risku jautājumos, informē banka.

Plānots, ka darba pienākumus J.Lebedinska-Ļitvinova sāks pildīt no šī gada 1. jūnija, pēc regulatora apstiprinājuma saņemšanas.

Kā iepriekš ziņots, pēc organizatoriskām izmaiņām Citadeles valdē un Valteram Ābelem pārejot finanšu direktora amatā, banka bija jauna riska direktora atlases procesā.

"Valters un risku vadības komanda pēdējo gadu laikā ir daudz paveikuši. Pateicos Valteram par viņa ieguldījumu esot riska direktora amatā un esmu pārliecināts, ka amatu maiņa Valteram, pilnībā pārejot uz finanšu direktora amatu, notiks gludi un bez aizķeršanās," saka Johans Akerbloms (Johan Åkerblom), Citadeles vadītājs.

J.Lebedinskai-Ļitvinovai ir vairāk nekā 15 gadu plaša pieredze risku vadības jomā finanšu sektorā. Kopš 2019. gada līdz šim brīdim J.Lebedinska-Ļitvinova bija Mogo Finance Latvia grupas risku direktore. Pirms tam viņa ieņēma risku direktores amatu 4Finance Group Latvia, krāpšanas apkarošanas un risku procesu vadītājas amatu Home Credit and Finance Bank Krievijā un risku direktores amatu Home Credit Bank Baltkrievijā. J.Lebedinska-Ļitvinova ir ieguvusi dabaszinātņu doktora grādu Latvijas Universitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #30

DB, 10.08.2021

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmija ir uzrādījusi pieļautās kļūdas, pie kuru labošanas ir nekavējoties jāķeras klāt ne tikai valdībai, bet arī darba devējiem, un, lai arī sabiedriskā ēdināšana pēdējā gada laikā ir smagi cietusi, Lido pielāgojas situācijai un meklē jaunas iespējas biznesa attīstībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sabiedriskās ēdināšanas un atpūtas uzņēmuma Lido dibinātājs un līdzīpašnieks Gunārs Ķirsons. Viņš atzīst, ka savā biznesmeņa mūžā ir piedzīvojis dažādus laikus un situācijas, kurās gūtas gan skaistas uzvaras, gan piedzīvoti sāpīgi kritieni, no kuriem būtu varējis izvairīties, ja vien būtu bijušas zināšanas, izpratne, kuru neesamības pamatā ir augstākās izglītības trūkums.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.augusta numurā lasi:

  • Statistika - kā IKP atgriežas 2019. gada līmenī?
  • Tendences - Padebešiem esot pelēkākiem, par sevi atgādina zelts
  • Ražošana - Olainfarm sāk jaunu ēru
  • Aktuāli - Āris Ozoliņš: “Lielais mērķis ir skaļš – atgriezt Latvijas ostām līderību Baltijā!”
  • Spēles noteikumi - Aiz muldēšanas slēpj nodokļu bezdibeni
  • Energoresursi - Jādomā par jaunām jaudām
  • Finanses - Pagātnē neatgriezīsimies. Intervija ar 4finance vadītāju Latvijā un Zviedrijā Gvido Endleru
  • Portrets - A/s Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis
  • Meža nozare - Zinātne – attīstības dzinējspēks Meklē tehnoloģiskos risinājumus
  • Brīvdienu ceļvedis Māris Simanovičs, AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru