Latvijas jauno uzņēmumu vidū aug dažādu alternatīvo finansējumu nozīme, taču katram jāizvēlas savas attīstības stadijas un rocībai piemērotākais finansējuma veids, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Rodoties lieliskai idejai biznesa izveidei, jaunie uzņēmēji nereti sastopas ar jautājumu, kur rast finansējumu. Tāpat, ja darba uzsākšanai nauda ir, tad, ielecot straujas attīstības vilcienā, jaunais uzņēmējs var atdurties pret naudas trūkumu tālākai attīstībai. Ko darīt tālāk? Bankas lielākoties finansē projektus, kas jau ir sevi pierādījuši, tāpēc jāmeklē alternatīvi finansējuma veidi. Latvijā pēdējo gadu laikā, attīstoties startup sektoram, kļūst pieejamāks arī finansējums – attīstās riska kapitāli, darbojas biznesa eņģeļi un pasaulē būtiskāku lomu ieņem tādi pakalpojumi kā pūļa finansējums vai savstarpējo aizdevumu platformas. Tomēr katrai uzņēmuma attīstības stadijai ir jāizvēlas piemērotākais finansējuma veids.
Ar startup pieredzi finansējuma piesaistē iespējams iepazīties galerijā augstāk, bet visu rakstu Izvēloties piemērotāko iespējams izlasīt pirmdienas, 5.decembra, laikrakstā Dienas Bizness, 10.lpp.!
#1/5
Sonarworks līdzdibinātājs Mārtiņš Popelis
Sonarworks attīstību 3 gadu garumā esam finansējuši ar riska kapitāla fondu palīdzību, jo tas bija piemērotākais veids, kā finansēt tehnoloģiju attīstību un produktu izstrādi mūsu nozarē. Teorētiska alternatīva mūsu gadījumā bija meklēt privātus investous, taču izvēlējāmies riska kapitāla fondu finansējumu, jo sadarbība ar fondiem ir vairāk institucionalizēta, kas nozīmē, ka sadarbības nosacījumi un process ir precīzi atrunāti un iepriekš paredzami. Ja uzņēmuma produkts un nozare to ļauj, domāju, ka labākais veids kā finansēt uzņēmuma attīstību ir caur produktu iepriekšpārdošanu tādās platformās kā Kickstarter. Finansējuma piesaiste šādā veidā ne tikai ļauj iegūt finansējumu produktu attīstībai, bet, kas svarīgi, arī pierāda pieprasījumu pēc jaunā produkta attiecīgajā tirgus nišā un uzņēmuma spēju šo nišu uzrunāt. Šādu pierādījumu esamība būtiski atvieglo tālāku sadarbību ar visiem pārējiem biznesa attīstības finansētājiem.
#2/5
Giraffe360 un skatskat.lv dibinātājs Mikus Opelts
Mums izvēlei bija banka, riska kapitāls un pūļa finansējums. Banka- neiegulda jaunos uzņēmumos, produktu izstrādē vispār, bet pūļa finansējums labi var darboties customer produktiem un idejām. Mēs esam B2B jomas startup, līdz ar to mums atbilstoša investīcija ir tikai pieejamas riska kapitāla fondos. Finansējuma piesaiste ir ļoti laikietilpīgs process un noteikti nevajag paļauties uz veiksmi, citiem iesaku reāli izvērtēt savu pozīciju un piemeklēt vidi, kurā ir lielākā iespēja saņemt naudu. Ja bizness ir startup formāts, nav vērts tērēt naudu bankā, ja nav ir vajadzīgs riska kapitāls, tad jādomā, kas ir tie, kas manu nozari un produktu sapratīs vislabāk, jo ir ārkārtīgi grūti runāt par investīcijām tehnoloģijās ar biznesmeni, kas savu naudu pelnījis būvniecībā.
#3/5
Edurio vadītājs Ernests Jenavs
Edurio ir jaunuzņēmums, kas izstrādā web platformu, kura ļauj izglītības iestādēm ērti iegūt un izprast skolēnu, skolotāju un vecāku aptaujas. Tā kā izstrādājam tīmekļa risinājumu, lielākā daļa mūsu izmaksu ir pirms ieņēmumu gūšanas, tāpēc būtiski ir bijis nepieciešams piesaistīt ārējo finansējumu.
Veiksmīgie jaunuzņēmumi parasti ir tie, kas ir elastīgākie iespēju atrašanā un arī finansējuma ziņā esam atraduši dažādus avotus. Esam piesaistījuši gan Eiropas struktūrfondu atbalstītu aizdevumu un agrīnās investīcijas no riska kapitāla fonda Imprimatur Capital un biznesa eņģeļiem Latvijā, Anglijā un Austrālijā, gan arī piedalījušies akseleratoru programmā Londonā. Šovasar Edurio veiksmīgi piesaistīja 1,86 miljonu eiro grantu no Eiropas Komisijas Horizon2020 programmas inovatīviem produktiem un tas ir ļāvis mums komandu uzaudzēt jau līdz 20 izciliem speciālistiem.
Protams, grantu atbalsts jaunuzņēmumam ir burvīgs, jo nav jāatdod kapitāldaļas investoriem, taču skatoties nākotnē, vēlamies piesaistīt investorus, kas varēs palīdzēt mums arī ar savu pieredzi un kontaktiem. Jaunuzņēmums nedrīkst baidīties piesaistīt investorus, jo kā jebkurai raķetei, sākumā ir nepieciešams ļoti liels resursu patēriņš, lai pārvarētu gravitāciju un aizlidotu kosmosā.
#4/5
Qfer līdzdibinātājs un vadītājs Arturs Burņins
Mēs esam izmantojuši dažādus finansējumu veidus. Uzņēmuma un platformas izveidošana, protams, bija pašu finansējums, ieguldot savus personīgos līdzekļus, kā arī pie turpmākas darbības, visa peļņa tika novirzīta ieguldījumam uzņēmuma attīstībā. Nonācām līdz punktam, kad straujai izaugsmei bija nepieciešams lielāks ieguldījums, kā paši spējām konkrētajā brīdī ieguldīt, tāpēc tika pieņemts lēmums piesaistīt papildus finansējumu. Apsvērti tika dažādi varianti – gan bankas aizdevums, gan privātie investori, gan riska kapitāli, un citi. Secinājām, ka labākais variants būtu riska kapitāla fonds, jo papildus finansējumam tika ieguldīta pieredze un atbalsts. Šajā gadījumā riska kapitāla fondam ir ļoti plaša pieredze attiecīgajā nozarē, kas bija noteicošais faktors šādai izvēlei.
Jaunajiem uzņēmējiem noteikti iesakām izvērtēt uzņēmuma darbības modeli un maksimāli ieguldīt savus līdzekļus, un piesaistīt finansējumu gadījumā, kad tas nepieciešams straujai attīstībai un izaugsmei. Kad biznesa modelis un naudas plūsma ir nodrošināta, papildus finansējums var tikt izmantots visefektīvāk.
#5/5
Notakey dibinātājs Gints Kiršteins
Mēs esam piesaistījuši finansējumu no Imprimatur Capital Soft Loan formātā, kas paredzēts uzņēmējdarbības stimulēšanai ES. Kā arī grantu no Horizon 2020, kas paredzēts inovatīvu ideju attīstīšanai ES. Uzskatām, ka abi šie minētie finansēšanas avoti jauniem uzņēmumiem ir vieni no labākajiem, jo tie ir arī kā kvalitātes zīmogs produktam, kas tiek attīstīts. Piemēram, Horizon 2020 gadījumā pieteikumu izvērtē vairāki industrijas eksperti no visas Eiropas un konkurence ir ļoti liela.
