Jaunākais izdevums

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7,004 miljardu eiro (4,92 miljardu latu), bet izdevumi – 7,143 miljardu eiro (5,02 miljardu latu) apmērā, liecina valsts budžeta likuma projekts.

Likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016. gadam un likumprojektu par valsts budžetu 2014. gadam šodien atbalstīja valdība, taču balsojumā nepiedalījās tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK), kurš pilda arī kultūras ministra pienākumus. J. Bordāna lēmums saistīts ar to, ka koalīcijā vēl nav panākta vienošanās par grozījumiem Imigrācijas likumā. Pēc valdības lēmuma Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pateicās Finanšu ministrijai par paveikto darbu un zālē atskanēja aplausi.

Pēc valdības sēdes finanšu ministrs Andris Vilks nesīs budžeta portfeli uz Saeimu. Vakar pēc koalīcijas sēdes A. Vilks mikroblogošanas vietnē Twitter norādīja, ka budžeta sarunu iznākums ir divi vienā. «Rīt uzreiz var nest divus portfeļus. Arī 2015.gada budžets ir gatavs, fiskālā telpa jau izsmelta. Diemžēl...,» viņš raksta.

Salīdzinājumā ar 2013. gada plānu nākamā gada budžeta ieņēmumi paredzēti par 341,9 miljoniem eiro jeb 5,1% lielāki, bet izdevumi pieaugs par 288,9 miljoniem eiro jeb 4,2%. Nodokļos nākamgad paredzēts iekasēt 3,4 miljardus eiro.

Pamatbudžeta ieņēmumi 2014. gadā tiek prognozēti 5,007 miljardu eiro, bet izdevumi – 5,275 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2013.gada plānu, ir 420,9 miljoni eiro jeb 8,7%.

Jaunām politikas iniciatīvām 2014.gadā paredzēti 243,2 miljoni eiro. «Latvija virzās uz to, ka valstij ir gandrīz sabalansēts budžets,» valdības sēdē sacīja A. Vilks, piebilstot, ka Latvija ir viens no 3-4 valstīm Eiropā, kas spēj izpildīt Māstrihtas kritērijus.

Budžetu pavadošajā likumprojektu paketē pēc šodienas lēmumiem būs 41 likumprojekts. Papildu diskusijas vēl gaidāmas par grozījumiem Imigrācijas likumā.

Nākamā gada budžeta deficīts paredzēts 0,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Budžets sagatavots, balstoties uz prognozi, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts nākamgad pieaugs par 4,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pilna intervija ar Lattelecom Rīgas maratona direktoru: Ceļā uz zeltu

Linda Zalāne, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Miljardu vērtajās spēlēs Eiropā uzvar lauksaimnieki

Zanda Zablovska, Sandra Dieziņa, Egons Mudulis, 21.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par lielāko ieguvumu Eiropas Savienības 2014. – 2020. gada budžetā tiek atzīts pieaugošais atbalsts lauksaimniekiem, bet par līdzekļiem transporta jomai būs jāpacīnās .

Atbalstu lauksaimniekiem uzsver gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, gan ministriju pārstāvji. Pēc premjera teiktā, neraugoties uz to, ka šis ir pirmais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets, kura apjoms ekonomiskās krīzes dēļ ticis samazināts par 30 miljardiem eiro (21 mljrd. latu), Latvijai izdevies panākt labus nosacījumus. «Latvijai panāktie nosacījumi ir liels ieguvums,» norāda V. Dombrovskis, atgādinot, ka sarunu gaitā Latvijai izdevies savas pozīcijas uzlabot par 707 milj. eiro. «Visstraujāko ienākumu pieaugumu izjutīs tieši lauksaimnieki,» saka V. Dombrovskis. Lauksaimnieki atzīst ieguvumus, taču uzsver – pašlaik svarīgākais ir izsrādāt likumdošanu nākamajiem septiņiem gadiem, kas vienkāršos kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmalas pilsētas dome apstiprina 2014.gada budžetu ar 4,6% pieaugumu

LETA, 27.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas domes ārkārtas sēdē šodien akceptēts pašvaldības 2014.gada budžets, paredzot, ka pašvaldības ieņēmumi nākamgad sasniegs 96,6 miljonus eiro (67,9 miljonus latu), kas ir par aptuveni 4,6% vairāk, nekā sākotnēji tika plānots 2013.gadā, informē pašvaldība.

Šā gada pašvaldības pamatbudžets tika apstiprināts 64,8 miljonu latu apjomā.

Galvenais pašvaldības ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kuru valsts ieskaita pašvaldībām 80% apjomā no kopējiem nodokļa ieņēmumiem. Šie ieņēmumi 2014.gadā plānoti 37,2 miljonu eiro (26,14 miljonu latu) apjomā un par 4,2% varētu pārsniegt 2013.gadā gaidāmo izpildi.

Otrs lielākais ieņēmumu avots Jūrmalas pašvaldībā ir nekustamā īpašuma nodoklis. Jūrmala arī 2014.gadā turpinās īstenot atviegloto nekustamā īpašuma nodokļa politiku saviem iedzīvotājiem, un nākamajā gadā ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa prognozēti 7,5 miljonu eiro (5,27 miljonu latu) apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Nākamā gada budžets iesniegts Saeimā

Zanda Zablovska, 01.10.2013

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa no finanšu ministra Andra Vilka saņem budžeta portfeli.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa no finanšu ministra Andra Vilka saņēmusi 2014. gada valsts budžeta likumprojekta portfeli ar pavadošos likumprojektus.

Saņemot budžetu, S. Āboltiņa uzsvērusi, ka 2014.gada budžeta galvenā vērtība ir cilvēks un katram eiro ir jābūt vērstam uz cilvēku vajadzību nodrošināšanu, DB pavēstīja Saeimas Preses dienestā.

Tāpat Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka nākamais gads ir priekšvēlēšanu gads, un ļoti svarīgi, lai 2014.gada budžets neiegūtu «politisku nokrāsu».

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs, saņemot no Saeimas priekšsēdētājas 2014.gada valsts budžeta portfeli, sacīja, ka nākamā gada budžets ir «pirmais mūsu valsts eiro budžets un tas apliecina Latvijas orientāciju Rietumvalstu virzienā un mūsu vietu Eiropas Savienībā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Nepiedaloties opozīcijai, Rīgas domes komitejā atbalsta pašvaldības 2015.gada budžeta projektu

LETA, 12.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepiedaloties Rīgas domes opozīcijas deputātiem, domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ārkārtas sēdē šodien atbalstīja Rīgas domes 2015.gada budžeta projektu.

Uz ārkārtas sēdi neieradās neviens no opozīcijas pārstāvjiem, līdz ar to par budžeta projekta atbalstu nobalsoja deviņi pozīcijas deputāti.

Sēdē deputāti noraidīja visus opozīcijas deputātu priekšlikumus iestrādei šā gada budžeta projektā. Kopumā opozīcija bija iesniegusi 18 priekšlikumus.

Rīgas pašvaldības 2015.gada budžeta projektā pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 737,5 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi - 727,7 miljoni. Projektā vēl nav ietverts Rīgas satiksmes pilnais budžets un 2015.gada domes Investīciju programma.

Kā apgalvoja Rīgas domes Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse, par šīm summām pašvaldība vēl tiks informēta un attiecīgie materiāli tiks pievienoti jau sagatavotajiem, skatot budžetu domes sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) izdevumi nākamgad sasniegs 135,5 miljardus eiro, un papildus finansējums tiks piešķirts cīņai ar jaunieši bezdarbu, pēc 16 stundu ilgām sarunām vienojušies ES līderi.

Salīdzinot ar šā gada budžetu, ES tēriņi tiks samazināti par 6%, un jaunais budžets atspoguļo pirmos 2014-2020. gada ES budžeta nosacījumus, par ko bloka līderi vienojās ferbuārī, turklāt tiek atstāta neliela vieta manevrēšanai, raksta Reuters.

«Priecājos, ka mēs vienojāmies ar Eiropas Parlamentu par tādām finansēšanas prioritātēm kā izaugsme, nodarbinātība, inovācijas un humanitārā palīdzība,» sacījis Lietuvas finanšu ministrs Aģimants Rimkunas.

Vienošanās panākta arī par 3,9 miljardu eiro lielu atbalstu darbavietu radīšanai un apmācībām, jo patlaban bez darba ir 19 miljoni jauniešu. Kritiķi gan saka, ka piešķirā papildus nauda ir piliens jūrā, jo tas paredz aptuveni 200 eiro katram bezdarba esošam jaunietim reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstis Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē iepriekšējā plānošanas periodā no 2007. līdz 2014. gadam ir bijušas vissekmīgākās dalībvalstis, savukārt vissliktāk ar fondu apguvi veicies Rumānijai un Bulgārijai, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG pētījums par ES struktūrfondu finansējuma izlietojumu Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionā.

Pētījumā iekļauti dati par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda (KF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) budžeta plānošanas ietvaru laikposmam no 2007. līdz 2014. gadam.

«Latvija, Lietuva un Igaunija ES fondu apguves ziņā 2007.-2014. plānošanas periodā ir bijušas starp vadošajām CAE valstīm. Tajā skaitā Baltijas valstīm ir vismazākā starpība starp noslēgtajiem līgumiem un izmaksāto finansējumu, kas ir ļoti būtisks fondu apguves administrēšanas efektivitātes un lietderības rādītājs (Igaunija – 11%, Lietuva – 12%, Latvija – 19%). ES fondu finansējums pasaules ekonomikas krīzes periodā kopumā ir bijis nozīmīgs atbalsts CAE valstīm, pārvarot ekonomikas lejupslīdes radītās sekas. CAE valstīm kopējais pieejamais finansējums plānošanas periodā veidoja 11% - 24% no 2014. gada IKP. Saskaņā ar LR Finanšu ministrijas datiem, ES fondu investīcijas sekmējušas Latvijas IKP pieaugumu vidēji par 1,1%. Tostarp Latvijā šajos astoņos gados par ES fondu līdzekļiem rekonstruēti 784,7 km ceļu un ielu, kā arī 52 km dzelzceļa. Pārkvalificēti un tālākizglītoti vairāk nekā 148,6 tūkstoši darba meklētāju, savukārt 205,5 tūkstoši bezdarbnieku iesaistīti sabiedrībai derīgos darbos. Finansējumu ieguvuši 153 pētniecības projekti, vairāk nekā tūkstotis jauno uzņēmumu saņēmuši atbalstu biznesa inkubatoros, un 2163 projekti atbalstīti dalībai starptautiskās nozares izstādēs,» norāda KPMG Baltics SIA Vadības un risku konsultāciju nodaļas vecākā menedžere Anda Drožina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Visu fiskālo telpu, kas mums ir bijusi pieejama, mēs esam iztērējuši gan attiecībā uz 2014. gadu, gan diemžēl arī uz 2015. gadu,» intervijā Latvijas Radio pauda ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Tādējādi 2015. gada budžetā nebūs iespējams papildu finansējums jaunām politikas iniciatīvām, jo vairāku pasākumu fiskālā ietekme pilnā apmērā būs jūtama tikai aiznākamajā gadā. «Nākamajā gadā mēs vairāku pasākumu pilnu finansiālo ietekmi neredzam, bet aiznākamajā gadā ir jūtama pilna ietekme. Faktiski ar saviem lēmumiem mēs esam jau iztērējuši visu to, par ko varētu lemt 2015. gada budžetā,» intervijā LR pauda ministru prezidents.

V. Dombrovskis arī norādīja, ka vairākos būtiskos jautājumos panākta saprašanās - panāktas vienošanās par demogrāfijas atbalsta paketi un ostu nodokli. «Vienīgais jautājums, kas vēl jāatrisina ir grozījumi Imigrācijas likumā. Noskaņojums ir konstruktīvs, domāju, ka vienošanās panāksim,» pauda premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni pēc divām nedēļām būvnieks ķersies klāt ilgi gaidītajai Jaunā Rīgas teātra (JRT) projekta realizācijai, norāda AS RERE Grupa valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Šobrīd ir noslēgts būvniecības iepirkums, kura rezultātā tiesības īstenot projektu ieguva RERE Būve 1. Aprīļa sākumā, kad projekts tika prezentēts plašākai sabiedrībai, Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) vadītājs Ronalds Neimanis norādīja, ka esošais finansējums nav pietiekams. Proti, vairāk nekā trīs gadu laikā, kopš tika apstiprināta JRT rekonstrukcija, izmaksas ir mainījušās no 19 milj. eiro uz 29 milj. eiro. Tas noticis tāpēc, ka 2014. gadā apstiprinātais JRT kopējais rekonstrukcijas budžets 19 milj. eiro netika balstīts konkrētā būvprojektā, kā arī netika ņemta vērā pilsētvides specifika un mūsdienīga teātra prasības. Šis budžets neatbilda projekta sarežģītībai un nozīmīgumam, norādīja VNĪ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kultūras ministre:Gaismas pils projekts tapa laikā, kad vārds «energoefektivitāte» nebija darba kārtībā

Andrejs Vaivars, BNS, speciāli DB, 16.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatīšanai Saeimas komisijās nodots nākamā gada budžeta likuma projekts, vidēja termiņa budžeta ietvara 2014., 2015. un 2016. gadam likuma projekts, kā arī 41 pavadošais likumprojekts.

Likumprojekta par valsts budžetu 2014. gadam nodošanu komisijām atbalstīja 54 deputāti, tostarp opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības deputāti. Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputāti nebalsoja.

Šis budžets ietekmēs visus Latvijas iedzīvotājus, bet nevis kā 2010., 2011. gadā ar negatīvu zīmi, bet ar pozītīvu ietekmi, uzsvēra Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. «Budžets ir ļoti labs, budžetā nav trūkumu no tā viedokļu daudzuma, kas mums ir pieejami,» viņš uzsvēra, piebilstot – Saeimā nākamā gada budžetu iespējams tikai uzlabot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7,004 miljardu eiro (4,92 miljardu latu), bet izdevumi – 7,143 miljardu eiro (5,02 miljardu latu) apmērā, liecina valdībā iesniegtais valsts budžeta likuma projekts.

Salīdzinājumā ar 2013. gada plānu nākamā gada budžeta ieņēmumi paredzēti par 341,9 miljoniem eiro jeb 5,1% lielāki, bet izdevumi pieaugs par 288,9 miljoniem eiro jeb 4,2%. Nodokļos nākamgad paredzēts iekasēt 3,4 miljardus eiro.

Likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016. gadam un likumprojektu par valsts budžetu 2014. gadam šodien paredzēts izskatīt valdībā, bet pēc valdības sēdes finanšu ministrs Andris Vilks nesīs budžeta portfeli uz Saeimu. Vakar pēc koalīcijas sēdes A. Vilks mikroblogošanas vietnē Twitter norādīja, ka budžeta sarunu iznākums ir divi vienā. «Rīt uzreiz var nest divus portfeļus. Arī 2015.gada budžets ir gatavs, fiskālā telpa jau izsmelta. Diemžēl...,» viņš raksta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izvērtējusi un atzinusi par prettiesiskām vairākas normas Rīgas Domes 19.novembrī izdotajos noteikumos un 17.decembrī izdotajos saistošajos noteikumos «Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā», un lūgusi pašvaldību precizēt prettiesiskās normas.

Rīgas Domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas šā gada 7.oktobrī pieņēma lēmumu, ka SIA Rīgas satiksme jaunais paaugstinātais tarifs 1,20 eiro apmērā par braucienu var stāties spēkā tikai tad, kad stājušies spēkā saistošie noteikumi par braukšanas maksas atvieglojumiem. Ņemot vērā, ka vairākas saistošajos noteikumos iekļautās normas ir prettiesiskas, diskriminējot Latvijas iedzīvotājus pēc to dzīvesvietas, šādi saistošie noteikumi nav stājušies spēkā un, atbilstoši Rīgas Domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas iepriekš pieņemtajam lēmumam, jaunajam paaugstinātajam tarifam arī nebūtu jāstājas spēkā, norāda VARAM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Liepājas enerģijas peļņa pērn sarukusi; nopelnīti 2,6 miljoni eiro

Dienas Bizness, 08.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Liepājas enerģija dalībnieki 8. aprīlī, apstiprināja uzņēmuma 2014.gada pārskatu. Uzņēmums 2014.gadā turpinājis īstenot modernizācijas procesus, palielinājis atjaunojamā energoresursa izmantošanu līdz 65%, sasniedzot 19 miljonu eiro apgrozījumu un 2,6 miljonu eiro peļņu, informē uzņēmuma pārstāve Agija Tērauda.

2014.gadā Liepājas enerģija turpināja īstenot investīciju un attīstības programmu, rekonstruējot 7 km Liepājas pilsētas siltumtrašu, bet, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus, izbūvējot arī jaunu siltumtrasi 1,6 km garumā. Savienojot jauno trasi ar centralizētajiem siltumtīkliem, tika likvidētas divas nelielas gāzes katlu mājas, bet rekonstruētā posma klienti nodrošināti ar siltumenerģiju, kas iegūta no atjaunojamā energoresursa. Veiktie rekonstrukciju darbi ļāva ievērojami samazināt siltuma zudumus siltumtīklos - salīdzinot ar 2013.gadu par 5%. Tāpat Liepājas enerģija pērn par 61,5% palielinājusi atjaunojamā kurināmā - koksnes šķeldas - īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Valsts budžetā izdevumi pieaugs par gandrīz 240 miljoniem eiro

Dienas Bizness, 22.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot plānotos valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus, kā arī ņemot vērā līdzšinējos Ministru kabineta lēmumus, nākamā gada valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2014. gadu palielināsies par teju 240 miljoniem eiro, ietverot gan jau pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus par papildu finansējumu, gan jaunās politikas iniciatīvas (JPI) 133,2 miljonu eiro apmērā, gan citus prioritāros papildu pasākumus 46,5 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Ministrijā skaidro, ka valdība iespēju palielināt nākamā gada budžeta ieņēmumus radusi, apstiprinot konsekventākus pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanai, reizē neceļot nodokļus, kā arī nodrošinot uzņēmējiem doto solījumu par darbaspēka nodokļu samazināšanu. Lai nākamā gada valsts budžets stātos spēkā jau no 2015. gada 1. janvāra, valdība mērķtiecīgi pieturas pie jau apstiprinātā budžeta sagatavošanas un pieņemšanas grafika, kas paredz, ka galējo lēmumu par nākamā gada valsts budžeta projektu valdība pieņems 8. decembrī.

«Svarīgi norādīt, ka, lai veicinātu sociālo dialogu starp valdību un tās sociālajiem un sadarbības partneriem, vēl pirms valdības gala lēmuma par nākamā gada budžetu tiks sasaukta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde, lai izskatītu budžeta projektu,» uzsver FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī no aizvadītajām olimpiskajām spēlēm sportisti mājās pārbrauca ar izciliem sasniegumiem, sporta finansējums 2015. gadā saruks, turklāt par ievērojamu summu – 2,1 miljonu eiro, vēsta laikraksts Diena.

Tas ir īpaši uztraucoši, jo līdz vasaras olimpiskajām spēlēm atlikuši vien divi gadi, pauž Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktora vietnieks Edgars Servers stāsta, ka minēto 2,1 miljonu eiro Saeima sportam piešķīra pērn budžeta grozījumos 2014. gadam, taču tie netika iekļauti bāzes finansējumā. Līdz ar to šogad, veidojot bāzes budžetu, šī summa sportam budžetā 2015. gadam nav iekļauta.

Finanšu ministrs Andris Vilks skaidro, ka deputātu pieprasījums piešķirt 2014. gadā sportam papildu 2,1 miljonu eiro neparedzēja, ka šī summa tiks iekļauta bāzē un tiks piešķirta arī 2015. un 2016. gadā. Tādējādi arī izveidojies samazinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 349 954 eiro, tiks atjaunots Mežotnes baznīcas tornis, informē Rundāles novada dome.

Atjaunošana tiks veikta īstenojot pārrobežu projektu «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā, Ropšā» (RUNRARO).

Rundāles novadā projekta ietvaros tiks rekonstruēts Mežotnes baznīcas tornis. Precīzu datu par Mežotnes baznīcas celtniecību nav, taču viena no hipotēzēm ir par baznīcas mūra ēkas celtniecību 17.gadsimta sākumā. Laika gaitā baznīcas tornis savu izskatu mainījis vairākkārt, tomēr greznāko veidolu – barokālu torni ar kupolu – ieguvis Latvijas brīvvalsts laikā.

1944.gadā kaujās pie Lielupes baznīca tiek sašauta, sagrautas torņa konstrukcijas. Pēc kara bija nesekmīgi mēģinājumi baznīcu atjaunot. Vēlāk sešdesmitajos gados baznīcā ierīkota minerālmēslu noliktava – tika izlauztas plašākas torņa un draudzes telpas durvis, logi un ailas daļēji aizmūrēti, baznīcas ēkai izveidota lēzena jumta konstrukcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidente Laimdota Straujuma ir pārliecināta, ka nākamā gada valsts budžets netiks grozīts.

Premjere otrdien pēc valdības sēdes, kurā apstiprināja 2015.gada budžeta likumprojektu, žurnālistiem atzīmēja, ka arī šā gada budžetā grozījumi netika veikti, lai gan neparedzētu izdevumu bijis daudz, piemēram, saistībā ar Āfrikas cūku mēri un Krievijas sankcijām. «Manuprāt, tā [budžeta grozīšana] nav labā prakse,» teica Ministru prezidente.

Tāpat viņa atzina, ka neredz riskus budžetam saistībā ar nākamgad plānoto iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi, kuru, piemēram, Latvijas Banka (2,7%) un starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch (2,6%) prognozējusi zemāku nekā Finanšu ministrija (2,8%). Straujuma uzsvēra, ka atbalstu nākamā gada valsts budžetam paudis gan Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, gan Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas valsts budžeta izdevumi starp zemākajiem ES valstu vidū

LETA, 08.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts budžeta izdevumi pērn veidoja 36,9% no iekšzemes kopprodukta, kas ir starp zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati.

Latvijas budžeta izdevumi 2014.gadā veidoja 4452 eiro uz vienu iedzīvotāju, kas ir ceturtais zemākais rādītājs starp ES valstīm.

ES vidēji budžeta izdevumi veido 48,1% no IKP jeb 13 153 eiro uz vienu iedzīvotāju, bet eirozonā - 49% jeb 14 617 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Vislielākie budžeta izdevumi ir Somijai - 58,7% no IKP, kam seko Francija ar 57,2% un Dānija ar 57% no IKP. Vismazākie budžeta izdevumi ir Rumānijā un Lietuvā - 34,9% no IKP, Latvijā - 36,9% no IKP un Igaunijā - 38,8% no IKP.

Visās ES dalībvalstīs 2013.gadā būtisku daļu no budžeta izdevumiem veido sociālā aizsardzība, kaut arī dalībvalstu vidū valda liela atšķirība, sākot no 28,6% Kiprā līdz 44,4% no budžeta izdevumiem Luksemburgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vilks: budžets veidots ar domu, ka situācija Metalurgā varētu pasliktināties

Andrejs Vaivars, 08.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja jau ir tādas ambīcijas, kas iet pāri budžeta rāmjiem, tās jākompensē, bet šim procesam jābūt saprātīgam. Tā intervijā DB saka finanšu ministrs Andris Vilks, atzīstot, ka 2014. gada valsts budžeta veidošanas procesā ministrijām un koalīcijas partneriem ieteikts pašiem meklēt naudas avotus savu tēriņu palielināšanai, kas arī devis pamatu jaunām idejām par nodokļu sloga celšanu. Viņš arī norāda, ka nākamā gada budžets veidots ar domu, ka situācija a/s Liepājas metalurgs var pasliktināties.

Kādu iespaidu uz budžetu var radīt notiekošais ar a/s Liepājas metalurgs, protams, ņemot vērā, ka valsts jau ir samaksājusi vairāku desmito miljonu latu LM parādu?

Skaidrs, ka gadījumā, ja uzņēmums nestrādās, tas tuvākajos gados var ietekmēt nodokļu iekasēšanu. Jau šogad tas viss atspoguļojas mūsu ekonomikas izaugsmē – mēs jau saņemam nodokļu veidā mazāk, nekā vajadzētu. Protams, situācija ar LM negatīvi varētu ietekmēt valsts ārējā parāda segšanas izmaksas. Faktiski jau LM mēs esam ielikuši budžetā, paredzot tam status qou situāciju. Ja LM ies uz maksātnespēju, situācija var nedaudz pasliktināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Top nākamā gada Jūrmalas budžets

Agrita Aune, speciāli DB, 02.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada Jūrmalas budžeta prioritātes būs iesāktie projekti, izglītība un pilsētas labiekārtošana, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības konsolidētais budžets 2014. gadam kopējos ieņēmumos un izdevumos bija paredzēts 96,63 milj. eiro. «Budžets mums ir pārpildīts, protams, vienmēr var labāk,» secina Jūrmalas mērs Gatis Truksnis. Ieņēmumi šogad pārsnieguši gaidītos 64,5 milj. eiro, toties saņemti aizņēmumi 28,9 milj. eiro apmērā.

Šā gada budžeta pēdējie grozījumi paredz naudas balvu izmaksām pašvaldības amatpersonām un darbiniekiem 66,9 tūkst. eiro, kā arī nelielas summas kultūrai un pedagogu algām, sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. «Atlīdzības likums to atļauj atbilstoši darbinieku darba izvērtējumam. Šogad mums bija pamatīga darbnieku anketēšana, tika ņemts vērā gan pašnovērtējums, gan vadītāju atzinumi, tā rezultātā būs piemaksas 50 līdz 75% apmērā no algas,» atzīst Jūrmalas domes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā trīs gadu laikā, kopš tika apstiprināta Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcija, izmaksas ir mainījušās no 19 milj. eiro uz aptuveni 31 milj. eiro, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Viņš skaidro, ka 2014. gadā apstiprinātais JRT kopējais rekonstrukcijas budžets 19 milj. eiro netika balstīts konkrētā būvprojektā, kā arī netika ņemta vērā pilsētvides specifika un mūsdienīga teātra prasības. Šis budžets neatbilstot projekta sarežģītībai un nozīmīgumam.

Pašlaik no aprēķinātā kopējā rekonstrukcijas budžeta 21 milj. eiro veido būvniecības izmaksas, bet desmit miljonus eiro – būvuzraudzība, tehnoloģijas, aprīkojums un ārvalstu ekspertu darbs.

Projekta autore arhitekte Zaiga Gaile uzsver, ka vienlaikus plānotie risinājumi ir demokrātiski un nav ekskluzīvi. Viņa skaidro, ka projekta izmaksas ietekmē ierobežotā vide. Rezultātā taps Eiropas līmeņa teātris, ar divkāršotu izmantojamo platību, lielo zāli ar vairāk nekā 500 sēdvietām. Unikāls risinājums būs divejādā akustika un skaņas izolācija, kas nav nevienam citam objektam Latvijā, norāda Z. Gaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas siltumapgādes kompānijas Rīgas siltums (RS) klienti šajā apkures sezonā nav norēķinājušies par patērēto siltumenerģiju 5,5 miljonu eiro apmērā, otrdien žurnālistiem pastāstīja RS komercdirektore Tatjana Kuļešova.

2014./ 2015. gada apkures sezonā RS kopumā izrakstījis rēķinus 158 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 3,3 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā apkures sezonā.

RS klienti par saņemto siltumu norēķinājušies 96,2% apmērā. T. Kuļešova atzina, ka nomaksas procents esot nedaudz sliktāks kā 2013./ 2014. gada apkures sezonā, atzīmējot, ka «parāds ir dinamisks, tas mainās katru dienu. Kopumā nomaksas disciplīnu mēs novērtējam pozitīvi,».

Vairāk nekā puse no RS klientiem tomēr spējot savlaicīgi norēķināties par patērēto siltumenerģiju. Atslēgšanu no siltumapgādes T. Kuļešova minēja kā galējo variantu. Kopumā pašlaik no centralizētās siltumapgādes atslēgti 30 objekti, tostarp - trīs dzīvojamā ēkas.

Komentāri

Pievienot komentāru