Jaunākais izdevums

Ieguldot pusmiljonu eiro, nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "Rent MGMT" novembrī pabeidzis vēsturiskas koka ēkas atjaunošanas darbus Rīgā. Atjaunotā ēka ir arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektēts divstāvu dzīvojamais īres nams, kas atrodas Grīziņkalna apkaimē – Valmieras ielā, informē projekta attīstītājs.

"Tika ieguldīts patiesi liels darbs, lai šai ēkai - Ģrīziņkalna apkaimei raksturīgajai koka arhitektūras mantojuma pārstāvei - tiktu atgriezts tās sākotnējais koka apdares veidols. Pirms ēkas atjaunošanas reti kurš varēja to atpazīt kā koka ēku. To slēpa pagājušā gadsimta 30.-tajos gados izveidotais fasādes apmetums un citi dažādu laiku materiālie uzslāņojumi. Pēc atjaunošanas ēkai izveidots fasādes koka apšuvums ar klasicisma koka arhitektūrai atbilstošiem dekoratīvajiem elementiem, kas atgriež ēkai tās autora iecerēto sākotnējo vizuālo tēlu. Atdzimst Grīziņkalna apkaimes šarms," skaidro projekta arhitekte, SIA "12 līnijas" dibinātāja Agnese Lāce.

Grīziņkalnā renovēs vienu no Rīgas koka namu pērlēm 

Grīziņkalna apkaimē, Valmieras ielā, sākti ievērojamā arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektētā...

Ēkā pilnībā mainīta apkures sistēma no malkas krāsnīm uz sašķidrinātās gāzes apkures veidu. Pārveidota arī kanalizācijas un ūdens apgādes sistēma, nomainīti iekšējie un ārējie elektrotīkli, ēkas jumts, kā arī stiprinātas nesošās konstrukcijas un labiekārtots pagalms.

"Ēkas interjerā veiksmīga izdevusies oriģinālo koka konstrukciju saglabāšana un atsegšana, atstājot tās kā nozīmīgu interjera elementu koplietošanas gaiteņos. Līdz ar to sniedzot iespēju ēkas lietotājiem redzēt un pieskarties autentiskam materiālam no ēkas pirmsākumiem. Prieks arī par veco grīdas dēļu atjaunošanu atsevišķās vietās, kur tas bija iespējams, un kaļķa apmetuma izmantošanu," stāsta A. Lāce.

Lai iespējami autentiski atjaunotu arhitektoniski vērtīgo Valmieras ielas namu, īpašuma attīstītājs SIA "Rent MGMT" investīciju projektam piesaistīja Koka ēku renovācijas centra "Koka Rīga" speciālistus, savukārt daļa finansējuma ēkas atjaunošanai gūta kā aizņēmums no "Blue Orange Bank".

Plānots, ka turpmāk šī būs viena no retajām autentiskajām koka ēkām Rīgas vēsturiskajā centrā, kas uzņems pilsētas viesus, ļaujot iepazīt apkārtnes kultūras mantojumu.

Attīstītāji cer, ka arī citviet Rīgā un Latvijā arvien vairāk tiks atjaunotas vēsturiskās koka ēkas, nevis pakļautas laika zoba iznīcībai. Eiropas mērogā Rīgas vēsturiskā koka arhitektūra tiek uzskatīta par unikālu, tāpēc tā ir saglabājama un atjaunojama līdzvērtīgi tam, kā tas aizvien notiek Skandināvijas valstīs, uzskata attīstītāji.

SIA "Rent MGMT" ir nekustamo īpašumu attīstītājs un pārvaldītājs. Investējot līdzekļus namu uzlabošanā, uzņēmuma prioritāte ir saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu, vairot to vērtību un dot ieguldījumu pilsētu attīstībā. Uzņēmuma īpašnieki ir Edgars Tālums, Ņikita Gončars un Sergejs Voldmans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvija kā izņēmums Eiropā

Māris Ķirsons, 25.03.2021

Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Koka industriālo un publisko ēku Latvijā joprojām maz

Māris Ķirsons, 30.08.2022

AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava vairāk nekā 3750 m2 platībā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā, bet uzņēmumam tā jau ir piektā šāda industriālā celtne.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka būves un infrastruktūras objekti, kas Eiropā ir norma, Latvijā joprojām ir fantastika, šo situāciju varētu mainīt kopīga valsts un industrijas vīzija ar tai pakārtotu politiku.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie eksperti. Tiek norādīts, ka ir daudz dažādu instrumentu, ko valsts varētu izmantot. Vienlaikus secināts, ka bez attiecīgas valsts politikas par būtiskām pārmaiņām koka būvju segmentā Latvijā arī perspektīvā varēsim ne cerēt – ražosim un eksportēsim, bet pašu mājās tādas būvēsim maz.

Valsts politika

“Valstiska redzējuma trūkums par to, ka koka (īpaši masīvkoka) būvniecība var būt viens no Latvijas tautsaimniecības dzinējspēkiem,” uz jautājumu, kas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā koka izmantošana būvniecībā nav tāda, kāda tā ir ci tās valstīs, atbild Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, piemēram, Austrijā masīvkoka ēku būvniecība vairāku gadu laikā no amatniecības pārtapa par būtisku tautsaimniecības nozari ar miljardiem eiro vērtu apgrozījumu. “Tieši tāpat varētu notikt arī Latvijā – pie mums jau pašlaik sekmīgi strādā mazstāvu koka māju ražošanas kompānijas, kuras savu produkciju lielākoties eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Dāniju, Šveici, Austriju, Vāciju, Franciju un citām valstīm,” skaidro K. Kalnciems.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 45 kilometru attālumā no galvaspilsētas, Jelgavā, ārpus pilsētas centra, atrodas uzņēmums Flora. Jau 30 gadu, SIA Flora – Latvijas ģimenes uzņēmums ražo koka logus un durvis, piešķirot Latvijas priedei pievienoto vērtību. No mazas galdniecības tā ir izaugusi par vienu no vadošajiem uzņēmumiem Latvijā savā nozarē.

Koka logu un durvju ražošana notiek no Latvijas priedes, izejot ceļu no baļķu iepirkšanas līdz gatavo logu un durvju uzstādīšanai pasūtītāja objektā.

Flora nodarbojas ar liela produktu klāsta ražošanu. No fasāžu sistēmām un ziemas dārziem līdz durvīm, dekoratīvajiem apdares paneļiem un, protams, visa veida koka logiem.

Pieci iemesli, kāpēc izvēlēties koka logus

1. Energoefektivitāte

Koka logi, atšķirībā no tik bieži sastopamajiem plastmasas logiem, ir apveltīti ar lielisku siltumizolāciju. Uzreiz pēc logu nomaiņas klienti jūt patīkamas pārmaiņas – ziemās telpas ir patīkami siltas, bet vasarās – atvieglojoši vēsas. Koks ir augsti izolējošs materiāls, tāpēc caur to telpās iekļūst tikai neliels siltuma vai aukstuma daudzums. Tas ir jo īpaši svarīgi šobrīd, kad kāpj dažādu pakalpojumu izmaksas, jo koka logi parūpēsie par labāku energoefektivitāti kā cita tipa logi. Ne mazāk svarīgs ir arī fakts, ka koka logi ļoti labi izolē skaņu, atstājot mājokli patīkamā klusumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā un Latvijā tuvākajos 10 gados koka izmantošana būvniecībā, it īpaši publiskajās koka ēkās infrastruktūras objektos, pieaugs, un pašmāju ražotājiem pavērsies lielākas iespējas.

Dienas Biznesam stāsta lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražošanas SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Viņš norāda, ka cenas ziņā koka ēku piedāvājums kļūs arvien pievilcīgāks, jo konkurentmateriāliem – betonam, blokiem, metālam – būs jārēķinās ar to ražošanā patērēto CO2 daudzumu, par kuru būs jāmaksā nodeva.

Fragments no intervijas

Vai koronavīrusa pandēmija ir ietekmējusi koka objektu ražošanu un būvniecību?

Pavisam drīz – martā – būs gads, kopš Covid-19 izplatības noteiktie ierobežojumi mainīja daudzas sfēras ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē. Lai arī pirmajās nedēļās bija liela neskaidrība par to, kas un kā būs, pakāpeniski visi gan Latvijā, gan ārzemēs atskārta, ko un kā darīt šajos apstākļos. Ja raugāmies uz Eiropu, tad pieprasījums pēc dažādām koka būvēm – dzīvojamām ģimeņu mājām, daudzstāvu dzīvojamām ēkām, biroju ēkām, arī bibliotēkām, skolām, bērnudārziem, koncertzālēm, sporta būvēm, tiltiem, degvielas uzpildes stacijām un pat elektroauto uzlādes punktiem – nav sarucis, bet tas pat ir pieaudzis. Ļoti lielas iespējas kokam būvniecībā paver arī ES Zaļais kurss. Būvniecībā līmētais koks turpina vēl plašāku uzvaras gājienu Kanādā, Austrijā, Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Lielbritānijā, kā arī tik tālās zemēs kā, piemēram, Singapūra, Filipīnas, Malaizija. Pēdējā laikā ļoti strauji pieprasījums pēc koka būvniecībā aug ASV. Savukārt Latvijā koka ēku būvniecībā 2020. gadā turpinājās lēna evolūcija. Proti, publisko koka ēku projektēšanā un būvniecībā Latvijā pēdējos gados ir novērota pozitīva tendence, un tādējādi Salaspilī top jauna pirmsskolas bērnu iestāde, bet Salaspilī – publiskā bibliotēka. Būtībā tās ir pirmās Latvijā un sava veida izņēmums, kaut ārzemēs šāda tipa koka konstrukciju publisko ēku projektu īstenošana ir ikdienišķs pasākums. Lai arī par savdabīgu lūzuma punktu tiek minēts 2017. gada 1. maijs, kad spēkā stājās normatīvo aktu izmaiņas, kas Latvijā ļauj būvēt koka konstrukciju ēkas līdz pat sešu stāvu jeb 18 metru augstumam, tomēr pagaidām šādu ēku būvniecība vēl nav uzsākta. Pozitīvs signāls ir ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga ierosinājums noteikt koka īpatsvaru 20% apmērā publisko ēku projektos. Ceru, ka tam sekos konkrēti darbi – lēmumi. 20% Latvijas apstākļos ir daudz, bet, piemēram, Francijā no 2022. gada paredzēts ieviest prasību, ka publisko ēku būvniecībā koka īpatsvars nedrīkst būt mazāks par 50%. Bez tam bērnudārza un bibliotēkas, kas iecerētas no koka, būvnieku izvēle notika nevis tik daudz pēc to rīcībā piesaistīto speciālistu, bet gan pēc zemākās cenas kritērija. Tomēr IKTK koka konstrukciju ražošanas un montāžas pieredze liecina, ka zemākā cena var atspēlēties uz kvalitāti. Tāpat Viršu degvielas uzpildes staciju tīkls ir papildinājies ar vairākām jaunām stacijām, kuras radītas no koka konstrukcijām. Arī SIA IKTK jaunais birojs būvēts tikai un vienīgi no koka konstrukcijām. Nenoliedzami, ka Latvijā pandēmijas dēļ privātpersonu interese un arīdzan aktivitāte saistībā ar koka ēku būvniecību ir samazinājusies, taču juridisko personu interese par tām nebūt nav sarukusi. Proti, Eiropas Savienība ir pasludinājusi Zaļo kursu, kas nozīmē klimata neitralitātes sasniegšanu un CO2 izmešu samazināšanu, un kokam kā materiālam tā ir lieliska iespēja pret tādiem konkurentiem kā metāls, betons, kuru ieguves procesā nav iespējams iztikt bez CO2 emisijām, kamēr augošs koks ir tas, kurš piesaista CO2 un izdala skābekli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā par aptuveni 25 % palielinājies izsniegto aizdevumu skaits koka māju būvniecībai.

Tā liecina Luminor bankas apkopotā informācija. Visbiežāk šādas mājas izvēlas būvēt Rīgā un Pierīgā, tomēr interese pieaug arī citos Latvijas reģionos.

Luminor izsniegto hipotekāro kredītu skaits pandēmijas laikā audzis par trešdaļu, un līdz ar kopējo tirgus palielināšanos pieaudzis pieprasījums arī pēc aizdevumiem koka karkasa māju būvniecībai.

Pēdējo mēnešu laikā piešķirtais finansējums koka māju būvniecībai sasniedzis līdz pat 45 % no visiem bankas finansētajiem būvniecības darījumiem privātpersonām. Tendence ir pieaugoša, jo vēl pirms pāris gadiem tikai katrs piektais aizdevums tika piešķirts koka māju būvniecībai.

“Visbiežāk, domājot par mājas būvniecību, tiek apsvērta mūra ēkas celtniecība, tomēr arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvēlas arī koka ēkas, kas ir mūsdienīgs risinājums. Pieaugošā interese par koka karkasa mājām skaidrojama ar to, ka to būvniecības izmaksas ir prognozējamākas, arī uzstādīšana notiek īsākā laikā, ja salīdzina ar klasisko būvniecības procesu. Luminor dati rāda, ka klienti priekšroku dod uzņēmumiem, kuriem ir ilggadīga pieredze šajā jomā un kas strādā pēc augstākās kvalitātes standartiem – un arī tādu Latvijā parādās arvien vairāk,” norāda Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gatavojas koka daudzstāvu biroja ēkas būvniecībai

Māris Ķirsons, 06.01.2022

Idejas autors Mārtiņš Štrauss (no labās), arhitekti Fricis Vilnis, Kārlis Mičulis,

Dāvis Markus un būvnieks Mārtiņš Zaķis cer, ka Zelt koka daudzstāvu biroja ēkas

būvniecība varētu sākties 2022.gadā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecstāvu koka konstrukciju biroja ēku Zelt 1200 m2 platībā varētu sākt būvēt 2022. gadā, lai jau 2023. gadā tajā varētu ierasties pirmie nomnieki.

Šādu potenciālo laika grafiku Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums atklāj ieceres pasūtītājs, betona grīdu kompānijas Līmenī īpašnieks Mārtiņš Štrauss. Viņš atzīst, ka Covid-19 pandēmija un arī būtiskais koksnes produktu sadārdzinājums ir piespiedis atlikt iecerētā projekta realizāciju.

“Pašlaik darbojamies Altum programmā, kurā detalizēti pētām siltumtehniskās īpašības — ēkas uzsilšanu un arī atdzišanu, akustiku, kā arī konstrukciju savienojumu risinājumus,” stāsta M. Štrauss. Iecerētajā projektā kokam ir lielas priekšrocības, jo nav nepieciešami siltumizolācijas materiāli, kādi būtu vajadzīgi, ja šādu pašu biroja ēku būvētu no betona. “Varu būvēt arī no betona, taču visā Eiropā arvien vairāk būvē no koka, turklāt nereti šīs daudzstāvu koka ēkas ir saražotas Latvijā,” norāda M. Štrauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaņepes Kultūras centra solidaritātes kampaņas ietvaros, kas norisinājās no 28.aprīļa līdz 28.maijam, ēkas remontam tika saziedoti teju 95 000 eiro. Pateicoties finansiālajam atbalstam, 28.jūnijā tika uzsākts ēkas renovācijas pirmais posms - demontāža ēkas piebūvei, kas kopš Kaņepes Kultūras centra pirmssākumiem nav tikusi publiski izmantota.

Plānots, ka remonts ilgs līdz 2021.gada 1.novembrim, bet otrā un trešā stāva iekšdarbu pabeigšana prasīs vēl mazliet ilgāku laiku.

Lielāko daļu šī gada vasaras Kaņepes Kultūras centra terase būs atvērta apmeklētājiem, izņemot nedēļu no 19. līdz 25.jūlijam, jo šajā laikā tiks noņemts un mainīts ēkas mūra daļas jumts, un šajā remonta posmā atrasties uz terases nedrīkstēs.

FOTO: Kaņepes Kultūras centru uzfrišina par 300 tūkstošiem eiro 

Uzsākta Kaņepes Kultūras centra (KKC) ēkas fasādes rekonstrukcija, kas ir pirmais no...

Remontdarbu ietvaros Kaņepes Kultūras centra ekspluatējamā telpa palielināsies par 40%, tā nodrošinot vairāk vietas apmeklētājiem. Ēkas mūra daļā līdz augusta vidum tiks mainīts un siltināts jumta segums; ēkas koka daļā tas tiks veikts līdz septembra beigām. Ēkas koka daļā ir jāveic arī remonts sakarā ar nesošo siju stiprināšanu un maiņu. Līdz septembra beigām tiks atjaunota ēkas fasāde, kas vērsta uz Skolas ielu, savukārt pagalma fasāde tiks atjaunota līdz oktobra sākumam. Koka konstrukciju remontu un ēkas pagalma piebūves rekonstrukciju tiek plānots veikt līdz oktobra sākumam, tāpat augusta beigās ir plānots atjaunot vai mainīt ēkas koka logus.

Septembrī tiks izbūvēts vides pieejamības lifts, lai cilvēki ar kustību traucējumiem un bērniem ratiņos varētu ērti piekļūt ēkas otrajam un trešajam stāvam. No septembra līdz novembrim tiks izbūvēti ēkas bēniņi, kur nākotnē plānots ierīkot skaņas studiju un kopstrādes telpu, otrajā stāvā tiks ierīkots vēl viens bārs, kā arī tiks izbūvēti divi balkoni - viens ārpus kinozāles un pavisam jauns iekšpagalmā.

Kaņepes kultūras centrs iezīmējis savu vietu Rīgas kultūras dzīvē 

Pirms pieciem gadiem Dāvis Kaņepe ar domubiedriem Rīgas centrā izveidoja nelielu kafejnīcu,...

Būvprojekta arhitekts ir Renārs Putniņš no SIA "MALUS Architects", savukārt par būvkonstrukcijām atbildēs Andis Vecvērdiņš no SIA "Arberg". Būvuzraugs ir Kalvis Gruntmanis, būvkompānija - SIA "REVOHAUS", būvdarbu vadītājs ir Dainis Projums. Kaņepes Kultūras centra ēkas būvprojekts apstiprināts Rīgas pilsētas būvvaldē 2020.gada 10.martā, būvatļauja iegūta 2021.gada 21.jūnijā.

Kā jau iepriekš minēts, 2021.gada 28.aprīlī Kaņepes Kultūras centrs uzsāka solidaritātes kampaņu "Dari kā Klāra" ēkas remontam. Ja remonts netiktu veikts nomas līguma noteiktajā laikā, Kaņepes Kultūras centram nāktos izbeigt savu darbību. Pateicoties atbalstītājiem un partneriem, kampaņā izdevās savākt teju 95 tūkstošus eiro, kā arī atrast citus finansēšanas atbalsta rīkus, lai plānotie remonta darbi varētu notikt un Kaņepes Kultūras centrs varētu turpinātu savu darbību. Kopumā kampaņā Kaņepes Kultūras centru atbalstīja vairāk nekā 1500 cilvēku un organizācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies vēsturiskās ēkas - Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama - atjaunošanas un restaurācijas darbi. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā šodien atrodas Līgatnes pirmsskolas izglītības iestāde.

Fasādes atjaunošanas darbus Līgatnes pašvaldības uzdevumā veica RERE Grupas uzņēmuma meistari, atklājot vēsturiskās liecības un dodot jaunu dzīvi būvgaldniecības meistaru mantojumam.

Ēku viegli pamanīt, jo tā cēli stāv uz viena no Līgatnes pakalniem. Telpu plānojums, fasāžu dekorējums un interjera elementi norāda, ka ēka ir izcils jūgendstila paraugs ar tā sauktā vasarnīcu vai Šveices arhitektūras stila iezīmēm. Ēka celta 1914. gadā, un kopš 1940. gada ēkā atradies bērnudārzs. Tik vērienīgus atjaunošanas darbus ēka līdz šim nav piedzīvojusi.

“Līgatne ir atguvusi kvalitatīvi atjaunotu un restaurētu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama” fasādi, logus un jumta segumu, kā arī veikti ēkas siltināšanas darbi. Nākamais solis būs rūpīga iekštelpu un komunikāciju atjaunošana. Jau septembrī durvis vērs bērnudārzs un nākamā paaudze varēs novērtēt vēsturiskās ēkas skaistumu,” atzīmē Ilze Goba, Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koks tiks izmantots plašāk – pat kosmosā

Māris Ķirsons, 21.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Leļļu teātrī gadu desmitu laikā novērots būtisks tehniskā stāvokļa nolietojums, kuru lietotājs ir mēģinājis risināt ar paša resursiem, taču būtiski uzlabojumi ir iespējami vienīgi ar visaptverošu ēkas pārbūvi.

“Gadu mijā Latvijas Leļļu teātrī K. Barona ielā 16/18, Rīgā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā uzsākti plaši demontāžas darbi, lai sagatavotu ēku atjaunošanas un energoefektivitātes projekta īstenošanai. Demontāžas laikā konstatētais norāda uz nepieciešamību rast papildu risinājumus tiem, kas jau ir paredzēti būvprojektā, paplašinot jumta konstrukciju nomaiņas apjomu, tādējādi nodrošinot ēkas ilgmūžību,” informē VNĪ NĪ attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Vēsturiskajā 1911. gadā celtajā divstāvu ēkā 2021. gada nogalē VNĪ vadībā būvuzņēmējs uzsāka plašus demontāžas darbus. Secināts, ka būtiski uzlabojumi ir iespējami vienīgi ar visaptverošu ēkas pārbūvi, tādēļ sākotnēji plānotās ēkas energoefektivitātes uzlabošanas aktivitātes, kuras tiek finansētas no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, tika papildinātas ar nepieciešamajiem projektēšanas risinājumiem, kas paredz ieguldījumus ēkas būvkonstrukcijās un iekštelpu remontā, piesaistot valsts budžeta finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK rekomendācija armijā saprasta kā pavēle, uzsākot reiderismam līdzīgas darbības pret uzņēmēju

Jānis Goldbergs, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītāja Hepsor daudzdzīvokļu projektā Baložu ielā nosvinēti spāru svētki, informē uzņēmums.

Projektu plānots nodot ekspluatācijā nākamā gada sākumā.

Vēsturiskās ēkas stāsts šajā vietā sākās ap 1880.gadu, kad pēc arhitekta Oto Dīces projekta, ielu stūrī tapa jauns koka nams. Laika gaitā mainījušies ēkas īpašnieki, kas atstājis iespaidu uz ēkas arhitektūras ansambli. Jaunā projekta realizācijas gaitā vēsturiskā koka ēka tika uzmērīta, tika uzskaitītas koka detaļas un izpētīta ēkas vēsture.

Āgenskalnā taps jauns nams, saglabājot vēsturiskās ēkas veidolu 

Nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor 2020.gada rudenī uzsāks jaunas daudzdzīvokļu ēkas būvniecību...

Projekta attīstītāji norāda, lai arī projektēšanas laikā tika radīti vairāki ēkas attīstības koncepti, lēmums palikt pie ēkas vēsturiskā apjoma, saglabāt unikālo tornīti un koka detaļu detalizāciju iespējami tuvu esošajai, ir attaisnojies. Panākts kompromiss starp sabiedrību, pasūtītāju, būvvaldi, apkārtējo vidi un vēsturisko koka ēku.

FOTO: Baložu un Ernestīnes ielas krustojums Āgenskalnā iegūs jaunu veidolu 

Līdz 2019.gada beigām ekspluatācijā tiks nodota 18 dzīvokļu ēka Baložu ielā 7,...

Projekta Baložu ielā 9 būvniecība tika uzsākta 2020.gada nogalē. Kopumā trīs stāvu ēkā būs pieejami 18 dzīvokļi. Projektā tiek piedāvātas arī noliktavas un slēgtajā, apzaļumotajā pagalmā būs pieejamas autostāvvietas, atpūtas un spēļu laukums.

Jaunos projektos Āgenskalnā ieguldīs 10 miljonus eiro 

Ieguldot 2 miljonus eiro, norisinās jauna dzīvojamā nama Legato celtniecība....

Projekts tiek īstenots sadarbībā Bigbank, kas finansē projekta attīstību. Kopējās investīcijas šī projekta īstenošanā ir 2,6 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

CLT koka paneļu un līmētu koka siju izmantošana būvniecībā arvien pieprasītāka

Db.lv, 14.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Skonto Group” uzņēmums “Skonto Prefab” nepilnos četros mēnešos pabeidzis darbu pie būvkompānijas “Backe Rogaland AS” projekta Norvēģijas pilsētā Stavangerā.

Tā ietvaros “Skonto Prefab” veica ēkas nesošo konstrukciju projektēšanu, CLT paneļu ražošanu Jelgavā, piegādi un montāžu. Ēkas konstrukcijas veidotas no apkārtējai videi un cilvēkiem draudzīgiem materiāliem - CLT koka paneļiem un līmētām koka sijām jeb Glulam. Šī projekta posma izmaksas bija 1,25 miljoni eiro.

“Esam gandarīti, ka tik lielu projektu mums izdevās realizēt tik īsā laikā – 14 nedēļās. Jo īpaši tādēļ, ka tajā bija savs izaicinājums. Klients vēlējās, lai iekštelpu apdarē paliek CLT koka paneļi, tādēļ mums vajadzēja pievērst papildu uzmanību tam, kā materiāls tiek pakots, krauts, uzglabāts un montēts, lai tas būtu ne tikai funkcionāls, bet arī vizuāli labi izskatītos,” norāda "Skonto Prefab" izpilddirektors Mārtiņš Ķeņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumā Latvijas Leļļu teātra atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabošanai Kr. Barona ielā 16/18, Rīgā, informē VNĪ.

Tiks uzlabots ēkas estētiskais un tehniskais stāvoklis, teātra darbinieki un apmeklētāji iegūs komfortablāku un pozitīvāku darba vidi, vienlaikus tiks panākts ap 60% ietaupījums uz siltumenerģiju, ļaujot ietaupītos līdzekļus novirzīt citiem mērķiem.

Darbu gaitā ēkai tiks siltinātas ārsienas, cokols, bēniņi un jumts, nomainīti logi un koka ārdurvis, modernizēts esošais siltummezgls, pārbūvēta un modernizēta apkures sistēma, kā arī pārbūvēta esošā ventilācijas sistēma. Veicot jumta siltināšanu un tā seguma nomaiņu tiks paaugstināti mazās zāles griesti gan skatītāju, gan aktieru ērtībām, kas vienlaikus dos iespēju dažādot skatītājiem pieejamo izrāžu klāstu un rādīt arī marionešu teātri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd vēsturiskās Rīgas cirka ēkas atjaunošana atrodas saudzīgās demontāžas fināla taisnē. Šajā būvniecības fāzē ar pietāti pret vēsturiskajām vērtībām tiek demontēti dažādu laikmetu uzslāņojumi, ir atsegti un daļēji izbūvēti ēkas pamati, kā arī tiek gatavotas konstrukcijas jaunā kupola uzstādīšanai.

Turpmāk, laikā līdz 2022. gada augustam, paredzēta arēnas pārbūve, izveidojot kupola balsta konstrukcijas un gaisa akrobātikas iekares punktus. Vēsturiskās konstrukcijas tiks saglabātas kā pastāvoša vēstures liecība. Tuvākajos mēnešos tiks veikti energoefektivitātes, siltumizolācijas un ventilācijas darbi, tostarp arēnā izbūvēta siltā grīda. Paredzēta arī daļēja fasādes atjaunošana.

“Rīgas cirka vēsturiskajai ēkai šogad aprit 133 gadi – sasniegts cienījams vecums publiskai ēkai, kurā ilgu gadu garumā ik dienu plašai publikai izrādīta ne vien cirka māksla, bet arī kino, notikuši koncerti un citi publiski pasākumi, tostarp pat valdības ierēdņu kopsapulces. Gadu laikā arēnas ēka bija nolietojusies, un tā pirms darbu sākšanas vairs neatbilda nedz estētiskajām, nedz mūsdienīga cirka, nedz arī drošības prasībām. Pēc valsts īpašumtiesību jautājuma sakārtošanas uz Rīgas cirka ēkām Kultūras ministrija šeit darbus 2017. gada sākumā sāka ar vēsturiskās ēkas fasādes nostiprināšanu, Merķeļa ielas ieejas zonas sakārtošanu un starptautiska metu konkursa rīkošanu ēkas atjaunošanai un teritorijas attīstības vīzijas noskaidrošanai. Kultūras ministrija ir izmantojusi katru iespēju, lai piesaistītu finansējumu šīs vēsturiskās ēkas atjaunošanai, kas ir unikāla ne vien Baltijā, bet visas Eiropas valstu mērogā,” uzsver kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu zemu izmaksu, tostarp ekspluatācijas izmaksu, ergonomisku, ērti lietojamu un energoefektīvu mājokļu pieejamību, izstrādāts būvniecības tipveida projekts daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai, kuras pamatā ir moduļveida koka būvkonstrukcijas, informē Ekonomikas ministrijā.

Tipveida projekts paredzēts gan pašvaldībām, gan citiem nekustamā īpašuma attīstītājiem dzīvojamā fonda un dzīvokļu īres tirgus attīstībai.

“Pagājušajā gadā mēs piedāvājām tipveida projektu dzelzsbetona daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecībai. Divpadsmit pašvaldības apliecināja, ka plāno to izmantot zemas īres maksas mājokļu būvniecībai un ceru, ka drīzumā mēs jau varēsim vērot šādu ēku parādīšanos dažādās Latvijas pilsētās. Vienlaikus mana kā ekonomikas ministra prioritāte ir attīstīt koka būvniecību Latvijā, šim mērķim izmantojot vietējos būvmateriālus. Ar būvniecības nozari, nevalstisko sektoru un valsts kapitālsabiedrībām pērn parakstījām sadarbības memorandu koka būvmateriālu aktīvākai izmantošanai būvniecībā. Tādēļ esam spēruši nākamo soli un šogad piedāvājam tipveida projektu koka daudzdzīvokļu ēkas būvniecībai,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Arī pēc Ekonomikas ministrijas ēkas atjaunošanas aktuāls ir pārcelšanās jautājums

Db.lv, 08.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā pieņemta atjaunotā Ekonomikas ministrijas ēka Brīvības ielā 55, Rīgā - neorenesanses stila ēkai veikta fasādes un jumta renovācija, kā arī balkonu, logu un atsevišķu pagraba pārseguma konstrukciju atjaunošana.

Darbi pandēmijas apstākļos paveikti termiņā, uzlabota darba vides kvalitāte iestādes darbiniekiem, ēkas izskats un īpašuma ilgtspēja, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Vēsturiskās jūgendstila ēkas Rīgas centrā atjaunošanas darbi uzsākti 2019. gada vasarā, pabeigti pusotra gada laikā – 2020. gada decembrī. “Atjaunošanas darbi noritēja pandēmijas apstākļos, ievērojot nepieciešamos darba drošības pasākumus un Latvijas nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes norādes kultūrvēsturisko liecību saglabāšanai. Neatkarīgi no tālākajiem ēkas attīstības scenārijiem, šobrīd Ekonomikas ministrijas mājvietā veiktie ieguldījumi tikai vairos nekustamā īpašuma vērtību,” norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņas Užupes rajonā, restaurētā XIX gadsimta koka ēkā, šomēnes vēris durvis pilsētas koka arhitektūras muzejs, kas vēsta ne vien par to, kā ēkas tapa tolaik, kad koks bija izplatītākais pieejamais būvmateriāls, bet arī par to, kā senās būvniecības zināšanas un prasmes likt lietā mūsdienās.

Senā dzīvojamā ēka ilgu laiku stāvējusi pamesta un nolaista, tomēr Užupes kopiena to pieskatījusi, un tagad tā ieguvusi jaunu elpu. Nomainīti satrunējušie baļķi, nostiprinātas konstrukcijas, uzlikts jauns jumts, bet saglabāti autentiskie elementi un konstrukcijas - logi ar slēģiem, durvis, starpsienas, otrā stāvā grīdas, kokgriezumi un citas apdares detaļas.

Apmeklētāji muzejā var iepazīties gan ar Viļņas koka arhitektūras mantojumu, gan mūsdienīgu, ekoloģisku un ilgtspējīgu pilsētas koka arhitektūru. Gādāts par to, lai interesanti būtu arī bērniem, tiks gaidīti arī cilvēki, kas vēlas saņemt padomus, kā restaurēt vecas koka ēkas vai celt jaunas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” iepirkumā Latvijas Leļļu teātra atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabošanai Kr. Barona ielā 16/18, Rīgā pieteikušies trīs pretendenti.

Darbus plānots uzsākt šovasar un pabeigt līdz 2022. gada nogalei.

Ēkai tiks uzlabots estētiskais un tehniskais stāvoklis, teātra darbinieki un apmeklētāji iegūs patīkamāku darba vidi, vienlaikus panākot ap 60% ietaupījumu uz siltumenerģiju, kas ļaus ietaupītos līdzekļus novirzīt citiem mērķiem, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Iepirkumā piedāvājumus iesnieguši būvuzņēmēji: Personu apvienība "P un P", "RERE MEISTARI" un SIA "REVOHAUS". Piedāvātās līgumu cenas – sākot no 2,46 miljoniem eiro līdz 2,89 miljoniem eiro (bez PVN). Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Darbu gaitā ēkai tiks siltinātas ārsienas, cokols, bēniņi un jumts, nomainīti logi un koka ārdurvis, modernizēts esošais siltummezgls, pārbūvētas un modernizētas apkures un ventilācijas sistēmas. Veicot jumta siltināšanu un tā seguma nomaiņu tiks paaugstināti mazās zāles griesti gan skatītāju, gan aktieru ērtībām, kas dos iespēju dažādot skatītājiem pieejamo izrāžu klāstu un rādīt arī marionešu teātri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" izsolē piedāvā iegādei sešstāvu mūra ēku Rīgā, Brīvības ielā 61 jeb Tetera namu, saglabājot Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju ēkas 1. stāvā un pagrabā.

Saskaņā ar 2019. gada nogalē SIA "VCG Ekspertu grupa" veikto novērtējumu ēkas vērtība ar muzeja ilgtermiņa nomu ir 4 247 000 eiro, kas ir izsoles sākuma cena.

Vēsturiskās ēkas, kas celta 1912. gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projekta kā īres nams ar veikaliem, iekštelpu plānojums arī tagad piemērots īres dzīvokļu izveidei, uzskata VNĪ nomas un pārdošanas direktore Anita Feldmane.

Ēka ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, tādēļ, lai saglabātu ēkas autentisko skatu un uzlabotu pilsētvides arhitektonisko pievilcību, VNĪ 2015. gadā namam veica fasādes atjaunošanu. Tomēr tajā nepieciešams veikt ievērojamas investīcijas. Lai saglabātu ēkas vēstures liecības, ēkas atjaunošanas projekta izstrādes un būvdarbu veikšanas gaitā pircējam būs jāievēro Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "Demontāža" uzsācis "Kimmel" alus darītavas ēku kompleksa daļēju demontāžu. Nojauktas tiek padomju laika piebūves, saglabājot kompleksa vēsturiskās ēkas, informē projekta attīstītāji.

Zviedrijas nekustamā īpašuma kompānija "Eastnine" vēsturisko alus darītavas "Kimmel" teritoriju par 9,5 miljoniem eiro iegādājās 2019.gada nogalē ar mērķi attīstīt daudzfunkcionālu kvartālu pilsētas centrā, kas būs pieejams ne tikai biroju, veikalu un pakalpojumu sektora nomniekiem, bet arī pilsētas iedzīvotājiem.

Eastnine par 9,5 miljoniem eiro iegādājusies vēsturisko Kimmel kvartālu  

Nekustamo īpašumu kompānija Eastnine par 9,5 miljoniem eiro iegādājusies vēsturisko alus darītavas...

Kopējā nojaucamo ēku platība ir 6825 m2 un demontāžas darbus plānots pabeigt līdz šā gada martam. Paralēli norisinās arī "Eastnine Kimmel" izsludinātais starptautiskais arhitektūras metu konkurss "Kimmel" kvartāla attīstības vīzijai. Tā rezultātus plānots paziņot aprīļa vidū.

Teritorijā iespējams attīstīt projektu 38 000 m2 apjomā, no kuriem 4000 m2 veido kultūras mantojuma platība, kas jāsaglabā. Turklāt plānojot jebkāda veida zemes darbus būvdarbu veikšanai, jāveic arheoloģiskā uzraudzība. Projekta attīstītāji norāda, ka teritorijai ir unikāls pilsētplānošanas raksturs Rīgas vēsturiskā centra kontekstā, kam ir redzams teritorijas slīpums virzienā uz Kr. Valdemāra ielu. Kopš 19.gadsimta ir bijusi savdabīga ēkas struktūras attīstība, kā rezultātā pašreizējā ķieģeļu un koka ēku līdzāspastāvēšana ir ar atšķirīgu stāvu skaitu, atšķirīgu vēsturisko un funkcionālo izcelsmi. Aptuveni 34 000 m2 platībā iespējams attīstīt jaunas, dažādu funkciju ēkas.

Projektu plānots attīstīt divās kārtas, no kurām pirmo paredzēts pabeigt 2024.gadā, bet visu projektu - 2026.gada sākumā.

Projekta attīstītāji informē, ka jau šobrīd ir liela interese no dažādu nozaru nomniekiem. Vēsturiskais "Kimmel" kvartāls aizņem lielāko daļu kvartāla starp Bruņinieku, Kr. Valdemāra, Stabu un Skolas ielām.

Tāpat "Eastnine" turpina darbu arī pie koka biroju ēkas "The Pine" attīstīšanas. Šī Baltijas mērogā unikālā projekta platība ir 16 900 kvadrātmetri un tā atradīsies Rīgā, Valdemāra ielā līdzās esošajai Alojas Biroji ēkai, kuras fasādi un interjeru plānots atjaunot, ņemot vērā "The Pine" jaunbūves dizainu.

Projekta autori ir dāņu arhitekti "Arrow Architects" un tas tapis sadarbībā ar Latvijas arhitektu biroju "ARHIS Arhitekti". Jaunās biroju ēkas būvprojektu paredzēts izstrādāt līdz 2021.gada vidum, lai saņemtu atļauju uzsākt būvniecību. A klases biroju ēka "The Pine" tiek plānota saskaņā ar WELL un LEED standartiem. "The Pine" tiek plānota kā ļoti energoefektīva ēka, kas ļaus ievērojami samazināt komunālo pakalpojumu izmaksas. Plānots likt uzsvaru uz atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu kopējā enerģijas piegādē, piemēram, izmantot saules paneļus, kas tiks izvietoti uz ēkas jumta. Kompānijas "Eastnine" mērķis - "The Pine" attīstīt kā pirmo nulles emisijas biroju ēku Baltijā, kas nozīmē, ka gada griezumā tā neradīs CO2 emisijas.

"Eastnine AB" ir Zviedrijas nekustamo īpašumu kompānija ar kopējo īpašumu vērtību 336 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma mērķis ir kļūt par ilgtermiņa modernu un ilgtspējīgu biroja ēku īpašnieku Baltijas valstu galvaspilsētās. "Eastnine AB" akcijas tiek kotētas "Nasdaq" biržā Stokholmā. Šobrīd "Eastnine" portfelī ir biroju ēkas Rīgā un Viļņā ar kopējo iznomājamo platību 115 000 kvm un tādiem nomniekiem kā "Danske Bank", "Telia", "Swedbank", "Visma", "Uber", "Webhelp", "sennder" u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Skonto Group" uzņēmums "Skonto Prefab" pabeidzis darbu pie būvkompānijas "Merks" projekta Piņķos, kur top starptautiskā koledža ar dienesta viesnīcas funkciju trīs stāvos.

Projekts atbilst jaunākajām būvniecības ilgtspējas tendencēm. Būves konstrukcijas veidotas no CLT koka paneļiem un līmētām koka sijām, kas Latvijā tik apjomīgā daudzumā un publiskā objektā izmantoti pirmo reizi. "Skonto Prefab" koledžai ražoja CLT konstrukcijas, piegādāja līmētas koka sijas jeb Glulam un sniedza CLT/ Glulam montāžas konsultācijas.

Merks Piņķos būvēs jaunu koledžu ar dienesta viesnīcu  

Būvkompānija «Merks» parakstījusi līgumu ar SIA «LMH» par Starptautiskās koledžas ar dienesta...

"Materiālu ražošanu un piegādi īstenojām īsā termiņā un ir gandarījums, ka tik apjomīgs projekts realizēts Latvijā. Būtiski pieminēt, ka "Skonto Prefab" ir ļoti elastīga pieeja darbam, projektā mainoties montāžas secībai, operatīvi spējām pielāgot ražošanu un piegādes. Kopā projektam piegādājām 2060 kubikmetru CLT materiālu un 190 kubikmetru jeb 6 kravas mašīnas ar līmētām sijām. Projektā ir ļoti daudz līmēto kolonnu un siju savienojumu, kas montāžas darbu padarīja izaicinošu, taču ne neiespējamu," stāsta "Skonto Prefab" izpilddirektors Mārtiņš Ķeņģis.

Projektā izmantotais dabas atjaunojamais kokmateriālu resurss būtiski samazina vides piesārņojumu. CLT materiālu izmanto, jo tas ir patīkamāks, draudzīgāks videi, atstāj mazāku CO2 pēdas nospiedumu. Šī materiāla konstrukcijas ir vieglākas, līdz ar to arī efektīvāk transportējamas un arī montāžas ātrums ir lielāks. Turklāt koks ir viens no resursiem, kas ir plaši pieejams Latvijā.

"Starptautiskā koledža būtībā ir hibrīdbūve, kas pasaulē ir atzīts kā ilgstpējīgas domāšanas koncepts, - pielietotas plānotajam apjomam visatbilstošākās konstrukcijas un būvniecības paņēmieni, liekot uzsvaru uz pilnkoka (CLT un Glulam) konstrukcijām, izstrādājot projektu BIM platformā un lielāko daļu no būvniecības elementiem saražojot "off-site" tehnoloģijā. Šādi paņēmieni saīsina būvniecības laiku un palielina kvalitāti par aptuveni 30%, kā arī ļauj ātrāk panākt ēkas hermētiskumu, nodrošinoties pret nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmi," stāsta Andris Bišmeistars "Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors.

Starptautiskās koledžas kopējā vērtība ir 10,1 miljons eiro un kopējā ēkas platība ir 7011 m2. Koledža darbu plāno uzsākt jaunajā mācību gadā, tajā vienlaicīgi var mācīties 500 audzēkņi, bet dienesta viesnīcā var izmitināt 100 personas.

"Skonto Prefab" ir uz eksportu vērsts būvniecības pakalpojumu uzņēmums, kas specializējas dzelzsbetona, metāla un krustām līmētu koka (CLT) konstrukciju projektēšanā, ražošanā, piegādē un montāžā. Uzņēmums ir daļa no Latvijā vadošās būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group".

Skonto Prefab apgrozījums pērn bijis 50,38 miljoni eiro 

Latvijā viens no lielākajiem dzelzsbetona un koka konstrukciju eksportētājiem "Skonto Prefab" aizvadīto...

"Skonto Group" ietilpst šādi uzņēmumi - "Skonto Prefab", "Skonto Plan Ltd", "Latvijas energoceltnieks" un "Cross Timber Systems". Pērn grupā ietilpstošie uzņēmumi darbaspēka nodokļos Latvijā iemaksāja vairāk nekā 14 miljonus eiro.

Būvkompānija "Merks" ir ģenerāluzņēmējs sabiedrisko, dzīvojamo un rūpniecisko ēku, kā arī inženierbūvju celtniecībā, kas Latvijā darbojas kopš 1996.gada. "Merks" Latvijā ir uzbūvējis vairāk kā 120 dažādus objektus, tai skaitā - sabiedriskās būves, ražošanas ēkas un inženierbūves, un vairāk kā 1500 dzīvokļu. Būvkompānija "Merks" ietilpst Baltijas būvniecības tirgus līdera "Merko Ehitus" grupā, kuras akcijas kopš 1997.gada tiek kotētas Tallinas Nasdaq biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielizmēra koka konstrukciju noliktavā Latvijas finieris investē 3,3 miljonus eiro

Db.lv, 05.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas finieris" ieguldījis 3,3 miljonus eiro uzņēmuma rūpnīcas "Furniers" lielizmēra koka konstrukciju noliktavā Rīgā, informē uzņēmumā.

Vairāk nekā 3750 kvadrātmetru lielās noliktavas būvniecība sākta 2021.gada pavasarī, un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. Noliktavas ēku projektēja SIA "REMM" arhitekte Inga Bērziņa, bet būvdarbus veica SIA "Castor Construction".

Lai turpinātu aktualizēt ar koka būvniecības veicināšanu saistītos jautājumus, "Latvijas finieris" sadarbībā ar biedrību "Zaļās mājas" jaunās noliktavas ēkas atklāšanas dienā 18.augustā rīkos semināru "Koka būvniecība Latvijā".

Latvijas Finieris uzsāk pēdējo gadu vērienīgāko investīciju projektu Latgalē 

"Latvijas Finiera" vadība pieņēmusi lēmumu uzsākt vērienīgu koncernā ietilpstošā RSEZ SIA "Verems"...

Kopumā līmēto koka siju, CLT paneļu un citu koka konstrukciju veidā ēkā izmantoti gandrīz 400 kubikmetru koksnes. Noliktavas konstrukcijās no atmosfēras piesaistīts un noglabāts ogleklis vairāk nekā 350 tonnu CO2 ekvivalentā.

Apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, "Latvijas finieris" pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēma stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA "Verems" attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā "Kohila Vineer" Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā, kā arī koksnes produkti plaši izmantoti virknē apjoma ziņā mazāku būvniecības un renovācijas projektu.

2021.gadā "Latvijas finieris" strādāja ar 253,291 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 15,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 15% un bija 12,063 miljoni eiro.

Kompānija "Latvijas finieris" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 88 419 906 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas pamatdarbība ir bērza saplākšņa ražošana un pārdošana. "Latvijas finierim" pieder 100% kapitāldaļu kompānijā "Verems", 100% kapitāldaļu SIA "Latvijas finieris mežs", kā arī 50% kapitāldaļu SIA "Troja" un 50% - SIA "SELF loģistika".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Industra Bank (Industra) ir izsniegusi 1,5 miljonu eiro kredītu Ozolnieku novadā bāzētajam ielizmēra līmētā koka būvkonstrukciju ražotājam SIA IKTK (IKTK).

IKTK ražotās konstrukcijas tiek eksportētas sabiedrisku ēku un tiltu būvniecībā citās Eiropas valstīs, taču daļa uzņēmumā izgatavoto konstrukciju ir arī izmantota Latvijā koncertzāļu, sporta būvju, biroja un ražošanas ēku, un tiltu būvniecībai. Līmētā koka būvkonstrukcijas arvien vairāk izmanto modernajā koka būvniecībā, jo tās var izgatavot lielos izmēros, dažādās formās, konstrukcijas izceļas ar augstu nestspēju, turklāt tiek izgatavotas no atjaunojamiem resursiem.

IKTK palielinājis apgrozījumu līdz 1,3 miljoniem eiro 

Ozolnieku novadā bāzētais lielizmēra līmētā koka būvkonstrukciju ražotājs IKTK pērn strādāja...

"Piešķirtais finansējums palīdzēs uzņēmumam attīstīties. Esam eksportētāji, vairāk nekā trīs ceturtdaļas no IKTK saražotās produkcijas nonāk aiz Latvijas robežām. Jau no izveidošanas brīža mūsu mērķis ir būt nevis resursu eksportētājam, bet inovatoriem un augstākas pievienotās vērtības radītājam, un, lai to īstenotu, esam nepārtraukti investējuši. Jauno bankas piešķirto finansējumu investēsim ražošanas iekārtu iegādē un iepriekš veikto investīciju saistību pārfinansēšanai uz izdevīgākiem noteikumiem," saka IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

"Mērķtiecīgi turpinām Industra jaunās stratēģijas ieviešanu dzīvē, atbalstot Latvijas reālās ekonomikas vidējos un mazos uzņēmējus. Veiksmīgā sadarbība ar IKTK mums ļauj papildināt bankas kredītportfeli un, ne mazāk svarīgi - sniedz iespēju sekmēt vietējā uzņēmuma izaugsmi un veicināt iedzīvotāju nodarbinātību. Tas ir īpaši aktuāli šajā visiem sarežģītajā laikā," uzsver Industra valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis.

IKTK ražo līdz 32 metrus garas liektas un taisnas līmētā koka konstrukcijas, kā arī veic augstas precizitātes un sarežģītības pēcapstrādi. IKTK ražotās konstrukcijas ir izmantotas būvniecībā Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Īslandē, Spānijā, Krievijā, Lietuvā, Latvijā, ASV, Dienvidkorejā, Nīderlandē; no tām būvēti transporta, gājēju un slēpotāju tilti, ražošanas, biroja un dzīvojamajās ēkas, skolas, sporta būves, viesnīcas, koncertzāles, degvielas un elektrouzlādes stacijas. No Latvijā celtajām būvēm IKTK ir izgatavojis līmētā koka konstrukcijas gājēju tiltam pār šoseju pie Tērvetes Dabas parka, brīvdabas koncertzāles "Mītava" un slidotavas jumtiem Jelgavā, transporta tiltiem Jaunpilī un Ječupē, estrādām Penkulē un Krimūnās, "Latvijas Valsts mežu" birojam Dundagā, Talsu bibliotēkai, un citām būvēm, kā arī izgatavojis "Mežaparka Lielās estrādes" sfēriskos akustiskos paneļus.

IKTK sāka darbību 2015.gadā. Uzņēmums ir FSC sertificēts, tajā strādā 25 cilvēki.

AS Industra Bank ir 1994.gadā dibināta Latvijas kredītiestāde ar teju 30 tūkstošiem klientu, un pēc šī rādītāja Industra ir septītā lielākā banka Latvijā. Lai atspoguļotu bankas darbības stratēģijas maiņu, 2020.gada janvārī banka mainīja nosaukumu no Meridian Trade Bank uz Industra. Industra ir izveidojuši vietējie uzņēmēji un bankas darbība ir fokusēta uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru