Jaunākais izdevums

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu atbalsta centrs "Imanta", kas ir viens no lielākajiem brigāžu atbalsta centriem Rīgā, ieguvis jaunas un plašas telpas.

Pateicoties ASV Bruņoto spēku Virspavēlniecības Eiropā finansiālam atbalstam, ir uzcelta piebūve, kurā atrodas mediķiem un autovadītājiem nepieciešamās darba telpas un vieta operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu apkopei.

Celtniecības darbi sākās pagājušā gada vasarā, kad ASV Bruņoto spēku virspavēlniecības Eiropā Civilās sadarbības programmas ietvaros šim mērķim tika novirzīti 698 000 ASV dolāru jeb vairāk nekā pusmiljons eiro.

Būvniecības darbus veica Latvijas uzņēmums SIA “Abora”, bet pašu projektu pārraudzīja ASV armijas Inženieru korpuss.

Projekta ietvaros izbūvēta gandrīz 300 kvadrātmetrus plaša piebūve un jaunās telpas ir pielāgotas 24h režīmā dežurējoša personāla darba specifikai un vajadzībām. Izveidota operatīvā medicīniskā transporta apkopes zona, aprīkojuma un inventāra mazgātava, saimniecības un mācību telpas, kā arī ģērbtuves brigāžu darba vajadzībām.

"Imantas brigāžu atbalsta centrs patiešām ir viens no lielākajiem Rīgā, jo nodrošina 17 mediķu brigāžu darbu, kas gada laikā dodas uz vairāk nekā 50 000 izsaukumiem. Steidzot pie pacientiem Pārdaugavā, Bolderājā, Ziepniekkalnā, Piņķos, Ķekavā un Olainē, brigādes ikdienā apkalpo teritoriju, kur dzīvo liels skaits iedzīvotāju – gandrīz 270 tūkstoši. Tik liela brigāžu atbalsta centra darbības nodrošināšanai jaunas un modernas telpas bija vitāli nepieciešamas, jo esošā mājvieta tika celta pirms 35 gadiem un vairs neatbilda mūsdienu prasībām," komentē NMPD direktore Liene Cipule.

"ASV ir lepnas par iespēju sadarboties ar Latviju brigāžu atbalsta centra "Imanta" projektā un sniegt atbalstu medicīnas darbiniekiem. Šis projekts ir piemērs ASV ilgstošajam atbalstam Latvijas iedzīvotājiem. Jaunā brigāžu atbalsta centra „Imanta” ēka uzlabos Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta spēju efektīvi sniegt pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem, kas ir būtisks ieguvums COVID-19 pandēmijas laikā," komentē ASV vēstnieks Džons Kārvails.

Brigāžu atbalsta centra paplašināšana Imantā ir jau sestais Civilās sadarbības programmas projekts, ko īsteno ASV vēstniecības Aizsardzības sadarbības birojs un NMPD. Kopš 2014.gada šajā programmā ir atjaunoti divi NMPD brigāžu atbalsta centri Rīgā un viens Kuldīgā, kā arī piegādātas 132 specifiskas sejas aizsargmaskas, kas paredzētas palīdzības sniegšanai ķīmisku un bioloģisku apdraudējumu gadījumā, savukārt pērn Covid-19 pandēmijas laikā piegādāti arī 3660 litri Latvijā ražota dezinfekcijas līdzekļa, kopumā dienesta atbalstam līdz šim ieguldot vairāk nekā 2,5 miljonus ASV dolāru.

ASV vēstniecības Aizsardzības sadarbības birojs Civilās sadarbības programmas ietvaros sadarbojas arī ar citām valsts iestādēm, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, pašvaldībām, skolām, pansionātiem u.c. Kopš 2007.gada ASV vēstniecības Aizsardzības sadarbības birojs ir ieviesis vairāk nekā 45 projektus, kuru kopējais finansējums ir aptuveni 11 miljoni ASV dolāru. Projektu īstenošanai ASV puse piesaista Latvijas uzņēmumus, tādejādi veidojot tiešu ieguldījumu Latvijas ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu maksas izsaukums turpmāk izmaksās 71,62 eiro līdzšinējo 62,20 eiro vietā.

To nosaka valdībā atbilstoši šā brīža faktiskajām izmaksām apstiprinātais jaunais NMPD maksas pakalpojumu cenrādis.

kas pamatā attiecas uz iestādēm un uzņēmumiem, kuriem noteiktās situācijās nepieciešams piesaistīt dienesta medicīniskos resursus.

NMPD uzsver - cenrādis neattiecas uz dienesta pamatfunkciju sniegt iedzīvotājiem neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.

Arī turpmāk izsaukumi pie pacientiem, kuriem ir nopietnas veselības problēmas un ir apdraudēta cilvēka dzīvība, ir bez maksas.

Maksas pakalpojumu cenrādis pamatā attiecas uz iestādēm un uzņēmumiem, kuriem noteiktās situācijās nepieciešams piesaistīt dienesta medicīniskos resursus. Maksas pakalpojumi, ko NMPD sniedz iestādēm un uzņēmumiem, ir, piemēram, mediķu dežūras publiskajos pasākumos (koncertos, sporta sacensībās u.c.), plānveida medicīniskā transportēšana, pirmās palīdzības pasniedzēju apmācības u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Specializētās medicīnas centra mediķiem iegādāti divi jauni operatīvie transportlīdzekļi.

Īpaši sarežģītās situācijās ar tām Latvijā labākie ārsti steigsies palīgā kolēģiem citās slimnīcās, lai operētu vai sniegtu specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību kritiski slimiem vai smagas traumas guvušiem pacientiem.

NMPD Specializētās medicīnas centrs ir viens no dienesta īpašajiem resursiem, kas 24 stundas diennaktī nodrošina atbalstu un specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību ārstniecības iestādēm visā Latvijā. Specializētās medicīnas centra mediķi, piesaistot arī Nacionālo bruņoto spēku helikopteru, dodas uz reģionu slimnīcām, lai steidzami operētu vai augstākā līmeņa slimnīcās nogādātu kritiskā stāvoklī esošus pacientus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Nākamajā gadā paredzēta 105 operatīvo transportlīdzekļu iegāde NMPD

LETA, 14.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) ir sākts darbs pie iepirkuma dokumentācijas gatavošanas, lai nākamajā gadā pabeigtu pretendentu atlasi kopumā 105 operatīvo transportlīdzekļu iegādei, aģentūra LETA uzzināja dienestā.

Par piešķirtajiem līdzekļiem plānots iegādāties ne tikai 105 operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus, bet arī tajos nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu dzīvību glābšanai. Operatīvo transportlīdzekļu iegāde un autoparka atjaunošana ir ļoti svarīga, lai saglabātu dienesta augsto reaģētspēju izsaukumos, skaidroja NMPD.

Pēc dienesta vadības paustā, jo vecāki ir auto un ar lielākiem nobraukumiem, jo biežāk tiem rodas tehniskas problēmas un palielās arī pēkšņu bojājumu risks, kas var kavēt operatīvu reaģēšanu uz izsaukumiem un savlaicīgu palīdzības sniegšanu pacientiem ikdienā un ārkārtas situācijās. Šādu operatīvo transportlīdzekļu uzturēšana darba kārtībā prasa arī apjomīgus remontus un ievērojamus budžeta līdzekļus. Transportlīdzekļu iegādei NMPD ir piešķirts finansējums kopumā 16,4 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Skride: Latvijai NMPD vajadzībām jāiegādājas medikopters

LETA, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vajadzībām ir jāiegādājas medikopters, kas varētu pacientus nepieciešamības gadījumā ātri pārvest no zemāka līmeņa slimnīcas uz universitātes slimnīcu, informēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).

Šobrīd akūti smagu pacientu transportēšanai tiek piesaistīti Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Valsts robežsardzes helikopteri, taču tas neesot ilgtermiņa risinājums, jo NBS helikopteri, kas tiek ekspluatēti vairākus gadu desmitus, savu laiku ir nokalpojuši un drīzumā, visticamāk, vairs nevarēs veikt savas funkcijas.

Helikopteru laukums uz jumta prasīs jaunus lidaparātus 

Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi...

Tāpēc NMPD ir nepieciešams savs medikopters, ar kura palīdzību varētu transportēt kritiskās situācijās esošus pacientus no jebkura Latvijas reģiona.

Skride norādīja, ka pastāv gadījumi, piemēram, kad pacientam var palīdzēt tikai universitāšu slimnīcu speciālisti. NMPD statistika apliecina, ka vidēji 70 stundas gada laikā dažādās situācijās tiek piesaistīta NBS vai Robežsardzes palīdzība, izmantojot viņu rīcībā esošos gaisa lidaparātus. NBS rīcībā esošā helikoptera "Mi-17" lidojuma izmaksas ir aptuveni 4200 eiro stundā, savukārt jauna medikoptera ekspluatācija pēc iepriekšējām aplēsēm varētu izmaksāt mazāk, tādējādi ilgtermiņā dodot iespēju ietaupīt valsts līdzekļus.

Helikoptera laukums - šaurais pudeles kakls divu stacionāru izveidei  

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās...

"Medikoptera iegādei ir jābūt vienai no valdības prioritātēm. Šī jautājuma risināšanā es redzu ciešu starpresoru sadarbību, iesaistoties NMPD, Veselības ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Medikopters varētu arī kalpot priekš glābšanas darbiem, cilvēku meklēšanas un ugunsgrēku dzēšanas. Medikoptera iegādei ministrijām ir jārod iespēja piesaistīt ES finansējumu, kā to, piemēram, ir izdarījusi Lietuva un nodevusi medikopterus bruņotajiem spēkiem, kuri nodrošina pilotus un tehnisko apkalpošanu, tādējādi samazinot kopējās izmaksas valsts gaisa flotei," norāda Skride.

Viņaprāt, līdztekus medikoptera iegādei ir jādomā arī par neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību reģionos. Latvijas kartē vēl ir atrodamas atsevišķas vietas, kur nav izvietotas neatliekamās medicīniskās palīdzības apakšstacijas, bet cilvēkiem ir jāsaņem ātra un profesionāla palīdzība, jo dažbrīd katrai minūtei ir izšķiroša nozīme.

Tāpat atbildīgajām institūcijām ir jāgādā par infrastruktūras attīstību, piemēram, nodrošinot helikopteru laukumu izbūvi, lai būtu iespējams ātri un ērti nogādāt pacientu konkrētās slimnīcas teritorijā.

Par medikoptera nepieciešamību un citām aktualitātēm Skride plāno vērst institūciju uzmanību Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē šodien, kas sāksies plkst.10.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts operatīvās medicīniskās komisijas (VOMK) sēdē rīt, 30.jūnijā, plānots atcelt Covid-19 dēļ izsludināto ārkārtas situāciju medicīnā Latvijā, otrdien valdības sēdē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc politiķa paustā, pēdējās nedēļās ir rūpīgi analizēta situācija slimnīcās un veselības aprūpes sistēmā kopumā, un rīt ir paredzēta VOMK sēde, kurā varētu lemt par ārkārtas situācijas veselības aprūpes nozarē atcelšanu. Vienlaikus jāpatur prātā, ka atsevišķās slimnīcās ārkārtas pasākumi vēl aizvien būs nepieciešami, akcentēja politiķis.

Šāds lēmums iespējams, samazinoties stacionēto Covid-19 pacientu skaitam. Pašlaik šo pacientu aprūpi nodrošina tikai klīniskās universitātes slimnīcas Rīgā un lielākās reģionālās slimnīcas.

Ārkārtas situācija medicīnā Latvijā tika izsludināta 2020.gada decembra sākumā. Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes ir pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Mediķiem Rīgā un reģionos par 2,85 miljoniem eiro iegādāti jauni operatīvie auto

Db.lv, 22.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) autoparku papildinās 26 jauni operatīvie medicīniskie transportlīdzekļi.

Jaunās automašīnas paredzētas mediķu brigādēm Rīgā un reģionos. Tās pielāgotas braukšanai pilsētā un pa grūtāk izbraucamiem ceļiem, kā arī ir modernākas un ērtākas, tā ļaujot mediķiem kritiskās situācijās daudz labāk palīdzēt pacientiem.

Plānots, ka jaunajās automašīnās pie pacientiem dosies NMPD mediķi Rīgā, Olainē, Saulkrastos, Garkalnē, Salaspilī, Saldū, Priekulē, Talsos, Bauskā, Aizkrauklē, Lielvārdē, Madlienā, Smiltenē, Cēsīs, Madonā, Gulbenē, Alojā, Maltā, Ilūkstē, Preiļos, Aglonā un Krāslavā.

“Lai glābtu pacienta dzīvību un stabilizētu viņa stāvokli kritiskā brīdī, mūsu auto ir jābūt gan ātram un drošam, gan spējīgam pie pacientiem nokļūt kā pilsētā, tā arī laukos, kur ir grūtāk izbraucami ceļi. Dienesta autoparka pakāpeniska atjaunošana pēdējos gados ir viena no mūsu prioritātēm. Nupat iegādātās 26 jaunās automašīnas, kā arī plāns šogad noslēgt līgumu par vēl vismaz 103 operatīvo transporta līdzekļu iegādi, dienesta autoparka stāvokli būtiski uzlabos, jo šobrīd tikai 91 operatīvais transportlīdzeklis, kas ir dienesta rīcībā, ir jaunāks par 7 gadiem,” saka NMPD direktore Liene Cipule.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas medicīnā izsludina ārkārtas situāValsts operatīvā medicīniskā komisija ceturtdien nolēmusi Latvijas medicīnas nozarē izsludināt ārkārtas situāciju, apstiprināja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes būs pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.

Veselības ministrijā iepriekš skaidroja, ka ārkārtas situācija medicīnā uztverama kā pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta, un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Ārkārtējo situāciju medicīnā izsludina gadījumos, ja tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst esošajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam.

Sīkāka informācija izsludināto ārkārtas situāciju medicīnā tiks sniegta īpaši sasauktā preses konferencē ceturtdien plkst.13 Tajā piedalīsies veselības ministrs Pavļuts, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis, profesors Haralds Plaudis un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Iekļūšanai ārstniecības iestādēs ikvienam apmeklētājam būs jāveic Covid-19 "ātrais tests"

LETA, 26.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, iekļūšanai ārstniecības iestādēs ikvienam apmeklētājam turpmāk būs jāveic Covid-19 "ātrais antigēnu tests", paredz Veselības ministrijas (VM) informatīvais ziņojums, kuru šodien atbalstīja valdība.

Šādu sistēmu plānots ieviest no 1.novembra un īstenot visu ārkārtējās situācijas laiku - līdz 2022.gada 11.janvārim.

VM paredz, ka straujā Covid-19 izplatība, visticamāk, tuvākajā laikā sekundāri skars arī ārstniecības iestādes, un vēl vairāk ierobežota veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana var radīt negatīvas sekas nākotnē, tai skaitā palielināt potenciāli novēršamo nāves gadījumu skaitu no neinfekciju slimībām.

Ministrija uzskata, ka ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk ieviest papildu epidemioloģiskās drošības prasības ārstniecības iestādēs - ieviešot visu apmeklētāju izmeklēšanu uz Covid-19.

VM atzīmē, ka ir ierobežots ārstniecības personu skaits, kas jau ilgstoši veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai ir nepietiekams, tādējādi ir būtiski samazināt saslimušo vai mājas karantīnā esošo ārstniecības personu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši pašreizējām prognozēm, vakcinācija pret Covid-19 Latvijā varētu sākties 28.decembrī, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Ņemot vērā, ka tiek plānots pirmās vakcīnas pret Covid-19 saņemt jau līdz gada beigām, 28.decembrī Latvijā sāks darboties desmit vakcinācijas pret Covid-19 kabineti. Tajos vakcīnu varēs saņemt ārstniecības personāls, kas strādā ar Covid-19 pacientiem un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieki.

Ja Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ieteiks reģistrēt "BioNTech un Pfizer" izstrādāto vakcīnu pirmdien, 21.decembrī, tad dažu dienu laikā Eiropas Komisija (EK) lemtu par reģistrācijas apliecības piešķiršanu, kas ir derīga visās Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs. Pēc tam vakcīnu var sākt nogādāt vienlaikus uz visām ES valstīm, tostarp Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos tiks sākta brīvprātīga ārstniecības personu vakcinēšana pret Covid-19, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).

Pirmais cilvēks Latvijā farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" ražoto vakcīnu "Comirnaty" saņems plkst.10 Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Gaiļezers".

RAKUS preses sekretāre Ilga Namniece aģentūrai LETA pavēstīja, ka ik stundu paredzēts potēt piecus cilvēkus, un vakcinācijas kabinets dienā strādās astoņas stundas. Stunda vai divas dienā būs atvēlēta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku vakcinēšanai. "Darbinieku saraksti divām pirmajām dienām jau ir gatavi," atzina RAKUS pārstāve.

Vakcinācija pret Covid-19 notiks desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos. Slimnīcas, kurās šodien tiks sākta vakcinācija, ir RAKUS, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca un Vidzemes slimnīca. Nākotnē, iespējams, tiks izveidoti vēl citi vakcinācijas kabineti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuluāros kā iespējamie kandidāti uz veselības ministra amatu tiek minēti "Attīstībai"/"Par!" (AP) Saeimas deputāti Andris Skride, Daniels Pavļuts un Ilmārs Dūrītis, taču politiskajā spēkā par šo jautājumu vēl tiks spriests.

Pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) paziņojuma par neuzticības izteikšanu pašreizējai veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) otrdienas vakarā notika viņas pārstāvētās partijas "Kustība ""Par!"" valdes sēde. Kā pastāstīja AP Saeimas deputāte Vita Anda Tērauda, šajā sēdē gan iespējamie veselības ministra amata kandidāti netika apspriesti.

"Politiskais spēks tuvākajā laikā sanāks uz sēdi, lai spriestu par iespējamajiem kandidātiem," sacīja Tērauda.

Tikmēr pašreizējā veselības ministre, AP valdes locekle Viņķele otrdienas vakarā Latvijas Televīzijai sacīja, ka politiskajam spēkam ir "jaudīgs kandidāts" uz veselības ministra amatu. Kandidāta vārdu gan politiķe neatklāja, taču norādīja, ka tas turpinās iesākto darbu un kursu, pieņemot zinātniskos apsvērumos un pierādījumos balstītus lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes infrastruktūrai no Eiropas Savienības (ES) fondiem ir pieejami 43 miljoni eiro, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA).

CFLA izsludinājusi ES fondu projektu atlasi, kur Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) infrastruktūrā no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) paredzētas investīcijas 43 miljonu eiro apmērā.

Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai pieejams 23,51 miljons eiro no ERAF, ko plānots investēt Latvijas Onkoloģijas centra infrastruktūrā. NMPD - 13,94 miljoni eiro no ERAF paredzēti operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu autoparka atjaunošanai. Savukārt Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra multifunkcionāla ambulatorā centra izveidē paredzēts ieguldīt 5,59 miljonus eiro no ERAF.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Statistika par 2021. gadā un 2022. gadā publiskajā sektorā izsludinātajiem iepirkumiem skaidri parāda, ka pietiek ar vienu tehniski novecojušu parametru, lai par konkursa uzvarētāju kļūtu viens no trīs iespējamajiem kandidātiem. Proti, ja konkursa nolikumā kā kritērijs minēts bāzes staciju skaits vai klientu apkalpošanas nodaļu skaits, mobilie operatori Tele2 un Bite var iepirkumā nestartēt.

Nepiedalās iepirkumos

Dienas Biznesa uzmanību raisīja mobilo sakaru operatora Tele2 pēdējais paziņojums par atteikšanos piedalīties Veselības ministrijas izsludinātajā iepirkumā par mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanu ministrijai un tās padotības iestādēm. Jau iepriekš žurnālā publicējām interviju ar Bite Latvija ģenerāldirektoru Arūnu Mickēviču, kurā viņš asi kritizēja Latvijas publiskā sektora mobilo skaru iepirkumus, uzsverot, ka bāzes staciju skaitam un klātienes klientu apkalpošanas nodaļu skaitam mūsdienās nav praktiskas nozīmes.

Drīzāk nozīme ir staciju tehniskajiem parametriem un pārklājuma nodrošinājumam, kā arī pakalpojuma sniedzēja spējai reaģēt uz klientu vajadzībām, ko iespējams darīt arī attālināti. Tele2 pēdējais paziņojums par Veselības ministrijas iepirkumu ir tieši par to pašu problēmu, un galvenā norāde ir, ka pats iepirkums ir tendenciozs, gluži tāpat kā virkne citu pēdējo gadu laikā un iepriekš. Kas ir mainījies pēdējā laikā? Konkurences padome ir nosūtījusi valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām metodisko materiālu, kuru pildot šāda ķeza nerastos. Īsumā - to nepilda!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 4.martā lēma no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Veselības ministrijai finansējumu 23 491 271 eiro apmērā.

No šīs summas 21 735 572 eiro nepieciešami, lai mediķiem kompensētu piemaksu apmaksas laika periodā no 2020.gada 1.novembra līdz 31.decembrim, savukārt atlikušie 1 755 699 eiro nepieciešami, lai nodrošinātu atvaļinājuma rezerves uzkrājumu, atbilstoši aprēķinātajai piemaksu summai. Tādējādi tiks kompensētas izmaksātās piemaksas atbildīgo institūciju ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos sabiedrības veselības apdraudējuma situācijā.

Kopumā no 21 735 572 eiro Nacionālajam veselības dienestam tiek piešķirti līdzekļi 18 093 162 eiro apmērā, lai veiktu samaksu stacionārajām ārstniecības iestādēm - 8 940 239 eiro apmērā, ambulatorajām ārstniecības iestādēm - 3 874 eiro apmērā, ģimenes ārstu praksēm - 8 430 483 eiro apmērā, aptiekām - 649 585 eiro apmērā un Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem - 68 981 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Piešķir 41,3 miljonus eiro ārkārtas situācijas novēršanai veselības aprūpē

LETA, 05.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien nolēma piešķirt papildu 41,3 miljonus eiro, lai veselības nozarē nodrošinātu pakalpojumu pieejamību un nepārtrauktību, paredz valdībā šodien skatītais "Informatīvais ziņojums par ārkārtas situācijas novēršanu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā".

Kā norāda Veselības ministrija (VM), 2022. un 2023.gadā ir pieaudzis pacientu skaits, kuri ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādēm tika nogādāti slimnīcā. Turklāt ir mainījusies proporcija - klīniskās universitātes slimnīcās pieaug pacientu skaits, kuri paši ierodas uzņemšanas nodaļā - vidēji katru mēnesi 60% pacientu tiek nogādāti ar NMPD un 40% ierodas paši, kas liecina par ambulatoro pakalpojumu nepieejamību.

Tāpat šobrīd atsevišķos pakalpojumu veidos gaidīšanas rindas garums pārsniedz vairākus mēnešus, lai saņemtu diagnosticējošos izmeklējumus. Piemēram, lai saņemtu kodolmagnētisko rezonansi, gaidīšanas laiks vidēji ir 173 darba dienas, uz ultrasonogrāfiju - 115, bet uz doplerogrāfiju - 114 darba dienas. Garākās gaidīšanas rindas uz speciālistu konsultācijām ir gastroentroloģijā - 124 darba dienas, endokrinoloģijā - 115 darba dienas un hemotoloģijā - 104 darba dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10. aprīlī norisinājās izdevniecības “Dienas Bizness” rīkotā konference, kurā jautājumi par valsts gatavību iespējamām krīzēm tika uzdoti no Latvijas iedzīvotāju skatupunkta - kā pasargāt sevi un savus tuvākos.

Īpašu uzmanību bija jautājumiem par:

  • aptieku izvietojumu reģionos kā zāļu pieejamības nodrošinājumu,
  • zāļu ražošanu un apgādi kā veselības drošības garantu,
  • veselības nozares kritisko infrastruktūru.

Šobrīd Latvijas ražotāji veido vien 6% no kopējā Latvijas medikamentu tirgus. No ES noteikto kritiski svarīgo zāļu saraksta uz vietas Latvijā tiek saražoti aptuveni 20% no tajā minētajiem medikamentiem. Aizvien biežāk tiek diskutēts par to, cik gatava ir veselības nozares kritiskā infrastruktūra, īpaši attiecībā uz zāļu pieejamību reģionos plaša mēroga krīzēs. Kādu mācību mums Covid-19 pandēmija un Krievijas nepamatotais plaša mēroga iebrukums Ukrainā ir devis, un ko varam darīt, lai turpmāko iespējamo krīžu gadījumā mēs būtu labāk sagatavoti?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liene Cipule, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore 2024. gada 10. aprīlī notikušajā konferencē “Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde” dalījās ar atziņām, kuras gūtas laikā, kad pasauli skāra Covid-19 pandēmija, vienlaikus aicinot no gūtās pieredzes mācīties jau šodien un gatavību krīzēm uztvert kā nepārtrauktu procesu mūsu visu un katra paša drošības stiprināšanai.

Liene Cipule, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore:

Kad kāds uzdod jautājumu, cik gatavi mēs esam iespējamam militāram apdraudējumam, vienmēr ir vēlme atbildēt, ka mēs esam gatavi, taču gatavība nekad nav galapunkts, tas ir process, kuram ir neskaitāmas dimensijas.Nosaucot tikai dažas no šīm dimensijām – tā ir psihoemocionālā gatavība, gatavība vadīt riskus, gatavība strādāt ar personālu, kā arī sabiedrību.Kas ir tie jautājumi, par kuriem mums šodien noteikti būtu jārunā?

Ikdienas rutīnā mums ir pietiekami daudz resursu, lai sniegtu palīdzību pietiekamam skaitam cilvēku. Mēs vienmēr zinām un varam prognozēt, kam mums ir jābūt gataviem, cik mūsu rīcībā ir jābūt medikamentiem, resursiem, līdzekļiem, ierīcēm utt., lai konkrētu cietušo skaitu glābtu, sniegtu viņiem veselības aprūpes pakalpojumus, nodrošinātu medikamentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko nedēļu laikā tiks izveidotas speciālas Covid-19 slimniekiem paredzētas slimnīcas, tomēr sākumā ir jāsaprot, vai šīm ārstniecības iestādēm ir piemērota infrastruktūra, diagnostikas iespējas un cilvēkresursi, medijiem pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre un Valsts operatīvās medicīniskā komisijas priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško.

"Tad, kad mēs būsim raduši apstiprinājumu, ka tur viss šis ir pieejams, tad būs konkrētas slimnīcas - tā saucamās Covid-19 slimnīcas," atklāja komisijas priekšsēdētājā, un piebilda, ka patlaban visas slimnīcas, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, veido Covid-19 nodaļas, bet nākamais solis būtu veidot atsevišķas slimnīcas.

Patlaban norit sarunas starp Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) un izvēlētajām slimnīcām. "Mēs runājam par tuvākajām nedēļām jebkurā gadījumā, bet mums ir jābūt pilnīgi pārliecinātiem, ka šīs slimnīcas ir gatavas uzņemt pacientus," skaidroja valsts sekretāre, norādot, ka jau patlaban konkrētās ārstniecības iestādes ir mutiski apliecinājušas savu gatavību NMPD.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Tele2 medicīnas darbiniekiem trīs mēnešus nodrošinās bezmaksas mobilos sakarus

Db.lv, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators “Tele2” medicīnas darbiniekiem, kas ir uzņēmuma klienti un strādā slimnīcās, Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestā (NMPD) un ģimenes ārstu praksēs, trīs mēnešu garumā nodrošinās bezmaksas mobilo sakaru pakalpojumus.

Šāds lēmums pieņemts, lai pēc iespējas atvieglotu to medicīnas darbinieku ikdienu, kuriem šobrīd ir vislielākā un smagākā slodze Covid-19 izraisītās pandēmijas dēļ.

Lai varētu saņemt bezmaksas mobilo sakaru pakalpojumus, ārstniecības iestādēs (slimnīcās, NMPD un ģimenes ārstu praksēs) strādājošajiem ir jādodas uz mājas lapu un jāaizpilda tur esošā anketa. “Tele2” no savas puses jau ir informējis tos medicīnas jomas darbiniekus, kuriem aizvadītajā gadā uzņēmums uz trim mēnešiem pieslēdza bezmaksas sakarus, lai palīdzētu Covid-19 laikā.

“Diemžēl esam nonākuši situācijā, kad milzīga slodze gulstas uz ārstniecības iestādēs strādājošajiem. Bezmaksas mobilo sakaru pakalpojumi trīs mēnešu garumā ir mazākais, ko varam darīt, lai šajā situācijā atbalstītu tos medicīnas jomas darbiniekus, kuri šobrīd iznes smagāko nastu Covid-19 izraisītās pandēmijas seku novēršanai,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “Aicinu ikvienu būt atbildīgam un iecietīgam šajā laikā, kā arī uzticēties mediķiem un viņu rekomendācijām.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Svarīgi zināt, kāda profila speciālistus plānots iesaistīt mobilizācijā

LETA, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mediķu mobilizācijas jautājumā "Veselības centram 4" (VC4) kā daudzprofilu veselības aprūpes iestādei ir svarīgi zināt, tieši kāda profila speciālistus un ārstniecības personālu plānots iesaistīt, uzsvēra VC4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Viņš izteica šaubas, vai šā brīža situācijā būs lietderīgi mobilizēt ginekologus, traumatologus ortopēdus vai līdzīgus speciālistus.

Tāpat, pēc Rēvalda teiktā, jābūt skaidram juridiskajam ietvaram, kā šī mobilizācija tiek īstenota.

"Mēs saskatām šādu scenāriju: darbiniekus, par kuriem puses ir vienojušās, privātā ārstniecības iestāde pārceļ darbam publiskās piederības - valsts vai pašvaldību - slimnīcā. Vienlaicīgi tiek saglabātas darba attiecības starp privāto ārstniecības iestādi un pārcelto darbinieku, tai skaitā arī atalgojuma sadaļa - mainās tikai darba pienākumu veikšanas vieta. Savukārt Nacionālais veselības dienests vai slimnīca kompensē privātajam uzņēmumam mobilizētā personāla darba algu izmaksas," VC4 redzējumu skaidroja Rēvalds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) ārstu speciālistu brigādēm iegādātas divas jaunas, speciāli aprīkotas automašīnas.

Īpaši sarežģītās situācijās palīgā ar tām dosies abas Rīgā izvietotās speciālās brigādes, kurām izsaukumu intensitāte ir vislielākā un kuras pie pacientiem dodas ne tikai galvaspilsētā, bet bieži vien uz novadiem līdz pat 100 kilometru attālumā no Rīgas un nepieciešamības gadījumā arī vēl tālāk.

Ārsta speciālista brigādes ir viens no dienesta īpašajiem resursiem. Uz izsaukumiem tajās dodas pieredzējis reanimatologs anesteziologs vai neatliekamās medicīnas ārsts kopā ar ārsta palīgu, kurš vienlaikus ir arī autovadītājs. Šo brigādi nevar izsaukt pats pacients. To piesaista mediķi, kuri jau strādā izsaukuma vietā, vai to uz notikuma vietu nosūta dispečercentrs, ja ir noticis negadījums ar daudz cietušajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības veselības aprūpes nozare, kas ieņem būtisku lomu Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgā attīstībā, pieprasot nedalītu vietu valsts prioritāšu saraksta augšgalā, jau ilgstoši saskaras ar izaicinājumiem, ko pamatā veido nepietiekamais valsts finansējums nozarei, kā arī ierobežotie cilvēkresursi un, likumsakarīgi, veselības aprūpes pakalpojumu (ne)pieejamība plašai sabiedrībai.

Skaidrs, ka veselības aprūpes pakalpojumi, mainoties vispārējai valsts ekonomiskajai situācijai, ik gadu kļūst aizvien dārgāki, kā jebkurā nozarē, un ar to jārēķinās. Problēmas, riskus un to (iespējamās) sekas ik dienas apliecina nozares skaudrā statistika, lai kādā virzienā mēs to skatītu – nodarbināto skaita sarukums nozarē, pacientu rindas pēc noteiktiem veselības aprūpes pakalpojumiem, zāļu, tostarp kompensējamo medikamentu pieejamība, un diemžēl arī mirstības rādītāji valstī. Un ne tikai.

Valsts finansējuma apjoms nozarei ir nepietiekams, iespējas to palielināt – ierobežotas. Valsts noteiktās prioritātes – neskaidras, jo visi sektori ir savstarpēji saistīti un vienlīdz svarīgi. Ir jāsaprot, ko var un ko nevar atļauties, un pēc noteiktā arī vadīties. Ar ko sākt?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10.aprīlī norisinājās izdevniecības Dienas Bizness rīkotā konference Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde. Konferences mērķis bija iezīmēt veselības aprūpes vietu zem drošības lietussarga, akcentējot nepieciešamību Latvijas sabiedrībai justies stabili un pasargāti veselības aprūpes un medikamentu pieejamības ziņā gan dažādu iespējamu krīžu apstākļos, gan ikdienā.

Klātesošie eksperti un amatpersonas uzsvēra, ka veselība noteikti ir viens no sabiedrības drošības aspektiem un pret to tā arī jāizturas, jo mēs varam būt tik spēcīgi un pasargāti, cik pasargāts ir katrs no mūsu valsts attālāko rajonu iedzīvotājiem.

Konferencei iepriekš bija reģistrējušies vairāk nekā 300 veselības aprūpes un farmācijas iestāžu un uzņēmumu vadītāji un vadošie darbinieki, par valsts drošību atbildīgo institūciju darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji un sabiedrības viedokļu līderi, kuri pasākumā piedalījās gan klātienē, gan attālināti. Līdz šim konferenci straumējuši aptuveni 1000 skatītāju.

Konferenci Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde atklāja ekonomikas ministrs Viktors Valainis, uzsverot, ka viena no ministrijas prioritātēm ir līdz šī gada beigām kopā ar Veselības ministriju izstrādāt stratēģiju zāļu rezervju nodrošināšanai iespējamai X stundai, paredzēts arī atbalsts vietējo farmācijas uzņēmumu pārorientēšanai uz Rietumvalstu tirgiem līdzšinējās biznesa sadarbības ar Krieviju vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā 8.augustā ienāks Vācijas tūrisma aģentūras un kruīzu kuģu operatora Phoenix Reisen kuģis MV Artania, kas būs pirmais kruīza kuģis pēc teju pusotra gada pārtraukuma, ko izraisījusi globālā Covid-19 pandēmija.

MV Artania ar ~ 560 pasažieriem uz klāja Rīgā ieradīsies no Tallinas ostas un kruīza laikā plāno apmeklēt vēl vairākas Baltijas jūras pilsētas, to starpā Kopenhāgenu, Stokholmu, Helsinkus, Tallinu, Gdaņsku un Ķīli u.c.

Visi kuģa pasažieri ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19.

Uz kuģa, kas jūras kruīzu uzsāka 30. jūlijā Brēmerhāfenē, atrodas pasažieri no 8 valstīm, visvairāk no Vācijas, bet arī Austrijas, Beļģijas, Vācijas, Itālijas, Nīderlandes, Šveices un Čehijas.

Rūpējoties par drošības standartiem Covid-19 vīrusa izplatības risku mazināšanai, kas ļautu pakāpeniski atsākt kruīza kuģu ienācienus Rīgas ostā, Rīgas brīvostas pārvalde sadarbībā Latvijas Valsts robežsardzi, NMPD un SPKC ir izstrādājusi “Vadības plānu Covid-19 vīrusa izplatības riska mazināšanai”, kas turpmāk būs jāievēro visiem Rīgā ienākošajiem kruīza kuģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru