Valērija Maligina meitas Irina Maligina un Nika Saveļjeva, kā arī «Olainfarm» lielākā akcionāra «Olmafarm» valdes loceklis Pēteris Rubenis ir vērsušies Rīgas apgabaltiesā ar sūdzību par zvērinātas notāres Līgas Eglītes rīcību, prettiesiski sagatavojot apliecinājumus līdzmantinieku parakstītiem dokumentiem, kas iesniegti Uzņēmumu reģistrā.

«Zvērināta notāre Līga Eglīte šajā gadījumā ir rīkojusies vai nu neprofesionāli, nepārbaudot informāciju, ko apstiprina, vai arī apzināti radījusi prettiesiskus apliecinājumus. Pirmkārt, nekad nav ticis iecelts «Olmafarm» dalībnieku kopīgais pārstāvis, jo attiecīgu lēmumu ir parakstījuši nevis visi līdzmantinieki, kā to pieprasa Komerclikums, bet gan tikai divi no tiem. Turklāt apliecinājumos ir nepatiesi norādīta informācija, ka 2018. gada nogalē zvērinātas notāres Līgas Eglītes klātbūtnē tika pieņemts «Olmafarm» kopīpašnieku lēmums,» skaidro «Olainfarm» lielākā akcionāra «Olmafarm» valdes loceklis Pēteris Rubenis.

L. Eglīte šā gada 13. jūnijā ir apliecinājusi parakstus nedalītā mantojuma pārvaldnieka / kopīgā pārstāvja lēmumam, «Olmafarm» statūtiem, kas izteikti jaunā redakcijā, un «Olmafarm» dalībnieku jaunā reģistra nodalījumam. Sūdzības iesniedzēji norāda, ka, šādi rīkojoties, notāre ir pārkāpusi Notariāta likumu, jo, apliecinot parakstu īstumu uz dokumentiem, nav pienācīgā un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pārliecinājusies par parakstītājpersonu tiesībām parakstīt dokumentus «Olmafarm» dalībnieku vārdā. Turklāt visi minētie dokumenti ar attiecīgajiem notāres apliecinājumiem tajā pašā dienā tikuši iesniegti Uzņēmumu reģistrā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) saņēmis a/s Olainfarm sūdzību, kurā tiek lūgts ierosināt disciplinārlietu pret Rīgas apgabaltiesas zvērinātu tiesu izpildītāju Aināru Šustu par viņa iespējamajiem pārkāpumiem notariālo izpildu aktu izpildes procesā, kas saistīti ar bijušo Olainfarm padomes locekļu Haralda Velmera un Kārļa Krastiņa pretenzijām pret Olainfarm par atlaišanas kompensāciju izmaksu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Vienlaikus sūdzībā tiek lūgts uz disciplinārlietas izskatīšanas laiku atstādināt A. Šustu no amata darbību veikšanas, kā arī piemērot disciplinārsodu.

J. Bordāna padomnieks Andris Vitenburgs Dienai norāda: «Lai izvērtētu iesniegumā norādītos apstākļus, saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumu no zvērināta tiesu izpildītāja ir pieprasīta rakstveida informācija un izpildu lietas materiāli. Pēc visu materiālu un informācijas saņemšanas tiek izvērtēti iesniegumā norādītie apstākļi, un tad tiek lemts par turpmāko rīcību saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumā noteikto attiecībā uz zvērinātu tiesu izpildītāju disciplināro atbildību.»

Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka strīda pamatā ir zvērinātas notāres Kristīnes Kreiles 2021. gada 2. septembrī izdoti notariālie izpildu akti par 132 416,02 eiro piedziņu par labu H. Velmeram un 132 414,30 eiro piedziņu par labu K. Krastiņam. Šo summu pamatā ir atbrīvoto padomes locekļu kompensācijas pieprasījums 12 mēnešu fiksētās atlīdzības apjomā. Uzņēmuma padomi, kurā darbojās arī H. Velmers un K. Krastiņš, apstiprināja 2019. gada 1. aprīļa akcionāru sapulcē, tās pilnvaras nosakot uz pieciem gadiem. Taču šogad 17. jūnija Olainfarm akcionāru sapulcē tika nolemts iepriekšējo padomi atlaist un ievēlēt jaunu.

Tieslietu ministra pienākumu izpildītājs Guntis Belēvičs nolēmis atcelt no amata zvērinātu tiesu izpildītāju Ritu Granti, informē Tieslietu ministrija.

Zvērinātai tiesu izpildītājai tika piemērots bargākais sods – atcelšana no amata, ņemot vērā izdarītos pārkāpumus, kas saistīti ar kaitējuma nodarīšanu valsts un privātpersonu interesēm, kā arī zvērinātu tiesu izpildītāju institūta prestižam.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs jau šī gada 8.aprīlī ierosināja disciplinārlietu pret Ritu Granti, ko Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisija skatīja 16.aprīļa sēdē. Komisija konstatēja vairākus zvērinātas tiesu izpildītājas pieļautos pārkāpumus, tostarp visu Vidzemes apgabaltiesas iecirkņa Nr.96 lietvedībā esošo izpildu lietu nenodošanu, vairāku izpildu lietu bez tiesiska pamatojuma pārsūtīšanu citam zvērinātas tiesu izpildītājas iecirknim, kā arī izpildu lietvedības izbeigšanu bez izpildes (kaut arī netika segts parāds Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai) un citus.

Lai sakārtotu taksometru nozari, Ministru Kabinets (MK) otrdien, 27. augustā, atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) virzītos noteikumus, ar mērķi izskaust negodīgu attieksmi pret pasažieriem un ieviest skaidrus brauciena maksas noteikšanas principus, informē ministrijā.

Jaunie noteikumi, kas stāsies spēkā šī gada 1. septembrī, paredz, ka taksometra pakalpojumus ar ierobežotu piekļuvi publiski pieejamā teritorijā (autoostā, dzelzceļa stacijā, lidostā un ostā) varēs sniegt pārvadātājs, kas nodrošinās pakalpojuma piedāvājumu visā objekta darba (diennakts) laikā, apkalpojot personas ar invaliditāti, kā arī spējot nodrošināt taksometrus arī ar 6-9 sēdvietām, to skaitā bērnu sēdeklīšiem. Noteikts ierobežojums autotransporta līdzekļa vecumam – tas nedrīkst pārsniegt 5 gadus.

Noteikumi striktāk regulēs prasības taksometru tarifu norādē un pakalpojumu sniegšanas kārtību pie starptautiskās lidostas «Rīga», kā arī speciālās licences kartītes saņemšanas nosacījumus pārvadātājiem. Speciālās licences kartītes izsniegs Rīgas plānošanas reģions, un tās būs derīgas komercdarbībai arī visā pārējā plānošanas reģiona teritorijā. Rīgas plānošanas reģions pārbaudīs pārvadātāja un tā autotransporta līdzekļu atbilstību likumā noteiktajām prasībām. Šīs speciālās licences kartītes varēs anulēt, ja pārvadātājs nepildīs «Autopārvadājumu likumā» noteiktās prasības, kas ir jāpilda lidostas «Rīga» teritorijā.

Šodien, 29.novembrī, Rīgas notāre Inese Jaunzeme atklājusi mēģinājumu veikt krāpnieciskas darbības ar personai nepiederošu pasi, Db.lv informēja Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča.

Divas personas ieradušās pie notāres, lai noformētu paraksta īstuma apliecinājumu uz pasta kastītēm, kas sniegtu tiesības saņemt pasta sūtījumus.

Notārei radās aizdomas, ka viena no personām neatbilst pasē redzamajam cilvēkam, tādēļ, lai precizētu informāciju, veica datu pārbaudi valsts informācijas sistēmās. Vienā no reģistriem bija iekļauta notāram uzrādītā pase.

Abas personas no notikuma vietas aizbēga, savukārt notāre informēja Rīgas Centra rajona policiju par konstatētajiem faktiem. Ir uzsākta izmeklēšana.

„Šis gadījums vēlreiz apliecina to, cik būtiski ir informēt atbildīgās valsts iestādes par dokumentu nozaudēšanu, zādzību, bojājumu. Informācija nonāk valsts nozīmes datu bāzēs. Pirms darījumu veikšanas zvērināti notāri pārliecinās par ziņu patiesumu. Šādi ir iespējams pasargāt sevi un citus no negodprātīgu cilvēku prettiesiskām darbībām,” sacīja Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Ilze Pilsētniece.

31. janvārī Notāru dienu ietvaros tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš kā klients dosies pie notāres Sandras Jakušenokas, Db.lv informēja Tieslietu ministrija.

Ministrs lūgs notāri sniegt kādu no notāru piedāvātajiem pakalpojumiem - apliecināt dokumenta vai darījuma patiesumu, piešķirt darījumam publisku ticamību, taisīt notariālu aktu, apliecinājumu, pieņemt glabājumā naudu, vērtspapīrus un dokumentus, vest mantojuma lietas. Pēcāk G.Bērziņš notāres sniegtos pakalpojumus novērtēs, aizpildot anketu.

Notāru dienas ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes aizsākta tradīcija, kas tiek organizēta arī šogad. Notāru dienu laikā 47 notāru biroji visā Latvijā interesentiem bez maksas sniegs juridiskās konsultācijas. Šā gada Notāru dienu tēma ir dāvinājums, uztura līgums un testaments.

Lai noteiktu atsaucīgāko, zinošāko un klientiem draudzīgāko notāru, izveidota klientu komanda, kuri līdz 9. februārim viesosies notāru birojos un ar īpašu anketu palīdzību noteiks visatbilstošākos kandidātus balvas Gada notārs saņemšanai.

http://www.db.lv/images/article/2008/09/18/63d9fb8d-987b-4a82-83ce-0495275eada8.jpg

KNAB pārbaudīs AndrējevuKNAB šā gada plānos paredzēts pārbaudīt visu SPRK amatpersonu, tostarp arī V. Andrējevas ienākumu deklarācijas, Db uzzināja no biroja pārstāvja Andra Vitenburga. Šīs plānveida pārbaudes ietvaros KNAB sola ņemt vērā arī informāciju, uz kuru savā iesniegumā KNAB norādījis žurnālists Lato Lapsa.

"No V. Andrējevas iesniegtajām valsts amatpersonas deklarācijām izriet, ka vismaz divus gadus pēc kārtas viņa uz īpatniem noteikumiem, kas neatbilst Latvijas kredītiestāžu un uzņēmumu ierastajai praksei, veikusi aizņēmumus par ievērojamām summām, kuras, kā izriet no deklarācijām, tērējusi patēriņam vai līdzīgām vajadzībām. Tā par 2006. gadu no V. Andrējevas deklarācijas izriet, ka gada laikā amatpersona nopelnījusi aptuveni 48 tūkst. Ls, bet iztērējusi apmēram 91 tūkst. Ls, publiski nenosauktiem aizdevējiem parādā esot aptuveni 67 tūkst. Ls. Savukārt 2007. gada laikā, kā rāda mani aprēķini, V. Andrējeva oficiāli nopelnījusi jau 75 tūkst. Ls, bet viņas parādsaistības pieaugušas vēl par 41 tūkst. Ls un sasniegušas vairāk nekā 108 tūkst. Ls. Vienlaikus V. Andrējeva nav deklarējusi faktiski nekādus darījumus par iztērētajām summām vai iegādātus un kredītiestādēs ieķīlātus īpašumus. Tas liek izdarīt secinājumu, ka iespaidīgie līdzekļi, visticamākais, iztērēti patēriņam vai līdzīgām vajadzībām, savukārt aizdevumi gūti no trešajām personām, kas aizdomīgi, pretēji vispārpieņemtajai praksei tos acīmredzot izsniegušas, nepieprasot ieķīlāt kādu kustamu vai nekustamu mantu," teikts iesniegumā KNAB, lūdzot pārbaudīt, kā un uz kādiem nosacījumiem valsts amatpersona V. Andrējeva izdarījusi minētos aizņēmumus, vai to izdarīšanā nav saskatāmas kādas amatnozieguma pazīmes, vai amatpersona ir precīzi ievērojusi darījumu deklarēšanas normas un vai šo aizņēmumu veikšanā V. Andrējeva nav nonākusi ietekmējamā vai interešu konflikta stāvoklī vai arī izmantojusi dienesta stāvokli.

Rīgas apgabaltiesa lēmusi piedzīt no bēdīgi slavenā maksātnespējas administratora un zvērināta advokāta Haralda Velmera 90 440,02 eiro par labu kādreizējam “Olainfarm”, kā arī tiesāšanās izdevumus 12 352,85 eiro.

Lietas pamatā ir Velmera paša sev veikta kompensācijas samaksa, kuras piespiedu izmaksu H.Velmers panāca, izmantojot zvērinātas notāres Kristīnes Kreiles 2021.gada 2.septembrī izdoto notariālo izpildu aktu. Kompensāciju H.Velmers pats sev izmaksājis par akcionāru sapulces lēmumu atbrīvot viņu no padomes locekļa amata pirms termiņa, kad viņš jau bija zaudējis akcionāru vairākuma uzticību, rīkojoties pretēji sabiedrības un akcionāru interesēm.

Tagad Rīgas apgabaltiesa nospriedusi, ka H.Velmers nepamatoti pieprasījis kompensāciju 132 416,02 eiro apmērā par atbrīvošanu no amata un attiecīgi H.Velmeram būs jāatmaksā uzņēmumam viņam izmaksātā kompensācija, kā arī jāsedz tiesāšanās izdevumi.

Valmieras pilsētas pašvaldības dome 11.aprīļa ārkārtas sēdē nolēma pirkt trīs funkcionāli saistītus nekustamos īpašumus Rūpniecības ielā 1 Valmierā par zvērinātas tiesu izpildītājas piedāvāto cenu 522 000 eiro, informē pašvaldībā.

Īpašums Rūpniecības ielā 1 ir bijušā Valmieras gaļas kombināta teritorija, kurā ilgstoši netiek veikta saimnieciskā darbība. Pašvaldība īpašumu iegādājas, lai sekmētu saimniecisko darbību tās teritorijā un rūpētos par jaunu darbavietu radīšanu. Pirkumu un ar to saistītos valsts budžeta maksājumus paredzēts finansēt no Pašvaldības budžeta līdzekļiem, piesaistot Valsts kases aizņēmumu.

Lēmums pieņemts, pamatojoties uz 2019.gada 23.martā pašvaldībā saņemto zvērinātas tiesu izpildītājas paziņojumu, ka SIA «Biogazenergostroy Baltic» piederošo trīs funkcionāli saistīto nekustamo īpašumu Rūpniecības ielā 1 atkārtota pirmā izsole ir atzīta par nenotikušu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 615.panta pirmo daļu paziņojumā zvērināta tiesu izpildītāja uzaicina Pašvaldību kā kreditoru paturēt sev nekustamos īpašumus Rūpniecības ielā 1 par nenotikušās izsoles sākumcenu 522 000 eiro.

Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs noraidījis Anrija Lemberga sūdzību sakarā ar lieguma uzlikšanu viņam piederošajām kapitāldaļām un akcijām, sagaidāma tiesāšanās, pirmdien informē laikraksts Dienas bizness.

«Jā, esmu saņēmis zvērinātas tiesu izpildītājas Dzintras Šubrovskas vēstuli, izvērtējis visus aspektus un pieņēmis lēmumu noraidīt Anrija Lemberga sūdzību,» sarunā ar DB atzīst Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Viņš norāda, ka Uzņēmumu reģistrs nevar vērtēt zvērinātas tiesu izpildītājas, nedz arī tiesas lēmums, tos interpretēt. «Uzņēmumu reģistrs ir reģistrs, kurš pēc normatīvajos aktos noteiktās procedūras un pēc atbilstošu kompetentu iestāžu un personu lūguma reģistrē attiecīgus apgrūtinājumus, liegumus,» skaidro R. Balodis. Viņš uzsver, ka nav tiesīgs izvērtēt, kam pieder kapitāldaļas vai akcijas, kurām tiesas izpildītājs lūdzis uzlikt liegumu. Vēl vairāk, tiesu izpildītājs ir norādījis, ka Anrijam Lembergam ir tieša vai netieša vara rīkoties ar minētajiem īpašumiem - kapitāldaļām un akcijām.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs nosūtījis Ģenerālprokuratūrai 2006.gada 10.oktobrī uzsākto divu kriminālprocesu materiālus, ierosinot saukt pie kriminālatbildības divas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses par kukuļņemšanu un vēl trīs personas - par kukuļdošanu, Db.lv informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Pret Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju Irēnu Poļikarpovu un Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi Beatrisi Tāleri viena kriminālprocesa ietvaros iegūtie pierādījumi dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka viena no tiesnesēm, izmantojot savu dienesta stāvokli, ir vairākkārt apzināti prettiesiski pieņēmusi materiālas vērtības un mantiska rakstura labumus par labvēlīgu lēmumu pieņemšanu kukuļdevēju interesēs.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka 2006.gada septembra sākumā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese no zvērinātas tiesu izpildītājas pieņēmusi dokumentu mapi - pieteikumu par prasības nodrošinājumu pirms prasības celšanas, kā arī aploksni ar naudu. Trīs dienas vēlāk tiesnese izskatīja minēto pieteikumu un pieņēma iesniedzējam labvēlīgu lēmumu, apmierinot šo pieteikumu.

Pēc zemes cenas straujā lēciena Rīgas tuvumā esošajai Sabiedrībai Mārupe nācies saskarties ar mēģinājumiem iegūt sabiedrības kapitāldaļas. Modris Spuģis, SIA Sabiedrība Mārupe valdes priekšsēdētājs, Db pastāstīja, ka pastiprināta interese par saimniecības pamatkapitālu radusies līdz ar zemes cenas straujo kāpumu. Patlaban pēc Latio datiem lauksaimniecības zemes cenas Mārupes pagastā ir ap 5000 Ls/ha.

Ja, piemēram, izsniegta atļauja mazstāvu komercapbūvei 1200 m2 lielam zemesgabalam, zemes vērtība ir ap 45 eiro/m2. Sabiedrība Mārupe patlaban apsaimnieko 2648 ha, bet saimniecības īpašumā, saskaņā ar sabiedrības valdes locekļa Jāņa Bērziņa iepriekš (Db, 20.03.) teikto, ir ap 600 ha zemju.

Cenšas pierunāt

Kā informēja M. Spuģis, vispirms kāds anonīms jauneklis Jānis, apstaigājot mājas, centās pierunāt mārupiešus pārdot viņiem piederošās daudznozaru lauksaimniecības uzņēmuma kapitāldaļas. Nekāds darījums neesot sanācis, jo "kāpēc pārdot, ja viņu kopsaimniecība gadu no gada kāpina ražošanu, dod darbu gandrīz 500 cilvēkiem, turklāt sāk maksāt dividendes". Pēc M. Spuģa teiktā, vienīgi bijusī kopsaimniecības lopkope Ildze Krūmiņa ar zvērināta notāra Antas Maldupes - Krūmiņas 2006.gada 29. martā apstiprinātu pilnvaru uzticējusi rīkoties ar savām kapitāldaļām kādam Jnim Aukstaram. Jau pēc četriem mēnešiem viņa vārds uzņēmuma valdes uzmanības lokā nonācis vēlreiz. Saimniecība saņēmusi zvērinātas tiesu izpildītājas Aigas Augustovas paziņojumu, ka ar Vidzemes priekšpilsētas tiesas nolēmumu apraksta Ārijas Apolonijas Lizanderes kustamo mantu - 83 kapitāldaļas par labu parāda piedzinējam Jānim Aukstaram. Tā kā pieņemtajos sabiedrības statūtos kapitāla daļu apgrūtinājums ir aizliegts, valde savai trūkumā nonākušai pensionārei nosūtījusi vēstuli, aicinot pārdot kapitāldaļas pārējiem sabiedrības dalībniekiem par summu, kas segtu parādu un arī tiesas izdevumus, un pēc nedēļas uzņēmums naudu pārskaitījis tiesu izpildītājai. Taču Lizanderes kundze dienu pirms atceltās izsoles kopīpašuma valdei rakstiski paziņoja: "Es pati gribu izvēlēties tās personas, kurām būt parādā!" SIA saņēmusi atpakaļ pārskaitīto naudu un vēlāk arī paziņojumu, ka tagad ar parādnieces kapitāldaļu aprakstīšanu nodarbojas zvērināta tiesu izpildītāja Ligita Pētersone. Ar Ildzi Krūmiņu Db neizdevās sazināties. Zvērināta tiesu izpildītāja Aiga Augustova, atsaucoties uz Civilprocesa likumu, sacīja, ka trešajām personām informāciju par konkrēto lietu neizpaudīs.Savukārt Ā. A. Lizandere Db apliecināja, ka lēmumu, kā rīkoties ar sev piederošajām pajām, pieņēmusi patstāvīgi. Turklāt uz viņu pat savulaik esot izdarīts spiediens, lai tikai pajas nenonāktu svešās rokās.

"Ļodzās Melngaiļa krēsls un Lattelecom privatizācijas piedāvājums," tā šodien, 20.novembrī, vēsta laikraksts Diena.

Valdības vilcināšanās izlemt, vai atbalstāms Lattelecom (LT) vadības jau pavasarī sagatavotais uzņēmuma privatizācijas priekšlikums, var novest pie loģiskas šī piedāvājuma atcelšanas. Proti, kā liecina informācija, kas ir Dienas rīcībā, kuluāros tiek pieļauts, ka netiks pagarinātas LT privatizācijas priekšlikuma virzītāja, uzņēmuma valdes priekšsēža Nila Melngaiļa un vēl divu N.Melngaiļa priekšlikumu atbalstošu LT valdes locekļu Ingrīdas Rones un Valda Vancoviča pilnvaras. Oficiāli tās beidzas 17.decembrī, taču lēmums par to pagarināšanu jāpieņem ātrāk, norāda Diena.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) publiskos tikai tos pārbaudītos importētos saldumu un piena produktu zīmolus, kuriem atklās neatbilstības ar Rietumeiropā tirgotajiem produktiem, aģentūrai LETA pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Viņa norādīja, ka PVD turpina ņemt importa saldumu un piena produktu paraugus un analizēt marķējumu, lai pārbaudītu šo produktu atbilstību analoģiskiem Rietumeiropā tirgotajiem produktiem. «Dienests publiskos tos zīmolus, kuru produktiem tiks konstatētas neatbilstības,» sacīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja.

Meistere atzīmēja, ka pagaidām ir pāragri runāt arī par to, cik izmaksās paraugu izmeklēšana. Piemēram, laboratorisko izmeklējumu izmaksas pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts «Bior» («Bior») varēs aprēķināt tad, kad būs skaidrs, kādi produkti tiks testēti un uz kādiem rādītājiem testēti.

PVD pārbaudīs, vai Latvijā tirgotajiem ārvalstu produktiem ir tāds pats sastāvs kā citur ES valstīs

Veicot pārbaudi SIA Homburg Bikernieku Properties Mežciemā attīstītā tirdzniecības centra jaunbūvē, Rīgas pilsētas būvvalde atklājusi vairākas nepilnības būvobjekta dokumentācijā, informēja būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Apsekošanas brīdī būvobjektā nebija atrodams autoruzraudzības darbu žurnāls, savukārt būvdarbu žurnālā konstatētas nepilnības. Tāpat būvinspektori objektā nav atraduši nepieciešamos būvskrūvju montāžas savienojumu kvalitātes kontroles rezultātus.

Vircavs norādīja, ka ēka faktiski ir pabeigta, tāpēc attīstītājiem un būvniekiem būs jāvēršas būvvaldē ar iesniegumu par būves gatavību nodošanai ekspluatācijā. Būvvalde atkārtoti pārbaudīs ēkas konstrukcijas un lems par papildu tehniskās ekspertīzes nepieciešamību.

Septembrī Homburg grupa informēja, ka šā gada nogalē Biķernieku ielā durvis vērs jauns Maxima XX lielveikals. Jaunajā ēkā vairāk nekā 4800 kvadrātmetru platībā iecerēts Maxima XX lielveikals, bet aptuveni 700 kvadrātmetros - Super Action sadzīves preču un dažādu mājas lietu tirgotava, kā arī citas mazāka mēroga tirdzniecības vietas. Tirdzniecības centra kopējā platība - ap 7000 kvadrātmetru.

Drošības policija sāk pārbaudi par filmas Uzvaras diena – mūsu svētki saturu.

Pārbaude sākta, pamatojoties uz apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK iesnieguma, raksta Diena.

Pēc filmas satura analīzes Drošības policija lems uzsākt vai atteikt kriminālprocesa ierosināšanu.

Db.lv jau ziņoja, ka filma uzskatāma par klaji propagandiskuun neatbilstošu Latvijas kā neatkarīgas demokrātiskas valsts vērtībām, jo tā ir tapusi pamatojoties uz PSRS laika dokumentālā kino hronikām, slavinošā gaismā parādot padomju okupācijas karaspēku, bija teikts partijas paziņojumā presei.

Pēc prokuratūras lēmuma prasīt Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara (AP) izdošanu kriminālvajāšanai politiķis šodien paziņoja par atkāpšanos no parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amata un lēmumu nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

Bondars preses konferencē atkārtoti uzsvēra, ka nav vainīgs.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien atbalstīja lēmumprojektu pēc prokuratūras lūguma izdot Bondaru kriminālvajāšanai.

Par lēmumprojektu vēl būs jābalso Saeimai.

Papildināta - Saeimas komisija atbalsta Bondara izdošanu kriminālvajāšanai

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien atbalstīja lēmumprojektu pēc prokuratūras...

Kā zināms aģentūrai LETA, Bondaram tiek inkriminēts tas, ka viņš "mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu, kā arī izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm". Par šādu pārkāpumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Bondars komisijas sēdē uzturēja nostāju, ka nav vainīgs, neko nepareizi nav izdarījis un likumu neesot pārkāpis. Bondars ieskatā, prokuratūra īsteno "bezzaudējuma stratēģiju", jo politiķis neredz iespēju, ka deputāti priekšvēlēšanu laikā varētu nobalsot pret viņa izdošanu. Politiķis aicināja atbalstīt viņa izdošanu kriminālvajāšanai, lai "izgāztu prokuratūras 14.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu".

Saeimas Kārtības rullis paredz, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu komisijas ziņojuma.

Komisijas sēdē izskanēja, ka šī lieta saistīta ar Bondaru ģimenes īpašumiem un savstarpēji noslēgtajiem līgumiem. Bondars iepriekš bija izteicies, ka jautājums ir par "senu ar mani saistītu lietu".

Kā komisijā klāstīja Bondara advokāts Mārtiņš Kvēps, prokuratūra deputātu prasa izdot kriminālvajāšanai aizdomās par iespējamu viltojumu laulāto noslēgtajā līgumā par ģimenes mantas statusu.

Rīgas tiesas apgabala prokurore Madara Griķe sēdē norādīja, ka lietā figurē trīs personas - vēl vienai personai kriminālatbildība varētu tikt piemērota nedēļas laikā, bet pret trešo personu kriminālprocess varētu tikt izbeigts. Trešā persona arī var iesniegt dokumentus par tās reabilitāciju, atzīmēja prokurore.

LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka viena no kriminālprocesā iesaistītajām personām ir arī Bondara sieva Ieva.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) citēja Satversmes tiesas spriedumu, ka, Saeimai, lemjot par piekrišanu kriminālvajāšanas, jāvērtē, vai tā nav saistīta ar attiecīgā deputāta politisko darbību un vai neapdraudēs Saeimas spēju darboties.

Prokuratūras iesniegtajos dokumentos norādīts uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Prokurore uzsvēra, ka iespējamā apsūdzība un kriminālvajāšana pret Bondaru nav saistīta ar viņa politisko darbību. Viņa norādīja, ka kriminālprocess šajā lietā tika sākts jau 2018.gadā - pirms Bondars kļuva par 13.Saeimas deputātu.

Griķe norādīja, ka nav faktu, ka Bondara izdošana kaut kā veidā traucētu Saeimas darbību. Prokurore arī atzīmēja, ka lietas pierādījumu vērtēšana būs tiesas kompetence.

Izdošanas gadījumā Bondars tiktu saukts pie atbildības par pārkāpumiem laulāto vienošanās par mantas statusa noteikšanu, kas skar privāto sfēru un nav nekādā veidā saistīts ar politisko darbību, pauda Griķe. Prokurore cer, ka Saeima turpinās beidzamajos gados ievēroto praksi un neliks šķēršļus deputāta izdošanai kriminālvajāšanai.

Savukārt Bondara advokāts Kvēps apgalvoja, ka no prokurores Saeimā iesniegtajiem dokumentiem secināms, ka pēdējās aktīvās izmeklēšanas darbības veiktas 2019.gadā, bet 2020.gadā lietā saņemti vien "ļoti nenozīmīgi dokumenti". Kvēps pauda neizpratni, kāpēc, nerodoties jauniem pierādījumiem un neveicot jaunas darbības, prokuratūrai 24.maijā "radusies apjausma", ka Bondars ir jāsauc pie atbildības. Tāpat kriminālvajāšana tiekot prasīta nevis pēc tam, kad policija ir beigusi pirmstiesas izmeklēšanu, bet gan pēc tam, kad lieta ir "atņemta policijai", sacīja politiķa advokāts.

Kvēps prokurores argumentus arī nodēvēja par sadzīviskiem un atsaucās uz Eiropas Parlamenta (EP) kritērijiem, lai noteiktu, vai kriminālprocess nav aizdomīgs un, iespējams, būtu saistīts ar kādiem slēptiem politiskiem motīviem. Parasti politiskie motīvi ir aizslēpti ar citām lietām, sacīja Bondara aizstāvis.

Prokurores skatījumā, apgalvojums, ka pēdējās darbības lietā veiktas 2019.gadā, neatbilst patiesībai. Viņa uzsvēra, ka par uzraugošo prokurori šim kriminālprocesam kļuvusi pirms gada - 2021.gada 5.maijā. Uzraugošā prokurore norādīja, ka tikai pēc tam, kad lieta pirms gada nonāca viņas uzraudzībā, tika sākts izmeklēšanas darbs saistībā ar notāra darbībām.

Kvēps arī pauda neizpratni, kāpēc par tā dēvēto viltoto vienošanos jeb dokumentu nav saukta pie atbildības zvērināta notāra palīgs jeb profesionāla juriste, kura dokumenta tekstu neesot saskaņojusi ar Bondaru. Advokāts norādīja, ka EP arī vērtē, vai kriminālprocesā pret visām personām ir vienāda kriminālprocesuālā pieeja, bet pret notāres palīdzi neesot tikusi rosināta pat disciplinārlieta.

Deputāts Vitālijs Orlovs (S) vaicāja, kāpēc iepriekš netika ierosināta lieta pret notāri, kura tagad jau aizgājuši mūžībā. Griķe skaidroja, ka nevarēs komentēt izmeklēšanas darbības līdz 2021.gada maijam, bet uzsvēra, ka būtiskākie pierādījumi tika iegūti viņas veiktās izmeklēšanas laikā viena gada posmā, bet līdz tam neesot bijis zināms, ka notāri varēja saukt pie kriminālatbildības, tāpēc arī nekāds process netika sākts.

Deputāta aizstāvis skaidroja, ka parlamentārieša sievai mamma uzdāvinājusi zemi un, paņemot kredītu, Bondara dzīvesbiedre uz tās uzcēla māju. Lai Bondarei nebūtu katrā lietā jāiet līdzi Bondaram un jāstāsta, ka māja pieder viņai, ticis veikts ieraksts notāra sagatavotajā dokumentā. Savukārt prokurore norādīja, ka tika dāvināts tikai zemesgabals, bet vēlāk tas tika papildināts ar ēkām un papildus zemi. Tas, ka dokumentu noslēdz uz viena laulātā vārdu, nenozīmējot, ka tas nav uzskatāms par laulāto kopmantu, apsūdzības pozīciju skaidroja Griķe.

Kursīte-Pakule norādīja, ka, ja deputāti neatbalstītu Bondara izdošanu, tad aizdomu ēna uz politiķi kļūtu vēl smagāka. Tāpēc lietā nepieciešams paļauties uz taisnīgu tiesu, sacīja komisijas vadītāja.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, reaģējot uz prokuratūras lūgumu izdot viņu kriminālvajāšanai, Bondars plāno atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

LTV ziņoja, ka pieprasījums par Bondara izdošanu kriminālvajāšanai saistīts ar lietu par aizdomīgo līgumu ar sievu, kas garantē ģimenes mājas neatņemšanu lietā par zaudējumu nodarīšanu "Latvijas Krājbankai".

Ja Saeima piekrīt izdot deputātu kriminālvajāšanai, viņš var pilnvērtīgi turpināt darbu Saeimā, gan piedaloties Saeimas un komisijas sēdēs, gan arī tajās balsojot un saņemot pilnu atlīdzību par deputāta pienākumu izpildi. Kriminālvajāšanas laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam deputātam visus kriminālprocesuālos piespiedu līdzekļus, teikts parlamenta Kārtības rullī.

Saeima šodien piekrita prokuratūras lūgumam un kriminālvajāšanas sākšanai izdeva Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru (AP).

Iepriekš izdošanu atbalstīja arī parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Pēc prokuratūras izteiktā lūguma par politiķa izdošanu kriminālvajāšanai Bondars nolēmis atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

Prokuratūras ieskatā Bondars, viņa sieva Ieva Bondare un nu jau mūžībā aizgājusī zvērināta notāre Līga Eglīte jeb persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts daļā, mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās viltoja un izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu prasītāja ar likumu aizsargātām interesēm, aģentūrai LETA apliecināja prokuratūrā.

Par šādu pārkāpumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Vakar, 16.oktobrī, Rīgas notāre Inese Jaunzeme atklājusi jaunu pases viltojuma gadījumu. „Līdzšinējā pieredze liecina, ka eksistē zināmas shēmas dažādu noziedzīgu darbību veikšanai, izmantojot pasu viltojumus. Visbiežāk tas notiek darījumos ar nekustamo īpašumu," informēja Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Ilze Pilsētniece.

Pie notāres pēcpusdienā ieradās divi vīrieši un lūdza noformēt paraksta parauga apliecinājumu Komercreģistram, kas darījuma noslēgšanas gadījumā ļautu apliecinājuma saņēmējam kļūt, piemēram, par valdes locekli ar paraksta tiesībām uzņēmumā.

Notārei radās aizdomas, ka pase varētu būt viltota, tādēļ viņa salīdzināja pases datus ar dažādās valsts informācijas sistēmās esošajiem datiem un atklāja, ka pase ir viltota un izgatavota uz cita, reāli eksistējoša cilvēka vārda.

Tika izsaukta policija, kas aizturēja abus vīriešus līdz turpmāko apstākļu noskaidrošanai.

Šis nav pirmais gadījums, kad notārs atklāj pases viltojumus. „Līdzšinējā pieredze liecina, ka eksistē zināmas shēmas dažādu noziedzīgu darbību veikšanai, izmantojot pasu viltojumus. Visbiežāk tas notiek darījumos ar nekustamo īpašumu, tāpēc būtu tikai korekti, ja valsts parūpētos par saviem iedzīvotājiem un paaugstinātu darījumu drošības standartu. Tas gan nozīmē, ka likumdošanā jāparedz ierobežojošas normas, taču, ja tās ir samērīgas un dod cilvēkam lielāku drošības sajūtu, ieguvēji būtu ne tikai valsts, bet arī tās pilsoņi,” uzskata Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Ilze Pilsētniece.

Šogad vienkāršotā veidā Uzņēmumu reģistrs ir izslēdzis no reģistra (likvidējis) 2165 neaktīvos uzņēmumus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iepriekš reģistru attīrīšanai no reāli nestrādājošiem uzņēmumiem kalpoja kādas obligātas prasības, piemēram, pārreģistrācijai Komerclikumā tagad gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan Uzņēmumu reģistram, konstatējot noteiktus pārkāpumus, ir tiesības izbeigt uzņēmuma darbību un uzsākt vienkāršotu likvidācijas procedūru, kas noslēdzas ar Uzņēmumu reģistra lēmumu par konkrētā uzņēmuma izslēgšanu no reģistra. Pēc Uzņēmumu reģistra galvenās valsts notāres Gunas Paideres sacītā šogad Uzņēmumu reģistrs ir veicis ierakstus par 8560 (gan pēc UR, gan pēc VID lēmumiem) kapitālsabiedrību darbības izbeigšanu. Tie ir uzņēmumi, kuri reģistrēti, bet nav sasniedzami norādītajā juridiskajā adresē, tiem nav valdes locekļu, tie nekomunicē ar nodokļu administrāciju vai arī nav nekādu ziņu par to saimniecisko darbību. «Tas ir tikai šā gada deviņos mēnešos, bet līdz gada beigām šādu sabiedrību skaits tikai pieaugs,» secina G. Paidere. Viņa atgādina, ka 2014. gadā lēmumi par darbības izbeigšanu tika pieņemti par 10 071 sabiedrību. Tomēr šāda ieraksta izdarīšana vēl nenozīmē likvidāciju, un tā notiek pēc attiecīga lēmuma par izslēgšanu no reģistra pieņemšanas. Šogad šādā vīzē likvidētas 2165 sabiedrības, bet pērn 941. «Tā ir vienkāršotā likvidācija bez tiesas starpniecības,» uzsver G. Paidere. Viņa atzīst, ka ir uzņēmumi, kuri darbojas, bet, piemēram, neatrodas reģistrētajā juridiskajā adresē, tad pret tiem ir sagatavoti un iesniegti pieteikumi tiesai par šādu kapitālsabiedrību darbības izbeigšanu. «Šogad sagatavoti pieteikumi pret 162, bet pērn pret 124 kapitālsabiedrībām,» norāda G. Paidere. Viņa nenoliedz, ka piespiedu likvidācija notiek par nodokļu maksātāju naudu, ko tērē Valsts ieņēmumu dienests un Uzņēmumu reģistrs.

Vasaras periodā Latvijas tirgos gan ārvalstu tirgotāji cenšas realizēt ievērojamu daudzumu augļu un dārzeņu, gan arī Latvijas tirgotāji tirgo no kaimiņvalstīm ievestu preci, taču maldīgi uzdod to par pašu izaudzētu.

Tas rada nevienlīdzīgu konkurenci pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas tirgotājiem, kuri realizē pašu izaudzēto lauksaimniecības produkciju, kā arī norāda uz to, ka ievesto dārzeņu un augļu tirgotāji veic nereģistrētu saimniecisko darbību, neuzrāda ieņēmumus un nemaksā nodokļus. Tādēļ Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) arī šogad pievērsīs pastiprinātu uzmanību situācijai Latvijas tirgos un nakts tirdzniecības vietās.

VID informē, ka tās fiziskās personas, kuras tirgo pašaudzētu produkciju - piemājas saimniecībā audzētus dārzeņus, augļus un ogas, un kuru ienākumi no to pārdošanas nepārsniedz 3000 eiro gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji un tām nav jāizmanto kases aparāts. Saimniecisko darbību var nereģistrēt un kases aparāts nav jāizmanto arī tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no savvaļas velšu vākšanas (sēņošana, ogošana, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšana, no 2015.gada 3.jūnija – arī parka vīngliemežu ieguve), ja tie nepārsniedz 3000 eiro gadā. Tomēr šīm personām ir jāspēj pēc pircēja pieprasījuma izsniegt stingrās uzskaites kvīti, kā arī jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3000 eiro gadā, personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai un turpmāk jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija.

Latvijas notāri palīdzējuši atklāt divus krāpšanas mēģinājumus, kuros ar viltotu dokumentu palīdzību krāpnieki centušies iegūt citām personām piederošu nekustamo īpašumu.

Kriminālpolicija, kas aizturējusi abās lietās aizdomās turētās personas, atzīst, ka, lai arī sasalums nekustamo īpašumu tirgū nedaudz piebremzējis krāpnieku aktivitāti, nekustamā īpašuma cenas Latvijā joprojām ir iemesls regulāriem krāpšanas mēģinājumiem.

Pie notāres Ināras Ceičas ieradās Latvijas iedzīvotājs, kas izmantojot jau miruša cilvēka pasi, vēlējās sagatavot universālpilnvaru, tādējādi dodot iespēju pilnvarotajai personai rīkoties ar aizgājēja nekustamo īpašumu. Pārbaudot reģistrus, Ināra Ceiča secināja, ka pases īpašnieks ir miris šā gada jūnijā. Krāpniekus aizturēja policijas darbinieki

Akcionāru strīdu gadījumos ļoti liela nozīme ir Uzņēmumu reģistram – kā tas pieņem un reģistrē, atliek reģistrāciju, pieprasa precizējumus vai paskaidrojumus. Sabiedrības un tiesībsargājošo iestāžu uzmanība ir pievērsta AS Olainfarm akcionāru strīdam.

Konfliktgadījumos Uzņēmumu reģistra valsts notāri un iestādes vadības – galvenās valsts notāres Gunas Paideres un viņas vietnieka Sanda Kareļa – lēmumi tiek pārsūdzēti administratīvajā tiesā. Dienas Biznesam aptaujājot uzņēmējus par konfliktsituācijām Uzņēmumu reģistrā, vairāki uzņēmumu vadītāji un uzņēmēji atklāja, ka ar Uzņēmumu reģistra lēmumiem "neesot bijis viss kārtībā".

Reģistrs rīkojās nepareizi

"Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā," pauž uzņēmējs Viesturs Tamužs. Viņā neizpratni radījusi situācija, kad Uzņēmumu reģistrs reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams divu Uzņēmumu reģistra datu izmantotājiem – SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. "Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis. Var jau būt kļūdains ieraksts, bet, ka šādu ierakstu elektroniski dzēš un tāda esamība jāpierāda ar skrīnšotu palīdzību?" neizpratnē ir V. Tamužs. Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā.