Pasaulē dažādu aktīvu cena nemaz nedomā skatīties atpakaļ. Straujš cenu pieaugums jau kādu laiku vērojams arī pārtikai.
Piemēram, Apvienoto Nāciju nupat publicētie dati apliecina, ka globālā mērogā aprīlī turpinājusies pārtikas cenu izaugsme. Proti, sulu mēnesī organizācijas apkopotā FAO pārtikas cenu indeksa vērtība, salīdzinājumā ar martu, pieaugusi vēl par 1,7%. Tas nozīmē, ka pārtika gada laikā pasaulē kļuvusi jau par 30,8% dārgāka. Minētā indeksa vērtība nu ir palielinājusies līdz augstākajam līmenim kopš 2014. gada.
Par ceturto daļu gada laikā sadārdzinājusies piena produktu cena. Savukārt graudaugi un gaļa kļuvusi attiecīgi par 26% un 5,4% dārgāka. 12 mēnešos dubultojusies augu eļļu cena, bet cukuru cena palēkusies teju par 60%.Pieprasījums pēc pārtikas izejvielām pasaulē ir saglabājies visai spēcīgs, bet to piedāvājums ne vienmēr izskatījies pārliecinošs. Liela loma, lai būtu labvēlīgs fons vispārējam cenu pieaugumam, ir arī pasaules valdību un centrālo banku ekonomikas stimuliem. Visi gaida patērētāju (kuru uzkrājumi pandēmijā ievērojami auguši) tēriņu atjaunošanos.
Tāpat ir sajūta, ka pasaules ietekmīgākie lēmumu pieņēmēji pārskatāmā periodā ne par ko nepieļaus ekonomisko nosacījumu pasliktināšanos, kas visai efektīvi noteicis cenu grīdu dažādiem aktīviem un pat radījis sajūtu, ka pamatā ir iespējams tikai viens to virziens – uz augšu. Arī pārtikas izejvielas, kuras tiek mītas biržā, nav nekāds izņēmums no kopējās ballītes.
Tiek lēsts, ka pieprasījumu pēc dažādām pārtikas izejvielām var audzēt arī strauji augošais restorānu pieprasījums. Piemēram, gaidot restorānu atvēršanos, siera cena Čikāgas preču biržā kopš gada sākuma palēkusies par 20%.
The Wall Street Journal šonedēļ rakstījis arī par vistu gaļas trūkumu, kas ātrās ēdināšanas restorāniem dārgi liek uzpirkt šādas sev nepieciešamās izejvielas.
Jāteic, ka arvien jūtamākas ir bažas, ka pasaule nāksies piedzīvot bagātību panīcinošas inflācijas uzplūdus. Pagaidām mazāk skaidrs ir tas, kāda uz to varētu būt politikas noteicēju atbilde. Ja tiek celtas procentu likmes, zem ūdens var tikt parauta būtiska daļa ekonomikas, piemēram, pēkšņi neatdodami var izskatīties kaut vai valdību un arī daudzu uzņēmumu parādu kalni. Pagaidām ietekmīgākās pasaules centrālās bankas mēģina solīt, ka inflācijas atgūšanās nebūs noturīga. Ne visi gan tam ir gatavi ticēt. Šajā pašā laikā tas arī devušas mājienus, ka šoreiz ar augstākām patēriņa cenām varētu sadzīvot ilgāk, lai kompensētu tos laikus (pēdējos vairākus gadus), kad inflācija bijusi faktiski neesoša.
Augoša pārtikas inflācija var būt trieciens patērētāju spējai tērēt. Sevišķi aktuāla šī problēma var būt attīstības valstīs, kur lielāka daļa no ienākumiem tiek atveltīta pārtikas tēriņiem. Jau ziņots, ka parasti krīzēm komplektā nāk cenu samazināšanās, ekonomikai un finanšu tirgiem kādu iemeslu rezultātā sasalstot, notiek dažādu aktīvu pārvērtēšana. Pie šīs pandēmijas gan tā noticis nav, un dažādu aktīvu cena pēc spēja, lai arī visai paīsa, šoka pagājušā gada pavasarī pasaulē turpinājusi pieaugt – turklāt reizē un ļoti strauji.
