Jaunākais izdevums

Latvijas iedzīvotāji nemainīgi jau vairāku gadu garumā par vislabāko ieguldījumu veidu uzskata nekustamo īpašumu, liecina Swedbank veiktā iedzīvotāju aptauja.

Teju puse iedzīvotāju primāri investētu (46%) nekustamā īpašuma iegādē (salīdzinājumam 2015.gadā – 49%). Tam seko ieguldījums zeltā, ko par optimālāko uzskata 26% iedzīvotāju, un uzkrājošās dzīvības apdrošināšanā (18%). Taču realitātē iedzīvotāji pēdējā gada laikā visbiežāk izvēlējušies naudu noguldīt krājkontā (31%), kam seko uzkrājumi pensiju 3.līmenī (28%) un uzkrājošās apdrošināšanas risinājums (15%). Nekustamajā īpašumā pēdējā gada laikā investējuši vien 9% respondentu. Zīmīgi, ka Latvijas iedzīvotāji tiešos ieguldījumus – akcijās (8%), ieguldījumu fondos (8%) vai obligācijās (4%) – izvēlas retāk. Tā vietā priekšroka tiek dota jau gataviem risinājumiem, kur ieguldījumu pārvaldnieks veic atbilstošu risku sadali un investē iedzīvotāju vietā.

«Līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, bezdarba samazināšanos un ienākumu pieaugumu, pēdējos gados palielinājies arī iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apjoms. Swedbank dati liecina, ka daļa no tiem tiek mērķtiecīgi novirzīti uzkrājumu veidošanai, un šobrīd Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu līmenis sasniedzis vēsturiski lielāko apjomu. Arī zemās depozītu procentu likmes ietekmējušas iedzīvotāju uzkrājumu un ieguldījumu paradumus, liekot meklēt alternatīvas iespējas. Redzam, ka liela daļa cilvēku savus uzkrātos līdzekļus šobrīd kā drošības spilvenu uzglabā kontā vai krājkontā, jo tādā veidā nauda neparedzētu dzīves pavērsienu gadījumā ir »ātri pieejama«. Savukārt otra daļa iedzīvotāju ir tā, kuri jūtas finansiāli stabili un skatās, kur ar uzkrāto naudu iespējams pelnīt vairāk nekā krājkontā vai depozītā. Šādos gadījumos izvēle pietiekami bieži tiek izdarīta par labu uzkrājumiem pensiju fondos, uzkrājošajā apdrošināšanā, kas dod iespēju pelnīt vairāk nekā krājkontā vai termiņdepozītā,» stāsta Kristaps Kopštāls, Swedbank Apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs.

Ja salīdzina Latvijas iedzīvotāju rīcībā esošo naudas līdzekļu apjomu banku norēķinu kontos un depozītos,** tad 2010.gadā tie bija kopumā 4,1 miljards eiro jeb 1932 eiro uz vienu iedzīvotāju un 2017.gada nogalē jau kopumā 6,3 miljardi eiro jeb 3251 eiro uz vienu iedzīvotāju. Un, lai gan Eiropas Centrālās Bankas (ECB) monetārie stimuli ietekmējuši arī procentu likmes, «nospiežot» tās vēsturiski zemākajā līmenī, teju puse Latvijas iedzīvotāju (49%) uzskata, ka šobrīd ir izdevīgs brīdis, lai veidotu uzkrājumus un ieguldījumus, jo aizvien vairāk apzinās alternatīvas naudas krāšanas iespējas. Zīmīgi, ka par uzkrājumu un ieguldījumu izdevīgumu pozitīvāk noskaņoti ir iedzīvotāji vecumā līdz 30 gadiem jeb tā dēvētā Millenials paaudze (pozitīvi noskaņots 74% aptaujāto), taču tieši šīs vecuma grupas iedzīvotāju rīcība visvairāk atpaliek no plāniem (tikai 22% veido uzkrājumus). Visvairāk šobrīd uzkrājumu veido iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 50 gadiem (47%). Tikmēr dati rāda, ka naudas apjoms visos uzkrājumu un ieguldījumu veidos pēdējo 5 gadu laikā ir būtiski audzis: nauda kontos un depozītos par 52%, vērtspapīros par 39%, uzkrājošā apdrošināšanā par 188%, savukārt pensiju uzkrājumos par 114%.

Latvijas iedzīvotājiem šobrīd ļoti būtiska šķiet drošība par ieguldītajiem līdzekļiem, ko papildina labas peļņas iespējas. Izvēloties uzkrājumu un ieguldījumu veidu, iedzīvotājiem svarīgi, lai tie būtu vienkārši un viegli saprotami (44%), viņu vajadzībām atbilstoši (37%), un pietiekami ērti lietojami un pārskatāmi (34%).

Ja šobrīd apsvērtu iespēju ieguldīt naudu, visbiežāk to vēlētos termiņa no viena līdz trīs gadiem (24%), kam seko ieguldījumi līdz pieciem gadiem (20%). Savukārt 14% iedzīvotāji izvēlētos ieguldīt naudu līdz vienam gadam, bet vēl tikpat daudz – vairāk nekā uz pieciem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums negatīvs

LETA, 02.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Latvijā vajadzētu ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru

LETA, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu lietderīgi ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru, sacīja INVL pensiju fondu vadītājs Andrejs Martinovs.

«2019.gadā likumdošanas jomā būtu lietderīgi ļaut dibināt ieguldījumu plānus ar 100% akciju īpatsvaru. Tas ļautu gados jauniem dalībniekiem uzņemties atbilstošāku riska līmeni un nopelnīt vairāk,» sacīja Martinovs, piebilstot, ka Lietuvā šādi plāni jau eksistē un to ilgtermiņa ienesīgums pārsniedz Latvijā izveidoto aktīvo plānu ienesīgumu.

Viņš minēja, ka šo pašu iemeslu dēļ ir jāmaina arī regulējums un jaunos pensiju sistēmas dalībniekus, kuri, sākot darba ņēmēja gaitas paši neizvēlas ieguldījumu plānu, jānovirza nevis uz konservatīvajiem plāniem, bet uz aktīvajiem ieguldījumu plāniem ar maksimālo akciju īpatsvaru.

Tāpat Martinovs atzina, ka 2019.gada perspektīvas izskatās neviennozīmīgas. «Apstākļos, kad naudas plūsma finanšu tirgus virzienā no monetāras regulēšanas institūcijām tiek pārtraukta, var novest pie finanšu tirgus sabrukuma vai dziļas korekcijas. Pārnestā nozīmē - kad caurule, pa kuru baseinā ieplūst ūdens ir mazāka par cauruli, pa kuru ūdens no baseina izplūst, tad kopējais ūdens līmenis baseinā krītas. Un tikai tad kļūst skaidrs, kas šajā baseinā ir peldējies bez peldkostīma. Gadījumā, ja šādu «peldētāju» bija daudz un viņos ir ieguldīti būtiski līdzekļi, problēma būs arī pensiju uzkrājumiem, bet atkal vienmēr var palielināt ieplūstošās caurules jaudu un ūdens līmenis palielināsies,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pūļa finansējums ir viens no veiksmīgākajiem investoru un projektu attīstītāju sadarbības modeļiem, tajā pašā laikā ir vēlams nodrošināties pret krāpniecību. Uzņēmums EstateGuru ir izveidojis drošu interneta platformu pūļa finansējuma piesaistei, tādēļ Dienas Bizness uz interviju aicina EstateGuru vadītāju Latvijā Aleksandru Mežapuķi.

Kas ir pūļa finansējums, un kādēļ to Latvijā plaši neizmantoja pirms 20 gadiem? Ar ko šis produkts atšķiras no shēmas – noguldu bankā, saņemu procentus un banka naudu aizdod uzņēmējam?

Pūļa finansējums ir salīdzinoši jauns veids, kā piesaistīt finansējumu biznesam vai veidot personīgos uzkrājumus un pelnīt ievērojamu atdevi. Pirms 20 gadiem šī nozare tikai sāka veidoties. Lai izprastu pūļa finansējuma galvenās atšķirības no tradicionālo banku piedāvājuma, jāapskata šis jautājums no abu galveno lietotāju skatupunkta – aizņēmēja, kas kā juridiska persona vēlas piesaistīt finansējumu savam nekustamā īpašuma attīstības projektam vai uzņēmējdarbībai, un investora, kas ir fiziska vai juridiska persona ar vēlmi pelnīt no saviem ieguldījumiem. Aizņēmējam lielākais ieguvums noteikti ir laiks! Izmantojot pūļa finansējumu, naudu savā kontā var saņemt vien dažu dienu laikā, kamēr bankās šis process nereti var aizņemt pat vairākus mēnešus. Tāpat arī ir elastīgi nosacījumi un personīga pieeja katram projektam – atšķirībā no bankām, kuras piemēro līdzīgus nosacījumus, pēc kuriem izvērtē jebkuru kredīta pieteikumu. Pūļa finansējuma gadījumā tiek vērtēta ne tikai aizņēmēja finansiālā stabilitāte un pieredze, bet arī realizējamā projekta potenciāls. Savukārt investoriem atbilde ir pavisam vienkārša – iespējams nopelnīt pat 10 reizes lielāku atdevi nekā banku noguldījumā. Platforma pilda starpnieka funkciju, savienojot aizņēmējus ar investoriem un pārliecinoties gan par aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu, gan investoru naudas izcelsmes legālajiem aspektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar CBRE Baltics un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem rīko konferenci Jauno nekustamo īpašumu tirgus un attīstība.

Nekustamā īpašuma tirgus ir lielu pārmaiņu priekšā, tāpēc šobrīd notiekošās aktivitātes ir dinamiskas, un to ietekmē dažādi faktori – gan pandēmijas radītie ierobežojumi un sekas, gan tehnoloģiju attīstība, finansējuma pieejamība, tāpat arī demogrāfiskais aspekts un ekonomiskā situācija valstī, kā arī politiskie lēmumi.

Covid-19 krīze ir būtiski paātrinājusi izmaiņas, kas jau bija iesākušās noteiktos nekustamo īpašumu tirgus segmentos. Fiziskie ierobežojumi arī negatīvi ietekmējuši tirdzniecības centrus un viesnīcas, saasinot diskusijas publiskajā telpā par ierobežojumu samērīgumu, valsts atbalstu un līdzšinējā biznesa modeļa maiņu industrijā. Tajā pat laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc privātmāju un nelielu dzīvokļu īres.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pandēmijas skartākajā nozarē ārvalstu ieguldījumi palielinājušies visstraujāk

Db.lv, 20.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma ceļojumu aģentūru un tūrfirmu sfēra neatrodas pat TOP 20 sarakstā, tieši šī pandēmijas būtiski ietekmētā nozare aizvadītajā gadā bijusi tā, kuras uzņēmumos ārvalstu ieguldījumu apjoms palielinājies visstraujāk, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, straujais pieaugums panākts, lielākoties pateicoties vienam uzņēmumam.

Savukārt vislielākais ārvalstu ieguldījumu pieaugums 2020.gadā reģistrēts uzņēmumu, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu operācijām, pamatkapitālos.

Aizvadītā gada izskaņā ārvalstu ieguldījumus pamatkapitālam bija piesaistījuši 19,7 tūkstoši Latvijas uzņēmumu. Lursoft pētījis, kurās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem 2020.gadā ar ārvalstu ieguldījumu piesaisti pamatkapitālam sekmējies labāk, bet kurām – mazāk veiksmīgi.

Visaugstākais īpatsvars ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem ir gaisa transporta nozarē. Šajā jomā reģistrēti 32 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījumi reģistrēti 17 uzņēmumiem, secina Lursoft. Pēdējā gada laikā ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos nav mainījies un tas saglabājies 3,11 milj. eiro apmērā. Savukārt apjomīgākie ārvalstu ieguldījumi uzkrāti finanšu pakalpojumu sektorā, kur tie 2020.gada izskaņā sasniedza 2,08 miljardus eiro. Gada laikā ieguldījumu summa šajā sektorā strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos palielinājusies par nepilniem 5%. Vairāk nekā ceturtā daļa, 575 milj. eiro, no šīs summas līdz šim ieguldīti AS “Swedbank” pamatkapitālā. Lursoft aprēķinājis, ka 2020.gada beigās finanšu pakalpojumu nozarē bija reģistrēti 1926 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījums pamatkapitālā bija reģistrēts 29,67% uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu sākusi latviešu uzņēmēju dibināta nekustamo īpašumu aģentu platforma «Big Bang Realty», ar kuras palīdzību ikviens var kļūt par nekustamo īpašumu aģentu un paturēt 100% no darījuma komisijas maksas.

«Big Bang Realty» platforma sniedz iespēju tās lietotājiem izmantot uzņēmuma zīmolu, kā arī nodrošina profesionālas apmācības nozares ekspertu vadībā. Platformas darbības princips ir tāds, ka aģenti darbību turpina neatkarīgi, paši plānojot savu laiku un nepieciešamo slodzi.

Platforma izveidē investēti vairāki tūkstoši eiro un no idejas par realitāti tā kļuva apmēram pusgada laikā, prātus kopā liekot un idejās daloties nekustamo īpašumu tirdzniecības speciālistam Oskaram Zariņam ar saviem domubiedriem un partneriem. Platforma pirmo reizi prezentēta šī gada inovāciju festivāla iNOVUSS ietvaros. Lapas izstrādi veica Latvijas speciālisti un izvēle par labu viņiem kritusi pēc vairāku pretendentu izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Konstatē neizmantotas iespējas LU nekustamo īpašumu saimniecībā

Zane Atlāce - Bistere, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķtiecīgāk īstenojot pašu apstiprināto attīstības stratēģiju, Latvijas Universitāte (LU) varētu palielināt ieņēmumus no tai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Tas ļautu augstskolai gūt papildu finansējumu, ko izmantot jaunā Akadēmiskā centra attīstībai, revīzijā par LU rīcību ar tās mantu secinājusi Valsts kontrole (VK).

Saimnieciski rīkojoties, LU ieņēmumi tikai no revīzijā pārbaudītajiem īres un nomas līgumiem divu gadu laikā, iespējams, varēja būt līdz 400 tūkstošiem eiro lielāki. Latvijas Universitātei jāuzlabo iekšējās kontroles sistēma, gan slēdzot nomas un īres līgumus, gan uzraugot jau noslēgto līgumu izpildi un aktīvāk piedzenot īres parādus.

«Katram īpašumam ir nepieciešams gudrs saimnieks, un tas nozīmē arī pastāvīgu uzraudzību un kontroli, vai īpašums nes peļņu, vai rada zaudējumus. Tālredzīgs saimnieks apsvērs visas iespējas nopelnīt, lai nopelnīto varētu ieguldīt tālākā attīstībā. Latvijas Universitātei ir lieli plāni jaunā Akadēmiskā centra izveidē, taču vismaz daļu iespēju palielināt ieņēmumus no pašu nekustamajiem īpašumiem, lai finansētu savu darbību, tā neizmanto,» revīzijas secinājumus skaidro Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilna gada laikā pēc "PNB bankas" maksātnespējas lēmuma pieņemšanas, ir uzsākts intensīvs "PNB bankas" aktīvu pārdošanas process.

Ir notikusi valsts fondēto pensiju 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plānu pārvaldīšanas tiesību pārdošana "Citadele" bankas meitas uzņēmumam "CBL Asset Management", kā arī sākta sadarbība ar nekustamo īpašumu darījumu kompāniju "Latio" un Konsultatīvo sabiedrību "Conventus", lai panāktu, ka "PNB bankai" piederošie īpašumi tiktu pārdoti par iespējami augstāko cenu, lai atgūtu pēc iespējas vairāk līdzekļu kreditoru prasījumu segšanai.

"Viens no bankas sociāli jūtīgākajiem un līdz ar to būtiskākajiem aktīviem bija valsts fondēto pensiju 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plāni, tāpēc esmu gandarīts, ka mums ir izdevies vairāksolīšanas rezultātā atrast labāko cenas piedāvājumu un nodot to pārvaldīšanā "Citadeles" bankas meitas uzņēmumam "CBL Asset Management". Šī darījuma rezultātā banka ne tikai iegūs līdzekļus savu saistību izpildei maksātnespējas procesā, bet arī samazinās esošo aktīvu pārvaldīšanas izmaksas, tādējādi rodot iespēju vēl vairāk līdzekļu novirzīt kreditoru prasību segšanai," stāsta "PNB bankas" maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs un Ukrainā nekustamo īpašumu tirgū pēdējo trīs gadu laikā vērojams stabils cenu kāpums – Latvijā nekustamo īpašumu cena par kvadrātmetru laikā no 2016.līdz 2018.gadam pieaugušas par vidēji 15,4%, liecina nekustamā īpašuma platformas DOM.RIA.com pārvaldītāja, Igaunijas uzņēmuma «RIA.comMarketplacesOÜ» apkopotā informācija.

Tāpat izpētīts, ka arvien populārāka izvēle dzīvokļu pircēju vidū ir studiju tipa dzīvokļi. Pircējiem arvien svarīgāks faktors ir arī tas, vai dzīvoklis aprīkots ar tā dēvētajiem viedajiem risinājumiem, piemēram, tehnoloģijām, kas ļauj ar viedierīču palīdzību ērti pārvaldīt mājokļa temperatūru, apgaismojumu un ventilāciju.

No 2016. gada līdz 2018. gada otrā ceturkšņa beigām Latvijā mājokļu cenu indekss vidēji audzis par 15,4%, Igaunijā - par 15,9%, Lietuvā – par 14,6%, bet Ukrainā – par 12% (OECD.Stat dati). Balstoties uz uzņēmuma «RIA.com Marketplaces OÜ» apkopotajiem un izanalizētajiem datiem, prognozējams, ka cenu palielinājuma tendence par kvadrātmetru turpināsies vismaz līdz 2020. gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas augstākās klases jeb premium privātmāju tirgū nozīmīgāko lomu joprojām ieņem Jūrmala. Šogad pirmajos sešos mēnešos kūrortpilsētā notikuši 12 premium privātmāju darījumi 10,2 miljonu eiro vērtībā jeb 70% no visiem premium māju pirkumiem valstī, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma "Baltic Sotheby’s International Realty" veiktais pētījums par darījumu aktivitāti.

2020.gada pirmajā pusgadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro. Pirmajā pusgadā piedzīvotā pandēmija atstājusi zināmu iespaidu arī uz premium privātmāju darījumiem: 6 mēnešos kopumā fiksēti 17 premium privātmāju pirkumi par kopējo summu 12.4 milj. eiro, kas salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, ir par 7 darījumiem mazāk jeb par 4.1 milj. eiro mazākās darījumu summās. Tiesa, ja salīdzina šī pusgada datus ar senākiem datiem, redzams, ka pirms pāris gadiem - 2018.gada 6 mēnešos - kopumā tika iegādāts vēl mazāk premium privātmāju - 15.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem arī 2020. gada sākumā ir saglabājies pietiekoši augsts. Darījumi notiek un interese par racionāliem nekustamā īpašuma piedāvājumiem var būt pat ļoti augsta. Šādā situācijā, ieraugot savu sapņu īpašumu par atbilstošu cenu, jāspēj ātri rīkoties.

Pastāv ļoti liela iespēja, ka par labu un pietiekoši izdevīgu īpašumu būs gana liela interese arī no citiem pircējiem, tāpēc ir svarīgi nepalaist garām savu lielo iespēju.

Tā kā sludinājumu portāli ir pilni ar dažādiem piedāvājumiem, no kuriem ļoti liela daļa ir pārāk dārgi un netiek pārdoti pat pusgadu un vairāk, katrreiz, kad parādās racionālas cenas piedāvājums, interese par to ir augsta un darījumi notiek pietiekoši ātri. Pie šādiem apstākļiem ir jāprot sevi sagatavot tā, lai labāko izdevību izmantotu tieši Jūs.

Lai iegādātos īpašumu, protams, ir nepieciešama nauda. Un pārsvarā īpašuma iegādei tiek izmantots bankas finansējums. Līdz ar to, pirms tērēt savu dārgo laiku īpašumu apskatēm, ir būtiski doties uz banku un konkrēti noskaidrot savus limitus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu aģentu darbība ir jāsakārto, taču par to, kā tas notiks, ieviešot šajā jomā strādājošo sertificēšanu vai licencēšanu, kā arī, kādas būs prasības šajā jomā strādājošajiem, pagaidām nav skaidrs

Tāds ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes rezultāts jautājumā par nekustamo īpašumu aģentu darbības reglamentēšanu.

Sociālo un darba lietu komisijā lieta nonāca pēc Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūguma pēc atzinuma, vai nekustamo īpašumu aģents būtu uzskatāms par reglamentēto profesiju.

Dzenā uz riņķi

«Pirms gada bijām Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kura atbalstīja ideju par nekustamo īpašumu aģentu darbības sakārtošanu, tādējādi sadarbībā ar dažādiem konsultantiem tapa Nekustamo īpašumu aģentu darbības likumprojekts, kuru šā gada maijā skatīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, un tas atdūrās pret Saeimas Juridiskā biroja pozīciju, ka tādējādi katra profesija gribēs savu likumu un rezultātā radīsies savdabīga putra,» situāciju raksturoja Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns. Viņš atgādināja, ka būtībā jautājums ir par to, kas ir tie cilvēki, kuri palīdz pārvaldīt 40 miljardu eiro (pēc kadastrālās vērtības) vērtu īpašumu. Šajā kontekstā ir arī runa par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, un tādējādi nekustamo īpašumu aģentiem, tāpat kā nodokļu konsultantiem, juridisko pakalpojumu un grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem, arī ir jāsniedz informācija noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas iestādēm. Pēc ārvalstu ekspertu secinātā, nekustamā īpašuma sfēra ir tā, kurā pastāv lieli riski naudas atmazgāšanā, un tāpēc ir rekomendācijas sakārtot šo jomu. Minēto iemeslu dēļ šo sakārtošanu atbalsta arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Igaunijas nekustamo īpašumu kompānija 1Partner izvērsīs darbību arī Lietuvā

LETA--BNS, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamo īpašumu kompānija "1Partner", kas oktobrī ienāca Latvijas tirgū, pārņēmusi Lietuvas uzņēmumu "Centro kubas-nekilnojamasis turtas", kas turpmāk strādās ar "1Partner" zīmolu.

"1Partner Kinnisvaragrupp" līdzdibinātājs un partneris Tanels Tarums informēja, ka pēdējo trīs mēnešu laikā kompānija iegādājusies daļas trīs uzņēmumos.

"Galvenais paplašināšanas mērķis ir palielināt kompānijas komerciālo nekustamo īpašumu pakalpojumu apmēru un iespējas," viņš norādīja paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

Tarums pauda, ka lielākajai daļai Igaunijas nekustamo īpašumu kompāniju tādu iespēju nav, tādēļ "1Partner" var izcelties tirgū un paplašināties.

"Mums jau ir sākti divi vai trīs lieli projekti, ar kuriem pakalpojumus sniedzam visās trīs valstīs," norādīja kompānijas partneris.

"Centro kubas-nekilnojamasis turtas" līdzšinējā vadība un komanda turpinās darbu ar jaunu nosaukumu un uz visu Baltijas tirgu orientētu stratēģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties drosmīgiem un izdarīgiem būvniekiem un nekustamo īpašumu attīstītājiem, pagājušajā gadā Rīgā bija vērojams straujākais jauno dzīvokļu skaita pieaugums visās Baltijas valstīs, sasniedzot pat 65% pieaugumu*.

Šobrīd nekustamo īpašumu tirgū veidojas augsts pieprasījums no pircēju un investoru puses, tāpēc daudzi būvnieki arvien biežāk izvēlas alternatīvo finansējumu avotus, lai ātrāk pabeigtu dažādus remontdarbu projektus un ēku renovācijas, kas tālāk paver šiem objektiem veiksmīgu, peļņu nesošu pārdošanu. Bet kā neapjukt plašajā kreditoru izvēlē? Konsultē AS West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs.

Kāpēc cilvēki arvien biežāk izvēlas ņemt kredītu būvniecības darbu veikšanai?

Pieprasījums pēdējā laikā tiešām ir audzis. Lielākoties būvnieki un celtnieki izvēlas ņemt aizdevumu, lai ātrā laika posmā realizētu dažādu jau iesāktu objektu remontdarbus. Tas ir arī aktuāli cilvēkiem, kas vēlas pabeigt sava mājokļa remontdarbus. Daudziem arī pieder tādi īpašumi, kurus viņi jau ilgstoši mēģina pārdot, bet pircēji nepērk, jo, piemēram, sienu apdare vai santehnika jau ir morāli novecojusi. Šādā gadījumā vistālredzīgākais risinājums ir aizdevuma paņemšana, kas ļauj ātrā tempā izremontēt pārdodamo objektu, lai pēc tam to pārdotu par krietni vien augstāku cenu. Protams, nekustamā īpašuma pircēju interese ir daudz lielāka, ja objekts ir ne tikai labā stāvoklī, bet arī ar svaigi veiktu remontu. Īsāk sakot – aizdevums kalpo kā akselerators peļņas gūšanai no nekustamā īpašuma – kā juridiskām, tā arī privātām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Manevrējot azartiskā īpašumu tirgū

DB, 23.04.2021

Vestards Rozenbergs - nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Immostate dibinātājs, premium klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty ar birojiem Tallinā un Viļņā īpašnieks.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas gads augstvērtīgu īpašumu tirgum Latvijā ir bijis labs – apgrozījums premium segmentā pieaudzis par 6% un bijis lielākais pēdējos sešos gados.

Kas ir bijis aktivitātes dzinējspēks, kā atšķiras tirgus Baltijā, to Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums analizē nekustamo īpašumu uzņēmējs Vestards Rozenbergs - nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Immostate dibinātājs, premium klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty ar birojiem Tallinā un Viļņā īpašnieks.

Fragments no intervijas

Vai un kā atšķiras premium un luksusa klases īpašumu tirgus Latvijā, Baltijā un citviet pasaulē?

Latvijas tirgu varētu aprakstīt kā azartisku – tas ir vairāk pakļauts svārstībām. Tas attiecas uz cenu, pieprasījumu un piedāvājumu. Esam vairāk atkarīgi no dažādiem tirgus cikliem. Igaunija kopumā ir stabilāks, vienmērīgāks tirgus, tur nav tik lielas starpības tieši starp premium klases un nosacīti vidējās klases īpašumu cenu, tirgus ir cenu svārstību ziņā viendabīgāks, bet periodiski ar lielāku kopējo darījumu apjomu. Pie mums Jūrmalā vai Rīgā, piemēram, Mežaparkā, varam redzēt spilgtus nekustamā īpašuma objektus, augstākas cenas, kamēr Igaunijā šādu objektu ir mazāk. Savukārt vidējais vai biznesa klases segments Igaunijā ir vairāk attīstīts un plašākam patērētāju lokam pieejams. Igaunijas tirgus ir tuvāk Skandināvijas modelim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK) Rīgas domes Īpašuma departamentā konstatējusi vairāk nekā 10 gadus nenovērstus trūkumus un nepilnības pašvaldības īpašumu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Kā norādīts VK ziņojumā, pašvaldības nekustamā īpašuma pārvaldības modelis izveidojies vēsturiski pirms vairākiem gadu desmitiem un nav veikts visaptverošs vērtējums, vai vēsturiskā situācija un prasības pret izveidoto pārvaldības modeli atbilst mūsdienu nepieciešamībai.

Rezultātā pašvaldības rīcībā nav visaptverošas, aktuālas un salīdzināmas informācijas un datu par esošo situāciju.

Pašvaldības funkciju izpildei nekustamo īpašumu saraksti izveidoti pirms 12 gadiem 2009.gadā. VK norāda, ka īpašuma funkcionalitātes izvērtējums netiek veikts 57% pašvaldības nekustamo īpašumu un tas nav nepieciešams pašvaldības funkciju īstenošanai.

Pēc VK sniegtās informācijas, pašvaldības nekustamā īpašuma uzskaites datubāzē ir iekļautas ēkas, kuras apsekošanas laikā revidenti dabā nemaz neatrada - Lizuma ielā 12 dzīvojamās ēkas vietā ir kapu teritorija, savukārt uzskaitē minētā pārvaldes iestādes ēka Tālavas gatvē 15 un garāža Brīvības gatvē 356G dabā nemaz nepastāv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad teju par piektdaļu (18%) pieaudzis nekustamo īpašumu darījumu skaits reģionos par summu līdz 20 000 eiro bez pirmās iemaksas, liecina Swedbank apkopotie dati.

Visbiežāk īpašumu iegādes darījumi notiek Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes, Ventspils un Daugavpils novados jeb tā dēvētajos reģionālajos centros. Vidējā darījuma summa par nekustamo īpašumu reģionos šogad sasniedz nepilnus 11 tūkstošus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Nekustamo īpašumu reģionos visbiežāk iegādājas iedzīvotāji vecumā ap 37 gadiem. Salīdzinājumam Rīgā, kur ir lielākais nekustamo īpašumu darījumu īpatsvars, vidējais pircēja vecums ir ap 30 gadiem. Reģionos īpašumu iegādājas iedzīvotāji ar augstāko izglītību (58%), kuru vidējie ikmēneša ienākumi ir ap 1000 eiro.

Kopumā Swedbank dati rāda, ka lielākais nekustamo īpašumu darījumu skaits aizvien notiek Rīgā un Pierīgā – tur šī gada pirmajā ceturksnī Swedbank piešķīrusi attiecīgi 60% un 19% hipotekāro kredītu mājokļa iegādei. Tam seko Kurzeme un Zemgale (7%), Vidzeme (5%) un Latgale (2%). Visbiežāk iedzīvotāji iegādājas dzīvokļus (79%), savukārt piektdaļa (19%) – privātmāju, bet 2% pērk zemi. Vidējā summa, ko iedzīvotāji aizņemas mājokļa iegādei, ir virs 60 000 eiro ar atmaksas termiņu uz 23 gadiem. Visbiežāk savu mājokli iegādājas trīsdesmitgadnieki ar vidējiem ikmēneša ienākumiem no 1000 līdz 1500 eiro. Zīmīgi, ka no visiem šogad kredītā iegādātajiem mājokļiem, 55% bijuši tieši jauno profesionāļu veiktie pirkumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Luminor bankas apvienošanas noslēdzošos soļus, Luminor Asset Management IPAS paziņojusi par Luminor Ieguldījumu plānu apvienošanu.

No 28.decembra apvienoti Luminor (N) Konservatīvais ieguldījumu plāns un Luminor (D) Konservatīvais ieguldījumu plāns, kā arī Luminor (N) Aktīvais ieguldījumu plāns un Luminor (D) Aktīvais ieguldījumu plāns.

«Līdz šim klientiem bija pieejami divi Luminor aktīvie ieguldījumi plāni un divi Luminor konservatīvie ieguldījumi plāni. Šiem ieguldījumu plānu pāriem bija līdzīgas ieguldījumu politikas, līdzīgas vai vienādas riska kategorijas, kā arī ir bijuši ļoti līdzīgi ienesīguma rezultāti pagātnē,» skaidro Iļja Arefjevs, Luminor Asset Management valdes loceklis.

«Tādēļ tika pieņemts lēmums apvienot plānus ar līdzīgu ieguldījumu politiku, pievienojot Luminor (D) Konservatīvo ieguldījumu plānu Luminor (N) Konservatīvajam ieguldījumu plānam, kā arī Luminor (D) Aktīvo ieguldījumu plānu Luminor (N) Aktīvajam ieguldījumu plānam.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur zemo depozītu likmju laikā ieguldīt 1000 eiro

Juris Grišins - AS Capitalia vadītājs, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāju naudas uzkrājumi aug, to apliecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkoptie dati. Taču lielākā daļa no brīvajiem naudas līdzekļiem atrodas iedzīvotāju banku kontos un depozītos, kam šobrīd piedāvātās procentu likmes ir tuvu nullei. Labā ziņa gan ir tā, ka nulles procentu depozītu likmes veicinājušas iedzīvotāju izpratni par alternatīvajiem ieguldījumu veidiem, jo ieguldīt un krāt var ne tikai bankās.

Jebkurš, ieguldot 10, 100 vai 1000 eiro, kļūst par investoru, taču tas, cik daudz izdosies nopelnīt, būs atkarīgs no katra individuālās riska apetītes. Tas, ka Latvijas iedzīvotāji lielākoties savus brīvos līdzekļus tur bankas kontā, rāda, ka riska apetīte un zināšanas par investīcijām kopumā sabiedrībā ir zemas. Iedzīvotāji labākajā gadījumā iegulda naudu uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, kur ar zemu risku var gūt salīdzinoši lielu atdevi, bet tikai pateicoties dāsnajai valsts subsīdijai (atmaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli), kas arī no šī gada ir samazināta.

Ja naudu neturam bankā, tad kur citur likt tai pelnīt? Mūsdienās jebkurš Latvijas iedzīvotājs var kļūt par līdzīpašnieku uzņēmumiem praktiski jebkurā pasaules valstī, jebkurā nozarē un jebkādā apmērā. Lai gan izvēlēties akcijas, kurās ieguldīt, var būt azartiski un aizraujoši, izredzes kā individuālam investoram sasniegt labākus rezultātus nekā vidēji tirgū ir niecīgas. Tāpēc ieguldīšanu akcijās var pielīdzināt kazino – visticamāk, savu naudu zaudēsi, bet varbūt dažreiz arī nopelnīsi. Tajā pašā laikā pats kazino (akciju pirkšanas gadījumā brokeri, konsultanti un birža) nopelnīs vienmēr.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdevēji vēlas iegūt maksimumu, pārdodot savu nekustamo īpašumu. Taču īpašnieku vēlmēm ir jāatrod saskares punkts ar pircēju iespējām, lai darījums varētu notikt.

Pareizā īpašuma starta cenas izvēle ir patiešām svarīgs elements veiksmīgai nekustamā īpašuma realizācijai un izšķir to, vai īpašums tiks pārdots ātri un par maksimālo vērtību, vai arī mēnešiem ilgi kļūs par sludinājumu portālu «spoku,» piedzīvojot daudzkārtējus cenas samazinājumus.

Potenciālie pārdevēji, kas izlēmuši īpašumu tirgot paši, ļoti bieži īpašuma starta cenu izvēlas, analizējot tikai sludinājumu portālos atrodamos piedāvājumus. Tad, ņemot vērā savu personīgo pieķeršanos īpašumam un iedomājoties, ka tieši viņa īpašumā ir vērtīgākie un dārgākie risinājumi (subjektīvas personīgās pieredzes vadīti), īpašnieki izvēlas savu prasīto cenu nedaudz paaugstināt uz pārējo piedāvājumu fona. Šādas prasītās cenas īpašumiem mēdz nebūt reālas, tām nav sasaistes ar realitāti, taču tieši šādi piedāvājumi veido pietiekoši lielu kopējā tirgus īpatsvaru un kalpo kā galvenais izejmateriāls citu nepieredzējušu pārdevēju prasītās cenas izvēlē. Tāpat, analizējot esošo piedāvājumu cenas, ir jāapzinās, ka atsevišķos segmentos ir vērā ņemams daudzums ar tādiem pārdevējiem, kuriem nav motivācijas pārdot īpašumu par reālu tirgus cenu un pietiekoši ātri. Šādi pārdevēji prasīto cenu apzināti izvēlas pārāk augstu, cerot uz veiksmi. Šādus scenārijus visvairāk ir iespējams novērot privātmāju segmentā ekskluzīvākajos rajonos. Parasti tieši privātmāju īpašniekiem novērojama nostalģijas, personīgo ieguldījumu un pieķeršanās ietekme sākuma cenas izvēlē, kā rezultātā tiek pieļautas kļūdas. Šie visi faktori norāda uz to, ka ar konkurējošo piedāvājumu izpēti vien nepietiek, lai pieņemtu pareizo lēmumu cenas izvēlē, ja mērķis ir pārdot īpašumu operatīvi (konkrētā laika nogrieznī) un par labāko cenu, kamēr tirgus ir aktīvs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta «Rail Baltica» vajadzībām lidostas «Rīga» posmā un Rīgas Centrālās stacijas projekta posmā atsavinās 123 īpašumus, aģentūrai LETA pavēstīja projekta ieviesēja Latvijā «Eiropas dzelzceļa līnijas» pārstāve Rita Voronkova.

Viņa norādīja, tostarp 86 no atsavināšanai paredzētajiem īpašumiem atrodas «Rail Baltica» stacijas un tās saistītās infrastruktūras starptautiskajā lidostā «Rīgā» posmā ar kopējo platību 21,84 hektāri un šajā posmā pabeigta arī zemes ierīcība, savukārt 37 īpašumi ir Rīgas Centrālās stacijas projekta posmā ar kopējo platību 1,3 hektāri.

«Rīgas Centrālās stacijas projekta posmā ir mazāka skarto īpašumu platība, jo «Rail Baltica» līnija plānota esošā dzelzceļa nodalījuma joslā, bet tā ir ļoti komplicēta: atsavināšanu apgrūtina īpašumu atrašanās pilsētas vēsturiskajā centrā, tāpēc šeit ir īpaši sarežģīta zemes ierīcība. Savukārt lidostas «Rīga» projekta posmā īpašumu skārums gan kopējā skaita, gan platības ziņā ir lielāks, ņemot vērā, ka dzelzceļš un visa infrastruktūra (dzelzceļa līnija, nepieciešamie uzbērumi, estakāde u.c.) šai vietā tiek būvēta no jauna. Abos posmos tiek veikta arī komercdarbība. Šādos objektos taisnīgas atlīdzības noteikšana ir daudzpakāpju, jo skar īpašumu un komercdarbību. Piemēram, «Rīgas starptautiskajai autoostai», daudzstāvu autostāvvietai «Titāniks», «Latvijas gaisa satiksmei» un arī «Starptautiskai lidostai «Rīga»» piederošo īpašumu novērtēšanai jāpieaicina eksperti, lai veiktu pieteikto zaudējumu aplēses,» pauda «Eiropas dzelzceļa līniju» Juridiskā departamenta direktore Kristīne Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 23.maijā Ķīpsalas izstāžu centra BT1 konferenču zālē norisinājās konkursa Gada aģenti 2018 fināls, kurā tika noskaidroti izcilākie nekustamo īpašumu nozares profesionāļi. Pēc veiksmīgi paveiktiem dažādiem pārbaudījumiem, uzvarētāju titulu sīvā un aizraujošā cīņā ieguva Latio Real Estate, savukārt par labāko kapteini tika atzīts Aigars Strods, kurš pārstāvēja kompāniju Immostate.

Konkursa finālam bija izvirzītas un par labāko nekustamo īpašumu aģentu godu sacentās sešas komandas: Latio Real Estate (kapteinis – Edgars Behmanis), Codo Real (kapteinis – Tomass Riksis), Starlex Real Estate (kapteinis – Artūrs Lazdiņš), Arco Real Estate (kapteinis – Dzintars Bērziņš), Elitestate (kapteinis – Arvis Deksnis) un Immostate (kapteinis – Aigars Strods).

Konkursa pusfinālā komandas risināja dažādus organizatoru sagatavotos uzdevumus. Kopvērtējumā godpilno 1.vietu konkursā “Gada aģenti 2018” izcīnīja “Latio Real Estate” komanda ar kapteini Edgaru Behmani priekšgalā. Sudraba jeb otro vietu ieņēma “Immostate” (kapteinis – Aigars Strods), savukārt trešo vietu ieguva “Codo Real” (kapteinis – Tomass Riksis).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru