Finanses

Pētījums: katrs piektais iedzīvotājs Latvijā ir izmantojis FinTech pakalpojumus

Žanete Hāka, 11.01.2017

Jaunākais izdevums

Katrs piektais jeb 19% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju Latvijā pēdējo divu gadu laikā ir izmantojuši finanšu tehnoloģiju uzņēmumu (FinTech) sniegtos pakalpojumus, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veiktajā pētījumā, kas īstenots sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.

Galvenais iemesls, kāpēc iedzīvotāji izmantojuši FinTech pakalpojumus, ir tas, ka darījumus var veikt attālināti un nav nepieciešams klātienes kontakts, to kā būtiskāko priekšrocību norādījuši 63% respondentu.

Ja vēl dažus gadus atpakaļ FinTech pakalpojumi Latvijā bija jaunums un iedzīvotāji bija salīdzinoši piesardzīgi pret inovācijām finanšu nozarē, tad šodien redzam, ka arvien vairāk pieaug tā sabiedrības daļa, kas tos aktīvi izmanto. Turklāt prognozēju, ka arī turpmākajos gados ārpusbanku finanšu pakalpojumu segments arvien vairāk nostiprinās savas pozīcijas, piedāvājot klientiem vienkāršākus un ērtākus finanšu pakalpojumus, uzsver LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kas ir izmantojuši finanšu tehnoloģiju pakalpojumus, visbiežāk kā galveno iemeslu to izmantošanai norādīja, ka šādā gadījumā nav jāiet uz banku vai nav nepieciešams klātienes kontakts (62,2%). Kā nākamie biežāk norādītie iemesli ir ērtāki digitālie risinājumi (37,6%), kā arī vienkāršāki un vieglāk saprotami pakalpojumi (35,5%).

Salīdzinoši retāk tika minēti šādi iemesli: patīk izmēģināt jaunus un inovatīvus finanšu tehnoloģiju pakalpojumus (21,8%), kvalitatīvāki pakalpojumi par mazākām izmaksām (10,3%), atbalsta jaunu uzņēmumu veidošanos un attīstību (8,6%), labāks klientu apkalpošanas serviss (6,6%).

Pētījumu Latvijas alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija veica sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, kas internetā aptaujāja 679 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 54 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

#1 Kas ir FinTech nozare un kāda ir tās nozīme mūsdienās

Toms Jurjevs, AS 4finance izpilddirektors, 13.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medijos un IT profesionāļu sarunās arvien biežāk dzirdams vārds FinTech. Lai arī termins bieži lietots, tas nenozīmē, ka daudziem, arī tehnoloģiju ekspertiem un zinošiem uzņēmējiem, tā nozīme pilnībā ir skaidra. Tādēļ reizēm gadās to redzēt lietotu nevietā.

Jauns «modes vārds»

FinTech ir joma, kas krasi maina gan mūsu sabiedrisko, gan biznesa dzīvi. Ar FinTech visbiežāk saprot IT jaunuzņēmumus jeb start-up, kas «sapurina» tādas nozares kā mobilos maksājumus, naudas pārskaitījumus, aizdevumus, līdzekļu vākšanu un pat aktīvu pārvaldību. Start-up uzņēmumi izmanto tehnoloģijas, lai par izdevīgāku cenu piedāvātu jau esošus finanšu pakalpojumus un piedāvātu jaunus, uz tehnoloģijām balstītus risinājumus.(1) Vienlaikus FinTech uzplaukums sniedz jaunas iespējas gan patērētājiem, gan arī uzņēmējiem. Uzņēmumi var piedāvāt nesalīdzināmi lētākus pakalpojumus, bet patērētāju finanšu pakalpojumu izvēles iespējas nekad nav bijušas tik plašas kā tagad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) ir iesniegusi priekšlikumus Finanšu ministrijai (FM) un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) par regulatīvās smilšu kastes izveidi inovatīviem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem (FinTech). Saskaņā ar Finanšu sektora attīstības plānu 2017.–2019. gadam regulatīvā smilšu kaste ir jāizveido līdz šā gada beigām.

«Inovatīvi FinTech uzņēmumi regulatora uzraudzībā testē jaunus pakalpojumus. Katrs regulators var noteikt savas prasības – vai tā būtu informācijas atklāšana klientiem par riskiem vai ierobežots klientu skaits un darbības termiņš, vai kādi citi noteikumi. Ieguvēji no šī sadarbības modeļa ir abas puses – finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem tā ir iespēja pārbaudīt savas idejas dzīvotspēju, savukārt regulatoram – saprast, vai nepieciešams papildu tiesiskais regulējums,» skaidro LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

LAFPA ir iesniegusi FM un FKTK priekšlikumus par normatīvā regulējuma ietvaru, kas būtu jānosaka, lai regulatīvā smilšu kaste strādātu efektīvi. Asociācijas ieskatā tam jāaptver šādi jautājumi: prasības uzņēmumiem, lai tie varētu kvalificēties regulatīvai smilšu kastei, atbildīgā uzraugošā institūcija, kvalifikācijas procedūra, normatīvo aktu prasību atvieglošana, smilšu kastes darbības termiņi u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Patērētāji: papildu dokumentāli pierādījumi būtu jāsniedz aizdevumiem virs 500 EUR

Žanete Hāka, 25.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa jeb 89% nebanku kreditēšanas nozares klientu uzskata, ka papildu dokumentālie pierādījumi kā viens no elementiem klientu maksātspējas vērtēšanā būtu jāpiemēro aizdevumiem, kas lielāki par 500 EUR, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veiktais pētījums par patērētāju viedokli.

Ņemot vērā, ka aizdevumu summas, ko nebanku kredītdevēji izsniedz patērētājiem, ir salīdzinoši nelielas, ir tikai saprotams, ka papildu dokumentālu pierādījumu iesniegšana patērētājiem rada neērtības. Arī uzņēmumiem tas nozīmē papildu resursus dokumentu apstrādē un uzglabāšanā, tāpēc nozares uzņēmumi rosinās pārskatīt slieksni, no kura tas būtu jādara, palielinot to no līdzšinējiem 427 EUR līdz 600 EUR, uzsver LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš, vienlaikus norādot, ka attīstoties tehnoloģijām, ir daudz efektīvāki instrumenti pienācīgai klientu maksātspējas vērtēšanai.

Saskaņā ar LAFPA pētījumu tkai 3% patērētāju uzskata, ka papildu dokumentālie pierādījumi kā viens no elementiem klientu maksātspējas vērtēšanā būtu jāpiemēro aizdevumiem no pirmā eiro, 8% uzskata, ka jāpiemēro no 300 EUR, 25% uzskata, ka jāpiemēro no 500 EUR, savukārt 45% kā piemērojamo summu, no kuras būtu jāsniedz papildu dokumentālie pierādījumi, norādīja 1000 EUR. Katrs desmitais uzskata, ka jāpiemēro no 2500 EUR, savukārt 9% atzina, ka šāda prasība būtu jāpiemēro kredītiem, kas lielāki par 5000 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nebanku kreditētāji šogad aizdevumu atteikuši 63,7% jauno klientu

Žanete Hāka, 31.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sešos mēnešos Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedri no jauna izsniedza 84,5 miljonus eiro īstermiņa un vidēja termiņa patēriņa aizdevumus, no kuriem 85% tikai atmaksāti laikā, informē LAFPA.

«Mēs redzam, ka no jauna izsniegto kredītu apjoms pirmajā pusgadā palielinājās par 13%. Turpretī izsniegto kredītu skaits bija līdzīgs tam, kāds tas bija pirms gada atbilstošā periodā – tas nozīmē, ka šā gada pirmajā pusgadā cilvēki aizņēmās lielākas summas,» skaidro LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš, uzsverot, ka šī tendence bija prognozējama, jo lielākā daļa nozares uzņēmumu pēc izmaiņām Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuras stājās spēkā šā gada pirmajā janvārī, pārstrukturēja savus pakalpojumus, vairs nepiedāvājot iespēju aizņemties pavisam mazas summas.

Saskaņā ar LAFPA apkopotajiem datiem šā gada sešos mēnešos par 54,6% palielinājās no jauna izsniegto aizdevumu apjoms ar atmaksas grafiku, savukārt par 34,5% samazinājās bez maksas (procentiem) izsniegto aizdevumu apjoms. Tāpat par 10,3% samazinājās kredītu pagarinājumu skaits, tai skaitā par 39,2% samazinājās bez maksas izsniegto aizdevumu pagarinājumu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģijas (fintech) tiek pamatoti uzskatītas par vienu no daudzsološākajām startup nozarēm, kas izaicina un arī jau tuvākajā nākotnē mainīs tradicionālo banku sistēmu. Tāpēc Rietumu Banka sadarbībā ar Latvijas Start-up uzņēmumu asociāciju ‘Startin.LV’ jau otro gadu rīko Rietumu FinTech Club diskusijas. Tās ir slēgtas un neformālas tikšanās fintech nozares un banku ekspertiem.

21. septembrī Rīgā notiks jau ceturtā Rietumu FinTech Club diskusija. Šoreiz izvēlēta vēl iepriekš neapskatīta tēma “Pieejas maiņa, izmantojot finanšu tehnoloģijas, tradicionālajam biznesa modelim telekomunikāciju, aviopārvadājumu un mazumtirdzniecības nozarē”.

“Latvijas fintech vidē šobrīd lielākoties eksistē tādi biznesi, kuru attīstību ir virzījis tirgus pieprasījums - P2P aizdevumu platformas, datu analīze potenciālajiem kredītņēmējiem, mikromaksājumi par autostāvvietu un biļetēm, kā arī dažādi risinājumi mazumtirdzniecībai. Esam priecīgi, ka šoreiz ekspertu diskusijai pievienosies viena no lielākajām reģiona mazumtirdzniecības ķēdēm un lielākā aviokompānija. Vēlamies dzirdēt uzņēmumu pārstāvju viedokļus par to, kā tehnoloģijas mainīs viņu darba ikdienu – kas būs ieguvumi un zaudējumi. Vai ir kādas jomas, kur tehnoloģijas var palīdzēt korporācijām? Vai ir kādas iespējas sadarboties? Par to spriedīsim šajā kluba diskusijā,” saka Jevgēnijs Djugajevs, Rietumu Bankas vecākais viceprezidents un valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izsniegto nebanku kredītu skaits nedaudz aug, taču atmaksas termiņu pagarinājumu skaits samazinās

Žanete Hāka, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot alternatīvo finanšu nozares darbības rezultātus 2015. un 2016. gada 1. pusgadā Latvijas tirgū, secināms, ka Latvijā izsniegto kredītu skaits nedaudz palielinās, taču kredītu atmaksas termiņu pagarinājumu skaits arvien samazinās, informē AS 4finance.

Savukārt pieaug kredītu atteikumu apjoms un samazinās ar kavējumu atmaksāto kredītu skaits, kas liecina par kredītdevēju atbildīgu un rūpīgu maksātspējas izvērtēšanu.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedru izsniegtais kredītu apjoms 2016. gada 1. pusgadā ir pieaudzis par 4000 eiro, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu (no 415 000 līdz 419 000 attiecīgā gada pirmajos sešos mēnešos). Izmaiņas nozares regulējumā, kas stājās spēkā šī gada 1. janvārī, ir veicinājušas kredītu pieejamību, tie ir kļuvuši lētāki. Pēc 4finance ekspertu domām, Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) aizvien vairāk ierobežojot kredītu cenu, PTAC sasniedz tieši pretējo - padara kredītus pieejamākus patērētājiem un sekmē izsniegto kredītu pieaugumu (no 74,8 līdz 84,5 miljoniem eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rosina uzlabot datu analīzi nebanku kreditēšanas nozarē

Zane Atlāce - Bistere, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu korektu datu analīzi par situāciju nebanku kreditēšanas jomā, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu (LAFPA) asociācija rosina pilnveidot metodoloģiju, kādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) šobrīd apkopo un analizē datus par kredītu atmaksas disciplīnu.

Priekšlikumu par nepieciešamību veikt grozījumus atbilstošos MK noteikumos LAFPA ir nosūtījusi Ekonomikas ministrijai.

«Aizvadīto trīs gadu laikā nebanku kreditēšanas nozare ir piedzīvojusi vairāk nekā desmit dažādas izmaiņas normatīvajos aktos, kas regulē nozares darbu, tāpēc ir kritiski svarīgi veikt korektu un profesionālu datu analīzi par kredītu atmaksu. Tas ir pamats, lai varētu vērtēt, vai līdz šim pieņemtās izmaiņas ir devušas plānoto efektu, vai nepieciešami papildu pasākumi,» uzsver LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Asociācija rosina informācijas analīzē iekļaut pārskata periodā izsniegto un atmaksāto aizdevumu skaitu un apjomu. « Analizējot tikai kredītportfeļa kvalitāti konkrētā dienā, tiek sniegta nepilnīga un ļoti šaura informācija par kredītu atmaksu. Distances aizdevumu specifika ir tā, ka kredīti tiek izsniegti uz termiņu līdz 30 dienām. Tas nozīmē, ka tie kredīti, kas jau atmaksāti, neparādās PTAC veiktajā analīzē,» skaidro asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz šim izveidotais nebanku aizdevēju sektora regulējums jau ir stingrs, un līdz šim ieviestie nosacījumi ir ne tikai iegrožojuši nozari, bet radījuši aizvien neizdevīgāku piedāvājumu patērētājiem. Plānotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) lielai iedzīvotāju daļai var nogriezt pieeju aizdevumiem vispār, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Salīdzinot Latvijas nebanku kreditētāju piedāvājumu ar citām Baltijas valstīm, var secināt, ka likmes ir līdzīgas, tādēļ nav saprotama vēlme mūsu valstī tos ierobežot vēl vairāk.

Saskaņā ar Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veikto analīzi var secināt, ka šobrīd spēkā esošās likmes trīs Baltijas valstīs ir līdzīgas, situāciju tirgū raksturo LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš. Piemēram, salīdzinot Baltijas valstīs noteiktās maksimālās kredītu izmaksas, kas izteiktas ar procentiem dienā, var secināt, ka aizdevumam ar termiņu ilgākam par 30 dienām Latvijā un Lietuvā tās praktiski ir vienādas, attiecīgi 0,25% dienā un 0,245% dienā, bet salīdzinot ar Igauniju (šobrīd spēkā 0,164%), Latvijā izmaksas ir par 0.086 procentpunktiem augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

FinTech vadītāji skeptiski par valsts spēju gada laikā nodrošināt tiesiskās vides stabilitāti

Žanete Hāka, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumu (FinTech) vadītāji ir visskeptiskāk noskaņoti par valsts spēju nākamā gada laikā nodrošināt tiesiskās vides stabilitāti, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veiktajā pētījumā.

Šobrīd vien 17% aptaujāto prognozē, ka valdība spēs nodrošināt tiesiskās vides stabilitāti.

Latvijas uzņēmumiem ir visas iespējas būt vadošajiem Eiropā, tomēr daudz kas ir atkarīgs no valdības politikas. Piemēram, patlaban vien trešā daļa jeb 37% finanšu tehnoloģiju uzņēmumu vadītāju prognozē, ka valsts īstenos atbalsta pasākumus jaunu FinTech uzņēmumu attīstībai, komentē LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Būtisks vairākums jeb 77% respondentu prognozē, ka ekonomiskā situācija valstī nākamo 12 mēnešu laikā uzlabosies, un 53% aptaujāto paredz tiešo ārvalstu investīciju pieaugumu. Tāpēc likumsakarīgi, ka FinTech uzņēmumu vadītāji ir optimistiski savās prognozēs par bezdarba samazināšanos un atalgojuma pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

EK iesaistās banku un FinTech cīņā

Zane Veidemane-Bērziņa, partnere, zvērināta advokāte ZAB Kronbergs Čukste Derling, 24.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kļuvis zināms, ka Eiropas Komisijas (EK) konkurences tiesību ģenerāldirektorāts oktobra sākumā ir veicis tā saukto «rītausmas reidu» virknē banku un to asociācijās vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Publiski pieejamas informācijas par šo pārbaudi ir salīdzinoši maz, tomēr zināms, ka izmeklēšana uzsākta, jo EK radušās aizdomas, ka bankas un to asociācijas varētu būt rīkojušās ar mērķi ierobežot FinTech uzņēmumu radīto konkurenci bankām. Proti, bankas esot liegušas inovatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem piekļuvi klientu kontu datiem, neskatoties uz pašu klientu sniegto piekrišanu.

Visticamāk, uzsāktās izmeklēšanas centrā ir tā sauktie maksājumu iniciēšanas un kontu informācijas pakalpojumi, kuri saistīti ar screen scraping – banku klienti nodod FinTech uzņēmumiem savus autentifikācijas datus, un FinTech uzņēmumi, izmantojot attiecīgus tehnoloģiskos risinājumus, piekļūst klienta bankas kontam, iegūst tajā atspoguļoto informāciju, kura tiek replicēta FinTech uzņēmuma paša radītajā mobilajā aplikācijā vai interneta vietnē. Rezultātā klients var veikt darbības ar savu bankas kontu, izmantojot sev ērtāko un pievilcīgāko FinTech uzņēmuma radīto mobilo aplikāciju vai interneta vietni.

Rītausmas reids pēc savas būtības ir līdzīgs kratīšanai - tā mērķis ir pārsteigt iespējamos konkurences tiesību pārkāpējus nesagatavotus, lai iegūtu pēc iespējas vairāk pierādījumu par to veiktajiem konkurences tiesību pārkāpumiem. Tomēr, ņemot vērā aizvien pieaugošo spriedzi banku un FinTech attiecībās, nozares ekspertu vidū jau sen nebija jautājumu par to, vai EK spers šādu soli, drīzāk jautājums bija – kad šāds solis tiks sperts?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) trešdien, 30. augustā, ir nosūtījusi informācijas pieprasījumu gan Finanšu ministrijai (FM), gan Ekonomikas ministrijai (EM), lūdzot skaidrot abu ministriju apsvērumus tam, kāpēc slepenībā tiek virzīti priekšlikumi pasākumiem nebanku kreditēšanas aizdevumu pieauguma ierobežošanai, turklāt par to nesniedzot nekādu informāciju nozares uzņēmumiem, informē LAFPA.

«Šā gada martā tika apstiprināts Finanšu sektora attīstības plāns. Viens no tā mērķiem ir attīstīt starptautiski konkurētspējīgu finanšu sektoru ar inovatīvu finanšu pakalpojumu pieejamību. Ņemot vērā, ka tieši nebanku sektors ir iezīmējis Latvijas vārdu ārvalstu tirgos, piedāvājot arvien jaunus un inovatīvus finanšu pakalpojumus, šobrīd nav skaidrs, kāpēc valdība virza šādus priekšlikumus,» skaidro LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Vienlaikus nozares uzņēmumi pauž neizpratni par veidu, kā valdība virza izmaiņas – steigā, nesniedzot nekādu informāciju par virzīto priekšlikumu saturu nozares uzņēmumiem. Tāpat nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem nav skaidrs, kāpēc valdība vēlas īstenot politiku, kas rada nevienlīdzīgas konkurences apstākļus dažādiem finanšu tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada Latvijā darbību neturpina septiņi nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi un viena uzņēmuma licence ir apturēta uz sešiem mēnešiem, jo nav veikta ikgadējā licences maksa, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) apkopotā informācija.

Turklāt daļa uzņēmumu šobrīd meklē iespēju pārdot savu kredītportfeli.

LAFPA uzskata, ka tās ir nozares regulējuma sekas, nosakot prasības, kas ir nesamērīgas.

Darbību neturpina AS "Aureum"; SIA "Greencredit"; SIA "Delta Capital", ar zīmoliem: Kredīts365; Kredīts7; Kredītspluss; AB MOKILIZINGAS; SIA LandCredit; SIA "Ātrā finanšu palīdzība "Avots""; akciju sabiedrība "ORBĪTA".

"Šobrīd redzam indikācijas, ka vairāki tirgus dalībnieki aktīvi meklē iespēju apvienoties ar citiem uzņēmumiem, jo pieņemtajās prasībās izmaksu pieaugums ir nepamatoti lielāks nekā valstī noteiktā pieļaujamā pakalpojuma cena. Tas ilgtermiņā mazinās finanšu pieejamību iedzīvotājiem, īpaši, ja nepieciešami nelieli aizdevumi uz īsiem termiņiem. Turklāt esošā situācija būtiski mazinās konkurenci finanšu pakalpojumu tirgū. Prognozēju, ka nākamais vilnis uzņēmumu darbības izbeigšanā būs decembra beigās, kad būs jāveic 55 000 eiro ikgadējie licenču maksājumi, kas tika palielināti gandrīz četras reizes," norāda LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīts lielākais konkurss Baltijā startup uzņēmumiem, kas attīsta produktus finanšu tehnoloģiju (FinTech) jomā Rietumu Fintech Challenge 2017.

Sacensības Rīgā notika jau trešo gadu pēc kārtas. Par šī gada konkursa uzvarētāju kļuva Latvijas startup uzņēmums Toneboard, kas saņēma konkursa galveno balvu - 5000 eiro no Rietumu Bankas un bezmaksas biļeti uz London FinTech Week 2017 no Lielbritānijas Starptautiskā tirdzniecības departamenta.

«Bija interesanta diena. Satikām daudz mentoru no dažādām vidēm, kas ir saistītas ar finanšu industriju – juristi, investori, startup dibinātāji. Mēs ieguvām gan vērtīgus kontaktus, gan kritiku. Kopumā esam ļoti apmierināti. Šis ir pirmais nopietnais konkurss, kurā mēs piedalāmies, un mums ir prieks uzvarēt. Protams, biznesa panākumus mēra nevis uzvarās konkursos, bet sociāli vērtīga biznesa uzbūvēšanā. Tāpēc pašlaik mēs ļoti aktīvi strādājam pie sistēmas komercializācijas, pilnveidojam to. Plānojam pabeigt pilotprojektu un sagatavot produktu tirgum, lai to piedāvātu klientiem jau nākamā pusgada laikā,» saka Toneboard uzņēmuma līdzdibinātajs un vadītājs Mārtiņš Vaivars. Toneboard ir balss izvērtēšanas rīks, kas analizē cilvēka runas veidu, palīdzot finanšu iestādēm izvērtēt potenciālā klienta spēju atdot kredītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šogad vērojama strauja un augšupejoša fintech nozares attīstība

Žanete Hāka, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā bija vērojama strauja un augšupejoša FinTech nozares attīstība, stāsta Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) vadītājs Gints Āboltiņš.

Virknei Latvijas FinTech uzņēmumu darbības mērogs jau krietni pārsniedz Latvijas robežas. Piemēram, Latvijā radītā savstarpējo aizdevumu platforma Mintos šobrīd ieņem jau trešo vietu kontinentālajā Eiropā pēc piesaistīto investīciju apjoma platformā izvietotajos kredītos mēneša griezumā, 4finance savu darbību ir izvērsis 17 pasaules valstīs, kas skaidri parāda FinTech nozares augsto nozares eksportspējas potenciālu. 2016. gadā ārpus Latvijas savu darbību izvērsa arī nebanku hipotekāro aizdevumu izsniedzēji West Kredit un Hipocredit. Pozitīvi šajā gadā vērtējams fakts, ka Finanšu sektora attīstības plānā 2017. - 2019. gadam ir iestrādāts atsevišķs finanšu sektora attīstības virziens - FinTech nozares attīstība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies vadošā B2B akseleratora Startup Wise Guys finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu akseleratora otrā programma Wise Guys Fintech 2 sadarbībā ar Swedbank, informē Swedbank.

Salīdzinot ar pirmo akseleratoru, jaunuzņēmumu interese par programmu pieaugusi divas reizes – saņemti ap 200 pieteikumu, un sīvā konkurencē izvēlētas 9 spēcīgas komandas, kam dota iespēja trīs mēnešu intensīvā programmā attīstīt savu biznesa ideju. Katra komanda saņems sākotnējo finansējumu līdz 30 000 eiro ar iespēju iegūt papildu investīcijas tālākai attīstībai 200 000 eiro apmērā. Otrais akselerators pulcē jaunos uzņēmējus no 9 valstīm – Latvijas, Turcijas, Ukrainas, Lielbritānijas, Krievijas, Kazahstānas, Ganas, ASV un Itālijas.

Šoreiz, atlasot komandas, paplašinātas fintech robežas – uzņēmumu idejas nav saistītas tikai galvenokārt ar maksājumu jomu, un aptver plašāku nozaru loku, kas vērsts uz finanšu platformu veidošanu. Šī akseleratora dalībnieku idejas saistītas ar plašu nozaru spektru – apdrošināšana, personālvadība un darbaspēks, kreditēšana, regulējums, investīcijas, nekustamais īpašums u.c. Atlasot spēcīgākās komandas, galvenā uzmanība tiek pievērsta biznesa idejas un komandas potenciālam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nebanku kredītdevēji aicina Ašeradenu vērtēt PTAC rosinājumu stingrāk vērtēt aizņēmēju maksātspēju

Žanete Hāka, 21.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) aicina ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu savu padotības iestāžu darbā nodrošinot labai pārvaldībai atbilstošu principu ievērošanu – pirms jauna administratīvā sloga un ierobežojumu noteikšanas izvērtēt līdz šim pieņemto izmaiņu ietekmi, un tikai tad vērtēt nepieciešamību pēc jaunām izmaiņām, informē LAFPA.

Nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi uzskata, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) priekšlikums no 427 EUR līdz 100 EUR pārskatīt slieksni, no kura patērētājiem papildus jāiesniedz dokumentāli pierādījumi pirms aizdevuma saņemšanas, šobrīd nav saprotams un pamatots.

Ar šā gada 1. janvāri stājās spējā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuru mērķis bija noteikt kredītdevējiem pienākumu stingrāk izvērtēt patērētāju maksātspēju. Ir apkopoti tikai pirmo sešu mēnešu dati, kad PTAC jau atkal virza jaunus, pēc būtības līdzīgus ierobežojumus, turklāt bez jebkādas analīzes un izvērtējuma par iespējamo ietekmi uz tirgu un finanšu resursu pieejamību, uzsver LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš, aicinot ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu jautājumu par slieksni, no kura kredītņēmējiem papildus jāiesniedz dokumentāli pierādījumi, vērtēt tad, kas būs pieejami pietiekami dati, kas ļautu izdarīt pamatotus secinājumus par situāciju nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa kreditēšana Latvijā pakāpeniski pieaug, taču joprojām būtiski atpaliek no 2009. gada līmeņa. Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir 442 eiro liels kredīts, 31. jūlijā prezentējot pētījumu «Patēriņa aizdevuma tirgus segmenta analīze», norādīja pētījuma līdzautors, profesors Ilmārs Kreituss.

«Pretēji publiskajā telpā valdošajam priekšstatiem, kredītu kvalitāte gan banku, gan nebanku sektorā ir līdzīga. Abu sektoru kredītportfeļiem ir novērojama tendence pakāpeniski uzlaboties,» skaidroja I. Kreituss.

Gan banku, gan nebanku kreditēšanas sektorā nekavēto kredītu apjoms ir līdzīgs. Kopš 2013. gada abos sektoros «labo» kredītu apjoms ir pieaudzis. Pērn 89 % banku klienti laikā spēja norēķināties par saņemtajiem patēriņa kredītiem. Nebanku sektorā pērn 85 % patērētāju nekavēja maksājumus, skaidroja I. Kreituss.

«Lai gūtu kvalitatīvu priekšstatu par patēriņa kreditēšanas tirgu Latvijā, banku un nebanku sektorus nedrīkst turpmāk vērtēt atsevišķi. Nepieciešams noteikt vienotu datu apkopošanas un atspoguļošanas metodoloģiju,» ieteica profesors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Patērētāju kreditēšanas nodevu rosina attiecināt uz visiem tirgus dalībniekiem

Zane Atlāce - Bistere, 06.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Budžeta izstrādes laikā pieņemto patērētāju kreditēšanas nodeva būtu jāattiecina ne tikai uz nebanku kreditēšanas nozari, bet gan uz visiem finanšu tirgus dalībniekiem, kas sniedz kreditēšanas pakalpojumus patērētājiem.

Tā uzskata Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA), norādot, ka noteiktais apmērs būtiski pārsniedz izmaksas, kas nepieciešamas uzraudzības funkcijas veikšanai. Priekšlikums par jaunu nodevas metodoloģiju nosūtīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

«Veidojot nākamā gada valsts budžetu, valdība būtiski palielināja valsts nodevu apmēru nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem, plānojot ik gadu papildus iekasēt trīs miljonus eiro. Jau iepriekš noteiktā nodeva pārsniedza izmaksas, ko veido nozares uzraudzība. Līdz ar to izmaiņu mērķis ir tikai un vienīgi papildu ieņēmumi valsts budžetā, tāpēc šīs izmaksas solidāri ir jāattiecina uz visiem tirgus dalībniekiem, kas izsniedz kredītus patērētājiem,» rosina LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā un aprīlī Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedri ir piešķīruši kredītbrīvdienas vai pagarinājuši aizdevuma atmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājumu, 6279 klientiem, kuri nav spējuši pildīt savas saistības COVID-19 izplatības un valsts noteikto ierobežojumu dēļ, liecina LAFPA dati.

Martā atbalsta pasākumi tika sniegti 1 246 klientiem, savukārt aprīlī 5 033 klientiem.

"Nebanku kredītu specifika ir tā, ka tiek izsniegtas nelielas summas uz īsākiem termiņiem, kas mazāk ietekmē mājsaimniecību finanšu slogu, kā tas ir, piemēram, hipotekārā kredīta gadījumā. Līdz ar to redzam, ka pieprasījums pēc atbalsta pasākumiem ir salīdzinoši mazāks. Vienlaikus aicinām ikvienu, kurš nonācis grūtībās, sazināties ar aizdevēju un vienoties par situācijas risinājumu," skaidro LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Ārkārtas situācijas laikā nebanku kreditēšanas uzņēmumi arī pastiprinājuši pasākumus klientus maksātspējas vērtēšanai, lai mazinātu risku, ka aizdevums netiek atdots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - EM atbalsta rosinājumu samazināt slieksni maksātspējas vērtēšanai; uzņēmumi rosina to paaugstināt

Žanete Hāka, 23.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija šobrīd aktīvi strādā pie principa konsultē vispirms ieviešanas gan vispārīgajos valsts pārvaldes darbu regulējošajos normatīvajos aktos (sadarbībā ar Valsts kanceleju), gan uzraudzības iestāžu ikdienas darbā, tai skaitā Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbībā, portālam db.lv norāda ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vadlīniju un citu skaidrojošo materiālu izdošana ir atzīts par vienu no instrumentiem, kā iestāde var konsultēt uzņēmējus un palīdzēt tiem saprast tiesību normās rakstīto. Tāpēc PTAC iniciatīva, izstrādājot vadlīnijas, atbilst konsultē vispirms principam un mērķim – sekmēt vienotu uzņēmēju informētību un izpratni par tiesību aktu prasībām. Bet tā noteikti nav vienīgā aktivitāte uzņēmēju konsultēšanai, ministrija aicinājusi PTAC līdz ar citām uzraudzības iestādēm, ejot pārbaudēs, uzņēmumus vispirms konsultēt par normatīvo aktu prasībām un to ieviešanu, un tikai pie atkārtotiem pārkāpumiem izvērtēt sodu piemērošanu, uzsver ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Savstarpējo aizdevumu platforma Viventor pievienojas LAFPA

Zane Atlāce - Bistere, 02.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot pārstāvniecību, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijai (LAFPA) ir pievienojies jauns biedrs – savstarpējo aizdevumu platforma Viventor, līdz ar to asociācija šobrīd pārstāv jau 19 ārpus banku finanšu sektora pakalpojumu sniedzējus, kas Latvijā strādā ar 23 zīmoliem.

«Savstarpējo aizdevumu platformas un tirgus vietnes pēdējos gados uzņēmušas strauju attīstības tempu. Latvijas uzņēmumi šajā salīdzinoši jaunajā nozarē sevi ir pieteikuši skaļi, esot starp vadošajiem un inovatīvākajiem starptautiskā tirgus dalībniekiem. Lai turpinātu veiksmīgi uzsākto darbību, būtiska ir kā nozares pārstāvju savstarpēja sadarbība, tā arī sapratne un mijiedarbība ar likumdevēju un uzraugošajām instancēm,» pievienošanos asociācijai komentē Viventor vadītājs Andris Rozenbahs.

LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš atzinīgi vērtē savstarpējo aizdevumu platformas Viventor lēmumu pievienoties biedrībai: «Šobrīd ļoti aktīvi notiek darbs pie savstarpējo aizdevumu platformu regulējuma Latvijā. Lai varētu radīt tiesisko ietvaru, kas ļauj nozares uzņēmumiem būt konkurētspējīgiem Eiropas līmenī, ir svarīgi, lai tā izstrādē būtu iesaistīti visi tirgus dalībnieki ».

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Lai piesaistītu finansējumu kriptovalūtas formā, jārada uzticība investoros

Žanete Hāka, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ICO (initial coin offering) jeb sākotnējais monētu piedāvājums šobrīd ir modes lieta. Tā ir finansējuma piesaiste kriptovalūtas formā no riska kapitāla investoriem. Latvijā veiksmīgi tas pagaidām izdevies vienam uzņēmumam - Digipulse. Kas ir šīs veiksmes pamatā un kā dabūt uzticību – par to piektajā tikšanās reizē diskutēja Rietumu Fintech Club dalībnieki.

«Esmu saskāries ar situāciju, kad startup uzņēmums saka - ICO ir mana pēdējā iespēja izdzīvot. Taču tā tas nenotiek un šāds uzskats ir pilnīgi aplams,» saka ICO eksperts no Krievijas un ‘Iconic.vc’ dibinātājs Aleksejs Pospehovs (Alexey Pospehov), kurš Rīgā bija ieradies uz Baltijā lielāko e-komercijai veltīto konferenci ‘eCom21’. «Šābrīža aplēses liecina, ka 2018. gada pavasarī visā pasaulē būs 5000 aktīvu ICO kampaņu. Jau šobrīd tas nozīmē gan milzīgus ieguldījumus mārketingā un sabiedriskajās attiecībās, gan arī ļoti labas zināšanas par kriptovalūtu un blockchain risinājumu tiesskajiem un finanšu aspektiem.»

A. Pospehovs uzsver, ka te neko nenoslēpsi un nevienu nepiemānīsi. Visa informācija ir pieejama digitālajā vidē, un potenciālie investori ļoti rūpīgi izpēta projektus. Ja nav minimāla dzīvotspējīga produkta (MVP, minimum viable product - eng.), bet ir tikai laba ideja vai kampaņa tapusi īsā laika periodā, visticamāk nekas neizdosies. Kriptovalūtas investīciju tīkotājiem ir jābūt gataviem atbildēt dažādiem jautājumiem. Projektam ir jābūt pilnībā caurspīdīgam ar spēcīgu atbalsta grupu, godīgu bonusu sistēmu un redzamām aktivitātēm. Tāpat jārēķinās, ka kampaņas sagatavošana var prasīt laiku līdz pat 7 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Pētījums: Katrs ceturtais iedzīvotājs Latvijā ir izmantojis FinTech pakalpojumus

Žanete Hāka, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs ceturtais jeb 24% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju Latvijā pēdējo divu gadu laikā ir izmantojuši finanšu tehnoloģiju uzņēmumu (FinTech) sniegtos pakalpojumus, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veiktajā pētījumā, kas īstenots sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru «SKDS».

Galvenais iemesls, kāpēc iedzīvotāji izmantojuši FinTech pakalpojumus, ir tas, ka darījumus var veikt attālināti un nav nepieciešams klātienes kontakts, to kā būtiskāko priekšrocību norādījuši 56% respondentu.

«Šogad veiktais pētījums parāda, ka ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri ir izmantojuši kāda finanšu tehnoloģiju uzņēmuma pakalpojumus, salīdzinot ar gadu iepriekš. Sagaidāms, ka līdz ar finanšu tehnoloģiju attīstību šī tendence arvien pieaugs,» prognozē LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kas ir izmantojuši finanšu tehnoloģiju pakalpojumus, visbiežāk kā galveno iemeslu to izmantošanai norādīja, ka šādā gadījumā nav jāiet uz banku vai nav nepieciešams klātienes kontakts (56%). Kā nākamie biežāk norādītie iemesli ir ērtāki digitālie risinājumi (40%), kā arī vienkāršāki un vieglāk saprotami pakalpojumi (33%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fintech un bankas – kurš kuru vai abi kopā vienotam mērķim?

Juris Grišins, AS Capitalia vadītājs, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un to straujā izaugsme pēdējā laikā ir «karsts» un populārs temats. Lai gan pašas bankas ir vienas no lielākajiem ieguldītājiem modernos tehnoloģiju risinājumos, tipiski ar Fintech apzīmē nebanku uzņēmumus, piemēram, alternatīvā finansējuma vai norēķinu sniedzējus. Tādējādi starp Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem ierindo, piemēram, Mintos (savstarpējo aizdevumu platforma), Nordigen (bankas kontu analīze), Capitalia (uzņēmumu finansēšana), Mobily (elektroniski norēķini), un Creamfinance (patērētāju finansēšana), savukārt Latvijā plaši izmantots starptautisks Fintech uzņēmums noteikti būtu minams Revulot (maksājumu kartes).

Bieži vien banku piedāvātie un uz tehnoloģijām bāzētie pakalpojumi nebūt neatpaliek no Fintech uzņēmumu demonstrētā. Par piemēru var minēt, piemēram, Swedbank budžeta un izmaksu plānotāju, SEB automātisko krājkasi vai Citadeles mobilo aplikāciju. Tomēr tipiski banku piedāvātie rīki ir ģeogrāfiski ierobežoti uz savu klientu auditoriju vietējā tirgū. Pretstatā klasiski Fintech jau no sākuma domā un darbojas starptautiski.

Tāpat finanšu tehnoloģiju uzņēmumu priekšrocība ir tā, ka tie ir jauni un veidoti ar mērķi piedāvāt vienu specifisku finanšu pakalpojumu. Rezultātā tie nav apgrūtināti ar sistēmām, filiālēm, regulējumiem un procedūrām, kas ir bankām. Jā, arī bankas mainās un ir spiestas mainīties līdzi videi, bet mainīt sistēmu noteikti ir grūtāk, nekā izveidot mūsdienīgu struktūru no jauna.

Komentāri

Pievienot komentāru