Metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumu darbību 2017. gadā ietekmējusi gan konkurence, gan tirgus pieprasījuma izmaiņas, gan arī politiķu lēmumi.

Tā situāciju 2017. gadā vērtē paši nozares uzņēmēji. To rāda arī DB veidotais nozares 100 lielāko uzņēmumu saraksts pēc pašu uzņēmēju un Lursoft datubāzē iesniegtajiem gada pārskatu datiem. Jārēķinās, ka vairāku uzņēmumu gada pārskata gads būtiski atšķiras no kalendārā gada un, iespējams, kāds no uzņēmumiem ir palicis ārpus šī nozares lielāko uzņēmumu saraksta, taču tas nemaina lietas būtību.

Pēc Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas aprēķiniem, nozares pērnā gada apgrozījums lēšams 1,5 miljardu eiro apmērā. Nozares TOP 100 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2017. gadā pārsniedza vienu miljardu eiro, kas ir par 158,82 milj. eiro jeb 18,7% vairāk, nekā tas bijis 2016. gadā, kad šo pašu uzņēmumu apgrozījums bija 847,27 milj. eiro. Te gan jāņem vērā, ka vairākiem nozares uzņēmumiem pērnais gads ir bijis sliktākais pēdējos gados, ir arī tādi, kuri kļuvuši maksātnespējīgi. Tas ir saistīts ne tikai ar notiekošo konkrētā produkcijas segmenta tirgū, bet arī ar citiem procesiem. No lielajiem nozares uzņēmumiem 46 kompānijas ir spējušas būtiski – par vairāk nekā 20% – kāpināt neto apgrozījumu, savukārt 14 ir tādas, kurām tas sarucis, pārējām tas palicis aptuveni 2016. gada līmenī. Neto apgrozījuma pieaugumu miljonu līmenī spējušas īstenot 42 kompānijas.

Lai noskaidrotu situāciju ar kvalificētiem speciālistiem un perspektīvo pieprasījumu mašīnbūves un metālapstrādes nozarē, ar ES līdzfinansējumu tiek veikts šīs nozares cilvēkresursu audits. «Nozares uzņēmējiem ir būtisks jautājums par kvalificētu darbapsēku,» uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš. Viņš norāda, ka jau trūkst kvalificētu speciālistu, it īpaši situācijā, kad, modernizējoties uzņēmumiem, tiek uzstādītas programmvadības ražošanas iekārtas. «Tie speciālisti, kas vajadzīgi nozarei, ir nepieciešami arī citās, piemēram, komunālajā saimniecībā,» uzsver V. Rantiņš. Viņš norāda, ka tieši minēto iemeslu dēļ asociācija vēlas noskaidrot situāciju —ne tikai kāda tā ir no cilvēkresursu viedokļa konkrētajā nozarē, bet arī visā tautsaimniecībā un tādējādi iegūt atbildi uz jautājumu kādi speciālisti ir vajadzīgi. Bez tam šobrīd nozarei trūkst inženieru, bet jaunatne īpaši neraujas apgūt šo profesiju, tāpēc vajag izstrādāt jauniešu piesaistīšanas stratēģiju, un šis pētījums arī, pēc V. Rantiņa domām, varētu sniegt noteiktas atbildes uz šo jautājumu. «Latvijai ir vajadzīgi vairāk inženieri, konstruktori un pētnieki, it īpaši situācijā, kad tirgū jāpiedāvā izstrādājumi ar augstāku pievienoto vērtību,» skaidro asociācijas vadītājs. Šobrīd Latvijas uzņēmumi pārsvarā ražo vidēji zemu un zemu tehnoloģiju produkciju. Salīdzinājumam mašīnbūves un metālapstrādes nozares īpatsvars 16 % no Latvijas rūpniecības, kamēr ES — vidēji 40 %. Lai palielinātu ražošanas apjomu, jāceļ darbinieku produktivitāte, jāražo dārgāki produkti. Šis atzinums tiek pamatots ar to, ka darba ražīgums 2000. gadā Latvijā bija 7 reizes zemāka nekā vidēji ES. Pievienotā vērtība uz vienu darbinieku Latvijā pēc 2000. gada datiem bija tikai 8000 eiro/gadā, kamēr ES 48 400 eiro. Projekta ietvaros tiek strādāts ne tikai ar nozares uzņēmējiem un mācību iestādēm, bet arī ar pašvaldībām, lai sajūgtu kopā reģionu attīstības vīzijas ar nepieciešamo kvalificēto darbaspēku, tā sagatvošanas iespējām mācību iestādēs utt., skaidro V. Rantiņš. Viņš cer, ka projekta rezultātā izstrādātā komunikāciju stratēģija ietekmēs nozares attīstību visā Latvijā līdz 2014. gadam. Projekta «Cilvēkresursu potenciāla noteikšana Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozarē un stratēģijas izstrāde jauno speciālistu piesaistei šajā nozarē, pielietojot reklāmas pasākumus un motivēšanas shēmas» Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācija startēja uz Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu. No kopējām projekta izmaksām — 42 680 Ls lauvas tiesu — 32 010 Ls segs Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums, bet pārējo — 10 670 Ls — maksās paši nozares uzņēmēji, skaidro V. Rantiņš. Viņš uzskata, ka projekts laus apzināt reālo situāciju un perspektīvas, ko prognozē, nozares uzņēmēji, pašvaldības, izglītības iestādes, un sniegs atbildes, kādi speciālisti un cik daudz ir nepieciešami, lai nozare sekmīgi attīstītos.

Augstā kadru mainība valsts pārvaldes vadībā saistīta ar nekonkurētspējīgo atalgojumu un izdegšanu, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzina Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Pārrunājot jautājumu par atalgojumu valsts pārvaldē, deputāti un piesaistītie eksperti skāra arī jautājumu par augsto kadru mainību valsts pārvaldē.

Dienas Bizness salīdzina atalgojumu valsts pārvaldē un privātajā sektorā

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati atbilstoši iedzīvotāju deklarētajiem ieņēmumiem parāda,...

Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja vietniece Katri Vintiša stāstīja, ka kopumā kadru mainība valsts pārvaldē ir līdz 23%. Lielākā kadru mainība ir speciālistu grupā, bet sistēmiskas problēmas esot arī vadības līmenī, tādējādi tiek tērēti valsts resursi gan jaunu cilvēku piesaistē, gan viņu apmācīšanā.

Kā vienu no problemātiskākajiem gadījumiem Vintiša izcēla kadru mainību Konkurences padomē, kur nomainījušies 33% darbinieku. Savukārt Būvniecības valsts kontroles birojā esot amata grupas, kur kadru mainība ir pat 100%.

Citskovskis norādīja, ka kadru mainībai ir dažādi iemesli, no kuriem viens ir ar privāto sektoru nekonkurētspējīgais atalgojums. Tāpat Valsts kancelejas direktors piebilda, ka amatus augsta līmeņa vadītāji pamet izdegšanas un atbalsta trūkuma dēļ.

Savukārt viena no problēmām, kāpēc darbam valsts pārvaldē grūti piesaistīt ekspertus no privātā sektora, ir politiskās ietekmes aspekts. Pēc Valsts kancelejas direktora teiktā, eksperti, nākot strādāt valsts pārvaldē, vēlas būt droši, ka viņu amats netiks pakļauts politiskam spiedienam.

"Pēdējos astoņus gadus metālapstrādes nozare strauji attīstās un šobrīd ir viena no lielākām Latvijas rūpniecības nozarēm," situāciju nozarē komentē Mašīnbūves un metālasptrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.

Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozares dati par 2008. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem (faktiskajās cenās):

Informācijai: Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā no 11. līdz 13. decembrim divās hallēs notiks trešā starptautiskā rūpnieciskās ražošanas materiālu un tehnoloģiju, mašīnbūves, metālapstrādes, automatizācijas, elektronikas, elektrotehnikas un instrumentu izstāde Tech Industry 2008.

Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācija (MASOC) ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu ir veikusi pētījumu „Cilvēkresursu potenciāla noteikšana Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozarē, un stratēģijas izstrāde jauno speciālistu piesaistei šajā nozarē, pielietojot reklāmas pasākumus un motivēšanas shēmas”. Šī pētījuma rezultātā ir veikta cilvēkresursu analīze Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozarē, izstrādāta Komunikāciju stratēģija mašīnbūves un metālapstrādes nozarei un pasākumu plāns tās ieviešanai, kā arī sagatavotas rekomendācijas valsts pārvaldes iestādēm un sociālajiem partneriem nozares aktuālu jautājumu risināšanai. Lai iepazītos ar iepriekš minētā pētījuma rezultātiem, MASOC aicina masu mediju pārstāvjus piedalīties pētījuma prezentācijas pasākumā, kas notiks šā gada 23. septembrī.

Pagājušajā gadā tika atklāta «AKG» grupas radiatoru ražotne, turklāt perspektīvā, ja Latvijā būs labvēlīgi apstākļi, Vācijas kompānija «AKG» varētu paplašināt pašreizējo 12 milj. eiro vērto radiatoru ražotni, skaidro Mašīnbūves un metālapstrādes asociācijas vadītājs V. Rantiņš. Savukārt mašīnbūves detaļu ražotājs SIA «Leax Baltix», ieguldot nedaudz vairāk par 1 milj. Ls, pērn paplašināja mašīnbūves detaļu ražotni, kas ļaus kāpināt gan kompānijas ražošanas apjomus un ienākumus, kā arī palielinās kopējos ražošanas un eksporta rādītājus visai valstij. Tāpat metālapstrādes un metāla tirdzniecības a/s «Severstaļlat», investējot nedaudz vairāk par 1 miljonu eiro, ir uzstādījis otru cauruļu ražošanas līniju, būtiski kāpinot ražošanas apjomu. Savu darbu Ventspilī ir sākusi «Bucher Automotive» mašīnbūves ražotne — komplektē ielu tīrāmās mašīnas. «Tie ir tikai daži piemēri, kur 2005. gada investīciju augļi būs redzami vēlāk — 2006. gadā.» Viņu gan priecē tas, ka vairāki metālapstrādātāji uzsākuši ražotņu modernizāciju un pirmie augļi jau ir redzami, jo pieaugusi produktu ražošana un realizācija ar augstāku pievienoto vērtību. Turklāt darbu uzsākušass vairākas ražotnes, kuras pērn tika būvētas, kā rezultātā, pēc asociācijas vadītāja domām, pieaugs ne tikai ražošanas, bet arī eksporta apjomi. V. Rantiņš uzskata, ka sava nozīme nozares izaugsmē būs arī uzņēmēju piesaistītajam ES struktūrfondu finansējumam, kura rezultāti būs redzami tuvāko gadu laikā. Minēto iemeslu dēļ arī V. Rantiņš uzskata, ka metālapstrādes un mašīnbūves nozares eksporta īpatsvars varētu būt lielāks par līdzšinējo. «Nozare ir un tuvākajos gados būs viena no visstraujāk augošajām tautsaimniecības nozarēm,» uzsver asociācijas priekšsēdētājs.

2004. gads metālapstrādes un mašīnbūves nozarē ir bijis veiksmīgs, kaut arī pārmaiņām bagāts gan saistībā ar iestāju ES, gan jaunu spēlētāju ienākšanu šajā sektorā. Pērn mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecībā ir ne tikai vislielākais saražotās produkcijas apjoms pēdējo gadu laikā, bet arī notikušas lielas pārmaiņas pašā nozarē. To liecina gan pērn strauji — par 35.98 % jeb 127 milj.Ls salīdzinājumā ar 2003. gadu pieaugušais mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības produkcijas eksports, sasniedzot 480 milj. Ls, gan jaunu spēlētāju ienākšana nozarē. «2004. gads ir bijis straujākais nozares izaugsmes un līdz ar to arī ražošanas un eksporta kāpums naudas izteiksmē pēdējo 15 gadu laikā,» secina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš. Viņš atgādina, ka nozare kopā ar meža nozari ir galvenie Latvijas eksporta ienākumu balsti.

Luminor banka piešķīrusi 360 000 eiro aizdevumu metālapstrādes uzņēmumam SIA Elbors jaunu ražošanas telpu iegādei un rekonstrukcijai.

Uzņēmums nodarbojas ar metāla detaļu virpošanu, frēzēšanu, slīpēšanu, kā arī ar metināšanas darbiem. SIA Elbors pakalpojumu klāstā ietilpst arī pulverkrāsošana, erozija, rūpniecības iekārtu remonts, nestandarta iekārtu ražošana, metāla termiskā apstrāde, galvanisko pārklājumu veikšana un citi ar metālapstrādi saistīti darbi. Pēc uzņēmuma realizācijas datiem SIA Elbors visvairāk saražo dažāda veida metāla konstrukcijas mēbelēm, ar ražošanas tehnoloģiju saistītas detaļas pārtikas nozarei, presformas pudelēm, izmēģinājuma stendus dažādiem lidaparātiem, kā arī detaļas citu ražotāju konveijeriem.

“Attīstoties biznesam un augot pieprasījumam, mums ir nepieciešamas jaunas telpas, jo esošās ir kļuvušas pārāk šauras. Telpu paplašināšana ļaus iegādāties jaunus metālapstrādes galdus un uzlabot strādnieku darba apstākļus, kā arī samazināt ekspluatācijas izmaksas, jo esošais ražošanas cehs tiek nomāts un ir ar ļoti zemu energoefektivitāti. Paredzot, ka komunālie maksājumi tikai pieaugs, ieguldījums jauna ceha izbūvē ir ļoti svarīgs pagrieziena punkts SIA Elbors uzņēmuma attīstībā. Bankas aizdevums uzņēmumam palīdzēs ielēkt nākošajā biznesa vilciena vagonā, kurš vērsts uz ilglaicīgu ražošanu un eksporta veicināšanu metālapstrādes nozarē,” skaidro Vladimirs Getikovs, SIA Elbors pārstāvis.

Mašīnbūves un metālapstrādes attīstību bremzē kvalificēta darbaspēka trūkums, kā arī tādi biznesa vides faktori kā energoresursu cenas un darbinieku slimības lapu apmaksas sistēma

Tādu ainu rāda Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas veiktā uzņēmēju aptauja.

«Ik gadu pēdējos astoņos gados tiek veikts pētījums, kurā tiek aptaujāti vismaz 100 uzņēmumi, kas kopā nodarbina vairāk nekā trešo daļu no visā nozarē strādājošo, un kvalificēta darbaspēka trūkums kā būtiskākais attīstību bremzējošais faktors ir visus gadus, tikai šogad ir ļoti pieaugusi šī faktora dominance,» skaidro Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Tā nevis iet mazumā, bet tieši pretēji – kļūst arvien karstāka. «Pasūtījumi un līdz ar to arī ražošanas apjomi pieaug, tāpēc arī speciālistu trūkums kļūst izteiktāks un ar to saskaras 2/3 visas nozares uzņēmumu,» tā T. Grīnfelds. Pašlaik nozarē trūkst aptuveni 1000 inženiertehniskā līmeņa speciālistu, kurus pārsvarā gatavo augstākās tehniskās mācību iestādes. Vēl pietrūkst aptuveni 3000 jeb 20% no profesionāli tehnisko mācību iestāžu gatavotajiem speciālistiem, kur skaitliski lielāko daļu veido tādas specialitātes kā CNC iekārtu operatori un iestatītāji un metinātāji. «Var sacīt, ka pašlaik nozarē ir darbs papildu vismaz aptuveni 4000 speciālistiem, tāpēc uzņēmēju vidū ir savdabīga sacensība par absolventu piesaisti, bet vairākos gadījumos arī darbinieku ar pieredzi vienkārša pārpirkšana,» situāciju analizē T. Grīnfelds.

Pieprasījums pēc inženiertehniskajiem speciālistiem mašīnbūves un metālapstrādes nozarē 2005. gadā ievērojami pārsniedz to piedāvājumu tirgū, tāpēc ir nepieciešami pasākumi jauniešu piesaistei nozarei. To liecina pētījuma «Cilvēkresursu potenciāla noteikšana Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozarē un stratēģijas izstrāde jauno speciālistu piesaistei šajā nozarē, pielietojot reklāmas pasākumus un motivēšanas shēmas» rezultāti. Pēc SIA Baltkonsults eksperta Gata Kristapa teiktā, apsekojot 468 nozares uznēmumus tika secināts, ka visvairāk trūkst II un III profesionālās kvalifikācijas līmena strādājošo — atslēdznieku, virpotāju,ciparvadības darbgaldu iestādītāju, frēzētāju. Bez tam trūkst arī V profesionālās kvalifikācijas līmeņa speciālistu — inženieru — konstruktoru, tehnologu utt. Lai arī kvalificētu darbinieku trūkums rada draudus ražotņu pārcelšanai uz citām valstīm, tomēr pēc pētījumā aptaujāto uzņēmēju domām vispiemērotākais risinājums ir darbaspēka ievešana Latvijā no ārzemēm — NVS, Ķīnas, kā arī pāreja uz augstāku tehnoloģiju līmeni, produktivitātes paaugstināšanu. Lai arī metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecībā strādājošo darba samaksa būtiski neatšķiras no apstrādājošās rūpniecības vidējiem cipariem, tomēr jārēķinās, ka neto darba alga Īrijā ir ap 500 Ls, kamēr nozarē vidējā darba samaksa — 150 Ls. Turklāt jārēķinās, ka 25 % strādājošo ir vecumā no 50 līdz 69 gadiem, kas liecina, ka nozarei bez jauniem speciālistiem neiztikt. 2005. — 2009. gadā papildus visvairāk būs nepieciešami tieši V — visaugstākās — kvalifikācijas līmeņa speciālisti — par 77 % salīdzinājumā ar pašreizējo skaitu, nedaudz mazāk — par 62 % — IV kvalifikācijas līmeņa speciālisti un tikai par 37 % — III kvalifikācijas līmeņa speciālisti.

11.septembrī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe darba vizītē apmeklē Ventspili, lai diskutētu un vienotos par dažādu pakāpju izglītības perspektīvām, īpašu uzmanību pievēršot profesionālajai izglītībai.

Lai vienotos par valsts, reģiona un darba tirgus vajadzībām atbilstošas profesionālās izglītības piedāvājumu, ministre tiksies ar mašīnbūves uzņēmumu SIA Bucher - Schoerling Baltic vadību, apmeklēs uzņēmumu un pārrunās projekta „Mašīnbūves un metālapstrādes nozarē nepieciešamo mācību priekšmetu modernizācija un izstrāde” īstenošanu Ventspils Profesionālajā vidusskolā.

SIA Bucher - Schoerling Baltic ir ilglaicīgs un stabils skolas sadarbības partneris un plānots, ka sadarbības līgums tiks atjaunots arī šajā mācību gadā. Tāpat uzņēmums skolas telpās profesionālās pilnveides iespējas piedāvās saviem darbiniekiem. Lai īstenotu šo ieceri, skola izstrādājusi un iesniegusi licencēšanai Profesionālās izglītības administrācijā 480 stundu tālākizglītības apmācību programmu un 160 stundu profesionālās pilnveides apmācības programmu. Pirmās apmācības plānotas uzsākt šī gada 15.oktobrī.

Foto: Ieva Lūka/LETA

Metālapstrādes un mašīnbūves nozares pēdējo triju gadu straujo izaugsmi apslāpējusi koronavīrusa pandēmija.

Tomēr ir sektori, kuros Covid-19 ietekmi tikpat kā nejūt, un ir arī tādi, kuros iestājusies dīkstāve, liecina "Dienas Biznesa" veiktā mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu aptauja

Nozares uzņēmumus vairāk ietekmē nevis Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi koronavīrusa izplatības apturēšanai, bet gan tas, kā rīkojas metāla izstrādājumu pircējvalstu valdības un šo valstu industriālo produktu pircēji, un arī konkurentvalstu ražotāji.

"Pirmais trieciens bija pa auto rūpniecību, kas lielā mērā ir apstājusies lielo auto būves ražotāju rūpnīcu slēgšanas dēļ," stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.

Piecos gados a/s Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca plānots ieguldīt ap 30 milj. eiro, kas palielinātu gan ražošanas apjomus, gan ienākumus.

Uzņēmumā šobrīd paralēli teju vai visos ražošanas iecirkņos vienlaicīgi norit gan ražošana, gan darbi jaunu iekārtu uzstādīšanai, kā arī veco darbgaldu modernizācijai.

Pārapbruņojas

«Ir grūti vienlaicīgi ražot un veikt tehnisko pārapbruņošanos,» stāsta a/s Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) valdes priekšsēdētājs Grigorijs Uspenskis. Viņš norāda, ka pērn ieguldīts ap 2.5 milj. eiro, tiesa, investīcijas būtu bijušas ap 5 milj. eiro, ja vien iekārtu ražotāji būtu tās piegādājuši paredzētajos termiņos. «Plānojam ieguldīt ap 30 milj. eiro, kas būtu lielākie ieguldījumi ne tikai ražotnē kopš tās izveides, bet, iespējams, lielākie ieguldījumi nozares ražotnēs visā Baltijā,» uzsver G. Uspenskis. Jaunas iekārtas paredzēts uzstādīt visos iecirkņos, gan liešanas cehā, gan elektromašīnu un tām nepieciešamo detaļu ražotnē, kā arī aparatūras un metālapstrādes cehos. «Pēc pāris gadiem RER jākļūst par lielāko elektromašīnbūves izstrādājumu ražotājam Baltijā,» ieceri atklāj G. Uspenskis. Pēc tam kad par RER līdzīpašnieku kļuva Krievijas EDS (Elektrodvižuščaja sila) Holding, tam parādījusies otrā elpa, liecina apgrozījums, kas 2007. g. salīdzinājumā ar 2006. g. audzis par 10 milj. Ls jeb 75 %.

Aizvadītajā gadā metālapstrādes nozarē strādājošie uzņēmumi turpinājuši strauji atkopies no krīzes, un nozares uzņēmumi sekojuši V veida attīstības scenārijam, kurā pēc 2008. gada rekordgada 2009. gads sekoja ar ļoti strauju finanšu rādītāju kritumu, taču 2010. gadā un, vēl jo vairāk, pērn notikusi salīdzinoši strauja izaugsme, žurnālam TOP 500 atzina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.

Aizvadītajā gadā nozares vadošajiem uzņēmumiem izdevies kopējo apgrozījumu audzēt par 38,30% jeb 138,58 milj. Ls. Arī 2011. gadā, tāpat kā citus gadus, absolūta nozares līdere bija a/s Liepājas metalurgs, kuras apgrozījums veidoja 206,14 milj. Ls, bet peļņa - 2,47 milj. Ls. Uzņēmuma apgrozījums trīs gadu laikā auga teju par 30%. 2011. gadā uzņēmumā tika nodarbināti 2195 darbinieki.

Pēc diviem smagiem gadiem, kad nozares vadošajiem uzņēmumiem peļņas vietā nācās skaitīt zaudējumus, 2011. finanšu gadu TOP uzņēmumi atkal noslēguši ar peļņu. Latvijas metālapstrādes nozares lielāko uzņēmumu kopējie zaudējumi 2009. gadā sasniedza 17,00 milj. Ls, 2010. gadā nedaudz samazinājās līdz 8,26 milj. Ls, taču pagājušais gads noslēgts ar 7,94 milj. Ls lielu peļņu. Starp visiem nozares uzņēmumiem ir arī tādi veiksmes stāsti, kas krīzes gados spēja izvairīties no zaudējumu gūšanas. Šādi uzņēmum ir, piemēram, SIA KMM Metāls un SIA Dīlers.

Sagaidāms, ka metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības nozarē pieaugums turpināsies vēl vairākus gadus līdz pat 2010. gadam, norāda Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Finanšu institūta pasniedzējs, SEB investīciju bankas SEB Vilfima vecākais konsultants Rolands Feldmanis. Pieņemot, ka tuvākajos gados ekonomiskā izaugsme ES valstīs turpināsies, metālu cenām būtiski nesamazinoties, R. Feldmanis pieļauj, ka Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozares kopumā, dominējot metālapstrādes nozarei, varētu pieaugt pusotru reizi 2010. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu. Pieaugums varētu būt vēl straujāks, ja Latvijas un Krievijas uzņēmējiem, atsevišķos gadījumos arī abu valstu politiskās aprindās, izdotos vienoties par savstarpēji izdevīgu un nozīmīgu projektu īstenošanu Latvijā, piemēram, mašīnbūves nozarē, kā tas tika aizsākts Jelgavas gadījumā, uzsver R. Feldmanis. Ilgākam laikam precīzas attīstības prognozes ir grūti noteikt, jo nākotnes notikumus ietekmē liels skaits neprognozējamu faktoru. Taču ir stingrs pamats analīzei tuvāko gadu perspektīvā, secina R. Feldmanis.

Vakar notikušais LTRK Uzņēmēju vakars "Latvija un Ķīna - sadarbības partneri biznesā un ne tikai" pulcēja uzņēmējus no mašīnbūves, kā arī no celtniecības un metālapstrādes nozarēm. Kopumā pasākumā piedalījās vairāk kā 50 uzņēmēji, kas norāda, ka Ķīna tiešam interesē Latvijas uzņēmējus kā vēl viens preču noieta tirgus vai sadarbības partneris. Pasākumā piedalījās Ķīnas Tautas Republikas vēstniecības Latvijā otrais sekretārs Li Zhijians, kā arī Ligita Davidova, Latvijas Republikas vēstniecības Ķīnas Tautas Republikā 3 sekretāre, kura sniedza uzņēmējiem noderīgu praktisko informāciju par uzņēmējdarbības īpatnībām Ķīnā.

Pasākuma gaitā tika prezentēts Eiropas Savienības un Ķīnas sadarbības veicināšanas projekts, kura ietvaros Latvijas maziem un vidējiem mašīnbūves un celtniecības nozares uzņēmumiem tiks sniegts atbalsts sadarbības veidošanai ar Ķīnas mašīnbūves un celtniecības uzņēmumiem.

"Līdz ar iestāšanos ES, Latvija ir kļuvusi svarīga Ķīnai kā ES sastāvdaļa un biznesa partneris. Tā kā Latvijas un citu ES valstu uzņēmēji interesējas par Ķīnu, tika izstrādāts sadarbības projekts, kura mērķis ir palīdzēt īpaši atlasītiem Itālijas, Čehijas, Latvijas, Spānijas, Ungārijas un Ķīnas maziem un vidējiem uzņēmējiem, kas darbojas mašīnbūves un celtniecības sektorā to internacionalizācijas procesā un izveidot bāzi ilgtermiņa projektiem, kas radīs jaunas biznesa iespējas un nostiprinās gan savstarpējo tirdzniecību, gan investīciju plūsmu starp Eiropu un Āziju. Bez tam, šis projekts sekmēs ekonomisko sadarbību un attīstību, balstoties uz ES/Ķīnas politiku un vairākiem ES/Ķīnas līgumiem un dialogu attiecīgajās nozarēs, kā arī veicinās zināšanu, tehnoloģiju un pieredzes apmaiņu starp Eiropu un Ķīnu mašīnbūves un celtniecības sektoros ar kopuzņēmumu vai citu partnerības veidu palīdzību, komerclīgumu vai partnerības līgumu formā," stāsta projekta vadītāja Baiba Bramane

Rīt, 4.oktobrī, Jelgavā notiks metālapstrādes diena, Db.lv informēja pasākuma organizatori. Pasākuma mērķis ir popularizēt profesionālās izglītības iestādes, kur var apgūt metālapstrādes arodu, kā arī iepazīstināt pilsētas iedzīvotājus un viesus ar jauninājumiem metālapstrādes jomā un dažādiem to mūsdienīgiem risinājumiem.

Pasākuma ietvaros notiks seminārs, kurā aicināti piedalīties Metālapstrādes uzņēmumu pārstāvji un visi interesenti.

Dienas ietvaros tiks organizēts konkurss jauniešiem un profesionāļiem, profesionālo izglītības skolu prezentācijas un metināšanas tehnoloģiju un šuvju pārbaudes metožu demonstrācijas. Jauniešiem būs iespēja izmēģināt savus spēkus metālapstrādes jomā, kā arī rast atbildi uz sev interesējošiem jautājumiem, kas skar nākotnes iespējas konkrētajā nozarē.

Profesionālo skolu pārstāvji savās prezentācijās pasākuma dalībniekiem stāstīs par nākotnes iespējām un perspektīvām metālapstrādes nozarē. Par iespējām iegūt izglītību šajā jomā.

Savas prezentācijas prezentēs Rīgas Valsts Tehnikuma, Cēsu 4. arodvidusskolas, Rīgas 3. arodvidusskolas un Jelgavas amatu skolas pārstāvji.

Pārstāvniecība Zviedrijā (Stokholmā)

Pārstāvniecību vada Guntis Rubīns

MIO (otra lielākā mēbeļu tirdzniecības ķēde aiz IKEA) sākusi sveču eksportu no Latvijas ražotāja, kā arī paneļmāju eksportu. Latvijas uzņēmumi, kas Zviedrijā piedalījās dažādās marketinga aktivitātēs pagājušā gada beigās š.g. sākumā ir uzsākuši jaunus eksporta projektus - Primekss, Arčers, UPB, vairāki pārtikas pārstrādes uzņēmumi - projekta Go Sweden dalībnieki.

Pārstāvniecība turpina sadarbību ar General Motors (SAAB Automobile). Divi Latvijas uzņēmumi ir sākuši strādāt pie specialā autobūves sertifikāta TS 16949 iegūšanas, kas ir priekšnoteikums kļūšanai par tiešo piegādātāju autoražotājiem.

Neraugoties uz Krievijas invāziju Ukrainā un ar to saistītajām problēmām — īslaicīgu tērauda deficītu un šim svarīgajam izejmateriālam novēroto cenu lēcienu -, metālapstrādes un mašīnbūves nozares kopējie ienākumi pērn sasnieguši līdz šim vēsturiski augstāko līmeni un pārsniedz 2,5 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Viņaprāt, fakts, ka sarežģītajā 2022. gadā nozarei izdevies panākt ienākumu pieaugumu vidēji par 20-22%, ir uzskatāms par pārsteidzoši labu rezultātu, kas tikai apliecina uzņēmēju spēju ātri un elastīgi pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Fragments no intervijas

Kāds nozarei bija 2022. gads?

Ne tikai mašīnbūve un metālapstrāde, bet būtībā visa tautsaimniecība ne tikai Latvijā un Eiropā, bet pat visā pasaulē strādāja vairāku izaicinājumu apstākļos. Principā 2022. gads bija turpinājums tiem izaicinājumiem, kuri sākās 2020. gadā līdz ar Covid-19 pandēmijas ierašanos un ar tās ierobežošanu saistītajiem pasākumiem ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un pasaulē. Viens no faktoriem bija loģistikas piegāžu ķēžu lēnums vai sliktākajā gadījumā – pārtrūkšana. Vēl 2021. gada nogalē aizsākās energoresursu cenu pieaugums. 2022.gada lielākie izaicinājumi, protams, saistīti ar sekām, ko radīja kara sākums Ukrainā. Kara ietekmē radās trīs pamata problēmu grupas: materiālu (galvenokārt tērauda) pieejamība, enerģētiskā krīze un eksporta tirgi. Nenoliedzami, ka lielākās problēmas 2022.gada martā daudziem Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem radās saistībā ar izejmateriālu pieejamību. Krievija tradicionāli bija bijusi lielākais tērauda izejmateriālu piegādātājs.

Investējot vairākus miljonus eiro jaunas, 5000 m2 plašas ražotnes izveidē, ielu tīrāmo mašīnu ražošanas uzņēmums SIA Bucher Municipal radīs pamatu izaugsmei nākotnē.

Jaunās ražotnes ēkas būvniecība ir sākusies. Tā nodrošinās loģistikas procesu optimizēšanu un efektīvāku ražošanas darbību, ļaujot realizēt nākotnē gaidāmos projektus, tostarp jaunu produktu ieviešanu.

Izmanto tirgus piebremzēšanos

“Pašlaik ir stratēģiski pareizs laiks spert nākamo soli uzņēmuma attīstībā saistībā ar stratēģiskiem projektiem un arī tādēļ, ka komunālo mašīnu pasūtījumu tirgū ir klusāks laiks nekā iepriekšējos gados,” to, kāpēc pašlaik tiek uzsākta vērienīga uzņēmuma paplašināšanās, skaidro SIA Bucher Municipal ražotnes vadītājs Mikus Brakanskis.

Viņš norāda, ka līdztekus jaunās ražošanas ēkas izveidei uzmanības degpunktā būs darba ražīguma un efektivitātes paaugstināšana, kas prasa pārkārtot uzņēmuma iekšējos procesus atbilstoši šodienas vajadzībām. “Komunālās mašīnas bija un būs nepieciešamas, tāpēc uzņēmums savlaicīgi gatavojas, lai spētu apmierināt šīs tehnikas potenciālo pircēju (dažādu valstu) pilsētu pieprasījumu perspektīvā,” skaidro M. Brakanskis. Viņš piebilst, ka uzņēmumam ir viena komunālo mašīnu montāžas līnija, uz kuras tiek montēti gan auto ar iekšdedzes dzinēju, gan arī elektroauto.

Jelgavā norisinās otrais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotais starptautiskais mašīnbūves un metālapstrādes nozares biznesa forums, kurā piedalās gandrīz 300 dalībnieki no 13 valstīm. Foruma dalībnieku vidū ir vairāki starptautiski nozarē zināmu un nozīmīgu uzņēmumu pārstāvji - Skandināvijas rūpniecisko iekārtu ražošanas koncerns «Sandvik», Somijas metālu ražošanas un tirdzniecības koncerns «Aurajoki», Francijas kuģu būves gigants «STX France», Austrijas rūpniecisko iekārtu ražošanas koncerns «Andritz», u.c.

Biznesa forums notiek Jelgavas tehnikumā (Jelgava, Pulkveža O.Kalpaka ielā 37). Darba valoda – angļu. Informācija par foruma lektoriem un programma: http://mechanical.liaa.gov.lv Mašīnbūves un metālapstrādes biznesa forumu organizē LIAA sadarbībā ar Jelgavas pilsētas domi un Mašīnbūves un Metālapstrādes Rūpniecības asociāciju.

Šā gada I pusgadā salīdzinājumā ar analogu periodu pērn ražošanas apjomi Latvijas metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs pieauga par 18.3 % jeb par 54.5 milj. Ls un sasniedza 352.2 milj. Ls. Par to liecina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas apkopotie dati. Investīcijas esošajos nozares uzņēmumos, jaunu kompāniju ienākšana metālapstrādē un mašīnbūvē, pēc Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas vadītāja Viļņa Rantiņa domām, ir galvenie iemesli ražošanas apjomu pieaugumam naudas izteiksmē. Viņu īpaši priecē arī puspiekabju un piekabju ražošanas kāpums par 136.9 %. Liels augums ir gatavo metālu izstrādājumu ražošanā, kur tas ir 39.7 %, sasniedzot 69.6 milj. Ls apjomu. Ievērojama daļa (33 % no kopējā) no kopējā ražošanas apjoma naudas izteiksmē pienākas metālu ražošanai — 117.6 milj. Ls. Tiesa, kopējais šī sektora pieaugums šā gada I pusgadā pret analogu periodu 2005. gadā ir 14.2 %.

SIA Baltkonsults eksperts Māris Ēlerts norādīja, ka jauniešu piesaistīšanā inženierzinātnei ir nepieciešama komunikāciju stratēģija, jo ir jālauž stereotips, ka mašīnbūves un metālapstrādes nozarē darbs ir nepatīkams un netīrs. Bez tam ir nepieciešams izstrādāt motivācijas shēmas jauniešiem, lai tie izvēlētos strādāt tieši metālapstrādes un mašinbūves nozarē. M. Ēlerts norāda, ka inženierzinātes jau šogad 12. klašu skolēnu vērtējumā ieņem 2. vietu 10 visperspektīvāko nozaru vidū. M. Ēlerts arī norādīja, ka mērķauditorija ir ne tikai paši jaunieši, bet arī biznesa un publisko lēmumu pieņemēji, izglītības iestāžu personāls un masu saziņas līdzekļi. Kā veiksmīgu komunikāciju piemēru M. Ēlerts minēja SIA Hanzas Elektronika Ogrē, kā rezultātā 2003. gadā 50 % Ogres 1. vidusskolas absolventu turpina izglītību inženierzinātnēs, bet 2005. gadā kompānija jau atvēra savu trešo ražotni Ogrē. Tāpat tika konstatēts, ka ir nepieciešams komunikāciju stratēģijas realizācijas pasākumu plāns. Pēc aptuvenām aplēsēm, kopējās kumunikāciju stratēģijas īstenošanai ik gadu būtu nepieciešams vismaz 110 000 Ls, taču vēlams būtu 2 līdz 3 reizes vairāk. To liecina pētījuma «Cilvēkresursu potenciāla noteikšana Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozarē un stratēģijas izstrāde jauno speciālistu piesaistei šajā nozarē, pielietojot reklāmas pasākumus un motivēšanas shēmas» rezultāti.

«Prognozēju, ka pie pašreizējā iekšējā un ārējā tirgus pieprasījuma metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības nozare vēl kādus 3 līdz 5 gadus turpinās attīstīties esošā apjomā — kādi 15 % gadā, pieaugumam nostabilizējoties ap kādiem 10 % pēc 2010. gada,» uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes nozares uzņēmumu asociācijas direktora vietnieks Māris Balodis. Kā nozari visvairāk ietekmējošo faktoru M. Balodis min globalizāciju, kura bija, ir un būs,kas lielākā vai mazākā mērā ietekmēs arī Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozari. Viņš atceras, ka nozare par spīti mainīgam biznesa klimatam pastāvējusi, pārvarot sarežģīto 90. gadu pirmo pusi, kad rūpniecība spēcīgi tika izsaimniekota pēdējos 6 gadus uzrādot dinamisku attīstību. «Nozare pēc Krievijas krīzes 1998. gadā veiksmīgi attīstījusies vidēji par 15 – 20 % gadā, kas ir divtik, nekā Latvijā audzis iekšzemes kopprodukts,» uzsver M. Balodis. Viņš gan atzīst: kāda šī nozare būs pēc 15 gadiem 2020. gadā, var tikai minēt. Tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, kāds tiks veidots biznesa klimats valstī, lai stimulētu rūpniecība attīstību.

2008. gadā mašīnbūves un metālapstrādes produkcijas ražošanas apjomi un ienākumi varētu būt pieauguši par 10 — 12 % salīdzinājumā ar 2007. gadu un sasnieguši 1.24 miljardus Ls, bet eksports — 732 milj. Ls apmērā (646 milj. Ls — 2007.g.).

Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis RantiņšTo prognozē Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Viņš atzīst, ka pērnā gada I un II ceturksnis bija ļoti labs, III ceturksnī jau tika izjusts pieprasījuma un arī realizācijas cenu kritums, bet IV ceturksnis jau ir bijis slikts, tomēr neraugoties uz to 2008. gads tiks noslēgts ar pieaugumu salīdzinājumā ar 2007. gadu faktiskajās cenās.

"Šaubos, vai tuvāko gadu laikā spēsim saražot produkciju vairāk nekā 1 miljarda Ls apmērā, ja vien Latvijā netiks uzbūvētas kādas lieljaudas ražotnes," prognozē V. Rantiņš.