Latvijā veidotā bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir nesamērīga, neefektīva un ekonomiski nepamatota, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā.

Revidenti secinājuši, ka pašlaik veidotā sistēma neatbilst Latvijas valsts situācijai, piemēram, vērtējot pēc iedzīvotāju skaita un apdzīvotības blīvuma. Sistēmas ieviešana ir būtiski iekavējusies, jo tā notiek haotiski, bez koordinētas vadības un sadarbības ar visām ieinteresētajām pusēm.

VK uzskata - ja sistēma tiks ieviesta tikai formāli, iedzīvotāji nebūs motivēti un nešķiros bioloģisko atkritumus tādā apjomā, kādu vajag ieplānotās infrastruktūras jaudām. Tāpat iedzīvotāji pārmaksās par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, kā arī iespējamas sankcijas - zaudējumi Latvijas valstij, ja termiņā netiks sasniegti Eiropas Savienības (ES) noteiktie vides mērķi.

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus, prasa samazināt poligonos apglabāto atkritumu apmērus. Viena no iespējām ir daļu no tiem izmantot kā kurināmo siltuma un elektroenerģijas ražošanai, tādējādi samazinot energoresursu importu.

Par to tiks diskutēts 27.aprīlī Dienas Biznesa sadarbībā ar SIA Clean R, AS Eco Baltia un SIA ZAAO rīkotajā konferencē Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu.

Transformācijas jautājumi

“Transformācija no līdzšinējiem 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem līdz septiņiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem, ko paredz akceptētais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam,” uz jautājumu par būtiskāko nozarē atbild SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš norāda, ka reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri ne tikai pieņem atkritumus apglabāšanai, bet arī veic to šķirošanu un domā par aprites ekonomikas iedzīvināšanas iespējām arvien lielākai atkritumu daļai.

Atbilstoši grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, līdz ar 2017. gadu palielināta dabas resursu nodokļa likme sadzīves atkritumu apglabāšanai, veidojot 25,00 eiro par poligonā apglabāto atkritumu tonnu. Savukārt 2018. gadā likme tiks palielināta uz 35,00 eiro par apglabāto atkritumu tonnu. Līdz ar nodokļa pieaugumu sadārdzinās sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksas, tātad – par atkritumu izvešanu ir jāmaksā dārgāk. Kā ietaupīt uz atkritumu rēķina, intervijā portālam DB.lv stāsta SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

Atkritumu šķirošanas kultūras līmenis aug

“Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstība Latvijā mērāma jau gadu desmitos. Pirms 15 gadiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi tikai sāka darbu pie stereotipu laušanas, no vidi apdraudošām izgāztuvēm pārejot uz dabai drošiem atkritumu poligoniem un uzsākot atkritumu dalītu vākšanu. Ja agrāk sabiedrība tika iepazīstināta ar iespēju atkritumos saskatīt otrreizējos resursus, tad tagad jau varam lepoties, ka lielākā valsts iedzīvotāju daļa ir iesaistījusies atkritumu šķirošanā. Pērn veiktajā pētījumā “Zaļā josta” noskaidroja, ka 55% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka aktīvi šķiro atkritumus vai vismaz kādu no atkritumu veidiem. Un tas jau ir lielisks rādītājs,” norāda J. Lapsa.

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Jaunais atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam liek būtiski mainīt savu attieksmi pret atkritumiem, palielinot ne tikai to šķirošanu, bet arī veicinot pārstrādi, lai minimizētu atkritumu apglabāšanas apmēru poligonos.

Par šī plāna ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanas nozares aktuālākajiem jautājumiem nozares līderi diskutēja SIA Izdevniecība Dienas Bizness, SIA ZAAO un SIA Clean R rīkotajā tiešsaistes konferencē Atkritumu apsaimniekošana 2021.

Jāmazina ekoloģiskā pēda

“Visiem – gan atkritumu ražotājiem, gan operatoriem, gan noglabāšanas poligoniem – būs jāmainās aprites ekonomikas virzienā, lai samazinātu katrs savu ekoloģisko pēdu,” norāda SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņaprāt, minēto iemeslu dēļ pieaugs reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru loma un nozīme atkritumu apsaimniekošanas virzībā un attīstībā Latvijā nākamajos astoņos gados.

Energoresursu, citu materiālu un pakalpojumu cenu, kā arī atalgojuma pieaugums atkritumu apsaimniekotājus nostādījis situācijā, kad izmaksas līdzvērtīgas ieņēmumiem un to tālākais pieaugums nozīmēs strādāšanu ar zaudējumiem, tāpēc atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu tarifi būs augstāki

Atkritumu apsaimniekotāji, vairs nespējot akumulēt degvielas cenu sprādziena, atalgojumu un vispārējās inflācijas radīto izmaksu sadārdzinājumu, kā tas darīts iepriekšējos gados, ir spiesti palielināt nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu,” par kritisko situāciju nozarē skaidro Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs.

Viņš atgādina, ka pēdējos gados atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi ne reizi nav lūguši palielināt atkritumu apsaimniekošanas maksu – gan energoresursu, gan darbaspēka izmaksu sadārdzinājumu uzņēmumi ir kompensējuši gan uz peļņas rēķina, gan efektivizējot loģistiku un izmaksas.

Esošajiem atkritumu poligoniem tuvāko 10 gadu laikā ir jāpārvēršas par aprites ekonomikas centriem, kuros atvestie atkritumi pārtop izejvielās jaunu produktu ražošanai, jo īpaši, ja noglabāt drīkstēs tikai 10% no savāktajiem atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš atzīst, ka atkritumu apsaimniekošanā ir divi iespējamie virzieni, kur viens - investēt ļoti maza izmēra un jaudas pārstrādes iekārtās, bet otrs — garāks transportēšanas ceļš uz reģionālajiem pārstrādes centriem.

Kas pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi atkritumu apsaimniekošanā?

Transformācija no 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģionālajiem centriem, kuriem laika gaitā jākļūst par aprites ekonomikas centriem. Tiem būs ļoti nozīmīga loma, lai tiktu sasniegts Eiropas Savienības uzstādītais mērķis – 2035. gadā atkritumu poligonos noglabāt ne vairāk kā 10% no radītajiem sadzīves atkritumiem, kā arī vismaz 65% no savāktajiem sadzīves atkritumiem nodot pārstrādei. Otrs izaicinājums, ko gribu minēt, ir līdzsvars starp privātajām un publiskajām kapitālsabiedrībām atkritumu apsaimniekošanas nozarē. Pēc apkalpoto iedzīvotāju skaita privātie atkritumu apsaimniekotāji apkalpo 62% no visiem Latvijas iedzīvotājiem — teju 1,18 miljonus, savukārt pašvaldībām piederošie - tikai 38% jeb 691 000 iedzīvotāju. Situācija Latvijā ir salīdzinoši labā balansā, to nevajadzētu izjaukt.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), izvērtējot Rīgas domes apstiprinātos sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, iebilst pret plānoto atkritumu apsaimniekošanas kārtību Rīgas pilsētā.

Kā informē ministrija, VARAM būtiskākie iebildumi saistīti ar pašvaldības plāniem šķirotu atkritumu dalītas vākšanas sistēmu Rīgā ieviest pakāpeniski. Šāda sistēma visā Latvijā teritorijā ir jāievieš līdz 2015.gada 1.janvārim. Rīgas dome paredzējusi, ka pārmaiņas sāksies jau 2014. gada janvārī, taču plānots, ka jaunā kārtība pilnībā tiks ieviesta līdz 2018. gada 1. janvārim.

Vienlaikus VARAM vērš pašvaldības uzmanību uz rīcības trūkumu saistošajos noteikumos neatrunātās situācijās, piemēram, kā tiks risināta situācija ar atkritumu tvertņu izvietošanu, kad blakus esošo īpašumu īpašnieki, tiesiskie valdītāji vai pārvaldnieki par to nespēj vienoties. Tāpat nepieciešams noteikt minimālo sadzīves atkritumu savākšanas biežumu, definējot sadzīves atkritumu izvešanas biežumu gan privātmājām, gan daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kā arī noteikt kārtību sadzīves bīstamo atkritumu apsaimniekošanai Rīgas pilsētā.

Gulbenes rajona Litenes pagastā atkritumu poligons tiks pabeigts februārī, Db.lv informēja Gulbenes pilsētas domes speciāliste ārējo sakaru jautājumos Santa Kundrate.

Malienas reģionālā poligona pasūtītāju skaits ir piecas pašvaldības (Gulbenes, Alūksnes, Balvu, Cesvaines un Lubānas), kas kopā nodibinājušas SIA Alba 5. Atkritumu poligons top Gulbenes rajona Litenes pagasta Kaudzītēs.

Poligonā jau pabeigta krātuves izbūve, kā arī paredzētajos termiņos turpinās pārējie poligona izbūves darbi, pastāstīja uzņēmuma SIA Alba 5 valdes loceklis Romans Adamovičs. ''Uzbūvētajā krātuvē varēs noglabāt atkritumus vismaz tuvākos 20 gadus, to būs iespējams nepieciešamības gadījumā arī paplašināt. Poligonā uzbūvēts atkritumu šķirošanas angārs, uzstādīta atkritumu šķirošanas līnija un presēšanas iekārta. Noasfaltēts piebraucamais ceļš un laukumi, kā arī paveikti visi plānotie labiekārtošanas darbi - zālāju ierīkošana un citi''. Adamovičs uzsvēra, ka līdzšinējie darbi poligonā notikuši plānotajos termiņos un poligona būvniecība pilnībā jāpabeidz līdz nākamā gada februārim. ''Ir izveidota darba komisija, kas noteikusi vēl veicamos darbus, lai jau decembra beigās mēs varētu rakstīt ziņojumu par šī objekta nodošanu. Tas gan attiecas tikai uz pašu poligonu, nevis uz esošo izgāztuvju rekultivācijas darbiem, kurus paredzēts pabeigt nākošā gada oktobrī.''

No šā gada 20. maija Rīgā būs jauna atkritumu apsaimniekošanas kārtība - turpmāk pilsēta būs sadalīta četrās zonās, kurās pakalpojumus nodrošinās uzņēmumi SIA "Clean R", SIA "Eco Baltia vide" un Pilnsabiedrība "Lautus vide".

Jaunie līgumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu jānoslēdz visu nekustamo īpašumu īpašniekiem, pilnvarotajām personām, pārvaldniekiem un apsaimniekotājiem, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm. Līgumus par atkritumu apsaimniekošanu daudzdzīvokļu namos slēgs māju apsaimniekotāji.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe informē, ka iedzīvotājiem nepieciešams līdz 19. maijam noslēgt jaunos atkritumu apsaimniekošanas līgumus. "Vēlams to izdarīt pēc iespējas ātrāk, jau aprīlī, lai neveidotos rindas un uzņēmumi varētu savlaicīgi ieplānot maršrutus un nodrošināt pakalpojuma sniegšanu. Pirmais, kas jāizdara iedzīvotājiem – jānoskaidro sava atkritumu apsaimniekošanas zona - un pēc tam atbilstoši piedāvātajām iespējām klātienē vai elektroniski jānoslēdz jaunie līgumi," sacīja E. Piņķe.

Depozīta sistēmas ieviešana pēdējā laikā ir kļuvusi par diskusiju objektu ne tikai politikas veidotāju, bet arī vides entuziastu un uzņēmēju vidū. Piesaucot citu valstu veiksmes stāstus, kur šī sistēma efektīvi strādā, entuziasti pašu mājās ir gatavi teju bez jebkādiem ekonomiski pamatotiem aprēķiniem idejas vārdā pieņemt gala lēmumu.

Vienlaicīgi var tikai piekrist vides aktīvistiem, ka Latvija ir vēl ļoti tālu no sakārtotas atkritumu apsaimniekošanas un esošā dalītās atkritumu vākšanas sistēma nefunkcionē kā nākas. Savukārt nav arī pamata domāt, ka papildus ieviešot depozīta sistēmu kaut kas būtiski uzlabosies. Var tikai droši apgalvot, ka atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas sistēma kļūs vēl dārgāka.

Depozīta sistēma neaizlāpīs likumdošanas robus

Savulaik Dabas resursu nodokļa likuma iedibinātā atkritumu apsaimniekošanas kārtība bija iecerēta kā vides politikas īstenošanas veicinošs administratīvs rīks. Mainoties faktiskajai situācijai tirgū, politikas mērķiem un veiktajiem grozījumiem likumā, tā šobrīd kropļo konkurenci, padziļinot atkritumu apsaimniekošanas politikas nepilnības un neefektivitāti. To apliecina arī pēdējos gados novērotā tendence - Latvijas atkritumu apsaimniekošanas nozari pakāpeniski ir pametuši visi uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu. Pēdējais šī gada sākumā Latviju atstāja Zviedru kapitāla atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Ragn-Sells. Var jau priecāties, ka beidzot atkritumu apsaimniekošanas nozarē ir pārstāvēts tikai nacionālais kapitāls, tomēr no otras puses tas tikai parāda, ka nozare darbojas ārvalstu uzņēmējiem nesaprotami un tie ir zaudējuši cerību, ka kaut kas tuvākajā laikā uzlabosies.

Pretēji izvirzītajam mērķim, politiķu steidzamības kārtā virzītie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā panāks iecerētajam pretēju efektu un sadārdzinās atkritumu izvešanu Rīgas iedzīvotājiem, jo īpaši privātmājās dzīvojošajiem.

Turklāt, visticamāk, Latvijai neizdosies sasniegt ES izvirzītos mērķus atkritumu šķirošanas jomā, kas draud ar pamatīgiem sodiem.

Šonedēļ Saeima, visticamāk, turpinās skatīt grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas tieši skars visus Rīgas iedzīvotājus. Politiķi, kas virza šos ar nozari neizdiskutētos grozījumus, uzskata, ka tādējādi tiks sekmēta brīva konkurence Rīgas atkritumu apsaimniekošanā. LASUA ieskatā likumprojekts politiķu piedāvātajā redakcijā nenodrošinās veselīgu konkurenci, bet gan gluži pretēji - tā tiks kropļota, negatīvi ietekmējot pašvaldības iedzīvotāju iespēju saņemt efektīvāko un labāko atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecere palielināt dabas resursu nodokli (DRN) motivēs iedzīvotājus atkritumus šķirot biežāk, pastāstīja atkritumu apsaimniekotāji.

«Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs skaidroja, ka DRN likmes piemērošana tādam atkritumu utilizēšanas veidam kā sadedzināšana, ieviešot likmi 15 eiro par tonnu, kā arī citas līdzīgas aktivitātes no valsts puses noteikti veicinās Eiropas Savienības (ES) mērķu izpildi gan atkritumu pārstrādes apjomu palielināšanas, gan noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanas kontekstā.

Viņš uzsvēra, ka atkritumu noglabāšana un līdz ar to visi ar atkritumu apsaimniekošanu saistītie izdevumi Latvijā ir zem vidējā ES līmeņa. Tādēļ iedzīvotāji, šķirojot atkritumus, nejūt tik lielu finansiālu ieguvumu kā tie, kuri dzīvo valstīs, kur šīs izmaksas ir lielākas un līdz ar to arī ietaupījums uz deponējamās jeb noglabājamo atkritumu masas rēķina ir lielāks, skaidroja Simanovičs.

Rīgā turpmāko gadu laikā tiks izveidoti vai modernizēti 2500 dalītās atkritumu vākšanas punkti un izveidoti 12 šķiroto atkritumu savākšanas laukumi, informē Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK prasību līdz 2025.gadam Latvijā nodrošināt vismaz 55% sadzīves atkritumu šķirošanu, Rīgas dome par vienu no prioritātēm pilsētas atkritumu apsaimniekošanas modernizācijas projektā izvirzījusi atkritumu šķirošanas infrastruktūras paplašināšanu, izveidojot iedzīvotājiem pieejamu un ērtu publisko šķirošanas konteineru tīklu, kā arī šķirošanas laukumus.

Eurostat 2018. gada dati liecina, ka viens Latvijas iedzīvotājs rada vidēji 410 kilogramu sadzīves atkritumu gadā. Rīgā tas veido kopējo sadzīves atkritumu apjomu 262 000 t apmērā ik gadu. Šobrīd tiek sašķiroti tikai nedaudz vairāk kā 10% atkritumu, nešķirotā veidā poligonā nonāk vairāk nekā 200 000 t atkritumu gadā.

CleanR Grupas apgrozījums kopš 15 miljonus eiro lielas obligāciju emisijas 2022. gada decembrī pērnā (2023.) gada deviņos mēnešos ir audzis par 40%, uzlabojušies uzņēmuma finanšu rādītāji, veikti uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumi un uzbūvēta Eiropā modernākā plastmasas pārstrādes rūpnīca, Dienas Biznesam atklāja grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

CleanR Grupas izveidošanas stāsts kā priekšnoteikums obligāciju emisijai - kāds tas ir?

CleanR pamatdarbība vēsturiski ir bijusi atkritumu apsaimniekošana. Tomēr uzņēmums laika gaitā ir strauji attīstījies, un gan organiskas izaugsmes, gan M&A darījumu rezultātā zem CleanR cepures tika izveidoti dažādi vides pakalpojumu virzieni. Pirms pāris gadiem, kritiski izvērtējot CleanR struktūru, secinājām, ka vienā uzņēmumā salikti dažādi biznesa virzieni, kas veiksmīgāk strādātu, ja būtu nodalīti neatkarīgos uzņēmumos. Tā arī tika izveidots uzņēmums, ko šobrīd pazīstam ar nosaukumu AS CleanR Grupa, kas darbojas divos uzņēmējdarbības segmentos – atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi. Atkritumu apsaimniekošanas virzienā ietilpst divi uzņēmumi – sadzīves atkritumu apsaimniekotājs CleanR un industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Verso. Abu uzņēmumu pamatdarbība ir dažādu veidu atkritumu savākšana, šķirošana, kā arī šķiroto atkritumu pārstrāde un produktu radīšana otrreizējai izmantošanai.

Eiropas Savienība (ES) gadā rada 1,3 miljardus tonnas atkritumu, ap 40 miljoni tonnu no tiem ir bīstami. Tādēļ jauna direktīva paredzēs, ka dalībvalstīm jāizveido programmas ar mērķi līdz 2012.gadam atkritumu rašanos stabilizēt un līdz 2020. gadam to ievērojami samazināt, biznesa portālu Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Jaunajā direktīvā par atkritumiem, kas aizstās kopš 1975. gada spēkā esošo Pamatdirektīvu, Eiropas Parlaments prasa noteikt saistošu mērķi — atkritumu rašanos līdzsvarot 2008. gada līmenī un pakāpeniski to samazināt, paredzēt ražotāju atbildību un nostiprināt principu "piesārņotājs maksā".

Ziņojumu Parlaments pieņēma ar 651 balsi par, 19 pret un 16 atturoties.

Jaunās direktīvas mērķis — mazināt un novērst atkritumu rašanos un veicināt to, lai atkritumus izmantotu galvenokārt kā resursu.

Parlaments prasa, lai atkritumu daudzuma samazināšanai tiktu noteikti saistoši mērķi. Atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem dalībvalstis "veic visus vajadzīgos pasākumus, lai līdzsvarotu kopējo atkritumu rašanos līdz 2010. gadam, salīdzinot ar kopējo atkritumu rašanos 2008. gadā". Līdz 2020. gadam būs jāizstrādā tālāki mērķi.

Katru gadu atkritumu apglabāšanas nozares komersantiem ir pienākums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegt atskaites par iepriekšējā gada darbības rādītājiem, informē SPRK.

Apkopojot darbības rādītājus SPRK secina, ka 2015. gadā ir nedaudz samazinājies komersantu sniegto regulēto pakalpojumu apjoms, savukārt regulējamās nozares komersantu kopējais apgrozījums no regulējamā pakalpojuma ir palielinājies.

Poligonos apglabāšanai pieņemto sadzīves atkritumu apjoms 2015. gadā bija 514 tūkst. t, kas ir par 2% mazāk nekā 2014. gadā.

Galvenais iemesls, kas ietekmē sadzīves atkritumu apjoma samazinājumu ir tas, ka valstī tiek attīstīta dalīti vāktu atkritumu apsaimniekošana, kā rezultātā nešķirotu atkritumu daudzums, kas nonāk līdz poligoniem, samazinās. Ietekmi uz atkritumu apjomu atstāj arī iedzīvotāju skaita samazināšanās valstī.

Jūrmalas pilsētas atkritumu apsaimniekotājs – personu apvienības SIA Jūrmalas ATU un SIA Eko Rīga saistību pārņēmējs SIA Eco Baltia Vide – lauzis līgumu ar Jūrmalas domi tā nesamērīguma dēļ un iesniedzis prasību Administratīvajā rajona tiesā, lai piedzītu no Jūrmalas domes zaudējumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Zaudējumi uzņēmumam radušies pašvaldības neizdarības dēļ, poligonā noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanā, uzsver kompānijas pārstāvji. Par attiecīgo situāciju informācija nosūtīta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

«Atkritumu apsaimniekošanas līguma izpilde Jūrmalas pilsētā, par tarifiem, kādi tie ir uz šo brīdi, kļuvusi par nesamērīgi lielu slogu apsaimniekotājam, līdz ar ko faktiski neiespējama. Kopš līguma slēgšanas 2011.gadā mainījušies ne vien faktiskie apstākļi – piemēram, pieaugošais cenu kāpumus par atkritumu tonnas noglabāšanu poligonā, – bet arī tiesiskie apstākļi. Jūrmalas dome nav pildījusi ne valsts, ne Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānos minētos pasākumus, lai samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu. Līdz ar ko auga gan atkritumu apjoms, gan apsaimniekošanas izmaksas, sasniedzot līgumā noteikto summu ātrāk nekā tas bija paredzēts – 2016.gadā,» uzsver Eco Baltia Vide.

Nesen izsludinātais konkurss par atkritumu šķirošanas nodrošināšanu Rīgā, rada aizdomas, ka ienesīgais atkritumu apsaimniekošanas bizness tiek lobēts ekspremjera Andra Šķēles interesēs. Viens no izsludinātā konkursa galvenajiem noteikumiem paredz, ka šķirošanai jānotiek Getliņu izgāztuvē. Neilgi pirms šī konkursa noslēgts ekskluzīvs zemes nomas līgums Getliņos ar savulaik Šķēles ģimenei piederošo firmu Ekodoktrīna. Atkritumu biznesā esošie uzskata, ka Ekodoktrīnas uzvara draud ar monopolu atkritumu jomā un paaugstinātu atkritumu tarifu iedzīvotājiem, ziņoja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Ekodoktrīna izveidota 2003. gadā un firmas viens no galvenajiem biznesa bīdītājiem bija ekspolitiķis Šķēle. Jau toreiz viņa plāns bija Getliņos uzbūvēt atkritumu šķirošanas rūpnīcu vai dedzinātavu, bet neizdevās.

Vēlāk Šķēle pievērsās atkritumu izvešanai. Viņam vēl aizvien pieder puse no firmas Veolia akcijām, otra puse frančiem. Veolia izved piekto daļu Rīgas atkritumu. Lielākais tirgus spēlētājs Rīgā ir somiem piederošais L&T. Pārējos 15 procentus atkritumu izvešanas biznesa sadala Eko Rīga un zviedriem piederošais Ragn-Sells, atgādināja raidījuma veidotāji.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar SIA "Zaļā josta" Valdes priekšsēdētāju Jāni Lapsu.

Lūdzu īsumā izstāstiet, ar ko nodarbojas "Zaļā josta"? Raksturojiet sektoru, kurā darbojaties.

Uzņēmums "Zaļā josta" īsteno principu "piesārņotājs maksā" jeb nodrošina ražotāja atbildības sistēmas. Tas nozīmē, ka uzņēmums, kurš rada atkritumus - ražo vai ieved Latvijā preci, kurai ir pievienots iepakojums, ir atbildīgs par to, lai tad, kad šis iepakojums ir kļuvis par atkritumiem, tas tiktu savākts un pārstrādāts otrreizējās izejvielās. Mēs nodrošinām, lai uzņēmumiem nebūtu jānodarbojas ar atkritumu savākšanu - slēdzot līgumus ar mums, tie pilnvaro mūs sakopt aiz sevis. Noslēdzot līgumu ar "Zaļo jostu" uzņēmējs katru ceturksni atskaitās par iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku vai videi kaitīgo preču apjomu, ko tas ir realizējis Latvijas teritorijā. "Zaļā josta" apkopo klientu sniegtos datus un ar atkritumu savācējorganizāciju palīdzību nodrošina, ka konkrēta veida iepakojuma atkritumi tiek savākti. Līdzīga sistēma ir arī attiecībā uz videi kaitīgām precēm - nolietotām riepām, eļļām, eļļas filtriem, akumulatoriem un baterijām. Arī tās pēc noteikta brīža kļūst par atkritumiem, tikai - atšķirībā no iepakojuma - tie ir bīstamie atkritumi. Arī šajā gadījumā "Zaļā josta" nodrošina, ka noteikts procents šo preču tiek savākts atpakaļ un pārstrādāts vai iznīcināts.

Zviedrija ir pirmrindniece atkritumu šķirošanā un pārstrādē Eiropā un pasaulē. Zviedru reciklēšanas sistēma ir tik efektīva, ka tā saucamās pildizgāztuves, kur kādreiz slējās milzīgi sadzīves atkritumu kalni, tiešā nozīmē ir kļuvušas tukšas, jo gandrīz visi atkritumi tiek pārstrādāti. Tādēļ Zviedrija ir spiesta importēt atkritumus no citām Eiropas valstīm, jo, piemēram, simtiem tūkstošiem ēku ir atkarīgas no elektroenerģijas un siltuma, ko saražo no atkritumiem, vēsta laikraksts Diena.

Par Zviedrijas sabiedrības apskaužamo centību atkritumu pārstrādē liecinot fakts, ka tikai 4% Zviedrijā radīto atkritumu nonāk izgāztuvēs. Pārējie 96% visbiežāk nokļūst speciālās dedzinātavās, kur no tiem iegūst siltumu un elektroenerģiju.

Pašlaik aptuveni 30 atkritumu dedzinātavās ik gadu sadedzina 5,5 miljonus tonnu atkritumu, tādējādi saražojot 20% no siltuma, ko Zviedrijā izmanto centrālās apkures tīklos, apgādājot ar siltumu vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvojamo māju un rūpnīcu, noskaidrojis laikraksts. Dedzinātavas arī nodrošinot ar elektrību aptuveni 250 tūkstošus māju, liecina Zviedrijas atkritumu pārvaldes asociācijas Avfall Sverige dati.

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Mājsaimniecību būvniecības atkritumu apsaimniekošanā Latvijā trūkst vienotas pieejas, tāpēc valstī nav izmantots viss šā tipa atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un atkārtotās izmantošanas potenciāls, atklāj atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR” un Banku augstskolas veiktais pētījums.

Pētījuma ““Būvniecības un/vai nojaukšanas procesā radušos būvgružu plūsmas shēmas un ekspluatācijas shēmas sistēmas pilnveidošana” mērķis bija ne tikai ievākt datus, bet arī izstrādāt vadlīnijas un priekšlikumus būvniecības nozares normatīvajos aktos un tie pašlaik ir iesniegti Klimata un enerģētikas ministrijai. Vienlaikus tika radīti vairāki praktiski rīki gan pašvaldībām, gan iestādēm, kas uzrauga būvniecības procesus.

“Būvniecības un būvju nojaukšanā radītie atkritumi veido aptuveni 35 % no visiem Eiropas Savienībā esošajiem atkritumiem. Taču tajos ir daudz dažādu materiālu, piemēram, betons, ķieģeļi, koks, stikls, metāli un plastmasa, kas joprojām var būt vērtīgs resurss. Industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “CleanR Verso” pieredze liecina, ka, pareizi būvgružus pārstrādājot, otrreizējā izmantošanā var atgriezt 65 % materiāla un tas ir vērā ņemams apjoms, kam nevajadzētu nonākt poligonā,” uzsver industriālo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR Verso” valdes loceklis Jānis Reinfelds.

Bēdīgi slavenais ugunsgrēks nelegālajā atkritumu uzglabāšanas vietā Slokā sabiedrībai šķietami spilgti izgaismojis neapskaužamo situāciju, kurā šobrīd atrodas atkritumu apsaimniekošanas nozare Latvijā.

Nozarei un tirgus situācijai mainoties un attīstoties, mums ir jābūt daudz elastīgākiem un spējīgākiem ātrāk reaģēt, pielāgojot jaunajai situācijai gan valsts vides politiku, gan ar to saistīto likumdošanu un normatīvos regulējumus. Esošajā likumdošanā šobrīd ir vairākas vājās vietas, kā arī kontroles mehānismu un instrumentu trūkums. Tieši šī iemesla dēļ atkritumu apsaimniekošanas joma kļuvusi par upuri negodprātīgiem darboņiem, kas savās interesēs ar skubu metas izmantot ikvienu robu tiesību aktos. Diemžēl uzraugošo institūciju darbība nenes cerētos augļus, jo to resursi un likumiskie instrumenti efektīvai cīņai ar negodprātīgiem un viltus uzņēmējiem nozarē ir visai ierobežoti.