Jaunākais izdevums

Rīgā turpmāko gadu laikā tiks izveidoti vai modernizēti 2500 dalītās atkritumu vākšanas punkti un izveidoti 12 šķiroto atkritumu savākšanas laukumi, informē Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK prasību līdz 2025.gadam Latvijā nodrošināt vismaz 55% sadzīves atkritumu šķirošanu, Rīgas dome par vienu no prioritātēm pilsētas atkritumu apsaimniekošanas modernizācijas projektā izvirzījusi atkritumu šķirošanas infrastruktūras paplašināšanu, izveidojot iedzīvotājiem pieejamu un ērtu publisko šķirošanas konteineru tīklu, kā arī šķirošanas laukumus.

Eurostat 2018. gada dati liecina, ka viens Latvijas iedzīvotājs rada vidēji 410 kilogramu sadzīves atkritumu gadā. Rīgā tas veido kopējo sadzīves atkritumu apjomu 262 000 t apmērā ik gadu. Šobrīd tiek sašķiroti tikai nedaudz vairāk kā 10% atkritumu, nešķirotā veidā poligonā nonāk vairāk nekā 200 000 t atkritumu gadā.

«Viens no galvenajiem šķēršļiem atkritumu šķirošanai ir atbilstošas infrastruktūras trūkums Rīgas iedzīvotājiem. Tāpēc Rīgas atkritumu apsaimniekošanas modernizācijas projekta prioritāte ir nodrošināt ikvienam iedzīvotājam pieeju atkritumu šķirošanas konteineriem. Tiks sakārtota arī atkritumu izvešana, izveidojot autoparku un nodrošinot optimālu atkritumu izvešanas maršrutu tīklu, tādējādi samazinot sastrēgumus un gaisa piesārņojumu, ko rada atkritumu izvešana,» norāda Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.

Viņa atzīmē, ka šķirošanas infrastruktūra ir tikai viens no soļiem, jo jāveido arī iedzīvotāju izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību un ikdienas paradumu maiņa, lai viņi šo infrastruktūru aktīvi izmantotu. «Tā kā pārstrādājamos atkritumus iedzīvotāji nodod bez maksas, ar pārdomātu sabiedrības informēšanas darbu un pieejamu šķirošanas infrastruktūru tas ir izdarāms. Balstoties uz Eiropas statistikas datiem, četru cilvēku ģimene gada laikā, aktīvi šķirojot, var samazināt savu maksas sadzīves atkritumu daudzumu par 840 kg jeb gandrīz tonnu,» uzver E.Piņķe.

Līdztekus publisko atkritumu dalītās vākšanas punktu izveidei, kuros iedzīvotāji varēs šķirot iepakojumu, līdz 2022. gada vasarai Rīgā būs jāizveido arī 12 atkritumu šķirošanas laukumu, kuros iedzīvotāji varēs nodot arī dažādus nestandarta mājsaimniecības atkritumus, kā piemēram lielgabarīta un bioloģiski noārdāmos (pārtikas, dārza u.c.) sadzīves atkritumus.

Kā ziņots, saskaņā ar konkursa rezultātiem 2019. gada jūnijā izveidota akciju sabiedrība «Tīrīga», lai publiskās-privātās partnerības ietvaros Rīgā īstenotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas modernizāciju un sasniegtu Rīgas, Latvijas un Eiropas mērķus atkritumu apsaimniekošanā un aprites ekonomikas attīstībā.

Starptautisks konkurss par privātās publiskās partnerības izveidi Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanai tika izsludināts 2018. gada vasarā un noslēdzās šī gada maijā. Izsludinātajā konkursā publiskās-privātās partnerības izveidei par uzvarētāju atzīta divu atkritumu apsaimniekotāju - SIA «Clean R» un SIA «Eco Baltia vide» - dalībai konkursā izveidotā SIA «CREB Rīga».

Publiskās-privātās partnerības modeli uz 20 gadiem kā efektīvāko Rīgas dome izvēlējās jau 2017.gadā pēc plaša un detalizēta izvērtējuma. Tas tika atzīts par labāko risinājumu Rīgas atkritumu saimniecības modernizācijai, ņemot vērā arī nepieciešamo investīciju apjomu, kas jau dažu pirmo gadu laikā ir 27 miljoni eiro, bet projektā kopumā – ap 100 miljoni eiro.

Projekta gaitā tiks veikta vērienīga dalītās atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izveide un modernizācija, tostarp sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu ierīkošana, nodrošinot ap 2500 punktu un to pieejamību iedzīvotājiem, 12 šķiroto atkritumu savākšanas laukumu ierīkošana, transportlīdzekļu parka nomaiņa un regulāra atjaunošana, pazemes tipa konteineru uzstādīšana Vecrīgā un tās apkārtnē, nojumju uzstādīšana konteineru novietnēs ar vairākiem konteineriem, sadzīves atkritumu konteineru personalizācija, iedzīvotāju informēšana un izglītošana par atkritumu šķirošanas principiem un ieguvumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus, prasa samazināt poligonos apglabāto atkritumu apmērus. Viena no iespējām ir daļu no tiem izmantot kā kurināmo siltuma un elektroenerģijas ražošanai, tādējādi samazinot energoresursu importu.

Par to tiks diskutēts 27.aprīlī Dienas Biznesa sadarbībā ar SIA Clean R, AS Eco Baltia un SIA ZAAO rīkotajā konferencē Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu.

Transformācijas jautājumi

“Transformācija no līdzšinējiem 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem līdz septiņiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem, ko paredz akceptētais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam,” uz jautājumu par būtiskāko nozarē atbild SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš norāda, ka reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri ne tikai pieņem atkritumus apglabāšanai, bet arī veic to šķirošanu un domā par aprites ekonomikas iedzīvināšanas iespējām arvien lielākai atkritumu daļai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pēdējais brīdis mainīt atkritumu šķirošanas paradumus

Imants Stirāns, SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs, 25.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu tēma Latvijā pēdējā laikā ir īpaši aktuāla un var teikt, ka tik daudz kā šogad par atkritumiem iepriekš nav runāts.

Kā Eiropas Savienības, tā Latvijas mērķis ir pēc iespējas vairāk atkritumus atgriezt apritē kā materiālus vai enerģiju, lai pēc iespējas mazāk noglabātu atkritumu poligonos.

Līdz šim “Getliņi EKO” ir veikuši un turpinās veikt investīcijas, lai pēc iespējas mazāk atkritumu tiktu noglabāti poligonā, taču jāsaprot, ka kopējā stāstā esam tikai ķēdes galapunkts. Pirms atkritumi nonāk Getliņu atkritumu poligonā, savs mājasdarbs ir jāpaveic katram no mums.

Bioloģisko atkritumu šķirošana kļūs par obligātu ieradumu mūsu ikdienā

Līdz šim esam raduši šķirot stiklu, papīru, plastmasu un metālu, tomēr šobrīd aktuāla kļūst bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana. Tie, galvenokārt, ir pārtikas atkritumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecere palielināt dabas resursu nodokli (DRN) motivēs iedzīvotājus atkritumus šķirot biežāk, pastāstīja atkritumu apsaimniekotāji.

«Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs skaidroja, ka DRN likmes piemērošana tādam atkritumu utilizēšanas veidam kā sadedzināšana, ieviešot likmi 15 eiro par tonnu, kā arī citas līdzīgas aktivitātes no valsts puses noteikti veicinās Eiropas Savienības (ES) mērķu izpildi gan atkritumu pārstrādes apjomu palielināšanas, gan noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanas kontekstā.

Viņš uzsvēra, ka atkritumu noglabāšana un līdz ar to visi ar atkritumu apsaimniekošanu saistītie izdevumi Latvijā ir zem vidējā ES līmeņa. Tādēļ iedzīvotāji, šķirojot atkritumus, nejūt tik lielu finansiālu ieguvumu kā tie, kuri dzīvo valstīs, kur šīs izmaksas ir lielākas un līdz ar to arī ietaupījums uz deponējamās jeb noglabājamo atkritumu masas rēķina ir lielāks, skaidroja Simanovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas un Latvijas vides politika nosaka, ka no 1. janvāra būtiski tiek palielināts dabas resursu nodoklis (DRN), kas nenovēršami liek paaugstināt arī atkritumu apsaimniekošanas maksu iedzīvotājiem. Vienlaikus jau no šī gada 20. maija Rīgā visiem iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja šķirot bioloģiski noārdāmos (BIO) atkritumus.

Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” aicina pieņemt izaicinājumu un sākt BIO atkritumu šķirošanu, tādējādi ne vien samazinot maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī savas mājas pagalmam nodrošinot iespēju tikt pie jaunas, videi draudzīgas un pievilcīgas atkritumu konteineru nojumes.

Eiropas zaļais kurss un vides politika paredz, ka ar katru gadu nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošana kļūs tikai būtiski dārgāka. To iedzīvotāji manīs jau 1. janvārī, kad, par 30% palielinoties dabas resursa nodokļa (DRN) likmei atkritumu poligonā noglabājamiem atkritumiem, nenovēršami palielinās arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifs.

"Mēs kā atkritumu apsaimniekotājs nevaram ietekmēt politiķu lemto par nodokļiem un to palielinājumu. Bet varam piedāvāt alternatīvu ceļu, kā samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, un tā ir šķirošana. Jau visai labi esam iemācījušies šķirot iepakojumu un stiklu, laiks iemācīties šķirot arī BIO. Zinot, ka turpat pusi no nešķirotu sadzīves atkritumu konteinera sastāva veido virtuves BIO atkritumi, kas būtiski ietekmē to, cik bieži konteiners būs jāizved un cik daudz mēneša beigās par to būs jāmaksā, piedāvājam izaicinājumu un iespēju. Sākot šķirot BIO atkritumus, iedzīvotājiem ir iespēja ne vien būtiski samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī izcīnīt savai mājai jaunu, drošu un pievilcīgu atkritumu konteineru novietni ar nojumi mājas pagalmā. To “Clean R” komanda izveidos bez maksas mājai, kas būs pieteikusies BIO atkritumu šķirošanas izaicinājumam," uzsver Vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nākamajiem astoņiem gadiem, kas stājās spēkā 2021. gadā, iekļaujot starptautiskajos un nacionālajos politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos noteiktās saistības un mērķus, paredz ne tikai nozīmīgas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanā, šķirošanā un pārstrādē, bet arī uz aprites ekonomiku orientētu sabiedrības domāšanas, attieksmes un paradumu maiņu.

Lai arī aizvien lielāka daļa Latvijas sabiedrības aktīvi iesaistās atkritumu šķirošanā un rūpīgi piedomā pie saviem ikdienas pirkumiem, nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums palielinās, līdz ar to, 2035. gada mērķu sasniegšana varētu būt nopietns izaicinājums.

Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu 

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus,...

Ar mērķi rast risinājumus atkritumu nozares transformācijai virzībai uz sabiedrībai saprotamu, ērtu un izskaidrotu nepieciešamību šķirot atkritumus, konferences “Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu” saturs ir orientēts uz diviem faktoriem, kas ir noteicošie, lai sekmētu straujākas izmaiņas sabiedrības paradumu maiņā:

  • integrēta, ekonomiski pamatota un ilgstpējīga atkritumu apsaimniekošanas sistēma Latvijā,
  • mērķtiecīga, skaidrojoša un saprotama komunikācija sabiedrības iesaistei rūpēs par apkārtējo vidi.

Tiešraide šeit.

PROGRAMMA

10.00 – 10.05 Priekšvārds, pasākuma moderators Arnis Krauze

10.05 – 10.20 Vai atkritumi pārvēršas tautsaimniecībā pieprasītā resursā?

Artūrs Toms Plešs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

I DAĻA | ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS UN ŠĶIROŠANAS SISTĒMA LATVIJĀ

10.20 – 10.40 Vai Latvijai ir gatava bio atkritumu šķirošanai?

Rudīte Vesere, VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore

10.40 – 11.00 Vai bez atkritumiem kā energoresursa, iespējams sasniegts visas Eiropas un Latvijas nospraustos zaļos mērķus?

Valerijs Stankevičs, SIA “Clean R” izpilddirektors

11.00 – 11.20 Izaicinājumi bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešanai Latvijas reģionos

Gints Kukainis, SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs

11.20 – 11.40 Šķirošanas sistēmas attīstība Latvijā – traucējošie faktori un risinājumi

Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs

11.40 – 12.00 Jaunā depozīta sistēma kā atkritumu šķirošanas sistēmas sastāvdaļa – izaicinājumi un pirmie rezultāti

Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs

12.00 – 12.40 Diskusija. Šķirošana – veids kā samazināt izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu?

Diskusijas dalībnieki:

  • Rudīte Vesere, VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore,
  • Ralfs Nemiro, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs,
  • Guntars Levics, SIA “Clean R” valdes loceklis,
  • Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs,
  • Gints Kukainis, SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs

12.40 – 13.30 Pusdienu pārtraukums

II DAĻA | ATKRITUMU ŠĶIROŠANA UN PĀRSTRĀDE RESURSU ATGŪŠANAI

13.30 – 13.50 Vairāk šķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu. Sabiedrības vēlmēs balstītas šķirošanas sistēma

Liene Rumpane, SIA “Clean R” Ilgtspējas projektu vadītāja

13.50 – 14.10 Tekstilizstrādājumu savākšana no 2023. gada – risinājumi un ražotāju iesaiste

Kaspars Zakulis, AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors

14.10 – 14.30 Sadzīves bīstamo atkritumu savākšana no 2025. gada – tālāka pārstrāde

Jānis Vilgerts, AS “BAO” Padomes priekšsēdētājs (aicināts, dalība tiek saskaņota)

14.30 – 14.50 No atkritumiem ražots kurināmais – priekšrocības un izaicinājumi

Evita Goša, SIA “SCHWENK Latvija” valdes locekle, Vides un juridiskā direktore

14.50 – 15.10 Atkritumu izmantošana siltumapgādē dabasgāzes īpatsvara samazināšanai

Līga Šmite, SIA “Getliņi EKO” Vides un attīstības pārvaldes vadītāja, Guntis Kampe, SIA “Getliņi EKO” izpilddirektors

15.10 – 15.50 Diskusija. Atkritumi kā fosilo resursu aizstājējs enerģijas un siltumapgādē

Diskusijas dalībnieki:

  • Evita Goša, SIA “SCHWENK Latvija” valdes locekle, Vides un juridiskā direktore,
  • Guntars Levics, SIA “Clean R” valdes loceklis,
  • Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs,
  • Guntis Kampe, SIA “Getliņi EKO” izpilddirektors
  • Andris Vanags, SIA “GREN Latvija” valdes priekšsēdētājs

15.50 – 16.00 Noslēgums

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā atkritumu atlikumus pārvērst siltumā un gaismā

Andris Vanags, "Fortum" biznesa vadītājs Latvijā, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens cilvēks gadā rada aptuveni 400 kilogramus sadzīves atkritumu. Lielu daļu no tiem var un vajag pārstrādāt, izmantojot otrreizējā apritē, bet ap 40% veido sajaukta dažādu sadzīves atkritumu masa, kuru pārstrādāt nav iespējams.

Videi, veselībai un ekonomikai draudzīgāk ir no šīm atkritumu atliekām iegūt siltumu un gaismu, nevis aprakt tās zemē, atstājot "mantojumā" nākamajām paaudzēm.

Mēs dzīvojam lielā steigā un esam pieraduši pie komforta, bet neapzināmies, cik daudz atkritumu rada šāds dzīvesveids. Ir ērti pa ceļam uz darbu nopirkt līdzņemšanai kafijas krūzīti, ir veselīgi pusdienās iztukšot salātu trauciņu, taču gan krūzīte un trauciņš, gan daļa no citiem pārtikas iepakojumiem ir izmantojami tikai vienu reizi. Pēc tam mēs tos izmetam atkritumos un aizmirstam. Lielāko daļu plastmasas var pārstrādāt divas līdz trīs reizes, tad materiāls zaudē savu kvalitāti un vairs nav derīgs jaunu produktu radīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusa Covid-19 straujā izplatība un tās ierobežošanai izsludinātais ārkārtas stāvoklis Latvijā un citās pasaules valstīs radījis papildu izaicinājumus arī atkritumu apsaimniekošanas un šķirošanas nozarē. Daļā Latvijas reģionālo poligonu atkritumu šķirošana pirms to noglabāšanas poligonā tiek veikta manuāli, tāpēc vēl vairāk aktualizējušies jautājumi par darbaspēka pieejamību un gatavību šo procesu nodrošināt.

Savukārt ražotāju atbildības sistēmām (RAS), samazinoties dalīti savāktu un sašķirotu atkritumu apjomam, kā arī iespējām tos pārstrādāt, būs grūtības izpildīt normatīvajos aktos noteiktās saistības pret valsti.

Atsevišķos reģionālajos poligonos ir radušās grūtības nokomplektēt maiņas ar darbaspēku, jo bailēs inficēties ar vīrusu darbinieki izvēlas izvairīties no darba pienākumu izpildes. Turklāt drošības aizsarglīdzekļu pieejamība šobrīd tirgū ir ievērojami sarukusi un to cenas augušas. Visi nozares uzņēmumi, apzinoties situācijas nopietnību un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nepārtrauktības nozīmi, ir ieviesuši stingrus piesardzības pasākumus, lai, cik iespējams, pasargātu savus darbiniekus. "Taču diemžēl šobrīd vērojams, ka valsts līmenī netiek pienācīgā līmenī novērtēti riski, ko varētu radīt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamības pārtraukumi Covid-19 izplatības dēļ," norāda Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) izpilddirektors Armands Nikolajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijai nākamajos gados būs jāsasniedz vairāki nozīmīgi mērķi, kas radīs izaicinājumus visām iesaistītajām pusēm, taču nedrīkst pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas nākotnē var radīt nozīmīgas izmaksas iedzīvotājiem, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Atkritumu apsaimniekošana – 2019 atzina nozares eksperti.

Eiropas Savienība tuvākajiem gadiem noteikusi ambiciozus mērķus attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu. Tā, sākot no 2020. gada, pakāpeniski jāīsteno pasākumi, lai līdz 2035. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu apjoms sasniegtu vismaz 65% pēc masas, par mērķiem informēja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Tas ietver plānu līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 55% pēc masas, bet līdz 2030.gadam – vismaz līdz 60%. «Protams, katrs nākamais procents pārstrādei un reģenerācijai ir sarežģīts – gan savākšanas, gan apsaimniekošanas ziņā, tāpēc būtiski domāt par preču ražošanas procesu, lai samazinātu atkritumu un palielinātu atkārtoti izmantojamo materiālu apjomu,» uzsvēra eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Getliņi EKO” no 7. janvāra uzsāk bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) pārstrādes kompleksa patstāvīgu apsaimniekošanu un uzturēšanu. Komplekss ir lielākais šāda veida atkritumu pārstrādes objekts Baltijas valstīs.

Plānots, ka kompleksā tiks pārstrādātas 125 000 tonnas bioloģisko atkritumu gadā, kā rezultātā tiks saražotas līdz 100 000 tonnām komposta.

Projekta kopējās izmaksas ir 39,22 milj. ero (bez PVN), t.sk. Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalsts 29,55 milj. eiro apmērā.

“Bioloģisko atkritumu pārstrādes kompleksa pārņemšana no būvniekiem ir nozīmīgs pieturas punkts, turpinot uzsākto virzību uz to, lai Latvijā realizētu pasaulē modernākās atkritumu apsaimniekošanas metodes. Bioloģisko atkritumu pārstrāde fermentācijas tuneļos ļauj iegūt tehnisko kompostu un biogāzi, kas tiek izmantota Getliņu energoblokā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai. Nepilnu deviņu mēnešu laikā kopš objekta nodošanas ekspluatācijā, esam pārliecinājušies, ka komplekss ilgtermiņā sekmēs aprites ekonomiku. Tāpat paredzams, ka tuvākajā laikā bioloģisko atkritumu šķirošana mūsu ikdienā kļūs par tādu pašu ieradumu kā stikla, plastmasas un papīra šķirošana”, atzīst SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai varēsim atļauties nededzināt atkritumus?

Imants Stirāns, SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs, 28.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujiem soļiem tuvojas brīdis, kad Baltijā lielākais cieto sadzīves atkritumu poligons “Getliņi” būs aizpildīts. Vēl aptuveni piecus, ilgākais septiņus gadus, Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju nešķirotajiem sadzīves atkritumiem pietiks vietas atkritumu poligonā, bet ko darīsim pēc tam?

Viens no risinājumiem ir palielināt esošo poligona teritoriju un to mēs arī esam uzsākuši, lai ilgtermiņā plānotu poligona darbību. Paredzams, ka optimālākais risinājums būtu iespēju robežās paplašināt esošo poligona “Getliņi” teritoriju un uzsākt atkritumu dedzināšanas kompleksa izbūves plānošanu.

Tikmēr Eiropas Savienības valstīs joprojām notiek aktīva cīņa par to, lai dedzināšanu atzītu kā pārstrādes procesu. Atkritumu dedzināšanas kompleksa izveide Latvijā neatceltu uzsākto atkritumu šķirošanu mājsaimniecībās, ko liela daļa Latvijas iedzīvotāju jau aktīvi dara, proti, šķirot iepakojumu, stiklu un nu jau pakāpeniski arī bioloģiskos atkritumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekotājs «Tīrīga» AS ir izstrādājis atkritumu savākšanas risinājumu, kas šķirošanu iedzīvotājiem un arī juridiskām personām padarīs ērtāku un vienkāršāku. Jaunās iespējas tiks ieviestas pakāpeniski no šā gada septembra.

««Tīrīga» par savu mērķi ir izvirzījusi tīru Rīgu, kura pieturas pie nulles atkritumu filozofijas. Šķiroto atkritumu savākšanas praktisko risinājumu izstrāde ir tikai viens no soļiem, kam sekos arī citi,» komentē «Tīrīga» AS valdes priekšsēdētājs Guntars Levics.

Daudzdzīvokļu namiem un publiskām ēkām (skolas, veikali, noliktavas) šķiroto sadzīves atkritumu konteineri tiks nodrošināti bez maksas – par velti būs pieejami konteineri stiklam (0,66 m3) un jauktajam iepakojumam (1 m3 papīram, metālam, plastmasai). Konteineri tiks izvietoti pieejamā attālumā no celtnēm, kopumā visā Rīgā tiks izveidoti 2500 dalītās atkritumu savākšanas punkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 110 000 eiro, jūnija beigās Siguldā, daudzdzīvokļu namu kvartālā Leona Paegles ielā tiks uzsākti darbi, lai ar jaunāko pilsētvides tehnoloģiju atbalstu ierīkotu pirmo dalītās atkritumu savākšanas viedpunktu Latvijā, informē SIA «Eco Baltia grupa».

Tas nozīmē, ka papildus šķirotiem stikla un vieglā iepakojuma atkritumiem iedzīvotāji varēs nodot bioloģiski noārdāmus sadzīves atkritumus un nešķirotos sadzīves atkritumus, maksājot tikai katrs par savu konkrēti nodoto atkritumu apjomu, un uzskaite tiks veikta, izmantojot pašvaldības izsniegtās Siguldas novada iedzīvotāju identifikācijas kartes.

Desmit esošos sadzīves atkritumu konteinerus plānots aizstāt ar diviem preskonteineriem, kas aprīkoti ar viedajām pilsētvides komunikāciju tehnoloģijām, sadzīves un bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem. Savukārt vieglā iepakojuma un stikla šķirošanai tiks iekārtoti pazemes atkritumu konteineri. Plānots, ka jaunās tehnoloģijas palīdzēs par gandrīz 68 tonnām gadā samazināt poligonā noglabājamo sadzīves atkritumu apjomu, kā arī ierobežot oglekļa dioksīda emisijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"WinGo Deposit" ir izstrādājis atkritumu šķirošanas jeb depozīta iekārtas, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt, pieņemt un sašķirot dažādu veidu un tilpumu dzērienu iepakojumus.

"Šobrīd visā pasaulē daudz materiāla tiek aprakts atkritumu kalnos un, lai saražotu jaunu, atkal jāizmanto dabas resursi un jāražo jauni izejmateriāli. Mūsu izstrādātā sistēma nodrošina to, ka maksimāli daudz atkritumu nonāk otrreizējā pārstrādē, tādējādi taupot dabas resursus," saka Vismands Menjoks, "WinGo Deposit" līdzīpašnieks.

Uzņēmumam ir globālas ambīcijas, bet tas vēlētos būt viens no šo iekārtu piegādātājiem vietējai depozīta sistēmai. Tuvākajos gados uzņēmums cer ieviest Latvijā līdz tūkstoš depozīta sistēmas iekārtām. Arī Polijā plānots ieviest šādu sistēmu un tur tirgū varētu būt desmit tūkstoši iekārtu. V. Menjoks lēš, ka depozīta sistēmas iekārtu tirgus vērtība Eiropā līdz 2025. gadam varētu būt līdz pat 600 miljoniem eiro un Latvijas uzņēmumam ir interese būt daļai no šī biznesa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties pieprasījumam pēc tekstila konteineriem, “Eco Baltia Vide” sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu paplašina tekstila šķirošanas infrastruktūru Latvijā un līdz vasaras beigām papildus jau esošajām 60 speciālajām šķirošanas tvertnēm uzstādīs vēl 36 konteinerus.

Plānota sadarbība arī ar vides pakalpojumu uzņēmumu “Clean R”, kas Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās papildus vēl 22 tekstila šķirošanas konteinerus, tādējādi kopumā šogad Latvijā būs pieejami jau 118 speciālie konteineri, kas atradīsies Rīgā, Liepājā, Carnikavā, Ādažos, Salaspilī, Jelgavā, Daugavpilī, Saldū, Bauskā un citos reģionos.

“Tekstila šķirošanas popularitātes pieaugums un augošais sabiedrības pieprasījums pēc tekstila konteineriem aktualizē jautājumu par nepieciešamību izveidot visaptverošu tekstila šķirošanas infrastruktūru Latvijā un paplašināt tekstila konteineru pieejamību ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos, jau tagad attīstot sistēmu, kas Latvijā būs obligāta no 2023. gada 1. janvāra,” saka Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis, piebilstot, ka sabiedrība kļūst izglītotāka atkritumu šķirošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā pandēmijā izdzīvojušam uzņēmējam nesabrukt zem Eiropas zaļā kursa

Māris Simanovičs AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs, 09.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas vārdu gada kopsavilkumos lokām jau otro reizi. Kaut arī esam daudzmaz pielāgojušies, Covid-19 turpina apēnot uzņēmējdarbības ikdienu un biznesa rādītājus, un nešķiet, ka tuvākajā laikā kaut kas mainīsies.

Taču Covid-19, lai arī rada zināmas grūtības, nebūt nav Latvijas ražotāju konkurētspējas lielākais bieds tuvāko gadu griezumā: īstais izaicinājums uzglūn pavisam no citas puses – ir pienācis pēdējais brīdis, lai valstiskā mērogā sakārtotu ar CO2 izmešu samazināšanu saistītos jautājumus.

Teikt, ka “Eco Baltia” uzņēmumi būtu īpaši cietuši pandēmijas dēļ, nebūtu godīgi pret citiem Latvijas uzņēmumiem. Grūtāk atkritumu šķirošanas un pārstrādes nozarei klājās 2020. gadā, bet mums izdevās ļoti veiksmīgi sagrupēties, un šogad viennozīmīgi esam uzķēruši atkritumu pārstrādes “vilni” un uz tā visu gadu “sērfojuši”, attīstot jaudas, uzlabojot kvalitātes prasības un veiksmīgi izejot vairāku lielo zīmolu sertifikāciju un audita procedūru. Taču, protams, arī šajā nozarē, tāpat kā jebkurā uzņēmējdarbības jomā, Covid-19 pandēmija ir kā raķete bez stabilizatoriem, un katra jauna tās kustība izraisa atbilstošu viļņošanos globālajos tīklos. Ar to šis gads iesākās, ar to turpinājās, un pagaidām nav nekādu indikāciju, ka nākamais būs mierīgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvgružu pārstrāde ar valsts atbalstu jāpadara ekonomiski pievilcīga

LETA, 02.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu būvgružu otrreizēju pārstrādi, būtu nepieciešams valsts atbalsts, kas ļautu nodrošināt atvieglojumus godprātīgiem būvētājiem un padarītu būvniecības atkritumu pārstrādi ekonomiski pievilcīgu, pavēstīja Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

Viņš skaidroja, ka galvenie būvniecības atkritumu radītāji ir būvnieki un novecojušas būvmateriālu ražotnes. Ja ar ražotājiem situācija arvien uzlabojas, tad būvniecības sektorā mēdz būt pat vairāki apsvērumi, kuru dēļ uzņēmēji un privātpersonas nereti meklē bezmaksas ceļus, kā atbrīvoties no būvgružiem, un tieši viņi visbiežāk būvgružus ved uz mežu vai kādu nelegālu izgāztuvi, skaidroja Jākobsons.

Tiecas uz būvgružu zero waste 

Dodot izmantotajiem būvniecības materiāliem otro dzīvi, tos izmanto gan ceļu uzlabošanā, gan...

Asociācijas vadītājs norādīja, ka būvmateriālu ražotāju vidū galvenais dzinējspēks, kas veicina būvniecības atkritumu pārstrādi, ir nepieciešamība taupīt resursus un enerģiju, kā arī mazināt piesārņojumu. Šie apsvērumi un arī Eiropas regulas daudziem uzņēmumiem liek meklēt risinājumus, kas rezultātā būtu draudzīgi gan uzņēmuma maciņam, gan arī videi.

"Šodien visas modernās būvmateriālu ražotnes ir praktiski bāzētas uz bezatlikumu tehnoloģiju. Agrāk pie katras rūpnīcas, kas ražoja betonu vai gāzbetonu, bija veselām kaudzēm materiālu, kas bija lieki vai nelikvīdi un kurus vai nu vienkārši krāva kaudzē, vai pārdeva, un pēc tiem bija pat lielāks pieprasījums nekā pēc labiem materiāliem. Tie vienkārši bija lētāki. Šodien praktiski visas modernās tehnoloģijas ir tādas, kur viss, kas paliek pāri, tiek otrreiz izmantots vai nu tā paša vai cita materiāla ražošanā," skaidroja Jākobsons.

Kā labos piemērus Jākobsons minēja vairākus ražotājus, piemēram, "Schwenk Latvija" rūpnīcu, kas cementa ražošanā izmanto pelnus, "Sakret" praksi ēku apdares materiālos izmantot pārstrādātu logu stiklu. Ir vairākas ražotnes, kurās visus atlikumus un atgriezumus savāc un izmanto jaunu produktu ražošanā, piemēram, "Tenax", "Bauroc", "Evopipes" un citas rūpnīcas.

Tomēr Jākobsons atgādināja, ka Latvijā kopš padomju laikiem joprojām turpina darboties arī novecojušas ražotnes, kuras cenšas ietaupīt naudu uz būvgružu utilizācijas rēķina un savus ražošanas atlikumus mēģina kaut kur nobēdzināt, tādējādi arī graujot visu kopējo konkurenci nozarē.

"Mūsu asociācijas biedri ir arī karjeru izstrādātāji, un tad atklājas, ka ir karjeri, kuros ir nelikumīgi izraktas šķembas vai smiltis, un, lai neredzētu, ka tur kaut kas ir izrakts, vietā tiek iebērti kaut kādi būvgruži un uzbērtas pa virsu smiltis, it kā tur nekas nebūtu bijis," atklāja Jākobsons.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas vadītājs uzsvēra, ka asociācija ļoti asi vēršas pret šādiem gadījumiem un par tiem informē arī Valsts vides dienestu, taču atbildīgās institūcijas ne vienmēr spēj efektīvi reaģēt uz šādiem gadījumiem.

Pieminot tādu būvgružu pārstrādi, kas radušies, piemēram, nojaucot ēkas, Jākobsons norādīja, ka šeit lielākā problēma ir tā, ka jebkurus radušos atkritumus būtu nepieciešams sadalīt pa sastāvdaļām. Būvniecības atkritumus sašķirojot atsevišķi stiklā, metālā, kokā, plastmasā, betona šķembās un līdzīgās frakcijās, katru no tām atsevišķi var izmantot atkārtoti būvmateriālu ražošanā.

Asociācijas vadītājs skaidroja, ka lielākās grūtības būvgružu pārstrādē rada būvniecībā izmantotās ķīmiskās vielas, kuras ir grūti, ja ne neiespējami, atdalīt un kuras var visvairāk ietekmēt dabu un cilvēku. Vissarežģītākie ir gadījumi, kad jātiek galā ar nesašķirotu būvgružu kaudzi.

Jākobsons minēja divus aspektus, kāpēc būvgružu pārstrāde neattīstās tik strauji kā gribētos. Pirmkārt, Latvijā trūkst pārstrādei derīgu izejvielu, kas varētu nodrošināt rūpnīcām pietiekamu noslodzi, un, otrkārt, jebkurš ražošanas process, kurā tiek izmantotas otrreizējas izejvielas, ir dārgāks nekā tad, ja tiek ņemti jau gatavi izejmateriāli - pat ja tas nozīmē vēl vairāk rakt karjerus un cirst kokus.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors uzskata, ka Latvijai vajadzētu kooperēties ar kaimiņvalstu ražotājiem, jo būvmateriālu tirgū valda spēcīga konkurence. Nereti apjoms, ko katra ražotne var saražot, ir lielāks nekā pieprasījums pēc tiem, tāpēc faktiski neviena rūpnīca nestrādā ar pilnu jaudu.

Vienlaikus Jākobsons negatīvi vērtē iespēju potenciālām būvgružu šķirošanas rūpnīcām izejmateriālus ievest no kaimiņvalstīm, jo, pirmkārt, imports sadārdzinātu otrreizējās pārstrādes izejvielas un, otrkārt, "tas morāli laikam labi neizklausītos, ja mums vestu citu valstu atkritumus, lai mēs to varētu pārstrādāt."

"Ražotājs var iestāties par zaļo pieeju un ražot būvmateriālus no otrreiz izmantotiem materiāliem, taču patērētājs izvēlēsies lētāko, kas ražots no nulles," atzīmēja Jākobsons, akcentējot, ka būtisks darbs jāgulda sabiedrības izpratnes celšanā par aprites ekonomiku, zaļu dzīvošanu un otrreizēju materiālu izmantošanu vietās, kur tas iespējams. Viņš gan arī piebilda, ka visā aprites ekonomikas ieviešanas jomā un otrreizējā būvniecības atkritumu pārstrādē šis varētu būt tas grūtākais moments.

Jākobsons norādīja, ka grūtākais būvgružu pārstrādē ir sašķirot un savākt otrreizējai pārstrādei derīgos materiālus. Metāla kausētāji ir gatavi paši braukt un savākt materiālus, jo viņiem tas ir izdevīgi, bet būvgružu šķirošana un savākšana ir krietni laikietilpīgāks un dārgāks process visām iesaistītajām pusēm.

Lai veicinātu būvgružu otrreizēju pārstrādi, obligāti nepieciešams valsts atbalsts, kas ļautu nodrošināt atvieglojumus godprātīgiem būvētājiem, tomēr Jākobsons ir skeptisks par šāda scenārija īstenošanos dzīvē.

"Diemžēl mums tie jautājumi ne tik ātri risinās. Piemēram, ar tām pašām PET pudelēm - cik mums gadus vajadzēja risināt šo jautājumu, lai cilvēkiem būtu izdevīgi nodot savus atkritumus un par to pat iegūtu kaut kādu samaksu? Tas nav tik vienkārši, un ar to ir jārēķinās. Taču noteikti nedrīkst atstāt visu tā, kā ir patreiz," uzskata Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

DB viesojas finanšu tehnoloģiju kompānijas Mintos jaunajā birojā

Anda Asere, 04.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudz cilvēku rada daudz atkritumu, bet, sperot mazus soļus, ar pamudinājumu var panākt to samazinājumu

Kopš gada sākuma finanšu tehnoloģiju kompānijas Mintos darbinieku skaits pieaudzis vairāk nekā divtik, sasniedzot 150, un tas arvien turpina augt. Plānojot pārcelšanos uz jaunām telpām, bija iespēja iekārtot tās tā, kā pašiem patīk, tāpēc īpaša uzmanība pievērsta ne vien biroja izskatam un ergonomikai, bet arī cilvēkam un videi draudzīgām iniciatīvām bezatkritumu principu ievērošanā.

«Tā kā veidojām jaunu biroju, mums bija iespēja visu darīt tā, kā paši gribējām. Izmantojām visas lietas, kas mums šķiet mūsdienīgas. Pie šāda cilvēku skaita mēs noteikti varam nodrošināt mazāku atkritumu daudzumu. Tam palīdz dažādas mazas lietas, piemēram, agrāk dzeramo ūdeni mums nodrošināja lielie Venden ūdens bunduļi, bet bijām pārliecināti, ka jābūt kādam alternatīvam risinājumam. Tagad izmantojam ūdens filtrēšanas aparātus un vairs nav jāizmanto pudeles,» stāsta Mārtiņš Šulte, savstarpējo aizdevumu platformas Mintos līdzdibinātājs un vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot iespējas iedzīvotājiem šķirot atkritumus, sadarbībā ar vides apsaimniekotāju SIA «Eco Baltia vide» un Latvijas Zaļo punktu pie sešiem «Rimi» veikaliem uzstādīti specializētie konteineri tekstila šķirošanai.

2,2 m augstajos un 1,14 m platajos un dziļajos tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineros iedzīvotāji aicināti ievietot un pārstrādei nodot nevajadzīgos apavus, apģērbus, aizkarus, gultas veļu un citus tekstila izstrādājumus, tādējādi nodrošinot to atkārtotu izmantošanu, nevis nonākšanu kopējos atkritumos.

Konteineru uzstādīšanu Latvijas Zaļais punkts veic tekstila šķirošanas pilotprojekta ietvaros, kura laikā līdz 2020. gada februārim plānots praksē izvērtēt iespējas Latvijā attīstīt tekstila atkritumu šķirošanas infrastruktūru un izpētīt konteineru saturu un pārstrādei derīgo tekstila atkritumu apjomu.

«Pilotprojekta ietvaros vērtēsim, kā varam efektīvi nošķirot apģērbus no atkritumu plūsmas un kādas ir to turpmākās izmantošanas iespējas, jo no 2025.gada visā Latvijā būs jānodrošina tekstila šķirošana,» skaidro Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot "Caffeine" kafejnīcu tīklu, Rīgas lidostā darbu sākusi otrā "Caffeine" kafejnīca, kas kopumā ir jau 21. kafejnīca šajā tīklā, informē uzņēmums.

"Vissvarīgākais mūsu darbā ir just, kas klientam visvairāk vajadzīgs un pielāgoties viņa paradumiem. Lidostas klienti ir citādi nekā "Caffeine" viesi pilsētas centrā: ja Rīgā klients nāk pēc kafijas un novērtē vidi, kur var patīkami pavadīt laiku, mācīties, strādāt vai pasēdēt ar draugiem, lidostā cilvēki nereti steidzas, un viņiem maltītei un kafijai atliek pavisam nedaudz laika," saka valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Šobrīd kafejnīca nodrošina darbu sešiem baristām, bet turpmāk to skaitu plānots palielināt līdz astoņiem darbiniekiem. Atšķirībā no pilsētas kafejnīcām lidostā pieejami ne tikai "Caffeine" raksturīgie kafijas dzērieni, bet arī daudz plašāks ēdienu sortiments.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes pagaidu administrācija 7. jūlijā nolēma no Pilsētas infrastruktūras fonda piešķirt 96 800 eiro koncepcijas izstrādei un metu konkursa rīkošanai Rīgas zinātnes, inovāciju un klimata pārmaiņu centra (ZIKC) izveidei.

ZIKC plānots veidot, lai veicinātu atvērto inovāciju klastera attīstību, kas sekmē novatorisku risinājumu izstrādi un kopradi, apvienojot akadēmiskās un industrijas zināšanas; neformālās izglītības attīstību; klimatneitralitātes politikas ieviešanu; iedzīvotāju un tautsaimniecības izpratni par ietekmes uz klimata pārmaiņām samazināšanas nozīmīgumu, kā arī elastīgu pielāgošanos jau notiekošajām klimata pārmaiņām.

ZIKC izveide un sabiedrības informēšana ilgtermiņā veicinās klimata pārmaiņu apzināšanos un lielāku izpratni par nepieciešamo paradumu maiņu cilvēku darbību izraisītu klimata pārmaiņu mazināšanai, veicot videi draudzīgākas izvēles iedzīvotāju ikdienas dzīvē, tostarp atkritumu šķirošana mājsaimniecībās, ilgtspējīgāka pārvietošanās/ transporta izvēle, resursu taupīšana utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par depozīta sistēmas dzērienu iepakojuma operatoru izvēlēts Depozīta iepakojuma operators

LETA, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) par depozīta sistēmas dzērienu iepakojuma operatoru izvēlējies SIA "Depozīta iepakojuma operators", šodien preses konferencē paziņoja VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Viņa informēja, ka "Depozīta iepakojuma operators" atbilst normatīvo aktu prasībām un ieguvis visvairāk punktus kvalitātes kritēriju vērtēšanas posmā, tāpēc ar minēto uzņēmumu nākamā gada janvārī tiks slēgts līgums uz septiņiem gadiem.

Gadījumā, ja "Depozīta iepakojuma operators" noteiktā termiņā nenoslēgs līgumu vai arī neīstenos nepieciešamās darbības depozīta sistēmas ieviešanai, VVD varēs lemt par depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā uzticēšanu otram pretendentam - SIA "Nulles depozīts", norādīja VVD ģenerāldirektore.

Viņa piebilda, ka, lai nodrošinātu depozīta sistēmas ieviešanas caurspīdību un visu sabiedrības interešu ievērošanu, VVD līguma projektā ar depozīta sistēmas operatoru paredzējis iespēju ikmēneša uzraudzības sanāksmēs pieaicināt arī sabiedrības pārstāvjus - Iepakojuma apsaimniekošanas padomes un Vides konsultatīvās padomes pārstāvjus, kā arī pēc nepieciešamības citu organizāciju, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nelegālā eksporta ierobežošana stiprinās godīgo uzņēmumu konkurētspēju un palielinās ieņēmumus valsts budžetā

Valdis Uburģis, uzņēmuma Tolmets ārējo sakaru vadītājs, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā neiegūstam ne naftu, ne gāzi, tāpēc valsts budžetā naudas trūkst un nevaram apmierināt visas iedzīvotāju vajadzības. Šādu tikko darbu uzsākuša ministra skaidrojumu es dzirdēju Latvijas Radio.

Jā, derīgo izrakteņu Latvijā ir pamaz, taču tāpēc ir ļoti racionāli jāizmanto tie resursi, kas mums ir, un jārada apstākļi, lai uzņēmēji un valsts, kas iekasē nodokļus, no tiem gūtu maksimālu labumu.

Pietiekami nozīmīga Latvijas eksportprece ir metāllūžņi. Piemēram, nozares līderis un viens no lielākajiem uzņēmumiem valstī «Tolmets», pēc provizoriskiem datiem, 2018. gadā realizēja aptuveni 700 tūkstošus tonnu lūžņu, bet eksporta apjoms bija vairāk nekā 126 miljoni eiro.

Lūžņus lielākoties (aptuveni 99%) eksportējam, jo Latvijā pēc «Liepājas metalurga» darbības apturēšanas pārstrādā ļoti nelielu to daļu. Eksportējam uz valstīm, kurās ir attīstīta metalurģija – uz Turciju, Dienvidkoreju, Ķīnu, ASV. Arī uz Zviedriju, Somiju, Vāciju un citām Eiropas Savienības valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar zīmolu "bistro Balts" saistītie uzņēmumi aizvadīto gadu plāno pabeigt ar 500 tūkstošu eiro apgrozījumu, liecina provizoriskie rezultāti.

"2019. gads mums ir bijis ļoti pozitīvi saspringts. Bistro "Balts" atpazīstamība aug, pateicoties gan sociālajiem tīkliem, gan ēdienu piegādes aplikāciju attīstībai. Arvien vairāk maltītes ar piegādi pasūta korporatīvie klienti saviem darbiniekiem - regulāri vedam pusdienas un arī vakariņas uz dažādiem birojiem.

Pateicoties izmaiņām likumdošanā, ēdināšana ir kļuvusi par vienu no darbinieku motivēšanas sistēmas elementiem - darba devēji "uzsauc" pusdienas saviem darbiniekiem kā pateicību par ieguldīto darbu, pasūtot maltītes līdz pat simt cilvēku lieliem kolektīvam.

Lai birojiem būtu vieglāk organizēt savus pasūtījumus, līdz janvāra beigām aktivizēsim arī ēdienu piegādes pasūtīšanas iespēju mūsu mājas lapā balts.lv. Piegāde ir loģisks un parocīgs turpinājums iesāktajam, jo bistro jau sākotnēji tika veidots kā vieta ēdienu līdzņemšanai," teic Liene Kuplā, bistro "Balts" līdzīpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru