Jaunākais izdevums

Rīgā turpmāko gadu laikā tiks izveidoti vai modernizēti 2500 dalītās atkritumu vākšanas punkti un izveidoti 12 šķiroto atkritumu savākšanas laukumi, informē Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK prasību līdz 2025.gadam Latvijā nodrošināt vismaz 55% sadzīves atkritumu šķirošanu, Rīgas dome par vienu no prioritātēm pilsētas atkritumu apsaimniekošanas modernizācijas projektā izvirzījusi atkritumu šķirošanas infrastruktūras paplašināšanu, izveidojot iedzīvotājiem pieejamu un ērtu publisko šķirošanas konteineru tīklu, kā arī šķirošanas laukumus.

Eurostat 2018. gada dati liecina, ka viens Latvijas iedzīvotājs rada vidēji 410 kilogramu sadzīves atkritumu gadā. Rīgā tas veido kopējo sadzīves atkritumu apjomu 262 000 t apmērā ik gadu. Šobrīd tiek sašķiroti tikai nedaudz vairāk kā 10% atkritumu, nešķirotā veidā poligonā nonāk vairāk nekā 200 000 t atkritumu gadā.

«Viens no galvenajiem šķēršļiem atkritumu šķirošanai ir atbilstošas infrastruktūras trūkums Rīgas iedzīvotājiem. Tāpēc Rīgas atkritumu apsaimniekošanas modernizācijas projekta prioritāte ir nodrošināt ikvienam iedzīvotājam pieeju atkritumu šķirošanas konteineriem. Tiks sakārtota arī atkritumu izvešana, izveidojot autoparku un nodrošinot optimālu atkritumu izvešanas maršrutu tīklu, tādējādi samazinot sastrēgumus un gaisa piesārņojumu, ko rada atkritumu izvešana,» norāda Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.

Viņa atzīmē, ka šķirošanas infrastruktūra ir tikai viens no soļiem, jo jāveido arī iedzīvotāju izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību un ikdienas paradumu maiņa, lai viņi šo infrastruktūru aktīvi izmantotu. «Tā kā pārstrādājamos atkritumus iedzīvotāji nodod bez maksas, ar pārdomātu sabiedrības informēšanas darbu un pieejamu šķirošanas infrastruktūru tas ir izdarāms. Balstoties uz Eiropas statistikas datiem, četru cilvēku ģimene gada laikā, aktīvi šķirojot, var samazināt savu maksas sadzīves atkritumu daudzumu par 840 kg jeb gandrīz tonnu,» uzver E.Piņķe.

Līdztekus publisko atkritumu dalītās vākšanas punktu izveidei, kuros iedzīvotāji varēs šķirot iepakojumu, līdz 2022. gada vasarai Rīgā būs jāizveido arī 12 atkritumu šķirošanas laukumu, kuros iedzīvotāji varēs nodot arī dažādus nestandarta mājsaimniecības atkritumus, kā piemēram lielgabarīta un bioloģiski noārdāmos (pārtikas, dārza u.c.) sadzīves atkritumus.

Kā ziņots, saskaņā ar konkursa rezultātiem 2019. gada jūnijā izveidota akciju sabiedrība «Tīrīga», lai publiskās-privātās partnerības ietvaros Rīgā īstenotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas modernizāciju un sasniegtu Rīgas, Latvijas un Eiropas mērķus atkritumu apsaimniekošanā un aprites ekonomikas attīstībā.

Starptautisks konkurss par privātās publiskās partnerības izveidi Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanai tika izsludināts 2018. gada vasarā un noslēdzās šī gada maijā. Izsludinātajā konkursā publiskās-privātās partnerības izveidei par uzvarētāju atzīta divu atkritumu apsaimniekotāju - SIA «Clean R» un SIA «Eco Baltia vide» - dalībai konkursā izveidotā SIA «CREB Rīga».

Publiskās-privātās partnerības modeli uz 20 gadiem kā efektīvāko Rīgas dome izvēlējās jau 2017.gadā pēc plaša un detalizēta izvērtējuma. Tas tika atzīts par labāko risinājumu Rīgas atkritumu saimniecības modernizācijai, ņemot vērā arī nepieciešamo investīciju apjomu, kas jau dažu pirmo gadu laikā ir 27 miljoni eiro, bet projektā kopumā – ap 100 miljoni eiro.

Projekta gaitā tiks veikta vērienīga dalītās atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izveide un modernizācija, tostarp sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu ierīkošana, nodrošinot ap 2500 punktu un to pieejamību iedzīvotājiem, 12 šķiroto atkritumu savākšanas laukumu ierīkošana, transportlīdzekļu parka nomaiņa un regulāra atjaunošana, pazemes tipa konteineru uzstādīšana Vecrīgā un tās apkārtnē, nojumju uzstādīšana konteineru novietnēs ar vairākiem konteineriem, sadzīves atkritumu konteineru personalizācija, iedzīvotāju informēšana un izglītošana par atkritumu šķirošanas principiem un ieguvumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecere palielināt dabas resursu nodokli (DRN) motivēs iedzīvotājus atkritumus šķirot biežāk, pastāstīja atkritumu apsaimniekotāji.

«Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs skaidroja, ka DRN likmes piemērošana tādam atkritumu utilizēšanas veidam kā sadedzināšana, ieviešot likmi 15 eiro par tonnu, kā arī citas līdzīgas aktivitātes no valsts puses noteikti veicinās Eiropas Savienības (ES) mērķu izpildi gan atkritumu pārstrādes apjomu palielināšanas, gan noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanas kontekstā.

Viņš uzsvēra, ka atkritumu noglabāšana un līdz ar to visi ar atkritumu apsaimniekošanu saistītie izdevumi Latvijā ir zem vidējā ES līmeņa. Tādēļ iedzīvotāji, šķirojot atkritumus, nejūt tik lielu finansiālu ieguvumu kā tie, kuri dzīvo valstīs, kur šīs izmaksas ir lielākas un līdz ar to arī ietaupījums uz deponējamās jeb noglabājamo atkritumu masas rēķina ir lielāks, skaidroja Simanovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā atkritumu atlikumus pārvērst siltumā un gaismā

Andris Vanags, "Fortum" biznesa vadītājs Latvijā, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens cilvēks gadā rada aptuveni 400 kilogramus sadzīves atkritumu. Lielu daļu no tiem var un vajag pārstrādāt, izmantojot otrreizējā apritē, bet ap 40% veido sajaukta dažādu sadzīves atkritumu masa, kuru pārstrādāt nav iespējams.

Videi, veselībai un ekonomikai draudzīgāk ir no šīm atkritumu atliekām iegūt siltumu un gaismu, nevis aprakt tās zemē, atstājot "mantojumā" nākamajām paaudzēm.

Mēs dzīvojam lielā steigā un esam pieraduši pie komforta, bet neapzināmies, cik daudz atkritumu rada šāds dzīvesveids. Ir ērti pa ceļam uz darbu nopirkt līdzņemšanai kafijas krūzīti, ir veselīgi pusdienās iztukšot salātu trauciņu, taču gan krūzīte un trauciņš, gan daļa no citiem pārtikas iepakojumiem ir izmantojami tikai vienu reizi. Pēc tam mēs tos izmetam atkritumos un aizmirstam. Lielāko daļu plastmasas var pārstrādāt divas līdz trīs reizes, tad materiāls zaudē savu kvalitāti un vairs nav derīgs jaunu produktu radīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusa Covid-19 straujā izplatība un tās ierobežošanai izsludinātais ārkārtas stāvoklis Latvijā un citās pasaules valstīs radījis papildu izaicinājumus arī atkritumu apsaimniekošanas un šķirošanas nozarē. Daļā Latvijas reģionālo poligonu atkritumu šķirošana pirms to noglabāšanas poligonā tiek veikta manuāli, tāpēc vēl vairāk aktualizējušies jautājumi par darbaspēka pieejamību un gatavību šo procesu nodrošināt.

Savukārt ražotāju atbildības sistēmām (RAS), samazinoties dalīti savāktu un sašķirotu atkritumu apjomam, kā arī iespējām tos pārstrādāt, būs grūtības izpildīt normatīvajos aktos noteiktās saistības pret valsti.

Atsevišķos reģionālajos poligonos ir radušās grūtības nokomplektēt maiņas ar darbaspēku, jo bailēs inficēties ar vīrusu darbinieki izvēlas izvairīties no darba pienākumu izpildes. Turklāt drošības aizsarglīdzekļu pieejamība šobrīd tirgū ir ievērojami sarukusi un to cenas augušas. Visi nozares uzņēmumi, apzinoties situācijas nopietnību un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nepārtrauktības nozīmi, ir ieviesuši stingrus piesardzības pasākumus, lai, cik iespējams, pasargātu savus darbiniekus. "Taču diemžēl šobrīd vērojams, ka valsts līmenī netiek pienācīgā līmenī novērtēti riski, ko varētu radīt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamības pārtraukumi Covid-19 izplatības dēļ," norāda Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) izpilddirektors Armands Nikolajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijai nākamajos gados būs jāsasniedz vairāki nozīmīgi mērķi, kas radīs izaicinājumus visām iesaistītajām pusēm, taču nedrīkst pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas nākotnē var radīt nozīmīgas izmaksas iedzīvotājiem, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Atkritumu apsaimniekošana – 2019 atzina nozares eksperti.

Eiropas Savienība tuvākajiem gadiem noteikusi ambiciozus mērķus attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu. Tā, sākot no 2020. gada, pakāpeniski jāīsteno pasākumi, lai līdz 2035. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu apjoms sasniegtu vismaz 65% pēc masas, par mērķiem informēja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Tas ietver plānu līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 55% pēc masas, bet līdz 2030.gadam – vismaz līdz 60%. «Protams, katrs nākamais procents pārstrādei un reģenerācijai ir sarežģīts – gan savākšanas, gan apsaimniekošanas ziņā, tāpēc būtiski domāt par preču ražošanas procesu, lai samazinātu atkritumu un palielinātu atkārtoti izmantojamo materiālu apjomu,» uzsvēra eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekotājs «Tīrīga» AS ir izstrādājis atkritumu savākšanas risinājumu, kas šķirošanu iedzīvotājiem un arī juridiskām personām padarīs ērtāku un vienkāršāku. Jaunās iespējas tiks ieviestas pakāpeniski no šā gada septembra.

««Tīrīga» par savu mērķi ir izvirzījusi tīru Rīgu, kura pieturas pie nulles atkritumu filozofijas. Šķiroto atkritumu savākšanas praktisko risinājumu izstrāde ir tikai viens no soļiem, kam sekos arī citi,» komentē «Tīrīga» AS valdes priekšsēdētājs Guntars Levics.

Daudzdzīvokļu namiem un publiskām ēkām (skolas, veikali, noliktavas) šķiroto sadzīves atkritumu konteineri tiks nodrošināti bez maksas – par velti būs pieejami konteineri stiklam (0,66 m3) un jauktajam iepakojumam (1 m3 papīram, metālam, plastmasai). Konteineri tiks izvietoti pieejamā attālumā no celtnēm, kopumā visā Rīgā tiks izveidoti 2500 dalītās atkritumu savākšanas punkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 110 000 eiro, jūnija beigās Siguldā, daudzdzīvokļu namu kvartālā Leona Paegles ielā tiks uzsākti darbi, lai ar jaunāko pilsētvides tehnoloģiju atbalstu ierīkotu pirmo dalītās atkritumu savākšanas viedpunktu Latvijā, informē SIA «Eco Baltia grupa».

Tas nozīmē, ka papildus šķirotiem stikla un vieglā iepakojuma atkritumiem iedzīvotāji varēs nodot bioloģiski noārdāmus sadzīves atkritumus un nešķirotos sadzīves atkritumus, maksājot tikai katrs par savu konkrēti nodoto atkritumu apjomu, un uzskaite tiks veikta, izmantojot pašvaldības izsniegtās Siguldas novada iedzīvotāju identifikācijas kartes.

Desmit esošos sadzīves atkritumu konteinerus plānots aizstāt ar diviem preskonteineriem, kas aprīkoti ar viedajām pilsētvides komunikāciju tehnoloģijām, sadzīves un bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem. Savukārt vieglā iepakojuma un stikla šķirošanai tiks iekārtoti pazemes atkritumu konteineri. Plānots, ka jaunās tehnoloģijas palīdzēs par gandrīz 68 tonnām gadā samazināt poligonā noglabājamo sadzīves atkritumu apjomu, kā arī ierobežot oglekļa dioksīda emisijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"WinGo Deposit" ir izstrādājis atkritumu šķirošanas jeb depozīta iekārtas, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt, pieņemt un sašķirot dažādu veidu un tilpumu dzērienu iepakojumus.

"Šobrīd visā pasaulē daudz materiāla tiek aprakts atkritumu kalnos un, lai saražotu jaunu, atkal jāizmanto dabas resursi un jāražo jauni izejmateriāli. Mūsu izstrādātā sistēma nodrošina to, ka maksimāli daudz atkritumu nonāk otrreizējā pārstrādē, tādējādi taupot dabas resursus," saka Vismands Menjoks, "WinGo Deposit" līdzīpašnieks.

Uzņēmumam ir globālas ambīcijas, bet tas vēlētos būt viens no šo iekārtu piegādātājiem vietējai depozīta sistēmai. Tuvākajos gados uzņēmums cer ieviest Latvijā līdz tūkstoš depozīta sistēmas iekārtām. Arī Polijā plānots ieviest šādu sistēmu un tur tirgū varētu būt desmit tūkstoši iekārtu. V. Menjoks lēš, ka depozīta sistēmas iekārtu tirgus vērtība Eiropā līdz 2025. gadam varētu būt līdz pat 600 miljoniem eiro un Latvijas uzņēmumam ir interese būt daļai no šī biznesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

DB viesojas finanšu tehnoloģiju kompānijas Mintos jaunajā birojā

Anda Asere, 04.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudz cilvēku rada daudz atkritumu, bet, sperot mazus soļus, ar pamudinājumu var panākt to samazinājumu

Kopš gada sākuma finanšu tehnoloģiju kompānijas Mintos darbinieku skaits pieaudzis vairāk nekā divtik, sasniedzot 150, un tas arvien turpina augt. Plānojot pārcelšanos uz jaunām telpām, bija iespēja iekārtot tās tā, kā pašiem patīk, tāpēc īpaša uzmanība pievērsta ne vien biroja izskatam un ergonomikai, bet arī cilvēkam un videi draudzīgām iniciatīvām bezatkritumu principu ievērošanā.

«Tā kā veidojām jaunu biroju, mums bija iespēja visu darīt tā, kā paši gribējām. Izmantojām visas lietas, kas mums šķiet mūsdienīgas. Pie šāda cilvēku skaita mēs noteikti varam nodrošināt mazāku atkritumu daudzumu. Tam palīdz dažādas mazas lietas, piemēram, agrāk dzeramo ūdeni mums nodrošināja lielie Venden ūdens bunduļi, bet bijām pārliecināti, ka jābūt kādam alternatīvam risinājumam. Tagad izmantojam ūdens filtrēšanas aparātus un vairs nav jāizmanto pudeles,» stāsta Mārtiņš Šulte, savstarpējo aizdevumu platformas Mintos līdzdibinātājs un vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot iespējas iedzīvotājiem šķirot atkritumus, sadarbībā ar vides apsaimniekotāju SIA «Eco Baltia vide» un Latvijas Zaļo punktu pie sešiem «Rimi» veikaliem uzstādīti specializētie konteineri tekstila šķirošanai.

2,2 m augstajos un 1,14 m platajos un dziļajos tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineros iedzīvotāji aicināti ievietot un pārstrādei nodot nevajadzīgos apavus, apģērbus, aizkarus, gultas veļu un citus tekstila izstrādājumus, tādējādi nodrošinot to atkārtotu izmantošanu, nevis nonākšanu kopējos atkritumos.

Konteineru uzstādīšanu Latvijas Zaļais punkts veic tekstila šķirošanas pilotprojekta ietvaros, kura laikā līdz 2020. gada februārim plānots praksē izvērtēt iespējas Latvijā attīstīt tekstila atkritumu šķirošanas infrastruktūru un izpētīt konteineru saturu un pārstrādei derīgo tekstila atkritumu apjomu.

«Pilotprojekta ietvaros vērtēsim, kā varam efektīvi nošķirot apģērbus no atkritumu plūsmas un kādas ir to turpmākās izmantošanas iespējas, jo no 2025.gada visā Latvijā būs jānodrošina tekstila šķirošana,» skaidro Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar zīmolu "bistro Balts" saistītie uzņēmumi aizvadīto gadu plāno pabeigt ar 500 tūkstošu eiro apgrozījumu, liecina provizoriskie rezultāti.

"2019. gads mums ir bijis ļoti pozitīvi saspringts. Bistro "Balts" atpazīstamība aug, pateicoties gan sociālajiem tīkliem, gan ēdienu piegādes aplikāciju attīstībai. Arvien vairāk maltītes ar piegādi pasūta korporatīvie klienti saviem darbiniekiem - regulāri vedam pusdienas un arī vakariņas uz dažādiem birojiem.

Pateicoties izmaiņām likumdošanā, ēdināšana ir kļuvusi par vienu no darbinieku motivēšanas sistēmas elementiem - darba devēji "uzsauc" pusdienas saviem darbiniekiem kā pateicību par ieguldīto darbu, pasūtot maltītes līdz pat simt cilvēku lieliem kolektīvam.

Lai birojiem būtu vieglāk organizēt savus pasūtījumus, līdz janvāra beigām aktivizēsim arī ēdienu piegādes pasūtīšanas iespēju mūsu mājas lapā balts.lv. Piegāde ir loģisks un parocīgs turpinājums iesāktajam, jo bistro jau sākotnēji tika veidots kā vieta ēdienu līdzņemšanai," teic Liene Kuplā, bistro "Balts" līdzīpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes pagaidu administrācija 7. jūlijā nolēma no Pilsētas infrastruktūras fonda piešķirt 96 800 eiro koncepcijas izstrādei un metu konkursa rīkošanai Rīgas zinātnes, inovāciju un klimata pārmaiņu centra (ZIKC) izveidei.

ZIKC plānots veidot, lai veicinātu atvērto inovāciju klastera attīstību, kas sekmē novatorisku risinājumu izstrādi un kopradi, apvienojot akadēmiskās un industrijas zināšanas; neformālās izglītības attīstību; klimatneitralitātes politikas ieviešanu; iedzīvotāju un tautsaimniecības izpratni par ietekmes uz klimata pārmaiņām samazināšanas nozīmīgumu, kā arī elastīgu pielāgošanos jau notiekošajām klimata pārmaiņām.

ZIKC izveide un sabiedrības informēšana ilgtermiņā veicinās klimata pārmaiņu apzināšanos un lielāku izpratni par nepieciešamo paradumu maiņu cilvēku darbību izraisītu klimata pārmaiņu mazināšanai, veicot videi draudzīgākas izvēles iedzīvotāju ikdienas dzīvē, tostarp atkritumu šķirošana mājsaimniecībās, ilgtspējīgāka pārvietošanās/ transporta izvēle, resursu taupīšana utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nelegālā eksporta ierobežošana stiprinās godīgo uzņēmumu konkurētspēju un palielinās ieņēmumus valsts budžetā

Valdis Uburģis, uzņēmuma Tolmets ārējo sakaru vadītājs, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā neiegūstam ne naftu, ne gāzi, tāpēc valsts budžetā naudas trūkst un nevaram apmierināt visas iedzīvotāju vajadzības. Šādu tikko darbu uzsākuša ministra skaidrojumu es dzirdēju Latvijas Radio.

Jā, derīgo izrakteņu Latvijā ir pamaz, taču tāpēc ir ļoti racionāli jāizmanto tie resursi, kas mums ir, un jārada apstākļi, lai uzņēmēji un valsts, kas iekasē nodokļus, no tiem gūtu maksimālu labumu.

Pietiekami nozīmīga Latvijas eksportprece ir metāllūžņi. Piemēram, nozares līderis un viens no lielākajiem uzņēmumiem valstī «Tolmets», pēc provizoriskiem datiem, 2018. gadā realizēja aptuveni 700 tūkstošus tonnu lūžņu, bet eksporta apjoms bija vairāk nekā 126 miljoni eiro.

Lūžņus lielākoties (aptuveni 99%) eksportējam, jo Latvijā pēc «Liepājas metalurga» darbības apturēšanas pārstrādā ļoti nelielu to daļu. Eksportējam uz valstīm, kurās ir attīstīta metalurģija – uz Turciju, Dienvidkoreju, Ķīnu, ASV. Arī uz Zviedriju, Somiju, Vāciju un citām Eiropas Savienības valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru