Jaunākais izdevums

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti pieprasa visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdz 2050.gadam kļūt klimatneitrālām un līdz 2030.gadam samazināt emisiju par 60%, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Trešdien EP pieņēma savu nostāju sarunām par ES Klimata aktu, 392 deputātiem balsojot par, 161 - pret un 142 deputātiem atturoties. Ar šo jauno tiesību aktu politiskie solījumi līdz 2050.gadam panākt klimatneitralitāti ES kļūs juridiski saistoši. Tas arī sniegs Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem juridisko noteiktību un informāciju, kas tiem vajadzīga, lai gatavotos pārmaiņām, skaidroja EP.

EP deputāti uzstāja, ka gan ES kopumā, gan katrai tās dalībvalstij līdz 2050.gadam jākļūst klimatneitrālām, turklāt pēc 2050.gada emisijai jābūt "negatīvai", proti, no atmosfēras piesaistīto siltumnīcefekta gāzu apjomam jābūt lielākam par tajā nonākušo. Deputāti prasa arī pietiekamu finansējumu šā mērķa sasniegšanai.

Deputāti norādīja, ka Eiropas Komisijai (EK) līdz 2023.gada 31.maijam ir jāierosina juridiski saistošs ES mēroga rīcības plāns, kā līdz 2050.gadam panākt klimatneitralitāti. Šis plāns būtu jāpieņem ar parasto likumdošanas procedūru, vienlīdz lielu ietekmi piešķirot EP un dalībvalstīm.

Tāpat, lai saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem ierobežotu temperatūras pieaugumu, ir jānosaka maksimālais pieļaujamais emisijas apjoms līdz 2050.gadam. Rīcības plāns ir jāpārskata ik reizi, kad mainās klimatneitralitātes situācija pasaulē, norādīja EP.

Deputāti arī vēlas izveidot ES Klimata pārmaiņu padomi - neatkarīgu zinātnisku organizāciju, kas novērtētu politikas atbilstību klimatneitralitātes mērķiem un pārraudzītu šo mērķu izpildes gaitu.

Pašreizējais ES mērķis ir panākt, ka līdz 2030.gadam emisija ir par 40% zemāka nekā 1990.gadā. Nesen EK grozītajā priekšlikumā ES Klimata aktam ierosināja šo mērķi palielināt līdz "vismaz 55%". Trešdien deputāti latiņu pacēla vēl augstāk, prasot līdz 2030.gadam pazemināt emisiju par 60%, uzsverot, ka atsevišķie dalībvalstu mērķi jāpaaugstina izmaksu ziņā efektīvi un taisnīgi.

Viņi arī vēlas, lai EK pēc ietekmes novērtējuma ierosina starpposma mērķi 2040.gadam, tādējādi nodrošinot, ka ES sekmīgi virzās uz 2050.gada mērķi. Deputāti arī uzskata, ka ES un tās dalībvalstīm līdz 2025.gada 31.decembrim ir pakāpeniski jāpārtrauc visas tiešās un netiešās subsīdijas fosilā kurināmā nozarei, un vienlaikus uzsvēra, ka arī turpmāk ir jānovērš enerģētiskā nabadzība. Tiklīdz ES Padome būs pieņēmusi kopīgu nostāju, EP sāks sarunas ar dalībvalstīm.

Pēc Krastiņa paustā, kad Eiropadome 2019.gadā ar lēmumu bija apstiprinājusi 2050.gada klimatneitralitātes mērķi, EK 2020.gada martā ierosināja ES Klimata aktu, ar ko ES būtu juridisks pienākums līdz 2050.gadam kļūt klimatneitrālai.

EP ir neatlaidīgi uzstājis uz vērienīgāku ES klimata tiesību aktu izstrādi, turklāt 2019.gada 28.novembrī tas pasludināja ārkārtas situāciju klimata jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) atbalsta programmā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem finansējuma piesaistei kapitāla tirgos pieteikušies deviņi uzņēmumi, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Viņa atzīmēja, ka Latvijā ir nepieciešams labi attīstīts kapitāla tirgus, jo bankas nevar un arī nevarēs kreditēt visas uzņēmumu vajadzības.

Tostarp Auziņa-Melalksne pozitīvi novērtēja ES atbalsta programmu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos, kuras mērķis bija mudināt mazos un vidējos uzņēmumus kotēt akcijas biržā, palīdzot sakārtot uzņēmumus, lai tie atbilstu visām noteiktajām prasībām. Pieteikšanās atbalsta programmai noslēdzās septembra sākumā.

"Programma ir bijusi veiksmīga," teica Auziņa-Melalksne, norādot, ka šī programma ir viens no nedaudzajiem piemēriem, kur ir identificēta problēma - augstās izmaksas, kas nepieciešamas ieiešanai kapitāla tirgū, un tiek piedāvāts finanšu instruments problēmas risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) 14.decembrī sāk pieņemt iesniegumus Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piešķiršanai mazo un vidējo komersantu akciju un obligāciju emisijai. Notiek atbalsta programmas otrā kārta.

Programmai ir arī trešā atlases kārta, kurā iesniegumus uzsāks pieņemt no nākošā gada 15. februāra, informēja CFLA. Pašreizējā projektu atlases kārtā, kas sākas 14. decembrī, no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) akciju emisiju atbalstam pieejami 339 475 eiro, bet obligācijām vai parāda vērtspapīru emisijai – 200 tūkstoši eiro.

Pēc iepriekšējām aplēsēm šīs programmas atbalsts varētu būt vismaz 18 mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sekmīgai kapitāla piesaistei. Uzņēmumi vērtspapīru emisijai biržā saņems atbalstu, kas nepārsniegs pusi no kopējām sagatavošanās izmaksām emisijai. Atbalsts granta veidā uzņēmumiem, nepārsniedzot 100 tūkstošus eiro, paredzēts akciju emisijas gadījumā, savukārt obligāciju emisijas gadījumā neatmaksājamais atbalsts nepārsniegs 20 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Deviņi gadi ES klimata mērķu sasniegšanai – kur slēpjas Latvijas neizmantotais potenciāls?

Jānis Bethers, AS “Latvijas Gāze” Biznesa attīstības vadītājs, 12.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vēl nesen Eiropas Savienības (ES) mērķis bija panākt, ka līdz 2030. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas samazinātos par 40%, salīdzinot ar 1990. gadu, tad pēdējā mēnesī ir tapis skaidrs, ka plāni ir kļuvuši krietni ambiciozāki.

17. septembrī Eiropas Komisija izziņoja 55% SEG emisiju samazinājumu, bet 7. oktobrī Eiropas Parlaments, pieņemot nostāju sarunām par ES Klimata aktu, nobalsoja, ka pēc deviņiem gadiem ES SEG jāsamazina līdz pat 60%.

Ko tas nozīmēs Latvijai? No vienas puses valstiski tā būs izšķiršanās, kā izmaksu ziņā visefektīvāk sasniegt ES izvirzītos mērķus, kas ir dalībvalstu kolektīva vienošanās. No otras puses tas ir arī jauns izaicinājums transporta nozarei, jo Latvijā transportā atjaunīgo energoresursu (AER) lietošana ir ļoti zema. Turklāt Latvijā lauksaimniecības un transporta nozarēm ir vislielākais īpatsvars no kopējām valsts emisijām un šo nozaru loma no piesārņojuma viedokļa ir lielāka nekā vidēji OECD valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot trīs miljonus eiro, sūtījumu piegādes uzņēmums DPD Latvija līdz 2022.gadam iegādāsies vairāk nekā 40 elektroauto, informē uzņēmumā.

Ar mērķi samazināt klimata pārmaiņas un uzlabot gaisa kvalitāti pārstāvētajās valstīs, starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums DPD grupa ieguldīs 200 miljonus eiro videi draudzīgu transporta risinājumu ieviešanā.

Pakāpeniski līdz 2025.gadam alternatīvu transporta risinājumu ieviešana notiks vairāk nekā 225 DPD grupa uzņēmumu pārstāvētajās Eiropas pilsētās, tostarp Baltijas valstīs.

DPD Baltijas valstu izpilddirektors Roberts Vilkaitis norāda, ka videi draudzīga transporta risinājumu ieviešanas programma visās DPD grupa pārstāvētajās valstīs ir tikai viena no iniciatīvām, ko DPD īsteno klimata pārmaiņu seku mazināšanai un gaisa kvalitātes uzlabošanai. Vienlaikus tiek veidoti arī jauni un modernizēti sūtījumu šķirošanas centri un noliktavas, paplašināts paku skapju tīkls, dažādots videi draudzīgu transporta risinājumu klāsts, papildinot to ne tikai ar elektroauto, bet arī ar elektriskajiem motorolleriem, velosipēdiem un citiem alternatīviem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka līdz 2030.gadam uz Eiropas ceļiem būs vismaz 30 miljoni bezemisiju vieglo automobiļu, izriet no Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju, ar kuru šodien iepazīstināja Eiropas Komisija, turklāt stratēģija liek pamatus Eiropas Savienības (ES) transporta sistēmas zaļajai un digitālajai pārveidei un izturības pret turpmākām krīzēm palielināšanai, informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Kā norādīts paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, pateicoties viedai, konkurētspējīgai, drošai, piekļūstamai un cenu ziņā pieejamai transporta sistēmai, emisijas līdz 2050.gadam samazināsies par 90%.

Starpposma mērķos ceļā uz viedu un ilgtspējīgu nākotni ietilpst tas, ka visiem transporta veidiem ir jākļūst ilgtspējīgākiem, jābūt plaši pieejamām zaļām alternatīvām un jāievieš pareizi stimuli, kas veicinātu pāreju. Konkrēti starpposma mērķi nodrošinās, ka Eiropas transporta sistēma virzās uz viedu un ilgtspējīgu nākotni.

Plānots, ka jau 2030.gadā uz Eiropas ceļiem ne vien būs vismaz 30 miljoni bezemisiju vieglo automobiļu - 100 Eiropas pilsētas būs klimatneitrālas, ātrgaitas dzelzceļa satiksme visā Eiropā divkāršosies, regulārajiem kolektīvajiem braucieniem maršrutos, kuru garums ir mazāks nekā 500 kilometri, jābūt oglekļneitrāliem. Tāpat plašā mērogā tiks izvērsta automatizētā mobilitāte, tirgum būs gatavi bezemisiju jūras kuģi. Savukārt vēlākais kā 2035.gadā tirgum būs gatavi lielie bezemisiju gaisa kuģi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piešķiršanai mazo un vidējo komersantu akciju un obligāciju emisijai projektu atlases pirmajā kārtā saņemti deviņi iesniegumi. Kopējais pieprasītais finansējuma apmērs ir 78% no ES fondu programmai paredzētā.

"Uzņēmēju gatavība startēt akciju tirgū vērtējama kā pozitīva liecība par ticību uzņēmuma perspektīvai un ilgtspējai. Jau pirmajā projektu atlases kārtā esam saņēmuši iesniegumus, kas gandrīz izpilda plānoto kopējo programmas mērķi par akciju emitēšanu. Priekšā vēl projektu vērtēšana, taču ceru, ka ieceres būs atbalstāmas, un vēlam izdošanos, izmantojot ES fondu atbalsta iespēju atspērienam uz straujāku izaugsmi," saka CFLA direktors Mārtiņš Brencis.

Lielāko interesi uzņēmēju vidū ir raisījusi iespēja saņemt ES fondu līdzfinansējumu akciju emisijai – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir saņēmusi astoņus projektu iesniegumus šī mērķa īstenošanai. No pieejamajiem 800 000 eiro pieprasīti 759 175 eiro jeb 95%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāze var palīdzēt visai tautsaimniecībai Latvijā tuvoties klimata neitralitātei, pašlaik šī energoresursa loma ir novērtēta tieši enerģētikā, taču nav izmantotas tās iespējas, kādas paveras transportā un arī lauksaimniecībā.

Lai šādas priekšrocības izmantotu, ir nepieciešama ne tikai atbilstoša valsts politika, bet arī attiecīgi instrumenti šo ieceru iedzīvināšanai.

"Objektīvi izvērtējot dažādus sektorus un to ietekmi (CO2 izmešu apmērus) uz klimatu, jāsecina, ka Latvijā ir trīs jomas, kuras rada vislielākās siltumnīcu gāzu emisijas, – lauksaimniecība, transports un enerģētika," situāciju žurnālam "Dienas Bizness" skaidro AS "Latvijas Gāze" Biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers.

Viņš atzīst, ka līdz šim īpaši aktīvi Latvija, raugoties no klimata skatupunkta, ir darbojusies enerģētikas nozarē. Enerģētikā dabasgāze nodrošina fleksibilitāti – spēju reaģēt gan uz sezonālām, gan arī ļoti straujām īstermiņa pieprasījuma izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB Investment Management iegādājas Altum obligācijas

Lelde Petrāne, 16.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atbalstītu Latvijas ekonomiku, nodrošinātu papildu finansējumu uzņēmumiem, vienlaikus arī Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumiem rastu šim brīdim ienesīgākas ieguldīšanas iesējas, šā gada 9. aprīļa valsts attīstības finanšu institūcijas "ALTUM" 20 miljonu eiro obligāciju emisijā vienu trešdaļu no kopējās emisijas 6 miljonu eiro vērtībā iegādājies "SEB bankas" meitas uzņēmums "SEB Investment Management".

"SEB Investment Management", kas ikdienā pārvalda Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumus, ir veicis ieguldījumu ar ienesīguma likmi 1,3% gadā, kas šajā ļoti zemo un pat negatīvo valsts vērtspapīru ienesīguma likmju un reto uzņēmumu vērtspapīru emisiju laikā ir pievilcīga alternatīva ieguldījumu vērtības saglabāšanai un audzēšanai, skaidro pārstāve Agnese Strazda.

Altum obligācijas 20 miljonu eiro apmērā iegādājušies 15 investori Baltijā 

Valsts "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") obligācijas 20 miljonu eiro apmērā...

"SEB Investment Management" bija viens no 15 investoriem Baltijā, iegādājoties vienu trešdaļu no kopējā emitēto vērtspapīru apjoma.

Jānis Rozenfelds, "SEB Investment Management" valdes priekšsēdētājs, informē: "Ieguldot klientu līdzekļus jaunajā "ALTUM" obligāciju emisijā, izmantojam iespēju investēt vērtspapīros ar konkurētspējīgu sagaidāmo atdevi un atbalstām kvalitatīva emitenta turpmāku izaugsmi. "ALTUM" obligācijas ir izcils rīks, ar kura palīdzību "SEB" pensiju plāni – gan 2., gan 3. līmenī - praksē atbalsta valsts ekonomiku, kā arī veicina Baltijas kapitāla tirgus attīstību."

Iegūtais finansējums, ko "ALTUM" saņem pēc obligāciju emisijas, tiks izmantots "ALTUM" pārvaldītā Zemes fonda darbības paplašināšanai, vēl vairāk stiprinot fonda pēdējo gadu straujo izaugsmi - uzņēmējdarbības projektu finansēšanu lauksaimniecības jomā.

Zemes fonda darījumu apjoms katru gadu aug un 2019. gadā fonda portfelis tika dubultots, šobrīd tā kopējam apjomam strauji tuvojoties 50 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunā realitāte ir šeit uz palikšanu. Trīs fokusi 2021. gadam

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, 21.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan 2020. gads nesis izaicinājumus, par kuriem iepriekš pat nenojautām, Covid-19 radītās pārmaiņas ļāvušas mums katram ieraudzīt arī jaunas izaugsmes iespējas.

Šis ir bijis ļoti vajadzīgs grūdiens, lai daudzās jomās lietas sāktu virzīties straujāk, priekšplānā noliekot efektivitāti un ierastās kārtības pārskatīšanu. Kā jebkura krīze, arī šī, vissāpīgāk atklājusi iepriekš zem tepiķa paslaucītos trūkumus. Ir skaidrs, ka prioritātes ir mainījušās un 2021. gadam liekami citi uzsvari mūsu kopīgajā attīstībā.

Fokuss nr. 1: Jāpalielina investīcijas Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanā

Darbs no mājām, attālināta komandu vadīšana, mācības un pat sportošana šogad bijusi mūsu visu ikdiena. Redzam, ka pārorientēšanās uz digitālo vidi kopumā notikusi aktīvi, taču nenoliedzami atkailinājušās arī iepriekš piemirstās aisberga šķautnes. Nepietiekamo sabiedrības digitālo prasmju jautājums nu kļuvis daudz redzamāks. Nevaram izlikties, ka šajā ziņā viss ir kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Izsolīs iepriekš emitēto valsts obligāciju papildu laidienu 20 miljonu eiro apmērā

LETA, 14.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kase šodien biržā "Nasdaq Riga" izsolīs iepriekš starptautiskajos tirgos emitēto valsts obligāciju papildu laidienu 20 miljonu eiro apmērā.

Biržā "Nasdaq Riga" notiks konkurējošā daudzcenu izsole, kurā piedāvās iegādāties 2016.gada oktobrī emitēto starptautisko eiroobligāciju papildu laidienu līdz 20 miljonu eiro apmērā.

Obligāciju emisijas datums ir 2020.gada 21.oktobris, bet dzēšanas datums - 2026.gada 7.oktobris. Obligāciju fiksētā procentu (kupona) likme ir 0,375%.

Jaunemitētās obligācijas tiks apvienotas un veidos vienu sēriju ar līdz šim emitētajiem attiecīgajiem vērtspapīriem kopumā 1,5 miljardu eiro apmērā. Obligācijas tiks izlaistas Globālās vidēja termiņa vērtspapīru programmas (GMTN) ietvaros.

Valsts kases sabiedrisko attiecību speciāliste Eva Šmite-Krēgere norādīja, ka atšķirībā no emisijām starptautiskajā tirgū, eiroobligāciju papildu laidienu sākotnējā izvietošana ir paredzēta tikai Latvijas tirgū, vērtspapīru izplatīšanu organizējot ar primāro dīleru starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Cīņa par kapitāla piesaisti

Db.lv, 19.05.2020

Madara Kļaviņa-Kalnmale demonstrē, kā izskatās 3D koronavīrusa morfoloģijas modelis caur "LightSpace Technologies" AR galvas displeju.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Parāda vērtspapīru emisijas būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parāda vērtspapīru emisijas būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties un būtu papildinājums banku kredītiem, trešdien Finanšu nozares asociācijas rīkotajā diskusijā "Finanšu nozares nākotne - dzīve pēc kapitālā remonta" atzina nozares eksperti.

"Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons skaidroja, ka obligāciju tirgus Latvijā nav attīstīts - obligācijas ir emitējuši tikai daži lielie uzņēmumi, pārsvarā ar valsts kapitālu.

"Igaunijā parāda vērtspapīru tirgus ir desmit reizes lielāks nekā Latvijā. Obligāciju emisija būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties, turklāt to varētu izdarīt arī daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem nereti ir grūti saņemt aizdevumu bankā, vai kuru projekti neiziet cauri banku kredītu sietam," skaidroja Idelsons.

Viņš norādīja, ka obligāciju likmes būtu konkurējošas ar banku kredītu procentu likmēm, kā arī spiestu tās uz leju. Turklāt obligācijas ir daudz elastīgāks finanšu instruments nekā banku kredīti, jo bankām izvirzītās prasības nereti kredītus padara nepievilcīgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "Demontāža" uzsācis "Kimmel" alus darītavas ēku kompleksa daļēju demontāžu. Nojauktas tiek padomju laika piebūves, saglabājot kompleksa vēsturiskās ēkas, informē projekta attīstītāji.

Zviedrijas nekustamā īpašuma kompānija "Eastnine" vēsturisko alus darītavas "Kimmel" teritoriju par 9,5 miljoniem eiro iegādājās 2019.gada nogalē ar mērķi attīstīt daudzfunkcionālu kvartālu pilsētas centrā, kas būs pieejams ne tikai biroju, veikalu un pakalpojumu sektora nomniekiem, bet arī pilsētas iedzīvotājiem.

Eastnine par 9,5 miljoniem eiro iegādājusies vēsturisko Kimmel kvartālu  

Nekustamo īpašumu kompānija Eastnine par 9,5 miljoniem eiro iegādājusies vēsturisko alus darītavas...

Kopējā nojaucamo ēku platība ir 6825 m2 un demontāžas darbus plānots pabeigt līdz šā gada martam. Paralēli norisinās arī "Eastnine Kimmel" izsludinātais starptautiskais arhitektūras metu konkurss "Kimmel" kvartāla attīstības vīzijai. Tā rezultātus plānots paziņot aprīļa vidū.

Teritorijā iespējams attīstīt projektu 38 000 m2 apjomā, no kuriem 4000 m2 veido kultūras mantojuma platība, kas jāsaglabā. Turklāt plānojot jebkāda veida zemes darbus būvdarbu veikšanai, jāveic arheoloģiskā uzraudzība. Projekta attīstītāji norāda, ka teritorijai ir unikāls pilsētplānošanas raksturs Rīgas vēsturiskā centra kontekstā, kam ir redzams teritorijas slīpums virzienā uz Kr. Valdemāra ielu. Kopš 19.gadsimta ir bijusi savdabīga ēkas struktūras attīstība, kā rezultātā pašreizējā ķieģeļu un koka ēku līdzāspastāvēšana ir ar atšķirīgu stāvu skaitu, atšķirīgu vēsturisko un funkcionālo izcelsmi. Aptuveni 34 000 m2 platībā iespējams attīstīt jaunas, dažādu funkciju ēkas.

Projektu plānots attīstīt divās kārtas, no kurām pirmo paredzēts pabeigt 2024.gadā, bet visu projektu - 2026.gada sākumā.

Projekta attīstītāji informē, ka jau šobrīd ir liela interese no dažādu nozaru nomniekiem. Vēsturiskais "Kimmel" kvartāls aizņem lielāko daļu kvartāla starp Bruņinieku, Kr. Valdemāra, Stabu un Skolas ielām.

Tāpat "Eastnine" turpina darbu arī pie koka biroju ēkas "The Pine" attīstīšanas. Šī Baltijas mērogā unikālā projekta platība ir 16 900 kvadrātmetri un tā atradīsies Rīgā, Valdemāra ielā līdzās esošajai Alojas Biroji ēkai, kuras fasādi un interjeru plānots atjaunot, ņemot vērā "The Pine" jaunbūves dizainu.

Projekta autori ir dāņu arhitekti "Arrow Architects" un tas tapis sadarbībā ar Latvijas arhitektu biroju "ARHIS Arhitekti". Jaunās biroju ēkas būvprojektu paredzēts izstrādāt līdz 2021.gada vidum, lai saņemtu atļauju uzsākt būvniecību. A klases biroju ēka "The Pine" tiek plānota saskaņā ar WELL un LEED standartiem. "The Pine" tiek plānota kā ļoti energoefektīva ēka, kas ļaus ievērojami samazināt komunālo pakalpojumu izmaksas. Plānots likt uzsvaru uz atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu kopējā enerģijas piegādē, piemēram, izmantot saules paneļus, kas tiks izvietoti uz ēkas jumta. Kompānijas "Eastnine" mērķis - "The Pine" attīstīt kā pirmo nulles emisijas biroju ēku Baltijā, kas nozīmē, ka gada griezumā tā neradīs CO2 emisijas.

"Eastnine AB" ir Zviedrijas nekustamo īpašumu kompānija ar kopējo īpašumu vērtību 336 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma mērķis ir kļūt par ilgtermiņa modernu un ilgtspējīgu biroja ēku īpašnieku Baltijas valstu galvaspilsētās. "Eastnine AB" akcijas tiek kotētas "Nasdaq" biržā Stokholmā. Šobrīd "Eastnine" portfelī ir biroju ēkas Rīgā un Viļņā ar kopējo iznomājamo platību 115 000 kvm un tādiem nomniekiem kā "Danske Bank", "Telia", "Swedbank", "Visma", "Uber", "Webhelp", "sennder" u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta attīstības plānā definēto uzdevumu īstenošanai nākamajos septiņos gados tiek lēsta kopējā summa aptuveni 4,4 miljardu eiro apmērā, šodien, prezentējot Transporta attīstības plānu 2021.-2027.gadam, stāstīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupe.

Attiecīgais finansējums ietver gan valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, gan Eiropas Savienības (ES) atbalstu, gan privāto finansējumu.

"Jau pagājušā gada laikā, apzinot nozares vajadzības Nacionālā attīstības plāna ietvaram, esam aplēsuši nākamiem septiņiem gadiem transporta nozarei nepieciešamo finansējumu. Pērn beigās tas sasniedza vairāk nekā deviņus miljardus eiro. Šobrīd, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītos zaudējumus un nozares zaudējumus ģeopolitiskās situācijas ietekmē, šīs vajadzības turpina pieaugt teju ģeometriskā progresijā," teica Austrupe, uzsverot, ka diemžēl ir jārēķinās ar stipri ierobežotājiem līdzekļiem, kas savukārt "uzliek par pienākumu rūpīgi salāgot mērķu un uzdevumu plānošanu un īstenošanu ar pieejamiem resursiem".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Būvvaldes padomes sēdē apstiprināts lēmums izdot būvatļauju A klases biroju ēkas "The Pine" būvniecībai Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā. Tā būs pirmā šāda mēroga koka biroju ēka Baltijā.

Tās attīstītājs ir Zviedrijas nekustamā īpašuma kompānija "Eastnine".

Kopējā plānotās biroju ēkas platība ir 16 900 kvadrātmetri un tā atradīsies Rīgā, Valdemāra ielā 62 līdzās esošajai "Alojas Biroji" ēkai, kuras fasādi un interjeru plānots atjaunot, ņemot vērā "The Pine" jaunbūves dizainu.

Projekta autori ir dāņu arhitekti "Arrow Architects", un tas tapis sadarbībā ar Latvijas arhitektu biroju "ARHIS Arhitekti". Jaunās biroju ēkas būvprojektu paredzēts izstrādāt līdz 2021. gada vidum, lai saņemtu atļauju uzsākt būvniecību.

Projektam būs iekšējais pagalms, aptuveni 350 pazemes autostāvvietas un 380 velonovietnes, pusdienu restorāns, fitnesa klubs, pārtikas veikals un citi pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interese par iespējām investēt uzņēmumu akcijās un obligācijās Baltijas biržās ir atgriezusies, tādēļ var cerēt, ka šogad būs arī jaunas vērtspapīru emisijas, pauda "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

"Pirms dažiem mēnešiem bija liela neskaidrība un plānotie publiskie piedāvājumi tika uzlikti uz pauzes. Tagad mēs redzam, ka neskaidrība mazinās un investoru interese atgriežas, līdz ar to uzņēmumi ir gatavi sākt sākotnējo publisko piedāvājumu procesu," sacīja Auziņa-Melalksne.

Viņa atgādināja, ka gads sākās pozitīvi un biržu indeksi bija augoši, bet, sākoties Covid-19 pandēmijai, bija ļoti liela neskaidrība un tika piedzīvots liels indeksu kritums.

"Šajā laikā, manuprāt, biržas lieliski nodemonstrēja, kādēļ tās ir svarīgas. Birža ir otrreizējās tirdzniecības vieta, un tajā brīdī, kad akciju cenas krita, biržas turpināja strādāt, un jebkuram investoram, kas vēlējās akcijas pārdot, šāda iespēja bija. Tas bija vissvarīgākais - biržas bija atvērtas, tirdzniecība notika, un mēs varējām ļoti labi veikt šo otrreizējā tirgus organizētāja lomu. Protams, šajā laikā bija daudz diskusiju - ārprāts, biržu indeksi krīt, varbūt ir jāslēdz tirdzniecība! Taču tas nekad nav labs risinājums, jo tādā gadījumā investori mēģinātu šīs akcijas pārdot ārpus biržām. Šajā gadījumā cenu veidošanās mehānisms nav caurskatāms. Arī šis lēmums, skatoties jau pagātnē, ir ļoti svarīgs un bijis pareizs, ka biržas Eiropā ir bijušas atvērtas un investori ir varējuši tirgoties. Investoriem nav bijis jāpiedzīvo papildu stress, ka šīs akcijas nav bijis iespējams pārdot," sacīja "Nasdaq Riga" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien prezentēja savu jauno klimata plānu 2030.gadam, paredzot arī ambiciozāku mērķi samazināt emisijas līdz 55%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni.

Uz spēles ir nākamo paaudžu nākotne, ja Eiropas Savienība (ES) nespēs rīkoties tagad, sacīja Eiropas zaļā kursa komisārs Franss Timmermanss.

EK publicētā plāna ietvaros rosināti grozījumi iepriekš piedāvātajā Eiropas klimata likumā, paredzot arī jaunu juridiski saistošu emisiju samazināšanas mērķi 55% līmenī agrāko 40% vietā.

EK prezentēs detalizētu plānu tam, kā šo mērķi sasniegt, līdz 2021.gada jūnijam.

Priekšlikumi ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam un ES līderiem, un sagaidāms, ka tie izsauks pretestību no to valstu puses, kas ekonomiski ir atkarīgas no ogļu industrijas.

Pastāvošās programmas būs jāpaplašina, lai iegūtu zaļāku Eiropu, sacīja komisārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Lietuvas enerģētikas milzis Ignitis Grupė gatavs lielākajam IPO Baltijas fondu biržu vēsturē

Db.lv, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties lielākajam akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam Baltijā, Lietuvas enerģētikas uzņēmums AB "Ignitis Grupė" plāno Nasdaq Vilnius fondu biržā emitēt akcijas, kas atbilst 27,8% no uzņēmuma kapitāla. Ar šī uzņēmuma ienākšanu fondu biržā Baltijā, Latvijas iedzīvotājiem paveras jaunas ieguldījumu iespējas.

"Ar šo sākotnējo publisko akciju piedāvājumu "Ignitis Grupė" pāršķir jaunu lapaspusi Baltijas kapitāla tirgus vēsturē. Uzņēmuma akciju kotēšana biržā ir lielākais šāda veida darījums visās Baltijas valstīs un šādi darījumi iedod jaunu grūdienu visa kapitāla tirgus attīstībai," komentē "Swedbank Latvija" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Uzņēmuma akciju sākotnējais publiskais piedāvājums paredz lielāko akciju daļu paturēt Lietuvas valsts īpašumā, ļaujot privātajiem investoriem iegādāties nedaudz mazāk par trešdaļu uzņēmuma. Biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne: norāda: "Šī uzņēmuma piemērs skaidri parāda kapitāla tirgus lomu uzņēmumu attīstības finansēšanā un to, ka kapitāla piesaiste biržā ir piemērota arī stratēģiskiem uzņēmumiem – to ir iespējams izdarīt, valstij paturot kontrolpaketi, dodot valsts iedzīvotājiem iespēju ieguldīt savus uzkrājumus uzņēmuma akcijās ar skaidru dividenžu politiku, tādā veidā vairojot savu nākotnes labklājību."

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Capitalica fonds emitējis obligācijas trīs miljonu eiro apmērā Verdes attīstīšanai

Db.lv, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju pārvaldības uzņēmuma "Capitalica Asset Management" fonds "Capitalica Baltic Real Estate Fund I" emitējis obligācijas trīs miljonu eiro apmērā biroju kompleksa "Verde" attīstīšanai Rīgā, informē "Capitalica Asset Management" pārstāvji.

Obligāciju emisijā piesaistīti vairāk nekā 80 privāto un institucionālo investoru. Obligāciju ienesīgums ir 6,5% gadā. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 100 eiro.

Biznesa centru Verde būvēs Velve 

Rīgas centrā attīstāmo darījumu centru "Verde" būvēs Latvijas būvuzņēmums "Velve", ar kuru...

"Īpaši lielā investoru interese par obligācijām apstiprina biroju kompleksa Rīgā "Verde" projekta pievilcību un ļoti labās ienesīguma iespējas. Lai arī Covid-19 biroju tirgum ir izaicinājums, detalizēti aprēķini un augstais pieprasījums pēc obligācijām rāda, ka jaunais komplekss precīzi aizpilda lielo A klases biroju nišu Latvijas galvaspilsētā un attiecīgi nodrošina pienācīgus ienākumus tiem, kas investē fonda obligācijās,” komentē "Capitalica Asset Management" ģenerāldirektors Andrjus Barštis.

Viņš stāsta, ka emisijas izplatīšana apstiprina prognozi, ka gaidāmajā lielākas inflācijas un zemu procentu likmju vidē investorus ļoti interesē alternatīvas investīcijas vērtspapīros, kas saistīti ar darījumu centriem, kas ilgu laiku bija tikai profesionālu investoru privilēģija.

Nākotnē investoriem tiks piedāvāts iegādāties obligācijas vēl par 5 milj. eiro. Emisijas organizatori un izplatītāji – AB Šiaulių bankas un Luminor Bank AS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) no atbalsta instrumenta bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) Latvijai izmaksājusi 120 miljonus eiro, informē EK pārstāvniecībā Latvijā.

Finanšu ministrijā (FM) apliecināja, ka otrdien Latvija saņēma pirmo aizdevuma daļu 120 miljonu eiro apmērā no Eiropas Savienības (ES) atbalsta instrumenta SURE.

Pēc ministrijas skaidrotā, SURE instrumenta finansējumu ir iespējams ieguldīt, lai nodrošinātu iespējas iedzīvotājiem saglabāt darbavietas un darba devējiem noturēt darbā savus profesionāļus.

Latvijai kopumā piešķirts aizdevums 192,7 miljonu eiro apmērā, lai finansētu dīkstāves pabalstu shēmu darba ņēmējiem, dīkstāves palīdzības pabalstu, piemaksu darba ņēmējiem par bērniem, algu subsīdiju shēmu tūrisma un eksporta nozarēm, algu atbalsta maksājumus medicīnas speciālistiem un kultūras nozarē nodarbinātiem darbiniekiem, ar veselības aizsardzību saistītus izdevumus par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kā arī ar Covid-19 saistītos slimības pabalstus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enefit uzstādījis savu pirmo sašķidrinātās dabasgāzes staciju Latvijā

Db.lv, 18.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas tirgotājs "Enefit" uzstādījis savu pirmo sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) staciju, kas izvietota zivju pārstrādes uzņēmumā "Līcis-93" Kolkā.

Tādējādi uzņēmuma ražotne pāriet uz videi draudzīgāku kurināmā risinājumu un varēs izmantot dabasgāzes priekšrocības bez tieša pieslēguma gāzes cauruļvadu tīklam.

Kolkā izveidotā stacija ir "Enefit" mātes kompānijas "Eesti Energia" pirmais sašķidrinātās dabasgāzes objekts Baltijā, kas iezīmē jaunu darbības virzienu energokompānijas pakalpojumu portfelī.

SDG stacijā uzpildītais gāzes apjoms atkarībā no ražotnes darbības intensitātes nodrošinās tās iekārtu darbību no 7 līdz 10 dienām. Stacijas darbība ir pilnībā automatizēta, palīdzot efektīvāk pielāgoties ražotnes noslodzei, un attālinātais stacijas monitorings ļauj savlaicīgi veikt gāzes piegādes un plānot apkopes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi novērst vecu un videi nedraudzīgu vieglo automašīnu reģistrēšanu Latvijā, no 2021.gada 1.janvāra plānots ieviest vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, paredz trešdien Ministru kabinetā (MK) atbalstītie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.

Satiksmes ministrija skaidro, ka grozījumu mērķis ir līdzsvarot vieglo automobiļu un kravas automobiļu ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes un to aprēķināšanas kārtību, kā arī noteikt autobusu un kravas automobiļu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa aprēķināšanas kārtību atbilstoši to dzinēja izmešu līmenim. Tāpat likumprojekts paredz ieviest jaunu vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, ar mērķi novērst vecu un ekoloģiski kaitīgu vieglo automobiļu reģistrēšanu Latvijā.

Vieglo automobiļu reģistrācijas nodokļa likmes ir noteiktas atkarībā no vieglā transportlīdzekļa degvielas tipa. Mērķis ir veicināt "tīro" un energoefektīvo transportlīdzekļu tirgu, ņemt vērā to darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi, tostarp enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda un noteiktu piesārņotāju - slāpekļa oksīdu, metānu nesaturošo ogļūdeņražu un cieto daļiņu - emisiju apmēru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot Latvijas elektroautomobiļu ātrās uzlādes tīklu “e-mobi”, jaunās stacijas sāk darboties arī automātisko degvielas uzpildes staciju (DUS) tīklā Neste.

Patlaban savus elektroauto var uzlādēt Neste stacijās Rīgā, Dzelzavas ielā 5, Upesgrīvas ielā 1, Brīvības gatvē 255, Jūrmalas gatvē 46B, Skanstes ielā 7, kā arī Jelgavā, Loka maģistrālē 2A.

Atklāj jaunas e-auto uzlādes stacijas 

Šajās dienās Latvijas elektroautomobiļu ātrās uzlādes tīklu “e-mobi” papildinās vēl 40...

“Iesaiste nacionālā elektromobilitātes tīkla izveidē noteikti veicinās mūsdienīgas, ilgtspējīgas nozares attīstību, vienlaikus samazinot autotransporta radītās emisijas un palīdzot kopīgiem spēkiem risināt klimata problēmas,” komentē Armands Beiziķis, SIA “Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Uzlādes stacijas Neste DUS ir daļa no kopējā Latvijas elektroautomobiļu ātrās uzlādes tīkla “e-mobi”. Valsts nozīmes ātrās uzlādes tīkls tapis Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta “Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveidošana” ietvaros. Finansējuma saņēmējs ir Satiksmes ministrija un projekta īstenotāja ir Ceļu satiksmes drošības direkcija. Plānots, ka līdz 2021. gada noslēgumam Latvijā kopumā darbosies 139 ātrās uzlādes stacijas.

Jaunās uzlādes stacijas nodrošina maksimālo uzlādes jaudu 50 kW un ir aprīkotas ar 3 veidu kontaktdakšām (CCS, CHAdeMO un Type2), kas dod iespēju veikt uzlādi praktiski visiem Eiropā pieejamiem elektromobiļiem. Uzlādes ātrums ir atkarīgs no baterijas ietilpības un citiem faktoriem, taču vidēji tas ir 20 minūtes uz 100 kilometriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai augs par 30,2 miljoniem eiro, izriet no pagājušajā nedēļā, 18.augustā, valdībā izskatītā ziņojuma par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2021., 2022. un 2023.gadam.

2021.gadā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi tiek prognozēti 7,43 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai 2021.gadam paredzēti 5,89 miljardu eiro apmērā, kas ir par 30,2 miljoniem eiro vairāk nekā plānots iepriekš.

Paredzams, ka 2021.gadā par 20 000 eiro pieaugs izdevumi, kas saistīti ar valsts eksprezidentu pensiju nodrošināšanu. Saeimas izdevumi nākamgad pieaugs par 500 000 eiro.

Ministru kabinetam palielināti izdevumi 100 000 eiro apmērā Ministru kabineta locekļu, parlamentārā sekretāra atlīdzības un Ministru kabineta locekļu reprezentācijas izdevumu pieauguma nodrošināšanai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam palielināti izdevumi 3000 eiro. Tiesībsarga birojam palielināti izdevumi 3000 eiro apmērā lai nodrošinātu tiesībsarga atalgojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē aicināja, veicot plānotās Transporta nodokļa likmju izmaiņas, zemizmešu automašīnām nepiemērot nodokļus.

Apakškomisija pirmdien skatīja jautājumu par plānotajām Transportlīdzekļa nodokļa likmju izmaiņām.

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns stāstīja, ka no 2021.gada plānots ieviest vienreizēju vieglo transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli, kura galvenais mērķis ir novērst vecu un vidi vairāk piesārņojošu automašīnu reģistrāciju Latvijā. Turklāt ar mērķi veicināt ekoloģiskāku automašīnu izvēli, tām noteiktas zemākas likmes.

Satiksmes ministrijas piedāvātais variants paredz, ka benzīna piedziņas automašīnām likme būs "1", dīzeļa automašīnām - "2", bet ar dabasgāzi darbināmām - "0,8".

Vectirāns arī skaidroja, ka šāds vieglo automašīnu reģistrācijas nodoklis jau kopš jūlija ir ieviests Lietuvā, bet no oktobra arī Igaunijā. Turklāt šajās valstīs nodoklis būs jāmaksā katru reizi pārreģistrējot automašīnu, bet Latvijā tas attieksies tikai uz pirmreizējo reģistrāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru