Foto: Evija Trifanova/LETA

Pilsētas apsteidz valstis 

Pilsētas visā pasaulē kļūst spēcīgākas, un bieži tās ir valstu attīstības dzinējspēki, kuru attīstības dinamika krietni apsteidz izaugsmes tempu attiecīgajā valstī.

Valērija Lieģe - Oaklins M&A Baltics partnere, 2019. gada 30. janvāris plkst. 8:05

Lai arī katras veiksmīgās pilsētas stāsts ir atšķirīgs, tos vieno mērķtiecīga pieeja savu dabisko, unikālo priekšrocību attīstīšanā, biznesam draudzīgas darbības vides izveidē un proaktvitāte investīciju piesaistē. Tas nozīmē pamatīgu iedziļināšanos savu stipro pušu identificēšanā un stratēģisku pieeju sava unikālā attīstības modeļa iedzīvināšanā. Faktiski tā ir jauna domāšana un funkcija pilsētu un pašvaldību vadīšanā, norāda Pasaules Bankas (PB) eksperti, kas pētījuši pilsētu konkurētspējas nosacījumus (skat.: Competitive Cities for Jobs and Growth).

No kopumā 750 PB pētījumā analizētajām pilsētām 72% gadījumu to attīstības rādītāji pārsniedz attiecīgo valstu veikumu. Pilsētas spēj būt veiksmīgākas, uz tām labprāt dodas darbaspēks, tajās koncentrējas bizness, aug jaunas industrijas, kam seko nekustamo īpašumu tirgus, izklaide, kultūras nozares. Ir izveidojies jauns attīstības centrs. Taču notiek arī pretēji – ir pilsētas, kuras cilvēki labprāt atstāj, tiklīdz ir tāda iespēja, investīcijas tajās piesaistīt nav iespējams, ar laiku jāver ciet vienīgais kultūras nams un stadions. Kā pilsētai neiekrist regresa atvarā, bet izmantot savu potenciālu, kas, iespējams, gadiem ilgi palicis nepamanīts?

Kā norāda konkurētspējīgo pilsētu pieredze, visbiežāk tās nebūt nav «izgudrojušas» un attīstījušas jaunas ekonomikas nozares, drīzāk sekmīgi izmantojušas jau esošās. To darbība ir bijusi vērsta uz atbalsta sniegšanu esošajam biznesam, arī uz jauna biznesa un investoru piesaisti, kas ikdienā nozīmē tādu lēmumu pieņemšanas procesu un institūciju darbību, kas mērķtiecīgi sekmē uzņēmējdarbību. Vēl vairāk – konkurētspējīgas pilsētas spēj «pateikt priekšā» biznesam, kā tas varētu vienkāršot savu darbu. Biznesam jau ir izveidota nepieciešamā infrastruktūra (bieži tā tiek veidota sadarbībā ar potenciālo biznesa nozari), pašvaldība arī sekmē attiecīgās izglītības nozares izveidi pie sevis.

Konkurētspējīgas pilsētas spēj «pateikt priekšā» biznesam, kā tas varētu vienkāršot savu darbu.

Ikdienā tas nozīmē arī attiecīgu politisku lēmumu pieņemšanu, tātad ir jābūt stratēģiskam dokumentam, uz kā pamata pašvaldība apņemas dzīvot un augt turpmākajos gados. Ņemot vērā, ka pilnīgi visos konkurētspējīgāko pilsētu stāstos krietni būtiskāka par izaugsmes stratēģiju ir bijusi tās ieviešana, pētnieki iesaka koncentrēties uz vajadzīgo resursu un spējīgu darbinieku piesaisti, kā arī iespējamajiem sadarbības partneriem, kas līdzdarbosies attīstības stāsta iedzīvināšanā. Liela nozīme būs attiecīgās pašvaldības vai pilsētas vadībai.

Runājot par biznesa piesaisti pilsētām, jānorāda uz atšķirīgiem faktoriem attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem un lielām korporācijām. Ja pirmajiem svarīgi ir atrasties netālu no piegādātājiem, pircējiem un darbiniekiem, kā arī nozīmīga ir pamata infrastruktūras un pakalpojumu kvalitāte, tad multinacionālu korporāciju līmenī būtiska ir valsts stabilitāte, korupcijas neesamība, institūciju jauda un arī attiecīgās pašvaldības vadības profesionalitāte. Tieši pilsētas vadības redzējums par tās nākotni, argumentēts «stāsts» par priekšrocībām un biznesa veicināšanas pasākumiem var nosvērt lielo investoru domas par labu tai vai citai pilsētai nozīmīgā lēmuma pieņemšanas beigu fāzē.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2019. gada 28. janvāris plkst. 8:27

Latvijā un pasaulē turpinās strauja e-komercijas attīstība, un aizvadītais gads nav bijis...

2019. gada 25. janvāris plkst. 13:23

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publicējusi izvērstu skaidrojumu par esošo...

2019. gada 25. janvāris plkst. 10:47

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība...

2019. gada 24. janvāris plkst. 17:16

Neskatoties uz ekonomiskās situācijas pasliktināšanos citviet pasaulē, izaugsme Latvijā bijusi...

2019. gada 23. janvāris plkst. 9:30

Jautājumi un padomi par to, kad gaidāma krīze, parādās arvien biežāk. Uztvere saasinās, jo...

2019. gada 23. janvāris plkst. 8:03

Patēriņa cenu svārstības Latvijā turpina noteikt ārējie faktori, un straujais naftas cenu...

2019. gada 22. janvāris plkst. 12:17

Līdz šim nodokļu vispārējais regulējums balstījās uz principu, ka vismaz vienā no...

2019. gada 22. janvāris plkst. 8:30

Transporta un loģistikas, tajā skaitā tranzīta, nozare veido 20% no Latvijas iekšzemes...

2019. gada 21. janvāris plkst. 8:11

Degvielas cenas, to kāpumi un kritumi ir bijis viens no apspriestākajiem tematiem...

2019. gada 18. janvāris plkst. 16:59

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties,...