Pasaulē

Pirmo reizi pēdējo piecu mēnešu laikā pārtika pasaulē kļūs dārgāka

Dienas Bizness, 07.11.2013

Jaunākais izdevums

Pārtikas cenas pasaulē šā gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, palielinājušās par 1,3%. Tas ir pirmais pārtikas cenu pieaugums pēdējo piecu mēnešu laikā.

Kā vēsta Reuters, atsaucoties uz Apvienoto nāciju pārtikas aģentūras informāciju, cenu pieaugumu veicināja dārgāks cukurs, graudaugi un pārtikas eļļas.

Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas veidotais pārtikas cenu indekss, kas mēra ikmēneša cenu izmaiņas noteiktam pārtikas produktu grozam, kurā ir graudaugi, pārtikas eļļas, piens, gaļa un cukurs, oktobrī sasniedza 205,8 punktus, kas mēneša griezumā ir pieaugums 1,3% apmērā.

Pārtikas un lauksaimniecības organizācija arī palielinājusi savas prognozes attiecībā uz pasaules graudaugu produkciju 2013./2014. gadā. Organizācija šobrīd prognozē, ka pasaulē tiks saražoti 2,498 miljardi tonnu graudaugu, kas ir par 10 miljoniem tonnu vairāk nekā organizācija prognozēja šā gada oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākos pasaules reģionos sāk piezagties bažas par pietiekamām pārtikas piegādēm. Tas savukārt jau veselām valstīm liek domāt par savu izejvielu krājumu papildināšanu, liecina pieejamā informācija.

Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

BIOR pētīs Covid-19 ietekmi uz pārtikas patēriņu un ēšanas paradumiem

Zane Atlāce - Bistere, 06.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" uzsāk datu vākšanu pētījumā par pārtikas patēriņa izmaiņām ārkārtas situācijas laikā.

Covid-19 ir mainījis gan pārtikas iegādes un gatavošanas paradumus, gan daļā mājsaimniecību arī ekonomisko situāciju, kas var būtiski ietekmēt arī ar pārtiku saistīto risku izvērtēšanu.

Citur pasaulē jau novērotas izmaiņas pārtikas pieejamībā, cenās un piegādātājos, kas attiecīgi ietekmē patērētāju paradumus, tādējādi ietekmējot uztura un veselības stāvokli gan individuālā, gan valsts līmenī.

Pētījumā tiks noskaidrots, kā tieši Covid-19 ietekmējis Latvijas iedzīvotāju paradumus, papildus novērtējot arī iedzīvotāju satraukumu vai bažas saistībā ar pārtikas iegādi un citiem ar to saistītiem aspektiem.

"Šādā situācijā, kādā esam pirmo reizi, ir daudz satraukuma un nezināmā, kas varētu būt atstājis iespaidu uz iedzīvotāju pārtikas patēriņu un ēšanas un gatavošanas paradumiem. Ir svarīgi šobrīd šādu informāciju piefiksēt, jo tikai tā varam novērtēt riskus, kas saistīti gan ar pārtikas patēriņa izmaiņām, gan pārtikas iegādes problēmām, kā arī iespējams pārtikas drošības jautājumiem," saka Institūta BIOR direktora vietniece Olga Valciņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksperte: Cerēt uz krasu pārtikas cenu samazinājumu ilgtermiņā nav pamata

Žanete Hāka, 05.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē pieprasījums pēc pārtikas produktiem nepārtraukti aug, tādēļ cenām nav pamata strauji krist, uzskata Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

«Lielākai daļai pārtikas produktu cenu kritums ir salīdzinoši neliels un saistīts ar izejvielu cenām un tā spekulācijām pasaules biržā (šobrīd pirms ražas sezonas tiek iztirgoti krājumi), tādēļ būtiskas ilgtermiņā izmaiņas pārtikas produktu cenās nav gaidāmas. Ir jāpagaida rudens, kad būs jaunā raža, lai izteiktu precīzākas prognozes par cenu tendencēm,» komentējot pārtikas cenas pasaulē, portālam db.lv skaidroja I. Šure.

Viņa gan norāda, ja izejvielu cenu samazinājuma tendence saglabāsies ilgtermiņā, atsevišķiem produktiem cenas var nedaudz samazināties. Tas gan vairāk būs atkarīgs no katra uzņēmuma cenu un klientu politikas. Turklāt gala produktu cenu neveido tikai izejvielu cenas, bet arī energoresursu cenas, loģistikas un darba spēka izmaksas, iepakojums. Šīs saistītās izmaksas lētākas nepaliek, tādēļ cerēt uz krasu cenu samazinājumu ilgtermiņa nav pamata, norāda LPUF vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visai spēji pēdējo nedēļu laikā preču biržā palielinājusies kviešu cena. Piemēram, ASV visaktīvāk tirgoto kviešu nākotnes piegāžu līguma cena kopš augusta vidus palēkusies jau par 22% un sasniegusi sešu ASV dolāru atzīmi par bušeli. Arī gada skatījumā ASV kvieši kļuvuši gandrīz par ceturto daļu dārgāki.

“The Wall Street Journal” vēl arī ziņo, ka Melnās jūras reģiona kviešu (galvenokārt no Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas) cena pagājušās nedēļas beigās pakāpusies līdz 246,25 ASV dolāriem par tonnu, kas ir augstākais līmenis aptuveni gada ar pusi laikā. Savukārt kviešu cena Parīzes preču biržā sasniegusi gandrīz 200 eiro par tonnu, kas ir teju par 10% vairāk nekā augustā.

Kopumā vairāku lauksaimniecības izejvielu cenu pieaugumu balsta nelabvēlīgi laika apstākļi. Karstas vasaras iespaidā vērojami visai sausi apstākļi gan Krievija, gan ASV, kas ir pasaulē lielākās kviešu eksportētājas. Valdot šādam fonam, spekulācijas ir, ka ziemāju raža varētu nebūt tā lielākā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksperti: Cenu kritums lielāks nekā gaidīts; gada nogalē sadārdzināšanās nav gaidāma

Žanete Hāka, 09.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augusta inflācijas dati uzrādījuši lielāku kritumu nekā tika prognozēts, atzīst eksperti.

Cenu kritums augustā pret jūliju ir bijis paliels, bet ne neparasts, norāda DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Vidēji mēneša deflācija augustā, kas galvenokārt saistīta ar svaigās pārtikas palētināšanos vasaras nogalē, ir bijusi ap pusprocentu, taču ir gadījušies arī vēl lielāki cenu kritumi. Neparasta turpretim ir deflācijas atgriešanās pie tik straujas ekonomikas izaugsmes kā šobrīd Latvijā vērojamā, saka eksperts, piebilstot, ka tā ir ne tikai patīkama, bet arī intelektuāli stimulējoša norise.

Patlaban cenu izmaiņu sakarā turpmākais fokuss ir vērsts uz cenu transformāciju no latiem uz eiro, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Jau ir vērojami gadījumi, kad cenas savlaicīgi tiek piekoriģētas atbilstoši jaunajai valūtai. Tomēr tas nekādus būtiskus inflācijas lēcienus neraisīs, un potenciālie gadījumi izšķīdīs kopējās tendencēs. Ļoti būtiski būs nekrist vēlmē vispārināt. Ja tiek konstatēta nesamērīga cenu noapaļošana un lieta ir principiāla, tad jālūko pēc alternatīviem piedāvājumiem. Nākamgad inflācija sagaidāma straujāka, tomēr tā neapdraudēs pirktspējas pieaugumu, paredz D. Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

EM cenu monitorings: šomēnes 93% gadījumu cenas palikušas nemainīgas

Dienas Bizness, 22.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot oktobra pirmā un otrā cenu monitoringa datus, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 93,53 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 2,51 % gadījumu, savukārt 4,06% gadījumu cena ir samazinājusies.

Tā liecina Ekonomikas ministrijas veiktā cenu monitoringa jaunākie dati. Kopš oktobra cenu monitoringa ietvaros tiek fiksētas preču pakalpojumu cenas gan latos, gan eiro.

Oktobra otrajā cenu novērojumā secināts, ka cenas eiro tika norādītas 98,84 % gadījumu. Pārtikas un saimniecības precēm lielveikalos cenas eiro norādītas praktiski visos gadījumos, konstatēti atsevišķi gadījumi, kad cena eiro nav norādīta sveramiem produktiem, kuru cena tiek fiksēta par 1 kg. Cenas eiro lielākoties netika norādītas trīs preču/pakalpojumu grupās - Coca-Cola bundžiņām dzērienu automātos, taksometru pakalpojumiem, kā arī apsaimniekošanas pakalpojumu atsevišķām pozīcijām, ko namu apsaimniekotāji skaidroja ar to, ka cena eiro tiek norādīta tikai kopējai rēķina summai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc divu mēnešu deflācijas jūlijā Latvijā atkal atsācies cenu pieaugums, un patēriņa cenas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi ir palielinājušās par 0,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Inflācijas atjaunošanos nodrošinājis jūlija mēnesim netipiskais cenu pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, ko noteikusi gan energoresursu cenu dinamika pasaules tirgū, gan pārtikas cenu pieaugums, gan cenu kāpums pakalpojumiem pēc ārkārtējās situācijas ierobežojumu mazināšanās. Kopumā jūlija cenu dinamika apstiprina, ka pieprasījums ekonomikā visai strauji atjaunojas un tas atspoguļojies arī cenu pieaugumā par 0,2% mēneša laikā, norāda Finanšu ministrija.

Nepiepildoties sākotnējām prognozēm par vēl tālāku naftas cenu kritumu COVID-19 krīzes ietekmē, jūlijā Brent jēlnaftas cena salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 6%, kas atspoguļojās arī degvielas cenu kāpumā Latvijā – par 3,4%, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Tā rezultātā salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju degvielas cenu samazinājums bijis jau būtiski mazāks nekā trijos iepriekšējos mēnešos – 11,2%, kamēr iepriekšējos mēnešos degvielas cenas bija kritušās par aptuveni 20%, atzīmē ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata pārmaiņas ietekmē pārtikas cenas, kas savukārt rada spiedienu migrēt , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Migrācijas krīzē Eiropa visai burtiski ievāc ampēram desmit gadus senu ražu vai, pareizāk sakot, neražu – 2006. gada sausuma sekas Sīrijā, kas šai 22,5 miljonu iedzīvotāju lielajā valstī izraisīja pārtikas trūkumu, cenu kāpumu un iekšējo migrāciju, provocējot notikumu eskalāciju līdz pat pašlaik ziņu virsrakstos lasāmajam. Pārtikas sadārdzināšanās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas trūcīgākajās un politiski nestabilākajās ekonomikās nav vienīgais migrāciju izraisošais faktors, tomēr tā ietekmes dēļ uz citiem iemesliem, piemēram, nemieriem un represijām, tas noteikti ir viens no valdošajiem.

Raža ar nobīdi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par pārtikas, kurai beidzies derīguma termiņš, tirgošanu, Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē izsludināta aptauja, kas ilgs līdz 2017.gada 28.februārim. Marta sākumā tiks apkopoti aptaujas rezultāti un notiks diskusijas ar iesaistītajām pusēm. Pēc diskusijām tiks pieņemts lēmums par turpmākajiem plāniem Latvijā attiecībā uz pārtiku, kurai beidzies derīguma termiņš «Ieteicams līdz».

Šo ideju biznesa portālam db.lv komentē veikalu tīkli:

Mego / Vesko veikalu tīkla pārstāve Indra Granateka:

«Mego un Vesko veikalu tīklos mēs cenšamies nodrošināt tādu produktu klāstu un cenu politiku, lai iedzīvotāju grupas ar dažādiem ienākumu līmeņiem varētu iegādāties pilnvērtīgu uzturu un ikdienā nepieciešamās preces. Savukārt, pārtikas produktiem, kuriem tuvojas derīguma termiņš, mēs jau tagad piedāvājam samazinātas cenas un izvietojam atsevišķā stendā. Tā ir iespēja gan klientiem iegādāties preci par izdevīgāku cenu, gan samazināt utilizējamo pārtikas apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās dažādu pārtikas produktu cenas?

Žanete Hāka, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri), palielinājās par 2,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,0 % un pakalpojumiem – par 2,6 %.

To, kā mainījušās pārtikas produktu cenas gada laikā, iespējams uzzināt galerijā! Tajā attēlota cena par 1 kg, ja nav norādīts atsevišķi.

Iepriekšējais gads bija raksturīgs ar pārtikas cenu pieaugumu. Piena cenas pieauga par 13,7 %. Rezultātā sadārdzinājās arī citi piena izcelsmes produkti kā skābais krējums (+26,5 %), kefīrs(+16,8 %), sviests (+55,8 %), biezpiens (+5,8 %), saldais krējums (+17,1 %), siers (+2,6 %). Strauji augušas cenas arī olām (+24,7%). Cenas palielinājušās žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai(+4,1 %), cūkgaļai (+6,0 %) un mājputnu gaļai (+2,6 %). Dārgāki bija āboli (+34,1 %), kartupeļi (+12,0 %) un konditorejas izstrādājumi (+ 2,5 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Gada inflācija decembrī sasniedz 0,3%, mēneša griezumā cenas samazinājās par 0,3%

Dienas Bizness, 12.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada decembrī, salīdzinot ar 2014. gada decembri1, palielinājās par 0,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 0,3 %, bet pakalpojumiem pieauga par 2,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada decembrī, salīdzinot ar 2014. gada decembri, bija cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis 2015. gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 0,8 %. Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu bija pienam un piena produktiem. Cenu kritums novērots dārzeņiem, sieram, eļļai un taukvielām, maltai kafijai, savukārt cenu kāpums augļiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, griķiem, olām, kartupeļiem un cukuram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, kas ir pozitīvi, jo nākotnē bioloģiskie pārtikas produkti kļūs arvien pieprasītāki, teica Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš pastāstīja, ka 10.jūlijā ticies ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK) un pārrunājis Latvijā ražotu produktu īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos, augļu un dārzeņu samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanas rezultātus, kā arī citus aktuālus tirdzniecības jomas jautājumus.

Pēc Krūzīša teiktā, tirgotāju novērojumi liecina, ka bioloģiskie produkti kļūst arvien pieprasītāki. Pozitīvi vērtējams, ka arī Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība un nākotnē tās izaugsmei ir perspektīvas. Latvija jau šobrīd ir samērā «zaļa» un ir potenciāls audzēt bioloģiskos produktus. Pēc Krūzīša teiktā, arī kopumā Eiropā bioloģisko produktu ražošanas apmēri ir sasnieguši samērā lielu kapacitāti, un to cenas jau ir pietuvinājušās industriāli ražoto produktu cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu kritums mazinājis inflāciju arī Latvijā

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenu svārstības Latvijā turpina noteikt ārējie faktori, un straujais naftas cenu kritums pērnā gada nogalē mazinājis patēriņa cenu inflāciju arī Latvijā.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pērnā gada decembrī vidējās patēriņa cenas Latvijā samazinājās par 0,4% pret iepriekšējo mēnesi, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gada decembri tās augušas par 2,6%. Tā rezultātā pēc trīs mēnešu pārtraukuma inflācija Latvijā atkal noslīdējusi zem 3% un gada vidējā inflācija Latvijā pērn bijusi 2,5%, kas ir ļoti tuvu iepriekš prognozētajam līmenim.

Vislielākā ietekme uz patēriņa cenām Latvijā decembrī bija naftas cenu kritumam globālajos tirgos, kā rezultātā degvielas cenas Latvijā decembrī samazinājās par 4,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Šobrīd gan naftas cenas pasaules tirgos ir atkal sākušas palielināties, tādēļ degvielas tālāku cenu kritumu Latvijā tuvākajos mēnešos mēs, visticamāk, neredzēsim. Bez degvielas cenām ārējiem faktoriem liela nozīme ir arī pārtikas cenās, kas decembrī Latvijā palielinājās par 0,7%. Taču šoreiz tas pamatā ir saistīts ar sezonāliem faktoriem, jo pasaules cenas pasaulē pēdējos sešos mēnešos ir bijušas salīdzinoši stabilas un salīdzinājumā ar 2017. gada decembri pārtikas cenas Latvijā augušas vidēji tikai par 0,4%. Vidēji nemainīgais cenu līmenis gan slēpj sevī ļoti atšķirīgu dinamiku starp dažādām pārtikas grupām, un, piemēram, ja maizes, kā arī graudaugu cenas Latvijā decembrī bija augušas par 4,6%, tad augļu cenas samazinājās par 5,3% salīdzinājumā ar 2017. gada decembri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2014.gada janvārī, salīdzinot ar 2013.gada janvāri palielinājās par 0,4%. Precēm cenas samazinājās par 0,3%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem ir saglabājies nemainīgs.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni šajā janvārī, salīdzinot ar pagājušo janvāri, bija cenu kāpumam personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas produktu cenas 12 mēnešu laikā pieauga par 0,1%. Visvairāk cenas pieauga dārzeņiem un kartupeļiem (+11%), pienam un piena produktiem (+5,3%), sieram (+3,6%), gaļai un gaļas izstrādājumiem (+0,5%), savukārt lielākais cenu kritums bija vērojams tējai un kafijai (-12,1%), olām (-18,2%), maizei un graudaugu izstrādājumiem (-2,4%), kā arī augļiem (-4,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgā pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam jāatvēl vairāk nekā Viļņā un Tallinā

Žanete Hāka, 27.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru lielā dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 44%, Viļņā 41,5%, bet Tallinā tikai 25,5% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma rezultāti.

Ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 591 eiro mēnesī, Viļņā - ap 513 eiro, bet Tallinā - ap 499 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs un salīdzinājumā ar pagājušo gadu saglabājies gandrīz tajā pašā līmenī, līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc pamatvajadzību izdevumu segšanas pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek 74% ienākumu jeb 1455 eiro, Rīgā 56% jeb 751 eiro, bet Viļņā 59% jeb 723 eiro.

Šo atšķirību pamatā ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā ir 1342 eiro un Viļņā 1236 eiro, bet Tallinā tie sasniedz 1953 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 4% Viļņā, teju par 8% Rīgā un par 9% - Tallinā. Vienlaikus ienākumu pieaugumam vērojams arī atsevišķu izdevumu kāpums (visizteiktākais Rīgā), tomēr rezultātā iznākums ir iedzīvotājiem labvēlīgs – salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ģimenes pamatvajadzību segšanai nepieciešamais izdevumu slogs samazinājies par 2% - 3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Cenas augušas 4,5% produktu

Žanete Hāka, 12.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākie cenu monitoringa rezultāti liecina, ka lielākajai daļai apsekoto preču un pakalpojumu cena augustā, salīdzinot ar jūliju, palikusi nemainīga – 86,92 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas.

Cenu pieaugums ir novērojams tikai 4,51% gadījumos, savukārt 8,57% gadījumu cena ir samazinājusies, informē Ekonomikas ministrija.

Cenu izmaiņas novērotas starp dažādām precēm un pakalpojumiem dažādās Latvijas pilsētās un atšķirīgu pakalpojumu sniedzēju vidū. Pārtikas produktu cenas lielākoties ir palikušas nemainīgas. Sezonalitātes ietekmē cenu svārstības novērotas augļiem un dārzeņiem. Cenas nepilna santīma robežās ir svārstījušās degvielai. Pakalpojumu grupā cenas visbiežāk ir svārstījušās skaistumkopšanas, ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumiem.

Augustā veiktā cenu monitoringa rezultāti atbilst Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajam patēriņu cenu apsekojumam, kas šā gada 9.septembrī informēja, ka augustā, salīdzinot ar jūliju, patēriņa cenu līmenis Latvijā kopumā samazinājās par 0,8%. CSP dati liecina, ka cenas galvenokārt samazinājās precēm, bet pakalpojumiem tās saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī. Augustam ir raksturīgs cenu samazinājums, kas galvenokārt ir saistīts ar sezonāliem faktoriem – jauno ražu un sezonas preču izpārdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2018. gada martā, salīdzinot ar 2017. gada martu), palielinājās par 2,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,6 % un pakalpojumiem – par 3,7 %. Cenu izmaiņas ilgākā laika periodā ir diezgan ievērojamas, un 2018. gada martā tās bija par 5,3 % augstākas nekā vidēji 2015. gadā. Precēm cenas pieauga par 4,3 %, bet pakalpojumi sadārdzinājās par 7,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada martā, salīdzinot ar 2017. gada martu, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupai un ar transportu saistītajām precēm un pakalpojumiem arī pērn bija būtiska ietekme uz gada inflāciju.Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija pienam (+7,3 %) sviestam (+39,5 %), skābajam krējumam (+11,7 %), sieram un biezpienam (+2,6 %), kefīram (+8,9 %), jogurtam (+3,1 %), saldajam krējumam (+11,3 %). Cenas palielinājās arī cūkgaļai (+9,6 %), svaigiem augļiem (+7,8 %), olām (+17,6 %), maizei (+4,1 %), žāvētai sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+3,2 %), saldējumam (+8,6 %), augļu un dārzeņu sulām (+7,4 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-19,6 %), cukurs (-32,2 %), kafija (-9,9 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kurām preču grupām cenas augušas visstraujāk?

Žanete Hāka, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada janvāri1, samazinājās par 0,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 1,2 %, bet pakalpojumiem pieauga par 2,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada janvāri, bija cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis 2016. gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 0,3 %. Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu bija piena produktiem, galvenokārt skābajam krējumam un kefīram. Cenas samazinājās arī sieram un biezpienam, pienam un jogurtam. Lētāks kļuva sviests, kafija, maiznīcu konditorejas izstrādājumi, savukārt cenas palielinājās dārzeņiem, mājputnu gaļai, makaroniem, olām, miltiem un citiem graudaugiem, šokolādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Reģionu pilsētu iedzīvotājiem ir lielāki izdevumi par mājokli un pārtiku nekā rīdziniekiem

Lelde Petrāne, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka vislielākā dzīves dārdzība ir galvaspilsētā Rīgā, reģionu pilsētu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem.

Tā, piemēram, rīdzinieku ģimenei mājokļa izdevumiem vien jāatvēl vidēji 10% no saviem ikmēneša ienākumiem, kamēr jēkabpiliešiem – 14,4%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums. Rīga līdz ar Ventspili un Jelgavu ir trīs dzīvošanai izdevīgākās pilsētas, vērtējot mājokļa un pārtikas izmaksu īpatsvaru pret attiecīgās pilsētas vidējiem ienākumiem.

Pētījuma ietvaros salīdzinātas divas galvenās sadzīves izmaksu pozīcijas – izdevumi pārtikas iegādei un mājokļa uzturēšanai – septiņās Latvijas pilsētās: Rīgā, Liepājā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā un Jelgavā. Izdevumi tika aprēķināti četru cilvēku ģimenei (divi pieaugušie un divi bērni), pieņemot, ka abi vecāki strādā un saņem pilsētā fiksēto vidējo darba algu, bet ģimene dzīvo 70m2 lielā dzīvoklī nerenovētā daudzdzīvokļu namā, un namu apsaimniekošanas maksā tiek iekļauti arī maksājumi par veidoto uzkrājumu fondu. Savukārt pētījumā definētais pārtikas grozs veidots, pamatojoties uz rekomendācijām, kas atbilst cilvēkam nepieciešamās enerģijas patēriņam un veselīga uztura principiem. Dati par pārtikas grozā iekļauto produktu cenām apkopoti attiecīgo pilsētu lielākajos lielveikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,3 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada decembrī bija par 6,4 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,1 %, bet pakalpojumiem – par 9,8 %.

Galerijā augstāk - preču un pakalpojumu cenu izmaiņas gada laikā!

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, dažādu preču un pakalpojumu grupā.

Atšķirībā no 2017. gada, kas bija raksturīgs ar salīdzinoši strauju pārtikas cenu pieaugumu, it īpaši pienam un piena izcelsmes produktiem, olām, gaļai un gaļas izstrādājumiem, 2018. gada laikā pārtikas cenu pieaugums bija mērenāks. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+7,9 %), miltiem un citiem graudaugiem (+7,3 %), kam cenu kāpumu ietekmēja arī 2018. gada sausā un karstā vasara, kas veicināja graudaugu ražas būtisku samazināšanos Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Marta sākumā sadārdzinājies brendijs un viskijs, cena sarukusi pienam, olām un desai

Žanete Hāka, 14.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta sākumā 97,3% preču un pakalpojumu pamata cena ir palikusi nemainīga. Cenu pieaugums ir novērojams vien 0,8 % gadījumu, savukārt 1,9 % gadījumu cena ir samazinājusies, liecina Ekonomikas ministrijas marta pirmā cenu monitoringa rezultāti, salīdzinot ar februāra ceturtā cenu monitoringa datiem.

Marta pirmajā nedēļā pārtikas preču cena lielākoties saglabājusies nemainīga. Dārgāki marta pirmajā nedēļā atsevišķos gadījumos kļuvuši alkoholiskie dzērieni – brendijs un viskijs. Lētāka, savukārt, atsevišķos gadījumos kļuvusi pusžāvēta desa un salami desa, kā arī piena produkti, olas un kartupeļu čipsi. Lētāki atsevišķos gadījumos kļuvuši apelsīni, savukārt sarkano piparu cena atsevišķos gadījumos pieaugusi.

Cenas nav mainījušās arī saimniecības precēm (veļas pulverim, trauku mazgājamajam līdzeklim un cauruļu tīrāmajam līdzeklim), personīgās aprūpes precēm (zobu pasta, ziepes, šampūns), kā arī tabakas izstrādājumiem un presei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 1%

Žanete Hāka, 08.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2016. gada oktobrī, salīdzinot ar 2015. gada oktobri), palielinājās par 1,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas palielinājās par 0,3 %, bet pakalpojumiem pieauga par 2,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada oktobrī, salīdzinot ar 2015. gada oktobri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, atpūtai un kultūrai, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2016. gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 2,1 %. Cenas pieauga mājputnu gaļai, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, cukuram, konditorejas izstrādājumiem, piena produktiem, svaigiem dārzeņiem, svaigām vai atdzesētām zivīm, cūkgaļai, sālim un garšvielām, eļļām un taukvielām, saldumiem, konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem, ievārījumam un medum, šokolādei. Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi, kafija, olas, siers un kartupeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada maijā, salīdzinot ar 2014. gada maiju, palielinājās par 1,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 0,4%, bet pakalpojumiem par – 3,2%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,6%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada maijā, salīdzinot ar 2014. gada maiju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, atpūtai un kultūrai, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Vidējais pārtikas cenu līmenis 2015. gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,2%. Būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu sezonālo faktoru ietekmē bija dārzeņiem. Cenu kāpums bija arī tējai un kafijai, augļiem, saldumiem un medum, sulām un atspirdzinošajiem dzērieniem. Savukārt cenas samazinājās pienam un piena produktiem, sieram, olām, kartupeļiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, eļļai un taukvielām, cukuram.

Komentāri

Pievienot komentāru