Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka gadījumos, kad fiziskā persona iznomā vai izīrē nekustamo īpašumu, tas ir uzskatāms par fiziskās personas saimniecisko darbību, kas ir jāreģistrē VID.

Ja fiziskā persona ienākumu gūst no nekustamā īpašuma iznomāšanas vai izīrēšanas, personai ir iespēja izvēlēties atvieglotu reģistrācijas kārtību, informējot VID par noslēgto īres vai nomas līgumu piecu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas.

Veicot uzraudzības pasākumus, VID ir konstatējis, ka viens no izplatītākajiem fizisko personu veiktās saimnieciskās darbības veidiem ir tieši nekustamā īpašuma izīrēšana vai iznomāšana, tostarp tos piedāvājot dažādos interneta portālos, piemēram, www.ss.lv, www.booking.com, www.zip.draugiem.lv, www.airbnb.com u.c.

Tādēļ VID aicina fiziskās personas pildīt savu nodokļa maksātāja pienākumu un, izpildoties saimnieciskās darbības reģistrēšanas nosacījumiem, reģistrēt saimniecisko darbību, deklarēt un nomaksāt nodokļus.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 20.oktobrī, pauda konceptuālu atbalstu rosinātajiem grozījumiem nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kas paredz komersantu noslēgtos īres līgumus par mājokļu izīrēšanu reģistrēt Valsts ieņēmumu dienestā (VID), indormē Saeimas Preses dienests.

«Šis jautājums ir jāskata plašāk, tāpēc ierosinājumu virzīsim tālāk, un tas varētu būt kā pirmais solis uz visa dzīvokļu īres tirgus sakārtošanu, neizceļot nevienu konkrētu grupu. Nav noslēpums, ka dzīvokļus bez īres līgumu slēgšanas, reģistrēšanas un nodokļu nomaksas izīrē arī fiziskas personas, kas vērtējams kā nereģistrēta saimnieciskā darbība. Tāpēc, ņemot vērā komisijā izskanējušos viedokļus, vienojāmies, ka nepieciešama konceptuāla diskusija par vienota reģistra izveidi un par to, kāda loma šajā jomā būtu nodokļu administrācijai, zemesgrāmatai, pašvaldībām,» šodienas sēdē pauda Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) neplāno īpašus papildu kontroles pasākumus tiem dzīvokļu izīrētājiem, kuri nemaksā nodokļus, aģentūrai LETA sacīja VID Sabiedrisko attiecību daļā.

LETA jau ziņoja, ka, spriežot par ēnu ekonomikas apkarošanu, Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijas deputāti februāra vidū mudināja VID pievērst vairāk uzmanības dzīvokļu izīrētājiem, kuri nepilda nodokļu nomaksas pienākumu un nesamaksā nodokļus par dzīvokļu izīrēšanu.

VID norāda, ka viena no dienesta darbības prioritātēm ir preventīvais un nodokļu kontroles darbs ar personām, kuras, pēc VID rīcībā esošās informācijas, veic nereģistrētu saimniecisko darbību vai nedeklarē visus ienākumus, kas gūti saimnieciskās darbības rezultātā.

Par fiziskās personas saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, un tā ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, komercaģenta, māklera un individuālā komersanta darbību, kā arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma - arī zemnieka un zvejnieka saimniecības - darbību.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Kluss centrs ar novārtā pamestas nomales izjūtu nišas biznesiem – tā varētu raksturot kādreizējās Rīgas Sporta pils kvartālu Rīgā .

To ieskauj četras ielas: divas ar militāriem nosaukumiem – Artilērijas un Lielgabalu – un divas saistītas ar kultūrvēsturi – Tērbatas un K. Barona. Kvartālā, kura vidū kādreiz atradās Rīgas Sporta pils, dzīve rit savu gaitu. Citādi jau nevar būt. Veikaliem un citiem biznesiem, kas še izvietojušies, galvenie klienti esot nevis nejauši garāmgājēji, bet pastāvīgi – savējie – pircēji. Kādreizējā sporta būve (atrodas kvartāla vidū aiz metāla žoga) pašlaik biznesu tikpat kā neietekmē, atzīst DB aptaujātie uzņēmēji.

Sports – citur

Sporta pils tika uzcelta pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados un ilgāku laiku bija vienīgā vieta, kur var slidot ziemu un vasaru. Laikiem mainoties, deviņdesmitajos gados Sporta pils kļuva par vietu, kur ne tikai nodarbojas ar sportu, bet arī pērk un pārdod poļu un citu labumus. 2008. gadā ēka nojaukta. Pašlaik zemes gabals pieder Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājam Urmasam Sorumā (Urmas Soorumaa), tur plānots būvēt daudzfunkcionālu kvartālu, kurā būs nami dzīvokļiem, birojiem, veikaliem. «Gatavojamies jaunam arhitektūras konkursam,» par ieceres virzību saka projekta attīstītāja SIA Rotermann Latvia valdes locekle Kristīne Stabiņa. Saskaņā ar pašreizējiem plāniem pret Tērbatas un Artilērijas ielu plānotas dzīvojamās ēkas, pret Lielgabalu un K. Barona ielu – biroji. Visās ēkās pirmajos stāvos pa perimetru būšot veikaliņi, kafejnīcas. Kvartāla iekšpusē paredzēta teritorija apstādījumiem. Rotermann ir atteicies no ieceres par viesnīcu, jo pašlaik tirgū šis segments esot piesātināts. Būvniecību domāts sadalīt sešās vai septiņās kārtās, jo tik lielu platību – 80 tūkst. m2 – nevarot apgūt vienā reizē. Aplēses, kad kvartālā varētu pacelties jaunas ēkas, K. Stabina atturējās nosaukt, taču atzina, ka līdz tam vēl esot diezgan ilgi. «Mierīgi nesteidzīgi darām uz priekšu, nekur neesam pazuduši, » situāciju rezumē K. Stabiņa.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

«Ideja samazināt nodokļus privātpersonām, kas izīrē dzīvokļus, ir laba. Tas varētu vairot budžeta ieņēmumus un legalizēt pelēko īres tirgu. Tomēr ne viss, kas labi izskatās uz papīra, ir labi arī reālajā dzīvē. Dzīvokļu īpašnieki uzskata, ka viņiem nav pienākuma maksāt nodokļus no īres ieņēmumiem - nedz 25%, nedz 10% apmērā,» raksta laikraksts Diena.

Likums Par iedzīvotāju ienākuma nodokli nosaka, ka jebkura sistemātiska ienākumu gūšana, tajā skaitā no īres un nomas, ir uzskatāma par saimniecisko darbību. Un jebkura peļņa no saimnieciskās darbības ir apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Plānotās ar īres ienākumiem saistītās izmaiņas IIN likumā jau ir iekļautas 2012. gada budžeta paketē un attieksies uz izīrētājiem, kas nav reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji, skaidro Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne. Īres ienākumus, kurus gūst šie mājokļu īpašnieki, pielīdzinās ienākumiem, kas gūti no kapitāla pieauguma. Šie ieņēmumi tiks aplikti ar 10% IIN likmi līdzšinējo 25% vietā.

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Reorganizēts nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārvaldīšanas uzņēmums SIA Rimi Valdemara Real Estate, kurš pievienots kompānijai SIA Plesko Real Estate, informē Lursoft.

SIA Plesko Real Estate dibināts 2000. gadā, un tā pamatkapitāls ir 4,622 miljoni Ls. Plesko Real Estate pieder Zviedrijas kompānijai Ica Baltic AB, kas ir arī SIA Rimi Baltic 100% kapitāldaļu īpašniece. Tāpat Ica Baltic AB pieder 100% SIA Rimi Latvija kapitāldaļu un 100% SIA VI Projekti kapitāldaļu.

SIA Rimi Valdemara Real Estate reģistrēts 2002. gadā, un tā juridiskā adrese ir Augusta Deglava iela 161, Rīga. Uzņēmuma pamatdarbības veids ir sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana.

Reorganizētā SIA Rimi Valdemara Real Estate 2011. gadā darbojās ar 197,343 tūkstošu Ls zaudējumiem, savukārt Plesko Real Estate finanšu gads bija krietni veiksmīgāks – uzņēmuma apgrozījums 2011. gadā veidoja 8,46 milj. Ls, bet peļņa – 1,715 milj. Ls. Plesko Real Estate likviditāte 2011. gadā bija 2,45, rentablitāte – 3,84.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Līgumi par mājokļu izīrēšanu uzņēmējiem būs jāreģistrē īpašā reģistrā, kas varētu atrasties nodokļu administrācijā

To paredz Saeimas konceptuāli atbalstītie grozījumi nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likumā, kuri varētu stāties spēkā no 2017. gada. «Izmaiņas paredz, ka turpmāk uzņēmējam, kurš ir izīrējis dzīvojamo platību, lai tā skaitītos izīrēta un varētu piemērot samazināto NĪN likmi, līgumi būs jāreģistrē,» Saeimas plenārsēdē skaidroja deputāts Imants Parādnieks. Viņš atgādināja, ka šī reģistrācija varētu būt zemesgrāmatā, kā arī VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS). «Komisijā par to jau spriedām, ka tas faktiski ir iespējams, bet informācija tālāk jānosūta pašvaldībai manuāli, un programma īsti neparedz šādu kārtību. Tāpēc būtu nepieciešams izstrādāt EDS speciālu formu, lai, ievadot šo informāciju, pašvaldība saņemtu to automātiski,» darba uzdevumu izklāstīja I. Parādnieks.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Lielākā peļņa 2021.gadā starp Latvijas bankām, tāpat kā gadu iepriekš, bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 73,414 miljoni eiro, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2020.gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Seko "SEB banka", kuras peļņa pagājušajā gadā bija 72,538 miljoni eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā 2020.gadā.

Savukārt trešā lielākā peļņa starp Latvijas bankām pagājušajā gadā bija bankai "Citadele" - bankas auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 29,643 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2020.gadā.

Asociācijas datos nav uzrādīti "Rietumu bankas", kura nav asociācijas biedrs, dati, taču, pēc bankas publiskotās informācijas, "Rietumu bankas" provizoriskā peļņa pagājušajā gadā bija 21,5 miljoni eiro, kas ir par 18,6% vairāk nekā 2020.gadā, tādējādi pēc gūtās peļņas apmēra ierindojot "Rietumu banku" ceturtajā pozīcijā.

Tāpat asociācijas dati liecina, ka "Reģionālās investīciju bankas" peļņa pagājušajā gadā bija 9,08 miljoni eiro, kas ir pieaugums vairāk nekā 11 reizes, kamēr "BlueOrange Bank" peļņa pieaugusi par 45,1%, sasniedzot 7,117 miljonus eiro. Vienlaikus atbilstoši "BlueOrange Bank" publiskotajiem auditētajiem datiem bankas peļņa pērn bija 9,766 miljoni eiro, kas ir 2,6 vairāk nekā 2020.gadā.

SIA E-protect ir izstrādājis iPhone un iPad mobilo aplikāciju The Property nekustamā īpašuma izīrēšanas finanšu pārvaldībai, aģentūru LETA informēja E-protect valdes loceklis Jurģis Ķiršakmens.

Aplikācija radīta privātpersonām, kuru īpašumā vai apsaimniekošanā ir viens vai vairāki nekustamie īpašumi, kas tiek izīrēti, kā arī īrniekiem, kas īrē nekustamo īpašumu kopā un savā starpā dala saistītos izdevumus.

Aplikācija ļauj veikt īres ieņēmumu un ar nekustamo īpašuma uzturēšanu saistīto izdevumu uzskaiti, piedāvā nosūtīt īrniekiem kārtējo īres rēķinu un saņemto īres maksājumu apstiprinājumus, nodrošina pārskatus par finansēm un sniedz atgādinājumus par laikā nesaņemtajiem maksājumiem, plānotajiem izdevumiem un īres līgumu termiņu tuvošanos, informēja Ķiršakmens.

Integrēta ar mobilās ierīces fotokameru un saziņas iespējām, aplikācija aizpilda nišu starp risinājumiem, kas balstīti uz elektroniskajām tabulām (Excel) un profesionālajām, sarežģītajām un izmaksās dārgajām nekustamā īpašuma pārvaldīšanas aplikācijām. Vairāk nekā 50% lietotāju, kas meklē risinājumus labākai nekustamā īpašuma finanšu pārvaldībai, joprojām izmanto manuālus pierakstus vai elektroniskās tabulas, liecina Software Advice: Property Management Software BuyerView 2014 pētījums.

Ar obligāto prasību pēc energosertifikāta apgrūtināta tikšot salīdzinoši neliela nekustamā īpašuma tirgus daļa. Darījumu skaits ar īpašumiem, kuriem normatīvi no jaunā gada prasīs obligātu energosertificēšanu pirms atsavināšanas (pārdodot vai izīrējot), nekustamā īpašuma tirgū gadā varētu būt apmēram trešdaļa, lielākoties vienoti namīpašumi - tostarp savrupmājas. Sertifikāta saņemšanai nepieciešamais energoaudits var izmaksāt līdz 300 latu.

Paredzēts, ka no 2013. gada janvāra stāsies spēkā jaunais Ēku energoefektivitātes likums, šobrīd vēl likumprojekts, kas paredz vairākas jaunas normas, tostarp papildinot gadījumus, kad ēkām veicama energosertifikācija.

Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša kā vienu no būtiskām likumprojektā ietvertajām pārmaiņām atzīmē normu, kas nosaka ēkas daļas energoefektivitātes novērtēšanu pirms pārdošanas vai izīrēšanas, ja šī ēkas daļa ir lielāka par 50 m2 un tai ir autonoma energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite, kas ļauj izmērīt mājokļa energopatēriņu.

«Energosertifikācija ir attiecināma uz ēku tikai gadījumā, ja tā tiek pārdota vai izīrēta kā vienots objekts. Tas nozīmē, ka, pārdodot dzīvokli daudzdzīvokļu mājās, kas ir sadalītas īpašumos un kas veido lielāko daļu no mūsu dzīvojamā fonda, energosertifikāts standartsituācijā nebūs nepieciešams,» skaidro I. Oša . «Esam pagaidām piemērojuši šīs normas saudzīgā režīmā.» Pamatojoties uz 2010. un 2011. gada nekustamā īpašuma darījumu skaita statistiku, I. Oša atzīmē, ka kopumā Latvijā gadā notiek apmēram 12-14 tūkstoši darījumu ar dzīvokļiem, 6-7 tūkst. darījumu ar zemi ar ēkām un apmēram 1000 darījumu, kad pārdotas tiek ēkas vienas pašas. «Aptuveni rēķinot, šie 8 tūkstoši objektu ir tie, kas gada laikā būtu jāsertificē. Turklāt jārēķinās, ka daļai to ir energoefektivitātes aprēķini, jo jau iepriekšējos gados normatīvi prasīja jaunbūvējamām ēkām projektējot veikt energoefektivitātes aprēķinu, un šādiem objektiem teorētiskais aprēķins tikai jāpapildina ar faktiskā patēriņa datiem,» skaidro I. Oša.

Latvieši kopā ar igauņiem soļo privātpersonu autonomas biznesā, piedāvājot cilvēkiem iznomāt viņu mašīnu laikā, kad tā stāvvietā krāj putekļus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Liela daļa mašīnu vienkārši stāv. No rīta aizbraukt uz darbu un vakarā atgriezties mājās – tā jau ir bieža auto lietošana, bet tie tik un tā varētu būt knapi 10%. Tas ir absurds – biznesā neviens nepirktu iekārtu, ja izmantotu vien 10% no tās jaudas. Tā vietā racionāls uzņēmējs šo funkciju pirktu kā ārpakalpojumu,» saka Kaspars Salenieks, Autolevi (SIA AL Latvia) līdzīpašnieks. Autolevi auto nomas tīkls sniedz iespēju samazināt savus zaudējumus par auto dīkstāvi, to iznomājot laikā, kad īpašniekam mašīna nav nepieciešama. «Kad redzu stāvošu auto, manās acīs tā ir zemē nomesta nauda un man rodas jautājums, kāpēc cilvēki tās nepiedāvā izīrēšanai. Latvijā cilvēkiem patīk sūdzēties, ka ir mazas algas – šī ir laba iespēja papildus nopelnīt,» uzskata Kaspars Purmalietis, Autolevi līdzīpašnieks.

Miljonāri un slavenības nereti kā paslēptuvi no sabiedrības uzmanības izmanto privātas salas, kur kādu laiku padzīvot mierā un greznībā.

Tomēr, lai izbaudītu šādu dzīvesveidu, nav obligāti nepieciešams būt bagātniekam vai Holivudas aktierim. Kompānija Luxury Retreats, kas specializējas luksusa apartamentu izīrēšanā, piedāvā vairākas privātās salas, kuras arī var izīrēt, lai netraucēti varētu izbaudīt atpūtu.

Salu izīrēšana gan nav lēta, tomēr ļauj gandrīz pilnībā aizbēgt no civilizācijas, lai izbaudītu laisku un nesteidzīgu atpūtu.

Medijs Business Insider apkopojis interesantākās privātās salas, kuras iespējams izīrēt kaut vai šodien.

Arvien vairāk ventspilnieku sākuši pievērsties tūrisma biznesam. Viņi savus mitekļus labprāt izīrē atpūtniekiem. Ienesīgumu šajā jomā saskatījuši arī apsviedīgie lietuvieši, kas Ventspilī pērk dzīvokļus un izīrē tos saviem tautiešiem, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Šogad Ventspilī vienlaikus varot pārnakšņot vairāk nekā 2000 tūristu. Tomēr karstākajā tūrisma sezonā pieprasījums pēc naktsmītnēm joprojām pārsniedz piedāvājumu. Šo nišu daudzi steidzot izmantot.

Ventspils Tūrisma informācijas centrā (TIC) kopumā reģistrētas 86 naktsmītnes, tai skaitā 31 dzīvoklis ar 137 gultas vietām. Taču tā esot tikai niecīga daļa. Ventspils TIC vadītājas vietniece Inga Aulmane norādījusi, lai nodarbotos ar viesu izmitināšanu, dzīvokļu un privātmāju īpašniekiem nav obligāti jāreģistrējas TIC. Lielākā daļa īrniekus piesaista saviem spēkiem, nevis izmanto TIC starpniecību. Viņi sludinājumus ievieto gan tepat Latvijā, gan arī Lietuvas interneta portālos.

Pagājušajā nedēļā lielākā reģistrētā komercķīla bija nedaudz vairāk nekā piecu miljonu latu apmērā, un tās devējs ir cūkkopības uzņēmums Vaiņodes bekons, savukārt kā ķīlas parādnieks norādīta SIA Vaiņode Agro Holding.

Ķīla reģistrēta a/s ABLV Bank. SIA Vaiņodes bekons ir reģistrēts 1998. gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir vairāk nekā 2,43 miljoni latu. Uzņēmuma valdē darbojas viens valdes loceklis Agris Grīnbergs. Savukārt saistītais uzņēmums Vaiņode Agro Holding reģistrēts Rīgā, Elizabetes ielā 23, un tā valdē darbojas Kārlis Kavass, bet padomē – Agris Grīnbergs, Māris Kannenieks un Kaspars Zeme. Db.lv jau rakstīja, ka pērn Vaiņodes bekonu pārņemusi ABLV Bank (Aizkraukles banka). Tāpat jau ziņots, ka 2011. gada maijā Liepājas tiesa izbeidza cūkkopības kompleksa apsaimniekotājas SIA Vaiņodes bekons tiesiskās aizsardzības procesu, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu neatbalstīja kreditoru vairākums.

Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka dzīvokļu rinda kopš 2009. gada sarukusi uz pusi, informē Rīgas dome.

2009.gada 1. janvārī pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājama risināšanai gaidīja 9691 ģimene, bet šā gada 1. janvārī dzīvokļu rindā bija reģistrētas 4584 ģimenes.

Dati liecina, ka 2010. gada 1. janvārī dzīvokļu rindā bija 7991 ģimene, 2011. gadā – 7745, 2012. gadā – 6879, 2013. gadā – 6272, 2014. gadā – 5486 ģimenes.

Lielākā daļa jeb 2401ģimene patlaban ir reģistrēta dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmā kārtām, 1416 personas (ģimenes) gaida rindā uz sociālo dzīvokli, 569 denacionalizētās mājās dzīvojošas ģimenes cer saņemt dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu un 198 ģimenes reģistrētas dzīvojamās telpas izīrēšanai vispārējā kārtībā.

Igaunijas Nodokļu un muitas departaments neplāno noteikt, ka ienākumi no nekustamā īpašuma izīrēšanas ar tiešsaistes platformas «Airbnb» starpniecību ir obligāti jādeklarē, paziņojis departamenta direktora vietnieks Rivo Reitmans.

Departaments un «Airbnb» trešdien parakstīja vienošanos, kas paredz, ka «Airbnb» radīs iespējas saviem lietotājiem, kas izīrē nekustamo īpašumu ar platformas starpniecību, brīvprātīgi iesniegt departamentam ziņas par saviem ienākumiem.

«Šodien mēs par to runājam kā par brīvprātīgu lietu,» ziņu aģentūrai BNS teica Reitmans. Viņš uzsvēra, ka Nodokļu un muitas departaments vēlas veicināt, lai cilvēki maksā nodokļus tāpēc, ka apzinās, ka ir nepieciešams to darīt, nevis piespiedu kārtā.

No 14.decembra «Airbnb» lietotājiem Igaunijā, kas izīrē savus īpašumus, būs iespējams ar ķeksīša palīdzību ar platformas starpniecību nosūtīt ziņas par saviem īpašumiem Nodokļu un muitas departamentam.

Preču un pakalpojumu cenu salīdzināšanas portāls Gudriem.lv ir izveidojis jaunu sadaļu autonomu cenu salīdzināšanai visās pasaules valstīs. Sadaļa tapusi, sadarbojoties ar autonomas brokeru uzņēmumu Booking Group.

Portāla Gudriem.lv pārstāvis Dmitrijs Zaznovs stāsta, ka lietotāju paradumi liecina par tendenci ietaupīt naudu atpūšoties, tomēr neliegt sev iespēju doties tālākos ceļojumos.

Autonomu cenu salīdzināšanas sadaļa piedāvās iespēju atrast izdevīgākos risinājumus automašīnu izīrēšanai visās pasaules valstīs. Lai atrastu izdevīgāko variantu, attiecīgajos laukos nepieciešams atzīmēt automašīnas izīrēšanas un nodošanas valsti, pilsētu, vietu un laiku. Saņemtajos rezultātos varēs aplūkot automašīnas īres izmaksas, pašu automašīnu vizuālo izskatu, un izvēlēties parametrus – pasažieru skaitu, gaisa kondicioniera esamību, apdrošināšanas datus, tehniskos datus u.c.

Populāras sludinājumu vietnes stratēģijas maiņa, daudzkārt sadārdzinot īpašumu sludinājumu izvietošanas maksu, apgrūtinās potenciālo pircēju vai nomnieku meklējumus, jo turpmāk īpašumu sludinājumus interneta vidē būs jāmeklē vairākās e-vietnēs, bet vienlaikus tas palīdzēs atsijāt tirgū esošos piedāvājumus, kuri nu būs atrodami par patiesām cenām reālā laikā, t.i., e-vidē būs daudz kvalitatīvāks piedāvājums, norāda Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Augstāka sludinājuma izvietošanas maksa ir no pagājušās nedēļas nogales, skaidro asociācijā: «Sludinājuma izmaksas ir atkarīgas no objekta pārdošanas cenas. Piemēram, dzīvoklis Purvciemā. Ja tas maksā 35000 EUR, sludinājuma cena ir 3,50 EUR, ja 50 000 EUR, tad cena ir 5 EUR, ja 100 000 EUR, tad 7 EUR, ja 250 000 EUR, tad 10 EUR.»

LANĪDA biedra - nekustamo īpašumu uzņēmuma Ober Haus - valdes priekšsēdētāja Aija Āboliņa skaidro: «Līdz šim bija ierasts, ka vienā populārā interneta vietnē bija atrodams plašs dažādu īpašumu piedāvājuma klāsts, kurā ieskatījās gan tie, kas meklēja īpašumus pirkšanai vai īrēšanai, kā arī privātpersonas, kas gatavojās pārdot vai izīrēt savus īpašumus, gan arī nekustamo īpašumu aģenti izvietoja savus piedāvājumus. Nule kā mainījusies šīs interneta vietnes stratēģija, daudzkārt paaugstinot maksu par šādu sludinājumu izvietošanu, kas novedīs pie tā, ka gan privātpersonas, gan atsevišķi individuālie aģenti pārdomās, vai par tik augstu maksu izvietot savus sludinājumus šai vietnē, un meklēs citas iespējas, kā parādīt objektus e-vidē. Līdz ar to potenciālajiem pircējiem un īrniekiem sava īpašuma atrašanas process kļūs ļoti apgrūtinošs, jo sludinājumi būs jāmeklē daudzās interneta vietnēs: gan city24.lv, gan arī nekustamo īpašumu kompāniju mājas lapās.»

Personu ienākumiem no dzīvojamo telpu izīrēšanas jau no nākamā gada 1. janvāra tiks piemērots 10 % liels ienākuma nodoklis.

Samazinot par ienākumiem no īres maksājamo nodokli, Finanšu ministrija cer panākt šādu ienākumu legalizāciju, jo patlaban likums paredz, ka par ienākumiem no dzīvojamo telpu izīrēšanas būtu jāmaksā 25 % liels nodoklis.

Ienākumiem no īres piemērot samazinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi paredz Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» grozījumi. Tie paredz, ka arī ieņēmumi no, piemēram, investīciju zelta atsavināšanas, tiks aplikti ar 10 % lielu iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Likums arī papildināts ar normām, kas ierobežos iespējas noformēt uzņēmumu darbiniekus par mikrouzņēmumu darbiniekiem, kam jāmaksā zemāks nodoklis – likumā noteikts, ka gadījumos, kad mikrouzņēmums sniedz darbaspēka iznomāšanas pakalpojumus, tam par darbiniekiem ir jāmaksā gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan sociālās iemaksas.