DB Viedoklis

Premjera Dombrovska veiksmes stāsta ēnas puses

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Valda Dombrovska premjerēšanas laiks publiski nereti tiek pasniegts kā Latvijas lielais veiksmes stāsts. Tomēr ir vērts skaidru skatu pavērot, kāds šis laiks ir bijis, ko nesis un ko atstājis mantojumā.

Tā kā Valda Dombrovska kritiķiem viņu paticis reizēm saukt par grāmatvedi, tad sāksim tieši ar cipariem. V. Dombrovskis stājās pie valdības stūres 2009. gada 12. martā. Bezdarbs 2008. gada beigās, pēc Valsts kases pārskatos minētajiem datiem, bija 7%, 2009. gada beigās tas jau krīzes iespaidā bija sasniedzis 16%. Nākamajos gados bezdarba rādītāji drusku viļņojās, lai 2013. gada decembrī pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem sasniegtu 9,5%. Kā redzams, pirmskrīzes līmenis, ar kura sasniegšanu tā patīk plātīties Vienotības politiķiem, vēl nav sasniegts.

Citi dati: darba ņēmēju skaits, par kuriem samaksāts sociālais nodoklis, 2009. gada martā, pēc VID datiem, bija vairāk nekā 834 tūkstoši, 2013. gadā šo darba ņēmēju skaits nedaudz pārsniedza 786 tūkstošus. Savukārt pašnodarbināto skaits 2009. gada sākumā bija 18,8 tūkstoši, 2013. gada 3. ceturksnī – tikai 9,9 tūkstoši. Turpinām analizēt VID datus – juridiskās personas 2009. gada martā bija 156,3 tūkstoši, 2014.g. 1. janvārī – 205,8 tūkstoši. Vai veiksmes stāsts? Izrādās, ne gluži, lielo uzrāvienu deva mikronodokļa maksātāji un mazkapitāla SIA, kas tomēr neatsvēra masveida darbavietu kritumu, kā rāda iepriekš minētie dati. Par nodokļiem: PVN 2009. gadā tika paaugstināts no 18% uz 21%, samazinātais PVN – no 5% uz 10% (pašlaik jau 12%). Pēc tam Dombrovska valdīšanas laikā PVN uzkāpa līdz 22%, lai sakarā ar vēlmi ieviest eiro tiktu atkal samazināts līdz 21%. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 2009. gadā bija 23%, pēc tam 26% un 25%, tagad 24%, sociālais nodoklis 2009. gadā bija 33,09%, šogad laimīgi no vēl augstākām virsotnēm samazināts līdz 34,09%. Skatos uz šiem skaitļiem un neredzu, kā vienkāršais Latvijas iedzīvotājs var līdzpriecāties par Dombrovska veiksmes stāstu? Laikam jau tāpēc Latvijas iedzīvotāji turpina emigrēt un mums ir otrais lielākais iedzīvotāju skaita kritums ES.

Mums ir cītīgi stāstīts, ka Dombrovskis glābis Latviju no bankrota, veiksmīgi sadarbojies ar starptautiskiem aizdevējiem un galu galā ieviesis eiro. Nu jā, valsts parāds mums tagad arī ir vairāk nekā 8 miljardi eiro aptuveni 4 miljardu eiro vietā, kas bija 2009. gada sākumā. Protams, tas uz starptautisko aizdevumu rēķina, kuru saņemšanu bija uzsākusi jau Ivara Godmaņa valdība. Kas vēl tāds interesants Dombrovska vadīto valdību laikā noticis? Dažādas mahinācijas ar tā saukto zaļo enerģiju, elektrības izmaksām patērētājiem turpinot celties un celties. Latvijas krājbankas krahs, kam pa vidu notika visādas darbības ar Latvijai svarīgiem uzņēmumiem, par kuru juridisko pamatojumu informētie juristi mēdz saķert galvu. Piemērs ir aviokompānija airBaltic, par kuras akciju pārņemšanu valsts īpašumā notiek un, iespējams, vēl daudzus gadus notiks starptautiskas tiesvedības. Vēl viens tautsaimniecības šausmu stāsts ir a/s Liepājas metalurgs, kam valsts bija garantējusi kredītu, bet pievērusi acis uz uzņēmuma nopietnajām finanšu problēmām. Rezultātā Metalurgs pērn bankrotēja, bez darba maijā palika 1331 cilvēks, no kuriem šobrīd darbu izdevies atrast mazāk nekā 60. Kur tad vēl leģendārais pasažieru vilcienu iepirkums, kurš, pat neraugoties uz Eiropas dāvātajiem 100 milj. Ls, tomēr izgāzās! Toties Dombrovska valdību laikā mēs uzzinājām, ka valstī ir viens neaizvietojams konsultants – Prudentia, kas par daudzos tūkstošos mērāmu atlīdzību ticis piesaistīts teju katrā svarīgākā tautsaimniecības jautājumā. Īsi sakot, te nav runa tikai par vienu darvas karoti medus mucā. Kā tas var būt, ka nekas no tā līdz šim nav spējis sabojāt Dombrovska spožo publisko tēlu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Konkurētspējas matrica – rīks stratēģisku lēmumu pieņemšanai

Andžela Veselova - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 02.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novērtētu nozares vai uzņēmuma konkurētspēju, tiek izmantoti dažādi modeļi un metodes, piemēram, BCG jeb Bostonas Konsultāciju Grupas (Boston Consulting Group) produktu portfeļa matrica, kā arī GE (General Electric) daudzfaktoru analīze jeb izaugsmes un tirgus daļas matrica u.c.

Taču, raksturojot esošo konkurētspējas situāciju, bieži ar minētajiem rādītājiem ir par maz. Analīzē jāiekļauj plašāka dažādu iekšējo un ārējo faktoru analīze. Tāpēc mūsdienās katrs uzņēmums, kurš patiesi vēlas veikt noteiktus uzlabojumus uzņēmējdarbībā, pielieto Konkurētspējas profila matricu (The Competitive Profile Matrix jeb CPM).

Tas ir bezmaksas stratēģiskās plānošanas rīks, kas mūsdienās uzņēmumiem ļauj salīdzināt sevi ar konkurentiem, lai pēc iespējas precīzāk noteiktu gan savas, gan konkurentu stiprās un vājās puses. Matricas izveidošana nav pārāk sarežģīts, bet vairāk gan laikietilpīgs process. Uzņēmumam arī jārēķinās, ka matricas veidošanā iesaistītiem cilvēkiem ir jāpārzina situācija uzņēmumā un jāspēj novērtēt konkurenti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vai paspēji izlasīt? Strīds ar nodokļu administrāciju paralizē biznesu

Māris Ķirsons, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes

«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme. «Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks. Viņaprāt, šāda rīcība, maigi izsakoties, ir dīvaina, ja vien tā nav apzināta. «Uzņēmumam nebija nodokļu parādu (uz 26.02.2019. gan bija 351 eiro pēc SIA Lursoft datu bāzē esošās informācijas), nav neviena VID lēmuma par kaut kādu nodokļu parādu uzrēķinu un nav arī nekādu cita veida liegumu vai lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, ir tikai kaut kādas aizdomas un nekas vairāk,» sašutis ir A. Korsaks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīta šā gada Ēnu diena, kurā līdzdarbojās arī Dienas Bizness.

Dienas Bizness žurnālistus, redaktorus un maketētājus kopumā ēnoja seši jaunieši no Rīgas, Dobeles, Krāslavas, Rudzātiem un pat Taizemes.

Sākumā ēnas iepazinās ar izdevniecības Dienas bizness vēsturi, izdevumiem un ikdienas darbu. Divas ēnas izvēlējās vērot portāla darbu un devās uz Rīgas Krēslu fabriku, kurā ar tās darbu iepazīstināja valdes priekšsēdētājs Aldis Circenis. Ēnas Beatrise Elīza Ozoliņa un Ilva Zonne kopā ar žurnālisti Montu Glumani veidoja materiālu portāla db.lv sadaļai Kā top?

«Redakcijā ir brīva un patīkama atmosfēra, kur var redzēt, ka darbiniekiem patīk tas, ko dara. Es nebiju gaidījusi, ka dosimies līdzi uz interviju. Nezināju, ka krēslu ražošanas process ir tik interesants,» komentē Ilva Zonne, Rīgas 84. vidusskolas skolniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Dombrovska mantojums - problēmu netrūkst

L.Melbārzde, Z.Zablovska, E.Mudulis, E.Pankovska, S.Dieziņa, D.Meļķis, 28.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demisiju iesniegušais premjers Valdis Dombrovskis varētu atgriezties Saeimā kā deputāts, par tālākiem nākotnes plāniem pagaidām nerunā.

Valdis Dombrovskis – vienīgais Latvijas premjers, kas atjaunotās Latvijas vēsturē spējis saglabāt savu krēslu trīs valdības pēc kārtas (kopš 2009. gada 12. marta – red.) – pēc sarunas ar Valsts Prezidentu Andri Bērziņu 27.12.2013. iesniedzis savu demisiju. Oficiāli minētais iemesls – politiskās atbildības uzņemšanās par šā gada 21. novembrī lielveikala Maxima sabrukšanas laikā bojā gājušajiem 54 cilvēkiem. Lai gan par savu atkāpšanos no amata premjers esot domājis kopš pagājušās ceturtdienas, gan Vienotības, gan citiem valdības ministriem notikušais ir pārsteigums, liecina publiskā reakcija. Vairāki politikas eksperti V. Dombrovska atkāpšanos vērtē kā politiski atbildīgu un cēlu soli. Jāpiebilst, ka nākamajām valdībām tiek atstāts ļoti smags mantojums, ne tikai saistībā ar pagaidām nenoskaidrotiem vainīgajiem veikala Maxima sabrukšanas lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotībašovakar valdes sēdē nolēmusi par Ministru prezidenta amata kandidātu virzīt pašreizējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu.

Šai pašā valdes sēdē Straujuma arī uzņemta partijas Vienotība rindās, mikroblogošanas vietnē Twitter pavēstīja Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns.

Pēc valdes sēdes Vienotības līdere Solvita Āboltiņa žurnālistiem apliecināja, ka šodien pieņemti divi lēmumi - Straujuma uzņemta partijas rindās, kā arī Vienotība viņu nolēmusi izvirzīt par premjera amata kandidāti.

Jau rīt, 6.janvārī, Vienotības pārstāvji dosies pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa, lai pārrunātu šo jautājumu. Tāpat jaunnedēļ tiks sāktas politiskās konsultācijas, rīt notiks saruna ar Reformu partiju, tad šis jautājums tiks pārrunāts ar pārējiem potenciālās koalīcijas partneriem, lai varētu diskutēt par nākamās valdības aprisēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima apstiprina jauno Straujumas valdību

LETA, 22.01.2014

Demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Ministru prezidenta amatam nominētā zemkopības ministre Laimdota Straujuma Saeimas ārkārtas sēdes laikā, kurā notiek balsojums par uzticības izteikšanu Laimdotas Straujumas veidotajam Ministru kabinetam.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pēc Vējoņa pirmajām sarunām ar iespējamiem kandidātiem skaidrības nav

LETA, 08.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pirmajām konsultācijām ar iespējamajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem pagaidām nav radusies skaidrība, kura persona varētu tikt nominēta premjera amatam. Valsts augstākās amatpersonas konsultācijas šajā jautājumā vēl turpinās.

Vējoņa konsultācijas par jaunās valdības izveidošanas iespējām un Ministru prezidenta kandidāta izraudzīšanos turpinās, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta Preses dienesta vadītājs Oskars Volfs.

Plašāki komentāri tiks sniegti, kad Valsts prezidentam būs kas pavēstāms. Valsts prezidenta kancelejā nekomentēja jautājumu, vai līdzšinējās sarunās ar iespējamajiem Ministru prezidenta kandidātiem ir panākts kāds progress.

Sarunu turpināšanās sīkāk netiek komentēta, taču noprotams, ka gan sarunu dienas, gan komunikācijas veids ar iespējamiem premjera amata kandidātiem atkarīgas no paša Vējoņa. Līdz ar to, ja būs nepieciešams, Valsts prezidenta sarunas par premjera kandidāta izvēli var turpināties gan brīvdienās, gan nākamnedēļ. Vējonis gan no 9.janvāra līdz 11.janvāra vakaram atradīsies vizītē Zviedrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc šodienas tikšanās ar iespējamo Vienotības premjera amata kandidātu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Kārli Šadurski un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nominēto premjera amata kandidātu Māri Kučinski ir nolēmis uzticēt premjera pienākumus Kučinskim.

Prezidents atteicās sniegt skaidrojumus, kāpēc atbildīgajam amatam nominējis tieši Kučinski.

Vējonis informēja, ka ir runājis ar daudziem iespējamajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kuri izskanējuši gan publiski, gan ne tik publiski" Visiem viņiem viņš izsakot paldies, bet īpaši - finanšu ministram Jānim Reiram (V), Valmieras mēram Jānim Baikam un Cēsu mēram Jānim Rozenbergam (V).

Prezidents pateicās arī "Vienotības" premjera amata kandidātam Kārlim Šadurski par apņemšanos veidot valdību un aicināja viņu palikt aktīvam Budžeta komisijas vadītājam, sadarbojoties ar jauno valdību.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Premjera Dombrovska veiksmes stāsta ēnas puses

Līva Melbārzde DB galvenā redaktora vietniece, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valda Dombrovska premjerēšanas laiks publiski nereti tiek pasniegts kā Latvijas lielais veiksmes stāsts. Tomēr ir vērts skaidru skatu pavērot, kāds šis laiks ir bijis, ko nesis un ko atstājis mantojumā.

Lasi tālāk šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rosina eirozonā veidot banku noguldījumu apdrošināšanas sistēmu

Žanete Hāka, 24.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar ierosinājumu izveidot eirozonā banku noguldījumu apdrošināšanas sistēmu un noteica turpmākus pasākumus, kas veicami, lai mazinātu atlikušos riskus banku nozarē, informē EK.

Nesenā krīze parādīja, ka nopietni ekonomiskie un finansiālie satricinājumi var vājināt uzticēšanos banku sistēmai. Savukārt banku savienība tika izveidota ar mērķi veicināt uzticēšanos iesaistītajām bankām. Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma (ENAS) stiprinās banku savienību, palielinās banku noguldītāju aizsardzību, vairos finanšu stabilitāti un vājinās saikni starp bankām un tās uzraugošajām valstīm.

Komisijas ierosinātais tiesību akta priekšlikums garantēs iedzīvotāju noguldījumus eirozonas mērogā. Priekšlikumu papildina paziņojums, kurā līdztekus ENAS priekšlikuma izklāstam ir aprakstīti vēl citi pasākumi, kas mazinās atlikušos riskus banku sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrai iekārtai ir sava īpašā valoda. Padomju režīms bija slavens ar īsinājumiem – kultorgs, piemēram, vai kominterne. Ulmaņlaiku leksikonā biezi ieplūda termini no lauksaimniecības prakses. Savukārt, mūsdienu pārvaldes forma izvēlējusies iet pretējo ceļu – tās atslēgvārdi ir gari un urbāni. Konsolidācija, centralizācija, bezgalīgas izvērtēšanas un visas lietas nebeidzamā virzībā vai vismaz diskusiju procesā.

Tiešām, nez kā būtu izklausījusies tā liktenīgā Ulmaņa radioruna, ja pie mikrofona nāktos sēdēt Dombrovskim? «Es turpināšu izvērtēt savu pašreizējo situāciju, un jūs turpiniet izvērtēt savējo». Vai varbūt – jūs turpiniet konsolidēties, es tikmēr turpināšu konsultēties...

Dombrovska privātais konsultants

Konsultācijas ir viens no jaunlaiku birokrātijas mīļākajiem jaunievedumiem. Un tam ir daži pamatoti iemesli, kurus katrs ar uzņēmējdarbību cik necik saistīts cilvēks skaidri apjautīs. Tomēr līdzīgi kā kultorgam bieži vien ar kultūru bija visai attāli sakari, tā arī konsultācijas bieži mēdz apzīmēt kaut ko ne gluži konsultatīvu. Īpaši, ja runa ir par Dombrovska valdības privātkonsultantu Prudentia ar tās kolorīto iemiesojumu Ģirta Rungaiņa personā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dombrovskis nosauc pirmo darāmo darbu šogad

LETA, 02.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti gribētos cerēt, ka tuvāko divu trīs nedēļu laikā jaunā valdība varēs sākt darbu, un jaunās valdības vadītāja kandidāta izraudzīšanās ir viens no pirmajiem šogad darāmajiem darbiem, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Esot pilnīgi skaidrs, ka premjera amata kandidāts tiks nominēts līdz Valsts prezidenta nosauktajam termiņam - 7.janvārim.

Dombrosvkis intervijā Latvijas Radio atteicās atklāt, kurš no līdz šim izskanējušajiem premjera amata kandidātiem viņam šķiet visreālākais. «Es pašreiz nesaukšu konkrētus uzvārdus. Tieši tāpēc mums ir jāpanāk šī vienošanās, jāsakoordinē arī ar Reformu partiju (RP). Kad šis jautājums būs faktiski izlemts, tad to arī publiski komentēsim.»

Premjers uzsvēra, ka kandidāts būs Vienotības un RP kopīgi izraudzīts. «Protams, mēs strādājam [arī] pie tā, lai mūsu virzītajam kandidātam būtu gan Saeimas vairākuma, gan arī Valsts prezidenta atbalsts,» sacīja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valdības veidošanu sarežģī strīdi par atbildības sfēru sadalījumu un amatiem

LETA, 10.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās valdības izveidi sarežģī jautājums par atbildības sfēru sadalījumu un amatiem, tāpēc sarunas netiek prognozētas ātras un vieglas arī pēc tam, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis būs nosaucis Ministru prezidenta amata kandidātu.

Lai gan politiķi oficiālajos komentāros uzsver, ka runāt par atbildības jomu sadalījumu vēl ir pāragri, nopietnas diskusijas ir par vairākām no tā dēvētā saimnieciskā bloka ministrijām - Satiksmes ministriju (SM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Ekonomikas ministriju (EM). Savukārt par Zemkopības ministriju (ZM) būtisku strīdu nav, jo tās vadība tradicionāli varētu tikt uzticēta Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvjiem.

ZZS esot interese pārņemt SM vadību, kas Straujumas valdībā bija Vienotības pārraudzībā, liecina neoficiālā informācija. Tikmēr Vienotības interešu lokā varētu būt VARAM - pašlaik šī ir nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) atbildības joma. VL-TB/LNNK neplāno viegli atteikties no VARAM pārraudzības, lai arī tā vietā viņiem iecerēts piedāvāt EM vadību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ašeradens: KPV LV pārstāvjiem nav vienota viedokļa par valdības veidošanu

LETA, 24.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas «KPV LV» politiķiem Artusam Kaimiņam, Aldim Gobzemam un Atim Zakatistovam nav vienota viedokļa par valdības veidošanu, tāpēc nav skaidrs, ko «KPV LV» ir gatava piedāvāt, pauda partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķis Arvils Ašeradens.

Kā ziņots, Kaimiņš JV politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

Ašeradens pastāstīja, ka Kaimiņš ar šo vēstījumu vēl nav vērsies pie partijām, tāpēc ir grūti to komentēt. «Turklāt nav skaidrs, ko «KPV LV» piedāvā pretī. No vienas puses ir tas, ko saka Kaimiņa kungs, no otras puses - Gobzema kungs. Un pavisam atšķirīga komunikācija mums ir ar frakcijas vadītāju, un Zakatistova kungam ir pavisam atšķirīgs viedoklis no abiem iepriekšminētajiem,» pauda Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska birojs sācis darbu

Dienas Bizness, 03.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ir pirmā darba diena Žana Kloda Junkera (Jean-Claude Juncker) vadītajai Eiropas Komisijai (EK), kurā Valdis Dombrovskis ieņem viceprezidenta amatu eiro un sociālā dialoga jautājumos.

V. Dombrovskis strādā komandā ar ekonomikas, finanšu, nodokļu un muitas politikas komisāru Pjēru Moskovisi (Pierre Moscovici), nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāri Mariannu Taisenu (Marianne Thyssen), finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības komisāru Džonatanu Hilu (Jonathan Hill) un vairākiem citiem komisāriem.

EK Viceprezidenta V. Dombrovska pārraudzībā ir ekonomikas un monetārās savienības jeb eirozonas attīstības jautājumi, Eiropas Savienības (ES) dalībalstu makroekonomisko politiku koordinēšana, dalībvalstu budžetu un strukturālo reformu ieviešanas uzraudzība, nodokļu un muitas jautājumi, sociālais dialogs, kā arī vairākas citas atbildības jomas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas premjerministra Valda Dombrovska pēkšņā demisija Eiropā ir uztverta ar neviltotu neizpratni. Latvijas valdības krišana, kas notikusi mēnesi pirms eiro ieviešanas, nav nākusi par labu arī Latvijas tēlam, kārtējo reizi aktualizējot jautājumu par mūsu valsts prognozējamību.

Tā rezonansi, ko V. Dombrovska demisija ir radījusi Briselē, laikrakstam Neatkarīgā aizkulišu sarunās raksturojuši vairāki Eiropas Parlamenta politiķi.

Viena no trim figūrām, kas nosaukta kā potenciālais valdības vadītājs, ir Eiropas Parlamenta deputāts, Vienotības politiķis Krišjānis Kariņš. Viņa kandidatūra – līdztekus Artim Pabrikam un Intam Dālderim – tiek apspriesta starppartiju pārrunās, atgādina laikraksts.

K. Kariņš sarunā ar Neatkarīgo apliecinājis, ka būtu gatavs atteikties no daudziem tik tīkamā eiroparlamentārieša mandāta, lai uzņemtos valdības veidošanu nebūt ne vieglajos politiskajos apstākļos. K. Kariņš arī neesot slēpis, ka V. Dombrovska atkāpšanās no amata Eiropas Parlamentā ir raisījusi ļoti daudz neatbildētu jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīta šā gada "Ēnu diena", kurā līdzdarbojās arī "Dienas Bizness".

"Dienas Bizness" redakcijas darbiniekus šogad ēnoja seši skolēni – Daņila, Iļja, Betija, Mārcis, Rēzija un Anna Gabriela. Savukārt trīs ēnas - Gatis, Rebeka un Agija - vēroja "Dienas Bizness" Konferenču nodaļas darbu.

Anna Gabriela šodien kopā ar žurnālisti Andu Aseri devās uz vairākām intervijām, kā arī aktīvi interesējās par žurnālista darba ikdienu.

Divas no ēnām kopā ar žurnālisti Ilzi Žaimi devās uz interviju ar "Radisson Blu Latvija" vadītāju Niklasu Džonsonu. Iļja un Daņila stāsta, ka, pateicoties šai pieredzei, guvuši izpratni, kā jāvada starptautisks bizness, kā arī uzzinājuši vairāk par biznesa konferenču vadīšanu. Skolēniem šī bija laba prakse, jo intervija norisinājās angļu valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicējam Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības tieslietu ministrija Jāņa Bordāna (JKP) biogrāfiju.

Bordāns ir dzimis 1967.gada 21.jūnijā. 1992.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti ar bakalaura grādu tiesību zinātnēs, 2010.gadā viņš ieguva arī maģistra grādu tiesību zinātnēs.

No 1990.gada līdz 1992.gadam Bordāns strādāja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, savukārt no 1992.gada līdz 1993.gadam viņš darbojās Latvijas Ārējās tirdzniecības ministrijas Starpvalstu līgumu nodaļā. No 1993.gada līdz 1996.gadam Bordāns strādāja Maijas Sibillas Balubergas zvērinātu advokātu birojā par advokāta palīgu. Līdz 1996.gadam Bordāns arī bijis Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora padomnieks tiesiskajos jautājumos. Šajā pašā gadā viņš arī kā māceklis praktizēja Londonas juridiskajā birojā «Linklaters & Paines».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Kaimiņš piedāvā Kariņam neņemt valdībā ministru amatos jau pabijušos politiķus no «vecajām varas partijām»

LETA, 24.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«KPV LV» valdes loceklis Artuss Kaimiņš apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā «KPV LV» pārstāvi Aldi Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

«Ierosinu Krišjānim Kariņam kā potenciālam šī brīža premjera amata kandidātam izsvītrot no iespējamā Ministru kabineta locekļu saraksta Aldi Gobzemu no partijas «KPV LV», bet no vecajām varas partijām - visas tās personas, kas ir jau bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas,» teikts Kaimiņa paziņojumā.

Saeimas deputāts tādējādi cerot «likvidēt veco, netīro politiku», lai tiktu galā ar obligātā iepirkuma komponentes radītajām problēmām, īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, kā arī sakārtotu nodokļu sistēmu. «Šos darbus var īstenot tikai ar jaunu un tīru politiku, kā arī jaunu un godīgu Ministru kabineta locekļu sastāvu,» uzskata Kaimiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: «Veiksmes stāsts» jeb viena vieta uz brieža vēl brīva 


Gatis Madžiņš, DB galvenais redaktors, Twitter: @Madzins, 24.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien gaidāmajā lidostas Rīga akcionāru sapulcē valdes locekles amatā plānots iecelt bijušā premjera Valda Dombrovska (Vienotība) biroja vadītāju Olitu Augustovsku.

Tiem, kuri palaiduši garām, pavisam īsi atgādināšu. Stāsts ir gaužām vienkāršs un pat prasts, proti, Augustovska līdz ar Laimdotas Straujumas (Vienotība) kļūšanu par premjeri darbu ir zaudējusi, tāpēc lidostas valdi paplašinās no pieciem valdes locekļiem līdz sešiem un Dombrovska līdzgaitniecei būs sarūpēta silta vieta ar «godīgu un taisnīgu» mēneša atalgojumu aptuveni 4000 eiro apmērā. Jāatgādina, ka Augustovska ir politpadomju profesionāle vēl kopš Jaunā laika laikiem. Ir pāris lietu, kas man personīgi šajā gadījumā ne vien liek pasmīnēt, kā tas ir dažkārt, klausoties amatpersonu un politiķu makaronu kāršanā un batonu spraušanā, bet rada arī sajūtu, ka tieku uzskatīts, piedodiet, par idiotu. Pirmkārt, pašas Augustovskas publiskā retorika. Viņa laikrakstam Diena stāstījusi, ka pēc darba Valda Dombrovska birojā nav bijis plāna strādāt valsts pārvaldē, jo strādāt, runājot viņas pašas vārdiem, viņai «būtu, kur». Darbu piedāvājis ministrs Anrijs Matīss, kurš pēc Straujumas valdības apstiprināšanas piebiedrojies tiesiskuma, likumības un korupcijas galvenajiem uzraugiem Latvijā, proti, partijai Vienotība. Pašai Augstovskai informācija par atalgojumu bijis jaunums, jo viņa, piekrizdama ministra piedāvājumam, neesot pat painteresējusies, kāda tā ir. Šādā gadījumā ir tikai un vienīgi divas iespējas – vai nu absolūta uzticība partijai, ka «gan jau neapbižos» (un izskatās, ka neapbižo ar’), vai pietiekama turība, lai par tādiem sīkumiem nesatrauktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valda Dombrovska grābekļi atgriežas...

Iļja Gerčikovs, ekonomikas zinātņu doktors, profesors, AS Dzintars valdes priekšsēdētājs, 10.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašsaziņas līdzekļos iepriekš jau vairākārt bija izskanējusi ekspremjera Valda Dombrovska informācija par zemo nodokļu slogu Latvijā. Neviens vēl nerunāja par nodokļu paaugstināšanas nepieciešamību budžeta sastādīšanai, kā arī par gāzes un elektrības tarifu paaugstināšanu. Tas ir instruments budžeta papildināšanai, un, kā redzams tagad, informācija nebija velta. Pats dīvainākais, ka nacionālā garā ieturētās tautsaimniecības attīstības PR laikā nodokļu sloga samazināšana tika atzīmēta kā pozitīvs moments.

Vai nu viņi nesaprot šī rādītāja būtību, jeb tagad apzināti manipulē. Ko nozīmē šis rādītājs - tā ir visu iekasēto nodokļu attiecība pret IKP. Saskaņā ar Finanšu ministrijas parlamentāra sekretāra Arvila Ašeradena teikto, tagad šī attiecība ir 27,5%, un tādēļ Ašeradena kungs kategoriskā veidā aicināja izbeigt spēlēties ar nodokļiem, jo ekonomikas glābšanai nepieciešams nodokļu pieaugums. Žēl, ka Dombrovska un Ašeradena kungi visu pagriež ar kājam gaisā.

Pie mums Latvijā 27,5% iekasēto nodokļu attiecība pret IKP nenozīmē zemu nodokļu slogu. Mums ir vieni no Eiropas valstu augstākajiem nodokļiem un tarifiem. Pie tam, nedrīkst ņemt vērā Skandināvijas valstis, jo tur ir pilnīgi cita pieeja algu un nodokļu aprēķinam. Spriediet paši: ienākuma nodoklis no bruto algas – 23%, kopējais sociālās apdrošināšanas nodoklis (darba devēja un darbinieka) - 34,09%, PVN (pievienotās vērtības nodoklis) - 21% u. c. Gāzes un elektrības tarifi tiek paaugstināti vairākas reizes gadā ar dažādiem izdomātiem ieganstiem. Mūs apzināti maldina. Jā, patiesi, lielākajā daļā valstu iekasēto nodokļu attiecība pret IKP ir ap 35%. Tad kāpēc mums pie tik augstiem nodokļiem ir tik zema šī attiecība?

Komentāri

Pievienot komentāru