Mazākas brētliņu un reņģu zvejas kvotas Baltijas jūrā paaugstinās to pircēju – pārstrādātāju savstarpējo konkurenci par šo būtisko resursu, un vienlaikus augs to cenas, kas mazinās arī šo izstrādājumu ražotāju konkurētspēju un atbaidīs daļu patērētāju.
Tādu ainu 2024. gadam prognozē Baltijas jūras zvejnieki un zivju produkcijas ražotāji. Vienlaikus tiek norādīts, ka ir pieliktas būtiskas pūles, lai spēkā nestātos Eiropas Komisijas daudz radikālākais priekšlikums par brētliņu un reņģu zvejas kvotu samazinājumu, kas radītu daudz būtiskāku negatīvu kaitējumu Latvijā strādājošajiem zvejniekiem un zivrūpniekiem.
Labākais no sliktākajiem scenārijiem
“Ik gadu maijā tiek saņemti zinātnieku ieteikumi – limiti – zvejas kvotām Baltijas jūrā nākamajam gadam, un, vadoties pēc tiem, zvejnieki plāno savu darbu perspektīvā, taču šoreiz Eiropas Komisija pārsteidzoši zvejas kvotu apmēra jautājumā nostājas daudz radikālākās pozīcijās nekā zinātnieki,” situāciju skaidro Latvijas Zivsaimnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Viesturs Ūlis.
Viņš norāda, ka dažādu valstu uzņēmēju un politiķu kopīgie pūliņi vainagojušies ar kvotu, kas ir lielāka, nekā piedāvāja Eiropas Komisija, un mazākiem zaudējumiem gan zvejniekiem, gan brētliņu un reņģu produkcijas ražotājiem, taču tā ir mazāka, nekā ir 2023. gadā. “Eiropas Komisija piedāvāja centrālās Baltijas jūras reņģēm noteikt zvejas kvotas samazinājumu par 60%, bet tas būs 43% apmērā, Rīgas jūras līča reņģei attiecīgi zvejas kvotu vēlējās samazināt par 20%, bet realitātē tā samazinās par 17%, brētliņai zvejas kvotu gribēja samazināt par 23%, bet tā samazināsies tikai par 10%,” piedāvāto un iegūto rezultātu starpību rāda V. Ūlis.
Viņš kā ļoti būtisku min panākto vienošanos, ka 2024.gadam netiks ieviests ierobežojums reņģes zvejot tikai kā piezveju citu sugu zvejā. “Pirmatnējie aprēķini gadījumā, ja īstenotos Eiropas Komisijas piedāvājums, rādīja, ka zaudējumi būtu ap 7 milj. eiro gadā, bet pašreizējā kvota zaudējumu apmēru samazināja līdz 3-4 milj. eiro līmenim,” uz jautājumu par ietekmes apmēru atbild V. Ūlis. Viņš norāda, ka brētliņu un reņģu patērētājiem — pārstrādātājiem jārēķinās ar mazākiem to apjomiem 2024. gadā un iekšēju konkurences saasināšanos par šiem resursiem. “Latvijā ir trīs zivju miltu rūpnīcas, ir daudz vairāk zivju konservu ražotāju, un, ja attiecīgo Baltijas jūrā nozvejoto brētliņu un reņģu apjoms samazināsies, tad kāds sektors no tā cietīs, jo īpaši, ja jau pašlaik esot jūtams zivju miltu un zivju eļļas trūkums,” uz jautājumu par starpnozaru konkurenci atbild V. Ūlis. Viņš arī atgādina, ka liels daudzums Baltijas jūrā noķerto zivju tiek eksportēts uz Ukrainu, kuras kravas auto var redzēt pie zivju saldētavām stāvam rindā, jo zvejnieki nespēj nozvejot tik daudz, cik liels ir pieprasījums pēc tām.
Ražotājiem — izmaksu kāpums
“Patērētāji gaida cenu kritumu, taču zvejas kvotu samazinājums to padara par neiespējamu,” situāciju komentē Zivrūpnieku savienības prezidents Jānis Endele. Viņš norāda, ka savā ziņā situāciju ietekmē arī situācija zivju miltu segmentā. “Nezinu, kas īsti noticis Peru ar ražošanu, bet pasaules tirgū ir novērots zivju miltu cenu pieaugums, kas ietekmē arī Baltijas jūras brētliņu, reņģu, siļķu cenu,” tā J. Endele. Viņš uzsver, ka minētie faktori liedz prognozēt nevis ražošanas izmaksu kritumu, bet tieši pretēji — pieaugumu, kas atsauksies uz visu produktu klāstu, kas ražots no Baltijas jūrā nozvejotajām zivīm.
Visu rakstu lasiet 14.novembra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!