Nodokļi

Publisko iepirkumu likuma grozījumu ēnas puse – Rīgas un ārvalstu kompāniju priekšrocības

Māris Ķirsons, Zanda Zablovska, 03.10.2014

Jaunākais izdevums

Lai arī uzņēmēji atbalsta algas līmeņa vērtēšanu valsts iepirkumos, tomēr pastāv bažas, kā šī norma tiks īstenota un kā tas ietekmēs reģionu uzņēmumu konkurētspēju. Saeima grozījumus Publisko iepirkumu likumā atbalstīja galīgajā lasījumā – «par» balsoja 77 deputāti, «pret» nebija neviens un neviens arī neatturējās. Pare- dzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2015.gada 1.augustā.

Vērtē pozitīvi

Aptaujātie uzņēmēji likuma grozījumus vērtē pozitīvi, tomēr ir jautājumi, kā tas izskatīsies praksē. «Pozitīvi, ka turpmāk publisko iepirkumu konkursos vairs nevarēs startēt un nodokļu maksātāju naudu saņemt tie, kuriem pašiem ir nodokļu parādi, un tie, kuri legāli maksā tikai daļu no algas, jo darbinieku vidējā alga būs zemāka par 80% no konkrētās profesijas vidēji valstī,» situāciju vērtē SIA Siltums jums valdes loceklis Māris Ozoliņš. Šāda prasība piespiedīšot daļu uzņēmumu, kuri cer strādāt ilgtermiņā, legalizēt reālās algas. «Tas mainīs situāciju, kādu pašlaik nereti novēro publiskajos iepirkumos, kad starpība starp konkursa uzvarētāju un ceturtās vietas ieguvēju ir 30%,» tā M. Ozoliņš. Pēc viņa domām, godīgajiem nodokļu maksātājiem šie grozījumi ir atbalsts cīņā ar aplokšņu algu saņēmējiem, jo tie var solīt zemākas pakalpojumu cenas un augstākas iepirkuma cenas. Vēl vairāk – pēc dažu citu aptaujāto uzņēmēju sacītā, Saeima pirms vēlēšanām pēkšņi saprata, ka nodokļu nemaksātāji līdz šim bieži vien bijuši vairāk privileģētā situācijā nekā nodokļu maksātāji un ka nodokļus maksājošie tādējādi tiek diskriminēti valsts līmenī. Jāatgādina, ka likuma grozījumi paredz divas būtiskas izmaiņas – pretendējot uz valsts iepirkumu, jau tā izsludināšanas brīdī būs jābūt nomaksātiem visiem nodokļiem un tiks vērtēts arī uzņēmuma darbinieku vidējais atalgojums. Saskaņā ar Saeimas lemto pasūtītājs pretendentu no dalības iepirkumā izslēdz, ja, ievērojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskās nodokļu parādnieku datu bāzes pēdējo datu aktualizāciju, ir konstatēts, ka uzņēmumam iepirkuma izsludināšanas brīdī (dienā, kad paziņojums par līgumu publicēts IUB mājaslapā, vai dienā, kad iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzsākšanu, vai arī dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu) ir nodokļu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro. Turklāt šī norma attieksies arī uz pretendenta piesaistītajiem apakšuzņēmējiem. Pašlaik nodokļu nomaksa tiek pārbaudīta tikai iespējamam konkursa uzvarētājam, turklāt ir dots 10 dienu laiks, lai parādu samaksātu.

Cīņa ar aploksnēm

Pienākums pasūtītājam izvērtēt, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts, ja uzņēmuma un tā norādīto apakšuzņēmēju darbinieku vidējais atalgojums (vidējā stundu tarifu likme) ir mazāks par 80% vai nesasniedz valstī noteikto minimālo stundas likmi no vidējā atalgojuma valstī attiecīgajā profesiju grupā, raisīja diskusijas Saeimā un arī uzņēmēju vidū. «Šī norma nozīmē, ka pasūtītājam obligāti ir jāizanalizē visu pretendentu izmaksāto algu vēsture,» skaidroja deputāts Ingmārs Līdaka (Zaļo un zemnieku savienība), uzsverot, ka atbalsta ieceri, bet ne tās izpildījumu. Savukārt Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre deputāte Lolita Čigāne uzsvēra, ka «šis ir ļoti konkrēts veids, kā VID strādāt ar tiem, kas maksā algas aploksnēs». «Šis priekšlikums nodrošinās godīgāku konkurenci starp uzņēmējiem publiskos iepirkumos, tas nodrošinās, ka aizvien vairāk cilvēkiem algas tiek godīgi maksātas pilnā apjomā, legāli un tiek samaksāti nodokļi,» klāstīja deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica. Grozījumu cēlo mērķi apsveic arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Jānis Butkevičs, norādot, ka savulaik, kad bija līdzīga norma, publisko iepirkumu normu dēļ daudzās nozarēs palielinājās algas un rezultātā ieguva gan valsts maks, gan tie, kuri sākotnēji maksāja visus nodokļus. Viņš gan vērš uzmanību uz vairākām svarīgām detaļām.

Jāvērtē kapacitāte

Paredzēts, ka VID atzinums par uzņēmēja un tā norādīto apakšuzņēmēju vidējās stundas tarifa likmes pamatotību atbilstoši pretendentu veiktajai saimnieciskajai darbībai būs jāsniedz 15 dienu laikā. «Vai nodokļu administrācijai būs pietiekama kapacitāte, lai varētu 15 dienu laikā atbildēt uz visiem pieprasījumiem, to rādīs laiks,» uz jautājumu, vai Saeimas paredzētie pārbaužu termiņi ir adekvāti, atbild J. Butkevičs. Vairāki citi DB aptaujātie uzņēmēji interesējās, vai ar šiem labi domātajiem grozījumiem (80% no valstī vidējās algas konkrētā profesijā) netiek sniegtas priekšrocības Rīgas un tās apkaimes uzņēmumiem, kur vidējā darbinieku alga ir lielāka nekā tajos, kas reģistrēti un strādā dziļos laukos, tādējādi pēdējos atstumjot no iespējām sekmīgi startēt publiskajos iepirkumos reģionos. Aktuāls ir arī jautājums par 150 eiro nodokļu parādu, proti, ja vienā nodoklī ir pārmaksa, bet otrā – iztrūkums, vai arī tad uzņēmums tiks uzskatīts par nodokļu parādnieku.

Ārzemnieku lieta

Daži jautājumi tikmēr atgādina uzdevumu ar vairākiem nezināmajiem. Piemēram, 80% algas līmeni nepārbaudīs ārvalstu kompānijām, tādējādi Igaunijā vai Lietuvā reģistrēta kompānija var piedāvāt ļoti zemu cenu: arguments par 80% algas līmeni no valstī vidējā līmeņa nebūtu vērā ņemams un izslēgt minētos pretendentus no iepirkuma, tikai pamatojoties uz šo normu, nevarētu. Pretēju viedokli gan pauda L. Čigāne, skaidrojot – «ja ārzemnieks, kuram nav Latvijā reģistrēta saimnieciskā darbība, iesniegs nepamatoti lētu piedāvājumu, pasūtītājam būs iespēja šo pretendentu izslēgt no publiskā iepirkuma». Savukārt M. Ozoliņam ir jautājums, kā rīkosies iepirkuma veicējs, ja tajā startēs jauns – nesen reģistrēts uzņēmums. «Manuprāt, nevar liegt jaundibinātiem uzņēmumiem piedalīties konkursos vai prasīt, lai tie savu pieredzi krātu, vispirms strādājot privātsektorā, kurā nav īpaši daudz pasūtījumu,» tā M. Ozoliņš. Šie jautājumi esot jāregulē ar iepirkumu specifikācijām un prasībām. «Nevar būt, ka sarežģīta objekta izveide tiek uzticēta uzņēmumam ar dažiem darbiniekiem, bet ar visai zemu cenu,» brīdina M. Ozoliņš. Tādējādi esot skaidrs, ka pats konkursa uzvarētājs nebūt negatavojas šo projektu īstenot un, visticamāk, līgs nodokļus īsti nemaksājošus apakšuzņēmējus, un tie savukārt varbūt vēl kādus darbu veicējus, kuriem ar vidējās legālās algas līmeni ir visai krietna atšķirība. «Cerams, jaunā Saeima vēlreiz atvērs Publisko iepirkumu likumu, lai tā normu piemērošana neradītu galvassāpes iepirkumu konkursantiem un arī pasūtītājiem,» tā J. Butkevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Jaunais Publisko iepirkumu likums – kādas izmaiņas gaidāmas?

Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta vecākā eksperte Līga Neilande, 16.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 15. decembrī Saeima pēdējā jeb trešajā lasījumā ir apstiprinājusi jauno Publisko iepirkumu likumu. Paredzams, ka jaunais likums spēkā stāsies nākamā gada 1. martā.

Pēdējos gados iepirkumu joma ir būtiski mainījusies, un pamats tam ir ne tikai jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas publisko iepirkumu jomā, bet arī tiekšanās uz vēl labāku pārvaldību, administratīvā sloga mazināšanu un publisko resursu efektīvāku izmantošanu. Šīs pārmaiņas nav iespējamas bez publiskās pārvaldes un uzņēmēju savstarpējās uzticēšanās. To, ka savstarpējās sadarbības un uzticības līmenis ir jāaudzē, apliecina arī pasūtītāju un uzņēmēju karstās diskusijas jaunā Publisko iepirkumu likuma pieņemšanas procesā par likuma piemērošanas sliekšņiem, piegādātāju izslēgšanas gadījumiem un to pārbaudes veidiem, papildu publicitātes pasākumiem lielākas atklātības nodrošināšanai un citiem jautājumiem, kur šobrīd abpusēju drošības sajūtu var panāk tikai ar papildu pienākumu veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā jaunais Publisko iepirkumu likums, kas paredz virkni izmaiņu iepirkumu procedūrās, kā arī Eiropas Savienības prasību ieviešanu iepirkumu organizēšanā.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro, informēja Saeimas Preses dienestā.

Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka.

Plānots ieviest vienkāršāku iepirkumu kārtību plašākam pakalpojumu klāstam veselības, sociālajā, kā arī citās īpašu pakalpojumu jomās. Šādiem pakalpojumiem to piemēros jau no 42 000 eiro. Savukārt no vienkāršās iepirkumu veikšanas kārtības tiks izslēgti, piemēram, komandējumu, tulkošanas un fotografēšanas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeimas komisija noslēdz darbu pie jaunā Publisko iepirkumu likuma

Žanete Hāka, 30.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 30.novembrī, noslēdza darbu pie jaunā Publisko iepirkumu likuma. Jaunā iepirkumu kārtība paredz virkni izmaiņu un jauninājumu, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības, informē Saeimas Preses dienests.

Tautsaimniecības komisija lūgs Saeimu šo likumprojektu galīgajā lasījumā skatīt 15.decembra parlamenta sēdē, šodien lēma deputāti.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro.

Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 15.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Publisko iepirkumu likumu. Jaunā iepirkumu kārtība paredz izmaiņas un jauninājumus, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības.

«Šis ir viens no mūsu valsts tautsaimniecībai svarīgākajiem likumprojektiem, kuram jābūt pietiekami efektīvam, un sabiedrībai no tā jāgūst maksimāls labums. Regulējums faktiski nosaka, cik atbildīgi un efektīvi ir ieguldīta nodokļu maksātāju nauda, lai tā valsts tautsaimniecības attīstībai dotu maksimālu labumu arī ilgtermiņā. Tādējādi jaunajam Publisko iepirkumu likumam jābūt vērstam uz kvalitatīvu preču un pakalpojumu saņemšanu,» norāda par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Saeima konceptuāli atbalsta jaunu Publisko iepirkumu likumu

Lelde Petrāne, 15.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 15.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu Publisko iepirkumu likumu, kas paredz virkni izmaiņu un jauninājumu atšķirībā no pašreizējā regulējuma, kā arī paredz iepirkumu organizēšanā ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš uzsver, ka jaunajam likumam būtu jāļauj, piemēram, pašvaldībām daudz efektīvāk saņemt pakalpojumus, lai to sniedzēji darbus pildītu kvalitatīvi un termiņos un lai, piemēram, ielu rekonstrukcijas neapstādinātu uz tām esošo uzņēmējdarbību.

«Patlaban nereti konkursos uzvar arī tādi pieteikumi, kas startē ar «dempinga cenām», bet praktiski darbus par piesolīto cenu nemaz nevar izpildīt. No tā cieš gan valsts, gan pašvaldības, gan uzņēmēji. Tāpēc jaunajam regulējumam būtu jānovērš tādas situācijas, kad par vienu un to pašu pakalpojumu faktiski tiek samaksāts divreiz. Tāpat patlaban bieži arī būvniecības jomā pašreizējā likuma nepilnību dēļ tiek apstādināti vai pārrauti iepirkumi, bremzējot jaunu objektu būvniecību vai esošo rekonstrukciju. Jaunajam Publisko iepirkumu likumam jābūt vērstam uz efektīvu pakalpojumu saņemšanu un to izpildi,» norāda R.Naudiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FM: Neviena publiskā iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta

Dienas Bizness, 28.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviena publiskā iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta, paziņojusi Finanšu ministrija (FM), reaģējot uz ceturtdien medijos publicēto informāciju par lielo iepirkumu apturēšanu nesakārtotu likumu dēļ.

Jaunais Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums valsts sekretāru sanāksmē izsludināti jau pērn, tomēr aizvien nav pieņemti. Tādejādi līdz noteiktajam termiņam - 18.aprīlim - Latvijas likumos nav pārņemtas Eiropas Savienības (ES) jauno iepirkumu direktīvu prasības. Lai nezaudētu ES fondu līdzfinansējumu, valsts un pašvaldību iestādēm ieteikts uz nenoteiktu laiku atlikt visus iepirkumus, kuros paredzamā līgumcena pārsniedz noteikto slieksni - 5,225 miljonus eiro.

Šā gada 18. aprīlī Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) ir publicējusi ieteikumus rīcībai pārejas periodā, kamēr turpinās darbs pie atsevišķu iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanas nacionālajā likumdošanā. Jāuzsver, ka šajā laikā neviena iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta. Papildus FM ir atradusi risinājumu to normu, kas ir saistītas ar direktīvu pārņemšanu, ātrākai virzībai un pieņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Valdība atbalsta iepirkuma procedūras atcelšanu pirkumiem līdz 10 000 eiro

LETA, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien akceptēja jaunā Publiskā iepirkuma likuma projektu, kas paredz nepiemērot iepirkuma procedūru iepirkumiem līdz 10 000 eiro.

Pašlaik spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka iepirkumi nav jārīko, ja šī summa nepārsniedz 4000 eiro.

Patlaban Publisko iepirkumu likumā vienošanās vēl nav panākta par diviem jautājumiem - depozīta regulējumu, jo Tieslietu ministrijai vēl ir iebildumi pret Finanšu ministrijas (FM) piedāvāto formulējumu, kā arī par grozījumu apmēru līgumos. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piedāvā noteikt, ka grozījumu apmērs nedrīkst pārsniegt 50% no līguma summas, vienlaikus KNAB vērsies pēc skaidrojuma Eiropas Komisijā (EK).

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka patlaban likumprojektā iekļautais formulējums ir tāds, kā FM saprot Eiropas Savienības (ES) direktīvu. «Ja EK skaidrojums no tā atšķirsies, tad apņemamies šo formulējumu grozīt saskaņā ar EK atbildi,» sacīja Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Nodokļu nemaksātāji nedrīkst uzvarēt publiskajos iepirkumos; nodokļu maksātāji tajos kļūdas pēc nav diskriminējami!

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, 19.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) strikti iestājas par to, ka likumprojektam Grozījumi Publisko iepirkumu likumā jāsatur normas, kas nodokļu nemaksātājiem liedz uzvarēt valsts un pašvaldību iepirkumos, tomēr likumā ietvertais nedrīkst diskriminēt godīgus nodokļu maksātājus, kuriem kļūdas pēc iepirkuma laikā izveidojies parāds.

Ir Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedri, kuri tikuši uzskatīti par nodokļu parādniekiem, ja uzņēmumiem vienlaikus attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksām ir bijusi pārmaksa, kas mērāma desmitos un pat simtos tūkstošu eiro, bet attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli kļūdaini uzrādīts parāds 50 vai 160 eiro. Šādas situācijas atkārtošanās nav novērsta arī likumprojekta redakcijā uz Saeimas trešo lasījumu.

Apsveicams ir solis, kas jau sperts, lai noteiktu, ka tikai nodokļus maksājoši uzņēmumi var pieteikties publisko iepirkumu konkursos - līdzšinējā kārtība noteica nodokļu nomaksas pārbaudi nevis visiem pretendentiem, bet tikai uzņēmumam – publiskā iepirkuma uzvarētājam. Ir noteikts arīdzan saprātīgs termiņš – 10 darba dienas – kurās iespējams vien novērst pārpratumus, ja tādi radušies, vai labot kļūdas, ja nodokļu maksājumi pārskaitīti uz neatbilstošo VID konta numuru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku pilnsabiedrība "LNK, Rere" pieņēmusi lēmumu pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas spriedumu par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, aģentūrai LETA pavēstīja "LNK, Rere" pārstāvji.

Galvenā motivācija sprieduma pārsūdzēšanai ir nepieļaut bīstama precedenta rašanos, kas var atstāt negatīvas sekas uz Latvijas uzņēmēju konkurētspēju un Latvijas tautsaimniecību, skaidroja "LNK, Rere" pārstāvji.

Ar pārsūdzēto spriedumu publiskā iepirkuma pasūtītājam ir uzlikts pienākums atklāt iepirkumā uzvarējušā pretendenta tāmi privātpersonai, kura ir vērsusies ar attiecīgu iesniegumu pie pasūtītāja. Lēmuma pamatā ir arguments, ka tāme satur informāciju par iestādes finansējuma izlietojumu un šādai informācijai ir jābūt publiski pieejamai sabiedrībai.

"LNK, Rere" pārstāvji skaidroja, ka Publisko iepirkumu likums jau šobrīd paredz pietiekami efektīvus mehānismus, lai tiktu nodrošināta publisko iepirkumu procesa atklātība un publiskā finansējuma izlietojuma kontrole. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu ikvienam interesentam ir pieejama informācija par iepirkumā uzvarējušā pretendenta cenu un jebkurām izmaiņām noslēgtajā iepirkuma līgumā. Detalizētu tāmju publicēšana nesniegs būtisku pienesumu publiskā iepirkuma procesa uzlabošanā un publiskā finansējuma izlietošanas kontrolē, uzskata pilnsabiedrība "LNK, Rere".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienmēr var kaut ko uzlabot un pilnveidot, un to mēs arī darām – tā par elektronisko iepirkumu sistēmas lietošanas ērtumu un plāniem to pilnveidot intervijā DB stāsta VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik plaši publiskajā pārvaldē iepirkumos tiek izmantota Elektronisko iepirkumu sistēma (EIS), kādos gadījumos tas ir obligāti?

Reģistrācijas dati rāda, ka pašlaik Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) uzturētajā EIS ir reģistrētas 1243 pircēju organizācijas. Iestādēm, kas ir pasūtītāji attiecīgo Publisko iepirkumu likuma pantu izpratnē, EIS e-konkursu apakšsistēmā ir obligāti jāievieto iepirkumu plāni. Papildus jāizsludina visas iepirkumu procedūras, sākot no noteikta līgumcenas sliekšņa. No šā gada aprīļa EIS e-konkursu apakšsistēmā obligāti jāveic centralizēto iepirkumu institūciju iepirkumi ar paredzamo līgumcenu virs Eiropas Savienības (ES) noteiktā sliekšņa, kas precēm un pakalpojumiem ir 135 000 eiro, bet būvdarbiem – 5 225 000 eiro, savukārt no šā gada 1. oktobra iepirkuma procedūru veikšana EIS ir obligāta visiem iepirkumiem virs šiem sliekšņiem. Šādu iepirkumu ar katru brīdi kļūst aizvien vairāk. EIS e-pasūtījumu apakšsistēmā ir atrodami VRAA iepirkumu procedūru rezultātā izveidotie preču un pakalpojumu katalogi, kuros jebkurš pasūtītājs var iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, nerīkojot iepirkumu procedūras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sankciju ievērošana publiskajā iepirkumā

Kristīna Markeviča un Konstantīns Teļakovs, ZAB "Primus Derling", 17.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu (turpmāk – Sankciju likums) pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas attiecināms uz visām fiziskām un juridiskām personām. Tas nozīmē, ka sankciju ievērošanas pienākums attiecas ne tikai uz komersantiem, bet arī uz publisko iepirkumu pasūtītājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un publiskajiem partneriem.

Katram komersantam, kas pretendē uz publisko iepirkumu, pastāvīgi (vismaz pirms katras iepirkuma procedūras) ir jāpārbauda, vai tas (ieskaitot tā pārstāvjus un patiesos labuma guvējus), vai šī komersanta apakšuzņēmēji (ieskaitot to pārstāvjus un patiesos labuma guvējus) nav iekļauti sankciju sarakstos un, ja ir, tad kādā veidā tas ietekmēs publiskā iepirkuma līguma izpildi.

Administratīvo atbildību par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju prasību jomā nosaka Sankciju likuma 13.2 pants, savukārt kriminālatbildību par sankciju pārkāpšanu nosaka Krimināllikuma 84. pants.

Būtu vērts pieminēt, ka saistībā ar iespējamo vai faktisko sankciju pārkāpšanu drošības dienesti ir tiesīgi īstenot nepieciešamās faktiskās pārbaudes. Tā, piemēram, šā gada februāra sākumā Valsts drošības dienests vairākos objektos Rīgā un tās apkaimē saistībā ar aizdomām par starptautisko sankciju pārkāpšanu veica tiesas sankcionētas procesuālās darbības. Šobrīd nav skaidrs, vai pārkāpēji ir zinājuši, ka tie pārkāpj sankcijas, taču jāatceras, ka likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai ar likuma regulējumu nav iespējams iepirkumos izskaust karteļus, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja Dace Gaile.

«Problēmas ar karteļiem nav jaunas - tās eksistē tik pat ilgi, cik pastāv tirgus,» teica Gaile. Viņa arī norādīja, ka šobrīd likumā noteiktais regulējums ir pietiekams plašs, bet tiek atrasti arvien jauni un jauni veidi, kā visus regulējumus apiet. «Lai cīnītos ar karteli (...) risinājumiem, pirmkārt, ir jābūt kompleksiem, kā arī diezgan radikāliem,» sacīja IUB vadītāja.

Viņa arī atzīmēja, ka publisko iepirkumu regulējums ļoti lielā mērā aizstāv uzņēmējus.

«Mūsu iespējas ierobežo likums. Mēs varam pateikt, ka slikts ir tas iepirkums vai tā norise, kas neatbilst likumam, taču jāņem vērā, ka publisko iepirkumu regulējums ļoti lielā mērā aizstāv uzņēmējus,» pauda Gaile, piebilstot, pat ja IUB konstatētu kādu noziedzīgu nodarījumu, uzņēmumam ir iespēja veikt tā saucamo pašattīrīšanos un mēģināt pierādīt, ka, piemēram, atlaižot konkrētās personas, veicot izmaiņas personālā, uzņēmums vēl aizvien ir uzticams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vēlas veicināt publiskajos iepirkumos iegādāties Latvijas ražotāju preces

Žanete Hāka, 01.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM), lai mazinātu Krievijas embargo pārtikas precēm ietekmi uz vietējiem ražotājiem, ir nākusi ar iniciatīvu izstrādāt Ministru kabineta (MK) instrukciju zaļā publiskā iepirkuma prasību piemērošanai pārtikas preču un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem.

Tāpat FM ir izstrādājusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas sniegtu deleģējumu MK izdot noteikumus zaļā publiskā iepirkuma prasību piemērošanai dažādām preču grupām, informē FM.

Finanšu ministrs Andris Vilks ir pārliecināts, ka šīs FM iniciatīvas spēs praksē iedzīvināt zaļā publiskā iepirkuma principus. Rezultātā pasūtītāji saņems kvalitatīvākas preces un pakalpojumus, tiks veicināta videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošana un preču ražošana, un mūsu vietējiem ražotājiem būs iespēja kļūt konkurētspējīgākiem.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību dalībvalstis nevar tiešā veidā aicināt iegādāties tikai vietējo ražotāju preces. Tāpat Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta direktīva 2004/18/EK un Publisko iepirkumu likums nepieļauj iespēju iepirkumos pieprasīt konkrētu ražotāju, zīmolu un konkrētas valsts preces.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka nākamnedēļ Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) komisija vērtēs uzņēmumu "Eco Baltia vide" un "Lautus" iesniegtās sūdzības par Rīgas sadzīves atkritumu konkursu, apsaimniekošanas uzņēmumi neizslēdz, ka pēc sūdzību izskatīšanas Rīgas domei varētu nākties pagarināt pieteikšanos galvaspilsētas sadzīves atkritumu konkursam, pastāstīja atkritumu apsaimniekotāji.

"Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts norādīja, ka uzņēmums, atbilstoši esošajai iepirkuma specifikācijai, ir sagatavojis un iesniedzis savu piedāvājumu, kas, uzņēmuma uzskatā, ir konkurētspējīgs gan no cenas, gan pakalpojumu kvalitātes viedokļa.

Viņš uzsvēra, ka Publisko iepirkumu likums liedz atvērt piedāvājumus, kamēr nav izskatītas sūdzības par paša iepirkuma nolikumu. Līdz ar to, ja IUB nākamnedēļ atzīs kādu no sūdzībām par pamatotu, tad Rīgas domei, neatverot pieteikumus un atgriežot tos dalībniekiem, būs jāpārtrauc esošais iepirkums un jāizsludina jauns, ņemot vērā IUB lēmumu.

"Varam paust tikai nožēlu, ka Rīgas dome, nepagarinot pieteikumu iesniegšanas termiņu, kas pēc sūdzību izskatīšanas IUB ļautu Rīgas domei veikt izmaiņas esošā iepirkuma specifikācijā un turpināt iepirkuma procesu, ir rīkojusies nepārdomāti, neievērojot arī iedzīvotāju intereses. Rīgas dome ar šādu rīcību radījusi jaunus papildu riskus, ka iepirkums nenoslēgsies līdz 12.martam, un kārtējo reizi būs jālemj par krīzes situācijas risinājumu pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai," viņš skaidroja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

LAKRS prasības ir šā brīža tirgus situācijai neatbilstošas

AS «Liepājas Autobusu parks» valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns, 20.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mediju un publiskajā telpā izvirzītās arodbiedrības LAKRS prasības par 7,00 eiro stundas likmi visiem vadītājiem ir neadekvātas, neatbilstošas uzņēmuma iespējām un nozares situācijai.

«Liepājas Autobusu parks» (LAP) strādā konkrētā ekonomiskajā realitātē un iepirkumu summu ietvaros. Tas nozīmē, ka LAP ienākumu avots ir iepirkumu rezultātā noslēgtie līgumi. LAP finanšu iespējas ir mazāk atkarīgas no LAKRS prasībām, kas izteiktas bez pamatojuma, bet gan no valsts ekonomiskās situācijas, valsts stratēģijas transporta un pasažieru pārvadājumu jomās, no autoparka uzturēšanas un iegādes cenām, no degvielas cenu svārstībām, sezonalitātes, darbaspēka efektivitātes, publisko iepirkumu kritērijiem un daudziem citiem faktoriem.

Piešķirt visiem darbiniekiem minēto stundas likmi nav pareizi jo pasažieru pārvadājumi ir dažādi, turklāt uz katru loti ir savs iepirkums par citu iepirkuma summu un prasībām, kas jāizpilda. LAP nodarbina lielu skaitu šoferu, kuru atbildība, godaprāts, spējas, u.c. profesionālās kvalitātes ir atšķirīgas. Tieši šo iemeslu dēļ šoferiem tiek noteikta pamata atlīdzības stundu likme, pie kuras tiek pieskaitītas piemaksas par papildu darbu un darba rezultātiem. Ja šāda atalgojuma sistēma LAKRS nešķiet pareiza, loģiska un motivējoša, tad LAP aicina sniegt detalizētus un racionālus apsvērumus, kāpēc šāda atlīdzības aprēķināšanas kārtība ir prettiesiska vai nepamatota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

IUB vadītāja: Diemžēl pasūtītāji «izlaiž» uzņēmējus, ļaujot domāt, ka ar konkursa piedāvājumu var blefot

Dienas Bizness, 09.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par iepirkumu konkursu rezultātiem joprojām iesniedz daudz sūdzību, tomēr pamatoto sūdzību skaits rūk, uzsver Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Kādas ir būtiskākās nepilnības iepirkumu gaitā, ko patlaban visbiežāk konstatē Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB)?

Jāsāk ar to, ka Publisko iepirkumu likumā ir regulējumi, kuri atstāj pasūtītājam lielu izvērtēšanas lauku, respektīvi, bieži tiek spriests, vai pretendentam izvirzītās prasības ir samērīgas, jo likums nenosaka prasības pretendenta kvalifikācijai. Katram var būt atšķirīga izpratne, kas ir un kas nav samērīgi. Tāpēc par to vienmēr bijuši strīdi un arī tagad turpinās strīdi. Lai to novērstu, IUB sadarbojas ar nozaru profesionālajām organizācijām un mēģina sagatavot ieteikumus, norādot, ka, lūk, šajā konkrētajā nozarē tādas prasības būtu pieņemamas, bet atkal citas prasības noteikti nav pieņemamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, plašākas iespējas pasūtītāju un pretendentu sarunām, mazākas papīru kaudzes – topošais iepirkumu regulējums paredz jauninājumus, tomēr nav skaidrs, vai tie novērsīs problēmas publiskajos iepirkumos un darīs tos raitākus , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Likumprojekta izstrāde noslēgusies, DB saka Finanšu ministrijā, kur, iesaistot ieinteresētās puses, bija izveidota darba grupa. Tas gan nenozīmē, ka korekcijas nav iespējamas – vairāki jautājumi, par kuriem nav izdevies rast vienošanos, atstāti politiķu izlemšanai. Jauns regulējums top, pārņemot ES iepirkumu direktīvas prasības. Tās jāpārņem līdz nākamā gada 18. aprīlim. Ņemot vērā, ka likumprojekts vēl nav izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un plānots izdot arī Ministru kabineta noteikumus, kuru izstrāde nav sākusies, sagaidāms, ka ceļš uz jaunu regulējumu vēl būs diezgan garš. No otras puses – daļu no šobrīd likumā regulētiem jautājumiem pārceļot uz Ministru kabineta noteikumiem, turpmāk būs iespēja ātrāk koriģēt normatīvus, turklāt pats likums būs «tīrāks» un vieglāk uztverams. Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktore Inta Liepa atzīst, ka esošais iepirkumu likums ir grozīts tik bieži, ka tā pielietošana dzīvē ir sarežģīta un pilnveidošana tāpat būtu nepieciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izstrādā zaļo publisko iepirkumu instrukciju vietējo ražotāju atbalstam

Žanete Hāka, 09.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto MK instrukciju zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošanai valsts tiešās pārvaldes iestāžu veiktajiem pārtikas produktu piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem. Instrukcija izstrādāta, lai mazinātu Krievijas embargo pārtikas precēm ietekmi uz vietējiem ražotājiem, informē FM.

«Sagaidām, ka šī publisko iepirkumu instrukcija spēs praksē iedzīvināt zaļā publiskā iepirkuma principus, kā rezultātā pasūtītāji saņems kvalitatīvākas preces un pakalpojumus, tiks veicināta videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošana un preču ražošana, un mūsu vietējiem ražotājiem būs iespēja kļūt konkurētspējīgākiem,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 34. pantu dalībvalstis nevar tiešā veidā aicināt iegādāties tikai vietējo ražotāju preces. Tāpat Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta direktīva un Publisko iepirkumu likums nepieļauj iespēju iepirkumos pieprasīt konkrētu ražotāju, zīmolu un konkrētas valsts preces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Vai nodokļu nemaksātāji arī turpmāk varēs iegūt valsts pasūtījumus?

Kaspars Garkanis, SIA Arčers valdes loceklis, 17.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktais pētījums plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā izraisīja sašutuma vilni, kad 14. maijā tika paziņoti tā rezultāti - ēnu ekonomikas apjoms 2013. gadā bijis 23,8%, un strauji audzis tā īpatsvars tieši būvniecības nozarē. Personīgi mani pārsteidz kas cits – kāpēc, ņemot vērā visiem skaidros šāda iemesla rezultātus, tas turpina izraisīt pārsteigumu, nevis mudina uz stingru rīcību ar reālām izmaiņām?

Pētījuma dati tikai vēlreiz uzsver to, par ko uzņēmēji jau sen runā publiski, aicinot attiecīgās valsts institūcijas un lēmuma pieņēmējus rast risinājumus iemesliem, kas veicina šādu situāciju. Uzņēmēju neapmierinātība ar neparedzamo likumdošanu un nodokļu politiku, atbildīgo iestāžu nespēja uzklausīt un izmantot pamatotus ieteikumus un cīņa ar sekām, nevis iemesliem veicina ēnu ekonomikas pieaugumu, kas jau bija sācis samazināties.

Gribētu komentēt būtiskākos pētījuma rezultātus, kas liecina – 60,7% uzņēmēju ir neapmierināti ar likumdošanas kvalitāti, liela daļa arī ar nodokļu politiku, jaunie uzņēmēji darbību sāk ar domu nemaksāt nodokļus. Šiem rezultātiem vajadzētu būt kā modinātāja zvanam visiem lēmuma pieņēmējiem! Mana personīgā pieredze liecina, ka uzņēmēji grib maksāt nodokļus, bet tam ir nepieciešama labvēlīga vide – stabila nodokļu politika, kas ļauj uzņēmējdarbību plānot ilgtermiņā, nevis ik pusgadu pārskatīt izdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Top Ministru kabineta noteikumi par zaļo publisko iepirkumu, tie varētu stāties spēkā no nākamā gada

Vismaz tā cer Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas izstrādājusi noteikumu projekta sākotnējo versiju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Sagaidāms, ka tie definēs līgumcenas slieksni, no kura pasūtītājam būs jāpiemēro zaļā iepirkuma prasības, minimālās preču, pakalpojumu un būvdarbu grupas, uz kurām šīs prasības attieksies, iepirkumu vērtēšanas kritērijus, kā arī līgumu izpildes noteikumus un to piemērošanas kārtību, skaidro VARAM.

Tiek plānots, ka noteikumi tiks apstiprināti līdz rudenim, taču pirms tam Saeimai jāpieņem jaunais Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, kuros noteikts deleģējums izstrādāt speciālus zaļā iepirkuma noteikumus. Šobrīd gan, kā DB jau iepriekš vairākkārt ziņojis, pastāv nopietnas bažas, ka neizdosies iekļauties ES direktīvu noteiktajā termiņā, līdz kuram jāpieņem jaunie iepirkumus regulējošie likumi – līdz 18. aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperte: Jauns publisko iepirkumu regulējums – kādas izmaiņas tas paredz?

Līga Neilande, Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta Iepirkumu politikas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas nodaļas vadītājas vietniece, 07.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais iemesls, kāpēc šobrīd tiek izstrādāts jauns Publisko iepirkumu likums (PIL), ir jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK. Tā mums kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir jāpārņem savā tiesiskajā regulējumā. Provizoriskais jaunā PIL pieņemšanas laiks ir nākamā gada aprīlis. Uzreiz jāsaka, ka jau ar esošo regulējumu esam gājuši roku rokā ar jaunākajām ES Tiesas atziņām, kuras ir nostiprinātas ar Direktīvas 2014/24/ES normām. Tāpēc liela daļa jaunā PIL nosacījumu paredzēti tādi paši kā esošajā regulējumā, tie nav kardināli atšķirīgi. Tomēr gaidāmas arī vairākas nozīmīgas izmaiņas, kas nesīs izmaiņas iepirkuma procedūrās gan pasūtītājiem, gan piegādātājiem.

Viena no problēmām, ar kuru iepirkumos nākas saskarties pasūtītājiem, ir ierobežota iespēja sliktas reputācijas dēļ izslēgt piegādātāju no iepirkuma procedūras. Tomēr reputācija nav viennozīmīgi pārbaudāms kritērijs. Līdz ar to jaunais regulējums paredz to, ka pasūtītājs varēs izslēgt no iepirkuma procedūras pretendentu, ja kompetentās iestādes būs konstatējušas, ka šis uzņēmējs ir veicis nopietnus administratīvus pārkāpumus savā nozarē. Piemēram, veicis būtiskus darba tiesību, darba drošības, autortiesību vai citus pārkāpumus. Lai arī šis nosacījums nebūs obligāts visos gadījumos, pasūtītāja ziņā būs tas, vai šo kritēriju ietvert nolikumā vai nē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gaidāmas intensīvas debates par jauno iepirkumu likumu

Kārlis Vasulis, speciāli Dienas Bizness, 15.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas cer līdz gada beigām tikt galā ar jauno Publisko iepirkumu likumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Saeimā beidzot ir nonācis publisko iepirkumu jaunā regulējuma likumprojekts. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kas konceptuāli atbalstījusi likumprojektu, lūgs to iekļaut šodienas Saeimas plenārsēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu rosina noteikt divu nedēļu garumā. Gan deputāti, gan uzņēmēju organizācijas prognozē ļoti lielu skaitu priekšlikumu likumprojektam, kā arī joprojām nav vienošanās par daudziem konceptuāliem jautājumiem, kas liek šaubīties, vai likumu izdosies pieņemt iecerētajā laikā. Savukārt pašvaldības bažījas, ka jaunais regulējums varētu palielināt administratīvo slogu iepirkumu organizēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Grib iemauktus iepirkumos

Māris Ķirsons, 14.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem pagaidām valsts un pašvaldību publiskajos iepirkumos ierobežojumu nebūs, tālākā perspektīva neskaidra

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes lēmums, vērtējot piedāvātās izmaiņas Publisko iepirkumu likumā. Saeimas Latvijas Reģionu apvienība bija iesniegusi vairākus priekšlikums, kuri ierobežo iespējas mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem startēt valsts un pašvaldību publiskajos iepirkumos, tomēr atbildīgā komisija nolēma šos priekšlikumus neskatīt, jo uz sēdi nebija ieradies neviens no šīs frakcijas. Finanšu ministrijas pārstāve norādīja, ka jau drīzumā parlamentā nonāks jaunais Publisko iepirkumu likumprojekts, kurā tikšot skatīts arī MUN maksātāju startēšanas jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par Conexus Baltic Grid akciju iespējamo iegādi valsti konsultēs konsorcijs Rothschild vadībā

Zane Atlāce-Bistere, 26.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija ir parakstījusi līgumu ar konsultantu konsorciju viena no pasaules vadošajiem finanšu konsultantiem Rothschild vadībā par konsultāciju pakalpojumu sniegšanu lēmuma pieņemšanai un iespējamā darījuma organizēšanai par dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid akciju iespējamo iegādi valsts īpašumā, informē ministrijā.

Konsorcijā ietilpst arī Porta Finance, Deloitte Czech un advokātu birojs TGS Baltic. Konsultantu piesaistes mērķis ir atbilstoši starptautiski atzītai praksei sagatavot kvalitatīvu un pilnvērtīgu informāciju, kas ir nepieciešama Latvijas valsts interesēm atbilstošākā lēmuma pieņemšanai par iespējamās AS Conexus Baltic Grid akciju iegādes valsts īpašumā lietderību.

Lēmums par iespējamo dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid akciju iegādi Latvijas valstij ir jāpieņem, ņemot vērā to, ka valstij ir dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora akciju pirmpirkuma tiesības, kā arī ņemot vērā Enerģētikas likuma 111. panta 2. daļas prasības, atbilstoši kurām, lai nodrošinātu pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora neatkarību, savas AS Conexus Baltic Grid akcijas ir jāpārdod tiem akcionāriem, kuri ir saistīti ar dabasgāzes ražošanas un tirdzniecības darbībām un elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības darbībām, vai ietilpst vertikāli integrēta dabasgāzes apgādes komersanta vai vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta sastāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru