Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu intervijā laikrakstam Diena stāstījusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Šobrīd valdībā apspriešanas procesā ir Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kuru izskatīšanu gan valdība pagājušajā nedēļā nolēma atlikt, uzdodot Finanšu ministrijai (FM) dokumentā precizēt jautājumus par pašvaldību tiesībām azartspēļu licences izsniegšanas procesā. Vienlaikus šo jautājumu skata arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā. Tas tā nedaudz savdabīgi – parasti Saeimā dokumentus iesniedz, kad valdība tos akceptējusi virzīšanai uz parlamentu.

Protams, šobrīd pamatnostādnes pamatā tiek skatītas valdībā, jo tas ir Ministru kabineta (MK) līmeņa dokuments. Bet Saeimā to skata tikai tāpēc, ka šī apakškomisija lūdza FM ar šo dokumentu iepazīstināt parlamentāriešus, to mēs arī darījām un līdz ar to arī varējām uzzināt, kādi ir Saeimas deputātu viedokļi par šo dokumentu, un sniegt savus skaidrojumus par kādām niansēm. Taču vienlaikus mums bija iespēja dzirdēt, kādi ir, piemēram, iespējamie riski, ja pamatnostādnes pieņemtu pašreizējā versijā (tostarp ar paredzamajiem labojumiem saistībā ar MK doto uzdevumu ministrijai vienoties ar pašvaldībām). Proti, kāda varētu būt diskusija par MK izstrādātu likumprojektu, kas balstītos uz šīm pamatnostādnēm, Saeimā – no komentāriem apakškomisijas sēdē mums jau bija iespēja sajust deputātu viedokļus par šo jautājumu.

Svinīgā pasākumā 20.oktobrī nosvinēti SIA "Latvijas Nacionālā sporta centra" (LNSC) jaunās sporta ēkas - Komandu sporta spēļu halles - kapsulas iemūrēšanas svētki.

Jaunās Komandu sporta spēļu halles atrašanās vietā - Kr. Barona ielā 99C, Rīgā, - tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunā halle nodrošinās mūsdienīgu un kvalitatīvu infrastruktūru ar tehniskiem un funkcionāliem risinājumiem komandu sporta spēļu treniņiem un sacensībām nacionālā un starptautiskā mērogā.

Jau vēstīts, ka būvfirma "Arčers" gada sākumā noslēdza gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Latvijas Nacionālo sporta centru" par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Mūsdienās, līdz ar straujo digitālo iespēju attīstību, online kazino dominē azartspēļu tirgū, Latvijas labākos kazino var aplūkot kazinotops.lv mājas lapā. Taču populāri tūristu galamērķi joprojām ir zemes kazino, kuri piedāvā visplašāko izklaides klāstu, kas ieintresēs ne tikai kaislīgus azartspēļu cienītājus. Daļa no tiem izceļas ar iespaidīgu platību un greznību.

WinStar World Casino

ASV štata Oklahomas pilsētā Takervilā esošais WinStar World Casino uzskatāms par pasaulē lielāko kazino, kopējai azartspēļu platībai sasniedzot pat 55 tūkstošus kvadrātmetru. Kazino darbojas jau kopš 2004.gada, taču par pasaulē lielāko to padarīja iespaidīga paplašināšanās 2013.gadā.

Kazino īpašnieki un uzturētāji ir Chickasaw Nation, kas ir federāli atzīta Amerikas pamatiedzīvotāju cilts, kuras īpašumā ir vēl vairāki citi kazino un tās kopējā ekonomiskā ietekme, ieskaitot pārējos biznesus, kopā sasniedz vairākus miljardus ASV dolāru.

Kopumā WinStar World Casino nodrošina aptuveni 8500 spēļu automātu, 100 galda spēļu galdus, ārpus trases zirgu sacīkšu likmju veikšanas, kā arī iespaidīgas bingo zāles darbību. Paralēli kazino seko arī tendencēm un piedāvā arī online kazino internetā.

Rīgas domes noteikumi, kas aizliedz ierīkot spēļu zāles Rīgas vēsturiskajā centrā, ir antikonstitucionāli un tiem nav leģitīma mērķa. Patieso mērķi jau sargā Azartspēļu un izložu likums. Likumu ievērojot, sabiedrības intereses jau tiek aizsargātas, bet galvaspilsētas vēsturisko centru iespējams saglabāt citādā veidā, neaizliedzot šo komercdarbības veidu, kurš ir legāls

Ar šādiem galvenajiem argumentiem pie Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama šā gada maijā vērsās SIA Alfor. Uzņēmums ir viens no komersantiem, kura spēļu zāles ir iekārtotas Rīgas vēsturiskajā centrā. Administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi Alfor lūgumu un iesniegusi Satversmes tiesai pieteikumu pārskatīt Rīgas domes saistošos noteikumus, kuru dēļ jāslēdz 42 spēļu zāles galvaspilsētas vēsturiskajā centrā. Nupat, 2018. gada 9. augustā, tapis zināms, ka Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu un vērtēs Rīgas domes noteikumu atbilstību Satversmei.

«Aizliegto zonu princips nav atļauts, un katras spēļu zāles gadījumā likums uzliek pienākumu Rīgas domei pieņemt individuālu lēmumu,» norāda SIA Alfor pārstāve, advokātu biroja Kronbergs Čukste Derling partnere, zvērināta advokāte Vineta Čukste-Jurjeva. Satversmes tiesas lēmumu gaidot, jau daļā tiesas procesu tiesneši nolēmuši tiesvedības apturēt, līdz lēmums tiks pieņemts. Pozitīva Satversmes tiesas lēmuma gadījumā azartspēļu nozarei ir cerība, ka spēļu zāles galvaspilsētas centrā nevajadzēs aizvērt un bizness netiks sagrauts vai iedzīts nelegālajā zonā.

Olympic Casino Latvia (OCL) ir vēris durvis kazino telpām pieczvaigžņu viesnīcā Grand Hotel Kempinski Riga, kā arī spēļu zālei un sporta bāram viesnīcā Radisson Blu Daugava.

Līdz ar jūlijā atvērtajām izklaides vietām, OCL izklaides pakalpojumus sniedz jau trīs Rīgas viesnīcās.

Jūnijā OCL ziņoja par Shangri La tīklā esošā SL Casino Riga (SIA Storm Latvia) aktīvu iegādi viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga telpās. Tas uzskatāms par vienu no vērienīgākajiem pēdējo gadu darījumiem Latvijas azartspēļu un izklaides industrijā. Kazino telpās būs atrodami 10 spēļu galdi, kā arī 24 spēļu automāti.

“Šā gada pavasarī OCL izdevās noslēgt darījumu ar SIA Storm Latvia, pārņemot uzņēmuma aktīvus, kas, pateicoties nelielajam nolietojumam, joprojām ir teicamā stāvoklī. Grand Hotel Kempinski Riga viesnīcā esošais kazino ir daļa no mūsu ilgtermiņa stratēģijas, kurā starp daudziem uzsvariem izceļas divi, proti, skaidrot un iepazīstināt sabiedrību ar kazino kultūru, koriģējot gadu gaitā nostiprinājušos aizspriedumus, kā arī pakāpeniski sagatavoties regulējuma izmaiņām, kas pēc pusotra gada ierobežos spēļu zāļu un kazino darbību Rīgas vēsturiskajā centrā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Ir paveikts liels darbs, pielāgojot telpas, infrastruktūru un procedūras atbilstoši šā brīža epidemioloģiskās drošības prasībām un OCL standartiem, lai rīdzinieki un pilsētas viesi varētu droši izbaudīt pasaules līmeņa kazino izklaidi tepat pie mums Rīgā,” par jauno OCL kazino un iecerēm skaidro kompānijas valdes priekšsēdētājs Gints Pakārklis.

Rīgā plāno slēgt 139 azartspēļu zāles visā pilsētas teritorijā, - to paredz šodien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas atbalstītie vairāki domes lēmumprojekti.

Visvairāk atļauju - 41 - plānots anulēt uzņēmumam "Alfor", kam seko "Olympic Casino Latvia" ar 36 atļaujām, "Joker LTD" ar 23 atļaujām un "Admirāļu klubs" ar 20 atļaujām. Kopā plānots anulēt astoņiem uzņēmumiem izsniegtās 139 atļaujas azartspēļu vietām, informē Rīgas dome.

Lai slēgtu spēļu zāles pārējā pilsētas teritorijā, Rīgas pašvaldība šādu iespēju paredzēja 2021.gadā pieņemtajā jaunajā teritorijas plānojumā. Plānojuma spēkā stāšanos uz laiku apturēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tādējādi kavējot azartspēļu vietu slēgšanu. Taču šis ministrijas lēmums vēlāk tika atcelts un tagad Rīgas pašvaldībā tiek lemts par atļauju anulēšanu azartspēļu vietām arī ārpus pilsētas centra.

Būvniecības vajadzībām ņemot kredītu bankā, 1923. gadā Rīgā durvis vēra pirmklasīgs un grezns kinoteātris «Splendid Palace». 990 strādnieki to uzbūvēja desmit mēnešos.

Aizvadītā gada nogalē kinoteātris nosvinēja savu 95. dzimšanas dienu, tādēļ piedāvājam atskatu uz tā vēsturi.

1881. gadā Pēterburgas nomalē, nabadzīga kurpnieka ģimenē piedzima dēls Vasīlijs Jemeļjanovs. Pēc tēva nāves četrpadsmit gadu vecumā Vasīlijs sāka pelnīt iztiku savam brālim un trim māsām. Pateicoties apķērībai, darba spējām un uzņēmībai, trīsdesmit gadu vecumā viņam izdevās izbūvēt nelielu kinoteātri. Vēlāk viņš atvērta arī opereti un plānoja pārcelties uz pilsētas centru. Vasīlija Jemeļjanova plānus sagrāva boļševiku revolūcija. Juku laikos viņš iepazinās ar savu nākamo sievu - igauņu izcelsmes meiteni Mariju. Ilūzijas bija zaudētas, un viņi pameta Krieviju, dodoties uz Igauniju, kur viņiem piedzima meita Tatjana. Ap 1920. gadu, kad meitai bija astoņi mēneši, viņi pārcēlās uz Rīgu un kļuva par Latvijas pavalstniekiem.

Ādažu novada dome nolēmusi aizliegt organizēt azartspēles novada teritorijā.

Marta sākumā dome pieņēma saistošos noteikumus, kas nosaka azartspēļu organizēšanas kārtību Ādažu novada administratīvajā teritorijā.

Saistošie noteikumi paredz, ka Ādažu novada administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles.

Minētais aizliegums neattiecas uz gadījumiem, kad līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim tika izsniegta azartspēļu organizēšanas vietas licence vai citos normatīvajos tiesību aktos ir atļauts organizēt azartspēles.

Kā norādīts paskaidrojuma rakstā, kas pievienots saistošajiem noteikumiem, būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu.

Salīdzinot azartspēļu organizatora tiesības veikt komercdarbību un gūt no tās labumu, no vienas puses, un indivīda tiesības uz dzīvi labvēlīgā vidē un interesi tikt aizsargātam no azartspēļu nelabvēlīgās ietekmes, no otras puses, pašvaldība konstatējusi, ka ar leģitīmo mērķi aizsargātās tiesības un intereses attieksies uz daudz plašāku personu loku un labumu no šā ierobežojuma iegūs visa sabiedrība.

Tiešsaistes kazino ir lieliska vieta, kur kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku, baudot savas iemīļotākās kazino spēles vai derības totalizatoros. Lai gan daudziem spēlētājiem online kazino saistās tikai ar pozitīvām emocijām un lielisku izklaidi, kā arī iespējām ar nelielu devu veiksmes savā īpašumā iegūt lielo laimestu, tomēr ir arī neliela daļa gan tiešsaistes, gan fizisko kazino klientu, kuriem šī patīkamā pieredze nereti pārvēršas nevisai patīkamā pieredzē, jo diemžēl izveidojas atkarība. Personas, kurām ir šāda veida problēmas, strauji var iztērēt savus uzkrājumus, kā arī šādu nedienu rezultātā var rasties nesaprašanās ar ģimenes locekļiem un draugiem. Labā ziņa ir tāda, ka sevi no tā ir iespējams pasargāt.

Tā ka mūsdienās kazino ir pieejams katram, tad tas nozīmē arī to, ka daudz vairāk cilvēku, kuriem ir tendence uz atkarību, tiek sniegta piekļuve dažādu formu kazino. Ja arī jūs sajūtat, ka izklaide tiešsaistes vai fiziskajā kazino vairs nav tikai patīkama brīvā laika pavadīšana, bet tā jau pārvēršas nopietnā problēmā, kas draud nest zināmas nedienas gan jums, gan jūsu tuviniekiem, tad jebkurā gadījumā aicinām rīkoties nekavējoties.

Latvijas Republikā visiem spēlētājiem ir pieejams pašatteikšanās reģistrs. Šajā datubāzē ir iespējams iekļaut jebkuru, kurš vēlas uz noteiktu laika periodu atturēties no piedalīšanās jebkurās kazino aktivitātēs. Nav svarīgi, vai jūs vēlaties norobežoties no tiešsaistes vai fiziskā kazino – ir iespējams šo pašatteikšanos attiecināt uz visiem kazino. Vietnē Kazino Latvija ir iespējams iepazīties ar populārākajiem Latvijā strādājošajiem kazino, un pēc tam varēsiet izvērtēt, kuri potenciāli spētu apdraudēt tieši jūsu labklājību.

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja ir akceptējusi SIA «Kalnciema iela» sagatavoto Āgenskalna tirgus teritorijas atjaunošanas projektu, kas paredz tirgū ierīkot arī lasītavu un konferenču zāli.

SIA «Kalnciema iela» pārstāvis Kārlis Dambergs sēdes sākumā pateicās pašvaldībai un visām iesaistītajām institūcijām par darbu, kas jau līdz šim ieguldīts tirgus sakārtošanā. «Kalnciema kvartāla teritorijas sakārtošana mums prasīja 18 gadus un pieļauju, ka ar Āgenskalnu varētu būt līdzīgi, jo līdzās ir spēļu zāles, lombardi, tādēļ palīdzība mums noderēs. Taču man ir pārliecība, ka ar savu uzdevumu mēs tiksim galā un Āgenskalna tirgus būs ne tikai lieliska vieta rīdziniekiem, bet ar to mēs spēsim nest Rīgas vārdu arī ārpus pilsētas robežām,» sacīja Dambergs.

Tirgus atjaunošanas projekta vadītājs Roberts Valdmanis klātesošajiem pastāstīja, ka izstrādātais plāns paredz novērst esošās Āgenskalna tirgus ēkas administratīvās daļas avārijas stāvokli, izstrādāt risinājumus šīs zonas visu stāvu un pagraba pārsegumu rekonstrukcijai, un, ja nepieciešams - nomaiņai, kā arī projekta dokumentāciju sagatavot tā, lai šos darbus varētu veikt un nodot ekspluatācijā neatkarīgi no kopējā apjoma.

Japānas valdība piektdien apstiprinājusi pretrunīgi vērtēto plānu izveidot valstī pirmo legālo kazino.

Apstiprinātais plāns paredz Osakā atvērt kazino ar mērķi pievilināt tūristus.

Japānas rietumos esošās Osakas un Nagasaki pašvaldības ilgstoši ir centušās saņemt atļauju veidot "kūrorta kompleksus", kas apvienotu kazino, konferenču centrus, viesnīcas, restorānus un citas izklaides vietas.

Osakas plāns, kas paredz kazino atklāt līdz 2029.gadam, valdībā tika apstiprināts pēc rūpīga izvērtējuma, žurnālistiem pavēstīja Japānas zemes un satiksmes ministrs Tecuo Saito.

Japāna ilgstoši bija vienīgā attīstītā ekonomika, kurā kazino bija aizliegti, tomēr 2016.gadā pieņemtais likums pavēra ceļu uz nozares legalizēšanu.

Savukārt 2018.gadā Japānas parlaments pieņēma likumu, kas dod iespēju kūrorta kompleksu būvniecībai, saņemot īpašu valdības atļauju. Cita starpā likums nosaka, ka Japānas pilsoņiem diennakts ieejas biļete kompleksā maksās 6000 jenu (41 eiro) un ka japāņi tos var apmeklēt tikai noteiktu reižu skaitu. Viņiem ir arī tiesības lūgt ģimenes locekļa neielaišanu kazino.

Jūnija vidū būvuzņēmējs «UPB» plānojis uzsākt tenisa halles būvniecību Liepājā, Liedaga ielā 5. Papildu slēgtajai tenisa hallei tiks izbūvēti āra tenisa un pludmales tenisa laukumi, kā arī sporta spēļu laukums, informē Liepājas pilsētas pašvaldība.

Projekts paredz tenisa halles ar pieciem slēgtiem tenisa kortiem būvniecību, kā arī apkārtējās teritorijas labiekārtošanu un autostāvvietu izbūvi. Papildu tenisa hallei tiks izbūvēts arī administratīvais korpuss, kur pirmajā stāvā paredzētas sportistu un treneru ģērbtuves, treniņu un sporta inventāra telpas. Ēkas otrajā stāvā plānota trenažieru zāle, komandu ģērbtuves un halles administrācijas telpas.

Tāpat projekts paredz universāla āra sporta spēļu laukuma un ielu vingrošanas rīku laukuma izbūvi, āra tenisa laukumu, iesildīšanās sienas un laukuma izbūvi, kā arī āra pludmales tenisa laukumu izbūvi un teritorijas labiekārtošanu.

Noslēgtajā līgumā starp pašvaldību un būvnieku noteikts, ka projekts jāīsteno līdz 2019. gada rudenim.

Jaunais iepirkšanās un izklaides centrs «Akropole» durvis apmeklētājiem vērs 4. aprīlī. Teju 170 nomnieku vidū būs gan modes un dzīvesstila preču veikali, gan dažādu pakalpojumu sniedzēji, restorāni un kafejnīcas. Tirdzniecības centrā atradīsies «Maxima XXX» veikals. Būs pieejama stāvvieta 2300 automašīnām.

Kā norāda «Akropole Rīga» vadītājs un «Akropolis Group» valdes loceklis Kaspars Beitiņš, jaunākās tendences arhitektūrā un interjerā apvienotas ar bijušās Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikas vēsturisko mantojumu.

«Akropolē» tiks atvērts Baltijā pirmais multizīmolu veikals «Van Graaf», Latvijā pirmais modes preču veikals «Oysho», apavu veikals «Deichmann», kā arī pirmais sporta preču veikals «USC». Tirdzniecības centrā būs plašākie zīmolu «Zara» un «Reserved» veikali Latvijā, kā arī pirmais zīmola «River Island» veikals, kas piedāvās kolekciju arī vīriešiem.

Tirdzniecības centrā būs apmēram 30 restorāni un kafejnīcas, piemēram, Latvijā pirmie restorānu ķēdes «Grill London» un «Paslēptās receptes» restorāni.

Rīgā, Teikas rajonā atklāta SEB Global Services biznesa pakalpojumu centra Rīgā jaunā biroja ēka GUSTAVS, kurā zem viena jumta strādā aptuveni 1200 uzņēmuma darbinieku.

Jaunais biznesa centrs ir pirmā ēka "Gustava biznesa centrs" projektā, kuru kopumā veidos trīs ilgtspējīgas ēkas.

Jaunā biroja plašās un daudzfunkcionālās iespējas radītas ar uzsvaru uz darbinieku labbūtību. GUSTAVS ir aktivitātēs bāzēts birojs ar atvērtu plānojumu un daudzveidīgām darba vidēm. Tas nozīmē, ka darbinieki nav piesaistīti kādai konkrētai vietai, bet var izvēlēties veicamajam uzdevumam piemērotāko vidi. Piemēram, ja veicams darbs, kas prasa koncentrēšanos, pieejama klusā zona. Savukārt tikšanos ar kolēģiem visērtāk rīkot sadarbības zonā.

Jaunajā ēkā nav iekārtoti atsevišķi kabineti vadītājiem – tie ikdienā strādā kopā ar savām komandām.

Mūsdienu dinamiskajā dzīves ritmā jebkuram cilvēkam ārkārtīgi svarīgs ir lietderīgi pavadīts laiks, jo katram tas ir ierobežots. Un tas ir īpaši būtiski uzņēmējdarbībā. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir globāls, lokālas nozīmes vai pavisam neliels, katram no tiem ir savi biznesa jeb darījumu partneri. Kas tad ir vislabākais veids, kā tikties ar biznesa partneriem, lai kopīgi varētu nākt pie kopsaucējiem, noslēgt līgumus, apmainīties ar viedokļiem un apspriest problēmas? It īpaši tagadējā realitātē, kad no visām pusēm uzglūn visādi nezināmi vīrusi, un darba vide dažkārt pilnībā pāriet tiešsaistes režīmā.

Tikšanās pasākumi ar biznesa partneriem var būt visdažādākie. Un tie var tikt organizēti ļoti līdzīgā veidā, kā tiek organizēti tā saucamie komandas(-u) saliedēšanas pasākumi.

Kas ir tikšanās pasākumu ar biznesa partneriem klasika? Sapulces. Protams, uzreiz nāk prātā nogurdinoša sēdēšana kaut kādā slēgtā, pieelpotā telpā, kurā atrodas daudz cilvēku. Pārsvarā šādos pasākumos ir jāievēro lietišķs apģērba kods, visi sēž pie liela galda vai vairākiem galdiem un ar gana nopietnām sejām.

Bet vai tad viss patiešām notiek tik stereotipiski? Modernos uzņēmumos sapulces vai tikšanās pasākumi notiek daudz neformālāk. Piemēram, tām pašām sapulcēm nav jābūt kā kaut kādam nogurdinošam lāstam. Šos tikšanās pasākumus var noorganizēt visiem patīkamā, neformālā veidā. Piemēram, plašās, gaišās telpās ar logiem visas sienas garumā. Vēl labāk, ja pa logiem ārā redzamās ainas nenovērš uzmanību, ir laba trokšņa izolācija, gaisa kondicionieris un citi sīkumi. Pie tam kāpēc obligāti jābūt lielajiem, garajiem vai apaļajiem galdiem? Labs risinājums ir stāvgaldi. Cilvēki var brīvi pārvietoties starp tiem, tādējādi telpā tiekoties ar visiem pārējiem pasākuma dalībniekiem. Nav jāsēž pie galda un jāmiegojas. Pat, ja uz ekrāna ir sākotnēji paredzēta kāda neilga prezentācija, lai iesāktu dialogu un viedokļu apmaiņu. Pasākuma organizētājam gan obligāti vajadzētu nodrošināt viesiem kādus atspirdzinājumus: kafiju, tēju, limonādes, ūdeni un kādas nelielas uzkodas.

Ieva un Andris Tarandas ēdiena gatavošanas mīlestību pārnesuši no savas mājas virtuves uz omulīgu vegānisko kafejnīcu Zaļais gurķis.

Ģimenes izlolotā kafejnīca durvis vērusi vien pirms pieciem mēnešiem, un par spīti faktam, ka tā atrodas nevis dzīvīgā pilsētas centra ielā, bet ostas tuvumā, uzņēmēji par klientu trūkumu nesūdzas. Kafejnīcas vajadzībām tiek nomātas komercplatības dzīvojamās mājas pirmajā stāvā; sēžot tajā, pa logu var vērot, kā ripo preču vilciena vagoni. Ik dienas kafejnīcā rosās tās saimnieki Ieva un Andris, palīgos reizēm nāk lielākie no viņu bērniem. «Mums ir liela ģimene – pieci bērni. Tas nozīmē, ka ik dienas dzīvojam kopā ar pieciem dažādiem cilvēkiem un katrs no viņiem atšķiras, arī viņu izvēles attiecībā pret ēdienu ir dažādas. Gadā mēs svinam septiņas dzimšanas un septiņas vārda dienas, kad organizējam mājas ballītes, uz kurām ierodas daudz draugu un radu. Viņu pamudināti, mēs nolēmām, ka varam pamēģināt savu prieku pret ēdiena gatavošanu nodot ne tikai viņiem, bet arī citiem cilvēkiem, kuri viesojas mūsu kafejnīcā,» stāsta Andris.

Ugunsgrēks, kas šovasar kādā jūnija naktī izcēlās divstāvu ēkā Bolderājā, zagļiem mēģinot sagriezt un nozagt bankomātu, apturējis arī uzņēmuma Boldžas kafija darbību, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma īpašnieks, fitnesa treneris Mārtiņš Rozenbergs.

Dažādu formalitāšu un telpu pārbūves nepieciešamības dēļ kafijas veikaliņš tik drīz vēl darbu neatsāks, taču uzņēmēja plānos ir oktobra sākumā atvērt kafijas bodīti arī Mārupē.

Ideja radīt kafijas bodīti Bolderājā radās, pateicoties atpazīstamajam Bolderājas kebabam, kas atrodas netālu no «Boldžas kafijas». M.Rozenbergs stāsta, ka iepriekš Bolderājā nebija vietas, kur iedzert kafiju, tāpēc pērn novembrī durvis vēra «Boldžas kafija». Sākotnēji šis bizness tika uzsākts kopā ar draugu, kurš pēc neilga laiku šo nodarbi pameta. «Ziemā bija smags periods, jo «tūristu» skaits ir ievērojami atšķirīgs nekā vasarā. No savas kabatas katru mēnesi investēju aptuveni 400 eiro. Manuprāt, Bolderājā iedzīvotāji cenšas dzīvot taupīgāk, to arī novēroju, tirgojot kafiju. Bieži ienāca klienti, apskatīja cenas un tik pat ātri izgāja - dzert kafiju ārpus mājām esot izšķērdība, jo par trīs eiro veikalā var nopirkt veselu kilogramu. Pienāca siltais laiks un notika brīnums, mums pat nācās pieņemt vēl vienu darbinieku – viens spieda sulas, otrs taisīja kafijas. Siltajā laikā cilvēki brauc uz Bolderāju – jūru, kebabu, cietoksni. Šī ir eksotiska vieta, bet ikdienā kontingents ir tāds, kāds ir. Šeit tiek būvētas vairākas sociālās mājas, noziedzības līmenis ir diezgan augsts, šī nebija pirmā reize kad centās aplaupīt bankomātu,» stāsta M.Rozenbergs.

Liepājā tuvāko gadu laikā plānots realizēt vērienīgu projektu - uzcelt slēgto futbola halli Zvejnieku alejā 2/4, kas būtu vienīgā šāda veida halle Latvijā.

Valdība ir lēmusi arī piešķirt 800 tūkst. eiro valsts līdzfinansējumu slēgtās futbola halles būvniecībai, kas tiktu izmantota bērnu un jauniešu sporta aktivitātēm, profesionālo futbola komandu treniņiem un spēļu norisei, tajā skaitā, starptautiska mēroga sporta sacensībām.

Slēgtās futbola halles aptuvenais apjoms plānots 12,5 tūkst. kvadrātmetru. Hallē paredzēts futbola laukums, tribīnes, balkoni, biroja un palīgtelpas, ģērbtuves, trenažieru zāle, tehniskās, noliktavu un citas telpas, kas nepieciešamas slēgtās futbola halles ekspluatēšanai. Projekta kopējās izmaksas plānotas 8,5 milj. eiro apmērā, tai skaitā jau minētie 800 tūkst. eiro. Nākamgad 1,7 milj. eiro plānots piesaistīt kā valsts budžeta finansējumu un pašvaldības finansējumu, bet 2020. gadā sešus miljonus eiro plānots piesaistīt kā valsts budžeta finansējumu, pašvaldības finansējumu un Latvijas Futbola federācijas (LFF) finansējumu.

Pēc septiņpadsmit friziera profesijā nostrādātiem gadiem Jānis Raubens piepilda sapni un atver pats savu frizētavu

Tā ir pavisam neliela un atrodas blakus transformatora apakšstacijai, taču ir gaumīgi iekārtota un mājīga. Turklāt frizētava ir pašā pilsētas centrā – Elizabetes ielā Rīgā, blakus Kronvalda parkam.

Meklēšana ilgusi vairāk nekā sešus mēnešus, līdz acis piesaistījis AS Latvenergo sludinājums par telpu izsoli Elizabetes ielā, iepretim viesnīcai Monika. Sacenšoties ar vēl pieciem pretendentiem, J. Raubens ieguvis savā īpašumā ēku Kronvalda parkā blakus transformatora apakšstacijai. Iepriekš tajā bija spēļu zāle.

To ēku, kuru iegādājies izsolē, J. Raubens ir nojaucis, tās vietā uzbūvējis jaunu. Sākotnēji viņš savu frizētavu bija iecerējis kā stikla konstrukciju būvi, taču, aptaujājot klientus, sapratis, ka ne visi vēlas, lai frizieris darbojas ap viņu matiem tā, lai to redz visi garāmgājēji. Tāpēc jaunbūvē tikai viena siena ir no stikla. «Pats esmu sajūsmā, ka darba procesā mani kāds vēro, tad darbs veicas raitāk. Tāpēc iegādājos kaķi, kuru šad un tad ņemu līdzi uz frizētavu, lai viņš uz mani skatītos, kamēr strādāju,» atklāj J. Raubens. Devona rekss šķirnes kaķi viņš nosaucis tāpat kā frizētavu – par Parku. Frizētavas būvniecība ilgusi četrus mēnešus, bet visi nepieciešamie saskaņošanas darbi – sešus gadus. Visilgāko laiku aizņēmusi dažādu dokumentu kārtošana un parakstu vākšana valsts iestādēs. Ēkai pievilktas visas nepieciešamās inženierkomunikācijas. J. Raubenam vajadzēja ierīkot arī savu sūkņu staciju. Aukstā laikā ēku silda t.s. siltās grīdas. Frizētavā viņš ir ieguldījis vairākus desmitus tūkstošus eiro. Investīcijas tiek plānots atpelnīt divu līdz trīs gadu laikā. Lai arī frizētavā ir četri frizieru krēsli, šobrīd J. Raubens strādā viens pats. Viņa draudzene Vita arī mācās par frizieri un pēc skolas beigšanas plāno pievienoties. Apkārt frizētavai ir daudz biroju, valsts iestāžu, viesnīcu, augstskolu, turklāt tuvumā nav daudz līdzīgu pakalpojumu sniedzēju, tāpēc J. Raubens atzīst, ka šī ir ļoti laba vieta biznesam.

Siguldas novada attīstību veicina tūrisma un medicīnas pakalpojumu eksportspēja, savulaik izveidotā sporta infrastruktūra ļauj sapņot par ziemas olimpiādes rīkošanu, ceturtdien,21.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ģeogrāfiskais izvietojums un attīstīta infrastruktūra Siguldas novadam ļauj būt pievilcīgai vietai uzņēmējdarbībai. Ilgi gaidītā šosejas rekonstrukcija, kas varētu sākties šogad posmā no Garkalnes līdz Inčukalnam, kas pazīstams kā izdangātais Sēnītes posms, varētu veicināt viesmīlības biznesa attīstību.

Siguldas novadā ir attīstījušās dažādas nozares, lielākais apgrozījums un nodarbināto skaits ir apstrādes rūpniecības, tūrisma, pakalpojumu, lauksaimniecības un tirdzniecības uzņēmumiem. Apstrādes rūpniecībā ir nodarbināti vairāk nekā 1200 cilvēki, no tiem gandrīz 70% ir novada iedzīvotāji. Novada attīstību veicina tūrisma un medicīnas pakalpojumu eksportspēja. Pašvaldība un uzņēmēji cenšas veicināt Siguldas tūrisma piedāvājuma atpazīstamības veidošanu starptautiskā līmenī, piedaloties Eiropas nozīmīgākajās tūrisma izstādēs un kontaktbiržās, attīstot Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteri un zīmolu Enter Gauja, arī iesaistoties Eiropas gastronomijas reģiona programmā. Bezdarba līmenis Siguldas novadā ir sasniedzis zemāko slieksni pēdējos piecos gados, tas ir tikai 3,7%. Pašvaldība ir realizējusi vairākus nozīmīgus investīciju projektus. Pēdējos desmit gados no ES struktūrfondiem ir piesaistīti vairāk nekā 20 miljoni eiro: šajā plānošanas periodā – aptuveni 12 miljoni eiro, bet iepriekšējā periodā – aptuveni 8 miljoni eiro. Ieguldījumi ir veikti izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībā, arī šobrīd lielākās investīcijas ir izglītības iestāžu tīkla attīstībā, tostarp ir plānota Siguldas pilsētas vidusskolas un Mores pamatskolas ēkas pārbūve. 2017.gadā pašvaldība ielu un ceļu remontdarbos investēja 5,1 miljonu eiro. Ekspluatācijā tika nodots Siguldas Sporta centrs, kurā trenējas dažādu valstu izlašu sportisti. Pērn sākta Siguldas vēsturiskā pils kompleksa rekonstrukcija, kas izmaksās teju četru miljonus eiro. Dārza labiekārtošana jau ir pabeigta, un šovasar pils teritorijā darbu sāks novada radošie uzņēmēji, izveidojot 50 jaunas darba vietas. Tāpat šovasar ir sākti Jaunās pils rekonstrukcijas darbi. Pēc projekta beigām tajā būs skatāma ekspozīcija par Siguldas vēsturi, ēkā būs pieejamas telpas kultūras pasākumiem, Svētku zālē notiks laulību ceremonijas.

Rīgas pilsētas būvvalde 6. martā ekspluatācijā pieņēmusi jaunā iepirkšanās un izklaides centra «Akropole» ēku Rīgā, Maskavas ielā.

Jaunā iepirkšanās centra ēkas platība ir 98 000 kvadrātmetru, bet teritorijas kopējā platība – teju 16 hektāri. «Akropole Rīga» vadītājs un «Akropolis Group» valdes loceklis Kaspars Beitiņš norāda, ka kopējās investīcijas projekta realizācijā, ieskaitot transporta infrastruktūras izveidi un apkārtnes uzlabošanu, sasniedz nepilnus 180 miljonus eiro.

Daudzfunkcionālā iepirkšanās centra «Akropole» būvniecības darbi tika uzsākti 2017. gada maijā. Objekta pasūtītājs ir SIA «M257», būvdarbus veica SIA «Merks», autoruzraudzību – «Sarma & Norde Arhitekti», bet būvuzraudzību – «Būvuzraugi.lv».

Ēkas dizains atspoguļo modernā un vēsturiskā apvienojumu, jo iepirkšanās un izklaides centra teritorijā kādreiz atradās bijusī Kuzņecova porcelāna fabrika. Jaunajā iepirkšanās un izklaides centrā atradīsies arī «Apollo» kinoteātris ar deviņām skatītāju zālēm (tostarp pirmo IMAX kinozāli Latvijā), liela vissezonas slidotava, sporta zāle, «O’Learys» izklaides zona ar boulingu, biljardu un dažāda veida sporta spēļu simulatoriem, kā arī plašs restorānu un kafejnīcu klāsts vienuviet daudzveidīgu maltīšu baudīšanai.

Jāņa Daliņa stadiona pārbūves un vieglatlētikas manēžas būvniecības darbi Valmierā tuvojas noslēgumam. Objektu plānots nodot ekspluatācijā vasarā.

Ministru kabinetā sēdē 1.jūnijā tika lemts par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 27 miljonu eiro apmērā 21 augstas gatavības projekta īstenošanai valstī. Valdība lēma no minētās summas 2,673 miljonus eiro piešķirt arī Jāņa Daliņa stadiona un vieglatlētikas manēžas pārbūves projektam.

Projektu būtiskākie kritēriji bija to augstā gatavība un īstenošanas uzsākšana vai pabeigšana 2021.gadā. Tāpat vērā tika ņemta projekta īstenošanas rezultātu ilgtspējas nodrošināšana pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Tādejādi valsts finansējuma daļa nacionālas nozīmes sporta infrastruktūrai Valmierā - Jāņa Daliņa stadiona pārbūvei, palielinājusies no 6,1 miljona eiro uz 8,773 miljoniem eiro.

Liepājā atklāta jaunuzbūvētā Liepājas Olimpiskā centra (LOC) Tenisa halle, Liedaga ielā 5, informē Liepājas pilsētas dome.

Projekta ietvaros 5988 kvadrātmetru platībā tapusi tenisa halle ar pieciem slēgtiem tenisa kortiem, labiekārtota apkārtējā teritorija, izbūvētas autostāvvietas. Uzbūvēts arī administratīvais korpuss, kur pirmajā stāvā atrodas sportistu un treneru ģērbtuves, treniņu un sporta inventāra telpas. Ēkas otrajā stāvā atrodas trenažieru zāle, komandu ģērbtuves un halles administrācijas telpas.

Tāpat projekta ietvaros tapis universāls āra sporta spēļu laukums un ielu vingrošanas rīku laukums, āra tenisa laukums, iesildīšanās sienas un laukums, kā arī āra pludmales tenisa laukums.

Tenisa halle paredzēta izglītības iestāžu audzēkņu un sporta klubu treniņprocesa apstākļu uzlabošanai un nodrošināšanai arī gada aukstajos mēnešos. Kā norāda pašvaldībā, tenisa halle tāpat paplašinās iespējas rīkot starptautiska līmeņa sacensības Liepājā un vienlaikus turpināt treniņa nodarbības paralēli sacensību norisei. Jaunā sporta infrastruktūra būs ieguvums arī blakus esošās skolas audzēkņiem, kuriem sporta stundas varēs notikt modernā un ērtā stadionā.

Spēļu zāļu «Fenikss laimētava» īpašnieks SIA «Alfor» 2018. gadā apgrozījumu palielinājis par 6,2% jeb 4,466 miljoniem eiro, salīdzinot ar gadu iepriekš, tam sasniedzot 77,082 miljonus eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt SIA «Alfor» peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn veidoja 19,259 miljonus eiro.

SIA «Alfor» ieņēmumi no azartspēļu automātu spēļu organizēšanas bija 70,213 miljoni eiro (pieaugums par 4,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu), savukārt ieņēmumi no interaktīvo azartspēļu organizēšanas bija 6,985 miljoni eiro (pieaugums par 33,7%). Pagājušajā gadā uzņēmums arī sniedzis apjoma atlaides spēlētājiem 116 tūkstošu eiro apmērā, iepriekš tādas netika piemērotas, liecina gada pārskats.

2018. gada beigās uzņēmums organizēja azartspēles 93 spēļu zālēs ar 2 573 spēļu automātiem, kas bija par vienu spēļu zāli un 33 spēļu automātiem vairāk nekā 2017. gada beigās. Uzņēmums pagājušajā gadā nodarbināja vidēji 850 darbiniekus, kas bija par 16 darbiniekiem mazāk nekā gadu iepriekš.