Finanses

Reakcija uz "kapitālo remontu"

DB, 25.02.2020

Jaunākais izdevums

Foto: freeimages.com

Atvērt kontus citu valstu bankās ārpus Latvijas pēdējā gada laikā apsvēruši 17% uzņēmēju, nelielai daļai tādi jau ir.

Par šādu tendenci liecina sabiedriskās domas aptaujas kompānijas SKDS veiktā aptauja.

Pēdējā gada laikā būtiskas pārmaiņas piedzīvojis finanšu sektors, un tādējādi tas izvirza augstākas prasības arī klientiem - gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.

Uzņēmēji, kas apsver atvērt kontus citu valstu bankās ārpus Latvijas, ir lielie uzņēmumi, kas ekonomiski ir vissvarīgākie Latvijai gan kā lieli nodokļu maksātāji, gan nodarbinātāji un lieli dažādu pakalpojumu un preču patērētāji.

Visu rakstu lasiet 25. februāra žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien naftas cena turpina palielināties, ņemot vērā, ka saspīlējums starp ASV un Irānu turpina augt.

Brent jēlnaftas cena pieauga par 2,4% līdz 70,24 dolāriem par barelu, kas ir augstākais līmenis vairāk nekā sešu mēnešu laikā. Savukārt ASV jēlnaftas WTI cena palielinājās par 2,1% līdz 64,36 dolāriem par barelu.

Naftas cena sāka kāpt piektdien, reaģējot uz ziņām, ka pēc ASV prezidenta Donalda Trampa pavēles Irākā nogalināts Irānas ģenerālis Kasems Soleimani. Analītiķi gan norādījuši, ka cenas turpmākais virziens atkarīgs no tā, kāda būs turpmākā valstu reakcija un rīcība.

Irāka ir OPEC otrs lielākais naftas ražotājs, un decembrī valsts kopējie naftas pārstrādes apjomi sasniedza 4,6 miljonus barelu dienā.

RBC globālā izejvielu izpētes analītiķe Helima Krofta uzsvērusi, ka pagātnē šāds ģeopolitisks notikums izraisītu straujāku naftas cenu pieaugumu, un pašreizējā reakcija atspoguļo to, ka cenas kļuvušas salīdzinoši noturīgas pret šādām situācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dažiem būs labums, ja bruņosies un pakaros

Jānis Šķupelis, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Expobank līdz ar stratēģijas maiņu būtiski paplašina vietējo uzņēmēju kreditēšanu, norāda bankas valdes priekšsēdētājs Rolands Legzdiņš.

Cik gadu darbojaties? Kāds biznesa modelis bijis līdz šim, un kādu esat iesākuši pērn?

Banka ir viena no pirmajām neatkarīgās Latvijas komercbankām, kas 1991. gadā saņēma licenci, un kopš tā laika veiksmīgi darbojusies ar dažādiem nosaukumiem. Ar pašreizējo nosaukumu strādājam kopš 2012. gada līdz ar akcionāra maiņu. Kopš brīža, kad Latvija 2004. gadā iestājās ES, banka orientējās uz starptautisku lielu klientu – juridisku personu – apkalpošanu. Un šādi darbojāmies līdz 2016. gadam, kad uzsākām mainīt bankas biznesa modeli un klientu struktūru, kā rezultātā sākām pievērsties vietējiem klientiem un to vajadzībām.

Vēsturiski esam pārsvarā strādājuši finanšu eksporta virzienā, tādēļ arī Latvijas uzņēmējiem un arī privātpersonām līdz šim esam bijuši salīdzinoši maz zināmi. Turklāt Latvijas privātpersonas tikpat kā nebija mūsu klientu vidū. Savukārt līdz ar Latvijas finanšu sistēmas kapitālo remontu mainījies arī mūsu bankas biznesa modelis un mēs esam uzsākuši savas tirgus daļas palielināšanu tieši Latvijas finanšu tirgū, piedāvājot pakalpojumus gan juridiskajām, gan arī privātpersonām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tirgus reformas vērtējamas pozitīvi, tomēr saglabājas satraukums un ir daudz ar banku klientu novērtēšanas procesu saistītu neskaidrību, diskusijā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Santu Purgaili atzina ārvalstu investori un uzņēmēji.

Diskusijas vadītājs, zvērinātu advokātu biroja "Ellex Kļaviņš" asociētais partneris Andris Lazdiņš uzsvēra, ka Latvijas finanšu nozares kapitālais remonts, ņemot vērā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu un cīņu pret terorismu un ieroču izplatīšanas finansēšanu, ir bijusi Latvijas valdības galvenā prioritāte 2019. gadā. Latvija ir pielikusi ievērojamas pūles, lai progresētu ceļā uz starptautisko standartu ievērošanu un novērstu nepilnības, uz kurām norādījuši ārvalstu sadarbības partneri, piemēram, "Moneyval".

Vairāki diskusijas dalībnieki norādīja uz ļoti ilgu banku klientu izvērtēšanas procesu. Piemēram, Latvijā strādājošam ārvalstniekam nav iespējams īsā laikā atvērt kontu, tas aizņem vairākus mēnešus. Sarežģīti Latvijā uzsākt darbību un atvērt bankas kontu ir uzņēmumiem, kuriem ir partneri ārpus Eiropas Savienības. Šī iemesla dēļ kompānijas mēdz izvēlēties Igauniju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

RSU iesaistās 22,5 miljonus eiro vērtā gēnu testa izstrādes projektā

Zane Atlāce - Bistere, 30.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopā ar partneriem no 14 valstīm Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) kopīgi ar klīniskajām universitātes slimnīcām iesaistījusies vērienīgā Eiropas Savienības (ES) atbalstītā 22,5 miljonu eiro vērtā projektā HORIZON 2020 DIAMONDS.

Projekta mērķis ir izstrādāt precīzu ģenētiskās analīzes rīku nopietnu saslimšanu diagnostikai. Tā rezultātā piecu gadu laikā taptu molekulārās signatūras tests, ar kura palīdzību pāris stundās būtu nosakāms, vai paaugstinātu temperatūru pacientam izraisījusi infekcija, kā arī vai šīs infekcijas pamatā ir vīruss vai baktērijas.

Šāds rīks mediķu rokās ievērojami uzlabotu diagnostikas tempus un ārstniecības iespējas sepses, meningīta un citu nereti dzīvībai bīstamu saslimšanu gadījumos.

Ceļš līdz diagnozei pacientam, kurš slimnīcā iestājies ar drudzi, patlaban var būt garš un līkumains - mediķi veic vairākas asins analīzes, var tikt ņemti muguras smadzeņu šķidruma paraugi, veikta magnētiskā rezonanse un datortomogrāfija. Nereti uz aizdomu pamata par bakteriālu infekciju ārsti izraksta antibiotiku terapiju, kas ir lieki gadījumos, kad infekcijas izraisītājs ir vīruss. Veiksmīgi attīstot šo jauno diagnostisko testa rīku, būtu ietaupāmas dienas un pat nedēļas, kā arī ievērojami finansiālie līdzekļi, lai nonāktu pie precīzas diagnozes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV demokrātu iniciētā impīčmenta procedūra prezidenta Donalda Trampa tēlam nebūt nav kaitējusi, bet to, iespējams, pat uzlabojusi, liecina Gelapa institūta jaunākā sabiedriskās domas aptauja.

Tajā konstatēts, ka pozitīvu vērtējumu Trampa darbībai paudis lielākais respondentu skaits kopš viņa stāšanās amatā 2017.gadā.

49% amerikāņu pozitīvi vērtē Trampa veikumu prezidenta amatā, konstatēts aptaujā, savukārt 50% prezidenta vadības stils nepatīk.

Sociologi nav spējuši konstatēt, kas tieši izsaucis Trampa reitinga kāpumu - impīčmenta procedūra un reakcija uz to, stāvoklis ekonomikā vai citi faktori.

Aptaujā arī konstatēts kopš 2005.gada pozitīvākais vērtējumus Republikāņu partijai.

51% aptaujāto pozitīvi vērtē republikāņu veikumu, bet 46% negatīvi.

Vēl septembrī republikāņus atzinīgi vērtēja 43% amerikāņu.

Vienlaikus vērtējums demokrātiem, salīdzinot ar septembri, pasliktinājies, atzinīgo respondentu skaitam sarūkot no 48 līdz 45%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kā top? Ekstemporālās zāles

Ilze Žaime, 28.02.2020

Tālāk galerijā skatāms, kā „Mēness aptieka” saimē esošajā "Jaunajā Torņakalna aptiekā" top ekstemporālās zāles. Šodien pēc ārstu norādījumiem tiks izgatavots gels ādas mitrināšanai un attīrīšanai (75 grami).

Foto: ZANE BITERE/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā "Mēness aptiekā" top ekstemporālās zāles, šoreiz ādu mitrinošs gels.

Ex tempore, tulkojot no latīņu valodas, nozīmē uzreiz pēc. Tieši tas atklāj ekstemporālo zāļu būtību - tās farmaceiti pagatavo uz vietas aptiekā, pēc ārsta pasūtījuma - individuāli katram konkrētam pacientam.

"Jaunās Torņakalna aptiekas" Ekstemporālās nodaļas vadītājs farmaceits Grigorijs Golubs zāles izgatavo teju katru dienu. Lai gan mūsdienās rūpnieciska medikamentu ražošana ir daudzpusīgi attīstījusies, farmaceits stāsta, ka farmācijā kopš seniem laikiem vienmēr ir bijusi vajadzība kaut ko gatavot farmaceitiem pašiem.

Lai kļūtu par farmaceitu ir jāmācās pieci gadi. Savukārt, divarpus gadus, lai pildītu farmaceita palīga uzdevumus. Mācību programmas laikā farmācijas studenti tiek apmācīti zāļu izgatavošanā, taču, lai aptiekā kļūtu par atbildīgo personu šī pienākuma veikšanai - nenoliedzami nepieciešama liela interese par zāļu izgatavošanas procesu, uzsver G.Golubs, un, protams, arī pieredze, ko, rūpīgi strādājot, apgūt var tikai laika gaitā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē pirmdien kritās, bet zelta cena kāpa, augot bailēm, ka jaunais koronavīruss "Covid-19" varētu bremzēt ekonomikas izaugsmi.

Akciju cenu kritums bija vērojams arī Milānas un Seulas biržās, jo Itālijā un Dienvidkorejā pēdējās dienās ir pieaudzis koronavīrusa infekcijas gadījumu skaits un ir reģistrēti vairāki tā izraisīti nāves gadījumi.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Avreage" samazinājās par vairāk nekā 1000 punktiem, uzrādot sliktāko rezultātu vairāk nekā divos gados.

"Tirgus reakcija ir klasiskā 'pārdod tagad un jautā vēlāk '," sacīja "Prudential Financial" galvenais tirgus stratēģis Kvinsijs Krosbijs. Viņš atzīmēja, ka akciju izpārdošana atspoguļo bailes, ka vīruss varētu palēnināt uzņēmumu peļņas pieaugumu.

Naftas cenas saruka, investoriem bažījoties par pieprasījumu. Zelta cenas Londonas zelta tirgū vienubrīd sasniedza 1689,31 ASV dolāru par unci - augstāko līmeni kopš 2013.gada janvāra, investoriem pērkot zeltu kā drošu ieguldījumu tirgu nestabilitātes apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #8

DB, 25.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

17% uzņēmēju pēdējā gada laikā apsvēruši iespēju atvērt kontus citu valstu bankās ārpus Latvijas. Par šādu tendenci liecina sabiedriskās domas aptaujas kompānijas SKDS veiktā aptauja, kuras rezultāti plašākai sabiedrībai tiks prezentēti Banku Augstskolā rīt, 26. februārī.

FATF iepriekšējās nedēļas izskaņā publiskoja, ka Latvija netiek iekļauta pelēkajā sarakstā. Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre skaidro, ka notikusi banku biznesa modeļu maiņa.

Lasi žurnāla #DienasBizness 25. februāra numurā:

* viedokļi - Reakcija uz "kapitālo remontu"

* tēma - globālā kredītrisku apdrošināšanas uzņēmuma Coface ekonomikas prognozes

* intervija - Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāj Sanita Bajāre

* aktuāli - vai prokuratūra strādā ar nelicenzētām datorprogrammām?

* energoefektivitāte – spēka punkts videi, uzņēmējiem un valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajos fondu tirgos negaiss nav pārgājis arī šīs nedēļas beigās. Rezultātā daudzi nozīmīgākie pasaules akciju tirgi ieslīdējuši tā saucamajā korekcijas stadijā, kas nozīmē vadošā tirgus cenu indikatora samazināšanos kopš nesenajām augstienēm vismaz par 10%.

Ja kritums šādos tempos turpināsies, tad tepat aiz stūra var izrādīties arī tā saucamais "lāču tirgus", par ko tiek saukta cenu samazināšanās vismaz par 20%.

Pretendents uz buļļa nokaušanu

Nepārtraukts pasaules nozīmīgākā akciju tirgus - ASV - pieaugums jeb buļļu tirgus turpinās jau gandrīz 11 gadus. Tas to padara par pašu garāko šādu pieauguma periodu vēsturē. Vistuvāk lāču tirgus stadijai šis tirgus šajā periodā, šķiet, nonāca 2018. gada beigās, kad S&P 500 indeksa vērtība no iepriekšējām virsotnēm līdz saviem decembra zemākajiem punktiem bija sarukusi par 19,8%. Tomēr – vismaz tehniski, neskatoties uz šādu visai pamatīgu akciju cenu planēšanu zemāk, lāču tirgus stadija vērojama nebija, un tam sekoja vēl krietni lielāks cenu kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Uzņēmēji vērtē banku "kapitālo remontu"

Māris Ķirsons, 03.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Lai arī lielākais vairums iedzīvotāju un uzņēmēju atbalsta finanšu sistēmas "kapitālo remontu", tomēr pēdējā gada laikā aptaujātie saskārušies ar papildu prasībām un pat uzskata, ka sadarbība ar bankām pasliktinājusies.

To liecina sabiedriskās domas pētījums, ko veica Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS pēc Tiesību zinātņu pētniecības institūta iniciatīvas.

Nenoliedzami, ka pēdējā gada laikā būtiskas pārmaiņas piedzīvojis finanšu sektors, un tādējādi tas izvirza augstākas prasības arī klientiem – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.

"Šim pētījumam jāpievērš uzmanība ne tikai akadēmiskajās aprindās, komercbankās, bet arī tā galvenajiem lietotājiem – valdībai, finanšu izlūkiem, banku uzraugiem," vērtē Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, profesore Inna Šteinbuka.

Viņa atgādina, ka "kapitālajam remontam" ir gan pozitīvās, gan arī negatīvās puses. "Ja gribam iegādāties telpas pēc kapitālā remonta, tad nereti tajās nekādas apdares nav un tajās dzīvot un strādāt bez to labiekārtošanas nav iespējams," norāda I. Šteinbuka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Garmin Venu" patiks tiem sportiska dzīvesveida cienītājiem, kuri sagaida ne vien plašas sporta pulksteņa iespējas, bet arī kvalitatīvu skārienekrānu.

Kopš iesaistīšanās ar viedtelefonu savienojamu valkājamo tehnoloģiju ražošanā aizgājušās desmitgades sākumā "Garmin" uzaudzējis prāvu piekritēju pulku, kas augstu novērtē amerikāņu ražotāja piedāvātās daudzveidīgās sporta aktivitāšu mērīšanas iespējas. Tomēr visu šo laiku kompānija pati sev «šāvusi kājā», viedajiem pulksteņiem izvēloties taupīgus, taču modernos lietotājus pavisam neuzrunājošus zemas izšķirtspējas displejus. Pērnā gada nogalē "Garmin" šo kļūmi laboja, prezentējot savu pirmo izstrādājumu ar laika garam atbilstošu AMOLED ekrānu.

Dizains

✪✪✪✪✪✪✪

(Raksta autora vērtējums: 7 punkti no 10)

Atšķirībā no "Garmin" dārgajiem modeļiem, "Venu" vizuāli ir pavisam vienkāršs un viegls. Šeit nav ne titāna, ne safīra. Korpuss veidots no plastmasas, kas mārketinga vajadzībām nosaukta par «šķiedru stiprinātu polimēru» un tikai ap pašu 1,2 collu AMOLED displeju ir dažus milimetrus plats nerūsējoša tērauda gredzens, kurā nez kādēļ iegrebtas sīkas gropes. Var jau būt, ka vizuāli tas piešķir pulkstenim savdabīgu šarmu, taču praktisku labumu nedod. Gredzenu nevar pagriezt, tādēļ šādai saķeres virsmai jēgas nav. Vēl vairāk – gropēs viegli ieķeras netīrumi un tos ir grūti izkasīt no dziļajām rievām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā vadītājam kliedēt neziņu un nedrošību stresa situācijās

Arta Biruma, SIA "Domenikss" valdes locekle, 01.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam neparastā laikā, kas, nenoliedzami, nesīs lielas pārmaiņas. Šis ir pārbaudījums ne tikai globālajai ekonomikai, katras valsts veselības aprūpes sistēmai un sabiedrības saliedētībai, bet arī daudzu uzņēmumu un organizāciju spējai pielāgoties un pārvērst bailes un nedrošību konstruktīvā enerģijā.

Liela nozīme būs tam, kā vadītāji un darba devēji spēs šo situāciju vadīt un motivēt darbiniekus, spītējot satraukumam.

Kā rodas bailes?

Bailes rodas no iepriekšējās pieredzes. Ja mēs ieejam veikalā un ieraugām tukšus plauktus, mūsu atmiņā iezvanās trauksmes signāls, jo tas saistās ar pēcpadomju laikiem, kad pārtiku izsniedza uz taloniem. Ar prātu cilvēks saprot, ka ir cita situācija, bet smadzenes raida signālus neironu līmenī, un rodas baiļu sajūta.

Vēl viens aspekts – ļoti daudzos uzņēmumos un iestādēs šobrīd samazinās klientu skaits, darba ir mazāk, nav skaidrības par nākotni, jo neviens nevar pateikt, cik ilgi turpināsies vīrusa izplatība. Zemapziņa ceļ ārā atmiņas par neseno ekonomisko krīzi, kad daudzus atlaida, samazināja algas un bija grūti izdzīvot. Kopā ar neziņu, vai šī nenoteiktība turpināsies divas nedēļas vai divus mēnešus, bet varbūt vēl ilgāk, tas rada cilvēkos trauksmes sajūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Konteinerkravu apjomi Rīgas ostā pirmajā ceturksnī saglabājas stabili

Žanete Hāka, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Provizoriskie šī gada pirmā ceturkšņa dati par konteinerkravu apgrozījumu Rīgas ostā rāda, ka, neraugoties uz ekonomiski smago situāciju pasaulē, kopējo konteinerpārvadājumu apjomu izdevies noturēt gandrīz pērnā gada pirmā ceturkšņa līmenī.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Rīgas ostā pārkrauts 119,2 tūkst. TEU konteineru vienību, kas ir par 3% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2019.gadā.

Rīgas ostā strādājošie konteineru termināli bija vieni no pirmajiem, kas jau šā gada sākumā, kad vīrusa epidēmija visspēcīgāk uzliesmoja Ķīnā, saskārās ar Covid 19 radītās globālās ekonomiskās krīzes ietekmi, jo lielākā daļa konteineru plūsmas Rīgas ostā, tāpat kā citur Eiropā, ir saistīta tieši ar šī reģiona kravām.

"Konteineru plūsmas samazinājumu terminālī sākām izjust marta otrajā nedēļā. Tas bija saistīts ar konteineru importa samazinājumu no Ķīnas, ko savukārt izraisīja ražošanas jaudu dramatiskais kritums Ķīnā februāra mēnesī. Kā ķēdes reakcija sekoja tukšo konteineru trūkums un konteinerpārvadājumu frakta likmes kāpums, kas vēl samazināja konteinerpārvadājumu apjomu," stāsta Rīgas ostas lielākā konteinertermināla SIA "Baltic Container Terminal" valdes loceklis Dmitrijs Kiseļevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijai apstādinot daudzus procesus, arvien skaidrāks kļūst tas, ka notiekošajam būs graujoša ietekme uz pasaules ietekmīgākajām (un ne tikai) tautsaimniecībām. Tiesa gan, neskatoties uz arvien drūmāku ekonomikas datu plūsmu, kopš marta otrās daļas strauji turpina atveseļoties cenas lielākajos pasaules akciju tirgos.

Akciju tirgum vērtspapīru novērtējumos nākotni patīk ietvert ļoti laicīgi. Tādējādi, ja skatās uz to, par ko šobrīd gatava balsot nauda, tad tas jau varētu būt potenciālais ekonomikas atveseļošanās process.

Kopš sava marta beigu daļas zemākā punkta ASV akciju tirgus "Standard & Poor" 500" indeksa vērtība līdz šīs nedēļas sākumam bija palielinājusies jau par 26,5%! Tas nozīmē, ka ASV akciju kritums kopš februāra rekorda ir 16% apmērā. Savukārt kopš gada sākuma ASV akcijas kļuvušas vien par 11% lētākas. Kopumā tas nebūt nav maz, lai gan patiesībā – arī nekas ļoti briesmīgs. Līdzīga cenu dinamika, lai gan nedaudz bēdīgāka, vērojama arī Eiropā. Piemēram, Vācijas akciju tirgus DAX indeksa vērtība kopš marta izpārdošanas dziļākā punkta palēkusies jau aptuveni par ceturto daļu. Kopš februāra virsotnēm gan šī indikatora vērtība joprojām sarukusi par 23,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

airBaltic veiksmīga restartēšana palīdzētu atveseļoties visai ekonomikai

Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Covid-19 krīzes ekonomikas atgūšanās ātrums būs jauns valstu salīdzinošās konkurētspējas faktors.

Vīruss ir izmainījis starptautisko ekonomikas konjuktūru, un Latvijas atbildes reakcija un ieviestie pasākumi uz vīrusa krīzes pārvarēšanu jau tiek vērtēti pozitīvi. Mums ir iespējas no krīzes iziet ar salīdzinoši spēcīgākām pozīcijām un Eiropas vidējo labklājības līmeni sasniegt ātrāk nekā tas bija iespējams pirms krīzes.

Taču, lai to paveiktu, ekonomikas restartēšanai būs vajadzīgi visi ražīguma faktori – uzņēmumi, kapitāls, darbinieki, infrastruktūra, tehnoloģija. Ja krīzes laikā kaut ko no šiem elementiem (balstiem) pazaudēsim, ekonomikas restartēšana automātiski kļūs lēnāka, bet mūsu konkurētspēja sliktāka.

Latvijai ir svarīgs katrs uzņēmums, kas rada vērtību – darba vietas, nodokļus, investīcijas, peļņu. It sevišķi svarīgi tas ir krīzes laikā un uzreiz pēc tās. Bet ne visi uzņēmumi ir vienādi. Ir uzņēmumi, kas kalpo kā ekonomikas iespējotāji vai katalizatori, proti, rada tālākus attīstības efektus – dod darbu citām nozarēm, nodrošina piegādes ķēdi citiem, rada piekļuvi jauniem ieņēmumiem, atved klientus un biznesa partnerus, rada jaunus biznesus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Baltijas reģionā lielākajiem kurjerdienestiem Venipak paziņoja, ka ir apdrošinājis savus darbiniekus Latvijā un Lietuvā pret koronavīrusu. Lai nodrošinātu viņu finansiālo drošību un augstākā līmeņa aprūpi COVID-19 vīrusa gadījumā, uzņēmums parūpējās par apdrošināšanu, kas slimības gadījumā garantēs fiksētās izmaksas līdz 1300 eiro.

Uzņēmuma vadītājs Justs Šablinsks (Justas Šablinskas) minēja, ka par apdrošināšanu darbiniekiem tika domāts jau pandēmijas sākumā: „Šis laika periods mūsu kurjeriem ir pietiekami sarežģīts, jo viņi ikdienā sūtījumus piegādā tūkstošiem cilvēku. Risinājumu meklējām jau karantīnas sākumā, bet tagad mums ir reāla iespēja šo lietu īstenot. Tomēr neviens no mums nav pasargāts no šīs slimības,” apgalvo uzņēmuma vadītājs.

Pēc J.Šablinska teiktā, uzņēmuma darbinieki tika apdrošināti sadarbībā ar pasaules apdrošināšanas brokeru sabiedrību AON Baltic: „Latvijā šādu apdrošināšanu piedāvā BALTA, ar kuru sākām cieši sadarboties ar savu partneru AON Baltic starpniecību.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Longo Group" saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu sākusi piedāvāt attālināto lietotu automašīnu iegādi internetā ar bezmaksas piegādi uz jebkuru vietu Latvijā, un rezultātā 15% no pārdotajām automašīnām tikušas nopirktas attālināti.

"Piegādes veicām uz Daugavpili, Vecpiebalgu, Eleju, Lilasti, Dobeli un citur. Plānojam to attīstīt arī pēc Covid-19 krīzes," biznesa portālam db.lv atklāj Edgars Cērps, AS "Longo Group" valdes loceklis.

Atklāj tiešsaistes autosalonu, un top auto internetveikals 

"Volkswagen" un "Audi" Latvijā prezentē tiešsaistes 360° autosalonu, kas sniegs iespēju iepazīties...

Arī AS "Longo Group" pārdoto automašīnu apjoms Baltijas valstīs ir krities, sasniedzot tikai 50 līdz 55% no šogad februārī pārdotā apjoma. "Analizējot CSDD pārdoto automašīnu datus, redzam, ka "Longo.lv" ir salīdzinoši labākā situācijā pār pārējiem – kritums ir, bet ne tik dramatisks kā tirgum kopumā," saka E. Cērps.

Viņa skatījumā tam ir vairāki izskaidrojami. Pirmkārt, uzņēmums spējis pieņemt operatīvus un uz datiem balstītus lēmumus, paļaujoties uz pārredzamu atskaišu sistēmu, kurā pērn investējis. E. Cērps uzskata, ka šī brīža apstākļos tā ir spēcīga konkurētspējas priekšrocība auto tirdzniecības segmentā. Otrkārt, AS "Longo Group" vieni no pirmajiem Baltijā sāka piedāvāt attālināto lietotu automašīnu iegādi internetā ar bezmaksas piegādi. Treškārt, jau no dibināšanas pirmsākumiem uzņēmums sevi definē kā digitāli attīstītu kompāniju. E. Cērps spriež, ka tā ir neatņemama priekšrocība uzņēmuma reputācijas veidošanā mūsdienu digitālajā pasaulē.

"Esošā situācija valstī ietekmē patērētāju uzvedību un pirktspēju – klienti izvērtē prioritātes, taču, neskatoties uz to, tomēr vēlas saglabāt mobilitāti, kā arī drošas pārvietošanās iespējas, ko sniedz personīgais auto," teic E. Cērps.

Viņš teic, ka, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, šogad Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā.

Neziņa par nākotni skaudri atbalsojas Latvijas auto tirgū 

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas...

Arī lietoto auto pirmās reģistrācijas aprīlī ir piedzīvojušas ievērojamu kritumu – par 60%. E. Cērps norāda, ka pārdoto auto skaits aprīli ir ievērojami zemāks, jo daudzi darījumi tikai organizēti jau iepriekšējos mēnešos. Lietoto auto pirmo reģistrācijas samazinājumu ir izraisījis importa kritums, jo liela daļa Latvijā tirdzniecībā esošo lietoto auto tika importēti un esošajā situācijā tas ir apstājies, jo neviens nav gatavs uzņemties risku un iesaldēt kapitālu.

Domājot par nākotni, E. Cērps paredz, ka vissmagāk pandēmijas sekas būs jūtamas tieši jauno auto industrijā. "Tā smagi cietīs gan pieprasījuma krituma, gan potenciālo auto cenu pieauguma dēļ, ko ietekmēs katras saražotās vienības pašizmaksas palielinājums, jo tiks ražots mazāk auto, bet fiksētās izmaksas paliek un finanšu procenti tikai augs, un būs vērojams rezerves daļu cenu kāpums. Tā ir ķēdes reakcija, kas ietekmēs arī lietoto automašīnu tirgu. Jauno auto cenu kāpuma dēļ Rietumeiropā patērētāji ilgāk turpinās ekspluatēt savus līdzšinējos auto, nevis mainīs pret jauniem," viņš norāda.

Šī tendence jau tagad esot vērojama, piemēram, Nīderlandē, kur AS "Longo Group" meitas uzņēmums "Longo Netherlands B.V." ir valsts licencēts auto tirgotājs ar plašu loku iepirkšanas sadarbības partneru. Tur vērojama tendence, ka jauno auto tirdzniecība ir teju vai apstājusies un uzņēmumi ir masveidā pagarinājuši operatīvo auto līzinga termiņus savu darbinieku esošajām automašīnām. Šī iemesla dēļ lietoto auto piedāvājums ir samazinājies. E. Cērps spriež, ka šīs situācijas ietekmē būs jūtams vērienīgs lietotu auto piedāvājuma samazinājums, kas skars arī Baltiju un izraisīs lietoto auto klāsta samazinājumu ne tikai mums, bet arī gala patērētājam.

"Tas arī palielina riskus pircējiem un sabiedrībai kopumā, jo tad maziem spēlētājiem pelēkā zonā, lai neceltu cenas, nāksies riskēt aizvien vairāk gan izvairoties no jebkādas nodokļu nomaksas, gan iepērkot pāri palikušās mašīnas ar nopietniem defektiem," tā viņš. E. Cērps arī pieļauj, ka samazinātā piedāvājuma dēļ var kāpt kvalitatīvu automašīnu cenas.

Tiklīdz būs līdzsvars starp pieprasījumu Baltijas valstīs un AS "Longo Group" piedāvājumu, kompānija plāno atsākt importu no Rietumeiropas.

AS "Longo Group" ir starptautisks uzņēmums, kas darbojas lietotu automašīnu tirdzniecības segmentā. Uzņēmumam pašlaik ir filiāles Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, kur noris automašīnu tirdzniecība, savukārt Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā tam ir filiāles, kas specializējas automašīnu iepirkumā, lai tās realizētu Baltijā.

2019. gada maijā "Longo" Rīgā atvēra Baltijā lielāko tirdzniecības laukumu ar 450 auto ietilpību.

Db.lv jau rakstīja, ka lietotu automašīnu tirgotājs "Longo Group" 2019. gadā Baltijā pārdevis 2350 automašīnas un sasniedzis 12,5 miljonu eiro apgrozījumu. "Neskatoties uz to, ka tirgū esam tik īsu laiku, esam iekarojuši nopietnu pozīciju un pārdodam lielu skaitu automašīnu. Nav neviena cita tirgotāja Baltijā, kas pārdotu tik daudz. Esam izveidojuši zīmolu segmentā, kam nav pati labākā reputācija," iepriekš norādījis E. Cērps.

Gada laikā pārdod 2350 auto 

Lietotu automašīnu tirgotājs "Longo Group" 2019. gadā Baltijā pārdevis 2350 automašīnas un sasniedzis...

Aptuveni pusi apgrozījuma – gandrīz sešus miljonus eiro – pērn veidoja darbība Latvijā, pārdodot gandrīz teju 1000 automašīnas. Pērn uzņēmums nopietni palielināja pamatkapitālu – līdz pieciem miljoniem eiro. Tāpat pērn "Longo Group" investēja 250 tūkstošus eiro IT sistēmas izstrādē.

Līdz pandēmijai uzņēmuma plānos bija trīskāršot 2019. gada apgrozījumu un sasniegt 35 miljonu eiro atzīmi. Savukārt tālākā nākotnē kompānija mērķē uz vismaz simt miljonu eiro gada apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vairāk nekā 10% pasaules muzeju varētu neatjaunot savu darbību

Zane Atlāce - Bistere, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

COVID-19 pandēmija pēdējos mēnešos smagi ietekmējusi kultūras institūcijas, tostarp muzejus, no kuriem lielākā daļa pandēmijas laikā tika slēgti. Saskaņā ar Starptautiskās muzeju padomes datiem (ICOM) pastāv risks, ka vairāk nekā 10% no tiem var neatjaunot savu darbību.

UNESCO publiskojis ziņojumu par muzejiem COVID-19 krīzes laikā, secinot, ka šobrīd pasaulē ir apmēram 95 tūkstoši muzeju, kas ir par 60% vairāk nekā 2012.gadā, informē UNESCO LNK komunikācijas konsultante Kitija Balcare. Tomēr to izplatība ir nevienmērīga, lielākoties tie atrodas Ziemeļamerikā un Rietumeiropā. Tāpat tikai 27 pasaules valstīm ir muzeju tīkls, kurā uz katriem miljons iedzīvotājiem ir vairāk nekā 50 muzeju. Latvija ir šo valstu vidū (78,4 muzeji uz 1 milj. iedz.).

Saskaroties ar krīzi, muzeju reakcija ir bijusi ātra, nodrošinot savu klātbūtni internetā. Piemēram, muzeji izmanto jau esošās digitalizētās kolekcijas un virtuālās tūres, koncertus un lekcijas rīko tiešsaistes režīmā, plašāk un aktīvāk lieto sociālos medijus, skatītājiem atklāj muzeju darbības ikdienā neredzamo daļu, muzeju organizācijas rīko tiešsaistes konferences nozares ekspertiem u.tml. Vienlaikus tas atklāj arvien aktuālo digitālo plaisu, kas pastāv starp Āfriku un mazo salu jaunattīstības valstīm un pārējo pasauli, jo tikai 5% šo valstu spēj piedāvāt tiešsaistes saturu.

Komentāri

Pievienot komentāru