Nodokļi

Reirs: Ja visi maksātu normālu sociālo nodokli, tad nodrošinātu pensijas gan vecākiem, gan sev

LETA, 02.03.2016

Jaunākais izdevums

Latvijas iedzīvotāju pensija veidojas no veiktajām sociālajām iemaksām, tāpēc, ja visi maksātu normālu sociālo nodokli, tad spētu uzturēt gan vecākus, gan arī paši saņemtu pensiju tad, kad kļūs par pensionāriem, šorīt intervijā LNT rīta ziņu raidījumam 900 sekundes sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Viņš skaidroja, ka pensiju fonds veidojas no sociālajām iemaksām un tagad strādājošie maksā pensijas saviem vecākiem, bet pašlaik strādājošiem pensijas maksās viņu bērni. Tāpēc jāmaksā sociālais nodoklis, jo tas aiziet pensijās, skaidroja ministrs. Ja sociālais nodoklis maksāts netiek, tad neveidojas uzkrājums un pensijas vecumā var nonākt pie sasistas siles, brīdināja Reirs.

Politiķis vērsa uzmanību, ka Latvijas pensiju sistēma no ilgtspējas viedokļa novērtēta kā devītā labākā sistēma, tā izveidota pamatīga un laba. Sistēma spēs nodrošināt pensijas arī pēc desmit un 20 gadiem, taču jāmaksā sociālais nodoklis.

Ministrs informēja, ka šogad pirmo reizi pēc krīzes sociālā budžeta ieņēmumi pārsniegs izdevumus, tāpēc būs iespējams uzlabot pensionāru situāciju. Plānots mainīt indeksācijas modeli, proti, no 2017.gada pensiju indeksācijā tiks ņemti vērā 50% līdzšinējo 25% vietā no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Šim mērķim 2017.gadā būs nepieciešami papildu 3,4 miljoni eiro, 2018.gadā - 17,6 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 33,9 miljoni eiro.

No 2016.gada «tiek aizvērta bedre», kas veidojās no negatīva pensiju kapitāla, proti, nosakot vai pārrēķinot pensijas apmēru, aprēķinos vairs netiks izmantoti negatīvi kapitāla indeksi, kā rezultātā pensijas lielums atbildīs uzkrātajam kapitālam.

Jau ziņots, ka Latvijā darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma. Tā ietver pensiju 1.līmeni jeb valsts obligāto nefondēto pensiju shēmu, pensiju 2.līmeni jeb valsts fondēto pensiju shēma un pensiju 3.līmeni jeb privāto brīvprātīgo pensiju shēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicējam Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) šodien apstiprinātās valdības finanšu ministra Jāņa Reira (V) biogrāfiju.

Reirs ir dzimis 1961.gadā. Viņš Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē ieguvis maģistra grādu ekonomikā.

Reirs vairāk nekā desmit gadus darbojies politikā, savulaik bijis viens no partijas «Jaunais laiks» dibinātājiem, ir «Jaunā laika» politiskās pēcteces «Vienotības» biedrs. Reirs bijis 8.Saeimas, 9.Saeimas, 10.Saeimas, 11.Saeimas un 12.Saeimas deputāts. 13.saeimā Reirs tika ievēlēts no partiju apvienības «Jaunā Vienotība» saraksta.

No 2010.gada Reirs bija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs.

Reiram ir arī pieredze valdības darbā, no 2004.gada līdz 2006.gadam viņš bija īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās Aigara Kalvīša vadītajā valdībā. Ministra amatu viņš atstāja, kad partija «Jaunais laiks» aizgāja no Kalvīša valdības. Savukārt no 2014.gada 5.novembra Laimdotas Straujumas (V) valdībā Reirs ieņēma finanšu ministra amatu, bet no 2016.gada 11.februāra Reirs bija Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītās valdības labklājības ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pagaidu vadītājs visticamāk tiks nosaukts piektdienas laikā, piektdien žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Ministrs nenosauca konkrētus uzvārdus, vien norādīja, ka saskaņā ar likumu pagaidu vadītājam jānāk no palikušo FKTK padomes locekļu vidus, vai arī no FKTK darbinieku vidus.

«Esmu uzrunājis gan esošos padomes locekļus, gan arī FKTK departamentu vadītājus un domāju, ka šīs dienas laikā pagaidu vadītājs tiks izvirzīts,» sacīja Reirs.

Viņš piebilda, ka pēc tam šis kandidāts tiks ieteikts saskaņošanai Latvijas Bankas padomei. «Būtu ideāli, ja Saeima lēmumu par pagaidu vadītāja apstiprināšanu varētu pieņemt vienlaikus ar lēmumu par esošo FKTK vadītāju atlūgumu apstiprināšanu,» sacīja Reirs.

Ministrs atturējās sniegt vērtējumu līdzšinējo FKTK vadītāju Pētera Putniņa un Guntas Razānes darbam. «Viņi vēl turpina strādāt līdz 15.jūlijam un es patlaban koncentrējos uz to, lai pildītu likuma normas un atrastu pagaidu vadītāju. Pēc 15.jūlija varēšu sniegt līdzšinējās vadības darba vērtējumu,» sacīja Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par FKTK pagaidu vadītāju varētu virzīt Kristīni Černaju-Mežmali

LETA, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pagaidu vadītāju varētu tikt virzīta FKTK Uzraudzības departamenta Monetāro finanšu iestāžu darbības analīzes daļas vadītāja Kristīne Černaja-Mežmale, liecina neoficiālā informācija.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns sacīja, ka konsultācijas un darbs pie FKTK pagaidu vadītāja kandidāta izvēles turpinās, un to plānots pabeigt līdz jautājuma izskatīšanai parlamentā, pirmdienas, 8.jūlija rītā.

Latvijas Bankas interneta vietnē atrodamā informācija liecina, ka pirmdien sasaukta Latvijas Bankas padomes ārkārtas sēde.

Iepriekš piektdien sasauktajā preses konferencē finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) žurnālistiem sacīja, ka cer pagaidu vadītāju nosaukt piektdienas laikā. Ministrs nenosauca konkrētus uzvārdus, vien norādīja, ka saskaņā ar likumu pagaidu vadītājam jānāk no palikušo FKTK padomes locekļu vidus, vai arī no FKTK darbinieku vidus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DB Uzņēmēju klubs: Moneyval rekomendācijas finiša taisnē

Zane Atlāce - Bistere, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu sistēmas galvenais uzdevums ir nodrošināt pamatu legālam biznesam valstī – pašreizējā to nespēj, tā Dienas Biznesa Uzņēmēju klubā atzina tā īpašais viesis finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Mēs jau esam tur,» viņš saka, ar to domājot – pelēkajā zonā Moneyval izpratnē. «Aizbildinoties ar ļoti svarīgu biznesu, esam tas posms, kas «iztīra» citu valstu budžetu un kases.» Kā zināms, Moneyval ziņojums ir neatkarīga audita rezultāts, ko veica Eiropas Padomes eksperti, atklājot nepilnības. Tālab tā rekomendācijām mūsu pusē pievērsta īpaša uzmanība. Galvenokārt tas attiecas uz jaunākajiem pasaules noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas standartiem. Lai izkļūtu no šīs pelēkās zonas, finanšu kapitāla tirgus «remonts» ir valdības galvenā prioritāte, kas palīdzēs ātrāk attīrīties no nevēlamām naudas plūsmām un efektīvākai cīņai dos instrumentus gan uzraugošām, gan valsts pārvaldes institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Reirs: Škoda reputācija var liegt elektrovilcienu iepirkumam izmantot ES līdzekļus

LETA, 21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Pasažieru vilciens» (PV) elektrovilcienu iepirkuma uzvarētāja Čehijas uzņēmuma «Škoda Vagonka» («Škoda») reputācija var liegt minētajā iepirkumā izmantot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus, otrdien žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Valdības sēdes laikā, kad tika uzklausīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais ziņojums par ES fondu projektu ieviešanas gaitu, Reirs norādīja uz iespējamām problēmām PV iepirkumā, ņemot vērā, ka iepirkuma uzvarētājs «Škoda» figurē izmeklēšanā saistībā ar Rīgas domes iepirkumiem.

«Praktiski ir pazīmes, ka [PV elektrovilcienu iepirkumā] tiek mēģināts bīdīt šo pretendentu tālāk. Ja šis būs ES līdzfinansēts projekts, tad, ņemot vērā pretendenta reputācijas risku, izskatās, ka mēs dabūsim atmaksāt ES finansējumu,» ministriem pauda Reirs.

Pēc valdības sēdes finanšu ministrs papildināja, ka pastāv iespēja PV elektrovilcienu projektam novirzīt pārtrauktajam Skanstes tramvaja līnijas projektam iezīmēto ES līdzfinansējumu, tomēr Reirs norādīja uz faktu, ka gan Rīgas domes iepirkumā, gan PV elektrovilcienu iepirkumā par uzvarētāju atzīts viens un tas pats uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Latvija vērtē iespējas samazināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, pauda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Kā ziņots, Igaunijas valdība nolēmusi no 1.jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmi gan stiprajiem, gan vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Reirs stāstīja, ka Latvija seko līdzi Igaunijas lēmumiem attiecībā uz akcīzes nodokli alkoholam, tāpēc nākamnedēļ Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova (KPV LV) vadībā uz tikšanos sanāks nodokļu darba grupa, kas lems par iespējamu akcīzes nodokļa samazināšanu alkoholam arī Latvijā.

«Reģiona līmenī ir svarīgi saglabāt konkurētspēju, tāpēc neredzu lielas problēmas samazināt akcīzi alkoholam,» teica finanšu ministrs, piebilstot, ka patlaban nevar prognozēt, par cik procentpunktiem Latvijā varētu samazināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Papildināts - Reirs pensionāriem sola pensiju indeksācijas apmēru atgriezt pirmskrīzes līmenī

LETA, 15.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais labklājības ministrs Jānis Reirs (V) ir apņēmies pensiju indeksācijas apmēru atgriezt pirmskrīzes līmenī.

Viņš šodien Latvijas Pensionāru asociācijas domes sēdē sacīja, ka plāno pensijas indeksācijas modeļa maiņu. Pagaidām gan vēl nepieciešams izstrādāt likumprojektu, un to apņēmusies izdarīt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS). Plānots, ka atbildīgā Saeimas komisija likumprojektu izstrādās līdz martam, bet pēc tam to iesniegs Saeimā.

Reirs arī atzīmēja, ka pensiju indeksācijas apmēru atgriezt pirmskrīzes līmenī būs iespējams, jo sociālā budžeta izdevumi ir mazāki par ieņēmumiem.

Kā pēc tam žurnālistiem sacīja Reirs, indeksācija lielākā apjomā plānota, sākot ar 2017.gadu. Viņš skaidroja, ka šobrīd, indeksējot pensijas, tiek izmantots koeficients 0,25 no algu pieauguma, tomēr no 2017.gada iecerēts, ka šis koeficients būs 0,5. Kā skaidroja ministrs, ja algas valstī pieauga par 10 eiro, tad, indeksējot pensijas, līdz šim tās pieauga par 2,5 eiro, bet 2017.gadā pie šāda algu pieauguma pensijas tiktu palielinātas par pieciem eiro. Precīzāki aprēķini gan gaidāmi, kad likums tiks pieņemts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Plāno veidot progresīvu nodokļu sistēmu

LETA, 03.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadome šodien vienojās izstrādāt progresīvu nodokļu sistēmu, kuras izstrāde vēl turpināsies.

Pēc sēdes finanšu ministrs Jānis Reirs (V) žurnālistus informēja, ka kopā ar sociālajiem partneriem šodien tika sākts darbs pie jaunas nodokļu politikas pamatnostādnēm 2017.-2021.gadam.

«Valdības deklarācijā ir ierakstīts, ka nodokļu progresivitāti varam sasniegt, mazām algām dubultojot progresīvo neapliekamo minimumu. Pēc 2016.gada budžeta pieņemšanas sociālie partneri uztur prasību par progresivitāti nodokļos ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), bet arī citiem ienākumu veidiem. Par šiem jautājumiem vēl diskutēsim, un sarunu gaitā nekādu tabu jautājumu nebūs,» apliecināja finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban spēkā esošā samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem nav izrādījusies efektīva, tomēr tādu varētu piemērot restorānu nozarei, intervijā atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Patlaban PVN samazinātā likme 5% apmērā tiek piemērota Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, tomēr izskanējis priekšlikums piemērot samazināto PVN likmi arī pārtikas pamatproduktiem.

Tomēr finanšu ministrs ir skeptisks par samazinātās PVN likmes piemērošanas paplašināšanu. Viņa ieskatā, produktu cenu nenosaka nodokļi, bet piedāvājuma un pieprasījuma attiecības. Kā piemēru Reirs minēja samazinātā PVN piemērošanu Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, kā rezultātā 2018.gadā budžetam gājuši secen 3,8 miljoni eiro.

«Varam jau spriest par to, kā būtu, ja šāda samazinātā likme nebūtu, tomēr objektīvs rādītājs ir restorānu bizness, jo restorāni katru dienu iepērk konkrētu daudzumu produktu. Daudzu restorānu pārstāvji atzina, ka pirmajos trijos mēnešos cena samazinājās, bet pēc tam tās atgriezās iepriekšējā līmenī. Tā ir ilūzija, ka samazināto PVN varam piemērot tikai Latvijas precēm, jo tā tiek piemērota gan spāņu tomātiem, gan Holandes gurķiem u.c.,» stāstīja finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reirs: FKTK vadības meklēšanā uzrunāti daudzi starptautiskajās institūcijās strādājošie

LETA, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadības meklēšanā uzrunāti daudzi starptautiskajās institūcijās strādājošie, šorīt intervijā LTV raidījumā «Rīta Panorāma» teica finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Viņš uzvēra, ka FKTK vadības atrašana šobrīd ir svarīgākais Finanšu ministrijas (FM) uzdevums. To plānots izdarīt līdz 1.oktobrim.

Reirs bija optimistisks par FKTK vadītāja atrašanu noteiktajā termiņā un atklāja, ka konkursam ir uzrunāti daudzi starptautiskajās institūcijās strādājošie, piemēram, no Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas. Tāpat uzrunāti privātajā sektorā strādājošie.

Finanšu ministrs arī atzīmēja, ka Latvija veiksmīgi pilda Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas jeb «Moneyval» ieteikumus, pieņemot virkni likumu grozījumu, kā arī reformējot FKTK, lai tā galvenokārt koncentrētos uz naudas atmazgāšanas izskaušanu. «Riski ir būtiski mazinājušies, taču ir vēl daudz darāmā,» teica Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Finanšu ministrs atbalsta samazinātā PVN piemērošanu vietējai drukātajai presei

LETA, 20.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atbalsta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu vietējai drukātajai presei, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja ministrs.

Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts laikrakstiem un periodikai fiziskā formātā piemērot PVN likmi 5% apmērā līdzšinējo 12% vietā.

Reirs norādīja, ka samazinātā PVN piemērošana vietējai drukātajai presei un e-grāmatām ir atbalstāma, turklāt tam nebūtu negatīvas fiskālas ietekmes.

"[Jautājumā par drukāto presi] savijas ģeopolitika un ideoloģija. Liela daļa laužu reģionos informāciju iegūst no drukātajiem medijiem. Tomēr mediji patlaban strādā ar zaudējumiem, tāpēc mums ir jādod iespēja šai informācijai nokļūt pie cilvēkiem. Līdz ar to samazinājums PVN drukātajai presei ir pareizs risinājums," uzskata Reirs.

Ministrs piebilda, ka patlaban samazinātā PVN likme 12% tiek piemērota gan vietējai presei, gan trešo valstu drukātajiem medijiem. "Sanāk tā, ka mēs subsidējam kaimiņvalstu negatīvo naratīvu pret mums caur samazinātu PVN. Pareizāk būtu trešo valstu medijiem piemērot pilno PVN likmi 21% apmērā," atzina finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tiks izveidots uzņēmēju ombuds, kurš skatītu strīdus par nodokļu administrācijas uzrēķiniem uzņēmējiem, vienlaikus būs iezīmēti gan VID pienākumi sadarbībai ar uzņēmējiem un arī uzņēmēju tiesības sadarbībā ar nodokļu administrāciju.

Tādu ainu Latvijas Darba devēju konfederācijas biedru kopsapulcē – diskusijā Kas būs Latvijas ekonomikas virzītājspēks 2020. gadā? iezīmēja finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņš norādīja, ka ir sasniegta pašlaik iespējami augstākā sadarbības pakāpe starp uzņēmējiem un nodokļu administrāciju un ir nepieciešama jauna – augstāka – sadarbības forma. «VID ir godprātīgo uzņēmēju draugs, vienlaikus noteiksim uzņēmēju tiesības sadarbībā ar nodokļu administrāciju un arīdzan šīs iestādes pienākumus sadarbībai ar uzņēmējiem,» skaidroja J. Reirs. Viņš norādīja, ka uzņēmēju ombuda svarīgākais uzdevums būs izskatīt strīdus par uzrēķiniem, kuri pēc pārsūdzības faktiski nokļūst sava veida melnajā kastē, jo teju vai visos gadījumos viss norit vienos vārtos. «Šajā sistēmā būs arī iespējas redzēt katra konkrēta VID darbinieka lēmumus, šo lēmumu tapšanu, virzību un arī gala rezultātu,» skaidroja J. Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reirs: VID vadītājai ir jāiestrādājas un vairāk uzmanības jāpievērš negodprātīgiem uzņēmumiem

LETA, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājai Ievai Jaunzemei vēl ir jāiestrādājas, tomēr vairāk uzmanības būtu jāpievērš tieši negodprātīgiem uzņēmumiem, pauda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Jau vēstīts, ka Finanšu ministrijas (FM) resora ietvaros notikusi dienesta pārbaude par publiski izskanējušo informāciju, kā arī publiskās sanāksmēs izskanējušiem faktiem saistībā ar iniciatīvu virzību nodokļu maksātāju sloga mazināšanai. Izvērtējot situāciju, FM komisija rosināja Reiram paust mutisku aizrādījumu VID vadītājai par pretrunīgas informācijas sniegšanu.

Reirs, kurš patlaban atrodas atvaļinājumā, atzina, ka viņš ar komisijas atzinumu nav iepazinies, tāpēc patlaban atturējās atbildēt - izteikt vai neizteikt mutisku aizrādījumu. Vienlaikus ministrs norādīja, ka VID darbā ir nepieciešami uzlabojumi.

«Es līdz šim publiski neesmu izteicies kritiski par VID darbu, jo iestādes vadītājai ir nepieciešams laiks, lai iestrādātos un nāktu klajā ar plānotajām izmaiņām VID darbā. Tomēr ir daudzas lietas, kas mani neapmierina, piemēram, attieksme pret klientiem, kad, tiek veiktas represijas, nevis sniegts pakalpojums. Bet šis viedoklis nav saistīts ar FM komisijas atzinumu,» pauda Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vispārējā valdības sektorā iekļaujami uzņēmumi nedrīkstēs strādāt ar zaudējumiem

LETA, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots noteikt, ka uzņēmumi, kas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) kritērijiem ir iekļaujami vispārējā valdības sektorā, nedrīkstēs strādāt ar zaudējumiem, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Viņš norādīja, ja uzņēmums, kas ir klasificēts un iekļaujams vispārējās vadības sektorā, kā piemēram, Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme», strādā ar zaudējumiem, šie zaudējumi ir jāņem vērā, veidojot valsts budžetu, tādējādi plānots veikt izmaiņas regulējumā, nosakot, ka šādi uzņēmumi nedrīkst strādāt ar zaudējumiem.

«Ja kāds uzņēmums, kas ir klasificēts un tiek ieskaitīts vispārējā valsts parādā, strādā ar zaudējumiem, mums šie zaudējumi ir jāņem vērā, veidojot budžetu. Tātad par šiem līdzekļiem mēs nedrīkstam plānot nākotnes attīstību. (..) Nāksies pieņemt ļoti drastiskus likumus, kas paredz, ka uzņēmumi, kuri ir šajā sarakstā un tiek uzskatīti par valsts parāda daļu, nedrīkst strādāt ar zaudējumiem,» sacīja Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Iespējams, jau no 2020. gada pensijā esošie vecāki saņems 1% no bērnu samaksātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Iespējams, jau no 2020. gada pensijā esošie vecāki saņems 1% no bērnu samaksātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu iespējamo risinājumu Latvijas Radio 4 raidījumā Darbojošās personas minēja labklājības ministrs Jānis Reirs. Viņš norādīja, ka no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas maksājuma 34,5% pensiju sistēmā nonāk 24,5%. 20% tiek ieskaitīti personalizētā uzkrājuma izveidei, no tiem 14% – esošo pensionāru nodrošināšanai paaudžu solidaritātes ietvaros un 6% – otrā līmeņa pensijai. Savukārt 4,5% it kā maksājam, paši nezinot, par ko. «No šiem 4,5% vienu procentpunktu varētu novirzīt tieši vecāku pensijām no viņu bērnu iemaksātā valsts sociālās obligātās apdrošināšanas maksājuma, kas nonāk pensiju sistēmā,» skaidroja J. Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada valsts budžetu valdība izstrādās līdz 8. martam, bet Saeima par to galīgajā lasījumā varētu balsot 3. aprīlī, nodokļus sola nemainīt.

Tādu ainu pēc Ministru kabineta sēdes iezīmēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs. «Vienojāmies par šā gada valsts budžeta izveides un izskatīšanas grafiku,» uzsvēra K. Kariņš. Finanšu ministrs Jānis Reirs norādīja, ka visus gaida spraigs darbs. Proti, izstrādāto budžeta projektu Saeimā plānots iesniegt 8. martā. Lai to varētu īstenot, vispirms būs nepieciešams valdībā izskatīt makroekonomiskās prognozes, kā arī veikt izdevumu pārskatīšanu un ministriju prioritāro pasākumu analīzi, pēc tam valdība pieņems lēmumu par budžeta ieņēmumiem un izdevumiem. Valdība apstiprinās precizēto valdības budžeta plānu, ko iesniegs Eiropas Komisijai, un vienlaikus sāks darbu pie 2019. gada valsts budžeta projekta pavadošo likumprojektu izskatīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Padod tik jebkāda ministra krēslu

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 17.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Profesionāli politiķi apmet kažoku uz otru pusi un veikli pārkāpj otrpus aizgaldam Ministru kabinetā

No nagu maukšanas valsts budžeta sakarā Jānis Reirs meties par pensionāru interešu aizsargu. Nu viņam būs jālūdz uz deju citi sociālie partneri, un tā atkal, visticamāk, nebūs romantiska valsēšana.

Mēs lepojamies, ka mūsu bērni un mazbērni nemaksā nodokļus, bet vēlamies skolu pāri ielai un slimnīcu tuvu mājām, kā arī policistu pie mājas. Tā savus vēlētājus sarunā ar DB raksturo jaunizceptais labklājības ministrs. Vēl kāda «būtiska» iepriekšējā finanšu ministra atziņa: «Mums nav naftas.» Savulaik, būdams premjers, Einars Repše gan izspļāvis daudz fifīgāku frāzi: «Kā var nesolīt pensionāriem cilvēku cienīgu dzīvi, kā var nesolīt veselības aprūpei nepieciešamo naudu?» Šo teikumu kā tādu mēles mežģi vajadzētu zelta rāmī pasniegt Reira kungam, kurš no ādas dīrātāja un nodokļu vagara spēji kļuvis par tādas ministrijas vadītāju, kura citu vidū izceļas ar spilgtu lūdzēja pozīciju. Acīmredzot tāpēc J. Reirs nekavējas apburt savu jauno, bet sirmo publiku ar solījumiem plānot pensijas indeksācijas modeļa maiņu, indeksācijas apmēru atgriezt «pirmskrīzes līmenī», tāpat viņam ir plāni «pirmskrīzes līmenī» atjaunot pacientu līdzmaksājumus. Uzņēmēju peltais ministrs, ticis jaunā krēslā, varbūt vēl sirdī nav mainījis retoriku, tomēr droši vien apzinās amata atbildību vairāk nekā pusmiljona vēlētāju pensionāru acīs, rūpējoties par savas partijas Vienotība popularitātes nākotni. Situācijā, kas spiež tik krasi mainīt pozīciju, gan jāpatur prātā, ka dažubrīd mēli labāk turēt aiz zobiem, atceroties partijas biedres un kādreizējās labklājības ministres krēsla īpašnieces Ilzes Viņķeles sensacionāli neveiksmīgos izteikumus par padomju gados nodarbinātajiem, kas no Latvijas valsts saņem pensiju, ko patiesībā nemaz nav nopelnījuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Reirs: Vairumam pensionāru FM piedāvātā nodokļu reforma neko nemainīs

LETA, 22.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) piedāvātā nodokļu reforma sociālajā jomā ieviesīs vien pavisam nelielas izmaiņas, un, piemēram, vairums pensionāru šo reformu neizjutīs nekādā veidā - ne pozitīvi, ne negatīvi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Pēc viņa teiktā, uz sociālo jomu piedāvātajā reformā attiecas tikai plāns palielināt pensijām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo daļu. «Tas skar ļoti mazu daļu pensionāru. Praktiski pensionāri jau ir tie, kas nestrādā, un viņus šīs nodokļu reformas nekādā veidā neskar. Vismaz pusi pensionāru, pusi cilvēku ar invaliditāti šīs nodokļu reformas neskar,» atzina Reirs.

Viņš pauda satraukumu arī par to, ka piedāvātās nodokļu reformas ģimenēm ar zemiem ienākumiem paredz mazāku ienākumu pieaugumu nekā cilvēkiem, kuri dzīvo vieni, jo neapliekamo minimumu par bērniem praktiski nevarēšot izmantot.

Reirs atgādināja, ka LM ir iesniegusi izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē minimālā ienākumu līmeņa koncepcijas dokumentu, kurā rosināts pārskatīt nabadzības līmeni no pašreizējiem 49 eiro līdz vairāk nekā 100 eiro. Šajā koncepcijā arī piedāvāts līdz 94 eiro celt minimālo pensiju, kas valstī nav mainījusies 12-13 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauniešiem vecumā līdz 30 gadiem varētu samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par 6%, lai tādējādi darba devēji būtu motivētāki pieņemt darbā cilvēkus bez lielas pieredzes.

Šo kā vienu no apspriežamām idejām LTRK un Cēsu novada domes organizētajā Cēsu uzņēmēju forumā 2019 minējis finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņš norādīja, ka tuvākajās nedēļās tiks uzsāktas aktīvas diskusijas par nodokļiem, lai jau līdz nākamā gada martam apstiprinātu izmaiņas Ministru kabinetā, bet līdz jūnija beigām arī Saeimā.

J.Reirs sacīja, ka galvenās problēmas pašreiz sagādā augstie darbaspēka nodokļi, jo ir dubultā progresivitāte, ietverot mainīgas likmes kā iedzīvotāju ienākumu nodoklim, tā arī neapliekamajam minimumam. Šī sistēma ir jāmaina, mazinot darbaspēka nodokļus, bet būtiski to izdarīt tā, lai neciestu valsts budžets, norādīts LTRK informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē uzņēmējiem sola paredzamāku nodokļu vidi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau decembrī tiks sākts darbs pie 2017. gada budžeta un strādāts pie vidēja termiņa nodokļu stratēģijas izveides, lai uzņēmēji turpmāk zinātu, kas nodokļu jomā notiks nākamo trīs gadu laikā un nebūtu tāda mētāšanās, kā šajā gadā, tomēr patlaban Latvijas nodokļu vidi var vērtēt kā vienu no stabilākajām Eiropā, Dienas biznesa rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes 2016» atzina valdības pārstāvji.

Stabilitātes iezīmes

Valdības pārstāvji pašreizējo nodokļu sistēmu vērtē kā labu, taču vienlaikus atzīst, ka tai jābūt paredzamākai. Nākamā gada budžets ir balstīts uz 3% ekonomikas pieaugumu, un tā virziens ir nevienlīdzības mazināšana, bet prioritātes – gan ārējā, gan iekšējā valsts drošība, savukārt budžeta deficīts paredzēts 1% no IKP apmērā, konferencē atgādināja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pēc NĪN politikas pārskatīšanas nodokļa likme varētu svārstīties no 0,2 līdz 0,4%

LETA, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) redzējums par izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) politikā, plānoto nodokļu izmaiņu ietekme uz pašvaldību budžetiem un to kompensējošie pasākumi, kā arī pašvaldību aizņemšanās iespējas bijuši svarīgākie jautājumi, kas apspriesti, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedriem - lielo pilsētu mēriem - tiekoties ar finanšu ministru Jāni Reiru.

Viens no būtiskiem jautājumiem, kas interesējis LLPA biedrus, bijis FM redzējums par plānotajām izmaiņām NĪN politikā. Skaidrojot FM nostāju, ministrs uzsvēris, ka kadastrālo vērtību pārskatīšanas mērķis ir to pietuvināšana reālajai tirgus vērtībai, nevis papildu valsts budžeta ieņēmumu gūšana. J. Reirs pieļāvis, ka pēc NĪN politikas pārskatīšanas nodokļa likme varētu svārstīties 0,2-0,4% apmērā, kā tas ir vidēji Eiropā. Tas kompensētu kadastrālās vērtības kāpumu. Ministrs paudis gatavību turpināt diskutēt par šiem jautājumiem ar pēc iespējas plašāku iesaistīto loku.

Atbildot uz LLPA biedru jautājumiem par valdībā diskutēto nodokļu izmaiņu ietekmi uz pašvaldību budžetiem un kompensējošiem pasākumiem, ministrs paudis gatavību uzklausīt LLPA priekšlikumus. Šis jautājums ir aktuāls pašvaldībām, jo, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, 2021.gadā pašvaldību budžetos ieskaitāmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļa samazināsies vismaz par 10% jeb 148 miljoniem eiro J. Reirs uzsvēris, ka šobrīd norisinās diskusija par minimālā sociālā nodrošinājuma palielināšanu, kas palīdzēs palielināt pašvaldību ieņēmumus. Ministrs paudis gatavību turpināt diskusiju ar pašvaldībām par šo jautājumu. Tāpat tikšanās gaitā FM informējusi LLPA biedrus par nākamā gada budžeta apspriešanas gaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolemts katru nedēļu tikties par Covid-19 krīzes atbalsta pasākumiem atbildīgajā darba grupā, lai izvērtētu sniegto atbalstu un, ja nepieciešams, veiktu labojumus, šodien debatēs Saeimā par valdības lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju pauda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Darba grupā regulāri paredzēts uzklausīt arī uzņēmēju pārstāvjus, norādīja Reirs. Viņš pavēstīja par valdības sagatavotajiem ekonomiskā atbalsta pasākumiem ārkārtējās situācijas laikā - dīkstāves pabalstiem attiecīgajiem darbiniekiem, subsidētajām darba vietām un subsīdijām krīzes skarto uzņēmumu apgrozāmajiem līdzekļiem, kurus negatīvi ietekmējuši ārkārtējās situācijas ierobežojumi.

Uzņēmējam tiks paredzēts krīzes laikā ietekmētos nodokļu maksājumus ļaut nomaksāt trīs gadu laikā, pauda finanšu ministrs.

Latvija vēl nav izmantojusi dažādas Eiropas līmeņa aizņemšanās iespējas, tāpēc nepieciešamie līdzekļi atbalsta sniegšanai ir pieejami, reizē ir jāievēro valdības noteikti valsts parāda apjoma maksimālais apjoms, norādīja Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieejamais atbalsts Covid-19 radītās krīzes ierobežošanas pasākumiem sasniedzis četrus miljardus eiro, otrdien mediju pārstāvjus informēja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Stāstot par valsts rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem, Reirs norādīja, ka Valsts kasē ir 2,6 miljardi eiro skaidras naudas atlikums, savukārt dažādos līgumos ar Eiropas finanšu institūcijām Latvijai rezervēti 1,5 miljardi eiro.

"Uz citu valstu fona, kur atbalsts mērāms desmitu miljardu eiro apmērā, tas izklausās maz. Savukārt, ja skatās attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), tad skaidras naudas uzkrājums ir 8,7% no IKP, bet no budžeta viedokļa skaidrās naudas uzkrājums ir 26% no valsts budžeta. Šis apjoms ir iespaidīgs un esam starp top Eiropas Savienības valstīm, kuras uzreiz pielietoja atbalsta instrumentus," uzsvēra finanšu ministrs.

Uz jautājumu, vai arī pēc ārkārtējās situācijas pagarināšanas līdz 12.maijam valstij pietiks līdzekļu, lai turpinātu finansēt visus tos atbalsta pasākumus, kādi iedzīvotājiem un uzņēmumiem patlaban pieejami, Reirs sacīja, ka naudas pietiks.

Komentāri

Pievienot komentāru