Finanses

DB Uzņēmēju klubs: Moneyval rekomendācijas finiša taisnē

Zane Atlāce - Bistere, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Finanšu sistēmas galvenais uzdevums ir nodrošināt pamatu legālam biznesam valstī – pašreizējā to nespēj, tā Dienas Biznesa Uzņēmēju klubā atzina tā īpašais viesis finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Mēs jau esam tur,» viņš saka, ar to domājot – pelēkajā zonā Moneyval izpratnē. «Aizbildinoties ar ļoti svarīgu biznesu, esam tas posms, kas «iztīra» citu valstu budžetu un kases.» Kā zināms, Moneyval ziņojums ir neatkarīga audita rezultāts, ko veica Eiropas Padomes eksperti, atklājot nepilnības. Tālab tā rekomendācijām mūsu pusē pievērsta īpaša uzmanība. Galvenokārt tas attiecas uz jaunākajiem pasaules noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas standartiem. Lai izkļūtu no šīs pelēkās zonas, finanšu kapitāla tirgus «remonts» ir valdības galvenā prioritāte, kas palīdzēs ātrāk attīrīties no nevēlamām naudas plūsmām un efektīvākai cīņai dos instrumentus gan uzraugošām, gan valsts pārvaldes institūcijām.

Divas lielas izmaiņas

Pretējā gadījumā J. Reirs ieskicē nevēlamu portretu, kurā uzņēmējdarbībai apgrūtināta pieeja, gan sākot ar apgrozāmajiem līdzekļiem, gan garantiju samazināšanas un kredītprocentu pieauguma dēļ, ko daudzi izjūt jau patlaban.

Minētais «remonts» ietver legālo prezumpciju. «Mūsdienu pasaulē valstij pierādīt naudas nelegālo izcelsmi ir teju neiespējami. Demokrātiskās zemēs to risina ar legālo prezumpciju. Tas ir, – katram cilvēkam jāpierāda naudas legālā izcelsme. Tas nebūt nav sarežģīti, vien jābūt nomaksātiem nodokļiem par rīcībā esošo konkrēto naudas summu. Kad tas sāk strādāt, arī ierobežojumi par darījumiem ar skaidro naudu praktiski nav vajadzīgi, piemēram, par dāvināšanu pirmās kategorijas radiem gada laikā,» spriež finanšu ministrs.

AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs vaicāja, kas vēl palicis nepadarīts, zinot, ka attiecībā uz pelēkās naudas lietām pēdējo gadu laikā ir notikušas ārkārtīgi daudzas izmaiņas gan likumdošanas, gan Ministru kabineta līmenī. J. Reirs, lieki neminstinoties, zina teikt, ka finanšu kapitāla tirgus «remonts» paredz legālo prezumpciju un divas lielas izmaiņas likumos: Kredītiestāžu likumā un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā. «Ir pieci netiešie normatīvie akti, kas FKTK liek būt par uzraugu naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumos, bet iestāde spītīgi no tā izvairās. Runa ir par FKTK funkcijām kontrolēt iekšējās pārbaudes naudas atmazgāšanas jomā, un tās nepārklājas ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbu, kas ir – izmeklēt,» uzskata J. Reirs.

Abus likumus galīgajā lasījumā Saeima varētu pieņemt jau jūnija vidū. Tajos tiek regulēts, kā notiek bankas likvidācija un kā – pašlikvidācija, lai dažādas stīvēšanās un nesaprašanās nepatērētu tik daudz laika, kā tas ir ABLV Bank gadījumā.

Daudzi žuļiki zināmi

Kad nākamo jautājumu uzdod Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars, sarunas vēl norit salīdzinoši rāmā gaisotnē. Viņš akcentē: uzņēmēji ir nobažījušies, ka bankas vienā mirklī var pēkšņi aizvērt savas durvis kādai firmai, starptautiski iedragājot kopējo priekšstatu par Latviju. «Kā nodalīt, kuri ir legāli uzņēmumi, bet kuri – bandīti un žuļiki?» J. Reirs pārliecinoši pasvītro, ka tas jau ir nodalīts un tāpēc arī seko dažādi aizliegumi. Te jāuzsver kredītiestāžu iekšējās kontroles sistēmas, ko valsts neregulē, jo bankas ir privāts bizness. Un to tiesības ir ne ar vienu neauklēties, ja risks šķiet pārāk liels. «Vairāk nekā 90% aizliegumu vai kontu slēgšanām ir ļoti nopietns pamats. Tāpēc arī piekritu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības vienam no priekšlikumiem publicēt visus lēmumus, kas ir pieņemti nodokļu uzrēķinos. Pārējās uzraudzības institūcijas to jau dara,» tā J. Reirs.

Visu rakstu lasiet 30. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pagaidu vadītājs visticamāk tiks nosaukts piektdienas laikā, piektdien žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Ministrs nenosauca konkrētus uzvārdus, vien norādīja, ka saskaņā ar likumu pagaidu vadītājam jānāk no palikušo FKTK padomes locekļu vidus, vai arī no FKTK darbinieku vidus.

«Esmu uzrunājis gan esošos padomes locekļus, gan arī FKTK departamentu vadītājus un domāju, ka šīs dienas laikā pagaidu vadītājs tiks izvirzīts,» sacīja Reirs.

Viņš piebilda, ka pēc tam šis kandidāts tiks ieteikts saskaņošanai Latvijas Bankas padomei. «Būtu ideāli, ja Saeima lēmumu par pagaidu vadītāja apstiprināšanu varētu pieņemt vienlaikus ar lēmumu par esošo FKTK vadītāju atlūgumu apstiprināšanu,» sacīja Reirs.

Ministrs atturējās sniegt vērtējumu līdzšinējo FKTK vadītāju Pētera Putniņa un Guntas Razānes darbam. «Viņi vēl turpina strādāt līdz 15.jūlijam un es patlaban koncentrējos uz to, lai pildītu likuma normas un atrastu pagaidu vadītāju. Pēc 15.jūlija varēšu sniegt līdzšinējās vadības darba vērtējumu,» sacīja Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par FKTK pagaidu vadītāju varētu virzīt Kristīni Černaju-Mežmali

LETA, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pagaidu vadītāju varētu tikt virzīta FKTK Uzraudzības departamenta Monetāro finanšu iestāžu darbības analīzes daļas vadītāja Kristīne Černaja-Mežmale, liecina neoficiālā informācija.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns sacīja, ka konsultācijas un darbs pie FKTK pagaidu vadītāja kandidāta izvēles turpinās, un to plānots pabeigt līdz jautājuma izskatīšanai parlamentā, pirmdienas, 8.jūlija rītā.

Latvijas Bankas interneta vietnē atrodamā informācija liecina, ka pirmdien sasaukta Latvijas Bankas padomes ārkārtas sēde.

Iepriekš piektdien sasauktajā preses konferencē finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) žurnālistiem sacīja, ka cer pagaidu vadītāju nosaukt piektdienas laikā. Ministrs nenosauca konkrētus uzvārdus, vien norādīja, ka saskaņā ar likumu pagaidu vadītājam jānāk no palikušo FKTK padomes locekļu vidus, vai arī no FKTK darbinieku vidus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Reirs: Škoda reputācija var liegt elektrovilcienu iepirkumam izmantot ES līdzekļus

LETA, 21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Pasažieru vilciens» (PV) elektrovilcienu iepirkuma uzvarētāja Čehijas uzņēmuma «Škoda Vagonka» («Škoda») reputācija var liegt minētajā iepirkumā izmantot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus, otrdien žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Valdības sēdes laikā, kad tika uzklausīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais ziņojums par ES fondu projektu ieviešanas gaitu, Reirs norādīja uz iespējamām problēmām PV iepirkumā, ņemot vērā, ka iepirkuma uzvarētājs «Škoda» figurē izmeklēšanā saistībā ar Rīgas domes iepirkumiem.

«Praktiski ir pazīmes, ka [PV elektrovilcienu iepirkumā] tiek mēģināts bīdīt šo pretendentu tālāk. Ja šis būs ES līdzfinansēts projekts, tad, ņemot vērā pretendenta reputācijas risku, izskatās, ka mēs dabūsim atmaksāt ES finansējumu,» ministriem pauda Reirs.

Pēc valdības sēdes finanšu ministrs papildināja, ka pastāv iespēja PV elektrovilcienu projektam novirzīt pārtrauktajam Skanstes tramvaja līnijas projektam iezīmēto ES līdzfinansējumu, tomēr Reirs norādīja uz faktu, ka gan Rīgas domes iepirkumā, gan PV elektrovilcienu iepirkumā par uzvarētāju atzīts viens un tas pats uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Latvija vērtē iespējas samazināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, pauda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Kā ziņots, Igaunijas valdība nolēmusi no 1.jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmi gan stiprajiem, gan vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Reirs stāstīja, ka Latvija seko līdzi Igaunijas lēmumiem attiecībā uz akcīzes nodokli alkoholam, tāpēc nākamnedēļ Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova (KPV LV) vadībā uz tikšanos sanāks nodokļu darba grupa, kas lems par iespējamu akcīzes nodokļa samazināšanu alkoholam arī Latvijā.

«Reģiona līmenī ir svarīgi saglabāt konkurētspēju, tāpēc neredzu lielas problēmas samazināt akcīzi alkoholam,» teica finanšu ministrs, piebilstot, ka patlaban nevar prognozēt, par cik procentpunktiem Latvijā varētu samazināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reirs: FKTK vadības meklēšanā uzrunāti daudzi starptautiskajās institūcijās strādājošie

LETA, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadības meklēšanā uzrunāti daudzi starptautiskajās institūcijās strādājošie, šorīt intervijā LTV raidījumā «Rīta Panorāma» teica finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Viņš uzvēra, ka FKTK vadības atrašana šobrīd ir svarīgākais Finanšu ministrijas (FM) uzdevums. To plānots izdarīt līdz 1.oktobrim.

Reirs bija optimistisks par FKTK vadītāja atrašanu noteiktajā termiņā un atklāja, ka konkursam ir uzrunāti daudzi starptautiskajās institūcijās strādājošie, piemēram, no Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas. Tāpat uzrunāti privātajā sektorā strādājošie.

Finanšu ministrs arī atzīmēja, ka Latvija veiksmīgi pilda Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas jeb «Moneyval» ieteikumus, pieņemot virkni likumu grozījumu, kā arī reformējot FKTK, lai tā galvenokārt koncentrētos uz naudas atmazgāšanas izskaušanu. «Riski ir būtiski mazinājušies, taču ir vēl daudz darāmā,» teica Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada valsts budžetu valdība izstrādās līdz 8. martam, bet Saeima par to galīgajā lasījumā varētu balsot 3. aprīlī, nodokļus sola nemainīt.

Tādu ainu pēc Ministru kabineta sēdes iezīmēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs. «Vienojāmies par šā gada valsts budžeta izveides un izskatīšanas grafiku,» uzsvēra K. Kariņš. Finanšu ministrs Jānis Reirs norādīja, ka visus gaida spraigs darbs. Proti, izstrādāto budžeta projektu Saeimā plānots iesniegt 8. martā. Lai to varētu īstenot, vispirms būs nepieciešams valdībā izskatīt makroekonomiskās prognozes, kā arī veikt izdevumu pārskatīšanu un ministriju prioritāro pasākumu analīzi, pēc tam valdība pieņems lēmumu par budžeta ieņēmumiem un izdevumiem. Valdība apstiprinās precizēto valdības budžeta plānu, ko iesniegs Eiropas Komisijai, un vienlaikus sāks darbu pie 2019. gada valsts budžeta projekta pavadošo likumprojektu izskatīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tiks izveidots uzņēmēju ombuds, kurš skatītu strīdus par nodokļu administrācijas uzrēķiniem uzņēmējiem, vienlaikus būs iezīmēti gan VID pienākumi sadarbībai ar uzņēmējiem un arī uzņēmēju tiesības sadarbībā ar nodokļu administrāciju.

Tādu ainu Latvijas Darba devēju konfederācijas biedru kopsapulcē – diskusijā Kas būs Latvijas ekonomikas virzītājspēks 2020. gadā? iezīmēja finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņš norādīja, ka ir sasniegta pašlaik iespējami augstākā sadarbības pakāpe starp uzņēmējiem un nodokļu administrāciju un ir nepieciešama jauna – augstāka – sadarbības forma. «VID ir godprātīgo uzņēmēju draugs, vienlaikus noteiksim uzņēmēju tiesības sadarbībā ar nodokļu administrāciju un arīdzan šīs iestādes pienākumus sadarbībai ar uzņēmējiem,» skaidroja J. Reirs. Viņš norādīja, ka uzņēmēju ombuda svarīgākais uzdevums būs izskatīt strīdus par uzrēķiniem, kuri pēc pārsūdzības faktiski nokļūst sava veida melnajā kastē, jo teju vai visos gadījumos viss norit vienos vārtos. «Šajā sistēmā būs arī iespējas redzēt katra konkrēta VID darbinieka lēmumus, šo lēmumu tapšanu, virzību un arī gala rezultātu,» skaidroja J. Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reirs: VID vadītājai ir jāiestrādājas un vairāk uzmanības jāpievērš negodprātīgiem uzņēmumiem

LETA, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājai Ievai Jaunzemei vēl ir jāiestrādājas, tomēr vairāk uzmanības būtu jāpievērš tieši negodprātīgiem uzņēmumiem, pauda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Jau vēstīts, ka Finanšu ministrijas (FM) resora ietvaros notikusi dienesta pārbaude par publiski izskanējušo informāciju, kā arī publiskās sanāksmēs izskanējušiem faktiem saistībā ar iniciatīvu virzību nodokļu maksātāju sloga mazināšanai. Izvērtējot situāciju, FM komisija rosināja Reiram paust mutisku aizrādījumu VID vadītājai par pretrunīgas informācijas sniegšanu.

Reirs, kurš patlaban atrodas atvaļinājumā, atzina, ka viņš ar komisijas atzinumu nav iepazinies, tāpēc patlaban atturējās atbildēt - izteikt vai neizteikt mutisku aizrādījumu. Vienlaikus ministrs norādīja, ka VID darbā ir nepieciešami uzlabojumi.

«Es līdz šim publiski neesmu izteicies kritiski par VID darbu, jo iestādes vadītājai ir nepieciešams laiks, lai iestrādātos un nāktu klajā ar plānotajām izmaiņām VID darbā. Tomēr ir daudzas lietas, kas mani neapmierina, piemēram, attieksme pret klientiem, kad, tiek veiktas represijas, nevis sniegts pakalpojums. Bet šis viedoklis nav saistīts ar FM komisijas atzinumu,» pauda Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban spēkā esošā samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem nav izrādījusies efektīva, tomēr tādu varētu piemērot restorānu nozarei, intervijā atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Patlaban PVN samazinātā likme 5% apmērā tiek piemērota Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, tomēr izskanējis priekšlikums piemērot samazināto PVN likmi arī pārtikas pamatproduktiem.

Tomēr finanšu ministrs ir skeptisks par samazinātās PVN likmes piemērošanas paplašināšanu. Viņa ieskatā, produktu cenu nenosaka nodokļi, bet piedāvājuma un pieprasījuma attiecības. Kā piemēru Reirs minēja samazinātā PVN piemērošanu Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, kā rezultātā 2018.gadā budžetam gājuši secen 3,8 miljoni eiro.

«Varam jau spriest par to, kā būtu, ja šāda samazinātā likme nebūtu, tomēr objektīvs rādītājs ir restorānu bizness, jo restorāni katru dienu iepērk konkrētu daudzumu produktu. Daudzu restorānu pārstāvji atzina, ka pirmajos trijos mēnešos cena samazinājās, bet pēc tam tās atgriezās iepriekšējā līmenī. Tā ir ilūzija, ka samazināto PVN varam piemērot tikai Latvijas precēm, jo tā tiek piemērota gan spāņu tomātiem, gan Holandes gurķiem u.c.,» stāstīja finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vispārējā valdības sektorā iekļaujami uzņēmumi nedrīkstēs strādāt ar zaudējumiem

LETA, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots noteikt, ka uzņēmumi, kas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) kritērijiem ir iekļaujami vispārējā valdības sektorā, nedrīkstēs strādāt ar zaudējumiem, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Viņš norādīja, ja uzņēmums, kas ir klasificēts un iekļaujams vispārējās vadības sektorā, kā piemēram, Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme», strādā ar zaudējumiem, šie zaudējumi ir jāņem vērā, veidojot valsts budžetu, tādējādi plānots veikt izmaiņas regulējumā, nosakot, ka šādi uzņēmumi nedrīkst strādāt ar zaudējumiem.

«Ja kāds uzņēmums, kas ir klasificēts un tiek ieskaitīts vispārējā valsts parādā, strādā ar zaudējumiem, mums šie zaudējumi ir jāņem vērā, veidojot budžetu. Tātad par šiem līdzekļiem mēs nedrīkstam plānot nākotnes attīstību. (..) Nāksies pieņemt ļoti drastiskus likumus, kas paredz, ka uzņēmumi, kuri ir šajā sarakstā un tiek uzskatīti par valsts parāda daļu, nedrīkst strādāt ar zaudējumiem,» sacīja Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Finanšu ministrs atbalsta samazinātā PVN piemērošanu vietējai drukātajai presei

LETA, 20.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atbalsta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu vietējai drukātajai presei, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja ministrs.

Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts laikrakstiem un periodikai fiziskā formātā piemērot PVN likmi 5% apmērā līdzšinējo 12% vietā.

Reirs norādīja, ka samazinātā PVN piemērošana vietējai drukātajai presei un e-grāmatām ir atbalstāma, turklāt tam nebūtu negatīvas fiskālas ietekmes.

"[Jautājumā par drukāto presi] savijas ģeopolitika un ideoloģija. Liela daļa laužu reģionos informāciju iegūst no drukātajiem medijiem. Tomēr mediji patlaban strādā ar zaudējumiem, tāpēc mums ir jādod iespēja šai informācijai nokļūt pie cilvēkiem. Līdz ar to samazinājums PVN drukātajai presei ir pareizs risinājums," uzskata Reirs.

Ministrs piebilda, ka patlaban samazinātā PVN likme 12% tiek piemērota gan vietējai presei, gan trešo valstu drukātajiem medijiem. "Sanāk tā, ka mēs subsidējam kaimiņvalstu negatīvo naratīvu pret mums caur samazinātu PVN. Pareizāk būtu trešo valstu medijiem piemērot pilno PVN likmi 21% apmērā," atzina finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne ceturtdien iesnieguši atlūgumus, apstiprināja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Abi iesnieguši atlūgumus, lūdzot atbrīvot viņus no amata ar 15.jūliju, pastāstīja Reirs. Viņš informēja, ka šos atlūgumus ir pārsūtījis Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) ar pavadvēstuli, lūdzot jautājumu par Putniņa un Razānes atbrīvošanu no amatiem atbilstoši likumam izskatīt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un pēc tam arī parlamenta sēdē.

Reirs piebilda, ka Razāne viņam iesniegumu atnesusi klātienē, bet Putniņš par savu nodomu rakstīt atlūgumu ministru informējis jau nedēļas sākumā telefoniski.

Līdz ar to Putniņam un Razānei, atstājot amatu, pienāksies Saeimas nesen likumā noteiktā kompensācija 80% apmērā no mēnešalgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauniešiem vecumā līdz 30 gadiem varētu samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par 6%, lai tādējādi darba devēji būtu motivētāki pieņemt darbā cilvēkus bez lielas pieredzes.

Šo kā vienu no apspriežamām idejām LTRK un Cēsu novada domes organizētajā Cēsu uzņēmēju forumā 2019 minējis finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņš norādīja, ka tuvākajās nedēļās tiks uzsāktas aktīvas diskusijas par nodokļiem, lai jau līdz nākamā gada martam apstiprinātu izmaiņas Ministru kabinetā, bet līdz jūnija beigām arī Saeimā.

J.Reirs sacīja, ka galvenās problēmas pašreiz sagādā augstie darbaspēka nodokļi, jo ir dubultā progresivitāte, ietverot mainīgas likmes kā iedzīvotāju ienākumu nodoklim, tā arī neapliekamajam minimumam. Šī sistēma ir jāmaina, mazinot darbaspēka nodokļus, bet būtiski to izdarīt tā, lai neciestu valsts budžets, norādīts LTRK informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nodevuši Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvlaukumu Lāčplēša ielā 25 pilnsabiedrībai "SBSC" vēsturiskās ēkas pārbūvei, lai teātris varētu atgriezties mājās līdz 2022.gada rudenim, informē VNĪ.

Sadarbība ar būvnieku turpmāk notiks pēc principa "Projektē un būvē". Tas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļaus ātrāk risināt radušos izaicinājumus. Šāda pieeja dod garantiju, ka būvnieks izstrādās un īstenos tikai tādus risinājumus, par kuru realizācijas iespējām un drošības aspektiem būs pilnīgi pārliecināts.

"Šis ir sarežģīts un izaicinājumiem pilns būvniecības projekts. Jaunā Rīgas teātra būvniecību vēsturiskā pilsētvidē var salīdzināt ar Mihaila Čehova Rīgas krievu drāmas teātra pārbūvi, bet darbnīcu izbūvi, kas aizņem 2000 m2 pazemes telpas, ar Dzintaru koncertzāles mazās zāles projekta īstenošanu. Ciešā apbūve būvniekam un pasūtītājam rada papildu rūpes - celtniecības laikā maksimāli saglabāt apkārtējo ēku iedzīvotāju dzīves kvalitāti un rūpēties par blakus esošo celtņu drošību. Drošība ir prioritāte neatkarīgi no projekta gaitas - pat, ja tā īstenošana tādēļ uz laiku ir jāaptur - tā ir un būs VNĪ prasība. Paši veiksim arī būvuzraudzību un būsim stingri savās prasībās par darba kvalitāti un izpildes termiņu. No būvnieka gaidām konstruktīvu sadarbību un atbildīgu pieeju, lai kopā īstenotu izvirzīto mērķi - izveidot Rīgā Eiropas līmeņa teātri," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Parāda vērtspapīru emisijas būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parāda vērtspapīru emisijas būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties un būtu papildinājums banku kredītiem, trešdien Finanšu nozares asociācijas rīkotajā diskusijā "Finanšu nozares nākotne - dzīve pēc kapitālā remonta" atzina nozares eksperti.

"Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons skaidroja, ka obligāciju tirgus Latvijā nav attīstīts - obligācijas ir emitējuši tikai daži lielie uzņēmumi, pārsvarā ar valsts kapitālu.

"Igaunijā parāda vērtspapīru tirgus ir desmit reizes lielāks nekā Latvijā. Obligāciju emisija būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties, turklāt to varētu izdarīt arī daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem nereti ir grūti saņemt aizdevumu bankā, vai kuru projekti neiziet cauri banku kredītu sietam," skaidroja Idelsons.

Viņš norādīja, ka obligāciju likmes būtu konkurējošas ar banku kredītu procentu likmēm, kā arī spiestu tās uz leju. Turklāt obligācijas ir daudz elastīgāks finanšu instruments nekā banku kredīti, jo bankām izvirzītās prasības nereti kredītus padara nepievilcīgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir jāveic ikvienam Latvijas pilsonim, jo jebkuram ir jābūt sociāli nodrošinātam, neatkarīgi, vai persona darbojas kultūras vai kādā citā nozarē, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Vaicāts, kā komentē kultūras nozarē strādājošo pausto argumentu, ka minimālo sociālo iemaksu veikšana viņiem tāpat negarantēs labas vecumdienas, kultūras ministrs atbildēja, ka "frāze par labām vecumdienām ir mazliet demagoģiska". "[Viņi] novecos un gūs arī labumu," apgalvoja Puntulis.

Viņš atzina, ka līdzšinējais nodokļu režīms atļāva kultūras nozarē strādāt un pelnīt, bet nebūt sociāli nodrošinātam. "Šāda situācija nedrīkst būt, un mums tā ir jāmaina," uzsvēra politiķis.

FM izstrādātajās izmaiņās nodokļos tika rosināts ar 2021.gadu atteikties no speciālā režīma autoratlīdzībām.

FM ziņojumā par piedāvātajām izmaiņām nodokļos norādīja, ka izmaiņu mērķis ir veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Līdzīgi kā citos alternatīvajos režīmos, arī autoratlīdzību saņēmēju sociālās iemaksas patlaban ir zemas, tādējādi palielinot to iedzīvotāju skaitu, kuri nākotnē var nebūt sociāli nodrošināti. FM piebilda, ka autoratlīdzības nereti tiek izmantotas nodokļu optimizācijas nolūkos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Kultūras ministrijas priekšlikumu izmaksāt dīkstāves pabalstu pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmumu darbiniekiem, pēc valdības sēdes pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa teiktā, pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem dīkstāves pabalsts būs 75% apmērā no līdz šim saņemtiem ienākumiem. Savukārt mikrouzņēmumos strādājošie varēs saņemt dīkstāves pabalstu 50% apmērā no līdz šim saņemtajiem ienākumiem.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka daudz radošo personu īpaši smagi skāruši ārkārtējās situācijas radītie ierobežojumi attiecībā uz publiski pieejamo kultūras, svētku, piemiņas, izklaides, sporta un atpūtas pasākumu norisi, kā arī uz interešu izglītības programmu īstenošanu, kā rezultātā ir atcelti vairāk nekā 1600 publiski pasākumi.

Puntulis vērsa uzmanību uz to, ka šīs personas ir veikušas normatīvajā regulējumā noteiktās sociālās iemaksas, taču tām nav iespējas pieteikties bezdarbnieka pabalstam. Tāpat uz tām nav attiecināmi valdības līdz šim noteiktie atbalsta mehānismi Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas skartajiem, tāpēc izstrādāts īpašs atbalsta mehānisms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kapitālā ieguldīs Valsts kases aizdevumu 36 140 944 eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais Ministru kabineta rīkojums.

Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku "airBaltic" likviditāti ilgākā laika posmā, otrdien, 31.martā, ar Ministru kabineta rīkojumu nolemts atlikt "airBaltic" izsniegtā Valsts kases aizdevuma procentu maksājumus, tos uzkrājot. Valsts kases aizdevuma neatmaksātā daļa ir 36 140 944 eiro.

Vienlaikus, lai nodrošinātu ekonomiskās krīzes pārvarēšanu un ekonomiskās situācijas stabilizēšanu nozarē, nolemts atbalstīt "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu 36 140 944 eiro apmērā, lai atmaksātu kompānijai izsniegto valsts aizdevumu.

Finanšu ministrijai, pamatojoties uz likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", uzdots palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijas programmā "Akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" pamatkapitāla palielināšana" 36 140 944 eiro apmērā resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un paredzēt apropriāciju kategorijā "Akcijas un cita līdzdalība komersantu pašu kapitālā" aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas jeb «Moneyval» rekomendāciju izpildi sokas labi, intervijā atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja jeb «Moneyval» noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu, kā rekomendējusi paveikt konkrētus pasākumus finanšu noziegumu apkarošanā.

Pēc Reira teiktā, ar «Moneyval» rekomendāciju izpildi sokas ļoti labi un tās tiks ieviestas laikā.

Ministrs atzina, ka līdz šim premjera vadībā notikušajās Finanšu sektora attīstības padomes sēdēs ne tik daudz ticis runāts par to, kas ir izdarīts finanšu noziegumu apkarošanā, bet gan padome koncentrējās uz to, kādas patlaban ir problēmas un kā tas risināt.

«Šajā jomā progress ir vērojams. Turklāt «Moneyval» rekomendācijas neizpildīsim formāli, bet finanšu sistēmas sakārtošanai un reputācijas atjaunošanai tiks veikt kapitālais remonts. Tikšanās laikā ar privāto banku pārstāvjiem uzsveru, ka finanšu darbība Latvijā būs arī turpmāk, bet tai ir jābūt caurredzamai, bez netīrās naudas,» pauda finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Reirs: Budžeta deficīts šogad varētu būt miljarda eiro apmērā

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā budžeta deficīts šogad varētu būt miljarda eiro apmērā, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

"Budžeta deficīts varētu būt apmēram miljards eiro jeb 9-10% no nodokļu ieņēmumiem," teica finanšu ministrs, piebilstot, ka šobrīd iztrūkums budžetā veido apmēram 500 miljonus eiro.

Reirs arī atzīmēja, ka marta sākumā tika prognozēts, ka budžeta ieņēmumi šogad samazināsies robežās no 600 miljoniem eiro līdz 1,5 miljardiem eiro. "Augusta sākotnējie dati rāda, ka, laikam, to maksimālo jeb pesimistiskāko robežu mēs nesasniegsim," sacīja finanšu ministrs, atzīmējot, ka maijs ieņēmumu ziņā bija vissarežģītākais mēnesis, ar vislielāko iztrūkumu.

Vienlaikus Reirs norādīja - ņemot vērā, ka šī krīze ir saistīta ar ārējā pieprasījuma trūkumu, nevis strukturālām problēmām Latvijas ekonomikā vai problēmām valsts pārvaldē, budžeta izdevumu daļā netiks veiktas izmaiņas. "Klasiskā situācijā mums nāktos veikt konsolidāciju, bet mēs to nedarīsim un pieļausim budžeta deficītu," sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieejamais atbalsts Covid-19 radītās krīzes ierobežošanas pasākumiem sasniedzis četrus miljardus eiro, otrdien mediju pārstāvjus informēja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Stāstot par valsts rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem, Reirs norādīja, ka Valsts kasē ir 2,6 miljardi eiro skaidras naudas atlikums, savukārt dažādos līgumos ar Eiropas finanšu institūcijām Latvijai rezervēti 1,5 miljardi eiro.

"Uz citu valstu fona, kur atbalsts mērāms desmitu miljardu eiro apmērā, tas izklausās maz. Savukārt, ja skatās attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), tad skaidras naudas uzkrājums ir 8,7% no IKP, bet no budžeta viedokļa skaidrās naudas uzkrājums ir 26% no valsts budžeta. Šis apjoms ir iespaidīgs un esam starp top Eiropas Savienības valstīm, kuras uzreiz pielietoja atbalsta instrumentus," uzsvēra finanšu ministrs.

Uz jautājumu, vai arī pēc ārkārtējās situācijas pagarināšanas līdz 12.maijam valstij pietiks līdzekļu, lai turpinātu finansēt visus tos atbalsta pasākumus, kādi iedzīvotājiem un uzņēmumiem patlaban pieejami, Reirs sacīja, ka naudas pietiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrībai regulāri tiek sniegta visa informācija par pārkāpumiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID), pavēstīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

"Saistībā ar kukuļošanas mēģinājumu dienestā, sabiedrībai ir sniegta visa informācija, kuru procesa virzītāji atzinuši par iespējamu. Tāpat arī iepriekš sabiedrība informēta par visiem atklātajiem pārkāpumiem," skaidroja Vaivars.

Jau ziņots, ka finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) uzdevis VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei tuvākajā laikā sniegt sabiedrībai pilnu informāciju par atklātajiem VID amatpersonu pārkāpumiem, izmeklēšanas rezultātiem un piemērotajiem sodiem.

Tāpat Jaunzemei esot jāsniedz sabiedrībai informācija par trauksmes cēlēju ziņojumu skaitu un izskatīšanas rezultātiem. Šāds uzdevums dots, ņemot vērā atklātos gadījumus par kukuļošanas mēģinājumiem VID, kā arī to, ka dienesta vadība neesot pilnvērtīgi informējusi sabiedrību par citiem noziegumiem iestādē.

Komentāri

Pievienot komentāru