Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinājusi jaunus ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus SIA Rīgas ūdens, informē SPRK.

Sākot ar šī gada 1. jūliju, SIA Rīgas ūdens klientiem maksa par kubikmetra dzeramā ūdens sagatavošanu un piegādi, kā arī par izmantotā ūdens novadīšanu uz attīrīšanas iekārtām un tā attīrīšanu kopā būs 1,28 eiro līdzšinējo 1,025 eiro vietā. Attiecīgi maksa par ūdensapgādes pakalpojumu kubikmetru būs 0,63 līdzšinējo 0,514 eiro vietā, bet maksa par kanalizācijas pakalpojumu 0,65 eiro līdzšinējo 0,511 eiro vietā. Tarifos nav ietverts pievienotās vērtības nodoklis.

Pēc SIA Rīgas ūdens aprēķiniem Rīgas pilsētā mājsaimniecībā vidēji patērē piecus kubikmetrus ūdens mēnesī, tādējādi izmaksas vienai mājsaimniecībai Rīgā vidēji pieaugs par 1,27 eiro mēnesī (1,54 eiro ar PVN). Šobrīd spēkā esošais ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifs Rīgā nav mainīts kopš 2007. gada 1. oktobra, kad tarifus apstiprināja Rīgas pašvaldības regulators.

Izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, «Mārupe Wake Park» izveidots pūšļu parks, kurš šobrīd kļuvis pieprasītāks nekā veikparks, biznesa portālam db.lv pastāstīja «Mārupe Wake Park» īpašnieks Kristaps Gredzens.

Pūšļu parka izveidē ieguldīti 30 tūkstoši eiro.

«Sākotnēji domāju, ka veidot pūšļu parku būtu nenopietni. Pagāja trīs gadi un izdomāju, ka tomēr jāpamēģina. Interesanti ir tas, ka nesen Meksikā apmeklēju pūšļu parku, bet tur pieprasījums bija ļoti neliels. Šeit par pieprasījumu nevaru sūdzēties. 30 tūkstoši eiro par pūšļu parku man šķita neadekvāti augsta summa, bet nevienā mirklī nenožēloju šo projektu,» teic K. Gredzens.

K. Gredzens stāsta, ka «Mārupe Wake Park» attīstībai vairākkārt izmantots Eiropas Savienības fondu finansējums un viņš iesaka to darīt arī citiem uzņēmējiem.

«Mārupe Wake Park» ideja radusies nejauši - tagad hobijs pārtapis biznesā. «Mārupe Wake Park» izveidots pirms sešiem gadiem un ar 8 tūkstošiem eiro kabatā. K. Gredzens sapratis, ka lielu naudu tērē, braucot uz citiem veikparkiem, tāpēc jātaisa savs.

Pašvaldības kapitālsabiedrība Liepājas ūdens plāno 2013.gada pavasarī sākt kanalizācijas sistēmas rekonstrukciju Promenādē, kas ir viens no pilsētas centra aktīvākajiem kvartāliem.

«SIA Liepājas ūdens jau no deviņdesmito gadu vidus realizē apjomīgus ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu uzlabošanas projektus, kā rezultātā ir nomainīti vairāki desmiti kilometru ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, rekonstruētas vai no jauna uzbūvētas 18 kanalizācijas notekūdeņu pārsūknēšanas stacijas, kā arī no jauna uzbūvētas divas dzeramā ūdens attīrīšanas stacijas un rekonstruētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Šķēdē. Diemžēl jāatzīst, ka milzīgs darba apjoms vēl priekšā, lai varētu teikt, ka ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma Liepājā ir sakārtota pilnībā,» vēstulē Fontaine Ent. īpašniekam Stīnam Lorensam raksta PSIA Liepājas ūdens vadītājs Andis Dejus. Tādēļ saskaņā ar SIA Liepājas ūdens 2013. gada darba plānu ir paredzēts turpināt agrāk iesākto kanalizācijas sistēmas rekonstrukciju Liepājas pilsētā, tai skaitā arī Promenādē, kas sāksies jau pavasarī, solīts vēstulē.

Daugavpilī tiek plānota vairāk nekā 4,1 miljona latu apjomīga ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana un rekonstrukcija, liecina SIA Daugavpils ūdens noslēgtā iepirkumu konkursa rezultāti.

Konkursā, kurā par galveno uzvarētāju izvēles kritēriju tika noteikta zemākā cena, uzvarēja SIA Rbsskals Būvvadība un ceļu būves firma SIA Binders.

Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un paplašināšana Jaunā Forštadtē, Cēsu un Fabrikas ielu rajonos Daugavpilī tikusi Rbsskals Būvvadība, kas piedāvāja darbus veikt par vairāk nekā 489 tūkst. Ls (iepriekš paredzētā līgumsumma - 332,1 tūkst. Ls). Tāpat uzņēmums guvis uzvaru konkursa daļā par maģistrālo kanalizācijas sistēmas kolektoru rekonstrukciju, ko piedāvāja veikt par vairāk nekā 2,44 miljoniem latu (iepriekš SIA Daugavpils ūdens paredzētā līgumsumma – 2,89 milj. Ls), un 670 tūkst. Ls (iepriekš tika paredzēts darbus veikt par 389 tūkst. Ls) vērtajā konkursā par kanalizācijas spiedvadu pār Daugavu un Laucesi rekonstrukciju.

Šī gada maijā pabeigti un ekspluatācijā nodoti ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves darbi Jūrmalas pilsētā posmā Buļļuciems – Bulduri, kā arī Dzintaros un Majoros.

Posmā Buļļuciems – Bulduri ir izbūvēts ūdensapgādes tīkls 6,8 kilometru garumā ar pievienojumiem 202 patērētājiem, kā arī kanalizācijas tīkls 10 kilometru kopgarumā ar pievadiem 271 patērētājam. Vides infrastruktūras būvdarbus saskaņā ar SIA "Jūrmalas ūdens" pasūtījumu veica pilnsabiedrības "RERE Vide 1" speciālisti.

Modernizācijas darbos šajā posmā uzbūvētas arī divas sūkņu stacijas un veikta izbūvētās sadzīves kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas vadības sistēmas integrācija ar esošo Jūrmalas ūdens vadības sistēmu, kā arī pārbūvēti ārējie gāzes sadales tīkli un elektroapgādes un sakaru tīkli. Tāpat veikta arī brauktuvju atjaunošana, izveidojot uz ielām jaunu asfaltbetona segumu un grants segumu, izbūvēti divi ātrumvaļņi Viestura ielā. Projekta ietvaros veikti arī zālāja atjaunošanas un betona bruģakmens ieklāšanas darbi.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) un SIA Jelgavas ūdens ir noslēgusi vienošanos par Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansēta projekta īstenošanu - attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanās iespējas Jelgavā, informē CFLA.

Šis ir pirmais Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda projekts, kurš tiks īstenots Zemgales reģionā, un tā ieviešanu uzraudzīs CFLA Zemgales reģiona nodaļa.

Projekta Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Jelgavā, V kārta mērķis ir ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu pieejamības paplašināšana Jelgavas pilsētas aglomerācijas un ūdensapgādes pakalpojumu zonas robežās. Izvirzītā mērķa sasniegšanai projekta ietvaros ir paredzēts izbūvēt no jauna ārējus ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīklus un veikt ārējo inženiertīklu pārbūves un atjaunošanas darbus, t.sk. izbūvējot un rekonstruējot kanalizācijas sūkņu stacijas dažādos Jelgavas pilsētas dzīvojamajos rajonos.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) noslēgusi vairāk nekā 2,47 milj. Ls apjomīgu iepirkumu konkursu par ūdensapgādes un kanalizācijas paplašināšanu Daugavpilī, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Par teju 2,5 milj. Ls Daugavpilī tiks paplašināti ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un noslēgtas to rekonstrukcijas. Kopumā par tiesībām īstenot šo projektu sacentās seši pretendenti, bet par uzvarētāju tika atzīts SIA RBSSKALS Būvvadība piedāvājums. Galvenais darbu veicēja izvēlēs kritērijs bija piedāvātā zemākā līgumcena.

Projekts tiks īstenots ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu projekta «Ūdenssaimniecības attīstība Daugavpilī, III kārta» ietvaros.

Šis konkurss jau tika noslēgts šā gada aprīlī, un par uzvarētāju tika atzīta SIA YIT Celtniecība, CBF SIA Binders, personu apvienība Daugavpils būvmehanizācija un Gādība, kas piedāvāja veikt šā projekta realizāciju par 7,8 milj. Ls, tomēr pēc neilga laika konkursa rezultātus apstrīdēja SIA RBSSKALS Būvvadība, kā rezultātā IUB liedza slēgt līgumu.

Līdz ar asfalta ražošanas pārtraukšanu decembra vidū, ceļu būves uzņēmums Binders pabeidzis 2015.gada būvdarbu sezonu. Turpinās darbi, kuru izpilde iespējama, pateicoties atbilstošiem laika apstākļiem. Galvenie būvniecības darbi atsāksies pēc tehnoloģiskā pārtraukuma pavasarī.

Uzņēmumam Binders šī sezona bija zīmīga ar to, ka līdztekus autoceļu rekonstrukcijas projektiem liels darba apjoms izpildīts, lai īstenotu specifiskus infrastruktūras projektus ar sevišķām prasībām darbu organizācijā un tehnoloģiju izmantošanā. Piemēram, augustā noslēdzās Biķernieku sacīkšu trases posmu rekonstrukcija, bet oktobrī ekspluatācijā tika nodota rekonstruētā Liepājas Starptautiskā lidosta.

Apjomīgs un sarežģīts darba process jūnijā noslēdzās Jelgavā - satiksmes terminālim piegulošo ielu rekonstrukcija un izbūve. Šovasar pabeigta vairāku ceļu posmu virskārtu atjaunošana, piemēram, Tallinas šosejas posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai un ceļa Valka-Rūjiena posmā no Kārķiem līdz Naukšēniem u.c. Noslēgusies projektā paredzētā darba apjoma izpilde uz valsts galvenā autoceļa A2 jeb Siguldas šosejas posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz Garkalnei. Kopumā 10 km garā šosejas posmā abos virzienos maijā tika sākta asfalta segas rekonstrukcija, kam atbilstoši līgumsaistībām bija jābūt pabeigtai nākamajā ceļu būves sezonā.

Lai iedzīvotāji par ūdenssaimniecības pakalpojumiem - ūdensapgādi un kanalizāciju maksātu atbilstoši faktiski izmantotajam apjomam, ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem jāveic ēkas kopējā ūdens patēriņa uzskaites mērierīču uzstādīšana, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Savukārt ēku īpašniekiem ir jānodrošina speciāla vieta vai telpa ūdenssaimniecības pakalpojumu mērierīces uzstādīšanai, piemēram, ēkas pagrabā vai tai piederošajā teritorijā. Izdevumi par šīs ierīces uzstādīšanu un nomaiņu jāsedz ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam.

Jāuzsver, ka visiem iedzīvotājiem nav jābūvē skataka vai cita īpaša būve vietā, kur no centralizētajiem ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkliem atzarojas pievads uz konkrēto ēku. Praksē risinājumi var būt katrai ēkai atšķirīgi, ņemot vērā nekustamā īpašuma specifiku. Tāpēc pakalpojumu lietotājiem ar iestādi vai komersantu, kas konkrētajai ēkai sniedz ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus, jāvienojas par to, kur ir iespējams ierīkot komercuzskaites mēraparāta mezglu. Var būt gadījumi, kad iedzīvotājiem nekādi papildu izdevumi neradīsies, tāpat kā gadījumi, kad mezglu var būt nepieciešams atsevišķi izbūvēt.

Jūrmalā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētā projektā par 73 miljoniem eiro uzbūvēti jauni ūdens un kanalizācijas tīkli, aģentūru LETA informēja uzņēmumā "Jūrmalas ūdens".

Projekta pēdējās kārtas būvniecība tika sākta 2017.gadā, kad tika sākti ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas novadīšanas tīklu izbūves darbi ar tiem sekojošu ceļa seguma atjaunošanu. Dažādos pilsētas rajonos kopumā uzbūvēti vairāk nekā 88 kilometri ūdensvada un vairāk nekā 89 kilometri kanalizācijas tīklu ar pieslēguma atzariem līdz privātīpašuma robežai vai sētai.

Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, līdz ar šīs projekta kārtas pabeigšanu centralizētie ūdenssaimniecības pakalpojumi Jūrmalā pieejami ap 98% jūrmalnieku.

Projekts īstenots ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, kas veidoja aptuveni 24 miljonus eiro. Būvniecību veica uzņēmumi SIA "Rere vide", "Ostas celtnieks", PS "MMG" (sastāv no SIA "MON 1" PT un SIA "Monum"), SIA "AMS Būvserviss", SIA "Binders", SIA "Akva Būve", SIA "Laterna" un citi.

Ventspilī ar ES Kohēzijas fonda atbalstu sākta jaunu posmu izbūve pilsētas maģistrālajam ūdensvada un kanalizācijas tīklam.

Tie ir šogad plānotie pēdējie darbi projekta Ūdenssaimniecības attīstība Ventspilī, III kārta 2011.gada darbu grafikā, informē ūdensapgādes uzņēmums SIA Ūdeka.

Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums garantēs centralizētus ūdenssaimniecības pakalpojumus vairākiem privātmāju rajoniem, kur iepriekš šādu pakalpojumu nebija. Vairākos ielu posmos sākta arī rekonstrukcija vecajam ūdensvadam, kā arī tiek izbūvēts jauns kanalizācijas tīkls.

Kopumā no jauna tiks izbūvēts 1,3 km un rekonstruēts 2 km maģistrālā ūdensvada un kanalizācijas tīkla par 655 tūkstošiem latu bez PVN. Tādējādi 78 mājsaimniecībām tiks nodrošināts kvalitatīvs dzeramais ūdens un sadzīves kanalizācijas novadīšana centrālā tīklā, no tām 46 būs jauni ūdensvada pieslēgumi un 61 jauns kanalizācijas pieslēgums.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Latvijā realizēts lielākais ūdenssaimniecības attīstības projekts, kas ietvēra ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūvi Tukumā 120 km garumā, Db.lv informē Tukuma novada domes pārstāvji.

Līgums par ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta «Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Tukumā» realizāciju tika parakstīts 2011. gada jūlijā.

Šā gada maijā tika pabeigti projektā plānotie būvniecības darbi, kopumā izbūvējot un rekonstruējot ūdensvada tīklus 59,7 km garumā ar pievadi 1718 īpašumiem, kā arī izbūvējot un rekonstruējot 60 km kanalizācijas tīklus ar pievadi 1586 īpašumiem. Tāpat tika izbūvētas 13 jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas, kas nodrošinās notekūdeņu pārsūknēšanu, lai visi notekūdeņi tiktu attīrīti pilsētas attīrīšanas iekārtās Tīlē.

Projekta kopējās projektēšanas un būvniecības izmaksas sasniedza 16,1 milj. latu, no kuriem būvdarbus 13,9 miljonu latu apmērā veica būvkompānija Skonto Būve.

Eiropas Investīciju banka noslēgusi darījumu par finansējuma piešķiršanu ūdensaimniecības nozares attīstībai, Latvijā, parakstot aizdevuma līgumu par 60 miljoniem eiro ar SIA “Rīgas ūdens”.

EIB piešķirtā summa 60 miljonu eiro apmērā atbilst 50% kopējo projekta izmaksu, kas ir 120 miljoni eiro.

Starptautiskas finanšu institūcijas tiešais aizdevums ļaus SIA “Rīgas ūdens” dažādot finansējuma avotus atlikušajai projekta izmaksu daļai, izmantojot gan pašu līdzekļus, gan ES struktūrfondu līdzekļus, gan komercbanku kredītus.

Šobrīd SIA “Rīgas ūdens” apgādā ar ūdeni 98% iedzīvotāju Rīgā, kā arī rūpējas par kanalizācijas ūdeņu savākšanu un attīrīšanu šajā teritorijā. Ūdens patēriņš Rīgā ir aptuveni 33,7 milj.m3 gadā, bet ikgadējā kanalizācijas ūdeņu plūsma pa centralizētajiem tīkliem ir aptuveni 50 miljoni m3.

EIB finansētais ūdenssaimniecības projekts Latvijā sniegs iespēju vairāk mājsaimniecību pieslēgt pilsētas ūdensapgādes sistēmai un savāks centralizētajā sistēmā vairāk attīrāmo notekūdeņu, kas tiks apstrādāti renovētās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, nodrošinot šo funkciju pastāvīgi augstā kvalitātē. Tādējādi projekts dos būtisku ieguldījumu vides aizsardzībā, kā arī nodrošinās ES klimata pārmaiņu novēršanas jomas pasākumus Rīgas reģionā.

Plānotais «Rīgas ūdens» ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu tarifa pieaugums saistīts ar iedzīvotāju skaita samazināšanos Rīgā, intervijā Latvijas Radio teica SIA «Rīgas ūdens» valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa.

Viņa skaidroja, ka, samazinoties iedzīvotāju skaitam, samazinās ūdens patēriņš, līdz ar to esošās ūdens apgādes sistēmas uzturēšanas izmaksas tiek pārnestas uz mazāku patērētā ūdens daudzumu.

Pašlaik spēkā ir 2014.gada ūdensapgādes tarifs. Kopš tika noteikts spēkā esošais tarifs, ūdens patēriņš Rīgā samazinājies par aptuveni 13%. Kā skaidroja Kalniņa, tas esot saistīts ar iedzīvotāju migrāciju no galvaspilsētas uz Pierīgu.

Uzņēmuma vadītāja piebilda, ka vienas mājsaimniecības izdevumi saistībā ar ūdensapgādes tarifa pieaugumu mēnesī varētu palielināties par aptuveni 2,5 līdz 3 eiro.

Savukārt domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S), pretēji Kalniņas paustajam, iepriekš ir paziņojis: «Ir izdevies apturēt iedzīvotāju skaita kritumu un šogad pat ir novērojams neliels, bet tomēr pieaugums. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2016.gada laikā iedzīvotāju skaits pieaudzis par aptuveni 6000, šā gada sākumā sasniedzot 704 476 cilvēkus.»

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Baltijā lielākās kanalizācijas sūkņu stacijas Rīgā, Daugavgrīvas ielā 101, būvniecībā veikts nozīmīgs posms — ir pabeigta jumta nesošā konstrukcija, izdarīta lielākā daļa sarežģītāko darbu, informē SIA “Rīgas ūdens”.

Darbu pasūtītājs SIA “Rīgas ūdens” kopā ar būvniekiem organizēja šai jaunbūvei spāru svētkus. Rīgas notekūdeņu attīrīšanai nozīmīgās stacijas nodošana ekspluatācijā gaidāma 2024. gada aprīlī.

Kanalizācijas sūkņu stacija Daugavgrīvas ielā 101 pamatoti dēvējama par jaudīgāko un lielāko Baltijas valstīs. Pašreizējā stacija darbojas jau vairāk nekā 30 gadus, un tai bija nepieciešama tehnoloģiskā modernizācija, lai arī turpmāk garantētu drošu notekūdeņu savākšanu un pārsūknēšanu uz Bioloģiskās attīrīšanas staciju “Daugavgrīva”.

SIA “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš: “Šie spāru svētki ir svarīga diena projektētājiem un būvniekiem, kuri strādājuši pie šī objekta, taču pie viena arī mums, jo esam ļoti priecīgi, ka iegūsim savā rīcībā Baltijā jaudīgāko kanalizācijas sūkņu staciju un varēsim ar to aizstāt šobrīd jau novecojušo staciju. Un vēl tie ir svētki arī visiem rīdziniekiem, jo šī stacija pārsūknēs trešdaļu visu Rīgas notekūdeņu. Ja runājam salīdzinājumos, tad notekūdeņu plūsmas maksimumstundās tas būs 36 kilometrus garš vilciena sastāvs ar cisternām, ko pārsūknēs jaunā stacija! Tā dos arī elektroenerģijas un citu resursu ekonomiju, tā gādās arī par vēl drošāku un tīrāku apkārtējo vidi.”

Mājsaimniecībās, kuras atrodas nomaļākās vietās un kuru notekūdeņu novadīšanai un attīrīšanai nav iespējama pieslēgšanās pie centrālās kanalizācijas tīkliem, aktuāls un videi draudzīgs risinājums ir bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Kam jāpievērš uzmanība individuālo kanalizācijas sistēmu īpašniekiem? Kā izvēlēties piemērotāko bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un kas jāņem vērā attiecībā uz montāžu? Lasiet tālāk rakstā, lai uzzinātu vairāk.

Iekārtas darbības princips, pieejamība un iespējas

Pirmkārt, standarta darbības princips paredz to, ka notekūdeņi tiek savākti speciālā tvertnē. Process, kādā notiek notekūdeņu attīrīšana, ir bioloģisks, proti, mikroorganismi sadala un barojas ar notekūdeņos esošajiem organiskajiem piesārņojumiem. Tādējādi ūdens tiek attīrīts. Bioloģisko attīrīšanu parasti iedala aerobos un anaerobos procesos:Aerobais - ir process, kurā piedalās skābeklis,Anaerobais apzīmē bioloģisku procesu - bezskābekļa vidē.Lai baktērijas tvertnē varētu veikt svarīgākos procesus priekš ūdens attīrīšanas, nepieciešams skābeklis. Tāpēc nereti bio kanalizācijas iekārta papildus tiek aprīkota ar gaisa kompresoru (gaisa pūtēju), kurš nodrošina gaisa pieplūdi tvertnē pa vidu procesam starp netīrā ūdens ieplūdi un attīrīta ūdens izplūdi.

SIA Rīgas ūdens un AS Swedbank ir parakstījuši aizdevuma līgumu par 25 miljonu finansējuma piešķiršanu ilgtspējīgas Rīgas ūdensapgādes sistēmas attīstības nodrošināšanai, informē bankas pārstāvji.

SIA Rīgas ūdens nodrošina centralizētus ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus Rīgas pilsētā.

SIA Rīgas ūdens misija ir nodrošināt Rīgas pilsētas iedzīvotājus ar kvalitatīviem un drošiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem. SIA Rīgas ūdens jau līdz šim ir investējis būtiskus līdzekļus ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu infrastruktūras atjaunošanā. Uzņēmums to plāno darīt arī turpmāk, izmantojot Swedbank nodrošinātos kredītresursus.

SIA Rīgas ūdens stratēģiskajā attīstības plānā 2012.-2025.gadam paredzēta ūdensapgādes pakalpojumu standartu izpildes nodrošināšana, izveidojot ilgtspējīgu ūdensapgādes sistēmu.

Daudzfunkcionālā kompleksa Z-Towers attīstītājs AS Tower Construction Management vēl aizvien ir neizpratnē, kāpēc Rīgas pilsētas būvvalde turpina kavēt ēkas nodošanu ekspluatācijā un uzsver, ka pārmetumi ir nepamatoti, un ēka ir droša.

8.novembrī plkst.15 plānota iesaistīto pušu - Rīgas domes, pilsētas būvvaldes un attīstītāju - sanāksme, lai pārrunātu aktuālos jautājumus saistībā ar augstceltņu nodošanu ekspluatācijā.

«Lūdzam ierēdņus apzināties, ka katrs mēnesis, ko būvvaldes iedomu dēļ pavadām, nenododot ēku ekspluatācijā, mums izmaksā vairāk nekā pusotru miljonu eiro,» uzsver AS Tower Construction Management komercdirektors Andžejs Neguliners.

Viņš gatavs atspēkot četrus būtiskākos aizrādījumus: par ēkas ekspertīzi, par ūdens iekļūšanu ēkas pazemes stāvos, par sadzīves kanalizācijas sistēmu un par lietus ūdens kanalizācijas sistēmu.

«Pirmkārt, mums katram, pilnīgi katram stāvam ir inženieru grupas apstiprināti nozīmīgāko konstrukciju akti, kas pierāda nesošo konstrukciju atbilstību. Būvvaldes vadītāja izteiktie aizrādījumi ir neprofesionāli, apliecinot, ka viņš nav pazīstams ar pasaulē vispārpieņemtu ekspertīzes veikšanas metodoloģiju. Tās ietvaros eksperti izlases kārtībā veica urbumus nesošajās konstrukcijās visā ēkā. Pēcāk laboratorijās šie paraugi tika pārbaudīti un atzīti par kvalitatīviem, atbilstošiem būvnormatīviem. Tas norāda, ka ekspertu pozitīvais atzinums par konstrukciju izbūvēšanu atbilstoši būvprojektā paredzētajiem risinājumiem un to, ka ēka ir droša turpmākai ekspluatācijai, ir patiess,» norāda A. Neguliners.

Liepājas ūdens vadītājs Andis Dejus neatsaucās uzņēmēja Stīna Lorensa jeb mūziķa Luī Fonteina aicinājumam un neieradās uz «no kakām tīro zivju» makšķerēšanu pasākumu. Pats Fonteins secināja, ka tas ir gana loģiski, ka aicinātais viesis nav ieradies «jo ir taču saprotami, ka neēdīs zivis, kas dzīvo netīrā ūdenī». Tādejādi L. Fonteins arī netika pie loma, ko pagatavot.

Dienas Bizness jau vēstīja, ka uzņēmējs Stīns Lorenss jeb mūziķis Luī Fonteins uzaicinājis pašvaldības SIA Liepājas ūdens vadītāju Andi Dejus uz makšķerēšanas sestdienu Liepājas Tirdzniecības kanālā. Savu aicinājumu viņš izteicis portālā irliepaja.lv, atbildot uz iepriekš publiskoto SIA Liepājas ūdensvadītāja Anda Dejus vēstuli, kurā apgalvots, ka problēmas Vecliepājas promenādē ir novērstas. A.Dejus norāda arī, ka 2007.gadā, slēdzot līgumu par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, S.Lorenss piekritis ekspluatēt esošos (t.i. vecos) kanalizācijas tīklus un inženiertehniskās būves savas piederības robežās.

Uzņēmējs Stīns Lorenss jeb mūziķis Luī Fonteins uzaicinājis pašvaldības SIA Liepājas ūdens vadītāju Andi Dejus uz makšķerēšanas sestdienu Liepājas Tirdzniecības kanālā.

Savu aicinājumu viņš izteicis portālā irliepaja.lv, atbildot uz iepriekš publiskoto SIA Liepājas ūdens vadītāja Anda Dejus vēstuli, kurā apgalvots, ka problēmas Vecliepājas promenādē ir novērstas. A.Dejus norāda arī, ka 2007.gadā, slēdzot līgumu par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, S.Lorenss piekritis ekspluatēt esošos (t.i. vecos) kanalizācijas tīklus un inženiertehniskās būves savas piederības robežās.

Savulaik, projektējot Promenādes inženierkomunikācijas, bija paredzēts tās izcelt ārā no Promenādes un novirzīt kanalizācijas notekūdeņus uz Jūras ielu, tādējādi pilnībā atrisinot kanalizācijas notekūdeņu novadīšanas problēmas. «Uzņēmēji, kā, piemēram, Ivars Kesenfelda kungs, kuri uzskatīja, ka, uzsākot biznesu un samaksājot nedaudz vairāk – tā ir investīcija nākotnē – tā arī izdarīja, un šodien Promenāde Hotel nezina bēdu,» pauž Liepājas ūdens vadītājs.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Būvuzņēmums «Ostas celtnieks» noslēdzis līgumu ar SIA «Jelgavas Ūdens» 21 miljona eiro vērtībā par kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu paplašināšanu un rekonstrukciju Jelgavā, informē Ostas celtnieks.

Projekta laikā, kuru plānots uzsākt novembra sākumā, tiks uzprojektēti un izbūvēti maģistrālie cauruļvadi 57 km garumā un pievadi aptuveni 22 km garumā.

Īstenojot kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu paplašināšanu, tiks izbūvēti maģistrālie kanalizācijas tīkli un to pievadi aptuveni 51 km garumā, kā arī maģistrālie ūdensvada tīkli un to pievadi aptuveni 28 km garumā. Tāpat projekta realizācijas laikā tiks veikta 12 kanalizācijas sūkņu staciju izbūve. Projektu plānots pabeigt līdz 2020. gada beigām un to līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.

«Priecājamies, ka mums ir uzticēts īstenot tik apjomīgu un Jelgavas pilsētai nozīmīgu projektu, kas mums uzliek dubultu atbildību, jo projekta realizācijas laikā jāveic ne tikai būvdarbi, bet arī projektēšana, kā arī paralēli jānodrošina izbūvēto posmu ekspluatācija. Lai samazinātu riskus pasūtītājam, mūsu uzdevums trīs gadu garumā būs rūpīgi plānot, organizēt un vadīt projektēšanas un būvdarbu procesus. Pēc projekta pabeigšanas tiks uzlabota pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitāte, nodrošinot pieslēgumu kanalizācijas notekūdeņu sistēmai un kvalitatīvu dzeramo ūdeni,» pauž «Ostas celtnieks» valdes priekšsēdētājs Konstantins Bursakovskis.