Jaunākais izdevums

Ņemot vērā Satversmes tiesas šā gada 5. marta spriedumu kapsētu apsaimniekošana jomā, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde šobrīd vairs nepiemēro maksu par kapa vietas piešķiršanu un personām bez atlīdzības piešķir apbedījumam nepieciešamo vietu skaitu, informē departamenta pārstāve Edīte Pūķe.

2019. gada 5. martā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2018-08-03, par antikonstitucionālām un neatbilstošām Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam atzīstot Jūrmalas pilsētas pašvaldības Saistošo noteikumu Nr. 27 normas, kas noteica ikgadēju nomas maksu par kapavietu. Vienlaikus Satversmes tiesa spriedumā akcentējusi, ka citu Latvijas pašvaldību noteiktās maksas par kapavietas piešķiršanu kā maksu par pakalpojumu, ir pretrunā ar noteikumu, ka arī pēc cilvēka nāves pret viņa ķermeni ir jāizturas ar cieņu. Tādējādi Satversmes tiesa secināja, ka kapavietas piešķiršana nav pakalpojums, par kuru pašvaldības dome būtu tiesīga noteikt samaksu.

Rīgas pašvaldība 2019. gada 8. martā saņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vēstuli ar lūgumu pārskatīt esošo saistošo noteikumu atbilstību spriedumā noteiktajam un gadījumā, ja pašvaldības normatīvajos aktos pastāv šādas satura tiesību normas, tās nepiemērot arī pirms grozījumu veikšana saistošajos noteikumos.

«Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu un VARAM aicinājumu, maksa par kapa vietas ierādīšanu Rīgas pilsētas kapsētās netiek piemērota,» uzsvēra Kapsētu pārvaldes priekšnieka p.i. Ginta Zēla.

Zēla norādīja, ka vienlaikus tiek veiktas darbības nepieciešamo grozījumu sagatavošanai un veikšanai Rīgas domes normatīvajos aktos - Rīgas domes 28.04.2015. saistošajos noteikumos Nr.145 «Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi» un 19.03.2013. Rīgas domes lēmumā Nr.5964 «Par Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta maksas pakalpojumiem». «Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētās tiek veikti vairāk kā 7000 apbedījumi gadā un kapsētas teritorijas ik gadu tiek paplašinātas teju par 2 hektāriem. Ja mazākās pašvaldības kapsētām var atvēlēt plašas teritorijas, tad Rīgā pieejamā teritorija ir ierobežota. Maksa par kapavietas ierādīšanu ne tikai nodrošināja kapsētu uzturēšanai nepieciešamos līdzekļus, bet sniedza iespēju iedzīvotājiem izvēlēties kapavietas lielumu un veidot plašāku ģimenes kapavietu ar nodomu paredzēt atdusas vietas vairākiem ģimenes locekļiem vienkopus. Šobrīd nav skaidrības, pēc kādiem kritērijiem pašvaldība varētu diferencēt bezmaksas kapavietas izmēru,» būtiskākos jautājumus ieskicē Zēla.

Ņemot vērā, ka spriedums būtiski izmaina līdzšinējo kārtību kādā personām tika organizēta kapavietu piešķiršana, Mājokļu un vides departaments ir nosūtījis aicinājumu VARAM iespējami īsākā laikā organizēt tikšanos, lai vienotos par vadlīnijām normatīvo aktu izstrādē.

Satversmes tiesas spriedumā norādīts, ka apstrīdēto normu atcelšanai šajā gadījumā nevar noteikt atpakaļvērstu spēku un apstrīdētās normas uzskatāmas par spēkā neesošām tikai no minētā sprieduma publicēšanas dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība trešdien pieauga, Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai izturot neuzticības balsojumu, savukārt pasaules biržu indeksi kāpa, pieaugot cerībām uz ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām.

Neuzticības balsojumā, kuru rīkoja 317 parlamenta deputāti no premjeres Konservatīvās partijas, uzticību Mejai pauda 200 deputāti, bet 117 nobalsoja par neuzticības izteikšanu.

Balsojumu ierosināja Breksita atbalstītāju stingrās līnijas spārns, kas ir neapmierināts ar Breksita vienošanos, kuru Meja novembrī panāca ar Eiropas Savienību (ES).

Meja panāca savas partijas kolēģu atbalstu tikai pēc tam, kad trešdienas vakarā apsolīja atstāt Konservatīvās partijas līdera amatu pirms 2022.gadā paredzētajām parlamenta vēlēšanām.

«Uzvara ir nedaudz palielinājusi viņas autoritāti savā partijā, bet tā nekādi nemaina aritmētiku parlamentā, kas galu galā noteiks Breksita iznākumu,» sacīja «Pantheon Macroeconomics» galvenais Lielbritānijas ekonomists Semjuels Tombss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas ASV un Eiropā pieaug, investoriem atsākot akciju pirkšanu

LETA--AFP, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropā pirmdien pieauga, investoriem atsākot akciju pirkšanu pēc to cenu krišanās, kuru izraisīja Covid-19 gadījumu skaita kāpums un ekonomikai kaitējošu Covid-19 ierobežošanas pasākumu atjaunošana.

Neraugoties uz neskaidrībām par breksitu, Londonas biržas indekss pieauga par 1,8%, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kāpa attiecīgi par 3,2% un 2,4%.

"Investori atkal iesilst atiecībā uz akcijām un citiem risku aktīviem," atzīmēja "ThinkMarket" tirgus analītiķis Favads Razakzada.

"Relatīvi zemais [jaunu] ar Covid-19 saistītu nāves gadījumu skaits nozīmē, ka investori neizrāda daudz bažu par augošo vīrusa [infekcijas] gadījumu skaitu. Tā vietā viņi saglabā optimismu par potenciālo vakcīnas apstiprināšanu drīzumā, kas kopā ar centrālo banku atbalsta turpināšanos, iespējams, palīdzēs paātrināt [ekonomikas] atveseļošanos," piebilda Razakzada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās un eiro vērtība pirmdien palielinājās pēc pazīmēm, ka Francijas galēji labējie neiegūs absolūtu vairākumu parlamenta vēlēšanās.

Svētdien notikušajā Francijas parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguva galēji labējā Nacionālā apvienība (RN), bet prezidenta Emanuela Makrona centristi palika trešajā vietā, atpaliekot no otro vietu ieguvušās kreiso partiju alianses.

Galvenais jautājums pirms vēlēšanu otrās kārtas 7.jūlijā tomēr ir par to, vai RN iegūs absolūtu vairākumu jaunajā Nacionālajā asamblejā.

"Francijas vēlēšanu rezultāti ir noveduši pie atvieglojuma nopūtas finanšu tirgos," atzīmēja tirdzniecības grupas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

"Tirgus pieredz atvieglojuma kāpumu, jo ir maz ticams, ka NR iegūtu absolūtu vairākumu," sacīja "StoneX.com" analītiķe Fiona Sinkota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Britu mārciņas vērtība pieaug pēc vēlēšanām, kurās konservatīvie guvuši vairākumu

LETA--AFP, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru ceturtdien pieauga pēc Lielbritānijas parlamenta vēlēšanām, kurās saskaņā ar nobalsojušo vēlētāju aptaujām valdošā Konservatīvā partija ieguvusi pārliecinošu vairākumu, lai parlaments apstiprinātu premjera Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos un Lielbritānija varētu beidzot atstāt Eiropas Savienību (ES).

Akciju tirgos pasaulē bija kāpums un Volstrītas biržu indeksi sasniedza jaunus rekordus pēc ziņām, ka ASV un Ķīna beidzot noslēgušas daļēju tirdzniecības vienošanos un piekritušas atslābumam savstarpējā muitas tarifu cīņā.

Nobalsojušo vēlētāju aptauja ļauj prognozēt, ka konservatīvie ieguvuši 368 no 650 deputātu vietām britu parlamenta apakšnamā, bet Leiboristu partijai, kas ir lielākā opozīcijas partija, tiek prognozēta 191 deputātu vieta.

"Tas dod Džonsonam mandātu īstenot Brexit," sacīja "Scotiabank" galvenais valūtas stratēģis Šons Osborns. "Lielbritānijai tas nodrošina zināmu skaidrību ekonomikai."

Ņujorkas biržā akciju cenas pieauga pēc mediju ziņām, ka ASV prezidents Donalds Tramps atteiksies no svētdien plānotās jaunu muitas tarifu ieviešanas un samazinās jau esošos tarifus Ķīnas precēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien lielākoties pieauga, neraugoties uz optimismu nerosinošiem patērētāju pārliecības datiem ASV un Vācijā.

ASV patērētāju pārliecības kritums februārī bija lielāks par gaidīto, aptaujas dalībniekiem paužot vairāk bažu par darbaspēka tirgu un ASV politisko vidi.

Patērētāju pārliecības indekss Vācijā martam palielinājies līdz mīnus 29 punktiem, salīdzinot ar pārskatīto februāra rezultātu mīnus 29,6 punktu apmērā, un šis kāpums saskanējis ar analītiķu prognozēm.

Lai gan Vācijas mājsaimniecību prognozes personīgajam finanšu stāvoklim ir uzlabojušās, attiecīgajam indeksam pieaugot no mīnus 20 punktiem līdz mīnus 4,8 punktiem, indekss, kas izsaka mājsaimniecību vēlmi tērēt naudu, sarucis no mīnus 14,8 punktiem līdz mīnus 15 punktiem.

"Patērētāji jūtas ļoti nedroši," sacīja NIM patērētāju eksperts Rolfs Birkls, vainojot vēl arvien augsto inflāciju un "vājākas ekonomiskās prognozes Vācijas ekonomikai šogad".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kamaniņbraucēji Elīza Tīruma un Kristers Aparjods, kā arī divnieku ekipāža Mārtiņš Bots/Roberts Plūme Pekinas olimpisko spēļu komandu stafetē izcīnīja bronzas medaļas, bet trešo reizi pēc kārtas olimpiskā čempiona titulu ieguva Vācija.

Vācija, kuras sastāvā bija Natālija Geizenbergere, Johanness Ludvigs, kā arī divnieku ekipāža Tobiass Vendls un Tobiass Arlts, finišēja pēc trīs minūtēm un 3,406 sekundēm, kas ir jauns trases rekords.

Sudraba medaļu izcīnīja Austrija, kuras komandā startēja Madeleine Egle, Volfgangs Kindls un Tomass Šteijs/Lorencs Kollers. No līderes Austrija atpalika 0,08 sekundes. Latvijas komanda sekoja ROC un Kanādas komandām, trešo reizi sacensībās sasniedzot jaunu rekordu, kuru gan pēc tam vēl laboja Austrija un Vācija. No līderes Latvijas komanda atpalika 0,948 sekundes.

Tīruma pieļāva nelielu kļūdu un atpalika no tobrīdējās līderes ROC, bet Aparjods ar labu reakcijas laiku un veiksmīgu braucienu samazināja starpību un Bots/Plūme pārspēja ROC rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nodokļi kā Ziemeļvalstīs, pirktspēja kā Rumānijā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 12.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.

Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksporta čempioni – Mārupe un Olaine; novadu līderos Jelgava, Jēkabpils un Alūksne

Db.lv, 07.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pērn sekmīgāk attīstījušās preču nozares, bet starp pakalpojumu nozarēm labus panākumus guva IT uzņēmumi, liecina pētījums par dažādu reģionu un novadu sekmēm gan iekšzemes eksporta, gan uz ārvalstīm eksportējošo nozaru attīstībā.

Gandrīz visās pilsētās un novados eksportējošo uzņēmumu algu fonds palielinājies, kā arī samazinājies nozaru skaits ar negatīvu attīstības tendenci.

Globālie procesi ir tikai viens no faktoriem, kas noteica pilsētu un novadu attīstību, sekmes ietekmēja arī tajos pārstāvēto nozaru kopējās izaugsmes tendences un vietējie notikumi – atsevišķu uzņēmumu strauja attīstība, jauni investīciju projekti.

“Saskaņā ar pētījuma rezultātiem vissekmīgāk eksporta nozares pērn attīstījās Zemgales reģionā, kas nepārsteidz, jo tas ir izteikti uz preču ražošanu orientēts reģions – tajā ir spēcīga gan rūpniecība, gan lauksaimniecība. Vislēnākā attīstība bija Latgalē, kas ir saistīts ar tranzīta apjomu samazināšanos un skārusi dzelzceļa nozarē strādājošo ienākumus - gandrīz trešdaļa Latvijas dzelzceļa darbinieku dzīvo tieši šajā reģionā,” stāsta pētījuma autors, Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Creative Business Cup nacionālajā atlasē uzvar Gamechanger Audio

Laura Mazbērziņa, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radošo industriju konferences New Realities. Creative Industries ietvaros aizvadītas arī starptautiskā jauno uzņēmēju konkursa Creative Business Cup fināla sacensības. Šogad sīvā konkurencē par nacionālo uzvarētāju kļuva elektroniskā ģitāras pedāļa autori Gamechanger Audio, kuri novembra beigās dosies uz konkursa lielo finālu Kopenhāgenā, lai pārstāvētu Latviju līdzās vairāk nekā 70 pasaules valstu pārstāvjiem un sacenstos par galveno balvu - 15 000 eiro naudas prēmiju.

Aizvadītā pasākuma ietvaros savus uzņēmumus prezentēt uz skatuves kāpa pieci žūrijas izvēlētie finālisti, kas katrs pārstāv dažādus radošo industriju segmentus. Godpilno otro vietu šogad ieguva virtuālā spēle CheeksUp, kas paaugstina bērnu produktivitāti logopēdiskajā terapijā, savukārt trešajā vietā ierindojās 3D poligrāfijas ģipšu ražotājs CastPrint, kas piedāvā inovatīvu pieeju medicīnisko lūzumu ārstēšanā. Tāpat par ceļazīmi uz konkursa starptautisko finālu līdzās top 3 vietu ieguvējiem cīnījās sociālais uzņēmums BlindArt, kas izstrādā mūsdienīgus un funkcionālus dizaina priekšmetus, iesaistot cilvēkus ar redzes traucējumiem, kā arī studentu radītais zīmols Safe & Stable, kas piedāvā uzlabotu balto spieķi ar ultraskaņas sensoru cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā iedzīvotāju skaits turpina samazināties!

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 19.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuram tas rūp?» Cauri laikiem.

Statistika visu pasaka

Mūsu mērķis nav uzzīmēt visdrūmāko ainu Latvijas vēsturē un tad pie šī izraktā kapa raudāt, un kā pēdējo darbu izsludināt liela etnogrāfijas muzeja būvniecību. Nē! Mūsu mērķis ir atvērt acis bezdibeņa malā, ieskatīties nāvei acīs un pateikt: «Ne šajā gadsimtā!» Pateikt: «Latvija bija, ir un būs!»

Kāds ir šis bezdibenis? 1990. gadā Latvijā piedzima par 3000 bērnu vairāk nekā cilvēku nomira, bet 2021. gadā mūsu demogrāfijas saldo ir mīnus 17,2 tūkstoši cilvēku. Aina ir acīmredzama. 2021. gadā pat bija situācija, kad no valsts cilvēki praktiski vairs neaizbrauca. Nevarēja, nebija kur, pandēmijas ierobežojumi! Mēs gadā zaudējām 17 tūkstošus cilvēku no kopējā iedzīvotāju skaita, jo bērnu mums ir pārāk maz. Proti, lejupslīdošā spirāle visās dzīves jomās beidzot ir parādījusi savus zobus. Mūsu tautas demogrāfijas koks kopš 2000. gada ir pamatīgi mainījies. Vecuma grupā līdz 30 gadiem cilvēku skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Mēs esam vairāk 40+, bet cilvēkiem pēc 40 gadiem bērni dzimst daudz retāk, Tas vien nozīmē, ka aizvien mazāk paliek jauno vecāku, kuriem būs bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapsētu informācijas digitalizācijas un pārvaldības sistēmā "cemety.lv" līdz šim digitalizētas vairāk nekā 400 gan pašvaldībām, gan baznīcām piederošas kapsētas visā Latvijā, digitāli apkopojot informāciju par vairāk nekā miljons apbedītajām personām.

Šobrīd notiek darbs pie vēl vairāk nekā 40 Latvijas kapsētu digitalizācijas. Jau vairākus gadus "Cemety.lv" darbojas Lietuvā, kā arī uzsākta darbība Anglijā, Somijā, Francijā un Itālijā.

"Cemety.lv" jebkurš interesents var virtuāli izstaigāt jau digitalizētās Latvijas kapsētas, kā arī atrast informāciju par kapsētā plānotajiem publiskajiem pasākumiem, piemēram, kapusvētkiem. Digitalizētajās kapsētās vietnē redzama kapsētas karte, apbedījumu plāns, kā arī apskatāma konkrētu kapavietu fotofiksācija. Tāpat vietne ir palīgs visiem tiem, kuri vēlas atrast savu radinieku un draugu atdusas vietas, bet dažādu iemeslu dēļ nezina, kur tās atrodas. Ievadot mirušās personas vārdu, sistēmā iespējams atrast ne tikai kapsētu, kurā konkrēts cilvēks apbedīts, bet arī kartē redzēt kapavietas atrašanās vietu konkrētajā kapsētā. "Cemety.lv" atrodamā informācija kļuvusi par noderīgu instrumentu arī ciltskoku veidotājiem – tiem, kas apzina un pēta dzimtas vēsturi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās un eiro vērtība pirmdien samazinājās pēc galēji labējo partiju panākumiem Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kas pamudināja Francijas prezidentu Emanuelu Makronu izsludināt Francijas parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Akciju cenas Volstrītā pieauga.

Eiropā visstraujākais kritums bija Parīzes biržā, kuras indekss CAC 40 drīz pēc atvēršanas kritās par 2,4%, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu par 1,4%.

Londonas un Parīzes biržu indeksi saruka attiecīgi par 0,2% un 0,3%. Eiro vērtība pret ASV dolāru un britu mārciņu samazinājās.

ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu, un indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus.

Francijas galēji labējā Nacionālā apvienība (RN) guva pārliecinošu uzvaru EP vēlēšanās, iegūstot apmēram trešdaļu balsu jeb divreiz vairāk nekā valdošā koalīcija.

Galēji labējās partijas guva uzvaru EP vēlēšanās ne tikai Francijā, bet arī Itālijā un Austrijā. Vācijā partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) bija otrajā vietā, tomēr pārspējot kanclera Olafa Šolca Vācijas Sociāldemokrātisko partiju (SPDS). Galēji labējiem bija labi panākumi arī Nīderlandē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrija vēlas no jauna izpētīt 1994.gadā Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "Estonia" vraku, piektdien paziņojušas varasiestādes.

Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas aģentūra lūgusi atļauju no jauna pārbaudīt vraku pēc dokumentālās filmas atklājuma par līdz šim nezināmu caurumu tajā.

"Mēs neplānojam atcelt likumu par kapa miera aizsargāšanu, bet mēs izvērtēsim, kā likumu iespējams pielāgot, lai veiktu pētījumus, ko vēlas negadījumu izmeklēšanas aģentūra," preses konferencē paziņoja Zviedrijas iekšlietu ministrs Mikaels Dambergs.

Jūras dziļums prāmja nogrimšanas vietā ir 83 metri. "Estonia" ir vienīgais nogrimušais kuģis, kuru sargā likums par bojāgājušo mieru, un niršana prāmja vraka apskatei ir aizliegta.

Prāmis "Estonia", kas būvēts 1980.gadā Vācijas kuģubūvētavā "Meyer Werft", nogrima vētrainā 1994.gada 28.septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā negatīvs pašu kapitāls, kas ir viens no pirmajiem signāliem, kas var liecināt par uzņēmuma iespējamām finanšu grūtībām, bija vairāk nekā trešdaļai uzņēmumu, rāda Lursoft pētījuma dati.

Visaugstākais šādu uzņēmumu īpatsvars reģistrēts izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kur ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā bijuši 56,65% no visiem uzņēmumiem.

Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa vērš uzmanību, ka ne visos gadījumos negatīvs pašu kapitāls vērtējams kā drauds uzņēmuma turpmākajai darbībai, ko apliecina arī pētījuma dati. Tāpēc svarīgi vērtēt arī to, vai uzņēmumam ir meitas uzņēmumi, dalība citās kompānijās.

“Praksē redzam, ka bieži vien tieši asociētie uzņēmumi sniedz aizdevumu un atbalstu saistītajiem uzņēmumiem, tāpēc ir svarīgi vērtēt pašu kapitāla izmaiņu dinamiku. Ja šajā pozīcijā vērojamas straujas izmaiņas, pašu kapitāls būtiski samazinājies, tas uzskatāms par svarīgu signālu, kuram jāpievērš uzmanību,” norāda D. Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē otrdien kritās par vairāk nekā 5% pēc Starptautiskā valūtas fonda (SVF) samazinātas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes, kas radīja bažas par naftas pieprasījuma samazināšanos.

Akciju cenas Volstrītā pieauga, bet Eiropas biržās kritās.

Katalizators jēlnaftas cenu kritumam Ņujorkas un Londonas biržās bija tas, ka SVF pasaules ekonomikai gan šogad, gan nākamgad prognozē izaugsmi 3,6% apmērā. Salīdzinājumā ar janvāri fonds pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam samazinājis par 0,8 procentpunktiem, bet nākamajam gadam – par 0,2 procentpunktiem.

Ekonomikas izaugsmes prognožu koriģēšanu SVF galvenokārt skaidro ar sekām, ko rada Krievijas sāktais karš Ukrainā.

"Kara ekonomiskā ietekme izplatās tālu - kā seismiskie viļņi, kas izplatās no zemestrīces epicentra," ziņojumā atzina SVF galvenais ekonomists Pjērs Olivjē Gurinšā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs

Tā atzīst SIA Funeral Service Latvia īpašnieks Uldis Vītols. Viņa ģimenes uzņēmums jau divās paaudzēs nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Darbība aizsākusies jau padomju laikos – palīdzējuši vienam, otram, trešajam, tad vēl kāds palūdza kapa bedri izrakt, un tā sākta uzņēmējdarbība. Uzņēmums dibināts 1990. gadā. Sākumā tam nebija sava morga, telpas īrētas no Linezera slimnīcas. Šodien uzņēmumam ir savs apbedīšanas dienests, ziedu veikals un morgs. Dienestā darbojas visa ģimene – vīrs, sieva, dēli un viņu sievas. Arī U. Vītola dēls Artūrs līdzdarbojas šajā biznesā. «Kā bērnībā visu laiku biju kopā ar tēti, tā tagad mani bērni un sieva piedalās visos procesos. Visu laiku saku, – šajā vietā jau esam ielikti. Ja šajā biznesā kāds atnāk un atrod savu vietu, prom no tā netiek. Esmu pārliecināts, ka šo profesiju pret neko citu nemainītu savā dzīvē,» saka Artūrs Vītols. Neviena diena šajā nozarē nav vienāda, tomēr katrs cilvēks to nevar darīt. «Citreiz jau smejamies, – ja nedēļu neesi bijis morgā, tad liekas, ka kaut kas nav kārtībā,» teic A. Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu nepieejamība un pieaugošas īres maksas, kas nereti apsteidz ienākumu kāpumu, ir problēma visā Eiropas Savienībā. Tas īpaši jūtams lielpilsētās, kurās koncentrētas darba vietas

Pasaules Bankas (PB) ziņojumā minēts, ka lielpilsētās 2017. gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo laika posmu mājokļa cena augusi vidēji par 4,5%. Tajā pašā laikā ir atšķirības starp dalībvalstīm. Piemēram, kopš 2010. gada Ziemeļvalstīs cena augusi par 50%. Savukārt 2017. gada 4. ceturksnī tā straujāk kāpa Īrijā (11,8%), Nīderlandē (8.5%), Čehijā (8,4%), Bulgārijā (8,2%) un Latvijā (8,1%).

Viduslaiku cietokšņi

PB savā 2017. gada ziņojumā norāda, ka mājokļi Eiropas metropolēs ir kļuvuši nepieejami to pārāk augstas īres maksas dēļ, ko radījis tas, ka pieprasījums pēc mājokļiem ir lielāks nekā piedāvājums. Lielo pieprasījumu ietekmē aizvien pieaugošā urbanizācija, kā arī nesenā migrācijas krīze, kuras dēļ būtisks daudzums migrantu ieradās Eiropas lielajās pilsētās. Franču ģeogrāfs Kristofs Guijī, rakstot par periferiālo Franciju un problēmām, ar kurām sastopas mazpilsētu iedzīvotāji, norāda, ka viņu gadījumā pārcelšanās uz lielpilsētām nav iespējama, jo metropoles ir kā viduslaiku cietokšņi, tikai mūru vietā mūsdienās ir augstās īre maksas. Vissliktākajā situācijā ir jaunās ģimenes, kas vēlas sākt patstāvīgu dzīvi, kā arī ienācēji lielpilsētās no perifērijas. Eiropas lielpilsētu mājokļu krīzi radījusi ne tikai imigrantu plūsma, bet arī urbanizācija, lauksaimniecības sašaurināšanās, tradicionālo industriālo nozaru izzušana, kuras kādreiz koncentrējās reģionos, tas nozīmē, ka cilvēki aizvien vairāk darba meklējumos tiecas uz metropolēm. Tādās lielpilsētās kā Parīze un Londona mājokļu cenu uz augšu dzen arī nerezidenti, kuri masveidā tur iegādājas nekustamos īpašumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitekte Brigita Bula ar komandu Pāvilostā radījusi dzīvojamo ēku ar visām tam nepieciešamajām funkcijām - Sāls māju. Nams ir arī viens no 11 pretendentiem uz gadskārtējo Latvijas Arhitektūras gada balvu, kuras ieguvēji tiks paziņoti 17.maijā.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāsta B.Bula, tad Sāls māja atrodas Pāvilostas vēsturiskā centra malā perimetrālas apbūves situācijā, kur visas ielas, perpendikulāri krustojoties, ved uz jūru. Mājas apjoms ievilkts piejūras pļavā kā šaura gara līnija, atstājot minimālu pēdu, saglabājot reljefa un zemsedzes unikālo raksturu.

«Māja ir kā pirmā kāpa, kas uztver visu jūras vēja nesto sāli, tāpēc apdarē izvēlēts dabīgais kaļķa apmetuma tonis, kas strukturāli atgādina rupju sāli. Vienstāva apjoma šķērsgriezums kopēts no vecajām Pāvilostas pilsētas zvejnieku mājām, interjerā atveroties pilnā augstumā un platumā. Vaļējas telpas mijas ar slēgtām, radot mainīgu plašuma, caurredzamības un intimitātes situāciju. Māja ir kā vienkārša čaula, kas norobežo gabaliņu no apkārtnes, saglabājot autentisku un identiski mierīgu sajūtu gan ārtelpā, gan iekštelpā,» projekta ideju raksturo arhitekte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads ražotājiem būs izaicinājumiem bagāts, un ražošanas apjomos gada pirmajā pusē, visticamāk, gaidāms kritums, prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece akcentē, ka pēc četru mēnešu pārtraukuma apstrādes rūpniecībā uz brīdi ir atgriezies pieaugums. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi novembrī auguši par 5,3% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Savukārt 2022.gada 11 mēnešos reģistrēts kāpums par 3,2%.

Gan pērn 11 mēnešos, gan it īpaši novembrī visbūtiskāko devumu kopējā sniegumā ir nodrošinājusi viena no mazākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm - metālu ražošana, norāda Buceniece. Tās ražošanas apjomi pērn bijuši gandrīz trīs reizes lielāki nekā 2021.gadā. Dzērienu ražošanā produkcijas apjomi 11 mēnešos kāpuši par 18,6%, bet automobiļu, to piekabju un puspiekabju izlaide augusi par 14,4%. Par aptuveni 8% palielinājušies elektrisko iekārtu un būvmateriālu ražošanas apjomi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Sprūda krimināllietā ziņo par liecinieku sensitīvu datu izplatīšanu

Jānis Goldbergs, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sprūda krimināllieta draud iesprūst. Iespējams, prokurori Uldis Cinkmanis un Zane Pavāre, kas uztur valsts apsūdzību bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam un vēl 10 citām personām, līdz ar lietas materiāliem ir izdalījuši sensitīvus datus par liecinieku dzīvesvietām, tālruņiem, pat slimību vēsturēm

Ko iesākt tālāk, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesnesis Imants Dzenis lems 7. jūnijā.

Milzīgā lietas apjoma dēļ – vairāk nekā 160 sējumi, valsts apsūdzības, iespējams, pieļautajiem pārkāpumiem, kā arī neskaidrībām par to, kas īsti ir konfiscētie lietiskie pierādījumi – datu nesēji – dzelži vai dati, M. Sprūda lieta var iesprūst uz nenoteiktu laiku. Visu šo jautājumu dēļ tiesa tā arī neuzsāka lietas skatīšanu pēc būtības un, visticamāk, to nevarēs izdarīt vismaz līdz rudenim.

Iespēja ietekmēt lieciniekus

Zvērināta advokāte Inguna Lamberte tiesai lūdza rīkoties, jo izdalītajos lietas materiālos atrodami sensitīvi dati par lietas lieciniekiem, proti, personām, kas nopratinātas, bet kurām nav aizstāvju. Sējumos atrodami liecinieku telefona numuri, dzīvesvietu adreses, slimības vēstures un citi sensitīvi dati, kuriem lietā nevajadzētu būt, jo tie dalībniekiem lietas izskatīšanā nav vajadzīgi. Vēl vairāk - šādu datu izsniegšana ir pretrunā gan ar Kriminālprocesa likumu, gan personu datu aizsardzību un ar to saistīto ES likumdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Šmits: Aizsargjoslu tēmai ir jāķeras klāt, un to es arī darīšu

Māris Ķirsons, 27.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl viens būtisks, bet Latvijā neizmantots resurss ir ezeri un upes, kuras var pārvērst par ievērojamu aktīvu tautsaimniecībā, intervijā Dienas Biznesam atzīst zemkopības ministrs Didzis Šmits.

Fragments no intervijas

"Proti, daudzi eiropieši dodas makšķerēt uz Ālandu salām (Somijā), jo tur ir zivis un attiecīga infrastruktūra. Latvijā jau pašlaik ir ūdenstilpes, kuras ir sakoptas, ir zivis un atbilstoša infrastruktūra makšķerniekiem, tomēr tās ir vairāk izņēmums, nevis ikdiena. Lai piesaistītu ārvalstu makšķerniekus, ir nepieciešams palielināt zivju daudzumu ezeros, tāpat izveidot attiecīgu infrastruktūru, jo neba ārvalstu makšķernieks dosies uz Latviju, lai bristu pa brikšņiem un niedrēm, lai nokļūtu līdz makšķerēšanas vietai. Un atkal šajā jomā Igaunijas un Lietuvas uzņēmēji jau ir priekšā Latvijai. Vienlaikus būtu jāpārtrauc industriālā zveja iekšējos ūdeņos, kas vairāk baro ēnu ekonomiku, nekā dod labumu tautsaimniecībai".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar smagu darbu biznesā nav gana - vajadzīga arī rūpīga plānošana un prioritāšu noteikšana

Tā Viļņā notiekošajā finanšu tehnoloģiju konferencē "Fintech Inn" uzsvēra jaunuzņēmumu akseleratora "Startup Wise Guys" vadītājs Kristobals Alonso (Cristobal Alonso).

"Viss ir jāplāno - tā ir neseksīgā patiesība par panākumiem. Nekas nenotiks, ja neizpildīsi mērķus un nepieņemsi lēmumus. Jābūt nežēlīgam un jāsaka "nē" daudzām lietām. Lai plānotu, prioritizētu un izpildītu paredzēto, ir svarīga pašvadība," saka K. Alonso. Nereti mēdz teikt, ka 90% jaunuzņēmumu piedzīvo neveiksmi un neizdzīvo. Viņš uzskata, ka tas zināmā mērā ir saistīts ar neplānošanu un pieļauj, ka tad, ja plāno un fokusējas, veiksmes iespējas palielinās līdz pat 50%.

Uzņēmēji daudz ceļo, nereti starp savienotajiem reisiem jāpavada četrarpus stundas lidostā. Ir cilvēki, kuri šajā laikā aiziet uz kafejnīcu, lai padzertu kafiju, apēstu kruasānu un izsūtītu dažus e-pastus, tādējādi "nositot" laiku. K. Alonso šādās reizēs laikus ieplāno telefonkonferences. Īpaši labi tam noder agrās rīta stundas, kas ir laba iespēja, lai sazvanītos ar partneriem ASV, kam vienmēr traucē laika zonu atšķirības. Savukārt, pārbrauciens no lidostas uz viesnīcu viņa skatījumā ir ideāls laiks 15 minūšu telefonsarunām, kam nekad neatliek laika. "Izrunājies un uzreiz esi viesnīcā. Tas ir laiks, kad atpūtināt acis, sazvanīties," secinājis K. Alonso. Viņš arī atgādina par tīklošanās nozīmi. Ja reiz uzņēmējs uz dienu ir Londonā vai citā pilsētā, šis laiks jāizmanto lietderīgi, nevis vienā sapulcē un pārējo laiku nosēžot "Starbucks". K. Alonso iesaka jau laikus apdomāt, kuri paziņas dzīvo konkrētajā pilsētā un sarunāt tikšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju ir iespējams pabeigt līdz 2023.gada beigām, nepiesaistot papildu finansējumu, informē teātra ēku rekonstruējošās pilnsabiedrības "SBSC" pārstāvji.

Nepieciešams tikai mazināt birokrātiskos šķēršļus un paātrināt savstarpējo norēķinu procesu, ceturtdien, klātienē apmeklējot un izvērtējot teātra ēkas būvniecības gaitu, secināja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), arhitekte un JRT rekonstrukcijas projekta autore Zaiga Gaile, JRT aktieru kolektīvs un būvnieku pārstāvji.

Patlaban ir sākts JRT rekonstrukcijas darbu noslēdzošais posms un teātris pamazām iegūst tās aprises, kādas tam būs pēc visu rekonstrukcijas darbu pabeigšanas. Tostarp jau ir sākta arī skatuves aprīkojuma piegāde.

"SBSC" pārstāvji skaidro, ka JRT rekonstrukcijas gaitu sākotnēji smagi ietekmēja gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas sāktais karš Ukrainā, kas būtiski sadārdzināja energoresursus, un tāpēc ievērojami kāpa arī būvmateriālu ražošanas izmaksas. Mainījās arī būvmateriālu iegādes un pasūtīšanas process. Daudzviet bija nepieciešama priekšapmaksa, lai spētu laicīgi rezervēt rekonstrukcijai nepieciešamos būvmateriālus un saņemt tos ar iespējami mazāku aizkavēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas un ASV biržās akciju cenas ceturtdien atkal saruka.

Šādi investori jau otro dienu turpināja reaģēt uz kredītreitingu aģentūras "Fitch" lēmumu pazeminināt ASV reitingu, skaidro analītiķi.

"Globālajos tirgos turpinājās kritums, kas sākās vakar, investoriem pārdomājot to, ka ASV valdības parāds pēc "Fitch" lēmuma samazināt reitingu tagad tiek uzskatīts par zemākas kvalitātes," konstatēja "AJBell" galvenais investīciju analītiķis Laits Halafs.

Jau ziņots, ka "Fitch" otrdien samazināja ASV reitingu, norādot uz pieaugošo parādu federālajā, štatu un vietējā līmenī, politiskajām nesaskaņām un "pastāvīgu pārvaldības standartu pasliktināšanos" pēdējo divdesmit gadu laikā.

Reitings pazemināts par vienu pakāpi no "AAA", kas ir augstākais iespējamais reitings, līdz "AA+".

Komentāri

Pievienot komentāru