Citas ziņas

Rīgas meži mobilo sakaru iepirkums radījis priekšrocības vienam pretendentam

Db.lv, 28.12.2021

Jaunākais izdevums

Administratīvā rajona tiesa ir atzinusi, ka SIA “Rīgas meži” 2019. gada 5. septembrī izsludinātajā konkursā “Mobilo sakaru pakalpojuma iegāde” iekļautais kritērijs par bāzes staciju skaitu radījis acīmredzamas priekšrocības vienam pretendentam.

Šādu acīmredzamu priekšrocību noteikšana vienam no pretendentiem ir nepamatota, bet attiecīgās nolikuma prasības vērtējamas kā prettiesiskas.

No jaunākās tiesu prakses secināms, ka objektīvi nepastāv viens kritērijs, kas efektīvi ļautu pārliecināties par piedāvātā pakalpojuma kvalitāti, tostarp par tādu nav atzīstams arī bāzes staciju skaits bez konkrētākas sasaistes ar citiem parametriem.

Tiesas izpratnē objektīvākais rezultāts varētu tikt iegūts, bāzes staciju skaitu vērtējot kopsakarā ar citiem radio pārklājumu ietekmējošiem tehniskajiem parametriem, tādiem kā bāzes staciju izvietojums, antenu veids, radio signāla elektromagnētiskā intensitāte un to traucējošie apstākļi, apkārtējās vides raksturs, reljefs u.c. Turklāt attiecībā uz konkrētu ģeogrāfisku lokāciju visobjektīvākais novērtējums ir attiecīgo operatoru pārklājuma un pakalpojuma pieejamības mērījumi.

“Bāzes staciju skaita kā kritērija iekļaušana publiskajos mobilo sakaru iepirkumos vairāku gadu garumā liecināja par izteiktu favorītismu tajos, kas ierobežo godīgu konkurenci un rada zaudējumus valstij. Lielākajā daļā šādu iepirkumu uzvarēja vēsturiskais operators. Par šo jautājumu esam daudz runājuši ar atbildīgajām iestādēm, kā arī analizējuši ārvalstu praksi, kas atklāj, ka šāds kritērijs ārvalstu publiskajos iepirkumos netiek iekļauts, jo neļauj izvērtēt reālo sniegtā pakalpojuma kvalitāti,” stāsta “Tele2” juridiskā un regulēšanas lietu departamenta direktors Aigars Evertovskis.

“Pirms salīdzinoši neilga laika arī nozari uzraugošā ministrija – Satiksmes ministrija – savās oficiālajās vadlīnijās atzina, ka bāzes staciju skaitu nav vēlams iekļaut kā kritēriju publiskajos mobilo sakaru iepirkumos, un tagad to ir atzinusi arī tiesa. Mēs ļoti ceram, ka turpmāk šāds prettiesisks kritērijs vairs neparādīsies Latvijas publiskajos iepirkumos un to ņems vērā arī Iepirkumu uzraudzības birojs.”

Tiesa arī secina, ka lielāks bāzes staciju skaits konkursā uzvarējušajam pretendentam pats par sevi nevar sniegt pasūtītājam pietiekami drošas garantijas, ka kādā no ģeogrāfiskajiem punktiem tās darbības teritorijā lietotājam neradīsies situācija, ka mobilo sakaru pakalpojumi vajadzīgajā brīdī būs īslaicīgi vai pastāvīgi nepieejami radio signāla nepietiekamības dēļ.

Spriedumu šajā lietā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams pieņēma 2021. gada 10. decembrī. To var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

IUB apturējis LVRTC konkursu par mobilo telefonu sarunu un pakalpojumu nodrošināšanu

LETA, 06.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Papildināta - Tele2 atsakās piedalīties Rīgas pašvaldības iepirkumā, uzskatot to par negodīgu

Db.lv, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” uzskata, ka Rīgas pašvaldības izsludinātais mobilo sakaru pakalpojumu iepirkums ir formāls, jo tā noteikumi ir izteikti labvēlīgi vienam tirgus spēlētājam.

Šī iemesla dēļ “Tele2” atsakās piedalīties šādā negodīgā iepirkumā, kura mērķis nav izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, bet gan nodrošināt uzvaru esošajam pakalpojuma sniedzējam.

Iepirkumā ietvertie kritēriji ir arī klajā pretrunā Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātajām un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētajām rekomendācijām mobilo sakaru iepirkumu jomā, kā arī jaunākajai tiesu praksei.

“Mūs turpina pārsteigt atsevišķu valsts un pašvaldību institūciju ciniskā attieksme pret iepirkumiem, kuros tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Mēs jau gadiem cīnāmies, lai mobilo sakaru nozarē publiskajos iepirkumos valdītu godīga konkurence, bet vēl joprojām saskaramies ar iepirkumiem, kuros ir izteikts favorītisms vienam tirgus spēlētājam un kuros tiek pārmaksāts par pakalpojumiem,” atzīst “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Rīgas meži” 4.aprīlī parakstīja līgumu ar SIA “Stiga RM” par kokzāģētavas “Norupe” pārdošanu.

Pārdošanas process īstenots, ievērojot labas pārvaldības principus, saskaņā ar SIA “Rīgas meži” padomes, dalībnieku sapulces un pašvaldībā lemto, kā arī atbilstoši Valsts kontroles un Konkurences padomes norādījumiem par tirgus un konkurences kropļošanas novēršanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu, pašvaldības uzņēmums pārdod visu kokzāģētavas biznesu kopumā, nedalot to daļās. Darījuma summa ir seši miljoni eiro (summa bez PVN). Tā tiks precizēta brīdī, kad darījums tiks pilnībā pabeigts, atbilstoši faktiskajai situācijai.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, darījums pilnībā stāsies spēkā pēc tam, kad, ievērojot šādu darījumu procedūras, tiks saņemta Konkurences padomes atļauja izpildīt šajā līgumā noteikto kokzāģētavas pārdošanas darījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Lūdz valdībai un SM noteikt prasības mobilo sakaru nepārtrauktības nodrošināšanai

LETA, 06.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Nacionālās drošības komisija lūdz valdību noteikt prasības mobilo sakaru nepārtrauktības nodrošināšanai, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Oktobra sākumā Latvijā plosījās stipra vētra. Lūza koki, tukstošiem mājsaimniecību uz ilgāku laiku palika bez elektrības. Saulkrasti bija viena no vietām pie jūras, kas nakti no septītā uz astoto oktobri piedzīvoja pamatīgus postījumus. Vēl nākamās dienas vidū apkārtnē 4000 mājsaimniecības bija bez elektrības. Līdztekus elektrības zudumam pārtrūka arī mobilie sakari.

Pagājušajā nedēļā Saeimas nacionālā drošības komisija, klātesot arī drošības dienestiem un Satiksmes ministrijai (SM), secinājusi, ka "Elektronisko sakaru likums" un Ministru kabineta noteikumi nenosaka, cik ilgu laiku pēc elektrības pazušanas mobilo sakaru operatoriem būtu ar uzlādes baterijām vai ģeneratoriem jāspēj nodrošināt sakarus. Pašos lielākajos un būtiskākajos sakaru torņos ģeneratori esot, tomēr vairums bāzes staciju ir aprīkotas ar akumulatoriem, kas torņiem ļauj autonomi darboties vien dažas stundas. Oktobrī vētra un elektrības zudums bija krietni ilgāks. Tāpēc sakarus šīs bāzes stacijas nevarēja nodrošināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ar attīstības ambīcijām un cerībām uz godīgu konkurenci

Jānis Goldbergs, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Uzņēmumi: Lēmums par nelegālo elektronisko sakaru tīklu likvidāciju nav RNP kompetencē

LETA, 11.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumi nav apmierināti, ka pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pieņēmis lēmumu par nelegālo un neaktīvo elektronisko sakaru tīklu likvidāciju dzīvojamajās mājās, jo RNP nav tādu pilnvaru, pauda aptaujātajās kompānijās.

SIA "Baltcom" komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Jekaterina Ivanova uzsvēra, ka "Baltcom" atbalsta telekomunikāciju tīklu sakārtošanu atbilstoši regulējuma prasībām un vienmēr reaģē uz attiecīgo organizāciju pieprasījumiem, kā arī uzskata, ka pašreiz nav nekāda pamata "Baltcom" infrastruktūras demontāžai.

Ivanova atzina, ka "Baltcom" pārstāvji ir pārsteigti par šādu iniciatīvu no RNP puses, jo, pēc Ivanovas teiktā, RNP nav normatīvos paredzētu pilnvaru konstatēt elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas likumību un pieņemt lēmumus par to demontāžu. "Līdz ar to šāda RNP rīcība bez atbilstošu iestāžu lēmuma un saskaņošanas ar elektronisko sakaru tīkla īpašnieku ir prettiesiska un var tikt vērtēta kā administratīvais pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, kas izpaužas kā sveša īpašuma apzināta bojāšana," sacīja "Baltcom" pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko sakaru nozarē ieņēmumi pieaug, televīzijas pieslēgumu skaits mājsaimniecībās samazinās, balss sakaru pakalpojuma pieslēgumu skaits fiksētā tīklā turpina kristies, mobilo pakalpojumu pieslēgumu skaits pieaug, mobilā interneta patēriņš viens no augstākajiem starp OECD valstīm.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro, kā mainījušies elektronisko sakaru nozares rādītāji 2023. gadā.

“Ik gadu apkopojam nozares rādītājus par regulējamo elektronisko sakaru komersantu sniegtajiem balss sakaru, interneta, televīzijas un citiem pakalpojumiem. Atskatoties uz iepriekšējo gadu, lietotāju aktivitātē novērota pakāpeniska elektronisko sakaru pakalpojumu izvēles maiņa par labu mobilā tīkla pakalpojumiem, kā rezultātā rādītāji mobilā tīklā sasnieguši līdz šim augstāko līmeni,” komentē SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Kopš 2020. gada kopējie ieņēmumi par sniegtajiem regulētajiem pakalpojumiem elektronisko sakaru nozarē katru gadu palielinās, sasniedzot 590 milj. eiro 2023. gadā – par 13% vairāk nekā 2020. gadā. Lielākie operatori joprojām nemainīgi – “Latvijas Mobilais Telefons” SIA, SIA “Tele2”, SIA “BITE Latvija” un SIA “Tet” –, tiem kopā veidojot 81% no visiem ieņēmumiem. Vienlaikus elektronisko sakaru komersantu skaits Latvijā turpina samazināties, aktīvo reģistrēto komersantu skaits 2023. gada beigās bija 207.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bite Latvija vēršas KP par kārtējo ārvalstu investoru diskriminēšanu publiskajos iepirkumos

Db.lv, 19.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paužot bažas par kārtējām ārvalstu investoru konkurenci ierobežojošajām prasībām mobilo sakaru pakalpojumu publiskajos iepirkumos, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šodien atkārtoti vērsies Konkurences padomē, īpaši izceļot konkurenci ierobežojošas prasības Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumā.

Kā norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius, ir aizdomas, ka publiskajos iepirkumos pasūtītāji vēl aizvien mērķtiecīgi meklē iespējas, kā radīt priekšrocības konkrētam piegādātājam.

Konkurenci ierobežojošais “jaunievedums” publisko iepirkumu prasībās ir Multi-SIM / e-SIM pakalpojumu un tā pieejamības nodrošināšana gan pretendenta tīklā mūsu valstī, gan viesabonēšanā, ko realitātē atbilstoši publiski pieejamai informācijai nodrošina tikai viens mobilo sakaru operators Latvijā.

A. Mickevicius: “Runa ir ne tikai par konkurences kropļošanu, bet arī par nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu un nesaimniecisku rīcību, kas pie šī brīža situācijas, kad gan valsts, gan pašvaldības saskaras ar budžetu saistītajiem izaicinājumiem, ir īpaši akūti. Aktuālais jaunievedums valsts un pašvaldību institūciju, kā arī to kapitāldaļu uzņēmumu sludinātājos iepirkumu absurdajās prasībās ir viena telefona numura nodrošināšana viedpulkstenim un telefonam, kas darbojas ārvalstīs. Piemēram, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas iepirkuma prasība par Multi-SIM/ e-SIM pakalpojums 300 pieslēgumiem nav pamatota un izskatās pēc izšķērdīgas ekstras”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ramoliņam pārdotās kokzāģētavas Norupe darbinieku atklātā vēstule par masveida piespiedu atlaišanām pretēji publiskajam apsolījumam

Db.lv, 10.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājas Anitas Skudras publiski medijos dotajam solījumam, ka visi pārdotās kokzāģētavas “Norupe” darbinieki varēs saglabāt darbavietas pie jaunā īpašnieka, kapitālsabiedrības vadība ar nekorektām metodēm masveidā atbrīvojās no mums kā darbiniekiem vēl līdz uzņēmuma pāriešanai pie jaunā īpašnieka.

Šī gada 4.aprīlī “Rīgas meži” paziņojumā medijiem un sabiedrībai par “veiksmīgi” noslēgto pārdošanas darījumu uzsvēra: “…Savukārt otrs būtisks nosacījums no SIA “Rīgas meži” puses bija kokzāģētavas “Norupe” esošo darbinieku interešu ievērošana gan pārdošanas procesā, gan pēc tam. Kokzāģētavas pircējs šī darījuma ietvaros turpinās darba attiecības ar visiem 35 kokzāģētavas darbiniekiem, ņems vērā viņu darba stāžu, uzkrātos atvaļinājumus, kā arī ievēros SIA “Rīgas meži” Darba koplīgumā noteiktos darba devēja pienākumus.” Šo pašu faktu “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja uzsvēra arī citos medijos, piemēram, valsts mēroga televīzijās, radio, vadošajos interneta medijos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Latvijas mobilo sakaru operatori par 5G tīkla izvēršanai izmantojamo radiofrekvenču joslu 700 megahercu (MHz) diapazonā lietošanas tiesībām samaksās 13,273 miljoni eiro, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

SPRK rīkotās frekvenču lietošanas tiesību izsoles ieņēmumi sešu mēnešu laikā nonāks valsts budžetā.

Visvairāk - 5,758 miljonus eiro - valsts budžetā ieskaitīs SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT). SIA "Tele2" samaksās 4,655 miljonus eiro, bet SIA "Bite Latvija" - 2,860 miljonus eiro.

Izsoles pirmajā daļā 16.decembrī tika izsolītas trīs pamatjoslu lietošanas tiesības uz 20 gadiem - no 2022.gada 1.februāra līdz 2042.gada 31.janvārim. Katras pamatjoslas sākumcena bija 2,2 miljoni eiro, un katrs dalībnieks varēja iegūt vienu pamatjoslu.

Astoņās izsoles kārtās trīs pamatjoslu lietošanas tiesības kopsummā par 8,803 miljoniem eiro ieguva visi trīs Latvijas mobilo sakaru operatori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmums ļaut Rīgas pašvaldībai turpināt iepirkumu, kur piedāvājumu iesniedzis viens pretendents, kuram iepirkums ticis pielāgots, faktiski apliecina, ka mobilo sakaru publisko iepirkumu sistēma Latvijā ir sapuvusi, uzskata “Tele2”.

No pēdējā pusotra gada laika izsludinātajiem publiskajiem iepirkumiem 77 % gadījumu uzvarējis viens pretendents – vēsturiskais operators. Turklāt gandrīz trešdaļā iepirkumu startējis tikai šis viens pretendents, jo pārējie tirgus dalībnieki ir atteikušies tajos piedalīties.

“Tele2” uzskata, ka šobrīd brīva un godīga konkurence mobilo sakaru publiskajos iepirkumos faktiski nav iespējama, jo IUB un citas institūcijas ignorē atbildīgās nozares ministrijas izstrādātās rekomendācijas šādu iepirkumu veikšanā, turpinot 20 gadus novecojušu un radikāli atšķirīgu praksi no citām Eiropas valstīm, t.sk. Lietuvas un Igaunijas.

To, ka ir nopietnas problēmas ar publiskajiem iepirkumiem vēlreiz apliecina Rīgas pašvaldības iepirkums, kurā startēja tikai viens pretendents, jo citi tirgus spēlētāji atteicās šādā iepirkumā piedalīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā nenovērstos iebildumus un nesaderību ar Eiropas Savienības (ES) tiesībām, Valsts prezidents Egils Levits otrreizējai caurlūkošanai nodevis jauno Elektronisko sakaru likumu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Levits norāda, ka likuma izstrādes gaitā likumdevējs izvēlējās izstrādāt jaunu likumu, vienlaikus tajā bez būtiskām izmaiņām un atbilstoša izvērtējuma pārņemot vairākas tiesību normas no spēkā esošā likuma.

"Nepastarpināti uzklausot Satiksmes ministrijas, Datu valsts inspekcijas un Saeimas Juridiskā biroja viedokli, esmu pārliecinājies, ka nevienam nav šaubu, ka jau šobrīd attiecīgais spēkā esošais regulējums nav saderīgs ar ES tiesībām un ES Tiesas judikatūru," savā pamatojumā norāda prezidents.

Amatpersona arī pauž, ka labas likumdošanas princips pieprasa likumprojekta sagatavotājam un pašam likumdevējam likumdošanas procesā pienācīgi izvērtēt arī tādu tiesību normu, kas likumprojektā tiek pārņemtas no jau spēkā esoša likuma, atbilstību ES. Tāpat likumprojekta iesniedzējam un likumdevējam pašam jāizvērtē, vai spēkā esošais regulējums un tā iecerētās izmaiņas ir atbilstošas aktuālajai nacionālajai un pārnacionālajai tiesību realitātei un neprasa pilnveidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijā (EK) par Eiropas Savienības (ES) tiesību normu neievērošanu mobilo sakaru publisko iepirkumu jomā Latvijā.

Daudzos publiskajos iepirkumos vērtēšana ir neobjektīva, nav saistīta ar iepirkuma priekšmetu un rada nepamatotas priekšrocības vēsturiskajam operatoram, kas atrodas daļējā valsts īpašumā. Šādā situācijā citiem mobilo sakaru operatoriem tiek ierobežotas iespējas reāli un efektīvi konkurēt tirgū.

Kā atzīst “Tele2”, iepirkumos noteiktie vērtēšanas kritēriji, vērtējot tos savstarpējā kopsakarā, kropļo konkurenci, kā arī norāda uz pasūtītāju favorītismu par labu vēsturiskajam operatoram.

“Par sistēmisku ir kļuvusi tendence publiskajos iepirkumos iekļaut kritērijus, kas paredzami nodrošina uzvaru vēsturiskajam operatoram. Mūsuprāt, šis ir veids, kā notiek mēģinājumi saglabāt vēsturiskā operatora pozīcijas publiskajā sektorā, kuras tas ieguvis, kad vēl bija vienīgais operators Latvijā. Tas tiek paveikts, pieļaujot diskriminējošas iepirkuma prasības, kas veicina favorītismu un kavē konkurenci,” saka “Tele2” juridiskā un regulēšanas lietu departamenta direktors Aigars Evertovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar “Global State of Mobile Experience” jaunākajiem datiem, mobilo sakaru operators “Tele2” nodrošina Latvijā labāko video pārraides kvalitāti viedierīcēs, izmantojot mobilo internetu.

Turklāt “Tele2” šajā rādītājā ir vienīgais uzņēmums no Latvijas, kas iekļuvis pasaules TOP30 vadošo operatoru pulkā.

Saskaņā ar “Ericsson Mobility Report” datiem 66% no pasaules datu plūsmas veido tieši video saturs. Turklāt tiek prognozēts, ka tuvāko gadu laikā tas turpinās strauji palielināties.

“Video popularitāte pandēmijas laikā ir augusi neiedomājamos apmēros, jo strādāšana attālinātā režīmā nav iedomājama bez video zvaniem un video konferencēm, līdzīgi kā mācības, kas ilgu laiku notika attālinātajā režīmā. Turklāt arī ikdienas saziņā ar tuviniekiem un draugiem arvien vairāk dominē video zvani vai video satura pārsūtīšana, nevis tekstuālas ziņas,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tele2: Stradiņa slimnīcas iepirkums tikai rada ilūziju par godīgu konkurenci

Db.lv, 12.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” atsakās piedalīties Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) iepirkumā par mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanu, jo esošais nolikums veidots tā, lai tikai radītu ilūziju par godīgu konkurenci.

Šī iepirkuma uzvarētājs faktiski ir zināms jau pirms rezultātu paziņošanas.

Kā atzīmē “Tele2”, PSKUS iepirkumā iekļautas prasības, par kurām ne tikai “Tele2”, bet arī Konkurences padome ir norādījusi kā nevēlamas savās rekomendācijās. Proti, saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma iegūšanai tiek noteikts nesamērīgs punktu apjoms dažādiem pakalpojumu veidiem. Pakalpojumu, kurus visi pretendenti tirgū nodrošina bez maksas, vērtēšana ar punktiem tikai rada konkurences ilūziju, jo visi pretendenti saņem augstāko punktu skaitu.

“Šis iepirkums neparedz iegūt un noskaidrot kopējā finansiālā piedāvājuma vērtību. Tas nozīmē, ka šis būs kārtējais “necaurspīdīgais” iepirkums, kurā uzvarētājs tiks noteikts par pamatu ņemot mākslīgi veidotos un piešķirtos punktus, bet faktiski nevērtējot to, cik galu galā izmaksās pakalpojums. Šāda sistēma ļauj lieliski no sabiedrības slēpt pakalpojuma iegādes kopējās izmaksas un to, cik par pakalpojumu tiek pārmaksāts,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” plāno savas mobilo sakaru bāzes stacijas aprīkot ar litija akumulatoriem, kas ļautu nodrošināt ilgāku bāzes stacijas darbību elektroenerģijas pārtraukumu gadījumā.

Šobrīd ir uzsākta šo akumulatoru testēšana, un veiksmīgu testu rezultātā pakāpeniski, sākot ar jaunajām stacijām, visās tiks uzstādīti litija akumulatori. Kopējās investīcijas mērāmas vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā.

Kā atzīmē “Tele2”, litija akumulatori dažādās krīzes situācijās ir daudz jaudīgāki un efektīvāki, ko pierāda citu valstu mobilo sakaru operatoru pieredze.

“Mobilo sakaru bāzes stacijas darbojas ar elektrību, un elektroenerģijas padeves traucējumi, ko var izraisīt visdažādākie apstākļi, var ietekmēt arī sakaru kvalitāti konkrētā reģionā. Tieši tādēļ “Tele2” bāzes stacijas ir aprīkotas ar akumulatoriem un dīzeļģeneratoriem, lai nodrošinātu to autonomu darbību līdz elektroenerģijas padeve tiek atjaunota,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa. “Pirms dažiem mēnešiem mums bija arī pieredzes apmaiņa ar vienu no Ukrainas mobilo sakaru operatoriem, un arī viņi akcentēja, cik būtiski ir aprīkot bāzes stacijas ar litija akumulatoriem, kuru dzīves cikls ir krietni ilgāks.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ceļā uz enerģētisko drošību Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm

Jānis Goldbergs, 19.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka jau pēc diviem gadiem plānots desinhronizēt Baltijas elektrotīklu no Krievijas un Baltkrievijas, sinhronizējoties ar pārējo Eiropu, Latvija ir iestigusi divus gadus ilgā iepirkumu procedūrā par sinhrono kompensatoru iegādi un uzstādīšanu.

Divi no trīs iepirkuma dalībniekiem SIA Reck un Grieķijas kompānija Mytilineos S.A., nupat iesniegušas sūdzību IUB par AS Augstsprieguma tīkls veikto iepirkumu, jo uzskata, ka iepirkuma veicējs nav organizējis atklātu un pārskatāmu procedūru, nodrošinot tajā vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci.

Uz interviju par notiekošo Dienas Bizness aicināja RECK valdes priekšsēdētāju Viesturu Kaģi.

Sākšu no vispārīgā. Kāda šobrīd ir situācija energobūvniecībā?

Enerģētikas nozare nav atrauta no tautsaimniecībā aktuālajiem procesiem. Atzīšu, ka tik nedroša un neprognozējama situācija enerģētikas tirgū kā šobrīd nav bijusi. Ņemot vērā karu Ukrainā un ieviestās sankcijas pret Krieviju, protams, izjūtam lielu izmaksu sadārdzinājumu, jo daudzas izejvielas (piemēram, melnais un krāsainais metāls) ienāca no Krievijas un Baltkrievijas. Mums jāiepērk ne tikai kabeļi, bet arī jābūvē dažādas konstrukcijas no metāla un dzelzsbetona. Protams, mūsu nozarē primārās ir vara un alumīnija cenas. Un atkal – lielākā daļa ražotāju atradās tieši Krievijā, tāpēc jau šobrīd strādājam ar piegādātājiem no citām valstīm. Līdz ar cenu sadārdzinājumu nākamā problēma ir nespēja prognozēt cenas. Ja agrāk saņēmām cenu piedāvājumus produkcijai, kuriem derīguma termiņš ir mēnesis, tad tagad – nedēļa. Visā būvniecības nozarē šobrīd ir krīze, un mēs gaidām operatīvu rīcību valdības līmenī, pabeidzot un apstiprinot cenu indeksācijas modeli. Šī ir normāla prakse citās valstīs, ka, slēdzot līgumus, tiek iestrādāta indeksācijas formula gan cenu kāpuma, gan arī samazinājuma gadījumā. Tas ir ļoti labs veids, kā abām līgumslēdzējām pusēm izvairīties no riskiem, ar ko saskaramies šobrīd. Piekrītu arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības paustajam, ka nepieciešama reālistiska vismaz 12 mēnešu valsts pasūtījumu prognoze. Diemžēl līdz šim valsts pārvalde nav spējusi izveidot caurspīdīgu un centralizētu publiskā pasūtījuma prognozi. Vēlos uzsvērt, ka gan ierēdniecībai, gan valdībai ir jāapzinās, ka mēs visi esam vienā laivā. Ja valsts sektors nespēs operatīvi un pragmatiski pieņemt lēmumus, roku rokā sadarbojoties ar visu nozaru (ne tikai būvniecības) pārstāvjiem, valsts ekonomika jeb mūsu kopējā laiva sāks grimt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dailes teātra telpās šodien plkst.14 notiks teātra kafejnīcu telpu mutiskā izsole ar augšupejošu soli, liecina informācija Dailes teātra tīmekļvietnē.

Saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto iespējamo tirgus nomas maksas novērtējumu kā nomas maksas zemāko robežu, izsoles nosacītā nomas maksa un izsoles sākumcena par izsoles objekta nomu mēnesī ir 6 eiro par kvadrātmetru bez pievienotās vērtības nodokļa. Minimālais izsoles solis ir 50 centi.

Kā liecina informācija izsoles nolikumā, iznomāšanas termiņš ir pieci gadi no līguma parakstīšanas brīža. Līgums jāparaksta ne vēlāk kā līdz 2024.gada 12.augustam, un tas būs spēkā līdz 2029.gada 11.augustam.

Izsoles nolikumā skaidrots, ka pretendentam būs jāsniedz ēdināšanas pakalpojumi teātra apmeklētājiem, piedāvājot demokrātisku cenu līmeni un izvēles iespējas. Tāpat pretendentam būs jāveic telpu vizuālā noformēšana, un pielāgošana kafejnīcas darba vajadzībām kafejnīcas telpās, gan citur teātra telpās pasākumu norises laikā, kā arī āra pasākumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad "Zaļais kurss" nomaldās no kursa

Laima Zvejniece, LVM "Sēklas un stādi” ražošanas izpilddirektore, 10.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien, 30. novembrī, apstiprināja Satiksmes ministrijas rosināto kompensāciju mobilo sakaru operatoriem par izdevumiem, kas saistīti ar īsziņas (SMS paziņojums) nosūtīšanu personām, kas iebraukušas Latvijā no ārvalstīm, to informēšanai par Latvijā noteiktajiem Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumiem.

Kopējais kompensācijas apjoms par laika periodu no š.g. 1. aprīļa līdz 30. septembrim ir 116 532 eiro.

Pēc mobilo sakaru operatoru veiktajiem aprēķiniem, kopumā laika posmā no š.g. 1. aprīļa līdz 30. septembrim tika nosūtīti vairāk nekā 4 miljoni SMS paziņojumi par Latvijā noteiktajiem Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumiem. Kopš 2020. gada 28. septembrī valstī tika uzsāka SMS apziņošana, kopumā izsūtīti vairāk nekā 8,5 miljoni SMS paziņojumu.

Mobilo sakaru operatori SIA „Latvijas Mobilais telefons”, SIA „Tele2” un SIA „BITE Latvija” ir snieguši būtisku ieguldījumu personu, kas atgriezušies vai ieceļojuši (viesabonenti) Latvijā apziņošanā par Latvijā noteiktiem drošības pasākumiem, tādējādi veicinot personu informētību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” energoefektivitātes uzlabošanā investējis vairāk nekā 260 000 eiro.

Ņemot vērā veiktā energoaudita rezultātus, mobilo sakaru bāzes stacijas tiek aprīkotas ar saules paneļiem, kā arī tiek mainīti bāzes staciju akumulatori un uzstādīti jauni taisngrieži, kuriem ir lielāks lietderības koeficients.

“Ik gadu, pieaugot bāzes staciju skaitam un to noslodzei, palielinās kopējais patērētās elektroenerģijas apjoms. Vienlaikus, strauji augot elektroenerģijas cenām, dažādi energoefektivitātes pasākumi kļūst arvien būtiskāki, jo elektroenerģijai ir nozīmīga loma mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanā,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

““Tele2” reizi četros gados veic energoauditu un ik gadu ievieš energoefektivitātes pasākumus, piemēram, alternatīvo energoresursu izmantošanu. Mūsu plānos ietilpst ar alternatīviem energoresursu avotiem aprīkot pēc iespējas vairāk savu objektu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators SIA "Tele2" tiesā iesniedza prasību pret Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), ar kuru apstrīd Finanšu ministrijas (FM) un tās padotībā esošo iestāžu mobilo sakaru pakalpojumu iepirkuma konkursa nolikumā izvirzītās prasības, informē Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesa lietu ir izskatījusi rakstveida procesā, un spriedums tiks sagatavots 7.martā.

FM sacīja, ka pērnā gada 6.februārī tika izsludināts atklāts konkurss mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanai FM, tās padotības iestādēm un Fiskālās disciplīnas padomei.

Vēlāk par šī konkursa nolikumā izvirzītajām prasībām "Tele 2" kā potenciālais pretendents 22.martā iesniedza IUB iesniegumu, ar kuru apstrīdēja nolikumā izvirzītos saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijus.

IUB 22.aprīlī atstāja spēkā apstrīdētā nolikuma prasības un atļāva turpināt iepirkuma procedūru, tajā skaitā slēgt iepirkuma līgumu. Ņemot vērā izdoto labvēlīgo administratīvo aktu, FM turpināja konkursu nolikumā un Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA "Rīgas meži" kokzāģētavu "Norupe", visticamāk, pārdos, šodien preses konferencē informēja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Toms Auškāps.

Viņš klāstīja, ka ir iespējami trīs varianti, kā "Rīgas mežiem" izbeigt dalību kokapstrādes biznesā. Viens ir pārdot šo biznesu, otrs - iznomāt, trešais - pārdot aktīvus.

Auškāps uzsvēra, ka uzņēmuma mērķis ir atbrīvoties no kokzāģētavas maksimāli izdevīgi, līdz ar to, visticamāk, tā varētu būt uzņēmuma pārdošana.

Šis variants esot arī visdraudzīgākais 42 "Norupes" darbiniekiem, jo tādējādi, tiks noslēgta vienošanās ar nākamo īpašnieku par darbinieku saglabāšanu kokzāģētavā.

Auškāps norādīja, ka tiks dots uzdevums "Rīgas mežu" vadībai rīkot konkursu par konsultanta piesaisti labvēlīgākā scenārija atrašanai. Līdz gada beigām šis uzdevums būtu jāpaveic. Savukārt nākamgad varētu notikt jau uzņēmuma pārdošana vai "Rīgas mežu" iziešana no kokapstrādes biznesa kādā citā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru