Ražošana

RK Metāls izvēlas apvienot spēkus

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 09.05.2019

Foto: Kristers Reinis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot apakšuzņēmējus, RK Metāls grupa būtiski kāpina apgrozījumu

Viens no Baltijā lielākajiem metālapstrādes uzņēmumiem RK Metāls grupa pērn palielinājis apgrozījumu par vairāk nekā 40%, pārsniedzot 20 milj. eiro atzīmi. Iepriekšējos gados tas vidēji bija 12–14 milj. eiro.

Nākotni redz sadarbībā

«Iepriekšējos gados turējāmies pie domas, ka vajag līgt objektus tik, cik paši varam saražot. Tas arī ierobežoja mūsu iespējas,» stāsta SIA RK Metāls grupa valdes priekšsēdētājs Spodris Skalže. «Pirms gada, pusotra mainījām filozofiju – jāņem vairāk objektu, pašiem jāražo tas, kas mums vairāk atbilst, pie pārējā jāpiesaista apakšuzņēmēji.» Tas arī izrādījies pareizais ceļš, ko pierāda būtiskais apgrozījuma kāpums.

Uzņēmuma teritorijā, kas atrodas Grobiņā, darbojas metāla konstrukciju un mašīnbūves cehi. Pašreiz darbi saplānoti jau līdz oktobrim. Metāla konstrukciju cehā šobrīd aktīvi ir 27 projekti, teju visi pasūtījumi ir aiz Latvijas robežām – uz Zviedriju, Norvēģiju, Lielbritāniju. Pārsvarā tās konstrukcijas ir biroju tipa ēkām. Šobrīd vienīgais lielais pasūtījums Latvijā ir Stopiņu tirdzniecības centrs. «Latvijā ir tā īpatnība, ka vajag tūlīt un uzreiz,» novērojis S. Skalže, «bet mums ražošana ir aizpildīta vismaz līdz oktobrim ar obligātu nepieciešamību piesaistīt arī apakšuzņēmējus.» Maijā, piemēram, pieprasījumā ir 1200 tonnas metāla konstrukciju, pašu jauda ir vairāk nekā 700 tonnas. Tas nozīmē, ka būs jāiegulda papildu darbs, meklējot, kuri uzņēmumi saražos atlikušās 500 tonnas. Stabilākie sadarbības partneri ir SIA Vairogs M Rīgā un SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Svarīgi ir tas, ka apakšuzņēmējiem arī jāiekļaujas sistēmā, jāatbilst RK Metāls grupas kvalitātes prasībām, produkcija jāpiegādā atbilstošos termiņos.

Lai arī nozares uzņēmumu skaits pieaug, S. Skalže to nesaredz kā problēmu. Tas drīzāk ir ieguvums. «Es būtu priecīgs, ja Liepājā vai tepat, Grobiņā, būtu ražotāji, ar kuriem varētu strādāt kā ar apakšuzņēmējiem. Diemžēl Liepājā tādu, kas varētu saražot simt vai divsimt tonnu būvkonstrukciju mēnesī, nav. Mani nepārliecina uzņēmumi, kas var izgatavot divdesmit tonnas mēnesī – tā ir viena krava,» viņš pamato. AS UPB Mārketinga un komunikāciju departamenta direktore Ilze Rosicka uzsver: «Vēlamies sadarboties ar citiem metālapstrādes uzņēmumiem Latvijā, jo katram ir sava niša, kur tas ir spēcīgs. Protams, katrs uzņēmums var cīnīties pats par sevi, bet, saliekot spēkus kopā, varam radīt augstākas pievienotās vērtības produktus, kas ļautu Latvijas uzņēmumiem kopā ieiet eksporta tirgos daudz augstākā līmenī.»

Visu rakstu lasiet 9. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru