Ekonomika

Robežu atvēršana Latvijai draud ar emigrācijas vilni

Māris Ķirsons, 19.05.2020

Egils Baldzēns

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Darba tirgū divu mēnešu laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas – no darbinieku deficīta līdz pārprodukcijai, un robežu atvēršana Latvijai draud ar kārtējo emigrācijas vilni, intervijā žurnālam "Dienas Bizness" pauž Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Lai mazinātu iedzīvotāju vēlmi doties peļņā uz ārzemēm un noturētu viņus Latvijā, ir jāīsteno komplekss valsts atbalsta pasākumu plāns, kurā līdztekus jau ieviestajiem pasākumiem nepieciešamas tā dēvētās valsts subsidētās darba vietas, norāda E. Baldzēns.

"Nav noliedzams, ka jaunieši vēlas nopelnīt, un, patīk tas vai nē, bet vairumā ES dalībvalstu par to pašu darbu, ko dara Latvijā, var saņemt ievērojami vairāk, un tas ir viens no emigrācijas motivatoriem.

Turklāt Latvija gan minimālās algas apmērā, gan neapliekamā minuma izmērā 2020. gadā atpaliek pat no Igaunijas un Lietuvas. Proti, neapliekamais minimums Latvijā šogad ir 300 eiro, Lietuvā tas ir 400 eiro, bet Igaunijā – jau 500 eiro, savukārt bruto minimālā mēnešalga Latvijā ir 430 eiro, Igaunijā – 584 eiro, savukārt Lietuvā tā jau ir 607 eiro.

Protams, cilvēkiem svarīgākā ir nauda makā, un Latvijā tā ir 366,16 eiro, Lietuvā – 458,12 eiro, bet Igaunijā – jau 550,38 eiro. Tajā pašā laikā pēc pirktspējas paritātes cilvēkam Latvijā makā šogad salīdzinājumā ar 2019. gadu pieaugums ir 14 eiro, bet Lietuvai šis pieaugums ir 105,96 eiro un Igaunijai – 198,22 eiro mēnesī," skaidro E. Baldzēns.

Visu interviju lasiet 19. maija žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Covid-19 krīze palielinās emigrāciju no Latvijas?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 01.07.2020

1. attēls. Emigrācija no Latvijas (tūkst. iedzīvotāju)

Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,908 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 12,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

2019. gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 3,4 tūkst., kas ir zemākais rādītājs kopš 1989. gada, bet negatīva dabiskā pieauguma rezultātā – par 8,9 tūkst.

Aizbraucēju pārsvars pār atbraucējiem iedzīvotāju skaita samazinājumā dominēja no 2008. līdz 2016. gadam, bet, sarūkot emigrācijai, pēdējos trīs gados negatīvais dabiskais pieaugums ir bijis lielāks par negatīvo migrācijas plūsmu starpību. Pēdējos trīs gados iedzīvotāju skaits kopumā sarūk lēnāk – samazinājuma temps pērn bija 0,64 % salīdzinājumā ar 0,74 % 2018. gadā un 0,81 % 2017. gadā.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 18,8 tūkst. bērnu (par 528 mazāk nekā 2018. gadā) un nomira 27,7 tūkst. cilvēku (par 1 101 mazāk). Mirušo skaits pērn bija zemākais pēdējo 47 gadu laikā – pēdējo reizi tik zems mirušo rādītājs (27,3 tūkst.) bija 1972. gadā. Samazinoties mirušo skaitam, negatīvais dabiskais pieaugums ir sarucis un bija 8,9 tūkst (2018. gadā tas bija 9,5 tūkst.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Laimīgās zemes šoreiz var nebūt

Jānis Šķupelis, 26.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto avots: Pixabay

Eiropas Savienības vienotā tirgus pamatā bijušas četras brīvības – brīva preču kustība, brīva pakalpojumu kustība, brīva personu kustība un brīvība veikt uzņēmējdarbību. Covid-19 dažus šos fundamentus izsitis no sliedēm.

Eiropā par ierastu ainu kļuvusi situācija, ka cilvēki no reģiona nabadzīgākām valstīm dodas dāsnāk apmaksāta darba un dzīves kvalitātes meklējumos uz labklājīgākām zemēm. Pandēmija gan šādiem ekonomiskās migrācijas ceļiem priekšā nolikusi barjeru, kura kādu laiku vēl var saglabāties.

"Pastāv nozīmīgs risks, ka, aizbraucot uz svešu valsti, iecerētā darbavieta vīrusa dēļ tiek slēgta un citu darbu nevar atrast, jo ekonomika apstājusies. Pabalstu saņemt nav iespējams, jo nav iepriekšējas nodarbinātības šajā valstī, un nav arī ģimenes vai draugu atbalsta. Ir risks saslimt, un ārstēšanas un dzīvošanas izmaksas, visticamāk, ir lielākas nekā Latvijā. Šādā scenārijā emigrācija šķiet ļoti nepievilcīgs risinājums,” teic "Swedbank Latvija" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Komentāri

Pievienot komentāru